Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6<br />
Vēstules<br />
Piekto reizi<br />
bezdarbniece<br />
Liepājniece Gunta Čiževska meklējusi<br />
darbu visdažādākos veidos, lasījusi sludinājumus,<br />
sūtījusi pieteikumus, uzklausījusi<br />
draugu un paziņu ieteikumus, arī<br />
pati sacerējusi publikācijas avīzēs.<br />
Pašlaik jau piekto reizi esmu bezdarbniece.<br />
Tas ir noticis pēc tam, kad esmu jau sasniegusi<br />
četrdesmit gadu vecumu.<br />
Pirmo reizi par bezdarbnieci kļuvu Latgalē,<br />
kamēr sēdēju mājās ar jaunāko bērnu. Otro reizi<br />
liktenis šo pašu joku izspēlēja jau Vidzemē, kad<br />
darbu vienlaikus zaudējām seši cilvēki. Kamēr<br />
saņēmu pabalstu, jutos puslīdz cilvēcīgi. Pēc tam<br />
iestājās depresija. Nervus bendēja arī neciešamie<br />
sadzīves apstākļi.<br />
Man tomēr radās vēlēšanās sevi apliecināt,<br />
paveikt kaut ko nozīmīgu. Tolaik radās raksts “Kā<br />
Pelnrušķītei kļūt par Princesi jeb dažas idejas lauku<br />
sievietes problēmu risinājumam”, ko publicēja<br />
1997. gada 10. jūnija “Lauku Avīzē”. Materiāls<br />
tika nodrukāts ar kautrīgu parakstu – Gunta Č.<br />
no Rīgas raj. Manas idejas aizgāja tautā – drīz pēc<br />
publikācijas radās sieviešu klubiņi, apvienības,<br />
centri, asociācijas un tamlīdzīgas organizācijas.<br />
Darbā ar bitēm<br />
man nebūs<br />
pensijas vecuma<br />
Esiet sveicināti!<br />
Vai viegli būt bez darba? Jā un nē! Tas atkarīgs<br />
no cilvēka dzīvesveida, no darba un bezdarba.<br />
Sieviete pirmspensijas vecumā. Ļoti skaists<br />
vecums! Vai ne? Visas stabilas, mierīgas, ar lielu<br />
dzīves pieredzi. Vai mēs viņas, it sevišķi sievietes<br />
laukos, vienmēr izprotam?<br />
Gribu citēt Džozefu Mērfiju: “Ikviena doma ir<br />
cēlonis, un ikviens iekšējs vai ārējs stāvoklis ir<br />
sekas. Un mūsu iekšējā pasaule – domas, jūtas,<br />
iztēle rada ārējo pasauli.” Šī doma manī iesējās<br />
pirms pieciem gadiem, jo dzīvē vajadzēja kaut ko<br />
mainīt. Apstākļi savirknējās tā, ka pamazām sāku<br />
tuvoties bezdarbnieces statusam. Dzīvoju un<br />
strādāju laukos, kur droši varētu sagaidīt pensiju.<br />
Neapmierinātību manī radīja tukšuma sajūta.<br />
Saikne pārtrūka... Paliku bez darba. Taču arī<br />
zaudējumi palīdz augt, mācīties, meklēt un atrast.<br />
Jūtot sevī iekšēju nemieru, 52 gadu vecumā<br />
iestājos Juridiskajā koledžā, kuru absolvēju<br />
Bija gandarījums, bet...<br />
Trešoreiz par bezdarbnieci kļuvu labprātīgi –<br />
veselības dēļ. Vajadzēja atvilkt elpu, jo biju uz<br />
infarkta sliekšņa. Ģimene šajā laikā bija izirusi.<br />
Savu māju nebija, toties bija meitiņa, kura mācījās<br />
sākumskolā. Tas norisinājās nelielā Pierīgas<br />
pilsētiņā. Grūtā brīdi izdzīvojām no piešķirtajiem<br />
pārtikas taloniem. Pilsētas dome gādāja par saviem<br />
cilvēkiem, neliedza atbalstu arī bezpajumtniecei.<br />
