You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
4<br />
Darba devējs<br />
PAR BEZDARBNIEKA<br />
STATUSA<br />
ZAUDĒŠANU<br />
BEZDARBNIEKA STATUSA ZAU-<br />
DĒŠANAS PAMATS VAR BŪT:<br />
• darba ņēmēja vai pašnodarbinātā<br />
statusa iegūšana uz<br />
nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas<br />
ilgāks par diviem mēnešiem,<br />
saskaņā ar likumu “Par valsts<br />
sociālo apdrošināšanu”, izņemot<br />
iesaistīšanos nodarbinātības pasākumos;<br />
• valsts vecuma pensijas piešķiršanai<br />
nepieciešamā vecuma<br />
sasniegšana;<br />
• nonākšana pilnā valsts apgādībā;<br />
• izglītības iegūšanas sākšana<br />
klātienē vispārējās vidējās vai<br />
profesionālās vidējās izglītības<br />
iestādē, izņemot vakarskolu;<br />
• atteikšanās no piemērota darba<br />
piedāvājuma divas reizes;<br />
• bezdarbnieka pienākumu nepildīšana<br />
bez attaisnojoša iemesla;<br />
• nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka<br />
statusa iegūšanai un<br />
saglabāšanai;<br />
• pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi<br />
ārpus Latvijas;<br />
• iesaukums valsts obligātajā<br />
militārajā dienestā;<br />
• 100 procentu darbspēju zaudējums;<br />
• atjaunošana darbā ar tiesas<br />
spriedumu;<br />
• atteikšanās no bezdarbnieka<br />
statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu<br />
NVA;<br />
• bezdarbnieka nāve.<br />
Lēmumu par bezdarbnieka statusa<br />
zaudēšanu pieņem NVA vienas<br />
darba dienas laikā.<br />
Mašīnbūve –<br />
otra pelnošākā nozare Latvijā<br />
Kad no mūsu ikdienas leksikas pazuda rūpnīcu nosaukumi VEF, RER,<br />
RAF, RVR u. c., aizmirsām arī par mašīnbūvi. Taču izrādās, ka Latvijā<br />
patlaban ir 116 mašīnbūves uzņēmumu, kuru apgrozījums gadā sasniedz<br />
1 miljardu eiro. Šajos uzņēmumos strādā 32,5 tūkstoši cilvēku. To stāsta<br />
ARNIS PETRĀNIS, pārtikas uzņēmumu nestandarta iekārtu ražotnes<br />
SIA “Peruza” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes<br />
uzņēmumu asociācijas valdes loceklis.<br />
Ekonomika iznīkst – tāds ir dominējošais<br />
viedoklis mums pašiem par savu valsti. Vai<br />
tas atbilst patiesībai?<br />
Tā ir maldīga informācija. Piedaloties <strong>Valsts</strong><br />
prezidentes uzņēmēju delegācijās, lai vairotu<br />
kontaktus ar ārzemju partneriem, esmu<br />
pārsteigts par to, cik maz mūsu komersanti,<br />
firmu vadītāji, pat banku prezidenti zina par<br />
notikumiem pašu mājās.<br />
Tagad galvenokārt strādājam eksportam<br />
uz Vāciju un citām Eiropas valstīm. Tās<br />
ir iekārtas, darbagaldi, mašīnas, kā arī<br />
piekabes un cita veida tehnikas aprīkojums.<br />
Piemēram, vagonbūvētāji nespēj pat izpildīt<br />
visus “Latvijas Dzelzceļa” pasūtījumus, kur<br />
nu vēl Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas vajadzības,<br />
kam nepieciešams ritošā sastāva<br />
remonts. Attīstās arī gluži jaunas nozares<br />
