Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Reāla pasaka par...<br />
Kā Talsos<br />
samazinās<br />
bezdarbs<br />
Izdzīvošanas<br />
matemātika<br />
Bezdarbnieka<br />
tiesības un pienākumi<br />
2/2006<br />
DARBDIENA<br />
Žurnāls visiem, kas darbu meklē un piedāvā<br />
1
?<br />
8007700<br />
katru dienu no 8:00 līdz 22:00<br />
<strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūras<br />
bezmaksas tālrunis<br />
Saturs<br />
Tālākizglītība<br />
Būt nagu meistaram ir prestiži! 2, 3<br />
Saruna ar mācību koordinatori Elīnu Kalvi<br />
Darba devējs<br />
Mašīnbūve – otra pelnošākā nozare Latvijā 4, 5<br />
Stāsta Arnis Petrānis, Mašīnbūves un metālapstrādes<br />
uzņēmumu asociācijas valdes loceklis<br />
Darbs reģionos<br />
Kā Talsos samazinās bezdarbs 7<br />
Saruna ar Andri Veršānu, NVA Talsu filiāles vadītāju<br />
Mēs neesam kantoristes 8, 9<br />
Tā apgalvo nodarbinātības organizatores<br />
Egija Ērgle un Elita Jansone<br />
Izdzīvošanas matemātika 10, 11<br />
Pieredzē dalās Gunta Belševica,<br />
Sabiles aprūpes biedrības “Kalme” priekšsēdētāja<br />
Reāla pasaka par Talsu frizierēm 12, 13<br />
Mazo uzņēmēju lielās grūtības 14, 15<br />
Uzņēmēji Aivars Verneckis un Aivars Maķevics<br />
NVA 15 gadi<br />
Starptautiskā konference “Ceļā uz darbu!” 16<br />
© Darbdiena<br />
Reģistrācijas nr. 000700565<br />
www.nva.lv<br />
Galvenā redaktore Gunta Barbāne<br />
Redaktors Aivars Bērziņš<br />
Fotogrāfs Dainis Platacis<br />
Redakcijas adrese: K. Valdemāra 38, Rīga, LV-1010<br />
E-pasts: darbdiena@nva.lv<br />
Tālrunis: 7021744, fakss: 7270253<br />
Maketēts un iespiests SIA “ULMA”<br />
Pārpublicējot atsauce uz izdevumu obligāta.<br />
Publicētie materiāli ne vienmēr atspoguļo NVA<br />
un redakcijas viedokli.<br />
Bezmaksas izdevums<br />
Skolēni<br />
par darbu vasarā<br />
Šovasar jau trešo reizi NVA īsteno projektu par skolēnu<br />
nodarbinātību vasaras brīvlaikā. Pēc aizvadītās vasaras<br />
NVA uzaicināja skolēnus uzrakstīt par gūto darba pieredzi.<br />
Saņēmām necerēti daudz vēstuļu ar siltiem pateicības<br />
vārdiem, kas adresēti darba devējiem un darba vadītājiem.<br />
ILZE BROKANE<br />
Darbs SIA “Vita mārkets” veikalā<br />
“Elvi”, Limbažu rajonā<br />
Laiks nestāv uz vietas, nemanot<br />
pienāca mana pēdējā darba diena. Gāju<br />
prom ar skumjām, jo bija tik ļoti pierasts,<br />
taču zināju, ka veikalā varu atgriezties –<br />
tas bija kļuvis par otrajām mājām. Arī<br />
tagad ieeju un vienmēr gribas kaut ko<br />
piekārtot un piepalīdzēt.<br />
Mani priecē tas, ka neesmu aizmirsta.<br />
2005. gada jūlijā kopā ar pārējiem veikala<br />
darbiniekiem piedalījos “Vita mārkets”<br />
sporta spēlēs, kur ieguvām pirmo vietu.<br />
Augustā mani apsveica dzimšanas dienā.<br />
Kopīgi bijām uz Ingus Pētersona koncertu<br />
un citiem pasākumiem. Gribētos ticēt, ka<br />
citur ir tikpat jauki veikala vadītāji kā mana<br />
Kristīne. Manuprāt, tas tāpēc, ka viņa pati<br />
ir jauna. Gribētu arī turpmāk strādāt šajā<br />
veikalā!<br />
IEVA SVAMPE<br />
Darbs SIA “Janvari”, Talsos<br />
Pagājušā pavasarī dzima doma papelnīt<br />
naudiņu, kura būtu tikai un vienīgi mana,<br />
taču darbu ir grūti atrast. Tāpēc atmetu šo<br />
domu un aizmirsu. Kādu dienu mamma<br />
ieteica pieteikties <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūrā, kur meklē skolēnus darbam<br />
vasarā.<br />
Saņēmu uzaicinājumu strādāt SIA “Janvari”,<br />
kas labiekārto manu dzimto pilsētu<br />
Talsus. Piekritu, domāju, ka darbs man<br />
varētu patikt. Gāja grūti. Darbs nebija no<br />
vieglajiem un arī atalgojums minimāls.<br />
Taču no darba vadītājas Ievas Bērziņas un<br />
viņas kolēģēm dzirdējām tikai vislabākās<br />
atsauksmes par mūsu veikumu. Saņēmu<br />
savu pirmo algu. Žēl bija tērēt.<br />
Šogad neplānoju strādāt. Taču vasaras<br />
sākumā bija iecerēts ceļojums, ko daļēji<br />
segt apsolīja ome. Nolēmu meklēt darbu.<br />
Atkal devos uz SIA “Janvari”. Šogad darbi<br />
bija mazliet citādi, interesantāki. Ieguvu<br />
jaunus draugus.<br />
Algas dienā mūs sagaidīja īpašs<br />
pārsteigums – minimālās algas vietā uz<br />
rokas saņēmām 100 latus! No priekiem<br />
nezināju, kur likties. Pa ceļam uz mājām<br />
savējiem nopirku kūku.<br />
JĀNIS AKMENTIŅŠ<br />
Darbs lielveikalā “Rimi”,<br />
Tukuma rajonā<br />
Par darbu vasarā ieinteresējos jau<br />
Ķīpsalas izstādē “Skola 2005”, kur<br />
piedalījās arī <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūra. Man ieteica pēc iespējas ātrāk<br />
doties uz NVA Tukuma filiāli. Tā arī izdarīju.<br />
Sarakstā biju pirmais, kurš vēlējās strādāt<br />
vasaras brīvlaikā.<br />
Augustā es strādāju veikalā “Rimi”.<br />
Darbs man ļoti patika. Darba līgumā<br />
bija ietverti mani pienākumi un tiesības,<br />
arī darba grafiks. Diena sākās astoņos<br />
no rīta. Tā kā dzīvoju Degoles pagastā,<br />
9 kilometrus uz darbu braucu ar<br />
velosipēdu. Strādāju 7 stundas. Bija arī<br />
pusdienas pārtraukums. Man iedeva<br />
T-krekliņu ar uzrakstu “Vasara – darbs”. Pie<br />
krūtīm bija piespraude “Jānis. Es mācos.”<br />
Strādāju ar Juri pie bezalkoholiskajiem<br />
dzērieniem. Juris bija mierīgs, nosvērts,<br />
visu parādīja un iemācīja, kā noformēt<br />
dokumentus. Nekādus aizrādījumus par<br />
darbu nesaņēmu.<br />
Ar samaksu esmu apmierināts.<br />
Saņēmu uz rokas 71 latu, tikpat pelna<br />
mana mamma. Mans tēvs ir miris.<br />
Par nopelnīto nopirku skolas drēbes.<br />
Grāmatas nopirka vecvecāki. Šogad<br />
beidzu Tukuma 2. vidusskolas 10. klasi<br />
ar komercdarbības novirzienu, un “Rimi”<br />
vadītāji man atkal vasarā apsolīja darbu,<br />
par to ļoti priecājos.<br />
1
Tālākizglītība Tālākizglītība<br />
KAS JĀZINA<br />
BEZDARBNIEKIEM<br />
Bezdarbnieks ir cilvēks,<br />
kurš zaudējis darbu un<br />
vēlas atsākt strādāt, ir<br />
reģistrējies <strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūrā un ieguvis<br />
bezdarbnieka statusu.<br />
Kur iegūt bezdarbnieka statusu<br />
Pilsonim, kurš zaudējis darbu, jādodas<br />
uz <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras filiāli<br />
pēc deklarētās dzīvesvietas.<br />
Kādi dokumenti nepieciešami,<br />
lai reģistrētos par bezdarbnieku<br />
Reģistrējoties <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras filiālē pēc deklarētās dzīvesvietas,<br />
nepieciešami šādi dokumenti:<br />
• pase vai personu apliecinošs<br />
dokuments;<br />
• deklarēto dzīvesvietu apliecinošs<br />
dokuments;<br />
• algas nodokļa grāmatiņa.<br />
Kam ir tiesības saņemt bezdarbnieka<br />
statusu<br />
Bezdarbnieku un darba meklētāju<br />
atbalsta likuma 10. pants nosaka, ka<br />
tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc<br />
reģistrēšanās <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūrā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai<br />
ir personai, kas:<br />
• ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis<br />
vai ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās<br />
atļauju, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās<br />
atļauju un ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa,<br />
vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušas<br />
personas laulātais; vai ir saņēmusi<br />
termiņuzturēšanās atļauju sakarā<br />
ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā;<br />
• nestrādā (nav uzskatāma par<br />
darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā<br />
ar likumu “Par valsts sociālo<br />
apdrošināšanu”);<br />
• meklē darbu;<br />
• ir darbspējīga un gatava nekavējoties<br />
stāties darba attiecībās;<br />
Būt nagu meistaram<br />
ir prestiži!<br />
Viena no pieprasītākajām profesijām NVA mācību kursā ir nagu kopšanas<br />
speciālists. Uz šo, tāpat kā uz friziera vai florista, prasmju apgūšanu<br />
bezdarbnieces gatavas gaidīt mēnešiem. Kāpēc? Speciālisti uzskata, ka<br />
daudzas šos arodus izvēlas praktisku apsvērumu dēļ – ja nenoderēs<br />
maizes pelnīšanai, nekad nebūs par lieku pašu mājās, jo katra sieviete<br />
grib būt skaista un moderna. Šoreiz saruna ar Latvijas Neatkarīgās<br />
inspekcijas mācību koordinatori ELĪNU KALVI, kura vada NVA grupas<br />
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās grupas, kurās mācās galvenokārt<br />
jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.<br />
Kur var apgūt nagu kopšans speciālista<br />
iemaņas?<br />
Par nagu kopšanas speciālistiem mācās<br />
ne vien Rīgā, bet arī Gulbenē, Alūksnē,<br />
Madonā, Cēsīs, Valkā, Liepājā un citviet.<br />
Visur šī profesija ir prestiža. Mācīties ir grūti.<br />
Jābūt gana lielam gribasspēkam. Jūnijā no<br />
12 klausītājām mācības pabeidza 11. Rajonos<br />
daudzviet organizējam tikai sešu cilvēku<br />
grupas.<br />
Šogad sešos mēnešos esam sagatavojuši<br />
savus instrumentus, bet tāds “čemodāniņš”<br />
maksā vismaz 300 latu. Latvijā ir četras<br />
licencētās firmas, kam ir tiesības mācīt šā<br />
profila speciālistus, taču par bargu naudu<br />
strādā vēl vismaz desmit firmas, kuru diplomi<br />
nav atzīti. Gribētāju netrūkst, jo daudzi pēc<br />
tam attīsta individuālo biznesu un strādā kā<br />
pašnodarbinātas personas.<br />
Vai tad nagus vērtē pēc diploma?<br />
Tā ir ļoti sarežģīta un komplicēta profesija.<br />
Pamatgrupās mācām tikai klasisko manikīru<br />
2 septiņas 12 cilvēku grupas – gandrīz 100 na- un pedikīru. Tiem, kuri vēlas strādāt šajā jomā<br />
3<br />
gu kopšanas speciālistus. Labi, ja trešdaļa<br />
no tiem strādās specialitātē, jo būt par<br />
nagu meistaru ir dārgs prieks. Katram vajag<br />
un turpināt mācīties, jārēķinās vēl vismaz<br />
ar 300–350 latiem. Profesionāļi sevi attīsta<br />
un pilnveido jau augstāka līmeņa kursos,<br />
piemēram, lai iemācītos, kā pieaudzēt nagus<br />
vai tos modulēt, proti, iekrāsot atbilstoši<br />
matu tonim vai tērpam. Pilnīgi jauna ievirze<br />
ir nagu dizains. Tā ir nagu apzīmēšana, līdzīgi<br />
tetovējumiem.<br />
Vai tas attiecas tikai uz sievietēm?<br />
Bērniem nagus negriež manikīra izpratnē,<br />
tos apvīlē.<br />
Vai vīrietis, kurš vēlas manikīru, ir<br />
perverss?<br />
Ko jūs! Ikvienam jārūpējas par savu izskatu,<br />
jo vairāk – par rokām. Varu piebilst, ka īpaša<br />
problēma ir nagu graušana. Ar to jācīnās arī<br />
nagu meistaram.<br />
Galvenokārt šo profesiju apgūst un tajā<br />
strādā sievietes, bet dažviet uz to pretendē<br />
arī vīrieši. Par to, kurš labāks, lai liecina viņu<br />
darbs.<br />
• ir sasniegusi 15 gadu vecumu;<br />
• nav sasniegusi valsts vecuma<br />
pensijas piešķiršanai nepieciešamo<br />
vecumu;<br />
• neiegūst izglītību klātienē vispārējās<br />
vidējās vai profesionālās vidējās izglītības<br />
iestādē, izņemot vakarskolu;<br />
• neveic komercdarbību vai tās<br />
komercdarbība apturēta saskaņā ar<br />
normatīvajiem aktiem;<br />
• nav pilnā valsts apgādībā.<br />
Par darbspējīgu uzskatāma arī persona,<br />
kurai noteikta invaliditāte, izņemot<br />
gadījumus, kad Veselības un darbspēju<br />
ekspertīzes ārstu valsts komisija ir<br />
noteikusi 100 procentu darbspēju<br />
zaudējumu.<br />
Lēmumu par bezdarbnieka statusa<br />
piešķiršanu, ja persona atbilst visiem<br />
iepriekšminētajiem kritērijiem un ir<br />
uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos<br />
dokumentus, <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūra pieņem vienas darba dienas<br />
laikā.<br />
Kādi dokumenti ik mēnesi<br />
jāuzrāda vai jāiesniedz NVA, lai<br />
apliecinātu savu bezdarbnieka<br />
statusu<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras filiālē<br />
pēc deklarētās dzīvesvietas jāuzrāda šādi<br />
dokumenti:<br />
• pase;<br />
• algas nodokļa grāmatiņa;<br />
• pēc NVA darbinieku pieprasījuma<br />
jāiesniedz arī izziņa par deklarēto<br />
dzīvesvietu.<br />
Ja bezdarbnieks stājies darba<br />
attiecībās vai mainījis dzīvesvietu, par<br />
to nekavējoties jāinformē NVA. Mainot<br />
dzīvesvietu, jāstājas NVA uzskaitē jaunajā<br />
deklarētajā dzīvesvietā.