Darbu dabūju citviet, strādāju kādā skolā par<br />
ārpusstundu pasākumu organizatori. Abas ar meitu<br />
dzīvojām manā darba kabinetā. Tur apjautu, ka bez<br />
izglītības neiztikt. Gandrīz 50 gadu vecumā izšķīros<br />
par studijām Pedagoģiskās augstskolas dienas<br />
nodaļā. Tā nokļuvu Kurzemē. Studijas beidzu<br />
teicami, bet darbs izpalika. Arī ieceres pajuka.<br />
Vasarā strādāju laukos par vēdera tiesu. Pati brīnos,<br />
kā veselība izturēja, jo no vīra biju šķīrusies. Viņš<br />
atrada sev labāku pajumti pie bagātākas sievas.<br />
Rudenī – atkal bezdarbs. Šoreiz bez pabalsta,<br />
ar teicamnieces diplomu un jau 50 gadu dzīves<br />
nastu.<br />
Beidzot darbiņš specialitātē! Biju pasniedzēja<br />
bezdarbniekiem, kuri pārkvalificējās jaunās<br />
specialitātēs. Strādāju ar prieku. Tobrīd, kad biju<br />
iestājusies pedagoģijas maģistratūrā, ieceres<br />
pagaisa...<br />
Maģistratūrā vajadzēja mainīt tēmu, palūdzu<br />
akadēmisko gadu, nepieciešami līdzekļi. Mums ar<br />
meitiņu ir pajumte studentu kopmītnē. Taču šeit<br />
mēs nevarēsim dzīvot mūžīgi...<br />
Patlaban jau piekto reizi esmu bezdarbniece.<br />
2005. gadā. Tātad iesēju sevī domu savu dzīvi<br />
pārveidot.<br />
Nākamais jautājums – kā meklējāt darbu?<br />
Cilvēks ir apzinīga būtne, kas spēj sevi<br />
analizēt, iedvesmot un vadīt. Es sevi iedvesmoju<br />
pozitīvi. Godīgi sakot, iegūstot bezdarbnieka<br />
statusu, mans mērķis bija dažādos kursos iegūt<br />
jaunas zināšanas un iemaņas. Regulāri pievērsu<br />
uzmanību sludinājumiem presē, bet neko<br />
piemērotu sev neieraudzīju. Taču neatmetu<br />
domu, ka mans darbs nepaies garām.<br />
Kā es izmantoju NVA pakalpojumus? Jāteic, ka<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūra ļoti rūpējas par<br />
to, lai iedzīvotāji integrētos darba tirgū un varētu<br />
atrast sev piemērotu darbu. Tiesa, pilsētā viss ir<br />
kārtībā, bet kas notiek laukos? Es pieteicos uz<br />
modulāro apmācību, kurā ietverti trīs kursi. Lai<br />
katru dienu varētu aizbraukt uz rajona centru, tas<br />
ir, uz Cēsīm, ceļam vajadzētu divus latus. Kursi<br />
ilgst vismaz pusotru mēnesi, tātad tiem būtu<br />
nepieciešami 60 lati. Tā kā man bija minimālā<br />
alga, parēķiniet, kāds bija mans bezdarbnieka<br />
pabalsts! Par pārējiem diviem kursiem nebija ko<br />
domāt.<br />
Jūs teiksiet – lai pašvaldības rūpējas! Tas<br />
nozīmē, ka klibo sadarbība. Ar lielām pūlēm un<br />
bezdarbnieku neatlaidību panācām, ka uzrakstīja<br />
Ar NVA starpniecību pabeidzu projektu vadības<br />
kursus. Noslēgumā aizstāvēju savu projektu<br />
“Bezdarbnieku talantu skate “Ko tu proti?””.<br />
Projekta ideja man radās līdz ar domu, ka<br />
bezdarbniekiem jādod iespēja sevi apliecināt.<br />
Projekts ir izskatīšanā pie mūsu pilsētas NVA<br />
filiāles vadītājas. Būtu jauki, ja mana ideja<br />
gūtu atsaucību. Tas nav dārgs (ja salīdzina ar<br />
