Pāvesta sūtņa Modemas bīskapa lēmums Rīgas pilsētas un ...
Pāvesta sūtņa Modemas bīskapa lēmums Rīgas pilsētas un ...
Pāvesta sūtņa Modemas bīskapa lēmums Rīgas pilsētas un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Pāvesta</strong> <strong>sūtņa</strong> <strong>Modemas</strong> <strong>bīskapa</strong> <strong>lēmums</strong> <strong>Rīgas</strong> <strong>pilsētas</strong> <strong>un</strong><br />
Daugavgrīvas klostera robežstrīda lietā.<br />
Rīga, 1226. gada 16. marts. LVVA, 8. f., 3.a apr., 6. l.<br />
(Dokumentam pievienots zīmoga nospiedums vaskā<br />
ar vecāko <strong>Rīgas</strong> ģerboņa attēlu)
NORAKSTS<br />
Cum coram nobis Wilhelmo diuina miseratione mutinensi Episcopo, apostolicae Sedis legato inter<br />
Abbatem d<strong>un</strong>em<strong>un</strong>densem et fratres suos ex <strong>un</strong>a parte, et Albertum Syndicum ciuitatis Rigae et ciues<br />
ipsos ex altera de multis possessionibus, quas dicebant ciues in sua marchia positas, quaestio non modica<br />
verteretur, placuit inter eos de praedicta causa transigere. Hujus autem transactionis formam<br />
commiser<strong>un</strong>t arbitrio Magistri Lamberti, stendaliensis Scholastici, Magistri Ludolphi lubicensis canonici,<br />
Lud: mercatori de Sosatia, promittentes ad invicem, quicquid illi super hoc statuerent et ordinarent,<br />
ratum et firmum se perpetuo habituros. Paenam etiam insuper decem Marcarum auri ad invicem<br />
promiser<strong>un</strong>t, si qua partium contravenire praesumeret, pacto rato et firmo nihilominus permanente.<br />
Actum in Riga ciuitate praedicta, Anno dominicae incarnationis MCCXXVI 17 Calendar Aprilis<br />
Praesentibus domino Alberto Rigensi, dom. Lamberto Semigalliae Episcopis & Johanne Praeposito, et<br />
Volquino militiae Christi magistro rigensi, et aliis multis mercatoribus et peregrinis.<br />
TULKOJUMS<br />
Tā kā mums, Vilhelmam, no Dieva Žēlastības Modēnas <strong>bīskapa</strong>m, apustuļa krēsla legātam, jāizšķir<br />
nozīmīgs strīds starp Daugavgrīvas abatu <strong>un</strong> viņa ordeņa brāļiem no vienas puses <strong>un</strong> Albertu, <strong>Rīgas</strong><br />
<strong>pilsētas</strong> sindiku, <strong>un</strong> birģeriem no otras puses daudzu īpašumu lietā, par kuriem pēdējie apgalvo, ka tie<br />
atrodas viņu <strong>pilsētas</strong> robežās, tad mums ir labpaticis šo lietu viņu starpā atrisināt mierīga izlīguma ceļā. Šī<br />
izlīguma veida <strong>un</strong> formas noteikšanu viņi atstājuši Štendalas skolotāja Lamberta, maģistra, Lībekas<br />
domk<strong>un</strong>ga Ludolfa <strong>un</strong> Zēstes tirgotāja Lud. ziņā. Abas puses arī apsolījušas uz mūžīgiem laikiem atzīt par<br />
spēkā esošu <strong>un</strong> negrozāmu visu to, kas šajā lietā tiks izlemts <strong>un</strong> viņiem uzlikts par pienākumu. Šajā<br />
sakarā viņi arī savā starpā vienojušies par soda naudu desmit zelta mārku apjomā, kas jāmaksā tai pusei,<br />
kas atļautos rīkoties pretēji šai nor<strong>un</strong>ai, turklāt pieņemtajam lēmumam jāpaliek spēkā <strong>un</strong> negrozāmam.<br />
Rakstīts iepriekš minētajā <strong>Rīgas</strong> pilsētā, Kristus inkarnācijas 1226. gada 16. martā <strong>Rīgas</strong> <strong>bīskapa</strong> Alberta<br />
k<strong>un</strong>ga, Zemgales <strong>bīskapa</strong> Lamberta k<strong>un</strong>ga, prāvesta Johannesa, Kristus bruņinieku ordeņa mestra<br />
Folkvina Rīgā, kā arī daudzu citu tirgotāju <strong>un</strong> svētceļnieku klātbūtnē.<br />
PIEZĪMES:<br />
Teksta norakstam <strong>un</strong> tulkojumam izmantota Johana Kristofa Broces kopija krājumā Diplomata Rigensia descripta. I. sēj.<br />
1220–1300. LVVA, 8. f., 1. apr., 42. l., 13., 14. lp.<br />
Zīmogi.<br />
Uz pergamenta rakstītajam dokumentam piekārti divi zīmoga nospiedumi vaskā. Kreisās puses zīmoga nospiedumā redzama<br />
mūka figūra ar grāmatu labajā <strong>un</strong> <strong>bīskapa</strong> zizli kreisajā rokā. Apkārt uzraksts „ABBATIS DE DVNEMONDE”<br />
Labajā pusē <strong>Rīgas</strong> <strong>pilsētas</strong> zīmogs ar senāko <strong>Rīgas</strong> ģerboni, kam apkārt uzraksts „SIGILLUM BURGENSIUM IN RIGA<br />
MANENCIUM.” Nospiedumā attēlots akmens mūris ar atvērtiem vārtiem <strong>un</strong> diviem torņiem, starp kuriem novietotas divas<br />
vertikālas atslēgas ar krusta spieķi vidū. Mūris simbolizēja <strong>pilsētas</strong> patstāvību, Sv. Pētera atslēgas – pāvesta kūrijas<br />
aizsardzību, krusta spieķis – <strong>pilsētas</strong> pakļautību <strong>bīskapa</strong>m. 1330. gadā, kad Rīga kļuva atkarīga no Livonijas ordeņa, tās<br />
politiskā statusa maiņa atspoguļojās arī ģerbonī. Krusta spieķi nomainīja ordeņa krusts, zem tā novietoja divas sakrustotas<br />
<strong>pilsētas</strong> atslēgas, bet atvērtajos vārtos – lauvas galvu, kas simbolizēja rīdzinieku drošsirdību.<br />
Daugavgrīva (Dünamünde) vēstures avotos minēta kopš 13. gadsimta sākuma, kad bīskaps Alberts tur uzsāka cisterciešu<br />
klostera celtniecību. Indriķa hronika vēsta, ka klosteris uzcelts laikā starp 1202. <strong>un</strong> 1208. gadu. Celtne atradās Daugavas<br />
labajā krastā, šodienas Vecāķu teritorijā, Skanstnieku māju vietā. 1305. gadā Daugavgrīvu nopirka Livonijas ordenis <strong>un</strong><br />
izveidoja šeit vienu no spēcīgākajiem cietokšņiem Livonijā. 16. gadsimta otrajā pusē Daugava būtiski mainīja savu gultni <strong>un</strong><br />
attālinājās no cietokšņa. Lai varētu nodrošināt stratēģiskās f<strong>un</strong>kcijas, bija nepieciešams upes kreisajā pusē celt ja<strong>un</strong>u<br />
Daugavgrīvas cietoksni.
Change language