AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
AN AT OMI JA I da ļ a . S keletsunmusku ļ i - LU Bioloģijas fakultāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
K A M I T A E G L Ī T E<br />
A N A T O M I J A<br />
I d a <strong>ļ</strong> a . S k e l e t s u n m u s k u <strong>ļ</strong> i<br />
Mācību līdzeklis<br />
bioloģijas, pe<strong>da</strong>goģijas, optometrijas, farmācijas<br />
un citās nemedicīnas studiju programmās<br />
<strong>LU</strong> Akadēmiskais apgāds
UDK<br />
Recenzenti Dr. biol. Irēna Kaminska, Dr. habil. biol. Juris Imants Aivars<br />
Zinātniskā re<strong>da</strong>ktore Janīna Danusēviča<br />
Maketu un vāka dizainu veidojusi Ilze Reņģe<br />
ISBN 9984–770–49–4 ©Latvijas Univeristāte, 2004<br />
4
S<strong>AT</strong>URS<br />
Termini, kas tiek izmantoti, lai raksturotu<br />
anatomisko veidojumu novietojumu organismā ............................................... 8<br />
SKELETS UN KAU<strong>LU</strong> SAVIENOJUMU VEIDI ............................................... 11<br />
Vispārīgas ziņas par skeletu ........................................................................ 11<br />
Funkcijas ................................................................................................... 11<br />
Kaulu skaits ............................................................................................... 11<br />
Kaula ķīmiskais sastāvs ............................................................................... 11<br />
Kaulu vielmaiņas regulējošie hormoni un vitamīni ........................................... 11<br />
Kaulos sastopamo šūnu veidi ........................................................................ 12<br />
Attīstība ontoģenēzē un filoģenēzē................................................................. 12<br />
Kaulu forma ............................................................................................... 13<br />
Kauliem raksturīgie audi .............................................................................. 14<br />
Kaulu savienojumu veidi .............................................................................. 17<br />
Pārtrauktie kaulu savienojumi (diarthrosis) ................................................. 17<br />
Locītavas uzbūve ................................................................................. 18<br />
Locītavu veidi ...................................................................................... 21<br />
Skeleta joslas ............................................................................................ 23<br />
Ass skelets ................................................................................................. 23<br />
Mugurkauls (columna vertebralis) ............................................................. 23<br />
Forma, tās nozīme ............................................................................... 23<br />
Mugurkaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as ................................................................................ 23<br />
Skrieme<strong>ļ</strong>a uzbūve ............................................................................... 24<br />
Dažādu mugurkaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūve ............................................ 25<br />
Kakla skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūves īpatnības ..................................................... 25<br />
Krūšu skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūves īpatnības .................................................... 26<br />
Jostas skrieme<strong>ļ</strong>a īpatnības ................................................................ 26<br />
Krustu kauls (os sacrum) ...................................................................... 26<br />
Astes kauls (os coccygis; gr. coccyx – dzeguze) ....................................... 27<br />
Krūškurvis (Thorax) ................................................................................. 28<br />
Krūškurvi veidojošie kauli ..................................................................... 29<br />
Krūšu kauls (sternum) ...................................................................... 29<br />
Ribas (costae) ................................................................................. 29<br />
Augšējās ekstremitātes (extremitas superior) skelets ....................................... 30<br />
Plecu joslas kauli .................................................................................... 30<br />
Lāpstiņa (scapula) ............................................................................... 30<br />
Atslēgas kauls (clavicula) ..................................................................... 32<br />
Augšējā brīvā ekstremitāte ........................................................................ 32<br />
Augšdelma kauls (humerus) ................................................................. 32<br />
Apakšdelma kauli ................................................................................ 34<br />
Spieķa kauls (radius) ....................................................................... 34<br />
Elkoņa kauls (ulna) .......................................................................... 35<br />
Plaukstas skelets (ossa manus) ............................................................. 35<br />
Apakšējās ekstremitātes (extremitas inferior) skelets ....................................... 36<br />
Iegurņa josla (cingulum membri inferioris) ................................................. 36<br />
Iegurnis (pelvis) .................................................................................. 36<br />
Vispārīgas ziņas ............................................................................... 36<br />
5
Iegurņa kauls (os coxae) ....................................................................... 37<br />
Apakšējā brīvā ekstremitāte ...................................................................... 38<br />
Augšstilba jeb ciskas kauls (femur) ........................................................ 38<br />
Apakšstilba (crus) kauli ........................................................................ 39<br />
Lielais lielakauls (tibia) ..................................................................... 40<br />
Mazais lielakauls (fibula) .................................................................. 42<br />
Pē<strong>da</strong>s kauli (ossa pedis) ....................................................................... 42<br />
Galvas skelets (cranium) .............................................................................. 42<br />
Vispārīgas ziņas par galvaskausu ............................................................... 42<br />
Smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as kauli ............................................................................. 44<br />
Pieres kauls (os frontale) ..................................................................... 44<br />
Paura kauls (os parietale) ..................................................................... 45<br />
Pakauša kauls (os occipitale) ............................................................... 45<br />
Spārnkauls (os sphenoi<strong>da</strong>le) ................................................................ 45<br />
Sietiņkauls (os ethmoi<strong>da</strong>le) .................................................................. 47<br />
Deniņkauls (os temporale) .................................................................... 49<br />
Sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as kauli ..................................................................................... 51<br />
Deguna kauls (os nasale) .................................................................... 51<br />
Asaru kauls (os lacrimale) ................................................................... 51<br />
Deguna apakšējā gliemežnīca (concha nasalis inferior) ............................ 51<br />
Vaiga kauls (os zygomaticum) ............................................................... 52<br />
Lemesis (vomer) .................................................................................. 52<br />
Augšžoklis (maxilla) ............................................................................. 53<br />
Aukslēju kauls (os palatinum) .............................................................. 54<br />
Apakšžoklis (mandibula) ...................................................................... 55<br />
Mēles kauls (os hyoideum) ................................................................... 55<br />
MĀCĪBA PAR MUSKUĻIEM (MYOLOGIA) ..................................................... 57<br />
Vispārīgas ziņas ......................................................................................... 57<br />
Funkcijas ................................................................................................... 57<br />
Musku<strong>ļ</strong>audu veidi ........................................................................................ 57<br />
Musku<strong>ļ</strong>a uzbūve .......................................................................................... 64<br />
Musku<strong>ļ</strong>u papil<strong>da</strong>parāts ............................................................................. 65<br />
Muskulis kā kustību orgāns .......................................................................... 66<br />
Musku<strong>ļ</strong>u spēks ............................................................................................ 67<br />
Musku<strong>ļ</strong>u forma ........................................................................................... 68<br />
Skeleta musku<strong>ļ</strong>u grupas ............................................................................. 71<br />
Galvas musku<strong>ļ</strong>i ........................................................................................... 71<br />
Smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as musku<strong>ļ</strong>i ......................................................................... 71<br />
Sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as musku<strong>ļ</strong>i ................................................................................ 71<br />
Koš<strong>ļ</strong>āšanas musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................ 73<br />
Acs ābola musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................... 74<br />
Kakla musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................................. 76<br />
Kakla seklie musku<strong>ļ</strong>i ................................................................................ 76<br />
Kakla vidējie musku<strong>ļ</strong>i .............................................................................. 77<br />
Kakla dzi<strong>ļ</strong>ie musku<strong>ļ</strong>i ................................................................................ 79<br />
Laterālā grupa ..................................................................................... 79<br />
Mediālā grupa ..................................................................................... 79<br />
Krūšu musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................................ 79<br />
6
Seklie musku<strong>ļ</strong>i ........................................................................................ 79<br />
Dzi<strong>ļ</strong>ie musku<strong>ļ</strong>i ......................................................................................... 81<br />
Elpošanas musku<strong>ļ</strong>i ...................................................................................... 82<br />
Diafragma ............................................................................................. 82<br />
Vēdera musku<strong>ļ</strong>i ........................................................................................... 83<br />
Mugurējie vēdera musku<strong>ļ</strong>i ......................................................................... 83<br />
Sānu vēdera musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................... 83<br />
Priekšējie vēdera musku<strong>ļ</strong>i ......................................................................... 84<br />
Muguras musku<strong>ļ</strong>i ........................................................................................ 84<br />
Seklie musku<strong>ļ</strong>i ........................................................................................ 84<br />
Muguras dzi<strong>ļ</strong>ie musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................ 87<br />
Augšējo ekstremitāšu musku<strong>ļ</strong>i ....................................................................... 88<br />
Plecu joslas musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................... 88<br />
Seklais slānis ...................................................................................... 88<br />
Dzi<strong>ļ</strong>ais slānis ....................................................................................... 90<br />
Augšējās brīvās ekstremitātes musku<strong>ļ</strong>i ....................................................... 90<br />
Augšdelma musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................. 90<br />
Augšdelma priekšējie musku<strong>ļ</strong>i ........................................................... 90<br />
Augšdelma mugurējie musku<strong>ļ</strong>i ........................................................... 91<br />
Apakšdelma priekšējie musku<strong>ļ</strong>i ......................................................... 91<br />
Virspusējais slānis: ....................................................................... 91<br />
Otrajā slānī atro<strong>da</strong>s tikai viens muskulis ......................................... 94<br />
Trešais slānis ............................................................................... 94<br />
