Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
02.03.2013 • Views
Share Embed Flag

Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija

Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija

Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
muzeji.lv

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

<strong>Muzeju</strong><br />

Šajā numurā:<br />

<strong>VĒSTNESIS</strong><br />

LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS MĒNEŠRAKSTS 2010. GADA JŪNIJS<br />

NR. 6 (184)<br />

Starptautiskā<br />

<strong>Muzeju</strong><br />

die na – 2010:<br />

viela pārdomām.<br />

Muzeja Zelta<br />

puteklis un citas<br />

balvas<br />

Rundāles pils<br />

274. dzimšanas<br />

dienā – svarīgi<br />

notikumi<br />

Tā mēs ielīgojām un līgojām!<br />

Vasaras saulgriežu godāšana<br />

Pastariņa muzejā<br />

Lilita Znotiņa, Tukuma muzeja muzejpedagoģe<br />

Sanita Ratniece, Pastariņa muzeja vadītāja<br />

21. jūnijā jau no plkst. 10.00 Zentenes pagasta Bisnieku sētā notika<br />

Vasaras saulgriežu sagaidīšana un gatavošanās Līgo vakaram.<br />

Peru tekstil mākslinieka Maksimo<br />

Lauras darbi Rīgā<br />

Pastariņa muzejs, kā ik gadu, aicina<br />

pavadīt dienu muzejā un iesaistīties zāļu<br />

lasīšanā, vainagu pīšanā, telpu rotāšanā, siera<br />

siešanā, maizes mīcīšanā un cepšanā, pīrāgu<br />

un plātsmaizes cepšanā, pirts slotu siešanā un<br />

pirts kurināšanā. Vakarpusē visi kopā aicināti<br />

veidot Puķu ugunskuru, mācīties Jāņu dziesmas<br />

un gavilēt kopā ar ansambli Mežezers.<br />

Saulgriežu rīts Bisnieku sētā sākas<br />

agri. Meitas kāpj kalnā gavilēt un rasā<br />

sejas mazgāt, lai visu gadu nenāk miegs.<br />

Saimnieces mazā gaismiņā avotā mazgā<br />

dvieļus, lai sudraba rasa sabirst dvieļos un<br />

uz tiem liktajai maizei cita garša un svētība.<br />

Darbiņi kā krellītes savijas cits aiz cita. Gaļa<br />

pīrādziņiem jāgriež, plātsmaizei aizdars<br />

jāsarūpē. Pirmie palīgi tiek aicināti pie siena<br />

grābšanas un zāļu lasīšanas. Nav nemaz tik<br />

viegli atrast trejdeviņas ziedus! Vīru vainagiem<br />

ozoli un dadži vieglāk būs atrodami.<br />

Pats čaklākais varēs maizi mīcīt!<br />

Dienas gaitā jārod laiks arī vainagu<br />

vīšanai un meiju likšanai. Kalmes jāsagriež<br />

un jāizkaisa pa visām klētīm un istabām, lai<br />

veiksme visu gadu visai saimei.<br />

Arī maizes kukulīši jāveido, katrs varēs<br />

raudzīties, kā top maizīte. Saimnieces vāra gardu<br />

bukstiņu biezputru, ar ko pamielot ciemiņus.<br />

Vakarā laiks arī siera siešanai. Jaunās saimnieces<br />

var redzēt, kā to dara, lai mājās varētu savas<br />

saimes iepriecināt ar pašu sieto sieru.<br />

Pirts kurināšana un slotiņu siešana nodota vīru un puišu ziņā. Arī te<br />

jābūt zināšanām – kādas slotiņas jāsien, lai būtu mundrāks vai mierīgāks,<br />

kas palīdz pret kaulu sāpēm un kas – pret saaukstēšanos.<br />

Kad cienasti sarūpēti un pirts izkurināta, var saposties un gaidīt<br />

līgošanu.<br />

Līgo, līgo!

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrības<br />

priekšsēdētājas sleja<br />

Ineta Zelča<br />

Sīmansone<br />

Aizvadītais mēnesis bijis īpašs muzeju nozarei kopumā un īsta<br />

cerības zvaigžņu stunda dažiem nacionālas nozīmes muzejiem.<br />

Atzīmējot Starptautisko <strong>Muzeju</strong> dienu, LMB šogad uzņēmās risku<br />

atgriezties pie labi aizmirstās tradīcijas, kad profesijas svētki ar tiem<br />

raksturīgo saviesīguma atmosfēru tiek papildināti ar nozares vadošo<br />

personu lietišķajiem ziņojumiem.<br />

Domas un vērtējumi par svētku pasākumu dalās. Tomēr nav<br />

noliedzams tas, ko sacīja kāds no ziņotājiem: nozarē vērojams izteikts<br />

domu apmaiņas trūkums, kuru šāda veida sapulces cenšas un arī turpmāk<br />

centīsies mazināt.<br />

«Pleca sajūtas» un nozares pārstāvniecības stiprināšana ir otrs LMB<br />

krīzes laika izvirzītais uzdevums. Par tās praktisku izpausmi, pilnīgi<br />

iespējams, var kļūt vienota un koordinēta muzeju piedāvājuma izstrāde<br />

un pieteikšana Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu konkursam Rīga<br />

2014. Līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam 29. oktobrī vēl pietiekami<br />

daudz laika, lai galvaspilsētas muzeji vienotos un virzītu kopīgas idejas<br />

Rīgai nozīmīgā gada programmai. Šim nolūkam tuvākajā laikā LMB<br />

aicinās muzeju pārstāvjus iesaistīties ideju ģenerēšanas darba grupā.<br />

Tas, ka zīmīgiem datumiem piemīt teju maģisks spēks kalpot par<br />

katalizatoru sabiedriskajai vēlmei uzspodrināt kultūras institūcijas,<br />

apstiprinājās maija nogalē izsludinātajā starptautiskajā metu konkursā<br />

par Rīgas domei piederošās <strong>Latvijas</strong> Nacionālā mākslas muzeja<br />

(LNMM) ēkas K. Valdemāra ielā rekonstrukcijas un piebūves projekta<br />

izstrādi, ar mērķi atklāt muzeju jaunā kvalitātē zīmīgajā 2014. gadā.<br />

Tai pašā laikā līdzvērtīgas nozīmes notikums saistībā ar<br />

galvaspilsētas īpašo statusu 2014. gadā norisinājās Rundāles pils muzejā.<br />

Trīspusēji parakstītais līgums starp muzeja direktoru Imantu Lancmani,<br />

Rundāles pils muzeja atbalsta fonda līdzdibinātāju Kurzemes princi Ernstu<br />

Johanu Bīronu un uzņēmēju pāri Borisu un Ināru Tetereviem paredz<br />

pils restaurācijas pabeigšanu līdz 2014. gadam, ieguldot tajā pusmiljonu<br />

latu.<br />

Jācer, ka ar plašu publicitāti izskanējušais mecenātisma un, it īpaši,<br />

pašvaldības investīciju projekts LNMM tiks lietpratīgi un secīgi īstenots<br />

ieplānotajā laikā, veicinot mecenātisma atdzimšanu un sistēmismu,<br />

atbildīgāk ieguldot muzejos pašvaldību līdzekļus.<br />

Savukārt Rēzeknē, Latgales kultūrvēstures muzejā jūnija otrajā<br />

nedēļā norisinājās kārtējā Baltijas Muzeoloģijas skolas (BMS) sesija,<br />

kas šogad bija veltīta nemateriālā mantojuma tēmai muzejos. Jāatzīst<br />

– lai cik dvēseli veldzējoša nebūtu šīgada sesijas tēma, piesātināta<br />

skolas darba programma un atraktīvas akadēmisko muzeoloģijas pasauli<br />

pārstāvošās ārvalstu lektores (Paula Dossantosa un Iveta Stēlena), tomēr<br />

tik lielu interesi, kā pērnā gada muzeju menedžmentam veltītā sesija ar<br />

muzeja praktiķiem Deividu Flemingu un Agritu Ozolu tā nav varējusi<br />

sasniegt. Iespējams, ka salīdzinoši zemā muzeju vadošo darbinieku<br />

(un vīriešu kārtas muzeju speciālistu) interese par BMS skaidrojama ar<br />

izvēlēto tēmu pārlieko „feminitāti” laikā, kad visi esam norūpējušies<br />

par izdzīvošanu, kas vairāk saistās ar tādiem atslēgvārdiem, kā muzeju<br />

stratēģija, menedžments, mārketings u.tml.<br />

Un tomēr BMS ir labākais, kas mums Baltijā muzeju profesionālās<br />

tālākizglītības jomā pieejams, tāpēc katra tās sesija ir solis uz priekšu<br />

kaimiņvalstu profesionāļu iepazīšanā, sadarbībā un tālāku pārrobežu<br />

projektu attīstībā.<br />

Sveicam kolēģus!<br />

LMB gada balva <strong>Muzeju</strong> Zelta<br />

puteklis 2009<br />

Atskatoties uz 2009. gadu, jāsecina, ka <strong>Latvijas</strong> muzejos<br />

ir īstenotas lieliskas profesionālas idejas. Tāpēc šogad ar<br />

nelielu ironijas piedevu <strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība ieviesa<br />

jaunumu – Gada balvu Muzeja Zelta puteklis 2009.<br />

Tika pasniegtas 5 balvas – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales,<br />

Latgales un Rīgas Zelta puteklis.<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība Vidzemē izvirzīja šādas nominācijas:<br />

n Valmieras novadpētniecības muzejs – par veiksmīgu vēstures<br />

ekspozīcijas risinājumu;<br />

n Turaidas muzejrezervāts – par digitālo programmu Turaidas fogti<br />

un Rīgas arhibīskapijas vasaļu dzimtas 13.–16. gadsimtā.<br />

Muzeja Zelta putekli 2009 iegūst Turaidas muzejrezervāts.<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība Kurzemē izvirzīja šādas nominācijas:<br />

n Kuldīgas novada muzejs – par Eiropas Savienības struktūrfondu<br />

līdzfinansējuma apgūšanu;<br />

n Pāvilostas novadpētniecības muzejs – par inovatīvu izglītības<br />

programmu tradicionālo prasmju apgūšanai/dokumentēšanai;<br />

n Tukuma muzejs – par izdevumu Muižu stāsti un nomināciju<br />

UNESCO Programmas Pasaules atmiņa <strong>Latvijas</strong> Nacionālais reģistrs.<br />