4<br />
Darba devējs<br />
PAR BEZDARBNIEKA<br />
STATUSA<br />
ZAUDĒŠANU<br />
BEZDARBNIEKA STATUSA ZAU-<br />
DĒŠANAS PAMATS VAR BŪT:<br />
• darba ņēmēja vai pašnodarbinātā<br />
statusa iegūšana uz<br />
nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas<br />
ilgāks par diviem mēnešiem,<br />
saskaņā ar likumu “Par valsts<br />
sociālo apdrošināšanu”, izņemot<br />
iesaistīšanos nodarbinātības pasākumos;<br />
• valsts vecuma pensijas piešķiršanai<br />
nepieciešamā vecuma<br />
sasniegšana;<br />
• nonākšana pilnā valsts apgādībā;<br />
• izglītības iegūšanas sākšana<br />
klātienē vispārējās vidējās vai<br />
profesionālās vidējās izglītības<br />
iestādē, izņemot vakarskolu;<br />
• atteikšanās no piemērota darba<br />
piedāvājuma divas reizes;<br />
• bezdarbnieka pienākumu nepildīšana<br />
bez attaisnojoša iemesla;<br />
• nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka<br />
statusa iegūšanai un<br />
saglabāšanai;<br />
• pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi<br />
ārpus Latvijas;<br />
• iesaukums valsts obligātajā<br />
militārajā dienestā;<br />
• 100 procentu darbspēju zaudējums;<br />
• atjaunošana darbā ar tiesas<br />
spriedumu;<br />
• atteikšanās no bezdarbnieka<br />
statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu<br />
NVA;<br />
• bezdarbnieka nāve.<br />
Lēmumu par bezdarbnieka statusa<br />
zaudēšanu pieņem NVA vienas<br />
darba dienas laikā.<br />
Mašīnbūve –<br />
otra pelnošākā nozare Latvijā<br />
Kad no mūsu ikdienas leksikas pazuda rūpnīcu nosaukumi VEF, RER,<br />
RAF, RVR u. c., aizmirsām arī par mašīnbūvi. Taču izrādās, ka Latvijā<br />
patlaban ir 116 mašīnbūves uzņēmumu, kuru apgrozījums gadā sasniedz<br />
1 miljardu eiro. Šajos uzņēmumos strādā 32,5 tūkstoši cilvēku. To stāsta<br />
ARNIS PETRĀNIS, pārtikas uzņēmumu nestandarta iekārtu ražotnes<br />
SIA “Peruza” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes<br />
uzņēmumu asociācijas valdes loceklis.<br />
Ekonomika iznīkst – tāds ir dominējošais<br />
viedoklis mums pašiem par savu valsti. Vai<br />
tas atbilst patiesībai?<br />
Tā ir maldīga informācija. Piedaloties <strong>Valsts</strong><br />
prezidentes uzņēmēju delegācijās, lai vairotu<br />
kontaktus ar ārzemju partneriem, esmu<br />
pārsteigts par to, cik maz mūsu komersanti,<br />
firmu vadītāji, pat banku prezidenti zina par<br />
notikumiem pašu mājās.<br />
Tagad galvenokārt strādājam eksportam<br />
uz Vāciju un citām Eiropas valstīm. Tās<br />
ir iekārtas, darbagaldi, mašīnas, kā arī<br />
piekabes un cita veida tehnikas aprīkojums.<br />
Piemēram, vagonbūvētāji nespēj pat izpildīt<br />
visus “Latvijas Dzelzceļa” pasūtījumus, kur<br />
nu vēl Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas vajadzības,<br />
kam nepieciešams ritošā sastāva<br />
remonts. Attīstās arī gluži jaunas nozares<br />
un firmas. Mums ir divi aviācijas iekārtu<br />
uzņēmumi, kas izgatavo dažādas iekārtas un<br />
aprīkojumus lidostām. Arī viņi nespēj realizēt<br />
visus pasūtījumus.<br />
Daudzi sāka darbu ar ārzemju investīcijām.<br />
Piemēram, “Singler” mašīnbūves uzņēmums<br />
Daugavpilī, kas ražos lauksaimniecības<br />
iekārtas un aizstāj radniecīgu uzņēmumu<br />
Ungārijā. Piņķos ir ražotne, kas izgatavo<br />
komplektējošās daļas “Volvo” un “Scania”<br />
kravas mašīnām. Vairākas rūpnīcas ir arī<br />
Liepājā. Atguvusies “Tosmare”, sevi pieteicis<br />
“Metālameistars”, kas galvenokārt strādā<br />
eksportam.<br />
Nopietnu stimulu deva pievienošanās<br />
Eiropas Savienībai un ESF līdzekļi. Teikšu par<br />
savu uzņēmumu – iekšējam tirgum sevi pat<br />
nereklamējam. Strādājam Zviedrijai, Vācijai<br />
un citām valstīm. Tas ir tirgus, kas profesionāli<br />
jāapgūst. No maza uzņēmuma, kas nezināja,<br />
kāda būs tā nākotne, esam attīstījušies<br />
par nopietnu partneri. Tagad Muceniekos<br />
būvējam savu rūpnīcu. ES atviegloja tērauda<br />
importa regulas – tagad varam strādāt ar vācu,<br />
zviedru, somu tēraudu. Rīgas noliktavā ir visi<br />
pieprasītākie materiāli, vienīgi specifiskie<br />
nedaudz jāuzgaida.<br />
Kaut gan mašīnbūves uzņēmumu skaits<br />
var pārsteigt, tie vairs nav vecie giganti,<br />
drīzāk gan nelielas, kompaktas ražotnes<br />
ar modernu tehnoloģiju. Taču pagājis arī<br />
laiks, un jūsu nozares speciālisti kļuvuši<br />
par deficītu. Ko tagad darīt?<br />
Asociācijā esam runājuši par tiem<br />
cilvēkiem, kas dažādu apstākļu dēļ ir aizgājuši<br />
strādāt citās nozarēs. Tāpēc nepieciešama<br />
pēcizglītība vai pārkvalifikācija. Tas ir viens<br />
no veidiem, kā atgūt speciālistus, kaut arī viņi<br />
būtu pensijas vecumā. Viņiem būs pat vieglāk<br />
ielēkt vilcienā, nekā mums sagatavot jaunu<br />
speciālistu. Visu cieņu cilvēkiem, kuri visu<br />
mūžu nodarbojušies ar mašīnbūvi un nav<br />
nolaiduši rokas! Vienubrīd metālapstrādē<br />
bija ārkārtīgi smagi. Tad notika tirgus<br />
pārorientācija. Ikvienam uzņēmumam ir<br />
nepieciešams savs profils un specializācija.<br />
Tāpēc līdztekus veidojas servisa uzņēmumi.<br />
Uzturēt palīgsaimniecību nav izdevīgi, jo ir<br />
pārāk dārgi. Mani gan priecē, ka 2005. gadā<br />
pirmoreiz Tehniskajā universitātē mūsu<br />
specialitātē atkal bija neliels konkurss.<br />
Vai drīzumā nebūs jāieved profesionālais<br />
darbaspēks no ārzemēm?<br />
Neviens uz šejieni nebrauks. Pat ne no<br />
Krievijas! Tur ir lielākas algas nekā pie mums.<br />
Iespējams, no Moldovas, bet arī tad jārada<br />
divreiz labāki apstākļi, kā tas bija Īrijā.<br />
Uzņēmumos, kas strādā konkrētam<br />
tirgum, jau šodien vidējā alga ir 500 latu. Un<br />
tā nav aplokšņu nauda. Tāpēc arī veidojas<br />
“Ja cilvēks vēlas strādāt un kaut ko sasniegt, tad arī būs rezultāts.” Arnis Petrānis<br />
konkurence darba tirgū un viena firma<br />
pārpērk citas firmas labākos speciālistus.<br />
Vai asociācija nav plānojusi pasākumus,<br />
kas sekmētu šīs nozares darbinieku<br />
tālākizglītošanos?<br />
Pašlaik ar to nodarbojamies. Jo to nosaka<br />
arī vēsturiskā specifika – mašīnbūve sabruka,<br />
daudzi uzņēmumi izveidojās no jauna.<br />
Pašlaik mašīnbūve ir salīdzinoši neliela un<br />
nav tik spēcīga, jo vēl nav rezerves resursu,<br />
kurus varētu veltīt izglītībai. Tie jāiegulda<br />
attīstībā, lai nodrošinātu darbavietas. Arī<br />
darba algas nemitīgi aug. Esam nonākuši<br />
pie risinājuma, ka Mašīnbūves asociācija<br />
uzņemas virsvadību par kvalifikācijas celšanas<br />
programmu un tad, aptaujājot uzņēmumus,<br />
veido kursus. Mans uzņēmums<br />
nav no pašiem mazākajiem, taču nav arī<br />
liels – 35 cilvēki. Ir visai problemātiski kādu<br />
izraut no ražošanas un nosūtīt uz kursiem.<br />
Varbūt lētāk kādu mūsu augstskolas<br />
beidzēju aizsūtīt paskoloties uz ārzemēm?<br />
Pieredze liecina, ka tie paši inženieri,<br />
kas ienākuši mūsu uzņēmumā kā jaunie<br />
speciālisti, jāmāca nevis tad, kad beiguši,<br />
bet gan tad, kad vēl mācās. Tā tas notiek<br />
gadus piecus. Trīs puiši ir stabili ienākuši<br />
mūsu kolektīvā. Viens no viņiem uzvarējis<br />
konkursā un dosies uz Bavārijas Tehnisko<br />
universitāti. Viņam studijas ir apmaksātas.<br />
Puisis ar galvu un labu perspektīvu. Dievs<br />
dod, lai viņš atgrieztos! Mūsu likumdošana<br />
neparedz materiālu atbalstu mācību laikā<br />
un nosacījumus, ka viņam jāatgriežas<br />
uzņēmumā, kā tas bija krievu laikā.<br />
Cik no 35 darbiniekiem ir melnstrādnieku?<br />
20 ir tie, kas strādā ar rokām un galvu, no<br />
tiem aptuveni četri, kuri ir mazāk kvalificēti.<br />
Pavisam nesen jaunieši pameta skolu,<br />
lai ietu strādāt, jo izglītībai nebija nekādas<br />
vērtības. Melnais varēja nopelnīt divas,<br />
pat trīs reizes vairāk nekā inženieris. Laiki<br />
mainījušies. Cik pieprasīti ir palīgstrādnieki,<br />
tautā dēvēti par melnstrādniekiem?<br />
Mašīnbūves sektors ir ar augstu pievienoto<br />
vērtību, tāpēc strādnieki bez specialitātes<br />
ir maz pieprasīti. Dažkārt viņi ir vajadzīgi<br />
produkcijas iepakošanai vai transportēšanai.<br />
Tā kā trūkst kvalificētu speciālistu, nereti no<br />
palīgstrādniekiem veidojam speciālistus.<br />
Galarezultāts ir atkarīgs no cilvēka. Ja viņš<br />
vēlas strādāt un kaut ko sasniegt, tad arī būs<br />
rezultāts.<br />
Kādas prasības izvirzāt pretendentam?<br />
Nevienam uz pieres nav rakstīts, cik viņš ir<br />
labs un jauks. Parasti tie, kas atnāk, prasa, ko<br />
darīšu vai arī cik par to maksās. Tad saruna<br />
ir īsa.<br />
Visi tiek pieņemti uz pārbaudes laiku:<br />
pirmie divi mēneši ir pieslīpēšanās, lai<br />
iepazītu uzņēmumu un kolektīvu, jo pat<br />
kvalificētam darbiniekam nepieciešams šis<br />
laiks, lai adaptētos vidē. Šajā laikā var noteikt<br />
cilvēka spējas, kas viņam padodas – ātrie<br />
darbi vai domāšana.<br />
Vai jums ir pretenzijas pret to, ka darbā<br />
piesakās bezdarbnieki?<br />
Man nav nekādu iebildumu. Arī tagad pie<br />
mums strādā divi bijušie bezdarbnieki. Dzīve<br />
nav lielceļš. Neviens nezina, kur un kad<br />