citiem kultūras vai izglītības projektiem), toties<br />
dotu iespēju bezdarbniekiem apliecināt sevi,<br />
sniedzot mākslinieciskās pašdarbības koncertu<br />
(mūzika, dziesmas, dejas, akrobātika u. c. žanri –<br />
individuālais, pāru vai grupu izpildījums) vai<br />
amatniecības darinājumu izstādi ar adījumiem,<br />
tamborējumiem, izšuvumiem, mākslas audumiem,<br />
kokgriezumiem, pinumiem un keramiku. Bezdarbnieku<br />
talantu skate varētu notikt koncerta vai<br />
izstādes veidā, tas būtu atkarīgs no bezdarbnieku<br />
talantiem un vaļaspriekiem. Savā projektā paredzu<br />
bezdarbnieku aptauju sadarbībā ar NVA filiāli, kā<br />
arī sponsoriem, sadarbības partneriem utt., kas<br />
atbalstītu šo pasākumu. Projekta mērķis – mazināt<br />
sociālo atstumtību un depresiju, paaugstināt<br />
pašvērtējumu. To var plānot un īstenot jebkurā<br />
Latvijas pilsētā, rajonā vai pašvaldībā. Galvenais –<br />
bezdarbniekiem dot iespēju sevi radoši apliecināt,<br />
parādīt savas spējas un talantus.<br />
Tuvinieku attieksme pret mani bijusi atšķirīga –<br />
atkarībā no tā, vai esmu bezdarbniece ar pabalstu<br />
vai bezpabalsta bezdarbniece... Pabalsts tomēr ir<br />
tas, kas ļauj saglabāt kaut minimālu neatkarību un<br />
pašcieņu.<br />
pieteikumu NVA, lai kursus rīkotu uz vietas. Man<br />
personīgi šis periods sakrita ar tumšajiem ziemas<br />
vakariem un tikpat tumšajiem rītiem. Man tas bija<br />
jaunu ideju, atklāsmju laiks. Beidzot bija iespēja<br />
sevi iepazīt labāk, izlasīt vērtīgas grāmatas,<br />
saprast apkārtējos cilvēkus, mācīties piedot.<br />
Svētīgs laiks! Depresijas nebija, jo caur grāmatām<br />
es sarunājos ar tādiem gudriem cilvēkiem kā<br />
Dž. Mērfijs, V. Sineļņikovs u. c. Tas mudināja<br />
padomāt, ko darīšu pēc pieciem gadiem. Visu<br />
apsverot, liku pamatus jaunai nodarbei. Iestājos<br />
biškopības kursos. Darbā ar bitēm man nebūs<br />
pensijas vecuma, jo iemītā taciņa uz dravu man<br />
nebūs slogs ilgus gadus. Skaisti, vai ne?<br />
Taču nedzīvojam vieni – bērniem uzradās<br />
jauni pienākumi un biežāk bija jāatceras māte,<br />
vīrs manu izvēli uztvēra sarežģīti. No sākuma,<br />
kamēr uzmanība tika veltīta viņam vienīgajam,<br />
akceptēja, tad kļuva uzmanīgs. Redzēja, ka<br />
vēlos būt aktīva, interesējos arī par ko citu,<br />
gribu apmeklēt kursus. Vismaz vīru un bērnus<br />
ieinteresēt man izdevās.<br />
Lai veicas man, jums un visai sabiedrībai<br />
kopumā!<br />
Ar cieņu<br />
Lilita Plūme Vecpiebalgā<br />
Kā Talsos<br />
samazinās bezdarbs<br />
Kurš stāsta, ka Talsi, kas atrodas uz daudziem pakalniem, ir rāmi<br />
snaudoša, klusa pilsēta? Ap pusdienlaiku tā mudž kā bišu strops. Pirms<br />
gadiem piecpadsmit pilsēta izskatījās noplukusi, pat viesnīcu neapkurināja,<br />
taču pašlaik skats ir krietni priecīgāks. Uz Talsiem devāmies, lai sarunā<br />