Muzeja Zelta putekli 2009 iegūst Tukuma muzejs.<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība Zemgalē izvirzīja šādas nominācijas:<br />

n Rundāles pils – par mērķtiecīgu un secīgu pils restaurāciju un<br />

ekspozīciju veidošanu;<br />

n Bauskas pils – par veiksmīgu Eiropas finansējuma apgūšanu un<br />

«drupu pārtapšanu par pili»;<br />

n Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs – par interaktīvu<br />

pedagoģisko programmu.<br />

Muzeja Zelta putekli 2009 iegūst Bauskas pils.<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība Latgalē izvirzīja šādas nominācijas:<br />

n Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs – par vairākiem<br />

2009. gadā veiksmīgi realizētiem izglītības un pieejamības projektiem;<br />

n Ludzas Novadpētniecības muzejs – par veiksmīgi realizētu<br />

vēstures ekspozīciju;<br />

n muzejs Andrupenes lauku sēta – par infrastruktūras sakārtošanas<br />

projektu, iesaistoties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu<br />

apgūšanā.<br />

Muzeja Zelta putekli 2009 iegūst Ludzas Novadpētniecības<br />

muzejs<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība Rīgā izvirzīja šādas nominācijas:<br />

n Jūgendstila muzejs – par pārliecinošu debiju;<br />

n <strong>Latvijas</strong> Dzelzceļa muzejs – par īsfilmas projekta <strong>Latvijas</strong><br />

Dzelzceļa populārā vēsture realizēšanu. Filma ieguvusi balvu<br />

Starptautiskajā konkursā Francijā;<br />

n Septiņu Rīgas muzeju akcija Mācību nedēļa pieaugušajiem –<br />

par muzeju sadarbību mūžizglītības iespēju nodrošināšanā.<br />

Muzeja Zelta putekli<br />

2009 iegūst Jūgendstila<br />

muzejs.<br />

Ceram, ka Muzeja<br />

Zelta puteklis kļūs par<br />

profesionālās atzinības un<br />

varēšanas apliecinājumu!<br />

Zelta puteklis, kaut arī<br />

vērtīgs, tomēr ir maziņš, tas<br />

jāskata caur lupu. To arī<br />

pašlaik dara Agrita Ozola<br />

2

Piknikus – citreiz!<br />

Uzzinājuši, ka šogad Starptautiskās <strong>Muzeju</strong><br />

dienas svinībās izpaliks brauciens uz kādu<br />

no <strong>Latvijas</strong> muzejiem, koncerts, pikniks un<br />

saviesīga dzīve zaļumos, viens otrs muzejnieks<br />

jutās vīlies. Kinoteātrī Rīga bija paredzēts<br />

apspriest nozarei nozīmīgus jautājumus ar<br />

atbildīgo personu uzstāšanos. Apbalvošana,<br />

protams, neizpalika, kafija un uzkodas arī,<br />

un beigās – tikšanās ar Jāni Streiču un filmas<br />

Rūdolfa mantojums noskatīšanās. Tie, kas<br />

vēlējās, šai laikā varēja piedalīties izstādes<br />

Peldētājas atklāšanā <strong>Latvijas</strong> Nacionālajā<br />

mākslas muzejā.<br />

Manuprāt, situācijā, kad apdraudēta ir<br />

ne tikai muzeju, bet visas latviešu kultūras<br />

pastāvēšana, šāds risinājums ir loģisks un<br />

pareizs. (Nāk prātā TV konkurss, ko vadīja<br />

Normunds Rutulis. Par kādu uzstāšanos viņš<br />

sacīja: “Man patika, bet kuru tas interesē!”)<br />

Tomēr šķiet, ka pasākums varēja gandarīt ne<br />

tikai mani, bet arī pārējos tā dalībniekus.<br />

Sanāksmi<br />

vadīja Raivis<br />

Sīmansons.<br />

Vispirms<br />

viņš deva<br />

vārdu LMB<br />

priekšsēdētājai<br />

Ineta Zelčai<br />

Sīmansonei<br />

svētku uzrunai.<br />

<strong>Muzeju</strong> nozares<br />

stratēģiju<br />

2010 – 2015<br />

prezentēja<br />

Kultūras ministrijas<br />

<strong>Muzeju</strong><br />

un vizuālās<br />

mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns. Par<br />

<strong>Latvijas</strong> <strong>Muzeju</strong> padomes darbu no 2006. līdz<br />

2010. gadam<br />

stāstīja <strong>Latvijas</strong><br />

Nacionālā<br />

vēstures<br />

muzeja direktors,<br />

padomes<br />

priekšsēdētājs<br />

Arnis Radiņš.<br />

Ļoti interesants<br />

bija <strong>Latvijas</strong><br />

Nacionālā<br />

mākslas muzeja<br />

direktores, Nacionālo kultūras institūciju<br />

vadītāju darba grupas dalībnieces Māras Lāces<br />

ziņojums par to,<br />

ko darba grupa<br />

dara, lai glābtu<br />

latviešu kultūru,<br />

t.sk. muzejus,<br />

no pilnīgas<br />

bojāejas.<br />

Par<br />

jaundibināto<br />

Baltijas<br />

3<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība šogad Starptautisko <strong>Muzeju</strong> dienu<br />

atzīmē ar lietišķām sarunām<br />

Muzeoloģijas veicināšanas biedrību pastāstīja<br />

tās priekšsēdētāja Agrita Ozola.<br />

Ar minētajiem pārskatiem iepazīstināsim<br />

<strong>Muzeju</strong> Vēstneša lasītājus kādā no nākamajiem<br />

avīzes numuriem.<br />

Ar <strong>Latvijas</strong><br />

Kultūras<br />

akadēmijas<br />

Muzeoloģijas<br />

maģistrantūras<br />

studiju<br />

programmu<br />

atraktīvi un<br />

asprātīgi<br />

iepazīstināja<br />

LKA docente<br />

Astrīda Rogule.<br />

Pēc<br />

tam notika<br />

apbalvošana.<br />

Vispirms<br />

pasniedza <strong>Latvijas</strong> muzeju biedrības iedibināto<br />

Gada balvu Muzeja Zelta puteklis 2009, pēc<br />

tam apbalvoja tos, kas muzejā nostrādājuši 25,<br />

35 un vairāk gadu (apakšējā attēlā).<br />

Kā allaž, savas balvas par starptautisko<br />

sadarbību pasniedza ICOM <strong>Latvijas</strong> Nacionālā<br />

komiteja.<br />

Un tad jau arī klāt pasākuma neformālā<br />

daļa – uzkodas, vīna glāze, čalas ar kolēģiem –<br />

kā katru gadu.<br />

Inga Jēruma,<br />

<strong>Muzeju</strong> Vēstneša redaktore<br />

Liepājas muzejs saņem<br />

veicināšanas balvu par<br />

pieejamību<br />

Dace Kārkla, Liepājas muzeja<br />

direktore<br />

Liepājas muzejs, atzīmējot<br />

Starptautisko <strong>Muzeju</strong> dienu, muzeju<br />

darbinieku gada sapulcē kinoteātrī<br />

Rīga saņēma <strong>Latvijas</strong> muzeju biedrības<br />

veicināšanas balvu par pieejamību.<br />

Atzinību par ilggadēju darbu<br />

saņēma arī Liepājas muzeja direktora<br />

vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners<br />

un Kultūrvēstures nodaļas vadītāja<br />

Uļa Gintnere (attēlā), kuriem šogad<br />

aprit 35 gadi, kas aizvadīti, strādājot<br />

muzejā.<br />

Liepājas muzejs, kā viens no<br />

lielākajiem reģionālajiem pašvaldības<br />

muzejiem Latvijā, jau kopš 2006. gada<br />

14. jūnija ar Liepājas domes deputātu<br />

lēmumu apmeklētājiem ir pieejams bez<br />

maksas. Muzejā ir jāmaksā tikai par<br />

pakalpojumiem – krājuma izmantošanu,<br />

ekskursijām gida pavadībā,<br />

muzejpedagoģiskajām nodarbībām,<br />

kāzu viesu uzņemšanu, telpu nomu,<br />

fotografēšanu, radošo darbnīcu, koncertu,<br />

lekciju un teatralizētu uzvedumu<br />

apmeklējumu.