Darba devējs<br />
nomaldīsimies. Galvenais, lai cilvēks gribētu<br />
strādāt.<br />
Jūs esat uzņēmējs ar pieredzi. Interesanti,<br />
kāpēc darba devēji negrib ņemt darbā<br />
jauniešus pēc arodskolas beigšanas?<br />
Mašīnbūves asociācijā norisinās polemika<br />
par izglītību: kam jāpievērš uzmanība un kā<br />
mēs – ražotāji – varētu ietekmēt mācību<br />
sistēmu. Sagatavotības līmenis nudien ir<br />
diezgan vājš, arī tehniskais nodrošinājums<br />
skolās neatbilst pieprasījumam. Frēzētājus,<br />
piemēram, vispār nesagatavo. 2005. gadā<br />
šādas specialitātes nebija. Arī tautā zināmo<br />
atslēdznieku vairs nav, jo viņus aizstājuši<br />
tehniķi iestādītāji un tamlīdzīgi speciālisti.<br />
Samērā labi ir metinātāji, kurus sagatavo<br />
3. arodskola. Toties nav vairāku pamatprofesiju,<br />
kuras ir nepieciešamas daudzās<br />
nozarēs, kas saistītas ar materiāliem<br />
un to komplektāciju. Daži to dēvē par<br />
šmucīgu nozari. Pat no arodskolām<br />
nenāk strādātgribētāji. Pēdējā valdes sēdē<br />
secinājām, ka pieprasījums pēc darbarokām<br />
ir trīsreiz lielāks par piedāvājumu.<br />
Agrāk arodskolām bija bāzes uzņēmumi.<br />
Vai jūs uzņemtos mācīt, teiksim, grupu?<br />
Grupu ne! Nupat biju 3. arodskolā, lai paņemtu<br />
praktikantus un apjaustu,uz ko viņi ir spējīgi.<br />
Izrādījās, ka nav ko ņemt, jo visi jau “sadalīti”. Tie,<br />
kuri grib strādāt, paši atrod sev vietu.<br />
Kur ir klupšanas akmens?<br />
Sāksim ar pamatiem – jāpaaugstina<br />
pamatskolas prestižs un izglītības loma<br />
kopumā. Šodien mācīties nav moderni. Daļa<br />
grib, bet vairumam tas ir apgrūtinājums. Skola<br />
pielāgojas pēdējiem. Un tas mani uztrauc.<br />
Vidusskolā pārtrauktas jebkādas praktiskās<br />
mācības, piemēram, tā pati darbmācība.<br />
Tas pats attiecas arī uz aroda apguvi.<br />
Piemēram, jaunietis beidz arodskolu, un kas<br />
gan viņam traucē kļūt par amatnieku? Taču<br />
līdz amata meistara godam jānoiet garš ceļš.<br />
Agrāk, ja sūtīja mācīties pie amatnieka,<br />
viņam arī maksāja par mācekli. Vienalga,<br />
vai tas bija graudā vai naudā. Māceklim<br />
bija jāstrādā par vēdera tiesu. Kvalificēts<br />
amatnieks nav ieinteresēts noņemties ar<br />
puišeli un tērēt savu dārgo laiku, turklāt,<br />
skat, čalis sabojās tavus instrumentus un<br />
viņš vēl būs jāmudina strādāt. Mēs saviem<br />
amatniekiem piemaksājam, ja kādu paņemam<br />
pieskatīšanai.<br />
Cik liela ir kadru mainība jūsu uzņēmumā?<br />
Ir kodols, kas nemainās, un kontingents,<br />
kas rotē. Mūsdienu ražošana ir nežēlīga, tā<br />
iejūgta līgumu un līgumsaistību grožos.<br />
5
6<br />
Vēstules<br />
Piekto reizi<br />
bezdarbniece<br />
Liepājniece Gunta Čiževska meklējusi<br />
darbu visdažādākos veidos, lasījusi sludinājumus,<br />
sūtījusi pieteikumus, uzklausījusi<br />
draugu un paziņu ieteikumus, arī<br />
pati sacerējusi publikācijas avīzēs.<br />
Pašlaik jau piekto reizi esmu bezdarbniece.<br />
Tas ir noticis pēc tam, kad esmu jau sasniegusi<br />
četrdesmit gadu vecumu.<br />
Pirmo reizi par bezdarbnieci kļuvu Latgalē,<br />
kamēr sēdēju mājās ar jaunāko bērnu. Otro reizi<br />
liktenis šo pašu joku izspēlēja jau Vidzemē, kad<br />
darbu vienlaikus zaudējām seši cilvēki. Kamēr<br />
saņēmu pabalstu, jutos puslīdz cilvēcīgi. Pēc tam<br />
iestājās depresija. Nervus bendēja arī neciešamie<br />
sadzīves apstākļi.<br />
Man tomēr radās vēlēšanās sevi apliecināt,<br />
paveikt kaut ko nozīmīgu. Tolaik radās raksts “Kā<br />
Pelnrušķītei kļūt par Princesi jeb dažas idejas lauku<br />
sievietes problēmu risinājumam”, ko publicēja<br />
1997. gada 10. jūnija “Lauku Avīzē”. Materiāls<br />
tika nodrukāts ar kautrīgu parakstu – Gunta Č.<br />
no Rīgas raj. Manas idejas aizgāja tautā – drīz pēc<br />
publikācijas radās sieviešu klubiņi, apvienības,<br />
centri, asociācijas un tamlīdzīgas organizācijas.<br />
Darbā ar bitēm<br />
man nebūs<br />
pensijas vecuma<br />
Esiet sveicināti!<br />
Vai viegli būt bez darba? Jā un nē! Tas atkarīgs<br />
no cilvēka dzīvesveida, no darba un bezdarba.<br />
Sieviete pirmspensijas vecumā. Ļoti skaists<br />
vecums! Vai ne? Visas stabilas, mierīgas, ar lielu<br />
dzīves pieredzi. Vai mēs viņas, it sevišķi sievietes<br />
laukos, vienmēr izprotam?<br />
Gribu citēt Džozefu Mērfiju: “Ikviena doma ir<br />
cēlonis, un ikviens iekšējs vai ārējs stāvoklis ir<br />
sekas. Un mūsu iekšējā pasaule – domas, jūtas,<br />
iztēle rada ārējo pasauli.” Šī doma manī iesējās<br />
pirms pieciem gadiem, jo dzīvē vajadzēja kaut ko<br />
mainīt. Apstākļi savirknējās tā, ka pamazām sāku<br />
tuvoties bezdarbnieces statusam. Dzīvoju un<br />
strādāju laukos, kur droši varētu sagaidīt pensiju.<br />
Neapmierinātību manī radīja tukšuma sajūta.<br />
Saikne pārtrūka... Paliku bez darba. Taču arī<br />
zaudējumi palīdz augt, mācīties, meklēt un atrast.<br />
Jūtot sevī iekšēju nemieru, 52 gadu vecumā<br />
iestājos Juridiskajā koledžā, kuru absolvēju<br />
Bija gandarījums, bet...<br />
Trešoreiz par bezdarbnieci kļuvu labprātīgi –<br />
veselības dēļ. Vajadzēja atvilkt elpu, jo biju uz<br />
infarkta sliekšņa. Ģimene šajā laikā bija izirusi.<br />
Savu māju nebija, toties bija meitiņa, kura mācījās<br />
sākumskolā. Tas norisinājās nelielā Pierīgas<br />
pilsētiņā. Grūtā brīdi izdzīvojām no piešķirtajiem<br />
pārtikas taloniem. Pilsētas dome gādāja par saviem<br />
cilvēkiem, neliedza atbalstu arī bezpajumtniecei.<br />
Darbu dabūju citviet, strādāju kādā skolā par<br />
ārpusstundu pasākumu organizatori. Abas ar meitu<br />
dzīvojām manā darba kabinetā. Tur apjautu, ka bez<br />
izglītības neiztikt. Gandrīz 50 gadu vecumā izšķīros<br />
par studijām Pedagoģiskās augstskolas dienas<br />
nodaļā. Tā nokļuvu Kurzemē. Studijas beidzu<br />
teicami, bet darbs izpalika. Arī ieceres pajuka.<br />
Vasarā strādāju laukos par vēdera tiesu. Pati brīnos,<br />
kā veselība izturēja, jo no vīra biju šķīrusies. Viņš<br />
atrada sev labāku pajumti pie bagātākas sievas.<br />
Rudenī – atkal bezdarbs. Šoreiz bez pabalsta,<br />
ar teicamnieces diplomu un jau 50 gadu dzīves<br />
nastu.<br />
Beidzot darbiņš specialitātē! Biju pasniedzēja<br />
bezdarbniekiem, kuri pārkvalificējās jaunās<br />
specialitātēs. Strādāju ar prieku. Tobrīd, kad biju<br />
iestājusies pedagoģijas maģistratūrā, ieceres<br />
pagaisa...<br />
Maģistratūrā vajadzēja mainīt tēmu, palūdzu<br />
akadēmisko gadu, nepieciešami līdzekļi. Mums ar<br />
meitiņu ir pajumte studentu kopmītnē. Taču šeit<br />
mēs nevarēsim dzīvot mūžīgi...<br />
Patlaban jau piekto reizi esmu bezdarbniece.<br />
2005. gadā. Tātad iesēju sevī domu savu dzīvi<br />
pārveidot.<br />
Nākamais jautājums – kā meklējāt darbu?<br />
Cilvēks ir apzinīga būtne, kas spēj sevi<br />
analizēt, iedvesmot un vadīt. Es sevi iedvesmoju<br />
pozitīvi. Godīgi sakot, iegūstot bezdarbnieka<br />
statusu, mans mērķis bija dažādos kursos iegūt<br />
jaunas zināšanas un iemaņas. Regulāri pievērsu<br />
uzmanību sludinājumiem presē, bet neko<br />
piemērotu sev neieraudzīju. Taču neatmetu<br />
domu, ka mans darbs nepaies garām.<br />
Kā es izmantoju NVA pakalpojumus? Jāteic, ka<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūra ļoti rūpējas par<br />
to, lai iedzīvotāji integrētos darba tirgū un varētu<br />
atrast sev piemērotu darbu. Tiesa, pilsētā viss ir<br />
kārtībā, bet kas notiek laukos? Es pieteicos uz<br />
modulāro apmācību, kurā ietverti trīs kursi. Lai<br />
katru dienu varētu aizbraukt uz rajona centru, tas<br />
ir, uz Cēsīm, ceļam vajadzētu divus latus. Kursi<br />
ilgst vismaz pusotru mēnesi, tātad tiem būtu<br />
nepieciešami 60 lati. Tā kā man bija minimālā<br />
alga, parēķiniet, kāds bija mans bezdarbnieka<br />
pabalsts! Par pārējiem diviem kursiem nebija ko<br />
domāt.<br />
Jūs teiksiet – lai pašvaldības rūpējas! Tas<br />
nozīmē, ka klibo sadarbība. Ar lielām pūlēm un<br />
bezdarbnieku neatlaidību panācām, ka uzrakstīja<br />
Ar NVA starpniecību pabeidzu projektu vadības<br />
kursus. Noslēgumā aizstāvēju savu projektu<br />
“Bezdarbnieku talantu skate “Ko tu proti?””.<br />
Projekta ideja man radās līdz ar domu, ka<br />
bezdarbniekiem jādod iespēja sevi apliecināt.<br />
Projekts ir izskatīšanā pie mūsu pilsētas NVA<br />
filiāles vadītājas. Būtu jauki, ja mana ideja<br />
gūtu atsaucību. Tas nav dārgs (ja salīdzina ar<br />
citiem kultūras vai izglītības projektiem), toties<br />
dotu iespēju bezdarbniekiem apliecināt sevi,<br />
sniedzot mākslinieciskās pašdarbības koncertu<br />
(mūzika, dziesmas, dejas, akrobātika u. c. žanri –<br />
individuālais, pāru vai grupu izpildījums) vai<br />
amatniecības darinājumu izstādi ar adījumiem,<br />
tamborējumiem, izšuvumiem, mākslas audumiem,<br />
kokgriezumiem, pinumiem un keramiku. Bezdarbnieku<br />
talantu skate varētu notikt koncerta vai<br />
izstādes veidā, tas būtu atkarīgs no bezdarbnieku<br />
talantiem un vaļaspriekiem. Savā projektā paredzu<br />
bezdarbnieku aptauju sadarbībā ar NVA filiāli, kā<br />