un firmas. Mums ir divi aviācijas iekārtu<br />
uzņēmumi, kas izgatavo dažādas iekārtas un<br />
aprīkojumus lidostām. Arī viņi nespēj realizēt<br />
visus pasūtījumus.<br />
Daudzi sāka darbu ar ārzemju investīcijām.<br />
Piemēram, “Singler” mašīnbūves uzņēmums<br />
Daugavpilī, kas ražos lauksaimniecības<br />
iekārtas un aizstāj radniecīgu uzņēmumu<br />
Ungārijā. Piņķos ir ražotne, kas izgatavo<br />
komplektējošās daļas “Volvo” un “Scania”<br />
kravas mašīnām. Vairākas rūpnīcas ir arī<br />
Liepājā. Atguvusies “Tosmare”, sevi pieteicis<br />
“Metālameistars”, kas galvenokārt strādā<br />
eksportam.<br />
Nopietnu stimulu deva pievienošanās<br />
Eiropas Savienībai un ESF līdzekļi. Teikšu par<br />
savu uzņēmumu – iekšējam tirgum sevi pat<br />
nereklamējam. Strādājam Zviedrijai, Vācijai<br />
un citām valstīm. Tas ir tirgus, kas profesionāli<br />
jāapgūst. No maza uzņēmuma, kas nezināja,<br />
kāda būs tā nākotne, esam attīstījušies<br />
par nopietnu partneri. Tagad Muceniekos<br />
būvējam savu rūpnīcu. ES atviegloja tērauda<br />
importa regulas – tagad varam strādāt ar vācu,<br />
zviedru, somu tēraudu. Rīgas noliktavā ir visi<br />
pieprasītākie materiāli, vienīgi specifiskie<br />
nedaudz jāuzgaida.<br />
Kaut gan mašīnbūves uzņēmumu skaits<br />
var pārsteigt, tie vairs nav vecie giganti,<br />
drīzāk gan nelielas, kompaktas ražotnes<br />
ar modernu tehnoloģiju. Taču pagājis arī<br />
laiks, un jūsu nozares speciālisti kļuvuši<br />
par deficītu. Ko tagad darīt?<br />
Asociācijā esam runājuši par tiem<br />
cilvēkiem, kas dažādu apstākļu dēļ ir aizgājuši<br />
strādāt citās nozarēs. Tāpēc nepieciešama<br />
pēcizglītība vai pārkvalifikācija. Tas ir viens<br />
no veidiem, kā atgūt speciālistus, kaut arī viņi<br />
būtu pensijas vecumā. Viņiem būs pat vieglāk<br />
ielēkt vilcienā, nekā mums sagatavot jaunu<br />
speciālistu. Visu cieņu cilvēkiem, kuri visu<br />
mūžu nodarbojušies ar mašīnbūvi un nav<br />
nolaiduši rokas! Vienubrīd metālapstrādē<br />
bija ārkārtīgi smagi. Tad notika tirgus<br />
pārorientācija. Ikvienam uzņēmumam ir<br />
nepieciešams savs profils un specializācija.<br />
Tāpēc līdztekus veidojas servisa uzņēmumi.<br />
Uzturēt palīgsaimniecību nav izdevīgi, jo ir<br />
pārāk dārgi. Mani gan priecē, ka 2005. gadā<br />
pirmoreiz Tehniskajā universitātē mūsu<br />
specialitātē atkal bija neliels konkurss.<br />
Vai drīzumā nebūs jāieved profesionālais<br />
darbaspēks no ārzemēm?<br />
Neviens uz šejieni nebrauks. Pat ne no<br />
Krievijas! Tur ir lielākas algas nekā pie mums.<br />
Iespējams, no Moldovas, bet arī tad jārada<br />
divreiz labāki apstākļi, kā tas bija Īrijā.<br />
Uzņēmumos, kas strādā konkrētam<br />
tirgum, jau šodien vidējā alga ir 500 latu. Un<br />
tā nav aplokšņu nauda. Tāpēc arī veidojas<br />
“Ja cilvēks vēlas strādāt un kaut ko sasniegt, tad arī būs rezultāts.” Arnis Petrānis<br />
konkurence darba tirgū un viena firma<br />