Ceturtais (visdzi<strong>ļ</strong>ākais) slānis ......................................................... 94<br />
Apakšdelma sānu musku<strong>ļ</strong>u grupa ...................................................... 95<br />
Apakšdelma mugurējā musku<strong>ļ</strong>u grupa ................................................ 95<br />
Seklo musku<strong>ļ</strong>u slānis .................................................................... 95<br />
Dzi<strong>ļ</strong>o musku<strong>ļ</strong>u slānis .................................................................... 96<br />
Plaukstas musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................... 97<br />
Īkšķa pacēluma musku<strong>ļ</strong>i .................................................................. 97<br />
Plaukstas vidējā musku<strong>ļ</strong>u grupa ........................................................ 98<br />
Mazā pirkstiņa pacēluma musku<strong>ļ</strong>i ...................................................... 99<br />
Apakšējo ekstremitāšu muskulatūra .............................................................. 99<br />
Iegurņa joslas musku<strong>ļ</strong>i ............................................................................ 99<br />
Iegurņa joslas priekšējie musku<strong>ļ</strong>i ........................................................ 99<br />
Iegurņa joslas mugurējie musku<strong>ļ</strong>i ..................................................... 100<br />
Apakšējās brīvās ekstremitātes musku<strong>ļ</strong>i .................................................... 106<br />
Augšstilba musku<strong>ļ</strong>i (m. femoris) .......................................................... 106<br />
Augšstilba priekšējā musku<strong>ļ</strong>u grupa ................................................. 106<br />
Augšstilba mediālā musku<strong>ļ</strong>u grupa ................................................... 106<br />
Augšstilba mugurējā musku<strong>ļ</strong>u grupa ................................................. 107<br />
Apakšstilba musku<strong>ļ</strong>i (m. cruris) ........................................................... 108<br />
Priekšējie apakšstilba musku<strong>ļ</strong>i ......................................................... 108<br />
Laterālā musku<strong>ļ</strong>u grupa .................................................................. 108<br />
Mugurējie apakšstilba musku<strong>ļ</strong>i ........................................................ 109<br />
Pē<strong>da</strong>s musku<strong>ļ</strong>i (musculi pedis) ............................................................... 110<br />
Īkšķa paaugstinājuma musku<strong>ļ</strong>u grupa ............................................... 111<br />
V pirksta paaugstinājuma musku<strong>ļ</strong>u grupa ......................................... 112<br />
Vidējo musku<strong>ļ</strong>u grupa ..................................................................... 112<br />
Izmantotā literatūra ................................................................................. 114<br />
7
8<br />
TERMINI, K A S TIEK IZM<strong>AN</strong>TOTI,<br />
L AI RAKSTUROTU <strong>AN</strong><strong>AT</strong><strong>OMI</strong>SKO VEIDOJUMU<br />
NOVIETOJUMU ORG<strong>AN</strong>ISMĀ<br />
Anatomija ir zinātne, kas pēta ķermeņa formu un uzbūvi saistībā ar tā funkcijām.<br />
Aprakstot cilvēka ķermeņa uzbūvi, pieņemts, ka pamatstāvoklis ir vertikālais ķermeņa<br />
stāvoklis (Homo sapiens erectus – domājoša, saprātīga, vertikāli staigājoša<br />
būtne ) ar lejup nolaistām rokām un uz priekšu pavērstām plaukstām.<br />
NOSAKOT ORGĀNU STĀVOKLI ORG<strong>AN</strong>ISMĀ, IZM<strong>AN</strong>TO VAIRĀKAS PLAKNES.<br />
1. Horizontālā plakne <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas cita virs citas.<br />
2. Frontālā plakne ir paralēla pieres virsmai un <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas<br />
cita citai priekšā.<br />
3. Mediānā plakne jeb vidusplakne iet priekšas–muguras virzienā un <strong>da</strong>la ķermeni<br />
divās simetriskās pusēs – labajā un kreisajā.<br />
4. Sagitālā plakne ir paralēla vidusplaknei un <strong>da</strong>la ķermeni <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, kas novietotas<br />
pa labi un pa kreisi no šīs plaknes.<br />
Frontālā, mediānā un sagitālā plakne novietotas vertikāli. Tās ir perpendikulāras<br />
horizontālajai plaknei, bet mediānā un sagitālā plakne ir perpendikulāra frontālajai<br />
plaknei.<br />
Horizontâlâ plakne Frontâlâ plakne Mediânâ plakne<br />
1. att. Ķermeņa plaknes.<br />
Plaknēm atbilst asis:<br />
1) vertikālās asis iet caur cilvēka ķermeni no augšas uz leju. Ap katru šādu asi<br />
iespējama griešanās (rotatio) kustība pretējos virzienos – griešanās uz iekšu<br />
un griešanās uz āru;
2) horizontālā ass iet paralēli horizontam. Ap šo asi ir iespējama saliekšanas<br />
(flexio ) un atliekšanas (extensio ) kustība;<br />
3) sagitālā ass iet no priekšpuses uz mugurpusi. Ap to ir iespējama pievilkšanas<br />
(adductio ) un atvilkšanas (abductio ) kustība.<br />
Mediâlais (medialis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk vidusplaknei<br />
Ventrâlais (ventralis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk íermeòa<br />
priekðçjai virsmai<br />
Kaudâlais (cau<strong>da</strong>lis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk<br />
krustu-astes <strong>da</strong>ïai<br />
Augðçjais (superior) –<br />
novietojas virs<br />
Distâlais (distalis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tâlâk no íermeòa (bieþâk<br />
lieto, lai noteiktu ekstremitâðu<br />
<strong>da</strong>ïu atraðanâs vietu)<br />
Virspusçjais<br />
(superficialis)<br />
VIEGLĀK ORIENTĒTIES M<strong>AT</strong>ERIĀLA IZKLĀSTĀ,<br />
<strong>JA</strong> ZINĀMI ŠĀDI BIEŽĀK LIETOTIE TERMINI<br />
Laterâlais (lateralis) – atro<strong>da</strong>s<br />
uz sâniem no vidusplaknes<br />
Dorsâlais (dorsalis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk íermeòa<br />
mugurçjai virsmai<br />
Apakðçjais (inferior) –<br />
novietojas zem<br />
Proksimâlais (proximalis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk íermenim (bieþâk<br />
lieto, lai noteiktu ekstremitâðu<br />
<strong>da</strong>ïu atraðanâs vietu)<br />
Dziïais<br />
(profundus)<br />
Priekðçjais (anterior); mugurçjais (posterior); ârçjais (externus); iekðçjais (internus);<br />
labais (dexter); kreisais (sinister)<br />
2. att. Biežāk lietotie anatomiskie termini.<br />
Kraniâlais (cranialis) –<br />
atro<strong>da</strong>s tuvâk galvai<br />
9
S K E L E T S U N<br />
K A U L U S AV I E N O J U M U V E I D I<br />
VISPĀRĪGA S ZIŅA S PAR SKELETU<br />
Osteoloģija (gr.osteon – kauls) – mācība par kauliem.<br />
FUNKCI<strong>JA</strong> S<br />
1. Balsta funkcija evolūcijas gaitā ir izveidojusies mugurkaulniekiem: zivīm, abiniekiem,<br />
rāpu<strong>ļ</strong>iem, putniem un zīdītājiem.<br />
2. Sviru funkcija. Kustību aparāta pasīvo <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u veido kauli, bet aktīvo – musku<strong>ļ</strong>i.<br />
3. Aizsargfunkcija. Dzīvībai svarīgi orgāni novietoti kaulu dobumos.<br />
4. Asinsrades funkcija. Kaula elements – sarkanās kaulu smadzenes – ražo visas<br />
asins šūnas.<br />
5. Depo funkcija. Uzkrāj 50% no organisma minerālvielām.<br />
6. Organisma vielmaiņas funkcija. Kaula sastāvā ietilpstošās vielas, piem., Ca, P,<br />
citronskābe u.c., nepieciešamības gadījumā viegli iesaistās vielmaiņas procesā.<br />
K AU<strong>LU</strong> SK AITS<br />
Cilvēka skeletā ir ne<strong>da</strong>udz vairāk nekā 200 kaulu. Kaulu skaits ir atkarīgs no vecuma<br />
un individuālajām īpatnībām. Bērnu skeletā kaulu ir vairāk nekā pieauguša cilvēka<br />
skeletā, piemēram, bērnam ir 3 atsevišķi iegurņa kauli (sēžas, kaunuma, zarnu), bet<br />
pieaugušajiem – 1; 10% cilvēku ir 2 pieres kauli. Ribu skaits ir no 22 līdz 26.<br />
K AUL A ĶĪMISK AIS SA STĀVS<br />
H 2 O – 10%<br />
Organiskās vielas – 30%, no tām olbaltumvielas – 95%<br />
Og<strong>ļ</strong>hidrāti un tauki – 5%<br />
Minerālvielas – 60%, no tiem Ca 3 (PO 4 ) 2 – 60%, CaCO 3 – 6%, MgSO 4 – 1%<br />
K AU<strong>LU</strong> VIELMAIŅA S REGULĒJOŠIE<br />
HORMONI UN VITAMĪNI<br />
Hormoni.<br />
• Epitēlijķermenīšu parathormons, ko saista osteoblasti. Tie ietekmē osteoklastus,<br />
kas resorbē kaulaudus un atbrīvo kalciju. Tāpēc kalcija līmenis asinīs pieaug.<br />
11
• Vairogdziedzera tireokalcitonīns. Tā ietekmē osteoblasti izgulsnē kalciju kaulaudos.<br />
Tāpēc kalcija līmenis asinīs pazeminās.<br />
• Hipofīzes somatotropiskais jeb augšanas hormons ie<strong>da</strong>rbojas uz augšanas jeb<br />
metaepifizāro skrimsli un ietekmē kaula augšanu garumā.<br />
• Virsnieru dziedzera glikokortikoīdi samazina olbaltumvielu (kolagēna) sintēzi un<br />
pavājina kalcija uzsūkšanos.<br />
• Olnīcu estrogēnie hormoni izmaina kalcija un fosfora attiecību kaulos.<br />
Vitamīni.<br />
• A vitamīns uzlabo kaulu resorbciju. Tā ietekmē aug osteoklastu skaits, bet samazinās<br />
osteocītu un osteoblastu skaits.<br />
• D vitamīna trūkums izmaina kolagēna sastāvu, tas nepieciešams kalcija uzsūkšanās<br />
procesā.<br />
• C vitamīns veicina kolagēna sintēzi un aktivizē šūnu fermentus.<br />
12<br />
K AULOS SA STOPAMO ŠŪNU VEIDI<br />
1. Osteoblasti (gr. blastos – dīglis, aizmetnis) – <strong>da</strong>udzstūrainas vai ovālas formas<br />
kodolainas šūnas, kurās sintezējas galvenie organiskie kaula komponenti: olbaltumviela<br />
kolagēns un polisaharīdi (glikozaminoglikāni).<br />
2. Osteocīti – šūnas, kas veidojas no osteoblastiem. Tās ir šūnas ar izaugumiem,<br />
kuru ķermenis atro<strong>da</strong>s lakūnā, bet izaugumi – mazos kanāliņos, kas savienoti<br />
ar citiem kanāliņiem. Kanāliņu sistēma ir atvērta asinsvadu kanālā. No šejienes<br />
pa kanāliņiem cirkulē barības vielas no šūnas uz šūnu. Osteocīti vairs neizstrādā<br />
kaula šūnstarpu vielu.<br />
3. Osteoklasti (gr. klao – sa<strong>da</strong>līt, noārdīt ) – <strong>ļ</strong>oti lielas <strong>da</strong>udzkodolainas šūnas, kas<br />
pie<strong>da</strong>lās šūnstarpu vielas noārdīšanas procesā. Tie ir specializēti makrofāgi. Viens<br />
osteoklasts var sagremot to, ko 100 osteoblasti ir izstrādājuši. Kaula šūnu kvantitatīvā<br />
attiecība kaulaudos atkarīga no indivī<strong>da</strong> vecuma, no paša kaula un visa<br />
organisma funkcionālā stāvok<strong>ļ</strong>a.<br />
<strong>AT</strong>TĪSTĪBA ONTOĢENĒZĒ UN FILOĢENĒZĒ<br />
Ontoģenēze (gr. on, ontos – esošais) – organisma individuālā attīstība, kas aptver<br />
visas pārmaiņas, kuras ar organismu notiek no tā rašanās līdz nāvei.<br />
To veido 2 periodi:<br />
1) uterīnais (mātes organismā),<br />
2) postnatālais (pēc piedzimšanas).<br />
Filoģenēze (gr. phylon – ģints, suga) – sugas attīstība no zemākajiem senčiem jeb<br />
sugas vēsturiskā attīstība.<br />
Bioloģijā ir likums, ka ontoģenēze, it sevišķi tās uterīnais periods, <strong>ļ</strong>oti īsā laikā atkārto<br />
filoģenēzes gaitu.<br />
Embrija skelets attīstās 3 stadijās:<br />
1) saistaudu skelets jeb desmostadija pastāv no 3. līdz 4. nedē<strong>ļ</strong>ai;<br />
2) skrimš<strong>ļ</strong>a skelets jeb hondrostadija. Saistaudus skeletā nomaina hialīnais<br />
skrimslis; pastāv no 4. līdz 7. nedē<strong>ļ</strong>ai (11. nedē<strong>ļ</strong>ai);
3) kaula skelets jeb osteostadija. Sākot ar 3 mēnešu vecumu no atsevišķiem<br />
punktiem sākas skeleta pārkaulošanās, kas turpinās visu uterīno laiku un pēc<br />
dzimšanas.<br />
Šīs attīstības stadijas iziet gandrīz visi kauli, izņemot atslēgas kaulu un <strong>da</strong>žus galvaskausa<br />
kaulus, kuru attīstībā nav skrimš<strong>ļ</strong>a skeleta stadijas.<br />
Cilvēkam visu mūžu skeletā saglabājas iezīmes no pirmās un otrās attīstības stadijas:<br />
1) mugurkaulā starpskrieme<strong>ļ</strong>u skrimš<strong>ļ</strong>a disku iekšpusē ir recek<strong>ļ</strong>ains kodols (palieka<br />
no saistaudu skeleta),<br />
2) t. s. avotiņi pirmajā dzīvības gadā saglabājas galvaskausa smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā,<br />
3) relatīvi <strong>da</strong>udz starpskrieme<strong>ļ</strong>u skrimš<strong>ļ</strong>a diskos,<br />
4) ribu gali no skrimš<strong>ļ</strong>a,<br />
5) locītavu virsmas klāj hialīnais skrimslis,<br />
6) auss gliemežnīca,<br />
7) balsenes skrimš<strong>ļ</strong>i.<br />
1. Garie kauli<br />
(ossa longa ) –<br />
2. Īsie kauli<br />
(ossa brevia ) –<br />
3. Plakanie kauli<br />
(ossa plana) –<br />
4. Jauktie kauli<br />
(ossa mixta ) –<br />
K AU<strong>LU</strong> FORMA<br />
kalpo kā sviras, ja iz<strong>da</strong>ra kustības. Tie ir līdzīgi galos paplašinātam<br />
cilindriskam stienim, kura vidū ir garens slēgts smadzeņu<br />
dobums (cavum medullare ). Visi garie kauli ir cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong><br />
kauli. Jaundzimušajam kaulu dobumus pil<strong>da</strong> sarkanās kaulu<br />
smadzenes (medulla ossium rubra ), bet augot tās nomaina<br />
dzeltenās kaulu smadzenes (medulla ossium flava ). Paresninātie<br />
gali no kaula ķermeņa jeb diafīzes (diaphysis ) augšanas<br />
periodā ir at<strong>da</strong>līti ar skrimš<strong>ļ</strong>a plātnītēm. Paresninātos kaula<br />
galus sauc par epifīzēm (epiphysis ), un tos klāj gluds stiklvei<strong>da</strong><br />
jeb hialīnais skrimslis.<br />
8 īsie kauli atro<strong>da</strong>s plaukstas un 7 – pē<strong>da</strong>s pamatā. Tiem piemīt<br />
liela mehāniskā izturība. Īpašs īso kaulu paveids ir lēcvei<strong>da</strong><br />
kauli (ossa sesamoidea ).Tie ir nelieli, neregulāras formas<br />
kauliņi, kas pie<strong>da</strong>lās locītavas palīgaparāta veidošanā. Pats<br />
lielākais lēcvei<strong>da</strong> kauls – ce<strong>ļ</strong>a kauls (patella ) novietots ce<strong>ļ</strong>a<br />
locītavā. Vēl lēcvei<strong>da</strong> kauli var būt pirkstu locītavās.<br />
veic galvenokārt aizsargfunkciju. Tie veido vairāk vai mazāk<br />
noslēgtus kaulu dobumus, piem., galvaskausu, krūškurvi. Pie<br />
šiem kauliem pieder ribas, krūšu kauls, iegurņa kauli, lāpstiņas,<br />
<strong>da</strong><strong>ļ</strong>a galvaskausa kaulu.<br />