Tā mēs ielīgojām un līgojām!<br />

Jāņi Rakstniecības un<br />

mūzikas muzejā...<br />

16. jūnijā Rakstniecības un mūzikas muzejs<br />

(Pils laukumā 2) kopā ar akciju Piedzīvosim<br />

Jāņus! ieskandināja vasaras saulgriežus, aicinot<br />

ikvienu iepazīt dažādos <strong>Latvijas</strong> novados<br />

izplatītākās Jāņu dziesmas.<br />

Jāņu dziesmas skandēja koklētājs,<br />

Krišjāņa Barona muzeja galvenais speciālists<br />

Andris Ērglis, viņš arī iepazīstināja ar<br />

akciju Piedzīvosim Jāņus!, kas jau astoto gadu<br />

cilvēkiem visā Latvijā sniedz iespēju uzzināt<br />

vairāk par Jāņu dienas tradīcijām, rituāliem<br />

un dziesmām. Vēl Andris Ērglis pastāstīja, kā<br />

Jāņu svinēšana notikusi Edvarta Virzas Billītēs<br />

un Kārļa Skalbes Saulrietos. Izdevniecība<br />

Lauku Avīze tikko izdevusi Jāņu dziesmu<br />

pasi – tajā apkopoti dažādos <strong>Latvijas</strong> novados<br />

savulaik izplatītāko Jāņu dziesmu teksti un<br />

melodijas. Par šī izdevuma tapšanu pastāstīja<br />

tā sastādītājs, Rakstniecības un mūzikas<br />

muzeja kolekciju kurators Dzintars Gilba un<br />

rakstniece, izdevuma redaktore Eva Mārtuža,<br />

savā īpašumā to ieguva pasākuma apmeklētājs,<br />

kurš pareizi atbildēja uz jautājumiem par Jāņu<br />

tradīcijām.<br />

...<strong>Latvijas</strong> Dabas<br />

muzejā „Šurp, Jāņa<br />

bērni!”<br />

Lāsma Vagoliņa, <strong>Latvijas</strong> Dabas muzeja<br />

sabiedrisko attiecību speciāliste<br />

<strong>Latvijas</strong> Dabas muzejs 21. jūnijā aicināja<br />

uz Jāņu ielīgošanu Šurp, Jāņa bērni!, kurā<br />

kopā ar muzeja speciālistiem iepazina<br />

jāņuzāles, klausījās folkloras kopu sniegumu,<br />

kā arī piedalījās dažādās rotaļās.<br />

Laikraksta Diena rīkotajā akcija<br />

Piedzīvosim Jāņus!, kurā piedalās arī Dabas<br />

muzejs, jau astoto gadu cilvēkiem visā Latvijā<br />

sniedz iespēju vairāk uzzināt par Jāņu dienas<br />

tradīcijām, rituāliem, dziesmām un citām<br />

svētku nodarbībām.<br />

Muzeja Botānikas nodaļas speciālisti<br />

dalījās ar vērtīgiem padomiem par dažādiem<br />

savvaļas augiem, stāstīja par to ārstnieciskajām<br />

īpašībām un pielietojumu tautas medicīnā,<br />

tāpat varēja uzzināt, kuri ir aizsargājamie<br />

augi, tāpēc, lai saglabātu <strong>Latvijas</strong> dabas<br />

daudzveidību, tos nedrīkst plūkt. Interesentiem<br />

tika piedāvāta iespēja mācīties dažādas senās<br />

latviešu Līgo svētku un Jāņu dienas tradīcijas.<br />

Vakara gaitā varēja iemēģināt roku arī<br />

vainagu pīšanā floristes Baibas Elleres vadībā,<br />

kā arī vienoties kopīgā dziesmā kopā ar folkloras<br />

kopu Savieši un bērnu folkloras grupu<br />

Putraimi.<br />

Jāņu ielīgošanu <strong>Latvijas</strong> Dabas muzejā<br />

atbalstīja A/S Rankas piens un Užavas alus<br />

darītava.<br />

Vasaras saulgriežu<br />

laiks Turaidā<br />

Anda Skuja, TMR Krājuma un izglītojošā<br />

darba daļas vadītāja<br />

Sagaidot vasaras īsāko nakti, 21. jūnijā<br />

no plkst.19.00 Turaidas muzejrezervātā jau<br />

ceturto gadu notika vasaras saulgriežu svinības<br />

Jāņkalnā, kuru laikā tika izdzīvotas senās Jāņu<br />

nakts tradīcijas kopā ar nodibinājuma Māras<br />

loks ļaudīm un folkloras kopām no dažādiem<br />

<strong>Latvijas</strong> novadiem.<br />

«Mūsu spēks slēpjas senajās<br />

tautasdziesmās, kas izsaka visas tautas skanīgo<br />

dvēseli. Šogad aicinām<br />

nākt aplī, stāties līdzās<br />

un vienoties saulgriežu<br />

nakts spēka dziesmu<br />

burvībā. Lai mūžsenais<br />

un skanīgais «līgo!» aizskan<br />

līdz pašiem debesu<br />

augstumiem, ievirmojot<br />

visu Pasaules telpu!», –<br />

rosina Māras loka ļaudis.<br />

Svētdien, 20. jūnijā,<br />

vasaras pilnziedu laikā,<br />

Turaidas muzejrezervātā<br />

notika tējas zāļu<br />

vākšanas stundas, kad<br />

Turaidas pļavās varēja<br />

lasīt īpašās septiņu veidu<br />

Akcija Meklēsim īsto dziesmu!<br />

Pirms 25 gadiem – 1985. gadā visā Latvijā<br />

atzīmēja izcilā folkloras pētnieka Krišjāņa<br />

Barona 150. dzimšanas dienas gadu un Turaidā<br />

tika atklāts Dainu kalns. Laika gaitā Dainu<br />

kalns kļuvis par tradicionālo folkloras<br />

pasākumu iemīļotu norišu vietu un ir kultūras<br />

tūrisma vieta, kur ik dienas tiek stāstīts par<br />

latviešu tautasdziesmām un tajās ietverto<br />

vērtību sistēmu.<br />

Sagaidot Dainu<br />

kalna izveides 25 gadu<br />

jubileju, 19. jūnijā Turaidas<br />

muzejrezervātā tika<br />

uzsākta akcija Meklēsim<br />

īsto dziesmu!<br />

Akcijas laikā no 19.<br />

jūnija līdz 17. jūlijam<br />

ikvie ns latviešu tautasdziesmu<br />

zinātājs ir<br />

aicināts braukt uz Turaidu,<br />

uzrakstīt savu mīļāko<br />

tautasdziesmu uz papīra<br />

kartītes, kā savulaik, vācot<br />

dainas, to darīja folklorists<br />

Krišjānis Barons, un atstāt<br />

to lielajā dziesmu lādē<br />

tējas zāles. Tās, savākušas pilnbrieda enerģiju,<br />

ziemas mēnešos pie tējas tases liks pakavēties<br />

tīkamās atmiņās par Jāņu svētku laiku un<br />

smaržu pārpilnajām Turaidas pļavām.<br />

21. jūnijā vasaras saulgriežus Turaidas<br />

Jāņkalnā svinēja līdz pat 3.00 rītā, nobeidzot<br />

svētkus ar sveču plostiņu palaišanu Gaujā.<br />

Vakara gaitā tika pušķota sēta, vīti vainagi un<br />

siets siers, pavadīta saule, iededzot uguns<br />

pūdeli kalna galā. Tumšākajā nakts brīdī<br />

vēlās uguns rats, tā simboliski palīdzot saulei<br />

pārvarēt nakti un sākt ceļu gaismas kalnā.<br />

Līgotāji dziedāja saules un Jāņu dziesmas, un<br />

no pusnakts pie lielā ugunskura notika latviešu<br />

dejas un rotaļas, kuras mācīja Rīgas Danču<br />

klubs. Svētki izskanēja, pa Māras taku ejot<br />

saules ceļu, lai sagaidītu saulīti uzlecot Dainu<br />

kalnā.<br />

Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā,<br />

palīdzot atrast īsto – stiprāko tautasdziesmu!<br />

Akcija noslēgsies un dziesmu pūrs vaļā<br />

tiks vērts 17. jūlijā plkst.19.00, svinot folkloras<br />

svētkus Īsto dziesmu meklējot, par godu Dainu<br />

kalna 25 gadu jubilejai. Vakara koncerta gaitā<br />

tiks uzzinātas tautas šobrīd iemīļotākās dainas,<br />

kas ikdienas gaitās ikvienam dod padomu un<br />

spēcina, garu mūžu dzīvojot.<br />

4

Sasniegts jauns rekords skrējienā<br />

Ātrākais ziņnesis Turaidas tornī!<br />

Anda Skuja, TMR Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāja<br />

Jaunas ziņas bīskapam<br />

Jau piekto gadu sporta biedrība A2<br />

sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un<br />

Siguldas novada domi maija beigās rīko<br />

īpašu skrējienu 38 m augstajā Turaidas tornī,<br />

lai sabiedrībai atgādinātu seno stāstu par<br />

ziņnešiem, kas viduslaikos steigušies pie<br />

bīskapa Turaidā vēstīt par svarīgākajiem notikumiem<br />

Rīgā un Vāczemē.<br />

Šogad sprinta skrējiens Ātrākais ziņnesis<br />

Turaidas pils galvenajā tornī notika Siguldas<br />

novada svētku ietvaros 30. maijā. Sacensībās<br />

bija aicināti piedalīties visu vecumu sportisti,<br />

kuriem ir vēlēšanās pārbaudīt savus spēkus,<br />

veicot vairāk nekā 120 pakāpienu piecus stāvus<br />

augstajā tornī.<br />

Pērn – 40 ziņnešu<br />

Pagājušajā gadā sacensībās piedalījās<br />

vairāk nekā 40 dalībnieku, kuri sacentās par<br />

pirmo vietu deviņās vecuma grupās. Ātrākā<br />

18. maijā Le Figaro kultūras lappusē sadaļā<br />

En Bref (Īsumā) publicēja ziņu «<strong>Muzeju</strong> nakts<br />

panākumi», kurā rakstīts: «Pēdējās nedēļas<br />

nogalē sestais Viseiropas pasākums Francijā<br />

mobilizēja tuvu diviem miljoniem apmeklētāju,<br />

tas ir par 25 % vairāk nekā 2009. gadā.<br />

Grand-Palais joms pievilināja 23 000 cilvēkus,<br />

Luvra piesaistīja tuvu 20 000, Orsē muzejs<br />

vairāk nekā 11 000. Pompidū centrs vairoja<br />

savu apmeklētāju skaitu par gandrīz 10 000<br />

apmeklētāju un tās pavisam jaunais Mesinas<br />

atzars pievilka vairāk nekā 50 000. Tikpat kupli<br />

<strong>Muzeju</strong> nakts bija apmeklēta Romā, Maskavā,<br />

5<br />

ziņneša titulu pagājušajā gadā izcīnīja Jēkabs<br />

Dzenis, tornī uzskrienot 34 sekundēs. Ātrākās<br />

ziņneses ar vienādu rezultātu bija Santa<br />

Lazdāne un Gunta Blūmiņa, finišu sasniedzot<br />

43 sekundēs. Visātrākais ziņnesis piecu gadu<br />

laikā ir Ainārs Rukkalns, kurš torņa augšējo<br />

stāvu divus gadus pēc kārtas sasniedza 32<br />

sekundēs.<br />

Šogad sacensībās piedalījās 56 sportisti, kuri<br />

savstarpēji sacentās par pirmo vietu 15 grupās.<br />

Ainārs labo savu rekordu<br />

Ātrākā ziņneša titulu šogad atkal ieguva<br />

Ainārs Rukkalns, uzskrienot<br />

tornī 31 sekundē, par vienu<br />

sekundi uzlabojot rekordu,<br />

kuru pats pirms diviem gadiem<br />

bija sasniedzis. Ātrākā ziņnese<br />

šī gada skrējienā bija Gunta<br />

Blūmiņa, finišu sasniedzot 43<br />

sekundēs.<br />

Apkopojot rezultātus vīriešu<br />

un jauniešu grupās, otrs labākais<br />

rezultāts bija Andrejam Bērzem<br />

(37 sekundes), bet trešais<br />

– Danielam Kārkliņam (38<br />

sekundes). Sieviešu un meiteņu<br />

grupā tikai par vienu sekundi no<br />

Guntas Blūmiņas atpalika Santa<br />

Lazdāne un Kristīne Vārna (44<br />

sekundes), bet trešā ātrākā skrējēja bija Elīna<br />

Štrausa (45 sekundes).<br />

Jaunāko dalībnieku grupā līdz sešu gadu<br />

vecumamtt uzvarēja Madara Kalniņa, uzveicot<br />

vairāk nekā 120 torņa pakāpienus 1 minūtē un<br />

8 sekundēs.<br />

Sacensības atbalstīja maiznīca Flora.<br />

Par <strong>Muzeju</strong> nakti Rīgā raksta franču laikraksts<br />

Artis Ērglis, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Komunikāciju un izdevumu nodaļas galvenais speciālists<br />