pārpērk citas firmas labākos speciālistus.<br />
Vai asociācija nav plānojusi pasākumus,<br />
kas sekmētu šīs nozares darbinieku<br />
tālākizglītošanos?<br />
Pašlaik ar to nodarbojamies. Jo to nosaka<br />
arī vēsturiskā specifika – mašīnbūve sabruka,<br />
daudzi uzņēmumi izveidojās no jauna.<br />
Pašlaik mašīnbūve ir salīdzinoši neliela un<br />
nav tik spēcīga, jo vēl nav rezerves resursu,<br />
kurus varētu veltīt izglītībai. Tie jāiegulda<br />
attīstībā, lai nodrošinātu darbavietas. Arī<br />
darba algas nemitīgi aug. Esam nonākuši<br />
pie risinājuma, ka Mašīnbūves asociācija<br />
uzņemas virsvadību par kvalifikācijas celšanas<br />
programmu un tad, aptaujājot uzņēmumus,<br />
veido kursus. Mans uzņēmums<br />
nav no pašiem mazākajiem, taču nav arī<br />
liels – 35 cilvēki. Ir visai problemātiski kādu<br />
izraut no ražošanas un nosūtīt uz kursiem.<br />
Varbūt lētāk kādu mūsu augstskolas<br />
beidzēju aizsūtīt paskoloties uz ārzemēm?<br />
Pieredze liecina, ka tie paši inženieri,<br />
kas ienākuši mūsu uzņēmumā kā jaunie<br />
speciālisti, jāmāca nevis tad, kad beiguši,<br />
bet gan tad, kad vēl mācās. Tā tas notiek<br />
gadus piecus. Trīs puiši ir stabili ienākuši<br />
mūsu kolektīvā. Viens no viņiem uzvarējis<br />
konkursā un dosies uz Bavārijas Tehnisko<br />
universitāti. Viņam studijas ir apmaksātas.<br />
Puisis ar galvu un labu perspektīvu. Dievs<br />
dod, lai viņš atgrieztos! Mūsu likumdošana<br />
neparedz materiālu atbalstu mācību laikā<br />
un nosacījumus, ka viņam jāatgriežas<br />
uzņēmumā, kā tas bija krievu laikā.<br />
Cik no 35 darbiniekiem ir melnstrādnieku?<br />
20 ir tie, kas strādā ar rokām un galvu, no<br />
tiem aptuveni četri, kuri ir mazāk kvalificēti.<br />
Pavisam nesen jaunieši pameta skolu,<br />
lai ietu strādāt, jo izglītībai nebija nekādas<br />
vērtības. Melnais varēja nopelnīt divas,<br />
pat trīs reizes vairāk nekā inženieris. Laiki<br />
mainījušies. Cik pieprasīti ir palīgstrādnieki,<br />
tautā dēvēti par melnstrādniekiem?<br />
Mašīnbūves sektors ir ar augstu pievienoto<br />
vērtību, tāpēc strādnieki bez specialitātes<br />
ir maz pieprasīti. Dažkārt viņi ir vajadzīgi<br />
produkcijas iepakošanai vai transportēšanai.<br />
Tā kā trūkst kvalificētu speciālistu, nereti no<br />
palīgstrādniekiem veidojam speciālistus.<br />
Galarezultāts ir atkarīgs no cilvēka. Ja viņš<br />
vēlas strādāt un kaut ko sasniegt, tad arī būs<br />
rezultāts.<br />
Kādas prasības izvirzāt pretendentam?<br />
Nevienam uz pieres nav rakstīts, cik viņš ir<br />
labs un jauks. Parasti tie, kas atnāk, prasa, ko<br />
darīšu vai arī cik par to maksās. Tad saruna<br />
ir īsa.<br />
Visi tiek pieņemti uz pārbaudes laiku:<br />
pirmie divi mēneši ir pieslīpēšanās, lai<br />
iepazītu uzņēmumu un kolektīvu, jo pat<br />
kvalificētam darbiniekam nepieciešams šis<br />
laiks, lai adaptētos vidē. Šajā laikā var noteikt<br />