arī sponsoriem, sadarbības partneriem utt., kas<br />
atbalstītu šo pasākumu. Projekta mērķis – mazināt<br />
sociālo atstumtību un depresiju, paaugstināt<br />
pašvērtējumu. To var plānot un īstenot jebkurā<br />
Latvijas pilsētā, rajonā vai pašvaldībā. Galvenais –<br />
bezdarbniekiem dot iespēju sevi radoši apliecināt,<br />
parādīt savas spējas un talantus.<br />
Tuvinieku attieksme pret mani bijusi atšķirīga –<br />
atkarībā no tā, vai esmu bezdarbniece ar pabalstu<br />
vai bezpabalsta bezdarbniece... Pabalsts tomēr ir<br />
tas, kas ļauj saglabāt kaut minimālu neatkarību un<br />
pašcieņu.<br />
pieteikumu NVA, lai kursus rīkotu uz vietas. Man<br />
personīgi šis periods sakrita ar tumšajiem ziemas<br />
vakariem un tikpat tumšajiem rītiem. Man tas bija<br />
jaunu ideju, atklāsmju laiks. Beidzot bija iespēja<br />
sevi iepazīt labāk, izlasīt vērtīgas grāmatas,<br />
saprast apkārtējos cilvēkus, mācīties piedot.<br />
Svētīgs laiks! Depresijas nebija, jo caur grāmatām<br />
es sarunājos ar tādiem gudriem cilvēkiem kā<br />
Dž. Mērfijs, V. Sineļņikovs u. c. Tas mudināja<br />
padomāt, ko darīšu pēc pieciem gadiem. Visu<br />
apsverot, liku pamatus jaunai nodarbei. Iestājos<br />
biškopības kursos. Darbā ar bitēm man nebūs<br />
pensijas vecuma, jo iemītā taciņa uz dravu man<br />
nebūs slogs ilgus gadus. Skaisti, vai ne?<br />
Taču nedzīvojam vieni – bērniem uzradās<br />
jauni pienākumi un biežāk bija jāatceras māte,<br />
vīrs manu izvēli uztvēra sarežģīti. No sākuma,<br />
kamēr uzmanība tika veltīta viņam vienīgajam,<br />
akceptēja, tad kļuva uzmanīgs. Redzēja, ka<br />
vēlos būt aktīva, interesējos arī par ko citu,<br />
gribu apmeklēt kursus. Vismaz vīru un bērnus<br />
ieinteresēt man izdevās.<br />
Lai veicas man, jums un visai sabiedrībai<br />
kopumā!<br />
Ar cieņu<br />
Lilita Plūme Vecpiebalgā<br />
Kā Talsos<br />
samazinās bezdarbs<br />
Kurš stāsta, ka Talsi, kas atrodas uz daudziem pakalniem, ir rāmi<br />
snaudoša, klusa pilsēta? Ap pusdienlaiku tā mudž kā bišu strops. Pirms<br />
gadiem piecpadsmit pilsēta izskatījās noplukusi, pat viesnīcu neapkurināja,<br />
taču pašlaik skats ir krietni priecīgāks. Uz Talsiem devāmies, lai sarunā<br />
ar <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras (NVA) Talsu filiāles vadītāju ANDRI<br />
VERŠĀNU noskaidrotu šodienas situāciju iedzīvotāju nodarbinātības<br />
jomā.<br />
Esmu gandarīts, ka bezdarbs mūsu rajonā<br />
pakāpeniski samazinās. 2004. gada sākumā<br />
bija 2013 bezdarbnieku, pēc gada – jau<br />
1654. 2006. gada sākumā reģistrējām tikai<br />
1374 bezdarbniekus, šā gada maijā – 1337,<br />
proti, 6,22% no ekonomiski aktīvajiem<br />
iedzīvotājiem.<br />
Kas ietekmē bezdarba līmeni rajonā?<br />
Talsu rajonā nav krasas bezdarba līmeņa<br />
svārstības. To ietekmē sezonas darbi un<br />
zvejas liegumi.<br />
Kur ir vislielākais bezdarbs?<br />
Laukos. To apliecina arī skaitļi: pagastos<br />
reģistrēti 806 bezdarbnieki, pilsētā – 531.<br />
Talsos ir lielākas iespējas atrast darbu.<br />
Kā trūkst cilvēkiem, kuri nevar atrast<br />
darbu?<br />
Nav pietiekama izglītība un profesionālā<br />
sagatavotība. Tās ir noteiktas vecuma grupas.<br />
Visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 20 līdz<br />
29 gadiem, kuru izglītība maz saistoša darba<br />
tirgum.<br />
Vai cilvēki vēlas izmantot NVA pakalpojumus?<br />
Rajona iedzīvotāji tos uztver pozitīvi. No<br />
reģistrētajiem bezdarbniekiem 201 ir izteicis<br />
vēlēšanos apgūt jaunu profesiju, 121 – strādāt<br />
algotajos pagaidu darbos, 549 – piedalīties<br />
pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai,<br />
91 bezdarbnieks pieteicies mērķgrupās.<br />
Vai izglītošana ietekmē nodarbinātības<br />
situāciju rajonā?<br />
Apmēram puse no tiem, kuri pie mums<br />
mācījušies, ir iekārtojusies darbā.<br />
Vai pēc Latvijas iestāšanās ES saimnieciskā<br />
dzīve Talsu rajonā ir mainījusies?<br />
Uzņēmumi, kas piesaistījuši Eiropas<br />
reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļus,<br />
Darbs reģionos<br />
modernizējas, attīstās un tiek sakārtoti<br />
atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.<br />
Tādējādi radīti labāki darba apstākļi un<br />
iespējas darba meklētājiem, protams, ja vien<br />
atbilst kvalifikācija.<br />
Kuras tautsaimniecības nozares ir problemātiskas?<br />
Mūsu rajonā cerīga ir būvniecība, veselības<br />
un sociālā aprūpe. Joprojām problemātiski ir<br />
sezonas darbi, kā arī tirdzniecība.<br />
Kāpēc tomēr tik daudz jaunu cilvēku ir<br />
bez darba?<br />
Tāpēc, ka viņiem nav izglītības un profesionālās<br />
sagatavotības. Pašlaik no 252 jauniešiem<br />
18,8% ir bezdarbnieki.<br />
Kā NVA var uzlabot situāciju darba<br />
tirgū?<br />
Nepieciešams attīstīt sadarbību ar darba<br />
devējiem, kā arī pašu darbību:<br />
• pilnveidot bezdarbnieku mācības, pārkvalifikāciju,<br />
modulāro apmācību;<br />
• attīstīt subsidētās darbavietas mērķgrupu<br />
bezdarbniekiem;<br />
• veikt darba devēju aptaujas, lai nodrošinātu<br />
mācību prognozēšanu atbilstoši<br />
pieprasījumam.<br />
7
Darbs reģionos Darbs reģionos<br />
BEZDARBNIEKA<br />
TIESĪBAS<br />
• Piedalīties <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības<br />
pasākumos<br />
• Saņemt bezdarba apdrošināšanas<br />
pakalpojumus saskaņā ar likumu ”Par<br />
apdrošināšanu bezdarba gadījumos”<br />
• Saņemt stipendiju un īres un<br />
transporta izdevumu kompensāciju<br />
profesionālo mācību, pārkvalifikācijas<br />
vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā<br />
• Saņemt informāciju par brīvajām<br />
darbavietām un ar tām saistītajām<br />
kvalifikācijas un citām prasībām<br />
• Saņemt ar profesionālo orientāciju<br />
saistītos pakalpojumus<br />
• Noslēgt ar <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūru aktīvo nodarbinātības<br />
pasākumu individuālā plānojuma<br />
līgumu<br />
• Apstrīdēt <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras darbinieku lēmumus, iesniedzot<br />
iesniegumus <strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūras direktoram, un<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras direktora<br />
lēmumus pārsūdzēt tiesā<br />
Vai bezdarbnieki Viduskurzemē vēlas<br />
mācīties?<br />
EGIJA ĒRGLE: Sākoties Eiropas Sociālā<br />
fonda atbalstītajiem mācību projektiem,<br />
cilvēki, kas vēlējās mācīties, stāvēja rindā.<br />
Tagad, kad pagājis gandrīz gads, rindas<br />
noplakušas. Visi, kuri gribēja mācīties, savas<br />
intereses ir īstenojuši. Vēl arvien daudzi<br />
vēlas apgūt B kategorijas autovadītāju prasmes.<br />
Pieprasītākā ir modulārā apmācība –<br />
īsa, konkrēta un daudziem vajadzīga, jo<br />
ne jau visi bezdarbnieki grib mainīt savu<br />
profesiju. Tie, kuri nejaušības dēļ nokļuvuši<br />
bezizejas situācijā un vēlas savā dzīvē kaut<br />
ko pārveidot, izmanto visas iespējas: mācās<br />
jaunu profesiju, beidz divus vai trīs modulārās<br />
apmācības kursus – cenšas apgūt visu, ko<br />
piedāvā aģentūra.<br />
Mūsu cilvēki izvēlas tās iespējas un<br />
programmas, kas tiek īstenotas savā rajonā.<br />
Tā kā valsts un NVA apmaksā tikai pusi no<br />
Mēs neesam<br />
kantoristes<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras (NVA) Talsu filiāles darbinieces EGIJA<br />
ĒRGLE un ELITA JANSONE ir nodarbinātības organizatores, kas iesaistītas<br />
projektos un organizē gan modulāro apmācību, gan riska grupu<br />
bezdarbnieku mācības. Ar viņām iepazīstos dienā, kad paredzēti kursi.<br />
ceļa izdevumiem, skološanos prasa tuvāk<br />
dzīvesvietai. Retais piekrīt braukt uz Rīgu vai<br />
kādu citu rajonu.<br />
ELITA JANSONE: Tā nu nav, arī uz Rīgu<br />
brauc, bet skaitliski maz – tuvu desmit. Ar<br />
gribēšanu vien par maz: vajadzīgi līdzekļi<br />
transportam, dzīvošanai, ēšanai. Pie jums,<br />
Rīgā, viss ir stipri dārgāks nekā pie mums,<br />
Talsos. No tā, ko piedāvājam uz vietas, izvēlas<br />
grāmatvežu un floristu kursus, frizieru un<br />
pārdevēju mācības, pa vasaru ļoti pieprasīta<br />
ir kurinātāju, bruģētāju skološana, regulāri<br />
jāmāca pavāri un konditori. Vīru intereses –<br />
celtnieki, apdares darbu strādnieki, elektriķi,<br />
santehniķi, atslēdznieki un galdnieki.<br />
Vai tieši šiem cilvēkiem paspīd kāds<br />
darbiņš savā rajonā?<br />
EGIJA ĒRGLE: Galvenie darba devēji ir<br />
tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Viņiem<br />
vajag pārdevējus, taču algas ir niecīgas, tāpēc<br />
arī liela kadru mainība.<br />
ELITA JANSONE: Ne jau visi, kas beidz<br />
mūsu kursus, meklē darbu. Tāpēc mēs ļoti<br />
rūpīgi analizējam darba tirgu.<br />
Vai grupas veidojat pēc darba devēju<br />
ieteikuma vai atbilstoši bezdarbnieku<br />
vēlmēm?<br />
EGIJA ĒRGLE: Abpusēji. Mēs zinām, kas<br />
vajadzīgs darba devējam. Atnāk bezdarbnieks,<br />
un viņš pat nezina, ko grib. Mums jābūt<br />
tai atslēgai, kas noslēdz gredzenu: jāpatur<br />
prātā darba devēja vajadzības, jāizzina<br />
bezdarbnieka vēlmes, viņš jāievirza nozarē,<br />