Londonā, Barselonā un Bukarestē (120 000),<br />

Varšavā un Rīgā (100 000).»<br />

Luvra ar saviem krājumiem, Parīzes<br />

iedzīvotāju un tūristu skaitu un tehniskajām<br />

iespējām izlaida cauri tikai divas reizes vairāk<br />

apmeklētāju nekā viens otrs Rīgas muzejs.<br />

Ja salīdzina Rīgas un Eiropas megapilsētu<br />

iedzīvotāju un <strong>Muzeju</strong> nakts dalībnieku skaitu,<br />

tad nu gan mēs izvirzāmies labi priekšā, it<br />

sevišķi, ja ņem vērā, ka no visas lielās Parīzes<br />

uz lielo Orsē ir aizgājuši ap 11 000, kas nu<br />

ir samērojami ar mūsu muzeju labākajiem<br />

rādītājiem, savukārt citu lielo pilsētu<br />

Jauns ekskursijas<br />

piedāvājums muzejā<br />

Maija Treile, Rakstniecības un mūzikas<br />

muzeja mājaslapas redaktore<br />

Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils<br />

laukumā 2) aicina apmeklēt ekskursijas gida<br />

pavadībā izstādē Lielie mazie dziesmu svētki.<br />

Izstāde Lielie mazie dziesmu svētki<br />

veltīta <strong>Latvijas</strong> skolu jaunatnes dziesmu<br />

un deju svētku piecdesmitgadei, izsekojot<br />

svētku priekšvēsturei, tapšanai un attīstībai.<br />

Ekskursijās muzeja speciālisti pievērsīs<br />

intere sentu uzmanību neparastākajām izstādes<br />

detaļām, stāstīs par negaidītiem atklājumiem<br />

dziesmu un deju svētku liecību vākšanas un<br />

izpētes gaitā, kā arī ļaus uzzināt ar svētkiem<br />

saistītus stāstus, kuri ir plašāki par izstādes<br />

anotācijām.<br />

Kad tika pieņemts rīkojums neļaut mest<br />

gaisā diriģentus? Kā padomju gados cenzūra<br />

ietekmēja svētku simbolikas izveidi? No<br />

kādām izklaidēm mēģinājumu laikā centās<br />

atturēt dziedātājus un dejotājus? Uz šiem un<br />

citiem jautājumiem atbildes varēs noskaidrot,<br />

apmeklējot ekskursiju izstādē Lielie mazie<br />

dziesmu svētki. Jaunākā paaudze ekskursijas<br />

laikā varēs pielaikot tautas deju kolektīva<br />

kostīmus, apgūt dejas soļus un saprast, kā<br />

lielkoncertos tiek veidoti deju ornamenti.<br />

Līdz šim Skolu jaunatnes dziesmu un deju<br />

svētku vēsture nav tikusi mērķtiecīgi apkopota,<br />

tāpēc arī izstādes laikā esošie un bijušie<br />

svētku dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar<br />

saglabātajām svētku liecībām.<br />

Ekskursijas gida pavadībā izstādē Lielie<br />

mazie dziesmu svētki notiek:<br />

trešdienās plkst.13:00 un 16:00;<br />

ceturtdienās un sestdienās plkst.12:00<br />

un 16:00.<br />

Papildu informācija:<br />

67227782, 29631741<br />

maija.treile@rmm.lv www.rmm.lv<br />

kopapmeklējums ar daudz mazāko Rīgu ir vēl<br />

līdzīgāks.<br />

Vismaz pēc dažu Dienvidfrancijas muzeju<br />

programmām jāsecina, ka tur nemaz tik ļoti<br />

nenopūlas un uztver visu mierīgi. Programma<br />

ilgst līdz pusnaktij, un parasti tas ir<br />

kāds pietiekami mierīgs, lielus ieguldījumus<br />

visdrīzāk neprasošs pasākums – neliels<br />

koncerts, ekspozīciju apskate, ekskursija vai<br />

tamlīdzīgi. Spriest par citu iestāžu un struktūru<br />

iesaistīšanos <strong>Muzeju</strong> naktī nevaru, taču <strong>Muzeju</strong><br />

nakts plakāti bija redzami tikai pie muzejiem<br />

vai to iekšpusē.

Dzimšanas diena, hercogiene, līgums un Rožu kūka<br />

Ruta Biļeviča, Rundāles pils muzeja Apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste<br />