to galvenā funkcija ir nodrošināt mehānisko izturību un tiem<br />
pieder, piemēram, mugurkaula skrieme<strong>ļ</strong>i.<br />
Šis kaulu ie<strong>da</strong>lījums neaptver visu kaulu formu <strong>da</strong>žādību. Izšķir vēl gaisu saturošos<br />
jeb pneimatiskos kaulus (ossa pneumatica). Pie tiem pieder augšžoklis, pieres<br />
kauls, deniņu kauls, sietiņkauls un spārnkauls. Šo kaulu gaisa dobumiem ir atveres<br />
uz deguna dobumu.<br />
13
14<br />
K AULIEM RAKSTURĪGIE AUDI<br />
Katru kaulu var uzskatīt par orgānu, jo to veido <strong>da</strong>žādi audi.<br />
1. Kaulaudi pieder pie saistaudu grupas, kam raksturīgas tālu stāvošas šūnas, starp<br />
kurām ir bezšūnu struktūras starpviela, kurā izgulsnējas minerālvielas.<br />
Izšķir divējādus kaulaudus: rupjšķiedrainos un smalkšķiedrainos jeb plātnīšu kaulaudus.<br />
Rupjšķiedrainie kaulaudi (textus osseus rudifibrosus ) ir senāki. Zemākajiem<br />
mugurkaulniekiem tie veido visu skeletu. Cilvēka embrionālās attīstības laikā<br />
Plakanie kauli<br />
Garie kauli<br />
Îsie kauli<br />
3. att. Kaulu forma /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Jauktie kauli<br />
Lçcvei<strong>da</strong> kauli
Pieres kaula dobumi<br />
Sietiòkaula<br />
porainâ <strong>da</strong>ïa<br />
Spârnkaula<br />
dobumi<br />
Augðþokïa dobumi<br />
(Haimora dobumi)<br />
4. att. Deguna blakusdobumi /pēc Elaine N. Marieb, 1994/.<br />
Sietiòkaula<br />
porainâ <strong>da</strong>ïa<br />
Spârnkaula<br />
dobumi<br />
vispirms veidojas rupjšķiedrainie kaulaudi, kas pēc tam pakāpeniski noārdās, un to<br />
vietā ro<strong>da</strong>s smalkšķiedrainie kaulaudi. Kaulaudu pārveidošanās sākas bērna piektajā<br />
dzīves mēnesī, kad kauliem palielinās slodze, jo bērns sāk celties kājās. Otrajā<br />
dzīves gadā lielākā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a kaulu jau ir veidoti no smalkšķiedrainajiem kaulaudiem.<br />
Pieaugušam cilvēkam rupjšķiedrainie kaulaudi atro<strong>da</strong>s uz kaulu virsmas. Tie veido<br />
paugurus un nelīdzenumus, pie kuriem piesaistās cīpslas. Rupjšķiedrainie kaulaudi<br />
galvaskausā veido šuves. Par rupjšķiedrainajiem tos sauc tādē<strong>ļ</strong>, ka šūnstarpas vielā<br />
ir 2–10 µm resni oseīna kūlīši, kas novietoti <strong>da</strong>žādos virzienos.<br />
Smalkšķiedrainie kaulaudi (textus osseus lamellosus ) ir veidoti no savstarpēji<br />
sasaistītām kaula plātnītēm. Katrā plātnītē oseīna (kolagēna) šķiedras veido tievus<br />
kūlīšus, kas iet vienā virzienā. Dažādās plātnītēs šķiedru virziens ir atšķirīgs.<br />
Lakūnās starp plātnītēm atro<strong>da</strong>s osteocīti, kuru izaugumi vērsti uz asinsvadu un<br />
uz nākamās šūnas pusi. Smalkšķiedrainie kaulaudi veido<br />
a) blīvo jeb kompakto kaulvielu (substantia compacta ), kas savukārt veido garo<br />
kaulu ķermeni un visu kaulu ārējo slāni,<br />
b) poraino jeb sūk<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kaulvielu (substantia spongiosa ), kas atro<strong>da</strong>s garo<br />
kaulu galos, zem blīvās kaulvielas un arī citu kaulu dzi<strong>ļ</strong>ākajās struktūrās. Lūzumi<br />
visbiežāk notiek kaula ķirurģiskajā kakliņā – vietā, kur blīvā viela pāriet<br />
porainajā.<br />
Blīvajā kaulvielā plātnītes, grupējoties noteiktā kārtībā, cieši piegu<strong>ļ</strong> cita citai un<br />
veido stobrvei<strong>da</strong> plātnīšu sistēmu jeb osteonu. Osteoni nodrošina mehānisku izturību,<br />
kā arī kaula šūnu barošanu. Katrā osteonā kaulu plātnītes ir koncentrisku<br />
cilindru veidā, kas atro<strong>da</strong>s pa 5–20 cits citā. Katras plātnītes biezums ir 3–7 µm.<br />
Osteona kanālā ir asinsvadi (artērija, vēna un kapilāri), limfvadi, nervi, osteogēnās<br />
šūnas un, pēc vajadzības, osteoblasti vai osteoklasti. Tikko osteona malā šūnas<br />
iet bojā, no kanāla puses tās <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ēji noār<strong>da</strong> osteoklasti. Dobumā veidojas jauns osteons,<br />
bet bijušo osteonu paliekas cementē kopā esošos osteonus. Šīs osteonu paliekas<br />
sauc par starpplātnītēm. 10 gadu laikā visi kaulaudi tiek pilnīgi nomainīti.<br />
15
Porainajā kaulvielā plātnītes grupējas <strong>da</strong>žā<strong>da</strong>s formas un <strong>da</strong>žādos virzienos novietotu<br />
ba<strong>ļ</strong>ķīšu veidā. Ba<strong>ļ</strong>ķīšos nav osteonu. Plātnītes ir slikti redzamas tāpēc, ka<br />
no vienas plātnītes citā pāriet <strong>ļ</strong>oti <strong>da</strong>udz šķiedru. Porainās kaulvielas dobumos ir<br />
sarkanās kaulu smadzenes, no kurām kaula šūnas saņem barības vielas.<br />
2. Kaula plēve (periosteum ) pārklāj visus kaulus, izņemot locītavu virsmas. Tai piemīt<br />
2 funkcijas:<br />
a) aizsargfunkcija piemīt kaula plēves ārējam slānim, ko veido šķiedrainie saistaudi;<br />
b) augšanas funkcija. Kaula plēves iekšējā (osteogēnajā jeb kambija) slānī atro<strong>da</strong>s<br />
osteoblasti, kuriem <strong>da</strong>loties kauls aug biezumā un resnumā vai saaug, t. i., reģenerējas<br />
lūzuma gadījumā. Kaula plēvē (arī pašā kaulā) ir <strong>da</strong>udz barotājatveru<br />
(foramina nutritia ), caur kurām kaulā nonāk un iziet asinsvadi, limfvadi un nervi.<br />
3. Nervi un asinsvadi kaulos nodrošina inervāciju (jutību) un strauju vielmaiņu.<br />
4. Skrimslis klāj visas locītavu virsmas, samazinot berzi kustību un triecienu laikā.<br />
5. Sarkanās kaulu smadzenes atro<strong>da</strong>s tikai tur, kur ir porainā kaulviela; tās nodrošina<br />
visu asins šūnu veidošanos. Jaundzimušiem kaulos atro<strong>da</strong>s vienīgi sarkanās kaulu<br />
smadzenes. Sarkanajās kaulu smadzenēs esošās retikulārās šūnas nodrošina<br />
mikrovidi asins šūnām. No asins cilmes šūnām, kuras embrionālās attīstības laikā<br />
16<br />
Osteons<br />
Ðíçrskanâliòi<br />
5. att. Blīvā kaulviela /pēc Dennis Strete, 1995/.<br />
A B<br />
Osteona plâtnîte<br />
Haversa kanâls<br />
Osteocîts<br />
Starpplâtnîðu sistçma<br />
6. att. Porainā kaulviela /pēc Lauralee Sherwood, 1991/.<br />
A – normāla, B – osteoporotiska.
ir iece<strong>ļ</strong>ojušas no dzeltenuma pūš<strong>ļ</strong>a sienas, hemopoētisko faktoru ietekmē veidojas<br />
asins šūnas. Sarkanajās kaulu smadzenēs atro<strong>da</strong>s arī taukšūnas, kas atšķiras no<br />
citas lokalizācijas taukšūnām, jo neizzūd badošanās gadījumā. Augšanas un kaulaudu<br />
struktūras pārveidošanās rezultātā garo kaulu ķermenī izveidojas sekundārais<br />
kaula smadzeņu dobums. Sākumā to aizpil<strong>da</strong> sarkanās kaulu smadzenes, ko<br />
pakāpeniski nomaina dzeltenās kaulu smadzenes.<br />
K AU<strong>LU</strong> SAVIENOJUMU VEIDI<br />
Skeleta kauli ir savienoti <strong>ļ</strong>oti <strong>da</strong>žādi. Visus kaulu savienojumu veidus ie<strong>da</strong>la divās<br />
grupās: nepārtrauktajos kaulu savienojumos (synarthrosis) un pārtrauktajos kaulu<br />
savienojumos (diarthrosis). Nepārtrauktajos kaulu savienojumos abus kaulus savieno<br />
audi, bet pārtrauktie kaulu savienojumi ir locītavas (articulatio). Kaulu savienojumi<br />
atšķiras ne tikai ar anatomisko uzbūvi, bet arī ar kustīgumu. Zemākajiem mugurkaulniekiem<br />
galvenokārt ir nepārtrauktie kaulu savienojumi, tāpēc viņu ķermeņa<br />
<strong>da</strong><strong>ļ</strong>u un visa ķermeņa kustīgums ir ierobežots. Augstākajiem mugurkaulniekiem un<br />
cilvēkam skeletā pārsvarā ir pārtrauktie kaulu savienojumi, tāpēc viņi <strong>da</strong>udz labāk<br />
var a<strong>da</strong>ptēties apkārtējā vidē. Embrionālās attīstības laikā skeletā kauli sākotnēji ir<br />
savienoti ar nepārtrauktajiem kaulu savienojumiem. Da<strong>ļ</strong>a no tiem vēlāk pārveidojas<br />
par pārtrauktajiem kaulu savienojumiem.<br />
* Šajā gadījumā ir tikai viens kauls – augšžok<strong>ļ</strong>a vai apakšžok<strong>ļ</strong>a kauls.<br />
Pārtrauktie kaulu savienojumi (diar throsis )<br />
Locītavās iespējami šādi kustību veidi:<br />
1) saliekšana jeb fleksija,<br />
2) atliekšana jeb ekstensija,<br />
Nepârtrauktie kaulu savienojumi (Synarthrosis)<br />
Ar kaulu Ar skrimsli Ar saistaudiem Íîïvei<strong>da</strong> savienojumi*<br />
synostosis synchondrosis syndesmosis gomphosis<br />
Krustu kauls, Starp mugurkaula Viens no kauliem<br />
spârnkaula un pakauða skriemeïu it kâ iesists otrâ<br />
kaula saaugums íermeòiem (zobs þokïa kaulâ)<br />
Ðuves Membrânas Saites<br />
suturae membranae ligamenta<br />
Saista apakðdelma un apakðstilba Starp mugurkaula<br />
kaulus garenass virzienâ; skriemeïu<br />
t. s. avotiòi jaundzimuðajam izaugumiem<br />
Zobainâ Gludâ Zvîòvei<strong>da</strong><br />
Starp paura Galvaskausa sejas <strong>da</strong>ïâ Starp deniòu un<br />
kauliem starp deguna kauliem paura kauliem<br />
17
3) pievilkšana jeb adukcija,<br />
4) atvilkšana jeb abdukcija,<br />
5) griešana, t.i., kustība apkārt asij jeb rotācija.<br />
Visi šie kustību veidi var kombinēties arī vienā locītavā. Locītavu, ko veido divi kauli,<br />
sauc par vienkāršu, bet, ja savienojumā pie<strong>da</strong>lās trīs un vairāk kaulu, locītavu sauc<br />
par saliktu. Izšķir arī kombinētas locītavas, kad divas vai trīs anatomiski patstāvīgas<br />
locītavas, kas novietotas <strong>da</strong>žādās vietās, var <strong>da</strong>rboties tikai vienlaicīgi, izpildot vienu<br />
kopēju funkciju. Piem., apakšžok<strong>ļ</strong>a labā un kreisā locītava, apakšdelma augšējā un<br />
apakšējā locītava.<br />
18<br />
Locītavas uzbūve<br />
Locītavām ir raksturīgi vairāki pamatelementi.<br />
1. Divas vai vairākas pēc formas atbilstošas kaulu virsmas. Virsmu forma ir galvenais<br />
faktors, kas nosaka kustību iespējas locītavā.<br />
Íîïvei<strong>da</strong> savienojums<br />
Simfîze<br />
Savienojums ar kaulu<br />
Zobainâ ðuve<br />
Zvîòvei<strong>da</strong> ðuve<br />
Gludâ ðuve<br />
7. att. Nepārtrauktie kaulu savienojumi /pēc Йоганнес В.Роен, 1998/.
Atvilkðana<br />
Saliekðana<br />
Atliekðana<br />
Apïoðana<br />
Pievilkðana<br />
Elkoòa kauls<br />
Spieía kauls<br />
Supinâcija<br />
Atliekðana<br />
Atliekðana<br />
Delnas<br />
saliekðana<br />
8. att. Kustību veidi /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Saliekðana<br />
Pârmçrîga<br />
atliekðana<br />
Augðdelma<br />
kauls<br />
Elkoòa<br />
kauls<br />
Spieía<br />
kauls<br />
Pronâcija<br />
2. Šīs kaulu virsmas obligāti klāj hialīnais skrimslis, kas nodrošina amortizāciju un<br />
samazina berzi. Dažām locītavām, piem., krūšu un atslēgas kaulu locītavām, ir<br />
nevis hialīnie, bet šķiedrainie skrimš<strong>ļ</strong>i. Skrimslī nav asinsvadu, tāpēc barības vielas<br />
no skrimš<strong>ļ</strong>a plēves skrimslī difundē pa šūnstarpu vielu.<br />
3. Savienojumu no ārpuses apņem locītavas somiņa jeb kapsula (capsula articularis ),<br />
kurai ir divi slāņi:<br />
a) ārējais slānis sastāv no kolagēnām un elastīgām saistaudu šķiedrām, kas cieši<br />
ieaudušās abu epifīžu kaula plēvē. Abu kaulu kaula plēve turpinās kapsulas<br />
sastāvā un pāriet no viena kaula uz otru. Tam galvenokārt ir aizsargfunkcija un<br />
tas arī fiksē locītavu.<br />
19
) iekšējais jeb sinoviālais slānis. Maigs saistaudu slānītis ar asinsvadiem un<br />
nervu šķiedrām. Tas iz<strong>da</strong>la viskozu šķidrumu – sinoviju (synovia ). Pateicoties<br />
sinovijam, artikulējošās kaulu virsmas viegli un brīvi slīd kustību laikā locītavā.<br />
Sinoviālais šķidrums satur šūnas, kas nolobījušās no sinoviālās kārtiņas<br />
un locītavas skrimš<strong>ļ</strong>a, tauku pilienus, olbaltumvielas, g<strong>ļ</strong>otas, sā<strong>ļ</strong>us. Šā slāņa<br />
mehānisku traumu vai iekaisuma gadījumā tas var veidot palielinātu šķidruma<br />
<strong>da</strong>udzumu, kas kairina locītavas somiņas mehanoreceptorus un izraisa sāpes<br />
(piem., ”ūdens” ce<strong>ļ</strong>galā). Sinoviālajai kārtiņai ir vairāk vai mazāk izteiktas krokas<br />
(plicae synoviales ); tas dod iespēju locītavas somiņu iestiept locītavas kustības<br />
laikā. Krokas var saturēt arī taukaudus, veidojot taukaudu krokas (plicae<br />
adiposae ). Maisveidīgi izspīlējumi veidojas arī locītavas somiņas ārpusē – zem<br />
musku<strong>ļ</strong>u cīpslām. Tos sauc par locītavas kabatām (bursae synoviales ), kuras<br />
satur sinoviju, kas "iee<strong>ļ</strong><strong>ļ</strong>o" musku<strong>ļ</strong>u cīpslas un samazina berzi kustību laikā.<br />
4. Locītavas dobums (cavum articulare ), kas veidojies, izšķīstot un uzsūcoties dīg<strong>ļ</strong>a<br />
skrimslim, ir hermētiski noslēgts un nesatur gaisu. Tāpēc locītavas somiņas dobumā<br />
spiediens ir vienmēr zemāks par atmosfēras spiedienu. Locītavas somiņu<br />
iestiepjot, negatīvais spiediens locītavā vēl vairāk palielinās un pretojas iestiepšanai.<br />
Tādē<strong>ļ</strong> mitrās locītavas virsmas cieši piek<strong>ļ</strong>aujas viena otrai. Nostiprinošs<br />
faktors ir atmosfēras gaisa spiediens, kas no visām pusēm <strong>da</strong>rbojas uz locītavas<br />
somiņu. Cilvēks jūt atmosfēras spiediena izmaiņas, it sevišķi, ja locītavām ir<br />
patoloģiskas novirzes (poliartrīts). Dažu locītavu dobumos ir īpašas šķiedrainā<br />
skrimš<strong>ļ</strong>a plātnītes jeb diski. Šie diski novietoti starp artikulējošām kaulu virsmām<br />
un ar savām malām saaug ar locītavas somiņu. Disks pār<strong>da</strong>la locītavas dobumu<br />
divās <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās un ra<strong>da</strong> apstāk<strong>ļ</strong>us lielākai locītavu virsmu atbilstībai un kustību <strong>da</strong>žādībai,<br />
kā arī amortizē triecienus. Locītavā var būt arī no skrimš<strong>ļ</strong>a veidoti meniski<br />
un gredzeni. Dažreiz locītavai no ārpuses piegu<strong>ļ</strong> nelieli lēcvei<strong>da</strong> jeb sezamveidīgi<br />
(sezama sēklai līdzīgi) kauliņi. Tiem nav kaula plēves. Svarīgākie sezamveidīgie<br />
kauli ir ce<strong>ļ</strong>a kauls (patella ) un zirņvei<strong>da</strong> kauls (os pisiforme ) plaukstas pamatā.<br />
20<br />
Kaula plçve<br />
Blîvâ kaulviela<br />
Locîtavas somiòas ârçjais slânis<br />
Hialînais skrimslis<br />
Skrimðïa disks<br />
Locîtavas dobums<br />
Locîtavas somiòas iekðçjais slânis<br />
Locîtavas somiòa<br />
Porainâ kaulviela<br />
9. att. Locītavas uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.