kurā vajadzīgs darbinieks. Ne jau kurš katrs<br />
būs pavārs! Ne jau mežinieku pieliksi pie<br />
plīts! Tāpēc mūsu darbs nav rakstīt atskaites,<br />
bet runāt, runāt un vēlreiz runāt. Jo darba<br />
devēja prasībām jāsakrīt ar bezdarbnieka<br />
vajadzībām. Un otrādi.<br />
Kā jūsu rajonā rodas bezdarbnieki?<br />
ELITA JANSONE: Deviņdesmito gadu<br />
beigās sabruka zivju pārstrāde. Šis process<br />
turpinājās līdz 2003. gadam. Pašlaik neizjūtam<br />
krasas pārmaiņas. Bezdarbnieki nāk<br />
no visām nozarēm.<br />
EGIJA ĒRGLE: Mūsu rajonā lielākā<br />
problēma ir jaunieši. Šogad viņus esam<br />
izvirzījuši par mērķgrupu, jo vairumam ir tikai<br />
pamatizglītība. Cenšamies iedrošināt mācīties<br />
vakarskolā, nākt mūsu kursos, meklēt<br />
darbu un strādāt. Skaidrs, ka jaunietim ar<br />
pamatizglītību atrast darbu būs grūti.<br />
ELITA JANSONE: Kad piedāvājam mūsu<br />
sarakstu, viņi apstulbst, toties, ja nosaucam<br />
konkrētus kursus, viņi sāk domāt. Pēc tam<br />
pat tuvinieki brīnās, kā šis tīsteklis spēj<br />
mācīties un vēlāk atrast darbu...<br />
EGIJA ĒRGLE: Toties mēs nevaram sēdēt<br />
kā kantora darbinieces. Ar cilvēkiem jārunā,<br />
lai viņi saprastu, jāiedrošina, jāpamato viņu<br />
rīcība.<br />
Vai lauku cilvēki ir tikpat atsaucīgi kā<br />
pilsētnieki?<br />
EGIJA ĒRGLE: Brauc. Mēs ļoti ceram, ka<br />
būs stipendijas arī modulārajai apmācībai, jo<br />
tas ir neatsverams atspaids. Piemēram, ceļš<br />
no Kolkas līdz Talsiem abos virzienos maksā<br />
divus latus.<br />
Modulārā apmācība notiek Sabilē, Rojā<br />
un Dundagā, kur ir lielākais bezdarbs.,<br />
ELITA JANSONE: Daudzi bezdarbnieki<br />
baidās sākt, jo mājās laikus nebūs izvārīta<br />
zupa, izravēts dārzs un apkopti bērni. Un tad<br />
cilvēkiem es pati esmu stāstījusi, ka mācos<br />
augstskolā, man ir dārziņš un piemājas<br />
8 9<br />
,<br />
dobītes, ka arī noteikts darba laiks. Skaidroju,<br />
ka ar to visu var tikt galā. Tad cilvēks sāk<br />
domāt. Viņš jāiekustina! Vairumam ir<br />
nolemtības sajūta, ka dzīve apstājusies un<br />
viņi neko nevar.<br />
Vai esat mēģinājuši organizēt grupas un<br />
kursus pagastos?<br />
ELITA JANSONE: Modulārā apmācība<br />
notiek Sabilē, Rojā un Dundagā, kur ir<br />
lielākais bezdarbs.<br />
Vai izdodas atrast labus pasniedzējus tik<br />
tālos novados?<br />
EGIJA ĒRGLE: Pamatbāze ir mācību firma<br />
“Buts“. Ja kādai programmai nav pasniedzēju,<br />
tos pieaicinām no Rīgas. Mums bija divas<br />
autoskolas. Viena pilnībā zaudēja uzticību –<br />
tāds bija bezdarbnieku viedoklis. Neviens tur<br />
negribēja mācīties. Talsi ir gana maza pilsēta,<br />
lai ziņas izplatītos vienā dienā.<br />
NVA piedāvā ļoti plašu mācību programmu.<br />
Vai organizējat arī individuālās<br />
mācības?<br />
ELITA JANSONE: Nē, gluži pretēji, mums<br />
dažkārt pietrūkst klausītāju. Tad apzvanām<br />
visu rajonu.<br />
EGIJA ĒRGLE: Mums pašām jādarbojas.<br />
Lielākoties komplektējam 12 cilvēku grupas,<br />
īpašos gadījumos – 6 cilvēkus. Tādi<br />
ir galdnieki vai autoatslēdznieki, jo šajās<br />
specialitātēs ir ierobežots pieprasījums.<br />
Algas ar laiku kļūst lielākas, jo darba devēji<br />
apjauš situāciju. Viņiem vajadzīgi cilvēki, kam<br />
ir specialitāte.
Darbs reģionos Darbs reģionos<br />
BEZDARBNIEKA<br />
PIENĀKUMI<br />
• Patstāvīgi un ar <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu<br />
• Mēneša laikā no iepriekšējā <strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūras apmeklējuma<br />
dienas ierasties aģentūrā un uzrādīt<br />
bezdarbnieka statusa saglabāšanai<br />
nepieciešamos dokumentus<br />
• Ierasties <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūrā triju darba dienu laikā no<br />
izsaukuma saņemšanas dienas<br />
• Piedalīties aktīvo nodarbinātības<br />
pasākumu individuālā plānojuma līgumā<br />
paredzētajos aktīvajos nodarbinātības<br />
pasākumos<br />
• Ziņot <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūrai:<br />
– triju darba dienu laikā – ja ir<br />
mainījušies Bezdarbnieka un darba<br />
meklētāja atbalsta likuma 12. panta<br />
pirmajā daļā minētie bezdarbnieka<br />
statusa zaudēšanas nosacījumi,<br />
– triju darba dienu laikā – ja ir<br />
noslēgts darba līgums uz laiku līdz<br />
diviem mēnešiem,<br />
– triju darba dienu laikā – par<br />
pamata (deklarētās) dzīvesvietas<br />
maiņu,<br />
– triju nedēļu laikā no pārejošas<br />
darbnespējas sākuma – par<br />
pārejošas darba nespējas laiku,<br />
ja tas ir bijis ilgāks par divām<br />
nedēļām.<br />
Izdzīvošanas<br />
matemātika<br />
Sabiles aprūpes biedrības “Kalme” priekšsēdētājas GUNTAS<br />
BELŠEVICAS uzņēmība, neatlaidība un azartiskā attieksme pret dzīvi<br />
ir apbrīnojama. Ja viņa strādātu sev un savam biznesam, to šodienas<br />
cilvēkam būtu vieglāk saprast, taču katra Guntas diena aizrit rūpēs par<br />
savas mazpilsētas vecajiem cilvēkiem. Tas ir viņas dzīves piepildījums un<br />
apliecinājums savām spējām.<br />
Mūsu aprūpes biedrība radās pašas dzīves<br />
diktēta. Palīdzēt veciem, vientuļiem cilvēkiem<br />
dzīvesvietās bija visai sarežģīti. Tolaik Sabilē<br />
atbrīvojās ēka, kur kādreiz bija ambulance.<br />
Dome nolēma izveidot aprūpes centru – veco<br />
ļaužu namu. Mājai vajadzēja ne tikai kapitālo<br />
remontu, bet arī nopietnu pārbūvi. Lai iegūtu<br />
līdzekļus, mūsu organizācija sāka piedalīties<br />
dažādos projektos, pirmais bija ar Karalienes<br />
Julianas fondu. Mums vajadzēja 65 000 latu,<br />
un Karalienes Julianas fonds piešķīra 35 000<br />
latu. Varējām sākt.<br />
Tieši tolaik konkursu izsludināja<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūra, pēc tam<br />
dienests. Cik atceros, saņēmām 4600 latu,<br />
10 kā arī darbaspēku. Vajadzēja mūrnieku,<br />
mēneša laikā no iesnieguma par 11<br />
galdnieku, jumiķi. Vajadzēja palīgstrādniekus,<br />
jo bija jāapkopj arī apkārtne. Tos visus man<br />
piemeklēja NVA Talsu filiālē. Līdz gada beigām<br />
ieguvām arī papildu līdzekļus.<br />
Pirmo reizi NVA konkursā startēju<br />
1997. augustā. Šo dienu ilgi atcerēšos,<br />
jo no tā brīža regulāri piedalos visos NVA<br />
rīkotajos konkursos. Tā kā esam nevalstiska<br />
organizācija, iztiekam tikai no iemaksām un<br />
ziedojumiem. Pie naudas tikt ir ārkārtīgi grūti,<br />
neviens bagātais par mums i dzirdēt negrib.<br />
Toties no <strong>Nodarbinātības</strong> aģentūras saņemu<br />
gan cilvēkus, gan naudiņu algām. Tā varam<br />
savilkt galus, lai saviem vecīšiem sagādātu<br />
cilvēka cienīgu dzīvi.<br />
Ar NVA atbalstu vien veco ļaužu nams<br />
neizdzīvotu. Tāpēc Gunta Belševica<br />
nepalaiž garām nevienu iespēju, lai<br />
gūtu finansiālo atbalstu. Viņa piedalās<br />
visos iespējamos konkursos gan pašu<br />
pilsētā un rajonā, gan labdarības fondos<br />
un misijās. Ja arī neuzvar, nemet plinti<br />
krūmos, bet meklē jaunas iespējas.<br />
Pēc profesijas esmu pārdevēja, 13 gadus<br />
biju arī noliktavas pārzine. Pati esmu 2. grupas<br />
invalīde. Visus projektus, aprēķinus, atskaites<br />
esmu iemācījusies sagatavot, pateicoties<br />
NVA, jo te strādā unikālas meitenes.<br />
Retais saprot to, ka mēs esam nevalstiska<br />
organizācija, rūpnīcās ir ienākumi un peļņa,<br />
budžeta iestādēs – sava nauda, es varu<br />
rēķināties tikai ar veco ļaužu iemaksām,<br />
proti, 85 procentiem no viņu pensijas. Mūsu<br />
aprūpes centrā ir tikai 12 vietas. Pamēģiniet<br />
savilkt galus! Ja pateikšu, ka viens cilvēks līdz<br />
maijam izmaksāja 905,50 latus, neticēsiet.<br />
Jābūt taču medicīniskajai aprūpei, higiēnai –<br />
visam nepieciešamākajam. Kā es to spēju?<br />
Tikai pateicoties projektiem.<br />
Gan apmaksas, gan ikdienišķo<br />
pienākumu dēļ visiem nebūtu<br />
pa spēkam tikt galā ar Guntas<br />
pienākumiem...<br />
Vecam cilvēkam jāapmaina pamperi,<br />
jānomazgā dibens, jāiedod zālītes, turklāt<br />
vecais cilvēks ir arī ļoti kaprīzs. Man bija<br />
ideāla bezdarbniece, bet nevarējām palikt<br />
kopā tikai tāpēc, ka viņa nespēja pieķerties<br />
vecīšiem, lai tos ieliktu vannā. Sākumā darīju<br />
to pati. Domāju, ka pieradīs, bet nepierada.<br />
Kad šķīrāmies, raudājām abas.<br />
Man jau nav to darbavietu, lai maksātu<br />
katram laimes meklētājam. Toties izdevīgs<br />
ir katrs bezdarbnieks, par kuru valsts maksā<br />
minimālo algu, bet man jāsedz nodokļi.<br />
Nepieņemu vienu darbinieku, bet no<br />
iedalītās algas nosedzu nodokļus diviem<br />
bezdarbniekiem. Līdz ar to man ir četras<br />
darbarokas – tāda ir mana izdzīvošanas<br />
matemātika!<br />
Pret bezdarbnieka statusu daudzi joprojām<br />
izturas negatīvi. Nesen kāda sieva jautāja:<br />
kāpēc pieņēmi darbā talsinieci, nevis mani?<br />
Saku: tu taču neesi bezdarbniece! Viņa tūdaļ<br />
aizskrēja un piereģistrējās.<br />
Guntas stāsts par<br />
NVA Talsu filiāles<br />
vadītāju Andri Veršānu<br />
Veciem cilvēkiem centrālapkure neder.<br />
Viņi raduši pie plīts un krāsniņas. Pieglaužas<br />