Katru gadu 24.maijā tiek atzīmēta<br />

Rundāles pils pamatakmens likšanas gadadiena.<br />

Šogad pils dzimšanas diena tika atzīmēta<br />

dienu iepriekš, 2010. gada 23. maijā, jo šī<br />

diena Rundāles pils vēsturē ieies ar nozīmīga<br />

projekta aizsākumu – Borisa Tetereva<br />

mecenātisma programmu „Rundāles pils<br />

restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014”, kuras<br />

laikā četros gados paredzēts pabeigt Hercoga<br />

Ernsta Johana bibliotēkas, biljarda zāles un<br />

hercoga otrā darba kabineta restaurāciju.<br />

Šī pasākuma nozīmību uzsvēra arī Valsts<br />

prezidenta un kultūras ministra, kā arī vairāku<br />

citu amatpersonu un, protams, Kurzemes<br />

prinča Ernsta Johana un viņa ģimenes<br />

klātbūtne.<br />

Pasākuma laikā lūgtajiem viesiem bija<br />

Līgums parakstīts!<br />

iespēja apskatīt pils telpas un to pašreizējās<br />

restaurācijas un konservācijas stadijas.<br />

Hercoga audienču kabinetā tika<br />

demonstrēta Kurzemes hercogienes Dorotejas<br />

kleita, kas šūta ar Borisa un Ināras Teterevu<br />

finansiālu atbalstu un ir roku darbs. Kleitas<br />

Hercogienes apartamenti<br />

Pēc restaurācijas un starpsienu atjaunošanas hercogienes<br />

telpām ir atdota to vēsturiskā funkcionālā<br />

nozīme, mākslinieciskā apdare un interjers, kādu to<br />

bija pierasts redzēt pilīs 18. gadsimtā.<br />

Apartamentu priekštelpa, atšķirībā no citām,<br />

bijusi balti krāsota ar baltiem sienu paneļiem. Telpas<br />

ziemeļrietumu stūrī līdz pārbūvei 1934. gadā atradusies<br />

zili apgleznoto podiņu krāsns. Pēc restaurācijas<br />

šajā telpā portretos un tabulās apskatāms Bīronu<br />

ģimenes ciltskoks, kā arī vitrīnā izvietotās ģimenes<br />

relikvijas.<br />

Ienākot hercogienes garderobē – priekštelpā,<br />

mājīguma sajūtu rada siltais, ķieģeļsarkanais<br />

apdrukāto tapešu tonis. Telpas stūrī iespējams<br />

ielūkoties caur kurtuves telpas durvīm un apskatīt<br />

18. gs. krāšņu kurināšanas principu, kad no vienas<br />

norobežotas telpas vienlaikus bija iespējams kurināt<br />

trīs krāsnis.<br />

No interjera priekšmetiem ievērības cienīgs ir<br />

lielais, 18. gadsimtā Francijā, Normandijā tapušais<br />

un kokgriezumiem rotātais drēbju skapis.<br />

<strong>Latvijas</strong> meistaru darinātajā 18. gs. vitrīnā<br />

apskatāmi Benignai Gotlībai veltīti priekšmeti un<br />

vēstules, piemēram, sudraba smiņķu kārbiņa, ko<br />

oriģināls redzams audienču kabinetā<br />

pie sienas esošajā F. H. Barizjena<br />

gleznā Kurzemes hercogiene Doroteja<br />

ar meitām Vilhelmīni un Paulīni.<br />

Pasākuma laikā svinīgi tika<br />

atklātas trīs hercogienes atjaunotās<br />

apartamentu telpas – priekštelpa,<br />

hercogienes garderobe un kabinets,<br />

kas, tāpat kā pārējās jau restaurētās<br />

telpas, ir veltītas Kurzemes hercogienei<br />

Benignai Gotlībai. Līdz ar to ir<br />

noslēgusies hercogienes telpu grupas<br />

restaurācija.<br />

Lielajā galerijā ar Rožu kūku<br />

iepriecināja SIA Pils A un S restorāna<br />

īpašniece Sanita Millere. Kūka<br />

tapusi sadarbībā ar franču pavāru<br />

B. Šeperonu, kas restorāna<br />

īpašniecei atklājis īpašo rožu<br />

ziedlapiņu karamelizēšanas<br />

paņēmienu. Praktisko rožu<br />

kūkas receptūru ar Jelgavas<br />

domes atbalstu palīdzēja<br />

izstrādāt Jelgavas amatu<br />

vidusskolas speciālisti.<br />

Pasākuma centrālais<br />

notikums bija svinīgā ceremonija<br />

pils Baltajā zālē, kur<br />

parakstīja līgumu par Borisa<br />

un Ināras Teterevu ziedojumu.<br />

Svinīgās daļas noslēgumā<br />

viesi varēja baudīt kameroperas<br />

Cephalus und Prokris uzvedumu<br />

baroka mūzikas ansambļa Collegium<br />

Musicum <strong>Riga</strong> izpildījumā diriģenta<br />

Māra Kupča vadībā. Operu 1779.<br />

gadā sarakstījis Kurzemes hercoga<br />

Pētera koncertmeistars Francs Ādams<br />

Feihtners.<br />

Ernsts Johans Bīrons dāvinājis Benignai<br />

Gotlībai jau kā savai līgavai 1722. gada 14.<br />

oktobrī.<br />

Šajā telpā vairākās fotokopijās redzami<br />

visi zināmie hercogienes Benignas portreti,<br />

kas, pretēji literatūrā sastopamajiem<br />

apgalvojumiem un baumām par viņas it<br />

kā neglīto ārieni, rāda, ka Benigna bijusi<br />

skaista un simpātiska sieviete.<br />

Hercogienes kabinetā redzams<br />

sievišķīgs interjers – 18. gs. vitrīnā izvietotas<br />

vairākas Meisenes porcelāna figūriņas,<br />

pie Dienvidvācijā darinātā rakstāmskapja<br />

varam iztēloties hercogieni rakstām vēstuli,<br />

tepat redzama ir arī porcelāna tintnīca,<br />

ražota Francijas manufaktūrā. Hercogienes<br />

lielo aizraušanos ar izšūšanu ilustrē šūšanas<br />

kastīte, kas ir 18. gadsimta Vācijas meistaru<br />

darbs. Garajos trimdas gados Benigna Gotlība<br />

izšuva tapetes, ar kurām vēlāk, pēc atgriešanās<br />

Kurzemē un Jelgavas pils celtniecības pabeigšanas,<br />

tika apvilktas sienas sarkanajam ķīniešu kabinetam<br />

Jelgavas pilī, kas kalpoja par nelielu atpūtas telpu.<br />

Hercogienes telpu austrumu puses anfilāde ir<br />

Hercogienes Dorotejas kleita<br />

Hercogienes guļamistaba<br />

Rožu kūka izraisa lielu interesi<br />

Hercogienes salonā<br />

bijusi saistīta ar hercogienes apartamentiem, lai<br />

galma dāmām būtu vieglāk pakalpot hercogienei<br />

visās telpās.<br />

Šobrīd šeit skatāma izstāde Mode Latvijā no 17.<br />

līdz 19. gadsimtam.<br />

6

Rit Mencendorfa nama ēkas 315. jubilejas gads<br />

Ilona Audere, Mencendorfa nama vadītāja<br />

Kā jau pienākas cienījama vecuma<br />

jubilāram, tas tiek godināts ar virkni īpašu<br />

pasākumu. Janvārī rīkotajai izstādei, kas bija<br />

veltīta ēkas restaurācijas darbu uzrauga arhitekta<br />

Pētera Blūma devumam, pievienojušies citi<br />

ar nama vēstures piemiņu saistīti pasākumi.<br />

Mencendorfa nams savā pastāvēšanas laikā<br />

bijis vācbaltiešu kultūras izpausmes vieta,<br />

tieši tādēļ organizējām atceres pasākumus šīs<br />

kultūras mantojuma popularizētājiem, namā<br />

esošā vācbaltiešu – latviešu kultūras centra<br />

Domus Rigensis kādreizējiem dibinātājiem –<br />

māksliniekam, profesoram Romim Bēmam<br />

(1927­1993) un nama kādreizējā saimnieka<br />

Augusta Mencendorfa mazdēlam – juristam,<br />

profesoram Dītriham Andrejam Lēberam<br />

(1923­2004).<br />

Romis Bēms jau padomju laikā<br />

popularizēja vācbaltiešu mākslu, aicinot<br />

novērtēt tolaik malā pabīdīto, bet tik nozīmīgo<br />

Baltijas kultūras daļu. Gatavojoties pētnieka<br />

un pedagoga 85 gadu jubilejai, 30. martā<br />

Mencendorfa namā pulcinājām interesentus<br />

Kornēliuss Dopers uz jahtas. 1917.g. Dienvidezers<br />

Nīderlandē.<br />

nelielai konferencei, kurā mākslas zinātnieki<br />

O. Spārītis, I. Audere, A. Meinarte, P. Zeile un<br />

mākslinieks D. Gudovskis interpretēja Roma<br />

Bēma personības dažādos aspektus, analizējot<br />

viņa sniegumu gan mākslā, gan pedagoģijā,<br />

gan pētnieciskajā darbā, kā arī atceroties<br />

profesora koleģialitāti un apbrīnojamo humora<br />

izjūtu. Pasākumu krāšņoja Bēma balss iera k ­<br />

sti un viņa sievas Tatjanas Bēmas organizēta<br />

mākslinieka akvareļu ekspresizstāde, kuras<br />

zīmīgs akcents bija viņa pēdējais darbs.<br />

Ar D.A. Lēbera vārdu Mencendorfa<br />

nams ir ciešām saitēm vienots jau kopš 1980.<br />

gadiem, kad vēl tikai dzima ideja par muzeja<br />

ierīkošanu viņa vecvecāku kādreizējā mājā.<br />

Ar vislielāko mīlestību un dziļāko interesi<br />

7<br />

viņš iesaistījās visās atjaunotā nama<br />

norisēs, gan sniedzot vērtīgus (jurista)<br />

padomus, gan sponsorējot dažādas<br />

lietas. Mūsu pateicība profesoram ir<br />

2005. gadā atvērtais viņa piemiņas<br />

kabinets. 7. maijā <strong>Latvijas</strong> Zinātņu<br />

akadēmija D. A. Lēberam atklāja<br />

piemiņas plāksni pie ēkas Hospitāļu<br />

ielā 22, kur profesors bija dzimis un<br />

dzīvojis līdz izceļošanai 1939. gadā.<br />

Mencendorfa namu viņš vienmēr<br />

uzskatīja par savām otrajām mājām,<br />

tādēļ šeit pēc plāksnes atklāšanas<br />

sarīkojām piemiņas pēcpusdienu,<br />

kurā, piedaloties Lēberu dzimtai,<br />

bez atmiņu stāstiem un uzrunām,<br />

ielūkojāmies digitalizētā muzeja<br />

fotohronikā, pārlapojot nozīmīgus<br />

profesora biogrāfijas mirkļus un kopīgos brīžus<br />

Mencendorfa namā, kā arī baudījām Mūzikas<br />

akadēmijas studentu veltījuma koncertu.<br />

Muzeja ēkas jubilejas norisēs harmoniski<br />

iekļāvās arī izcilajam vācbaltietim, fotoaparāta<br />

VEF MINOX izgudrotājam Valteram Capam<br />

(1905­2003) aprīlī veltītā izstāde Valters Caps<br />

un Latvija, kuras ietvaros notika izstādes<br />

kuratora Pētera Korsaka organizēta konfe rence.<br />

Šī izstāde vēlreiz atgādināja par vienu no<br />

<strong>Latvijas</strong> lepnumiem – VEF MINOX pasaules<br />

tehnikas vēsturē spilgti iezīmējas ne tikai kā<br />

mazākā, bet arī kā pilnīgi jaunas modifikācijas<br />

fotokamera. Tā ir izcils dizaina paraugs<br />

un vairāku principiāli jaunu tehnoloģisku<br />

ideju īstenojums, ko rūpnīca VEF ražoja no<br />

1937. līdz 1942. gadam. P. Korsaka stāsts ir<br />

gandrīz neticams: «Fotokamera ir mazāka par<br />

sērkociņu kārbiņu, tā ļauj bez papildierīcēm<br />

pārfotografēt dokumentus no 20 cm attāluma,<br />

tās fotofilma paredzēta 50 kadriem. Uzņemtos<br />

fotoattēlus var palielināt divdesmit divas<br />

reizes, nezaudējot būtiskas kvalitātes pazīmes.»<br />

Līdz 12. jūlijam Mencendorfa nama<br />

apmeklētājus aicinām ieklausīties nīderlandiešu<br />

komponista Kornēliusa Dopera (1870­1939)<br />

dzīvesstāstā un mūzikā. Šis ir nozīmīgs,<br />

apjomīgs jubilejas gada starptautiskais projekts ,<br />

akcentējot ēkas seno saimnieku, tirgotāju,<br />

ciešos vēsturiskos sakarus ar Nīderlandi un<br />

stiprinot 2008. gadā nodibinātos kontaktus ar<br />

Fēndamas Fēnkoloniālo muzeju, ar kuru mūs<br />

jau vienoja kopīga izstāde Sveicieni no Rīgas<br />

un pieredzes apmaiņas brauciens. Izstādes<br />

mērķis – iepazīstināt rīdziniekus ar kādreiz<br />

populārāko un nīderlandiskāko komponistu,<br />

kura darbi atskaņoti arī Rīgā, taču liktenīgi<br />

vēstures pagriezieni ražīgā, talantīgā mūziķa<br />

daiļradi uz daudziem gadu desmitiem nolēma<br />

aizmirstībai, jo kara laikā tika pazaudētas<br />

visas viņa sarakstītās notis. Dopera notis<br />

nekad nav iespiestas, tomēr brīnumainā kārtā<br />

atrastas, un tagad sācies komponista daiļrades<br />

atdzimšanas laiks, kurā nu gan notis tiek<br />

drukātas... Projekta ietvaros – izstāde un kon-<br />

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē uzstājas<br />

mecosoprāns Leonore fan Slotena un pianists Jako Lamfers.<br />

certu cikls. Izstāde būs aplūkojama līdz 2010.<br />

gada 12. jūlijam. Ekspozīcijas atraktīvākais<br />

piedāvājums apmeklētajiem – iespēja nospēlēt<br />

pašam Dopera Henrietes valsi. <strong>Muzeju</strong> naktī<br />

vērojām, cik aizrautīgi to spēlēja gan lieli, gan<br />

mazi pianisti. Koncertciklu ievadīja holandiešu<br />

mūziķu – mecosoprāna Leonores fan Slotenas<br />

un pianista Jako Lamfera 29. aprīļa koncerts<br />

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu<br />

zālē. Kornēliusa Dopera un viņa laikabiedru<br />

skaņdarbus aicinām klausīties vēl 10. jūlijā<br />

15.00 Mencendorfa namā, kur uzstāsies<br />

pianists Johanans Havinga no Groningenas.<br />

Koncertciklu 11. jūlijā 15.00 noslēgs<br />

Hogezandes Sapemēras meiteņu koris. Visos<br />

koncertos bezmaksas ieeja.<br />

Iespējams, ka Dopera projektam sekos<br />

nākošais – Nīderlandes keramikas flīžu vēsture<br />

Eiropā.<br />

Jubilejas gada kulminācijā gada beigās<br />

iecerēta konference un izstāde, veltītas kafijai<br />

un kafejnīcām Latvijā. Ņemot vērā, ka 19.<br />

gs. beigās un 20.gs. sākumā Mencendorfu<br />

firma bija slavena ar savu kafiju «Ideāls»,<br />

nolēmām, ka šī tēma būtu laba dāvana muzeja<br />

apmeklētājiem jubilejā. Aicinām arī kolēģus no<br />

citiem muzejiem kopīgi svinēt mūsu jubileju,<br />

piedaloties izstādē ar saviem «kafijas vēstures»<br />

eksponātiem un varbūt jau sagatavotiem<br />

priekšlasījumiem par tēmu.<br />

Bez šiem lielajiem projektiem visu gadu<br />

mākslas izstādes, koncerti, lekcijas un īpašs<br />

jauns produkts mājas viesiem – katru ceturtdienu<br />

no 15.00­17.00 pankūku cepšanas<br />

demonstrēšana un degustācija manteļvirtuvē.<br />

Valtera Capa izgudrotais fotoaparāts Minox.