Šie kauli, veido<strong>da</strong>mi papildu vietu musku<strong>ļ</strong>u cīpslu atbalstam, palielina leņķi, kurā<br />
cīpsla piestiprināta otram locītavu veidojošam kaulam. Līdz ar to muskulis kontrahējas<br />
ar lielāku spēku. Bez tam šādi kauliņi aizsargā locītavu no mehāniskām<br />
traumām.<br />
5. Locītavas saites (ligamenta ). Locītavas somiņas ārpusē atro<strong>da</strong>s izturīgas un elastīgas<br />
saistaudu saites, kas, saaugot ar locītavas somiņu, to nostiprina. Lielākajās<br />
locītavās (ce<strong>ļ</strong>a un gūžas locītavā) veidojas arī locītavas iekšējā saite, kas savieno<br />
abus kaulus.<br />
Vienasu<br />
• Cilindriskâ<br />
Starp 1. un 2. kakla<br />
skriemeli, starp spieía<br />
un elkoòa kauliem<br />
• Blokvei<strong>da</strong><br />
Starp falangâm;<br />
elkoòa un ceïa locîtavas<br />
Pârtrauktie kaulu savienojumi<br />
Locîtavas (articulatio)<br />
Divasu<br />
• Elipsvei<strong>da</strong><br />
Starp pakauða kaulu<br />
un 1. kakla skriemeli<br />
• Sedlvei<strong>da</strong><br />
Starp plaukstas pamata un<br />
pirmo delnas kaulu (îkðíim)<br />
Locītavu veidi<br />
Daudzasu<br />
• Lodvei<strong>da</strong> (pleca locîtavâ)<br />
• Riekstvei<strong>da</strong> (gûþas locîtavâ)<br />
• Plakanâs (vismazkustîgâkâs,<br />
iespçjama neliela slîdçðana).<br />
Tâs ir locîtavas starp mugurkaula<br />
skriemeïu locîtavu izaugumiem;<br />
atslçgas kaula un lâpstiòas pleca<br />
paugura locîtava, locîtavas starp<br />
<strong>da</strong>þiem plaukstas un pç<strong>da</strong>s<br />
pamata kauliem<br />
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka kustību iespējas locītavā, ir artikulējošo<br />
kaulu virsmu forma. Pēc kustību iespējām visas locītavas ie<strong>da</strong>la vienasu, divasu<br />
un <strong>da</strong>udzasu locītavās.<br />
Vienasu locītavas ir visvienkāršākās. Kustības iespējamas tikai ap vienu asi. Ir divi<br />
vienasu locītavu veidi:<br />
a) blokvei<strong>da</strong> locītava, kurai kustību ass ir perpendikulāra kauliem, kas kustas. Vienai<br />
no locītavu virsmām centrā ir rieviņa, bet otrai virsmai ir šķautnes formas<br />
pacēlums, kas ieiet rievā. Šai locītavai tipiska ir saliekšanas un iztaisnošanas<br />
kustība;<br />
b) cilindriskā locītava, kurai kustību ass ir paralēla kauliem, kas kustas. Šādā<br />
locītavā viena kaula cilindriskā galviņa rotē ap otra kaula atbilstošas formas iegriezumu.<br />
Divasu locītavās kustības notiek ap divām savstarpēji perpendikulārām asīm divās<br />
plaknēs:<br />
a) elipsvei<strong>da</strong> locītavas artikulējošās virsmas pēc formas atgādina elipsi. Vienam kaulam<br />
artikulējošā virsma ir izliekta, otram ieliekta;<br />
b) sedlvei<strong>da</strong> locītavas abas kaulu virsmas atgādina sedlus, kas ielikti viens otrā. Arī<br />
tajā iespējamas kustības ap divām savstarpēji perpendikulārām asīm.<br />
21
Daudzasu locītavās kustības iespējamas ap <strong>da</strong>udzām asīm:<br />
a) lodvei<strong>da</strong> locītavā vienai artikulējošai virsmai ir lodes forma, kurai atbilst otra kaula<br />
iedobums. Šī locītava ir ar neierobežotu kustību asu skaitu. Tā ir viskustīgākā<br />
locītava;<br />
b) riekstvei<strong>da</strong> locītava pēc uzbūves ir līdzīga lodvei<strong>da</strong> locītavai, bet tai ir <strong>ļ</strong>oti dzi<strong>ļ</strong>a<br />
locītavas bedrīte, kurā ietverta vairāk nekā puse locītavas galviņas, un tā ne<strong>da</strong>udz<br />
ierobežo kustības;<br />
c) plakanā locītava artikulē divas gandrīz plakanas locītavu virsmas, starp kurām iespējama<br />
tikai neliela slīdēšana. Daži autori šo locītavu pieskaita pie divasu vai pat<br />
vienasu locītavām.<br />
22<br />
Vienasu locîtava – cilindriskâ locîtava<br />
Vienasu locîtava – blokvei<strong>da</strong> locîtava<br />
Daudzasu locîtava – plakanâ locîtava<br />
10. att. Pārtrauktie kaulu savienojumi /pēc Йоганнес В. Роен, 1998/.<br />
Daudzasu<br />
locîtava –<br />
lodvei<strong>da</strong><br />
locîtava<br />
Daudzasu<br />
locîtava –<br />
riekstvei<strong>da</strong><br />
locîtava<br />
Divasu<br />
locîtava –<br />
elipsvei<strong>da</strong><br />
locîtava<br />
Divasu<br />
locîtava –<br />
sedlvei<strong>da</strong><br />
locîtava
SKELETA JOSL A S<br />
Skelets (gr. skeleton – izžuvis) ir kaulu, skrimš<strong>ļ</strong>u un kaulus savienojošu saišu kopums.<br />
• Ass skelets – mugurkauls un krūškurvis.<br />
• Augšējo ekstremitāšu skelets:<br />
a) plecu josla – labā un kreisā lāpstiņa, labais un kreisais atslēgas kauls;<br />
b) labās un kreisās brīvās ekstremitātes skelets, kuru veido<br />
– augšdelma kauls (1),<br />
– apakšdelma kauli (2),<br />
– plaukstas kauli (27).<br />
• Apakšējo ekstremitāšu skelets:<br />
a) iegurņa josla – labais un kreisais iegurņa kauls;<br />
b) labās un kreisās brīvās ekstremitātes skelets, kuru veido<br />
– augšstilba kauls (1),<br />
– apakšstilba kauli (2),<br />
– pē<strong>da</strong>s kauli (26).<br />
• Galvas skelets (23 kauli).<br />
A SS SKELETS<br />
Mugurkauls (columna ver tebralis )<br />
Forma, tās nozīme<br />
Pieaugušo mugurkaulam ir S forma. Tajā ir<br />
– divi izliekumi uz priekšu – lordozes (lordosis ; gr. lordos – saliekts uz priekšu)<br />
1) kakla rajonā tas veidojas, mācoties turēt galvu; 2) jostas rajonā tas veidojas,<br />
mācoties stāvēt kājās;<br />
– divi izliekumi atpaka<strong>ļ</strong> – kifozes (kyphosis ; gr. kyfos – kuprainis) 1) krūšu rajonā<br />
tas veidojas, mācoties sēdēt; 2) krustu rajonā tas ir izveidojies jau embrionālās<br />
attīstības laikā;<br />
– dzīves laikā var veidoties patoloģisks izliekums uz sāniem – skolioze (scoliosis ;<br />
gr. skolios – saliekts).<br />
Nozīme:<br />
1) pē<strong>da</strong>s velve kopā ar mugurkaulu ir galvenie galvas amortizatori kustību laikā;<br />
2) izliekumi palielina krūškurvja un iegurņa tilpumu.<br />
Mugurkaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as<br />
Mugurkaulu veido 33–34 skrieme<strong>ļ</strong>i, no kuriem 24 ir savienoti ar locītavām; 9–10 ir<br />
modificēti, veidojot krustu un astes kaulu.<br />
Kakla <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (7), – Pars cervicalis<br />
Krūšu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (12), – Pars thoracica<br />
Jostas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (5), – Pars lumbalis<br />
Krustu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (5), kas saaugot veido krustu kaulu os sacrum , – Pars sacralis<br />
Astes <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a – reducēti skrieme<strong>ļ</strong>i (4–5), kuriem saaugot<br />
veidojas astes kauls – os coccygis . – Pars coccygea<br />
23
24<br />
Kakla skriemeïi<br />
7<br />
Krûðu skriemeïi<br />
12<br />
Jostas skriemeïi<br />
5<br />
Krustu skriemeïi<br />
5<br />
Astes skriemeïi<br />
4–5<br />
No priekðas<br />
Lordoze<br />
Lordoze<br />
11. att. Mugurkaula forma un <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as.<br />
Skrieme<strong>ļ</strong>a uzbūve<br />
No labâs puses No aizmugures<br />
Kifoze<br />
Kifoze<br />
Skriemelim (vertebra ) ir<br />
1) masīvs ķermenis – corpus , kam pienāk barotājasinsvadi;<br />
2) loks – arcus ;<br />
3) atvere – foramen (visas atveres kopā veido mugurkaula kanālu, kurā atro<strong>da</strong>s muguras<br />
smadzenes);<br />
4) izaugumi – processus (7):<br />
a) smailais izaugums – pr. spinosus (1), kas ir vērsts atpaka<strong>ļ</strong>, pie tā piestiprināti<br />
musku<strong>ļ</strong>i,<br />
b) sānu jeb šķērsizaugums – pr. transversus (2), tā ir musku<strong>ļ</strong>u un saišu piestiprināšanas<br />
vieta, krūšu rajonā pret tiem atbalstīts ribas paugurs,<br />
c) locītavu izaugumi, augšējie (2) – pr. articularis superior ,<br />
locītavu izaugumi, apakšējie (2) – pr. articularis inferior .<br />
Artikulējot blakus skrieme<strong>ļ</strong>u izaugumiem, izveidojas plakanas locītavas, kurās iespējama<br />
neliela slīdēšana.