cilvēka spējas, kas viņam padodas – ātrie<br />
darbi vai domāšana.<br />
Vai jums ir pretenzijas pret to, ka darbā<br />
piesakās bezdarbnieki?<br />
Man nav nekādu iebildumu. Arī tagad pie<br />
mums strādā divi bijušie bezdarbnieki. Dzīve<br />
nav lielceļš. Neviens nezina, kur un kad<br />
Darba devējs<br />
nomaldīsimies. Galvenais, lai cilvēks gribētu<br />
strādāt.<br />
Jūs esat uzņēmējs ar pieredzi. Interesanti,<br />
kāpēc darba devēji negrib ņemt darbā<br />
jauniešus pēc arodskolas beigšanas?<br />
Mašīnbūves asociācijā norisinās polemika<br />
par izglītību: kam jāpievērš uzmanība un kā<br />
mēs – ražotāji – varētu ietekmēt mācību<br />
sistēmu. Sagatavotības līmenis nudien ir<br />
diezgan vājš, arī tehniskais nodrošinājums<br />
skolās neatbilst pieprasījumam. Frēzētājus,<br />
piemēram, vispār nesagatavo. 2005. gadā<br />
šādas specialitātes nebija. Arī tautā zināmo<br />
atslēdznieku vairs nav, jo viņus aizstājuši<br />
tehniķi iestādītāji un tamlīdzīgi speciālisti.<br />
Samērā labi ir metinātāji, kurus sagatavo<br />
3. arodskola. Toties nav vairāku pamatprofesiju,<br />
kuras ir nepieciešamas daudzās<br />
nozarēs, kas saistītas ar materiāliem<br />
un to komplektāciju. Daži to dēvē par<br />
šmucīgu nozari. Pat no arodskolām<br />
nenāk strādātgribētāji. Pēdējā valdes sēdē<br />
secinājām, ka pieprasījums pēc darbarokām<br />
ir trīsreiz lielāks par piedāvājumu.<br />
Agrāk arodskolām bija bāzes uzņēmumi.<br />
Vai jūs uzņemtos mācīt, teiksim, grupu?<br />
Grupu ne! Nupat biju 3. arodskolā, lai paņemtu<br />
praktikantus un apjaustu,uz ko viņi ir spējīgi.<br />
Izrādījās, ka nav ko ņemt, jo visi jau “sadalīti”. Tie,<br />
kuri grib strādāt, paši atrod sev vietu.<br />
Kur ir klupšanas akmens?<br />
Sāksim ar pamatiem – jāpaaugstina<br />
pamatskolas prestižs un izglītības loma<br />
kopumā. Šodien mācīties nav moderni. Daļa<br />
grib, bet vairumam tas ir apgrūtinājums. Skola<br />
pielāgojas pēdējiem. Un tas mani uztrauc.<br />
Vidusskolā pārtrauktas jebkādas praktiskās<br />
mācības, piemēram, tā pati darbmācība.<br />
Tas pats attiecas arī uz aroda apguvi.<br />
Piemēram, jaunietis beidz arodskolu, un kas<br />
gan viņam traucē kļūt par amatnieku? Taču<br />
līdz amata meistara godam jānoiet garš ceļš.<br />
Agrāk, ja sūtīja mācīties pie amatnieka,<br />
viņam arī maksāja par mācekli. Vienalga,<br />
vai tas bija graudā vai naudā. Māceklim<br />
bija jāstrādā par vēdera tiesu. Kvalificēts<br />
amatnieks nav ieinteresēts noņemties ar<br />
puišeli un tērēt savu dārgo laiku, turklāt,<br />
skat, čalis sabojās tavus instrumentus un<br />
viņš vēl būs jāmudina strādāt. Mēs saviem<br />
amatniekiem piemaksājam, ja kādu paņemam<br />
pieskatīšanai.<br />
Cik liela ir kadru mainība jūsu uzņēmumā?<br />
Ir kodols, kas nemainās, un kontingents,<br />
kas rotē. Mūsdienu ražošana ir nežēlīga, tā<br />
iejūgta līgumu un līgumsaistību grožos.<br />
5
Change language