Konference Inovatīvas pieejas<br />

veicināšana kultūras mantojuma<br />

izziņai<br />

Konference tiek rīkota šā gada 29. oktobrī<br />

Kuldīgā Kurzemes hercoga Jēkaba 400.<br />

atceres gadā ar mērķi aktualizēt kultūras<br />

mantojuma izziņas procesus sabiedrībā, īpaši<br />

pievēršot uzmanību inovatīvu un mūsdienām<br />

aktuālu piedāvājumu nozīmei. Konferenci<br />

rīko Kuldīgas novada muzejs un Kuldīgas<br />

novada pašvaldības Restaurācijas nodaļa. Īpašu<br />

lomu senatnes izziņas jomā ieņem muzeji un<br />

to piedāvātās muzeju izglītības programmas,<br />

kas bērniem ļauj emocionāli saistoši apgūt<br />

sarežģītus vēstures notikumus un rosina interesi<br />

par vēsturi kopumā. Konferences norise<br />

plānota divās daļās.<br />

Pirmajā daļā <strong>Latvijas</strong> muzeju izglītības<br />

programmu gadatirgus Tirgus diena Kuldīgas<br />

kultūras centra zālē, kurā ikviens muzejs<br />

aicināts piedalīties ar sava muzeja iepriekš<br />

izstrādātas programmas prezentāciju par tēmu,<br />

kuru iespējams piedāvāt, neatrodoties jūsu<br />

muzeja telpās. Pasākuma mērķauditorija –<br />

Kuldīgas 1.­6. klašu skolēni.<br />

Otrajā daļā plānotas lekcijas un virtuālas<br />

prezentācijas, kuras piedāvās Latvijā atzīti<br />

savas nozares speciālisti, kā arī Skandināvijas<br />

muzeju pārstāvji.<br />

Konference tiek rīkota NordPlus programmas<br />

atbalstītā projekta Inovatīvas pieejas<br />

veicināšana pieaugušo izglītībā ar mērķi<br />

saglabāt Ziemeļvalstu reģiona kultūras mantojumu<br />

ietvaros.<br />

Lai pieteiktos šai konferencei, muzeji<br />

aicināti aizpildīt pielikumā pievienoto anketu<br />

un nosūtīt vēlākais līdz 30. jūnijam uz e­pastu<br />

dacebumbiere@inbox.lv,<br />

Sīkāka informācija: Dace Bumbiere, tel.<br />

29150644 vai Ilze Zariņa, tel. 26843858<br />

Murkšķošie saņem galveno balvu<br />

Irēna Bužinska, <strong>Latvijas</strong> Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore<br />