Sânu jeb ðíçrsizaugums<br />
Íermenis<br />
Smailais izaugums<br />
Augðçjais locîtavizaugums<br />
Atvere<br />
Loks<br />
12. att. Skrieme<strong>ļ</strong>a uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Dažādu mugurkaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūve<br />
Kakla skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūves īpatnības<br />
1. Mazs ķermenis, jo svars, kas tiem jātur, nav liels.<br />
2. Smailais izaugums – šķelts vai <strong>ļ</strong>oti garš, kā pielāgojums sīkajai un <strong>da</strong>udzskaitlīgajai<br />
kakla muskulatūrai.<br />
3. Sānu izaugums saplūdis ar ribas rudimentu, veidojot atveri. Cauri šai atverei virzās<br />
mugurkaula artērija, kas pa lielo pakauša atveri ienāk galvaskausā.<br />
4. Pirmais kakla skriemelis – atlants (atlas) balsta galvaskausu. Tam nav ķermeņa,<br />
bet ir<br />
a) priekšējais loks (arcus anterior ) un tā iekšējā virsmā ir artikulācijas virsma ar<br />
otrā skrieme<strong>ļ</strong>a zobu;<br />
b) aizmugurējais loks (arcus posterior ), kas ir lielāks un beidzas ar smailā izauguma<br />
rudimentu;<br />
c) sānu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (2) (massa lateralis ) ir sabiezināta un uz tās ir elipsvei<strong>da</strong> locītavu<br />
virsmas – augšējās izteiktākas (artikulācijai ar pakauša kaulu), apakšējās gandrīz<br />
plakanas (artikulācijai ar otro skriemeli).<br />
5. Otrais kakla skriemelis jeb ass skriemelis (axis, epistropheus). Tam ir uz augšu<br />
vērsts izaugums – zobs (dens), kas pēc izcelsmes ir pirmā skrieme<strong>ļ</strong>a ķermenis.<br />
Jaundzimušajam starp zobu un skriemeli ir skrimslis. Atlants veido cilindrisku<br />
locītavu ar ass skrieme<strong>ļ</strong>a zobu, ap kuru rotē kopā ar galvaskausu.<br />
25
26<br />
Sânu jeb<br />
ðíçrsizauguma atvere<br />
Locîtavvirsma ar<br />
otrâ skriemeïa zobu<br />
Smailais izaugums<br />
Loks<br />
Augðçjais locîtavizaugums<br />
Skriemeïa atvere<br />
Ðíçrsizaugums<br />
Locîtavvirsma ar<br />
pakauða kaulu<br />
13. att. Kakla skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Krūšu skrieme<strong>ļ</strong>u uzbūves īpatnības<br />
1. Tiem ir vairākas locītavvirsmas, kas atro<strong>da</strong>s uz kaulu ķermeņa sānu virsmām un<br />
uz skrieme<strong>ļ</strong>u šķērsizaugumiem un nodrošina savienojumu ar ribām. Starp divu<br />
blakusesošu skrieme<strong>ļ</strong>u ķermeņiem izveidojas pilna locītavbedre, kurā iek<strong>ļ</strong>aujas<br />
ribas galva.<br />
2. Smailie izaugumi ir gari, no sāniem saplacināti, pie pamatnes trijstūrvei<strong>da</strong>, vērsti<br />
slīpi uz leju.<br />
Jostas skrieme<strong>ļ</strong>a īpatnības<br />
1. Masīvs ķermenis.<br />
2. Atvere pēc formas ir gandrīz trijstūrvei<strong>da</strong>.<br />
3. Locītavu izaugumi atro<strong>da</strong>s gandrīz sagitālā plaknē (perpendikulāri pierei).<br />
4. Sānu izaugumi ir gari, atgādina plātnītes. Tos uzskata par neattīstītām vēdera<br />
ribām, kas saaugušas ar skrieme<strong>ļ</strong>iem.<br />
5. Smailais izaugums ir samērā īss, saspiests no sāniem un vērsts gandrīz horizontāli<br />
uz mugurpusi.<br />
Krustu kauls (os sacrum )<br />
Zobs<br />
Locîtava ar<br />
pirmo skriemeli<br />
Apakðçjais<br />
locîtavizaugums<br />
1. kakla skriemelis 2. kakla skriemelis<br />
Ðíçrsizauguma atvere<br />
Krustu skrieme<strong>ļ</strong>i vecumā pēc 15–16 gadiem sāk saaugt, starpskrieme<strong>ļ</strong>u diski<br />
pārkaulojas (arī saites un izaugumi). 25 gadu vecumā ir izveidojies viens kauls –<br />
krustu kauls.
Tas ir trijstūra formas nepāra kauls, kam izšķir pamatu (basis ) un virsotni (apex ); tam<br />
pievienojas astes kauls. Pamata rajonā ir plakanas locītavu virsmas ar piekto jostas<br />
skriemeli. Krustu kaula sānu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās, ar kurām krustu kauls ir savienots ar iegurņa<br />
kauliem, atro<strong>da</strong>s ausvei<strong>da</strong> virsma (facies auricularis ).<br />
Kaulam ir divas virsmas:<br />
a) iekšējā (facies pelvina ) – ieliekta, tā ir glu<strong>da</strong> un veido iegurņa mugurējo sienu;<br />
b) ārējā (facies dorsalis ) – izliekta, ar 5 šķautnēm – centrālo, kas veidojusies no<br />
smailiem izaugumiem, un abās pusēs pa divām šķautnēm, kuras veidojušās no<br />
locītavizaugumiem (tuvākā centram) un šķērsizaugumiem (tālākā).<br />
Krustu kaulam abās virsmās ir četri pāri atveru (foramina sacralia ), pa kurām iznāk<br />
muguras smadzeņu nervu šķiedras.<br />
Krustu kaulā atro<strong>da</strong>s krustu kaula kanāls (canalis sacralis ), kas uz augšu turpinās<br />
mugurkaula kanālā, bet lejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā beidzas ar krustu kaula kanāla atveri (hiatus<br />
sacralis ).<br />
Krustu kaula uzbūvē novērojamas dzimumu atšķirības. Sievietei tas ir platāks, īsāks<br />
un mazāk izliekts nekā vīrietim.<br />
Pamats<br />
Priekðçjâs krustu<br />
kaula atveres<br />
Virsotne<br />
Starpskriemeïu disks<br />
Astes kaulu<br />
veidojoðie<br />
skriemeïi<br />
Ðíçrslînijas – skriemeïu<br />
saauguma vietas<br />
14. att. Krustu un astes kaula uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Astes kauls ( os coccygis ; gr. coccyx – dzeguze)<br />
Tas sastāv no 4–5 rudimentāriem skrieme<strong>ļ</strong>u ķermenīšiem, kas saauguši kopā vienā<br />
kaulā. Kaudālā virzienā tas pēc masas samazinās. Sievietēm astes kauls ir platāks<br />
un mazāk izliekts nekā vīriešiem.<br />
27
28<br />
Krūškurvis (Thorax )<br />
Krūškurvī ir plaušas, sirds, barības vads, traheja, lielie asinsvadi, nervi.<br />
Tā forma ir olvei<strong>da</strong> (koniska), un tas ir saplacināts priekšas–muguras virzienā. Jaundzimušam<br />
bērnam krūškurvis ir platāks lejas<strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā, bet šaurāks augš<strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā. Ribu skrimš<strong>ļ</strong>i<br />
slīpi pievienoti ribu priekšējiem galiem, tādē<strong>ļ</strong> tam ir piramidāla forma. Trešajā dzīvības<br />
gadā šie leņķi starp ribām un skrimš<strong>ļ</strong>iem izlīdzinās, veidojas loks, un krūškurvis k<strong>ļ</strong>ūst<br />
konisks. Vecumā ribu priekšējie gali un arī krūšu kauls noslīgst zemāk.<br />
Izmēri: vislielākais apkārtmērs ir 8. ribas līmenī un sasniedz vidēji 80–85 cm. Pieaugušam<br />
vīrietim šī apkārtmēra lielums ir vienāds auguma garuma pusei (norma).<br />
Krūškurvim ir divas atveres: 1) augšējā (apertura superior ), ko norobežo pirmais krūšu<br />
skriemelis, pirmais ribu pāris un krūšu kaula rokturis. Tās priekšējā mala atro<strong>da</strong>s<br />
zemāk par mugurējo. Augšējās atveres šķērsizmērs garumā ir divas reizes lielāks par<br />
tā priekšējo–mugurējo izmēru. Pa to iet barības vads, traheja, asinsvadi un nervi;<br />
I krûðu skriemeïa ðíçrsgriezums<br />
Krûðu kaula rokturis<br />
Ribstarpu sprauga<br />
Ribas íermenis<br />
Krûðu kaula<br />
íermenis<br />
I riba<br />
Ribas<br />
skrimslis<br />
Ðíçpvei<strong>da</strong><br />
izaugums<br />
X riba<br />
15. att. Krūškurvja uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.
2) apakšējā (apertura inferior ) ir neregulāras formas, to norobežo 12. krūšu skrieme<strong>ļ</strong>a<br />
ķermenis, 11. un 12. ribu pāra malas un krūšu kaula šķēpvei<strong>da</strong> izaugums. Abu ribu<br />
loku augšgali tuvojas viduslīnijai un izveido tā saucamo krūšu kaula apakšējo leņķi<br />
(angulus infrasternalis ). Šis leņķis sievietēm un bērniem ir lielāks nekā vīriešiem.<br />
Apakšējo atveri hermētiski noslēdz diafragma (diaphragma ) jeb šķirtne. Tajā ir trīs atveres:<br />
a) barības va<strong>da</strong>m ar labo un kreiso klejotājnervu; b) aortai un krūšu limfva<strong>da</strong>m;<br />
c) apakšējai dobajai vēnai. Bez tam starp diafragmas kājiņām ir spraugvei<strong>da</strong> atveres,<br />
caur kurām iet nepāra (pa labi) un pusnepāra (pa kreisi) vēna, iekšējo orgānu nervi,<br />
labais un kreisais simpātiskais stumbrs (truncus sympathicus).<br />
Krūškurvi veidojošie kauli<br />
Krūšu kauls (sternum )<br />
Tas ir nepāra, plakans, garumā izstiepts kauls, kas novietots gandrīz vertikāli<br />
krūškurvja priekšējā virsmā. Krūšu kaula augšējais gals ir ievērojami platāks un<br />
biezāks. To sauc par rokturi (manubrium ). Vidējā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a veido kaula ķermeni (corpus<br />
), kas spēji sašaurinās uz leju šķēpvei<strong>da</strong> izaugumā (processus xiphoideus ).<br />
Rokturis ar krūšu kaula ķermeni veido platu leņķi. Visas trīs krūšu kaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as<br />
jauniem cilvēkiem savienotas ar skrimsli, veidojot krūšu kaula simfīzi (symphysis<br />
sterni), bet vecākiem – ar kaulu (saaug). Roktura augšējās malas centrā ir jūga<br />
ierobs (incisura jugularis ), bet abpus tam atro<strong>da</strong>s labā un kreisā atslēgas kaula<br />
ierobs (incisura clavicularis dexter et sinister ). Roktura sānu malās atro<strong>da</strong>s ierobi<br />
(incisurae costales ), ar kuriem saaug pirmo ribu skrimslis . Kaula ķermeņa <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as<br />
sānos arī atro<strong>da</strong>s ieliektas ribu skrimš<strong>ļ</strong>u locītavvirsmas. Šķēpvei<strong>da</strong> izaugums pēc<br />
formas ir <strong>ļ</strong>oti <strong>da</strong>udzveidīgs. Tas var atgādināt gan mēli, gan zobenu. Tas var būt<br />
paplašināts, izliekts, sa<strong>da</strong>līts, nereti tajā ir atvere. Pie tā piestiprināts vēdera<br />
taisnais muskulis.<br />
Ribas (costae )<br />
Ir vairāku tipu ribas. Septiņi pirmie pāri ar skrimš<strong>ļ</strong>a palīdzību ir tieši piestiprināti pie<br />
krūšu kaula. Tās sauc par īstajām ribām (costae verae ). Trīs nākamie pāri ar skrimsli<br />
piestiprināti augstākstāvošai ribai un tikai tad krūšu kaulam. Pēdējiem diviem<br />
ribu pāriem nav skrimš<strong>ļ</strong>a, un tās piestiprinātas tikai pie mugurkaula skrieme<strong>ļ</strong>iem.<br />
Tādē<strong>ļ</strong> tās sauc par brīvajām ribām. Apakšējie pieci ribu pāri veido t. s. neīstās ribas<br />
(costae spuriae ).<br />
Ribas pieder pie plakanajiem kauliem, bet tām ir izliekta forma. Tipiska riba ir gara,<br />
šaura kaula plātnīte, kas ne<strong>da</strong>udz sagriezta ap garenisko asi un izliekta puslokā.<br />
Ribas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as: a) galva; b) kakliņš; c) paugurs (uz paugura atro<strong>da</strong>s locītavvirsma ar<br />
skrieme<strong>ļ</strong>a sānu izaugumu); d) ķermenis.<br />
Divas virsmas: 1) ārējā; 2) iekšējā, apakšējā malā ir rieva asinsvadiem.<br />
Divas malas: 1) augšējā, noapa<strong>ļ</strong>ota; 2) apakšējā, ne<strong>da</strong>udz noasināta.<br />
No otrās līdz septītajai ribai starp ribu un krūšu kaulu ir mazkustīgas locītavas.<br />
29
30<br />
Locîtavvirsma ar ribas pauguriòu<br />
Krûðu<br />
kauls<br />
Paugurs<br />
Kakliòð<br />
Galva<br />
Locîtavvirsma ar<br />
skriemeïa íermeni<br />
Krûðu<br />
skriemelis<br />
Ribas<br />
skrimslis<br />
16. att. Ribas uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
AUGŠĒJĀ S EKSTREMITĀTES<br />
(EXTREMITA S SUPERIOR ) SKELETS<br />
Šim skeletam ir divas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as: 1) plecu josla – lāpstiņa, atslēgas kauls; 2) augšējā brīvā<br />
ekstremitāte.<br />
Plecu joslas kauli<br />
Lāpstiņa (scapula )<br />
Leòíis<br />
Ribas<br />
íermenis<br />
Lāpstiņa ir plakans, vietām <strong>ļ</strong>oti plāns trijstūrvei<strong>da</strong> pāra kauls ar divām virsmām, trim<br />
stūriem un trim malām. Piegu<strong>ļ</strong> krūškurvim no mugurpuses – no 2. līdz 7. ribai.<br />
Ārējā virsmā ir augsta lāpstiņas šķautne (spina scapulae ), kas pāriet plakanā pleca<br />
izaugumā (acromion ), kurš artikulē ar atslēgas kaula pleca paugura galu. Lāpstiņas<br />
šķautne sa<strong>da</strong>la virsmu divās <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās: augšējā mazākajā virsšķautnes bedrē (fossa supraspinata<br />
) un apakšējā lielākajā zemšķautnes bedrē (fossa infraspinata ). No abu bedrīšu<br />
virsmām sākas tā<strong>da</strong> paša nosaukuma musku<strong>ļ</strong>i.<br />
Lāpstiņai ir trīs stūri – laterālais stūris (angulus lateralis ), augšējais stūris (angulus<br />
superior ) un apakšējais stūris (angulus inferior ). Uz uzbiezinātā laterālā stūra atro<strong>da</strong>s<br />
locītavas iedobums, kas artikulē ar augšdelma kaula galvu, veidojot pleca locītavu.