ar <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras (NVA) Talsu filiāles vadītāju ANDRI<br />
VERŠĀNU noskaidrotu šodienas situāciju iedzīvotāju nodarbinātības<br />
jomā.<br />
Esmu gandarīts, ka bezdarbs mūsu rajonā<br />
pakāpeniski samazinās. 2004. gada sākumā<br />
bija 2013 bezdarbnieku, pēc gada – jau<br />
1654. 2006. gada sākumā reģistrējām tikai<br />
1374 bezdarbniekus, šā gada maijā – 1337,<br />
proti, 6,22% no ekonomiski aktīvajiem<br />
iedzīvotājiem.<br />
Kas ietekmē bezdarba līmeni rajonā?<br />
Talsu rajonā nav krasas bezdarba līmeņa<br />
svārstības. To ietekmē sezonas darbi un<br />
zvejas liegumi.<br />
Kur ir vislielākais bezdarbs?<br />
Laukos. To apliecina arī skaitļi: pagastos<br />
reģistrēti 806 bezdarbnieki, pilsētā – 531.<br />
Talsos ir lielākas iespējas atrast darbu.<br />
Kā trūkst cilvēkiem, kuri nevar atrast<br />
darbu?<br />
Nav pietiekama izglītība un profesionālā<br />
sagatavotība. Tās ir noteiktas vecuma grupas.<br />
Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 20 līdz<br />
29 gadiem, kuru izglītība maz saistoša darba<br />
tirgum.<br />
Vai cilvēki vēlas izmantot NVA pakalpojumus?<br />
Rajona iedzīvotāji tos uztver pozitīvi. No<br />
reģistrētajiem bezdarbniekiem 201 ir izteicis<br />
vēlēšanos apgūt jaunu profesiju, 121 – strādāt<br />
algotajos pagaidu darbos, 549 – piedalīties<br />
pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai,<br />
91 bezdarbnieks pieteicies mērķgrupās.<br />
Vai izglītošana ietekmē nodarbinātības<br />
situāciju rajonā?<br />
Apmēram puse no tiem, kuri pie mums<br />
mācījušies, ir iekārtojusies darbā.<br />
Vai pēc Latvijas iestāšanās ES saimnieciskā<br />
dzīve Talsu rajonā ir mainījusies?<br />
Uzņēmumi, kas piesaistījuši Eiropas<br />
reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļus,<br />
Darbs reģionos<br />
modernizējas, attīstās un tiek sakārtoti<br />
atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.<br />
Tādējādi radīti labāki darba apstākļi un<br />
iespējas darba meklētājiem, protams, ja vien<br />
atbilst kvalifikācija.<br />
Kuras tautsaimniecības nozares ir problemātiskas?<br />
Mūsu rajonā cerīga ir būvniecība, veselības<br />
un sociālā aprūpe. Joprojām problemātiski ir<br />
sezonas darbi, kā arī tirdzniecība.<br />
Kāpēc tomēr tik daudz jaunu cilvēku ir<br />
bez darba?<br />
Tāpēc, ka viņiem nav izglītības un profesionālās<br />
sagatavotības. Pašlaik no 252 jauniešiem<br />
18,8% ir bezdarbnieki.<br />
Kā NVA var uzlabot situāciju darba<br />
tirgū?<br />
Nepieciešams attīstīt sadarbību ar darba<br />
devējiem, kā arī pašu darbību:<br />
• pilnveidot bezdarbnieku mācības, pārkvalifikāciju,<br />
modulāro apmācību;<br />
• attīstīt subsidētās darbavietas mērķgrupu<br />
bezdarbniekiem;<br />
• veikt darba devēju aptaujas, lai nodrošinātu<br />
mācību prognozēšanu atbilstoši<br />
pieprasījumam.<br />
7
Change language