Apliecinot <strong>Latvijas</strong> keramikas mākslas<br />

augsto profesionālo līmeni, 5. Starptautiskajā<br />

keramikas skulptūru biennālē Luksemburgā<br />

māksliniece Valda Podkalne par porcelāna<br />

skulptūru (2008) ieguvusi galveno prēmiju.<br />

Māksliniece Valda Podkalne pie godalgotā darba<br />

galerijā Op der Kap.<br />

Luksemburgā no 6. līdz 27. maijam<br />

norisinājās 5. Starptautiskā keramikas skulptūru<br />

biennāle, kurā pēc vairākkārtējas atlases no<br />

iesūtītajiem 400 darbu attēliem fināla izstādei<br />

– konkursam tika izraudzīti 18 mākslinieku<br />

darbi, kuri tika eksponēti galerijā Op der Kap.<br />

Pēc starptautiskās žūrijas vērtējuma galvenā<br />

biennāles godalga tika piešķirta latviešu<br />

māksliniecei Valdai Podkalnei par darbu<br />

porcelānā Murmelndes Geröll (Murkšķošie).<br />

Atzinības rakstus saņēma arī Vācijā<br />

dzīvojošā angļu māksliniece Roma Babunjaka<br />

(Roma Babuniak), vācu mākslinieks Johens Rīts<br />

(Jochen Rüth) un mākslinieks no Maltas Valerio<br />

Šembri (Valerio Schembri).<br />

«It kā uz spilvena mierīgi atdusas divas<br />

amorfas formas – kā akmeņu, kā attālinātu galvu<br />

formu veidojumi. Kalnu strautā ūdens straume<br />

akmeņus skalo lejup, un tie lēnām noslīpējas,<br />

līdz beigās kā oļi vai smilšu graudiņi nonāk<br />

jūrā. Vai arī cilvēki savā ikdienā, savā dzīves<br />

rutīnā nenoslīpējas kā oļi upē? Tieši tāpēc tik<br />

svarīgi ir tas, ka māksla tiek atbalstīta, lai mēs<br />

nenoslīpētos,» tā sava darba ideju skaidro Valda<br />

Podkalne.<br />

Žūrijas izšķirošā lēmuma pamatā bija<br />

viedoklis: «Valdas Podkalnes skulptūru var<br />

respektēt kā arhetipisku apjomu, formu,<br />

matēriju un kolorītu spontānu skaidrojumu, kas<br />

noved pie laimīgas simbiozes. Mākslinieces<br />

porcelāna formas izveide ir ļoti laikmetīga un<br />

reizē pārlaicīga. Šeit materiāls piesaista ar savu<br />

juteklisko klātbūtni. Darbs identificējas ar zemi,<br />

pasaules rašanos un visām dzīves izpausmēm».<br />

Šī nav pirmā reize, kad autores darbi<br />

izpelnās uzmanību starptautiskās izstādēs.<br />

1999. gadā Valda Podkalne saņēma galveno<br />

godalgu frīstaila keramikā Vestervaldes keramikas<br />

muzejā Horgren chauzenē Vācijā, kur<br />

notika izstāde<br />

– konkurss<br />

Eiropas<br />

keramika’ 99.<br />

Informācija<br />

par to tika<br />

publicēta 1999.<br />

gadā žurnāla<br />

Studija 6.<br />

numurā.<br />

Valda<br />

Podkalne.<br />

Murkšķošie.<br />

2008.<br />

Fotokonkurss – “Mūsu<br />

vasara Jūrmalā”<br />

Regīna Simsone, Sociālās integrācijas valsts<br />

aģentūras direktore<br />

Jānis Vilnītis, laikraksta Jūrmalas Nedēļas<br />

Ziņas galvenais redaktors<br />

Sociālās integrācijas valsts aģentūra Dubultu<br />

pr. 71 un laikraksts Jūrmalas Nedēļas Ziņas izsludina<br />

fotokonkursu Mūsu vasara Jūrmalā.<br />

Konkursa mērķis – popularizēt Jūrmalu kā<br />

veselīga dzīvesveida, daudzveidīgas kultūrvides<br />

un pozitīvu iespaidu pilsētu.<br />

Konkursa uzdevumi:<br />

r veicināt dažādu sociālās integrācijas veidu<br />

atspoguļošanu fotomākslā;<br />

r rosināt fotomākslinieku atspoguļot vides<br />

pozitīvo ietekmi uz cilvēku integrāciju;<br />

r iesaistīt Jūrmalas iedzīvotājus un viesus<br />

Jūrmalas tēla popularizēšanā.<br />

Konkursa noteikumi:<br />

Konkursam iesniedzamā darba forma –<br />

fotogrāfija.<br />

Vērtēšanas kritēriji: atbilstība konkursa<br />

mērķim un uzdevumiem, mākslinieciskais<br />

līmenis.<br />

Fotokonkursu vērtēs kompetenta žūrija, kura<br />

noteiks 1–3. vietas ieguvējus. Konkursa uzvarētāji<br />

tiks paziņoti fotoizstādes atklāšanā 1. septembrī<br />

plkst. 19.00. Žūrijas komisijai ir tiesības<br />

papildināt apbalvošanas nominācijas.<br />

Darbu iesniegšana:<br />

r katrs konkursa dalībnieks iesūta ne vairāk<br />

kā piecas fotogrāfijas (formāts 30 x 45 cm).<br />

Katras fotogrāfijas otrā pusē jānorāda fotogrāfijas<br />

autora vārds un uzvārds, vecums, tālruņa numurs,<br />

fotogrāfijas nosaukums, kā arī fotogrāfijas<br />

uzņemšanas laiks un vieta;<br />

r darbi jāiesniedz līdz š. g. 6. augustam<br />

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Dubultu pr.<br />

71, Jūrmala, LV­2015, ar norādi – fotokonkursam<br />

Mūsu vasara Jūrmalā. Pēc norādītā termiņa<br />

saņemtie darbi konkursā nepiedalīsies.<br />

Darbu izstādīšana:<br />

Žūrijas izvēlētie darbi Sociālās integrācijas<br />

valsts aģentūras izstāžu zālē tiks eksponēti no<br />

2010. gada 1. līdz 30. septembrim.<br />

Visas iesniegtās fotogrāfijas paliks SIVA<br />

īpašumā un tiks izmantotas tikai ar autora atļauju.<br />

Darbu publicēšana un laikraksta Jūrmalas<br />

Nedēļas Ziņas Lasītāju balvas noteikšana:<br />

Laikraksts Jūrmalas Nedēļas Ziņas no 12.–<br />

26. augustam organizēs balsošanu par Lasītāju<br />

balvas noteikšanu.<br />

Viens no katra konkursanta darbiem, kurš<br />

tiks iesniegts ar atzīmi «Lasītāju balvai», lasītāju<br />

vērtēšanai tiks publicēts laikrakstā Jūrmalas<br />

Nedēļas Ziņas.<br />

Laikraksta Jūrmalas Nedēļas Ziņas Lasītāju<br />

balva tiks pasniegta fotoizstādes atklāšanā<br />

1. septembrī.<br />

Laikraksta 2. septembra izdevumā tiks<br />

publicēti fotokonkursa Mūsu vasara Jūrmalā<br />

laureātu darbi un Lasītāju balvas ieguvēja darbs.<br />

Konkursa Mūsu vasara Jūrmalā balvas:<br />

1. vietas ieguvējam – 5 dienu relaksācijas<br />

kurss ar procedūrām un ēdināšanu 1 personai;<br />

2. vietas ieguvējam –5 procedūras pēc izvēles<br />

1 personai;<br />

3. vietas ieguvējam – vakariņas restorānā<br />

Tupeņu krogs 2 personām.Sīkāka informācija<br />

konkurss­siva@inbox.lv.<br />

8

Izstāde Ražots Tukumā<br />

Ingrīda Vistopola, Tukuma pilsētas vēstures muzeja Pils tornis vadītāja<br />

19. jūnijā vēstures muzejā Pils tornis<br />

atklāta izstāde Ražots Tukumā.<br />

Sešdesmitie gadi Tukuma pilsētas dzīvē<br />

ir modernizācijas un ļoti straujas izaugsmes<br />

laiks. Pēc jaudīgas elektropārvades kabeļu<br />

sistēmas izveides, pilsētā uzbūvēti divi lieli<br />

uzņēmumi – Remstroidormaš jeb Jaunā<br />

rūpnīca un Lauktehnika, kā arī jauna vidusskola.<br />

Darbu sāk divu republikas uzņēmumu<br />

filiāles – mēbeļu rūpnīcas Vulkāns filiāle un<br />

šūšanas firmas Rīgas apģērbs filiāle Bērnu<br />

apģērbs. Tukumā atrodas arī Vissavienības<br />

uzņēmums – Fermentu rūpnīca.<br />

Iedzīvotāju skaits divkāršojas: no 10 800<br />

50. gadu beigās līdz 19 600 70. gadu beigās,<br />

tāpēc pilsētā būvē daudzstāvu dzīvojamos namus<br />

un veidojas jauni privātmāju rajoni Durbe,<br />

Veļķi, Ozoliņi un Mācītājlauki, ko pārdēvē par<br />

Lauktehnikas mikrorajonu.<br />

Uzlabojas iedzīvotāju labklājības līmenis,<br />

mājās parādās televizori, radiouztvērēji, veļas<br />

mazgājamās mašīnas, ledusskapji un gāzes<br />

plītis, kā arī motocikli un automašīnas. Līdz<br />

ar elektriskā vilciena līnijas atklāšanu un<br />

jaunu autobusu maršrutu izveidošanu attīstās<br />

sabiedriskā transporta sistēma. Par īpašu<br />

notikumu kļūst pirmā pilsētas autobusu<br />

maršruta atklāšana.<br />

Tukumā ražotā produkcija – fermenti,<br />

dārzniecībā audzētie ziedi un pirmās ziedu<br />

kompozīcijas, ceļu būves mašīnu detaļas<br />

un keramika – ir<br />

pazīstama visā Padomju<br />

Savienībā.<br />

Paraugdārzniecība<br />

un keramiķi<br />

regulāri piedalās<br />

Vissavienības<br />

Tautas sasniegumu<br />

izstādē. Tukumā<br />

šūtās skolēnu<br />

formas valkā zēni<br />

visā Latvijā, bet<br />

piena un gaļas<br />

izstrādājumus<br />

lieto arī Maskavā<br />

un Ļeņingradā.<br />

Sešdesmitajos gados<br />

Tukums kļūst<br />

par Rožu pilsētu.<br />

Laika vecums. Maksimo Laura (Peru)<br />

No 10. jūnija līdz 25. jūlijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā<br />

skatāma Peru tekstilmākslinieka Maksimo Lauras personālizstāde Laika<br />

vecums.<br />

Indiāņu izcelsmes Peru tekstilmākslinieks, gleznotājs un dzejnieks<br />

Maksimo Laura (Máximo Laura, 1959) ir atzīts par vienu no izcilākajiem<br />

starptautiska mēroga Dienvidamerikas tekstilmāksliniekiem un tiek<br />

uzskatīts par savas dzimtās valsts lepnumu. Dzimis un uzaudzis starp savas<br />

tautas tradīcijām, stellēm un dzijām, kuras ir tikpat nokrāsām bagātas un<br />

apbrīnojamas kā viņa dzimtene Andi, Maksimo Laura veselus trīsdesmit gadus<br />

veltījis tam, lai izkoptu unikālo daiļrades stilu. Savu mākslinieka misiju<br />

viņš saredz Peru laikmetīgās tekstilmākslas popularizēšanā visā pasaulē.<br />

Maksimo Lauras darbu sižeti atspoguļo Peru tautas senatnes tradīciju<br />

nozīmi un saikni ar šodienu, literatūras un folkloras transformēšanos<br />

laikmetīgās mākslas darbos. Figurālas vai abstraktas tekstilijas ir<br />

kompozicionāli piesātinātas, krāsās košas, vitāli dzīvas un dekoratīvas,<br />

izpildītas tehnikā, kurā apvienojas gan gobelēna, gan senās Peru aušanas<br />

tradīcijas. Bieži tajās jūtama dzīvās dabas klātbūtne un arī saikne ar dzeju.<br />

Kā materiālu mākslinieks izmanto sevišķi smalko alpaka vilnu.<br />

«Manu tekstiliju izteiksmes pamatā ir valoda, kas apvieno garīgumu,<br />

estētisku skaistumu un lirismu. Cenšos sevi pakļaut materiālu prasībām<br />

un radīšanas procesam idejas vārdā, kas beigu beigās atspoguļos tipiskus<br />

Peru kultūras un tekstilkanonus. Mana daiļrade ir bagātīgo, īpašo,<br />

fascinējošo un seno vēsturisko Andu tekstiliju tradīciju attīstīšana simbiozē<br />

ar inovācijām tekstilmākslas jomā pasaulē, lai pēc tam ierādītu tai īpašu<br />

vietu plastiskajās mākslās. Vēsturiskie avoti ir nepārtraukts iedvesmas<br />

materiāls, kas ir jāasimilē; jāmeklē tam unikāla un laikmetīga valoda, un tas<br />

ir labs izaicinājums. No šīs pretrunas starp tradicionālo un laikmetīgo, darba<br />

rīku pētījumiem, inovatīvo tehniku pielietojuma tekstiltehnikās es mēģinu<br />

daudzveidot hromatiskās izteiksmes avotus, saglabājot autentisko Peru<br />

ikonogrāfisko valodu,» – stāsta Maksimo Laura.<br />

Mākslinieks sarīkojis vairākas personālizstādes Peru, Argentīnā,<br />

Brazīlijā, Paragvajā, Kostarikā, Puertoriko, Ekvadorā, ASV, Francijā,<br />

Somijā, viņš ir daudzu starptautisko grupu izstāžu dalībnieks. Maksimo<br />

Lauras darbi tikuši iekļauti dažādās pasaules mēroga konkursa izstādēs, kur<br />

Izstādes mērķis ir parādīt nozīmīgākās<br />

norises, ražojumus un tukumnieku sasniegumus<br />

20. gadsimta 60. gados. Izmantojot laikmetam<br />

atbilstošos ideoloģiskos saukļus un vizuālo<br />

noformējumu, kā arī Tukuma mākslinieku<br />

gleznas, ir radīta vide, kas palīdz uztvert tā laika<br />

kopējo noskaņu. <strong>Latvijas</strong> Kinofotofonodokumentu<br />

arhīva filmu kadri, Tukuma muzeja krājuma un<br />

pilsētnieku personīgo arhīvu fotogrāfijas stāsta<br />

par darbu, jauncelsmi, ikdienas gaitām, mākslu,<br />

jaunām un vecām tradīcijām, dzīvi pilsētā. Izstāde<br />

ilgs veselu gadu!<br />

Tukuma rajona patērētāju biedrības restorāns Valgums. 1960. gadu beigas.<br />

Velta Raudzepa, LNMM <strong>Latvijas</strong> dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta krājuma darba vadītāja<br />

9<br />

izpelnījušās apbrīnu un godalgas. 2007. gadā 3. Eiropas Tekstilmākslas un<br />

šķiedras mākslas triennālē Tradicionālais un laikmetīgais «Gobālā intriga<br />

1» Maksimo Laura ieguvis īpašu atzinības balvu ar iespēju sarīkot savu<br />

personālizstādi Rīgā 2010. gadā.<br />

Izstādē Laika vecums iekļautās trīsdesmit tekstilijas ir daļa no<br />

mākslinieka privātkolekcijas. Te pārstāvētas dažādas tehnikas, tiek uzsvērti<br />

estētiskā, individuāli inovatīvā, kā arī autora iekšējā un dziļi personiskā<br />

meklējumi. Tās ir kompozīcijas, kurām bijusi nozīmīga loma apzināti<br />

veidojot laikmetīgo Peru tekstilmākslu. Jāatzīmē, ka tik eksotiska un kolorīta<br />

izstāde no Dienvidamerikas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā viesosies<br />

pirmo reizi.<br />

Esam ļoti pateicīgi māksliniekam Maksimo Lauram, kā arī Peru Republikas<br />

Ārlietu ministrijai un Peru vēstniecībai Somijā, bez kuru atbalsta izstāde<br />

nebūtu iespējama.