Malas: augšējā (margo superior ), mediālā (margo medialis ) un laterālā (margo<br />
lateralis ) mala. No augšējās malas virs laterālā stūra – uz priekšu no pleca izauguma<br />
– pace<strong>ļ</strong>as vēl viens izteikts izaugums – knābjvei<strong>da</strong> izaugums (processus<br />
coracoideus ), kas virzīts uz priekšu un uz leju. Pie tā piestiprinātas saites un musku<strong>ļ</strong>i,<br />
kuri fiksē pleca locītavu.<br />
Pleca izaugums<br />
Locîtava ar<br />
atslçgas kaulu<br />
Pleca locîtava<br />
Augðçjais stûris<br />
Knâbjvei<strong>da</strong><br />
izaugums<br />
Locîtavas<br />
iedobums<br />
Laterâlâ<br />
mala<br />
Virsðíautnes<br />
bedre<br />
Apakðçjais stûris<br />
Augðçjâ mala<br />
Pleca<br />
izaugums<br />
Laterâlâ<br />
mala<br />
Lâpstiòas ðíautne<br />
Zemðíautnes bedre<br />
Augðçjais stûris<br />
Mediâlâ<br />
mala<br />
Pleca<br />
izaugums<br />
Virsðíautnes<br />
bedre<br />
Lâpstiòas<br />
ðíautne<br />
Zemðíautnes<br />
bedre<br />
17. att. Lāpstiņas uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Apakðçjais stûris<br />
Knâbjvei<strong>da</strong><br />
izaugums<br />
Locîtavas<br />
iedobums<br />
Laterâlâ<br />
mala<br />
31
32<br />
Laterâlais<br />
gals<br />
Savienojuma vieta<br />
ar pleca izaugumu<br />
18. att. Atslēgas kaula uzbūve /pēc Frederic Martini, 1992/.<br />
Atslēgas kauls (clavicula )<br />
Tas ir garais cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong>, burta S formas pāra kauls, kas novietots horizontālā plaknē<br />
un piegu<strong>ļ</strong> krūškurvim no priekšpuses. Tā mediālais (pret krūšu kaulu vērstais) gals<br />
ir uzbiezināts un artikulē ar krūšu kaula rokturi. Šajā rajonā kaulam ir liekums uz<br />
priekšu. Laterālais (ārējais) gals ir saplacināts, artikulē ar lāpstiņas pleca izaugumu<br />
un šeit tam ir izliekums atpaka<strong>ļ</strong>. Augšējā izliektā kaula virsma priekšpusē ir glu<strong>da</strong> un<br />
viegli sataustāma zem ā<strong>da</strong>s, bet apakšējā virsma ir reljefa, jo tai piestiprināti musku<strong>ļ</strong>i<br />
un saites.<br />
No atslēgas kaula garuma lielā mērā ir atkarīgs plecu platums, jo tas atvirza lāpstiņu<br />
uz aizmuguri.<br />
Daudziem zīdītājiem, kas priekšējās ekstremitātes lieto tikai kā atbalstu iešanai (suņi,<br />
kaķi u. c.), atslēgas kaula nemaz nav.<br />
Turpretim putniem var saskatīt vēl otru atslēgas kaulu pāri, kas radies sakarā ar<br />
priekšējo ekstremitāšu pārveidošanos spārnos.<br />
Augšējā brīvā ekstremitāte<br />
To veido 1 augšdelma kauls, 2 apakšdelma kauli un 27 plaukstas kauli.<br />
Augšdelma kauls (humerus)<br />
Mediâlais<br />
gals<br />
Savienojuma vieta<br />
ar krûðu kaulu<br />
Tipisks garais kauls ar divām epifīzēm, diafīzi, anatomisko un ķirurģisko kakliņu.<br />
Augšējais, proksimālais gals ir paresnināts un veido augšdelma kaula galvu (caput<br />
humeri ), ko no apakšas norobežo anatomiskais kakliņš (collum anatomicum ). Kaula<br />
galva ir lodveidīga un veido locītavas virsmu, kas ir aptuveni viena treš<strong>da</strong><strong>ļ</strong>a no lodes<br />
virsmas. Tā ir savienota ar lāpstiņas locītavas bedri un veido pleca locītavu. Sānos pie<br />
locītavas galviņas atro<strong>da</strong>s lielais paugurs (tuberculum majus ), bet priekšā – mazais
paugurs (tuberculum minus ). Starp pauguriem atro<strong>da</strong>s starprieva (sulcus intertubercularis).<br />
Pie pauguriem piestiprināti musku<strong>ļ</strong>i. Zem pauguriem atro<strong>da</strong>s ķirurģiskais<br />
kakliņš (collum chirurgicum ), kur visbiežāk novērojami augšdelma kaula lūzumi.<br />
Kaula ķermenis (corpus humeri ) jeb diafīze augšējā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā ir cilindrisks, bet apakšējā<br />
trijstūrvei<strong>da</strong> prizma.<br />
Kaula distālais gals ir paplašināts un ne<strong>da</strong>udz dorsoventrāli (priekšas–muguras virzienā)<br />
saplacināts. Tā sānos atro<strong>da</strong>s divi locītavas virspauguri – ārējais (epicondylus<br />
lateralis ), kas ir mazāks, un iekšējais (epicondylus medialis ), kurš ir spēcīgāk attīstīts.<br />
Pie virspauguriem piestiprinātas saites un musku<strong>ļ</strong>i. Starp virspauguriem atro<strong>da</strong>s<br />
divas <strong>da</strong>žā<strong>da</strong>s formas locītavas virsmas: iekšpusē – veltņvei<strong>da</strong>, savienojumam ar elkoņa<br />
kaulu, sānos – lodveidīgi izliekta, savienojumam ar spieķa kaulu. Uz apakšējās<br />
epifīzes mugurējās virsmas ir elkoņa kaula dzi<strong>ļ</strong>a bedrīte (fossa olecrani ), kurā, roku<br />
iztaisnojot, iegu<strong>ļ</strong> elkoņa paugurs. Priekšpusē virs locītavas virsmām ir divas bedrītes:<br />
uz sāniem – spieķa kaula bedrīte (fossa radialis ) spieķa kaula galviņai, bet mediāli<br />
– vainagvei<strong>da</strong> bedrīte (fossa coronoidea ), kurā ievietojas elkoņa kaula vainagvei<strong>da</strong><br />
izaugums, roku saliecot.<br />
Lielais<br />
paugurs<br />
Spieía kaula<br />
bedrîte<br />
Laterâlais locîtavas<br />
virspaugurs<br />
Galviòa<br />
Pauguru<br />
starprieva<br />
Veltnis<br />
Mazais<br />
paugurs<br />
Proksimâla<br />
galva<br />
Anatomiskais<br />
kakliòð<br />
Deltmuskuïa<br />
nelîdzenums<br />
Íirurìiskais<br />
kakliòð<br />
Vainagvei<strong>da</strong><br />
bedrîte<br />
Mediâlais<br />
locîtavas virspaugurs<br />
Veltnis<br />
Lielais<br />
paugurs<br />
Spieía<br />
nerva rieva<br />
Elkoòa kaula<br />
bedrîte<br />
19. att. Augšdelma kaula uzbūve /pēc Frederic Martini, 1992/.<br />
Laterâlais locîtavas<br />
virspaugurs<br />
33
34<br />
Apakšdelma kauli<br />
Spieķa kauls (radius )<br />
Spieķa kaula distālais gals atro<strong>da</strong>s pret īkšķi. Spieķa kaula proksimālo epifīzi veido<br />
cilindriska galva (caput radii ), kuras augšējā virsmā ir iedobe, kas savienota ar augšdelma<br />
kaula galviņu. Cilindriskās galvas sānu virsma rotē ap ierobu elkoņa kaulā. Zem<br />
galviņas atro<strong>da</strong>s kakliņš (collum radii ), bet zem tā, uz priekšējās virsmas, ir spieķa<br />
kaula nelīdzenums (tuberositas radii ), pie kura piestiprināta augšdelma divgalvu<br />
musku<strong>ļ</strong>a cīpsla.<br />
Kaula ķermenis ir trijstūrvei<strong>da</strong>. Tā asākā šķautne vērsta pret elkoņa kaulu. Spraugu<br />
starp abiem kauliem aizpil<strong>da</strong> kaulstarpas saistaudu plēve, kas tos nostiprina un palielina<br />
musku<strong>ļ</strong>u piestiprināšanas laukumu.<br />
Spieķa kaula distālā epifīze ir masīvāka, resnāka. Uz tās atro<strong>da</strong>s ieliekta trijstūrvei<strong>da</strong> locītavas<br />
virsma savienojumam ar plaukstas pamata pirmo kaulu rindu. Galviņas ārpusē ir<br />
īlenvei<strong>da</strong> izaugums (processus styloideus radii ), pie kura piestiprināti musku<strong>ļ</strong>i un saites.<br />
Locîtavvirsma<br />
ar spieía kaulu<br />
Locîtavvirsma<br />
ar elkoòa kaulu<br />
Elkoòa kaula<br />
galviòa<br />
Îlenvei<strong>da</strong><br />
izaugums<br />
Augðdelma kauls<br />
Elkoòa paugurs<br />
Veltòa ierobs<br />
Vainagvei<strong>da</strong> izaugums<br />
Elkoòa kauls<br />
Spieía kauls<br />
Augðdelma kauls<br />
Spieía kaula galviòa<br />
Spieía kauls<br />
Elkoòa paugurs<br />
Laterâlais virspaugurs<br />
Elkoòa<br />
Locîtavvirsma<br />
kauls<br />
20. att. Apakšdelma kaulu uzbūve /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Spieía kaula<br />
galviòa<br />
Kakliòð<br />
Îlenvei<strong>da</strong><br />
izaugums<br />
Plaukstas<br />
pamata kauli
Elkoņa kauls (ulna )<br />
Elkoņa kaula distālais gals atro<strong>da</strong>s pret mazo pirkstiņu. Proksimālā epifīze ir masīva,<br />
veido elkoņa locītavu. Uz tās atro<strong>da</strong>s uz priekšu vērsts veltņa ierobs (incisura trochlearis<br />
), ko norobežo divi izaugumi: priekšējais – vainagvei<strong>da</strong> izaugums (processus<br />
coronoideus ) un mugurējais – elkoņa paugurs (olecranon ). Vainagvei<strong>da</strong> izaugumam<br />
laterālajā pusē piegu<strong>ļ</strong> spieķa kaula galviņas cilindriskā locītavas virsma.<br />
Kaula ķermenim ir trijstūra forma.<br />
Distālā epifīze ir maza, cilindriskas formas un ar plaukstas pamatu nesaskaras. Uz<br />
priekšpusi no tās atro<strong>da</strong>s īlenvei<strong>da</strong> izaugums (processus styloideus ulnae ).<br />
Plaukstas skelets (ossa manus )<br />
Plaukstas skeletam ir trīs <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as.<br />
1. Plaukstas pamatu (carpus ) veido divās rindās novietoti īsie kauli, no kuriem<br />
pirmā rin<strong>da</strong> savienota ar spieķa kaulu, bet otrā rin<strong>da</strong> ar plaukstas kauliem.<br />
Pirmo rindu veido laivvei<strong>da</strong> kauls (os scaphoideum ), mēness kauls (os lunatum<br />
), trijstūrvei<strong>da</strong> kauls (os triquetrum ), zirņvei<strong>da</strong> kauls (os pisiforme ). Otro<br />
rindu veido trapeckauls (os trapezium ), trapecvei<strong>da</strong> kauls (os trapezoideum ),<br />
Mçness kauls<br />
Apakðdelma un<br />
plaukstas locîtava<br />
Laivvei<strong>da</strong> kauls<br />
Trapeckauls<br />
Trapecvei<strong>da</strong><br />
kauls<br />
Pamata falanga<br />
Vidçjâ falanga<br />
Naga falanga<br />
Spieía kauls<br />
Elkoòa kauls<br />
Skrimðïa disks<br />
Trijstûrainais kauls<br />
Ziròvei<strong>da</strong> kauls<br />
Kâðkauls<br />
Galvainais kauls<br />
21. att. Plaukstas kauli /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
Plaukstas<br />
pamata<br />
kauli<br />
Delnas<br />
kauli<br />
Falangas<br />
35
galvainais kauls (os capitatum ) un kāškauls (os hamatum ). Plaukstas pamata<br />
kauli mugurpusē veido izliekumu, bet plaukstas pusē atro<strong>da</strong>s rievai līdzīgs ieliekums<br />
– plaukstas rieva. Plaukstas pamata kaulu locītavas ir plakanas.<br />
2. Delna (metacarpus ) sastāv no 5 cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauliem. Spraugas starp tiem aizpil<strong>da</strong><br />
kaulstarpu musku<strong>ļ</strong>i;<br />
3. Pirksti (digiti ). Pirksts sastāv no 3 nelieliem cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauliem – falangām: pamata<br />
(phalanx proximalis ), vidējās (phalanx media ) un naga (phalanx distalis )<br />
falangas. Izņēmums ir īkšķis, kas sastāv no pamata un naga falangas. Katrai<br />
falangai ir pamatne, ķermenis un galviņa.<br />
36<br />
APAKŠĒJĀ S EKSTREMITĀTES<br />
(EXTREMITA S INFERIOR ) SKELETS<br />
Tas sastāv no 2 <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ām: 1) iegurņa joslas un 2) apakšējās brīvās ekstremitātes.<br />
Iegurņa josla (cingulum membri inferioris )<br />
Iegurņa joslu veido labais un kreisais iegurņa kauls.<br />
Iegurnis (pelvis )<br />
Vispārīgas ziņas<br />
Iegurni veido: 1) 2 iegurņa kauli – no aizmugures, sāniem un priekšas (šos kaulus<br />
sauc arī par gūžas jeb bezvār<strong>da</strong> kauliem); 2) krustu kauls – no aizmugures un 3) astes<br />
kauls – no aizmugures.<br />
Iegurnis ir nepārtraukts kaulu gredzens, kas, novietojies uz augšstilba kauliem, pārnes<br />
uz apakšējām ekstremitātēm visu ķermeņa svaru un vienlaikus aizsargā svarīgākos<br />
iekšējos orgānus. Tas kalpo arī kā musku<strong>ļ</strong>u piestiprināšanās vieta un arī kā kanāls, pa<br />
kuru dzemdību laikā virzās auglis.<br />
Iegurņa dobums ir tiešs vēdera dobuma turpinājums un tiek ie<strong>da</strong>līts divās <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās:<br />
1) augšējā, platākā un priekšpusē pilnīgi atvērtā lielajā iegurnī (pelvis major ) un 2) tieši<br />
no apakšas tam piegu<strong>ļ</strong>ošā mazākā un <strong>da</strong>udz šaurākā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā – mazajā iegurnī (pelvis<br />
minor ). Robeža starp abām <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ām mugurpusē ir 1. krustu skrieme<strong>ļ</strong>a savienojuma<br />
vieta ar 5. jostas skriemeli jeb radze (promontorium ), priekšpusē – kaunuma kaulu<br />
saauguma augšējā mala un abās pusēs – loka līnija (linea arcuata ). Robežu starp lielo<br />
un mazo iegurni sauc par ieeju mazajā iegurnī. Tai ir atšķirīga forma: vīriešiem – sirdsvei<strong>da</strong>,<br />
bet sievietēm – ieapa<strong>ļ</strong>a. Lielajā iegurnī novietotas zarnas, bet mazajā, tuvāk<br />
krustu kaulam, atro<strong>da</strong>s taisnā zarna, tuvāk kaunuma kaulam urīnpūslis (vīriešiem arī<br />
priekšdziedzeris). Sievietes organismā starp taisno zarnu un urīnpūsli novietota dzemde,<br />
olvadi, olnīcas un maksts. Ja ķermenis atro<strong>da</strong>s vertikāli, iegurnis attiecībā pret<br />
horizontālo plakni ir noliekts uz priekšu un atro<strong>da</strong>s 45°–65° leņķī. Sievietēm nolieces<br />
leņķis ir lielāks nekā vīriešiem. Sievietes iegurnis ir zemāks un platāks, tā kauli gludāki<br />
un smalkāki, zarnu kaulu spārni krasāk izplesti uz sāniem, krustu kauls tālāk noliekts<br />
uz mugurpusi, mazā iegurņa ieejas un izejas izmēri ir lielāki nekā vīrieša iegurnim, kas<br />
ir augstāks un šaurāks.