pie mūrīša, un pavisam cits cilvēks! Taču<br />
malka ir šausmīgi dārga. <strong>Aģentūra</strong>s filiāle<br />
man piešķīra trīs vīrus no algotajiem pagaidu<br />
sabiedriskajiem darbiem malkas sastrādei<br />
K. Barona ielā 6.<br />
Taču tirda doma, kā tikt pie vēl lētākas<br />
malkas. Zvanu pazīstamam uzņēmējam, kas<br />
strādā mežā: “Dzintariņ, ja es tev piespēlēšu<br />
cilvēkus, kas sadedzina zarus, vai malku<br />
iedosi par pusvelti? Man vajag 50 kubus!”<br />
(Kubs maksā 10 latus, parēķiniet, cik tas<br />
būs! Bet ja es iedodu trīs vīrus uz nedēļu,<br />
kuri dedzina zarus, cik tad?) “Tev jādod par<br />
3 latiem kubā. Pilnīgi bešā es tevi neatstāšu!”<br />
Mēs nolīgstam.<br />
Pati esmu 2. grupas invalīde. Regulāri jāiet<br />
uz injekcijām. Kādu dienu esmu jau ceļā,<br />
ieraugu priekšnieka Andra mašīnu. Kājas<br />
notirpst. Zinu, ka Barona ielā 6 vīru nav.<br />
– Priekšniek, vīri ir mežā.<br />
– Braucam, parādi!<br />
Saku: atbrauciet līdzi pie daktera, man<br />
iešļircēs vēnā, divas stundas pagulēšu un<br />
tad arī aizvedīšu. Priekšnieks neko neatbild.<br />
Domāju, esmu tikusi sveikā. Ko jūs! Viņš pēc<br />
trijām stundām klāt, lai vedu uz mežu.<br />
– Priekšniek, vai domājāt, ka meloju?<br />
– Nē, tā nekad neesmu domājis par<br />
darba devējiem. Taču, ja pārbaudu, tad arī<br />
pārbaudu.<br />
Tāpēc jaunajiem darba devējiem, kuri<br />
startē NVA projektu konkursos, silti iesaku:<br />
mīļie, labie, ja esat uzrakstījuši tā, tad tā arī<br />
jābūt. <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūra man ir<br />
iemācījusi izdzīvošanas matemātiku.<br />
2) Aktīva darba meklēšana šā likuma<br />
izpratnē ir personas mērķtiecīgas<br />
darbības nolūkā atrast algotu darbu –<br />
piedalīšanās konkursos uz vakantajām<br />
darbavietām, kā arī citas darbības, kuru<br />
mērķis ir atrast darbu.<br />
(3) Neierašanās <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūrā šā panta pirmās daļas 2. un<br />
3. punktā minētajos gadījumos tiek<br />
uzskatīta par attaisnotu, ja:<br />
1) bezdarbniekam iestājusies<br />
pārejoša darbnespēja;<br />
2) bezdarbnieks kopj slimu bērnu;<br />
3) pamatojoties uz izsaukumu,<br />
bezdarbnieks ierodas izziņas<br />
iestādē, prokuratūrā, tiesā vai<br />
piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;<br />
4) iemesls ir pirmās pakāpes<br />
radinieka vai laulātā nāve un ja<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras<br />
apmeklējuma diena noteikta agrāk<br />
par septīto dienu pēc šāda radinieka<br />
vai laulātā nāves dienas;<br />
5) ierašanās nav iespējama sakarā<br />
ar dalību aktīvajos nodarbinātības<br />
pasākumos vai citu<br />
aktīvo nodarbinātības pasākumu<br />
individuālā plānojuma līgumā<br />
noteikto pienākumu veikšanu;<br />
6) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav<br />
atkarīgi no bezdarbnieka gribas.<br />
(4) Bezdarbniekam jāierodas <strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūrā pirmajā darba<br />
dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto<br />
attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot<br />
attaisnojošo iemeslu apstiprinošu<br />
dokumentu.<br />
(5) Ja bezdarbnieks maina pamata<br />
(deklarēto) dzīvesvietu Latvijas teritorijā,<br />
viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūrai pēc<br />
iepriekšējās pamata (deklarētās)<br />
dzīvesvietas. Bezdarbniekam jāierodas<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūrā pēc<br />
jaunās pamata (deklarētā) dzīvesvietas<br />
dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas.
Darbs reģionos<br />
EURES<br />
KONSULTANTI<br />
Rīgas reģions<br />
Žanna Ribakova<br />
NVA Rīgas reģiona filiāle<br />
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 308. kab.<br />
Tālr. 7210189<br />
E-pasts: zannaR@nva.lv<br />
Zemgales reģions<br />
Sannija Ancāne<br />
NVA Rīgas reģiona filiāle<br />
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 308. kab.<br />
Tālr. 7210189<br />
E-pasts: sannijaA@nva.lv<br />
Kurzemes reģions<br />
Andris Segliņš<br />
NVA Liepājas filiāle<br />
Liepājā, Tirgus ielā 15<br />
Tālr. 3429422<br />
E-pasts: andrisS@nva.lv<br />
Vidzemes reģions<br />
Rudīte Martinsone<br />
NVA Cēsu filiāle<br />
Cēsīs, Bērzaines ielā 15<br />
Tālr. 4120690<br />
E-pasts: ruditeM@nva.lv<br />
Latgales reģions<br />
Līga Ruļuka<br />
NVA Daugavpils filiāle<br />
Daugavpilī, Varšavas ielā 18<br />
Tālr. 5436023<br />
E-pasts: ligaR@nva.lv<br />
IEGAUMĒJIET!<br />
Papildu informāciju par EURES varat<br />
iegūt:<br />
• NVA mājaslapā – www.nva.lv<br />
• EURES portālā –<br />
www.europa.eu.int/eures<br />
• LR Ārlietu ministrijas mājaslapā –<br />
www.am.gov.lv<br />
Ja gribat uzzināt, vai jūsu izglītības<br />
dokuments ir atzīts izvēlētajā nodarbes<br />
Reāla pasaka<br />
par Talsu frizierēm<br />
Aiz trejdeviņām zemēm – patiesībā ne tik tālu, tikai 115 km no Rīgas –<br />
dzīvoja trīs talsinieces IVETA, SANDRA un SVETLANA. Dzīvoja, dzīvoja,<br />
līdz vienu dienu apjauta, ka palikušas bez darba. Visas trīs satikās<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras frizieru kursos.<br />
Trīs sievietes satikās un norunāja – ja pār<br />
ceļu nepārskries melns kaķis, tad pēc kursu<br />
beigšanas viņas strādās kopā. Kā jau pasakā,<br />
arī šoreiz neiztika bez labās fejas. Vienu<br />
dienu pie meitenēm ieradās kādas frizētavas<br />
īpašniece Anda un piedāvāja sākt savu rūpalu,<br />
jo pašai esot gana daudz darba Rīgā. Ja<br />
tobrīd meitenes būtu zinājušas, ka nelielajos<br />
Talsos, kur dzīvo 13 tūkstoši iedzīvotāju, ir<br />
32 frizētavas, visticamāk, būtu atmetušas ar<br />
roku. Kurš gan nāks pie iesācējām, ja katram<br />
meistaram ir savas kundes!<br />
Todien, kad ciemojāmies Talsos, jau no<br />
agra rīta nevienai frizierei nebija brīva laika.<br />
Tuvojās izlaidumu laiks. Tomēr Svetlana<br />
atrada brīdi sarunai.<br />
Kā sākāt strādāt kopā?<br />
Sākums, kā vienmēr, bija grūts. Amatus<br />
nedalījām, jo katra esam pašnodarbināta<br />
persona. Noslēdzām līgumu ar frizētavas<br />
īpašnieci un nolēmām, ka strādāsim ar<br />
“Schwarzkopf” materiāliem – laba manta un<br />
normāla cena. Dokumentus kārto tā, kurai<br />
tobrīd nav darba. Iesākumam vajadzēja pašu<br />
nepieciešamāko – ķemmes, šķēres, fēnu,<br />
lokšķēres un daudz ko citu, kas izmaksāja<br />
vismaz 400 latu. Arī krāsas, lakas, šampūnus<br />
utt. Izdevumi lieli. Par peļņu nesapņojam.<br />
Sākumā rokas un kājas drebēja, nezināju,<br />
kur likties. Domāju, ka nokritīšu. Pirmais<br />
klients bija vīrietis, kā saka, uz laimi. Abi bijām<br />
nobijušies, jo viņš nezināja, ko īsti vēlas.<br />
Pirmajās darba dienās stigām pesimismā,<br />
Savas ugunskristības topošās<br />
frizieres izgāja ne jau darbā vai<br />
kursos, bet mājās. Tur katram tuviniekam<br />
bija jāizbauda gan nākamo<br />
meistaru sākumskola, gan augstākā<br />
pilotāža. Svetlana atzīst, ka viņas<br />
meitām, kurām mati tikpat gari kā<br />
mammai, bija jācieš visvairāk.<br />
Darbs reģionos<br />
No kreisās – Iveta Mizāne, Svetlana Štoka un Sandra Blūma-Blūmane<br />
12 valstī, interesējieties:<br />
13<br />
• www.aic.lv<br />
• www.izm.gov.lv<br />
• www.isec.lv<br />
gaidījām katru ienācēju. Tagad grūtākais jau<br />
aiz muguras. Zinām, ko gaidīt no ziemas un<br />
vasaras, kad svētki, kad algas dienas.<br />
Vai bieži rodas domstarpības?<br />
Nav gluži tā, ka nestrīdamies – esam taču<br />
personības un individualitātes. Jāpielāgojas,<br />
jo vairāk tāpēc, ka katrai sava zodiaka zīme.<br />
Es, piemēram, esmu Svari, bet abas kolēģes –<br />
Auni. Tāpēc arī cenšos pieskaņoties. Man<br />
patīk visi klienti, jo sarunas ar cilvēkiem<br />
sagādā prieku. Iepriekš strādāju bērnudārzā<br />
par auklīti, tāpēc viegli saprotos arī ar<br />
bērniem.<br />
Ar viņiem laikam visgrūtāk?<br />
Tikko kaut ko ierauga, tas jāizmēģina. Arī<br />
man nav grūti sekot jaunākajām tendencēm,<br />
jo ievirzi diktē manas meitas. Vispirms<br />
izmēģinu uz viņām, pēc tam iedrošinos arī<br />
frizētavā. Nevarētu teikt, ka tās būtu pārmēru<br />
augstas prasības.<br />
Vai modei seko tikai meitenes?<br />
Nē, arī puiši. Vienam otram iegribas tādu<br />
panka gaili, ka rokas tirpst, to veidojot.<br />
Pārējiem atkal citas prasības.<br />
Vai tad visu iemācīja NVA kursos?<br />
Tikai pamatus. Pārējais nāk ar laiku un<br />
pieredzi. Jāturpina mācīties. Lūk, mūsu<br />
pirmais sertifikāts – l. līmeņa meistarības<br />
mācības. Nākamgad brauksim atkal. Ziemā,<br />
kad mazāk darba, studējam, mācāmies,<br />
paaugstinām kvalifikāciju, pētām modes<br />
žurnālus.<br />
Vai kādreiz ir šķībi nogājis?<br />
Nav gadījies, ka kāds izlēktu no krēsla.<br />
Cik ilga ir jūsu darba pieredze?<br />
Šā gada 3. oktobrī būs gads.<br />
Vēl pasaka nav galā un nav<br />
pienācis laiks, lai dižotos, ka arī<br />
es biju viesībās, kur galdi lūza no<br />
ēdamā un medalus tecēja straumēm,<br />
bet tas ir fakts – esiet uzmanīgi, jo<br />
sapņi mēdz piepildīties!
Darbs reģionos Darbs reģionos<br />
BEZMAKSAS<br />
DARBA INFORMĀCIJAS<br />
KABINETI LATVIJĀ<br />
Rīga un tās reģions<br />
Jēzusbaznīcas iela 11, 1. stāvs<br />
(ieeja no mājas kreisās puses)<br />
Tālr. 7204243<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
darbdienās 10.00–15.00<br />
(bez pārtraukuma)<br />
Bauska<br />
Rātslaukums 4, Bauska<br />
Tālr. 3923162<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
P., O., T., C. 8.30–16.00<br />
P. 8.30–14.00.<br />
Daugavpils<br />
Varšavas iela 18, 5. kab., Daugavpils<br />
Tālr. 5434846.<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
P., O., C. 8.30–16.00<br />
T. 8.30–15.00<br />
P. 8.00–12.30<br />
Pārtraukums 12.30–13.00<br />
Jelgava<br />
Skolotāju iela 3, Jelgava<br />
Tālr. 3083311<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
P., O., T., C. 10.00–16.00<br />
P. 10.00–14.00<br />
Pārtraukums 12.30–13.00<br />
Jēkabpils<br />
Jaunā iela 79e, 1. stāvs, 13. kab.,<br />
Jēkabpils<br />
Tālr. 5231950<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
P., O. 8.30–16.00<br />
T., C. 8.30–15.00<br />
P. 8.30–12.00<br />
Pārtraukums 12.00–13.00<br />
Liepāja<br />
Tirgus iela 15, Liepāja<br />
Tālr. 3427365<br />
Apmeklētāju pieņemšana:<br />
P., O., T., C. 10.00–15.00<br />
P. 10.00–14.00<br />
Pārtraukums 12.30–13.00<br />
Mazo uzņēmēju<br />
Iepazīstiniet ar saviem uzņēmumiem.<br />
AIVARS MAĶEVICS: “Adax” nodarbojas<br />
ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu, tātad<br />
privātā namu pārvalde. Mūsu pārziņā ir<br />
vairākas mājas, kurās ir 60 dzīvokļi. Darba<br />
netrūkst: jāliek jumti, jāmaina santehnika,<br />
jāapkopj teritorija – jādara viss, kas saistīts<br />
ar māju uzturēšanu un apsaimniekošanu.<br />
Nedaudz ceļam arī paši. Drīzumā pabeigsim<br />
māju, kuru, tikko iesāktu, pameta deviņdesmito<br />
gadu sākumā. Tagad tajā notiek<br />
apdares darbi, lai drīz nodotu ekspluatācijā.<br />
AIVARS VARNECKIS: Es nodarbojos ar<br />
sabiedrisko ēdināšanu un nedaudz attīstu<br />
lauku tūrismu. Sākumā tā bija zemnieku<br />
saimniecība: audzēju kviešus, dārzeņus,<br />
ražoju gaļu, piena produktus savām<br />
vajadzībām – kafejnīcām, restorāniem, kā<br />
arī realizēju mazumtirdzniecībā. Tā kā tagad<br />
to nedrīkst darīt, saimniekošanu esmu atlicis<br />
malā un nodarbojos tikai ar ēdināšanu – man<br />
ir divas kafejnīcas, slimnīcas virtuve, kā arī<br />
lauku mājas tūristiem.<br />
Kas bija izdevīgāk un ienesīgāk?<br />
AIVARS VARNECKIS: Ienesīgāk bija tad,<br />
kad varēju darīt visu – pats ražot un pats<br />
realizēt. Tagad kļuvis grūtāk izdzīvot.<br />
Kas uzlika barjeru?<br />
AIVARS VARNECKIS: Eiropas Savienība ar<br />
mūsu pašu Pārtikas un veterinārā dienesta<br />
direktīvām. Ja jau nesaslimām tolaik, kad<br />
ražojām, nekas nebūtu noticis arī tagad!<br />
AIVARS MAĶEVICS: Eiropas nosacījumus<br />
bez ierunām ievēro tikai latvieši. Esmu<br />
gana braukājis pa ārzemēm, nekur tādus<br />
ierobežojumus neesmu redzējis. Sevišķi<br />
jau vecajās ES dalībvalstīs. Tur zemnieku<br />
saimniecība kā jau zemnieku saimniecība –<br />
14 pati ražo, pati realizē. Neviens pa pirkstiem mācās. Pabeidz, piemēram, apdares darbu<br />
nepaliktu ieziepēts un nenomazgāts.<br />
un šim uz pazoles uzraksts: “Bez pieciem 15<br />
nesit.<br />
AIVARS VARNECKIS: Šie ierobežojumi<br />
mūsu ekonomikai neko labu nesola: sarūk<br />
lielās grūtības<br />
Sarokojoties gardi pasmejamies, jo šī būs triju Aivaru saruna. AIVARS<br />
VARNECKIS ir zemnieku saimniecības “Ēmužas” īpašnieks. Tautā –<br />
saimnieks. AIVARS MAĶEVICS ir SIA “Adax2” valdes priekšsēdētājs.<br />
Tautā – vagars. Trešais esmu es, AIVARS BĒRZIŅŠ. Tautā – skrīveris.<br />
govju skaits, noplok labības lauki, izput<br />
mazās saimniecības.<br />
Vai tad jums nebija gana laba kūts,<br />
pietiekami liels ganāmpulks un piena<br />
dzesēšanas iekārtas?<br />
AIVARS VARNECKIS: Tas viss bija, bet<br />
nebija pašas produkcijas pārstrādes. Kāda<br />
jēga būvēt uzņēmumu trīsdesmit govīm un<br />
pāris simtiem cūku? Toties bija kartupeļi:<br />
lielie pārtikai, mazie – lopiem, sēklas – sēklai.<br />
Ražošana bez zudumiem.<br />
Tā, kā ir pašlaik, nedrīkst būt! Produkcija<br />
jāatdod pārstrādei un realizācijai par smieklīgi<br />
mazu naudu!<br />
Toties tagad viss jāiepērk veikalā?<br />
AIVARS VARNECKIS: Pērku pārtikas<br />
uzņēmumos, kuriem ir visi nepieciešamie<br />
sertifikāti. Man tas maksā dārgi, vēl dārgāk<br />
manam klientam, un konkurence dara savu.<br />
Cik cilvēku pie jums strādā?<br />
AIVARS MAĶEVICS: Uzņēmumā “Adax” ir<br />
30 darbinieki.<br />
AIVARS VARNECKIS: Pie manis – 20.<br />
Kurš ko meklē – ēdājs putras grāpi vai<br />
putras grāpis ēdāju?<br />
AIVARS MAĶEVICS: Cilvēks ir cilvēks –<br />
viens aiziet pensijā, cits aizbrauc uz<br />
ārzemēm, meitenes gaida bērniņu, kāds<br />
vīra kungs nespēj izkāpt no pudeles.<br />
Rotācija ir nepārtraukta. Tāpēc mums ir<br />
svarīgi sadarboties ar <strong>Nodarbinātības</strong><br />
valsts aģentūru, citādi neatrisinātu daudzas<br />
problēmas. Piemēram, mums ir sava katlu<br />
māja. Kurinātājam tas ir sezonas darbs.<br />
Ko darīt – pavasarī pacelt cepuri? Ko darīt<br />
nākamajā ziemā? Būs jāmeklē jauns cilvēks,<br />
taču tas allaž ir risks. Tikko pavasarī kļūst<br />
silti, atdodam savu kurinātāju aģentūrai, lai<br />
strādnieku mācības un visu vasaru strādā.<br />
AIVARS VARNECKIS: Man ir pretēji –<br />
ziema ir klusā sezona, toties vasarā trūkst<br />
darbinieku. Lieliski, ka <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūrai ir pavāru kursi. Ziemu mācās, tad<br />
prakse un, skat, uz vasaru jau pavāra palīgs.<br />
No maija līdz septembrim mums ir karstākais<br />
darbalaiks.<br />
Klājam arī galdus izbraukumos. Mūsu<br />
darbalauks ir visa Kurzeme, kā arī Vidzeme<br />
līdz pat Madonai. Katram ir sava gaume un<br />
garša.<br />
NVA Talsu filiāles darbinieces vēlāk<br />
skaidro, ka viņi tomēr esot lauku rajons:<br />
pa vasaru iebraucēji, tūristi, ceļotāji. Pavārs<br />
nopelna no 300 līdz 500 latiem mēnesī.<br />
Protams, jāstrādā! Toties ziema bez algas<br />
paliek mājas solim.<br />
Kam tas labais smeķis?<br />
AIVARS VARNECKIS: Vecākajai pavārei ir<br />
36 gadi. Spriediet paši, esam veci vai jauni!<br />
Trūkst bārmeņu. Maldās tie, kas bārmeni<br />
uzskata par vīru aiz letes, kas ielej graķīti.<br />
Bārmenis ir katras kafejnīcas vai restorāna<br />
vizītkarte. Mākslinieks. Pavārs var radīt<br />
brīnumdarbu, bet, ja to nenoformēs un<br />
attiecīgi nepasniegs, no visa iznāks tikai<br />
čiks. Nav daudz skolu, kas māca bārmeņus,<br />
izlaidumus parasti nosmeļ Rīga.<br />
NVA Talsu filiāles darbinieces skaidro, ka<br />
profesionālajās mācībās šī profesija pēdējo<br />
reizi bija iekļauta pirms pieciem vai sešiem<br />
gadiem.<br />
AIVARS VARNECKIS: Pats esmu<br />
pasniedzējs mācību firmā “Buts” un mācu<br />
pavārus, konditorus, daļēji arī pārdevējus.<br />
Aivars Varneckis un Aivars Maķevics<br />
Tās ir bezdarbnieku grupas – cilvēki, kuri grib<br />
strādāt. Daļa praktizējas manos uzņēmumos,<br />
daži paliek arī pastāvīgā darbā. Talsos ir<br />
aptuveni 30 ēdinātavu, neskaitot slēgtās<br />
iestādes – skolas, bērnudārzus utt.<br />
Latviešu nacionālā ēdiena – šašlika –<br />
smarža virmo pa pilsētas centru tik<br />
uzmācīgi, ka siekalas atgādina Niagāras<br />
ūdenskritumu. Neesmu redzējis nevienu<br />
rajona centru, kur ap diendusas laiku<br />
virmotu tāds cilvēku pūlis, it kā tas mestos<br />
uz rokkoncertu.<br />
Vai ir gana ēdāju?<br />
AIVARS VARNECKIS: Konkurence ir<br />
nežēlīga. Katrs ieņem savu nišu.<br />
Talsi nevar izdzīvot Rīgas biznesu, kur pēc<br />
hokeja čempionāta cenas karājas bēniņos<br />
un par pliku zupas šķīvi jāmaksā pāri latam.<br />
Pilsētā un rajonā vidējās algas ir no 120 līdz<br />
150 latiem. Arī cenām jābūt atbilstošām.<br />
AIVARS MAĶEVICS: Diendienā strādājam<br />
ar elektriķiem, santehniķiem, atslēdzniekiem<br />
un citiem praktiķiem. Saviem klientiem<br />
nepiedāvājam kosmētiskos remontus – lai<br />
paši meklē meistarus. Toties elektrība ir mūsu<br />
pārraudzībā. Ja notiek avārija, tad, protams,<br />
cieš visi. Taču, ja kāds nolēmis mainīt caurules,<br />
par to jau laikus paziņojam iedzīvotājiem, ka<br />
būs atslēgta ūdens padeve, lai kāds bērns<br />
Vai konkurējat ar pašvaldību namu<br />
pārvaldēm?<br />
AIVARS MAĶEVICS: Šo to var uzlikt<br />
dārgāku, šo to atlaist lētāku, taču jārēķinās<br />
ar maksātāju. Neviens nav piesiets pie<br />
apsaimniekotāja. Pagaidām uzturam cenas<br />
iepriekšējā līmenī, tomēr nezinu, cik ilgi, jo<br />
energoresursi un arī materiāli kļūst dārgāki.<br />
Jūs diendienā strādājat ar celtniekiem,<br />
santehniķiem, elektriķiem,<br />
mehanizatoriem un sētniekiem. Cilvēku<br />
bez diploma, protams, atradīsiet, bet kur<br />
ņemt speciālistus?<br />
AIVARS MAĶEVICS: Atradīsim! Mani<br />
pārsteidz, ka daudzi jaunieši ir bez<br />
izglītības un profesijas. Darbā piesakās tikai<br />
palīgstrādnieki. Iespējams, ka dzīve ielikusi<br />
kloķi. Celtniecības tehnikumā, kuru pats<br />
savulaik beidzu, tagad prasa 600 līdz 800 latu<br />
gadā. Cik ir tādu cilvēku lauku rajonos, kuri<br />
varētu apmaksāt savu bērnu izglītību vidējā<br />
profesionālajā līmenī? Šāda valsts politika<br />
nav nopietna. Un tad raudam, ka mūsējie<br />
brauc uz Īriju.<br />
AIVARS VARNECKIS: Uz apkopējas vietu<br />
varu rīkot pat konkursu.<br />
AIVARS MAĶEVICS: Jā, kvalificēto<br />
darbaspēku nosmeļ ārzemes, mums atstājot<br />
nevajadzīgo vai tos, kas negrib strādāt.<br />
AIVARS VARNECKIS: Var sūroties, ka<br />
latvieši aizbrauc, taču nevienu neinteresē, kas<br />
notiek pašu mājās. Vairākas valsts institūcijas<br />
darbojas kā soģis, lai iznīcinātu ikvienu<br />
mazo darba devēju. Nupat mans bārmenis<br />
pavadzīmē datumu uzrakstīja nevis vārdiem,<br />
bet cipariem. Mēnesi skrēju uz Kuldīgu, jo<br />
draudēja sods no 300 līdz 3000 latiem.<br />
AIVARS MAĶEVICS: Manuprāt, dzīvojam<br />
vai nu Staļina, vai krievu cara laikā – uzņēmējs<br />
ir Ieņēmuma dienesta ienaidnieks, tātad<br />
šmaucējs. Ir nevis sadarbība – VID varētu<br />
norādīt uz kļūdām, kuras tūdaļ iespējams<br />
izlabot –, tā vietā viss tūdaļ tiek iekalts<br />
akmenī.<br />
Savās mājās redzu bērnus, kas beidz skolu<br />
un brauc uz ārzemēm. Ne jau tāpēc, ka tas<br />
būtu viņu aicinājums. Problēmas ir ģimenē.<br />
Bērni sapelna un pēc tam sedz kredītus,<br />
aizdevumus un parādus. Mūsu puisis bija<br />
darbā Norvēģijā. Aizbrauca, strādāja, labi<br />
nopelnīja – kāpēc palikt, ja meitene dzīvo<br />
Latvijā? Labāk nopelnīšu mazāk, taču būšu<br />
kopā ar savējiem. Te ir mana dzīve.<br />
Atceros, vecaistēvs stāstīja: Ulmaņlaikos<br />
bija bezdarbnieki un bomži, guļ tāds uz soliņa<br />
latiem netraucēt!”