Krustu kaula un<br />
zarnu kaula<br />
locîtava<br />
Zarnu kauls<br />
Simfîze<br />
Sçþas kauls<br />
Kaunuma kauls<br />
Ieeja lielajâ iegurnî<br />
Krustu<br />
kauls<br />
Kaunuma<br />
leòíis<br />
22. att. Iegurņa uzbūve /pēc Elaine N. Marieb, 1994/.<br />
Iegurņa kauls (os coxae )<br />
Zarnu kaula<br />
ðíautne<br />
Ieeja mazajâ<br />
iegurnî<br />
Astes kauls<br />
Locîtavas iedobums<br />
Slçdzçjatvere<br />
Sçþas paugurs<br />
Tas ir liels, plakans, neregulāras formas pāra kauls, kas veidojies, saaugot trīs kauliem:<br />
1) zarnu kaulam (os ilium ), 2) sēžas kaulam (os ischii ) un 3) kaunuma kaulam<br />
(os pubis ).<br />
Zarnu kauls ir pati lielākā iegurņa kaula <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a un veido tā augšējo <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u. Tā ķermenis<br />
veido 1/3 locītavas iedobuma (acetabulum ), bet spārns ir plata, centrā plānāka, gar<br />
malām biezāka plātnīte.<br />
Spārna biezo augšējo malu sauc par zarnu kaula šķautni (crista iliaca ), un pie tās<br />
piestiprināti vēdera musku<strong>ļ</strong>i. Spārna mugurējā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā atro<strong>da</strong>s ausvei<strong>da</strong> virsma (facies<br />
auricularis ), kas artikulē ar krustu kaula ausvei<strong>da</strong> virsmu. Aiz un virs šīs virsmas ir<br />
zarnu kaula nelīdzenums (tuberositas iliaca ), pie kura piestiprinātas stipras iegurņa<br />
saites. Spārna iekšējās virsmas apakšējā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā atro<strong>da</strong>s loka līnija (linea arcuata ), kas<br />
veido <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u no robežlīnijas starp lielo un mazo iegurni.<br />
Sēžas kauls veido iegurņa kaula apakšējo <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u. Tā ķermenis pie<strong>da</strong>lās locītavas iedobuma<br />
veidošanā. No kaula ķermeņa uz leju virzīts tā sašaurināts augšējais zars<br />
(ramus ossis ischii supperior ), kas leņķī (vīrietim90°) pāriet apakšējā<br />
zarā (ramus inferior ). Abi zari no apakšas ierobežo iegurņa kaula slēdzējatveri. Zaru<br />
savienojuma vietā ir nelīdzens uzbiezinājums – sēžas paugurs (tuber ischiadicus ), pie<br />
kura piestiprināti augšstilba musku<strong>ļ</strong>i un saites. Tas ir vāji piesegts ar musku<strong>ļ</strong>iem un<br />
kalpo kā atbalsta punkts sēžot.<br />
Kaunuma kauls veido iegurņa kaula priekšējo <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u. Tā ķermenis izveido atlikušo<br />
treš<strong>da</strong><strong>ļ</strong>u no locītavas iedobuma, bet divi tā zari – augšējais un apakšējais (ramus<br />
superior et inferior ossis pubis ) norobežo no priekšas iegurņa kaula slēdzējatveri.<br />
37
Uz tā augšējās virsmas atro<strong>da</strong>s zarnu kaula un kaunuma kaula izcilnis (eminentia<br />
ileopectinea ), no kura pa kaunuma kaula augšējo zaru iet asa kaunuma kaula šķautne,<br />
kas ir loka līnijas turpinājums uz priekšu. 1–2 cm no viduslīnijas tas beidzas ar<br />
kaunuma kaula pauguru (tuberculum pubicum ), pie kura piestiprināts vēdera taisnais<br />
muskulis. Tajā vietā, kur savienoti abi kaunuma kaula zari, ir nelīdzena ovālas<br />
formas virsma, kas ar pretējās puses tā<strong>da</strong> paša nosaukuma virsmu veido kaunuma<br />
kaulu saaugumu jeb simfīzi (symphysis ossium pubis ). Tas ir skrimš<strong>ļ</strong>a saaugums ar<br />
nelielu dobumu, un to uzskata par puslocītavu.<br />
38<br />
No mediâlâs puses Zarnu<br />
kauls<br />
No laterâlâs puses<br />
Kaunuma kauls<br />
Sçþas kauls<br />
Apakšējā brīvā ekstremitāte<br />
Augšstilba jeb ciskas kauls (femur )<br />
Pusmçness<br />
virsma<br />
Locîtavas<br />
iedobums<br />
Kaunuma kauls<br />
23. att. Iegurņa kaula uzbūve /pēc Frederic Martini, 1992/.<br />
Tas ir visgarākais un lielākais cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauls organismā. Kaula augšējā galā atro<strong>da</strong>s<br />
mediāli vērsta lodvei<strong>da</strong> galva (caput femoris ), pēc tās – kakliņš (collum femoris ), kas<br />
ar kaula ķermeni veido aptuveni 130 o leņķi. Sievietēm šis leņķis ir ne<strong>da</strong>udz šaurāks.<br />
Ja leņķis tuvojas taisnam leņķim, ortopēdisti to uzskata par patoloģisku parādību.<br />
Vietā, kur kakliņš savienots ar kaula epifīzi, ir divi izci<strong>ļ</strong>ņi – lielais un mazais grozītājs<br />
(trochanter major et minor ). Lielais grozītājs vērsts uz sāniem, un tā iekšējā virsmā<br />
atro<strong>da</strong>s lielā grozītāja bedrīte (fossa trochanterica ). Mazais grozītājs atro<strong>da</strong>s zemāk<br />
par lielo, vērsts uz iekšpusi un mugurpusi.<br />
Kaula ķermenim ir gandrīz regulāra cilindra forma, un tas ir ne<strong>da</strong>udz izliekts uz priekšu.<br />
Uz tā mugurējās virsmas atro<strong>da</strong>s nelīdzena līnija (linea aspera ), kurai izšķir mediālo<br />
un laterālo lūpu (labium mediale et labium laterale ), pie kurām piestiprināti musku<strong>ļ</strong>i.<br />
Augšstilba kaula apakšējais gals ir masīvāks par augšējo, un tas ir stipri paresnināts.<br />
Galviņas mugurpusē un uz sāniem atro<strong>da</strong>s divi locītavas pauguri jeb kondili<br />
– mediālais un laterālais (condylus medialis et lateralis ), starp kuriem atro<strong>da</strong>s
Lielais<br />
grozîtâjs<br />
Locîtavvirsma<br />
ar ceïa kaulu<br />
Laterâlais locîtavvirspaugurs<br />
Laterâlais<br />
locîtavpaugurs<br />
Kakliòð<br />
Bedrîte<br />
Galviòa<br />
Mazais<br />
grozîtâjs<br />
Galviòa<br />
Mazais<br />
grozîtâjs<br />
Locîtavas<br />
pauguru starpbedrîte<br />
Mediâlais<br />
locîtavvirspaugurs<br />
Mediâlais<br />
locîtavpaugurs<br />
24. att. Augšstilba kauls /pēc Frederic Martini, 1992/.<br />
locītavas pauguru starpbedrīte (fossa intercondylaris ), kur piestiprinātas krusteniskās<br />
saites. Locītavas virsma atro<strong>da</strong>s uz šo pauguru apakšējās un mugurējās<br />
virsmas. Mugurpusē tā veido divus izliekumus, bet priekšpusē locītavas virsma ir<br />
rievas veidā un uz tās novietots ce<strong>ļ</strong>a kauliņš (patella ). Locītavas pauguru sānos ir<br />
locītavvirspauguri jeb epikondili (epicondylus ), kur piestiprināts saišu aparāts. Uz<br />
kaula mugurējās virsmas tā lejas<strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā atro<strong>da</strong>s lēzena, trijstūraina paceles virsma<br />
(facies poplitea ).<br />
Apakšstilba (crus ) kauli<br />
Lielais<br />
grozîtâjs<br />
Gûþas<br />
nelîdzenums<br />
Nelîdzenâ<br />
lînija<br />
Paceles virsma<br />
Laterâlais locîtavvirspaugurs<br />
Laterâlais<br />
locîtavpaugurs<br />
Iekšpusē (mediāli) atro<strong>da</strong>s lielais lielakauls jeb lielais apakšstilba kauls, bet ārpusē<br />
(laterāli) mazais lielakauls jeb mazais apakšstilba kauls. Abi kauli savienoti ar paresninātajiem<br />
galiem, un to ķermeņus fiksē saistaudu plēve (membrana interossea ). Pie<br />
tās piestiprināti arī musku<strong>ļ</strong>i.<br />
39
40<br />
Lielais lielakauls (tibia )<br />
Tipisks cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauls. Augšējais gals masīvāks, paplašināts, veido divus locītavas<br />
paugurus – mediālo un laterālo (condylus medialis et condylus lateralis ), uz kuriem<br />
atro<strong>da</strong>s ieliektas locītavas virsmas savienojumam ar augšstilba kaula apakšējo galu. Starp<br />
locītavas pauguriem atro<strong>da</strong>s locītavpauguru starpizcilnis (eminentia intercondylaris ),<br />
pie kura piestiprinātas iekšējās krusteniskās locītavas saites (ligamenta cruciata genu ).<br />
Uz laterālā locītavas paugura ārējās virsmas atro<strong>da</strong>s mazā lielakaula locītavas virsma<br />
artikulācijai ar mazā lielakaula galviņu. Priekšpusē zem locītavu virsmām atro<strong>da</strong>s lielā<br />
lielakaula nelīdzenums, kur piestiprināta augšstilba četrgalvu musku<strong>ļ</strong>a (musculus<br />
quadriceps femoris ) cīpsla. Uz leju no paugura iet kaula priekšējā šķautne (crista<br />
tibiae ), kuru tikai ne<strong>da</strong>udz piesedz musku<strong>ļ</strong>i. Kaula ķermenim ir izteikta trijstūrvei<strong>da</strong><br />
forma. Apakšējās galviņas centrā ir blokvei<strong>da</strong> locītavas virsma savienojumam ar pē<strong>da</strong>s<br />
pamata veltņa kaulu. Kaula galviņas iekšējais stūris noslīd pāri veltņa kaulam un veido<br />
iekšējo potīti (malleolus medialis ).<br />
Laterâlais locîtavas paugurs Mediâlais locîtavas<br />
Galviòa<br />
paugurs<br />
Lielâ lielakaula nelîdzenums<br />
Lielais lielakauls<br />
Mazais lielakauls<br />
Priekðçjâ mala (ðíautne)<br />
Kaulstarpas mala<br />
Mediâlâ potîte<br />
Laterâlâ potîte<br />
Locîtavpauguru starpizcilnis<br />
25. att. Apakšstilba kauli /pēc Robert Carola, 1992/.