16<br />
NVA 15 gadi<br />
IESPĒJAS<br />
DER IZMANTOT!<br />
Labdien!<br />
Pastāstīšu, kā es kļuvu par<br />
bezdarbnieci. Strādāju nelielā<br />
uzņēmumā par tehnisko sekretāri.<br />
Darbs man patika, bija jākārto<br />
dokumenti, jāraksta vēstules,<br />
jātulko instrukcijas. Vislabāk patika<br />
tulkošana. Tas bija tik interesanti,<br />
ka nemanīju, kā paskrien laiks. Arī<br />
pati ieguvu jaunas zināšanas. Un tad<br />
pēkšņi tika nomainīta uzņēmuma<br />
vadība. Jaunā priekšniece atnāca ar<br />
savu komandu. Mani neatlaida, bet<br />
piedāvāja citu darbu – par kafejnīcas<br />
vadītāju, pavāri un apkopēju. Piekritu.<br />
Pusotru gadu nostrādāju pēc labākās<br />
sirdsapziņas. Cilvēki bija apmierināti.<br />
Taču pati ar katru dienu vairāk jutu,<br />
ka man šis darbs nepatīk. Pērnā gada<br />
jūlijā iesniedzu atlūgumu un aizgāju.<br />
Zināju, ka tagad bezdarbniekiem<br />
ir daudz iespēju. Nolēmu mācīties.<br />
Vispirms izvēlējos profesionālās<br />
pašnoteikšanās kursus. Gribēju<br />
uzzināt, kuri darbi man būs<br />
vispiemērotākie. Tā arī bija, kā<br />
domāju. Manam interešu lokam<br />
atbilda lietveža, arhivāra, tulkotāja<br />
un – man par lielu pārsteigumu –<br />
nagu kopšanas speciālista amats!<br />
Nolēmu mācīties. Kursu laikā<br />
maksāja arī stipendiju un sedza<br />
sabiedriskā transporta izdevumus.<br />
Mācības bija ļoti interesantas, tiesa,<br />
skolojos katru dienu. Pasniedza<br />
ne tikai speciālos priekšmetus, bet<br />
arī sanitāriju, saskarsmes mācību,<br />
ekonomiku. Kursi notika mācību<br />
centrā ”Riman”. Mums bija ļoti jauka,<br />
savu amatu labi pieprotoša nagu<br />
kopšanas speciāliste – pasniedzēja<br />
Jana. Tagad varu strādāt šajā amatā.<br />
12. maijā <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūra,<br />
atskatoties uz savas darbības 15 gadiem,<br />
rīkoja starptautisko konferenci “Ceļā uz<br />
darbu!”. Pirmo reizi kopā sapulcējās viss<br />
NVA kolektīvs, kurā strādā vairāk nekā<br />
700 cilvēku. Svinīgajā pasākumā klātesošie<br />
noklausījās NVA direktora Ringolda Beinaroviča<br />
uzstāšanos, kurā viņš vairākkārt<br />
uzsvēra, ka pats svarīgākais aģentūras<br />
darbā ir tās klients, bezdarbnieks, kuram<br />
jāpalīdz atgriezties darba tirgū. Tikpat<br />
svarīgs ir darba devējs, kurš nodarbina<br />
bezdarbniekus subsidētajās darbavietās,<br />
kā arī, reģistrējot savas vakances, piedāvā<br />
reālas darbavietas.<br />
Labklājības ministrija un NVA<br />
sveic ilggadējos darbiniekus<br />
Jubilejas konferencē svinīgi apbalvoja<br />
ilggadējos NVA darbiniekus, kas godprātīgi<br />
strādā 12 un vairāk gadu. Pasākuma<br />
dalībniekus sveica labklājības ministre<br />
Dagnija Staķe un Ministru prezidenta<br />
padomniece sociālajos jautājumos Ilze<br />
Stobova, kura nolasīja premjera Aigara<br />
Kalvīša apsveikuma vēstuli. Konferencē<br />
piedalījās arī viesi no Īrijas, Vācijas un<br />
Lietuvas nodarbinātības aģentūrām. Tika<br />
demonstrēta <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras dokumentālā filma “15 gadi ceļā<br />
uz darbu”.<br />
<strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras akcija<br />
“DARBA DEVĒJS,<br />
PIE KURA VĒLOS ATGRIEZTIES”<br />
AKCIJAS NOTEIKUMI<br />
Akcijā var piedalīties pusaudži, kas iesaistījušies vasaras nodarbinātības pasākumā,<br />
strādājot kādā uzņēmumā vai iestādē Latvijā.<br />
Akcijas darbs jāiesniedz līdz 10. septembrim tuvākajā <strong>Nodarbinātības</strong> valsts<br />
aģentūras filiālē.<br />
Akcijas dalībniekam jānorāda vārds, uzvārds, tālruņa numurs, kā arī uzņēmuma vai<br />
iestādes, kurā strādā, nosaukums un adrese.<br />
AKCIJAS UZDEVUMS<br />
Sagatavot sienas avīzi, kurā jāatspoguļo:<br />
• darba devējs;<br />
• darba veids;<br />
• darba process;<br />
• darba pauzes (darba devēja piedāvātie ārpusdarba pasākumi).<br />
To var veidot kā fotoreportāžu, komiksu, kolāžu vai citu vizuāli informējošu<br />
materiālu. Vizuālais materiāls jāpapildina ar teksta daļu, kas var būt apraksts,<br />
komentāri, intervijas un ierosinājumi turpmākajai sadarbībai u. tml.<br />
VĒRTĒŠANAS KOMISIJA<br />
Darbus vērtēs eksperti no <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras filiālēm un izglītības<br />
pārvaldēm, kā arī tiks pieaicināti reģionālo preses izdevumu pārstāvji.<br />
VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI<br />
• Saturs<br />
• Darba oriģinalitāte<br />
• Darba noformējums<br />
BALVU FONDS<br />
Septembra beigās notiks pateicības pasākumi piecos reģionos (Kurzemē,<br />
Zemgalē, Latgalē, Vidzemē, Rīgā), kuros tiks sumināti gan pusaudži, gan darba<br />
devēji.<br />
Pusaudzim<br />
Katras <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras filiāles divu labāko darbu autori saņems<br />
mp3 atskaņotājus, pārējie dalībnieki saņems veicināšanas balvas.<br />
Darba devējam<br />
Katra reģiona labākie darba devēji saņems simbolisko balvu “ZELTA ĀDERE”.<br />
Visi iesniegtie darbi tiks izstādīti <strong>Nodarbinātības</strong> valsts aģentūras filiāļu telpās un<br />
reģionālajos pateicības nedēļas pasākumos darba devējiem.<br />
Kontaktpersona<br />
Iveta Daine, tālrunis 7021744, e-pasts: Iveta.Daine@nva.lv<br />
NVA akcija<br />
skolēniem<br />
Gribēju papildināt zināšanas<br />
arī datormācībā. Par kursiem gan<br />
stipendiju nemaksāja, taču tādēļ<br />
tie nav mazāk noderīgi. Mācījos<br />
a/s “Mācību komercfirma”. Mūsu<br />
grupiņa bija neliela (10 cilvēki) – ļoti<br />
labi, jo labāk mācīties. Pasniedzēja<br />
Inese bija fantastiska, jo, kā saka, ar<br />
karotīti visu ielēja. Tā ir patiesība, ka<br />
ne visi skolotāji prot savu priekšmetu<br />
pasniegt un iemācīt. Taču Inesīte<br />
nudien ir savā vietā!<br />
Par zināšanām, ko ieguvu, esmu<br />
pateicīga pasniedzējiem. Tāpēc<br />
gribu iedrošināt visus, kas šaubās,<br />
lai noteikti iet mācīties, arī vecākiem<br />
ļaudīm par to nevajag šaubīties. Man<br />
ir 53 gadi. Tos nejūtu, jo radusies<br />
vēlme mācīties.<br />
Varu teikt – ja cilvēks, kurš ieguvis<br />
bezdarbnieka statusu, lietderīgi<br />
pavada šo laiku, tad viņš nejūtas<br />
nomākts. Mani šis laiks ir bagātinājis<br />
ar zināšanām. Kad atsākšu strādāt,<br />
man nebūs grūti iejusties jaunajā<br />
kolektīvā. Bezdarbnieka laiks man<br />
bija interesants, un droši vien vairs<br />
nebūs iespēju mācīties un iegūt tik<br />
daudz jauna.<br />
Santa Lasijevska<br />
Rīgā, Airu ielā<br />
Joprojām gaidām jūsu vēstules<br />
par nodarbinātības jautājumiem<br />
un to risinājumiem.<br />
Žurnālam “Darbdiena”<br />
K. Valdemāra 38, 117. kab.,<br />
Rīga, LV-1011<br />
vai<br />
e-pasts: darbdiena@nva.lv<br />
RAKSTIET!
www.nva.lv
Change language