Laterâlâ mala<br />
Veltòa augðçjâ virsma<br />
Mediâlâ mala<br />
Veltòa kauls<br />
Laivvei<strong>da</strong> kauls<br />
Kubvei<strong>da</strong> kauls<br />
1. íîïvei<strong>da</strong> kauls<br />
Pleznas kauli<br />
Papçþa kauls<br />
3. íîïvei<strong>da</strong> kauls<br />
2. íîïvei<strong>da</strong> kauls<br />
Pç<strong>da</strong>s pamatfalanga<br />
Vidçjâ falanga<br />
Naga falanga<br />
Pç<strong>da</strong>s ðíçrsvelve<br />
Pç<strong>da</strong>s garenvelve<br />
Pç<strong>da</strong>s pamata kauli Pleznas kauli Falangas<br />
26. att. Pē<strong>da</strong>s kauli /pēc Robert Carola, 1992/.<br />
41
42<br />
Mazais lielakauls (fibula )<br />
Tipisks cauru<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauls, tievāks, smalkāks par lielo lielakaulu. Tā augšējais gals paresnināts,<br />
veidojot platu trijstūrvei<strong>da</strong> galviņu (caput fibulae ), kas artikulē ar lielo apakšstilba<br />
kaulu. Kaula ķermenis trijstūrvei<strong>da</strong>. Kaula apakšējais gals no sāniem saspiests.<br />
Tas piegu<strong>ļ</strong> veltņa kaulam no ārpuses, veidojot laterālo potīti (malleolus lateralis ).<br />
Pē<strong>da</strong>s kauli (ossa pedis )<br />
Pē<strong>da</strong> taisnā leņķī ir pievienota apakšstilbam. Tai ir trīs <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as:<br />
1) pē<strong>da</strong>s pamats (tarsus ), ko veido 7 īsie kauli,<br />
2) plezna (metatarsus ), ko veido 5 cilindriskie kauli,<br />
3) pirksti (digiti ). Katru no tiem veido 3 cilindriski kauli (izņemot īkšķi, ko veido 2 kauli).<br />
Pē<strong>da</strong>s pamata kauli novietoti trīs rindās. Pirmo rindu veido veltņa kauls (talus ), kura<br />
augšējā virsma ir izliekta un pie<strong>da</strong>lās blokvei<strong>da</strong> locītavas veidošanā, un zem tā novietotais<br />
papēža kauls (calcaneus ). Tā mugurpusē atro<strong>da</strong>s paresninājums – papēža kaula<br />
paugurs (tuber calcanei ), pie kura piestiprināta Ahileja cīpsla (tendo Achillis ). Otro rindu<br />
veido laivvei<strong>da</strong> kauls (os naviculare ) un kubvei<strong>da</strong> kauls (os cuboideum ), bet trešo rindu<br />
trīs ķī<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauli – pirmais jeb mediālais (os cuneiforme mediale ), otrais jeb ķī<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong><br />
starpkauls (os cuneiforme intermedium ) un trešais jeb laterālais (os cuneiforme laterale<br />
) ķī<strong>ļ</strong>vei<strong>da</strong> kauls. Visi pē<strong>da</strong>s pamata kauli savienoti ar mazkustīgām locītavām.<br />
Pleznas kauli ne<strong>da</strong>udz atšķiras pēc izmēriem. Pirmais pleznas kauls, kas atbilst īkšķim,<br />
ir stipri resnāks un īsāks, bet otrais ir garāks par pārējiem.<br />
Katram pirkstam izšķir trīs kauliņus – falangas: pamata (phalanx proximalis ), vidējo<br />
(phalanx media ) un naga (phalanx distalis ) falangu, kas ir vismazākā. Īkšķim ir tikai<br />
pamata un naga falanga.<br />
Pē<strong>da</strong>s skelets veido garenvelvi un šķērsvelvi. Mugurpusē velve atbalstās uz papēžkaula,<br />
bet priekšpusē uz 1. un 5. pleznas kaula galviņām. Velve mediālajā pusē ir augstāk<br />
izliekta nekā laterālajā.<br />
GALVA S SKELETS (CR<strong>AN</strong>IUM )<br />
Vispārīgas ziņas par galvaskausu<br />
Galvaskausu veido 23 (8 pāra un 7 nepāra) kauli. Vairākums no tiem ir savienoti ar<br />
šuvēm un saaugumiem, piem., saaugums ir starp spārnu un pakauša kaulu. Galvaskausā<br />
ir tikai viena pāra locītava starp deniņu kaulu un apakšžokli.<br />
Galvaskauss ir <strong>ļ</strong>oti izturīgs, gandrīz noslēgts kaulu veidojums, ar nelielām atverēm<br />
un kanāliem asinsvadiem un nerviem. Galvaskausā atro<strong>da</strong>s galvas smadzenes, <strong>da</strong>ži<br />
maņu orgāni (acis, ausis), kā arī gremošanas un elpošanas sistēmas sākum<strong>da</strong><strong>ļ</strong>as.<br />
Galvaskausu nosacīti ie<strong>da</strong>la divās <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās:<br />
1. <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a – smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (neurocranium ), ko veido 8 kauli (pieres, pakauša,<br />
spārnkauls, sietiņkauls, 2 paura, 2 deniņu kauli);<br />
2. <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a – sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (splanchnocranium ), ko veido 15 kauli (apakšžoklis, mēleskauls,<br />
lemesis un 6 pāra kauli: augšžok<strong>ļ</strong>a, vaiga, deguna, asaru, aukslēju kauls,<br />
deguna apakšējā gliemežnīca).
Smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a ir stipri lielāka par sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u. Tās apakšējā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a veido pamatni (basis<br />
cranii ), uz kuras atro<strong>da</strong>s galvas smadzenes, bet augšējā un sānu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a veido galvaskausa<br />
velvi (fornix cranii ). Kauli ir <strong>da</strong>žā<strong>da</strong> biezuma, un tos veido trīs slāņi: 1) ārējais,<br />
kas ir samērā ciets un izturīgs, 2) vidējais, kas ir porains un ko sauc par diploju<br />
(diploë) un 3) iekšējais cietais, bet samērā trauslais stiklvei<strong>da</strong> slānis. Porainajā <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ā<br />
ir venozie asinsvadi. Kaulu plānākajās vietās porainais slānis izzūd. Dažiem kauliem<br />
ārējo slāni no iekšējā at<strong>da</strong>la gaisa dobumi (sinusi). Kaulu iekšējā virsmā ir smadzeņu<br />
kroku un asinsvadu nospiedumi. No ārpuses kaulus pārklāj kaula plēve, bet iekšpusē<br />
tās funkcijas pil<strong>da</strong> cietais smadzeņu apvalks.<br />
Labāk nekā citās skeleta <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ās ir redzamas 1) vecuma atšķirības; 2) dzimuma atšķirības;<br />
3) rasu atšķirības.<br />
Jaundzimušajam ir<br />
1) relatīvi liels neurocranium , jo sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as kauliem nav dobumu un nav zobu;<br />
2) kauli ir <strong>ļ</strong>oti gludi, jo vāji attīstīta muskulatūra;<br />
3) kauliem nav izteiktu leņķu, vāji izteikti uzacu loki;<br />
4) labi redzami pārkaulošanās sākumcentri – kaulu pauguri pieres, paura, pakauša<br />
kaulos;<br />
5) nepārkauloti saistaudu apvidi starp galvaskausa velves <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as kauliem t.s. avotiņi<br />
(fonticuli). Vislielākie avotiņi atro<strong>da</strong>s galvaskausa viduslīnijā: starp pieres un paura<br />
kauliem ir rombisks priekšējais avotiņš (fonticulus anterior s. frontalis) un starp<br />
paura un pakauša kaulu ir trijstūrvei<strong>da</strong> mugurējais avotiņš (fonticulus posterior<br />
s. occipitalis). Priekšējais avotiņš, pakāpeniski pārkaulojoties, izzūd otrajā dzīvības<br />
Paura kauls<br />
Zvîòainâ ðuve<br />
Deniòu kauls<br />
Pakauða kauls<br />
Lambdvei<strong>da</strong> ðuve<br />
Ârçjâs auss<br />
ejas atvere<br />
Vaiga<br />
loks<br />
Îlenvei<strong>da</strong> izaugums<br />
Deniòkaula vaiga izaugums<br />
Vaiga kaula deniòu izaugums<br />
Zemacs atvere<br />
Vaiga kauls<br />
Apakðþoklis<br />
27. att. Galvaskausa kauli (sānskats) /pēc Frederic Martini, 1992/.<br />
Vainaga ðuve<br />
Pieres kauls<br />
Spârnkauls<br />
Asaru kauls<br />
Sietiòkauls<br />
Deguna kauls<br />
Augðþoklis<br />
43
gadā, bet mugurējais – no otrā līdz trešajam mēnesim pēc dzimšanas. Galvaskausa<br />
sānos starp pieres, paura un deniņkaula zvīņu un spārnkaulu atro<strong>da</strong>s labās un kreisās<br />
puses priekšējais sānu avotiņš (fonticulus anterolateralis s. sphenoi<strong>da</strong>lis dexter<br />
et sinister), bet starp deniņu, paura un pakauša kaulu ir labās un kreisās puses mugurējais<br />
sānu avotiņš (fonticulus posterolateralis s. mastoideus dexter et sinister).<br />
Priekšējais sānu avotiņš aizaug no otrā līdz trešajam mēnesim pēc dzimšanas, bet<br />
mugurējais sānu avotiņš – no pirmā līdz otrajam mēnesim pēc dzimšanas.<br />
Vecam cilvēkam<br />
1) saīsinās sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a, notiek <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ēja žok<strong>ļ</strong>u kaulu uzsūkšanās, izzūd alveolu bedrītes,<br />
žok<strong>ļ</strong>u kauli k<strong>ļ</strong>ūst plāni;<br />
2) augsta kaulu mineralizācija.<br />
Pastāv arī vairākas dzimumatšķirības – vīriešu galvaskausam raksturīgas reljefākas<br />
virsmas, labāk izteikti uzacu loki un zo<strong>da</strong> paugurs.<br />
Rasu atšķirības vislabāk redzamas<br />
1) vaiga loka attīstībā (mongoloīdiem labi izteikti);<br />
2) sejas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as garuma un platuma attiecībā (eiropiešiem seja ir garenāka nekā mongoloīdiem);<br />
3) pakauša formā (negroīdiem pakausis ir izteiktāks).<br />
44<br />
Smadzeņu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as kauli<br />
Pieres kauls (os frontale )<br />
90% cilvēku tas ir nepāra kauls (bērnībā – pāra). Pieres kauls sedz smadzenes <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ēji<br />
no augšas, priekšas un apakšas. Pieres kaulā uzacu loku rajonā ir gaisu saturošs<br />
dobums (sinus frontalis).<br />
Kaulā ir<br />
1) 2 nepāra <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as: a) pieres zvīņa (squama ), uz kuras redzami pieres pauguri, uzbiezināti<br />
un uz priekšu izvirzīti uzacu loki, vaiga izaugumi, kas virzīti uz sāniem un<br />
leju, b) deguna <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a, kuras vidū atro<strong>da</strong>s deguna smaile;<br />
Pieres zvîòa<br />
Vaiga izaugums<br />
Acs dobuma<br />
augðçjâ mala<br />
Pieres bijuðâs<br />
ðuves vieta<br />
Deniòu virsma<br />
Pieres paugurs<br />
Virsacs atvere<br />
Deguna <strong>da</strong>ïa un deguna smaile<br />
28. att. Pieres kauls /pēc Frederic Martini, 1992/.
2) 1 pāra <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a: divas acs dobuma <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as, kas veido dobumu augšējo <strong>da</strong><strong>ļ</strong>u. Tajās ir<br />
asaru dziedzera bedre. Kaulam ir divas virsmas: ārējā un iekšējā.<br />
Paura kauls (os parietale)<br />
Paura kauls ir pāra kauls, kas smadzenes nosedz no augšas. Tam ir četras malas:<br />
priekšējā – pieres (margo frontalis ), uz vidu vērstā – sagitālā (m. sagitalis ),<br />
uz mugurpusi vērstā – pakauša (m. occipitalis ), pret deniņiem vērstā – zvīņvei<strong>da</strong><br />
(m. squamosus ); četri leņķi: priekšējais augšējais – pieres (angulus frontalis ),<br />
priekšējais apakšējais – spārnkaula (angulus sphenoi<strong>da</strong>lis ), aizmugurējais augšējais<br />
– pakauša (angulus occipitalis ), aizmugurējais apakšējais – aizauss (angulus<br />
mastoideus ) un divas virsmas: ārējā, uz kuras ir paura pauguri un lokvei<strong>da</strong> deniņu<br />
līnijas, un iekšējā virsma ar asinsvadu nospiedumiem.<br />
Pakauša kauls (os occipitale )<br />
Nepāra kauls, bez gaisa dobuma, apklāj smadzenes no aizmugures un apakšas. Tam<br />
ir četras <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as, kas atro<strong>da</strong>s ap lielo pakauša kaula atveri (foramen magnum ). Tā ir<br />
vislielākā atvere galvaskausā, caur kuru muguras smadzenes savienotas ar galvas<br />
smadzenēm un caur kuru iet artērijas.<br />
Pakauša kaulu veido<br />
a) zvīņas <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (squama occipitalis ). Tai ir priekšējā un divas sānu malas. Krustvei<strong>da</strong><br />
pacēlums sa<strong>da</strong>la zvīņas iekšējo virsmu divās pāra bedrītēs. Lielākajās<br />
atbalstās lielo pusložu pakauša poli, bet mazākajās, kas atro<strong>da</strong>s tuvāk pakauša<br />
atverei – smadzenīšu puslodes. Uz ārējās virsmas atro<strong>da</strong>s pakauša ārējais<br />
paugurs (protuberantia occipitalis externa ), kas ir viegli sataustāms zem pakauša<br />
ā<strong>da</strong>s. No paugura uz sāniem atiet augstākā un augšējā pakauša līnija<br />
(linea nuchae suprema et superior ), pie kurām piestiprināti kakla musku<strong>ļ</strong>i.<br />
Zemāk, paralēli augšējām pakauša līnijām, iet apakšējā pakauša līnija (linea<br />
nuchae inferior );<br />
b) divas sānu <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as (partes laterales ), kas novietotas uz sāniem no pakauša atveres.<br />
Uz to apakšējām virsmām atro<strong>da</strong>s divas izliektas locītavas virsmas (condylus occipitalis<br />
) savienojumam ar kakla pirmo skriemeli;<br />
c) pamata <strong>da</strong><strong>ļ</strong>a (pars basilaris ) ir visbiezākā un atro<strong>da</strong>s horizontāli uz priekšu no<br />
pakauša lielās atveres. Pamat<strong>da</strong><strong>ļ</strong>a ir saaugusi ar spārna kaulu un veido nogāzi<br />
(clivus ), uz kuras gu<strong>ļ</strong> iegarenās smadzenes. Ārējās virsmas vidū atro<strong>da</strong>s rīkles pauguriņš<br />
(tuberculum pharyngeum ).<br />
Spārnkauls (os sphenoi<strong>da</strong>le )<br />
Tas ir nepāra pneimatisks kauls, kas smadzenes norobežo no apakšas, <strong>da</strong><strong>ļ</strong>ēji no sāniem<br />
un priekšas. Galvaskausa pamatnē ieņem centrālo vietu.<br />
Spārnkaulam izšķir šā<strong>da</strong>s <strong>da</strong><strong>ļ</strong>as:<br />
a) ķermeni (corpus ) ar gaisa dobumu (sinus sphenoi<strong>da</strong>lis ), kam ir kubiska forma.<br />
Apakšējā virsma norobežo deguna dobumu, bet augšējā virsma veido turku sedlus<br />
(sella turcica ), kuru dibenā ir hipofīzes bedrīte (fossa hypophyseos );<br />
45
Change language