Balvas saņem čaklākie Liepājas muzeja apmeklētāji<br />

Astra Dzērve, Liepājas muzeja muzejpedagoģe<br />

26. maijā Liepājas muzejā notika muzeja<br />

rīkotā konkursa Esi Liepājas muzeja labākais<br />

draugs svinīgais noslēguma sarīkojums, kurā<br />

muzeja sarūpētās balvas saņēma uzticamākie<br />

muzeja apmeklētāji.<br />

Konkurss sākās 2009. gada septembrī<br />

un beidzās 2010. gada 15. maijā. Konkursa<br />

dalībnieki iepazinās ar jau sen pieejamām<br />

muzejpedagoģijas nodarbībām, kurās<br />

stāstīts par akmens laikmetu Latvijā, maizes<br />

izgatavošanas metodēm 19. gadsimtā, gleznu<br />

tapšanas noslēpumiem, pūralādes saturu.<br />

Konkursa dalībnieki muzejā nosvinējuši<br />

Ziemassvētkus – uzzinājuši par svētku<br />

sagaidīšanas tradīcijām, apzinājuši latviešu<br />

tautas Ziemassvētku svinēšanas ieražas, kā arī<br />

izgatavojuši jauku dāvanu vecākiem vai draugiem.<br />

Īpašu atsaucību konkursa dalībnieki<br />

izrādīja februārī, kad muzejpedagogi bija<br />

sagatavojuši Sveču mēnesim veltītu nodarbību<br />

ar iespēju pašiem izgatavot savu vaska<br />

sveci. Lieldienās skolēni nāca uz muzeju, lai<br />

piedalītos olu ripināšanas sacensībās un apgūtu<br />

ganu amata prasmes. Savukārt aprīlī konkursa<br />

dalībnieki muzejā tikās ar mākslinieku Aivaru<br />

Kleinu, kurš mācīja skolēniem gleznot. Kopā<br />

ar mākslinieku A. Kleinu un muzeja darbiniekiem<br />

skolēni devās uz promenādi, lai<br />

piedalītos plenērā, kurā iemūžināja Liepājas<br />

ostas interesantākos skatus.<br />

Konkursa ietvaros klašu kolektīvi no<br />

dažādām Liepājas skolām apmeklēja muzeju,<br />

par katru apmeklējumu saņemot vienu punktu.<br />

Leļļu diena Liepājas muzejā<br />

Liepājas muzejā 30. maijā svētku Lielmutis<br />

Fricis un Lielmute Marta ietvaros notika Leļļu<br />

diena, kuras laikā visi bija aicināti apmeklēt<br />

muzeju un piedalīties seno rotaļu darbnīcās.<br />

Muzejpedagogu vadībā bērni varēja<br />

dancināt trīs dažāda veida vilciņus, spēlēt seno<br />

rotaļu Cūku dzīšana, rūcināt rūceni, izgatavot<br />

lupatu lellīti kā vecmāmiņu laikos un apgleznot<br />

akmentiņus.<br />

Liepājas ceļojošais leļļu teātris Maska<br />

sadarbībā ar SIA Zaļā josta rādīja aizraujošu<br />

Konkursā pirmo<br />

vietu izcīnījuši<br />

Liepājas Centra<br />

pamatskolas 1.b<br />

klases skolēni,<br />

audzinātāja –<br />

skolotāja Ilze<br />

Žimante. Otro<br />

vietu ieguva tās<br />

pašas skolas 1.c<br />

klases skolēni,<br />

audzinātāja –<br />

skolotāja Rita<br />

Berķe, bet trešo<br />

vietu – Liepājas<br />

J. Čakstes 10.<br />

vidusskolas 3.a<br />

klases skolēni,<br />

audzinātāja –<br />

Sarmīte Sokolovska.<br />

Čaklākie Liepājas muzeja apmeklētāji<br />

balvā ieguva ekskursiju ar burinieku Libava<br />

pa Liepājas ostas teritoriju. Muzejs balvu<br />

sarūpējis, pateicoties burinieka kapteiņa Anatolija<br />

Molokanova atbalstam. Otrās un trešās<br />

vietas ieguvēji varēja apmeklēt kinoseansu<br />

kinoteātrī Balle un kopā ar klasesbiedriem<br />

spēlēt boulingu izklaides centrā Dzintara boulings.<br />

Klases, kuras ieguva muzeja Labāko draugu<br />

titulu, ieradās muzejā un iepriecināja muzeja<br />

pedagogus ar sagatavotām prezentācijām<br />

Mans gads kopā ar Liepājas muzeju. Bērni<br />

muzikālu izrādi Draudzēsimies! Tas bija<br />

jautrs, muzikāls priekšnesums, kas māca<br />

bērniem saudzēt dabu un draudzēties ar to.<br />

SIA Zaļā josta ir <strong>Latvijas</strong> uzņēmums, kas<br />

rūpējas par apkārtējās vides sakoptību, savas<br />

pamatdarbības ietvaros nodrošinot izlietotā<br />

iepakojuma, videi kaitīgo preču un nolietoto<br />

elektronisko iekārtu apsaimniekošanu,<br />

savākšanu un pārstrādi.<br />

Muzeja vestibilā skatītājus priecēja<br />

Baltijas autorleļļu un rotaļlietu meistaru<br />

ģildes dalībnieku lelles. Šī ģilde tika dibināta<br />

2009. gada 6. aprīlī, un tajā apvienojušies<br />

vairāki desmiti mākslinieku un leļļu meistaru<br />

no <strong>Latvijas</strong>, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas<br />

(Kaļiņingradas), kā arī mākslinieces, kurām<br />

leļļu meistarošana ir vaļasprieks. Dalībnieču<br />

izpausmes ir ļoti dažādas. Cita veido tēlnieciski<br />

pareizus tēlus, cita vairāk ietekmējas no<br />

multfilmām, cita aizraujas ar antīko leļļu<br />

pētīšanu un savus darbus veido ar vēsturisku<br />

garšu. Daži autori veido miniatūras telpiskas<br />

glezniņas kā skatuvītes. Tur var nolasīt veselu<br />

ainu no kāda pasaku stāsta. Ir autores, kas rada<br />

mistiskus tēlus, dīvainas būtnes. Un vesela grupa,<br />

kas veido mīkstās rotaļlietas, Teddy lācīšus<br />

bija sagatavojuši zīmējumus, stāstus un<br />

dziesmu par to, ko redzējuši muzejā, par<br />

muzejpedagoģijas nodarbībām, kuras viņiem<br />

patikušas vislabāk. Spilgtā atmiņā bērniem<br />

iespiedies Ziemassvētku pasākums un Lieldienu<br />

svinēšana muzeja dārzā. Dažiem vislabāk<br />

patikusi tikšanās ar mākslinieku Aivaru Kleinu,<br />

citiem – muzejpedagoģijas nodarbības par<br />

etnogrāfijas ekspozīciju. Skolēnus iepriecināja<br />

muzeja sagādātās balvas, un šķiroties visi<br />

solīja nākamajā mācību gadā atkal būt muzeja<br />

labākie draugi.<br />

un arī citus zvēriņus. Atšķiras arī dažādu<br />

tautību autoru veidotās lelles. Lietuvieši veido<br />

tekstillelles, bieži vien izstieptās, jutīgās<br />

proporcijās un izmanto daudz filcētu detaļu.<br />

Igauņiem ļoti jaukas ir šūtās lelles ar etnisku<br />

piegaršu, nelielu naivās mākslas pieskaņu. Ir<br />

skulpturālo<br />

leļļu<br />

veidotājas,<br />

kas izmanto<br />

speciālas<br />

veidošanas<br />

masas.<br />

Raganiņa<br />

10

Nāciet, Valmiera jūs gaida!<br />

Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja<br />

«Gauja, priežu meži, dziednieciskais minerālūdens, vasaras sporta<br />

iespējas, ērta satiksme, plaša apkārtne. Tālās senatnes un tuvāko notikumu<br />

atmiņas, Gaujas, Abula, Salacas gleznainie krasti un krāšņie vēri,<br />

sirmais Burtnieku ezers, noslēpumainais Zilais kalns, varenie svētozoli<br />

– lūk, Valmieras priekšrocības, kas Jums jāpazīst. Nāciet, Valmiera Jūs<br />

gaida ! [..] : tā iepazīties ar pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi aicināja<br />

Mūzikas un Tūrisma veicināšanas biedrības izdotais ceļvedis Apmeklējiet<br />

Valmieru (1933).<br />

Valmiera kā kūrvieta<br />

1930. gadu otrajā pusē,<br />

popularizējot pilsētas zaļo veidolu,<br />

nesteidzīgo dzīves ritmu un senatnes<br />

valdzinājumu, ar vietējās pašvaldības<br />

finansiālo atbalstu tika rasti līdzekļi<br />

tūrisma attīstībai. Sakoptā pilsēta ar<br />

savu minerālūdeni, moderno pirti<br />

(dziedniecisko iestādi), upe ar baltajiem<br />

smilšu sēriem sniedza visplašākās<br />

iespējas katra izvēlei.<br />

1920­30. gadu mijā Valmieras vārds<br />

itin bieži parādījās arī lielākajos tā laika<br />

<strong>Latvijas</strong> preses izdevumos – Brīvajā<br />

Zemē un Jaunākajās Ziņās. Īpaši<br />

lasītāju pieprasīts bija Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, kurā bieži tika<br />

publicēti raksti par Valmieras, draudžu un pagastu vēsturi. To autors –<br />

valmieriešiem un vidzemniekiem labi zināmais sabiedriskais darbinieks<br />

un 20.­30. gados populārākais ekskur siju vadītājs Hermanis Enzeliņš<br />

(1867­1953).<br />

2. Saeimas deputāts un Baltijas lauksaimniecības biedrības<br />

priekšnieks Enzeliņš atrada laiku ne vien biedrības vadīšanai, lauku<br />

darbiem savās dzimtas mājās Valmieras apriņķa Kauguru pagasta<br />

Mičkēnos, bet arī savai sirdslietai – novadpētniecībai. Pateicoties viņa<br />

nenogurdināmajai enerģijai, ar mūsu pilsētas un novada vēsturi iepazinās<br />

simtiem interesentu. Ekskursanti no visas <strong>Latvijas</strong> uz mūsu pusi tālu ceļu<br />

mēroja arī brīvdienās un svētku dienās.<br />

Vēstures pieminekļi, celtnes, dabas jaukumi<br />

Kādi tad bijuši tolaik iecienītākie tūristu galamērķi? Ko viesi paši<br />

savām acīm gribēja apskatīt? Tūrisma veicināšanai pilsētas pašvaldība<br />

ierīkoja un uzturēja ērtu tūristu mītni Gaujas ielā 7 un virs pilsētas augstā<br />

ūdens rezervuāra ēkā – skatu torni, no kura ļoti labi pārredzama ne vien<br />

pilsēta, bet arī plaša tās apkārtne.<br />

No 14. jūnija Tukuma muzeja<br />

Mākslas galerijā Durvis (Brīvības<br />

laukumā 21) atvērta Tukuma<br />

Mākslas skolas 10 diplomandu<br />

darbu izstāde.<br />

Šāda izstāde jau kļuvusi par<br />

ikgadēju tradīciju – savus darbus<br />

skatītāju vērtējumam nodod<br />

Mākslas skolas pedagoģes Ilzes<br />

Pauliņas kursa audzēkņi. Viņi savus<br />

diplomdarbus darinājuši pedagogu<br />

Guntas Čivles, Ineses Auziņas,<br />

Māras Gredzenas un Ilzes Pauliņas<br />

vadībā. Prasmīgu pedagogu vadīti,<br />

pusaudži demonstrē profesionāli<br />

augstu veikumu. Izstādē<br />

aplūkojamas gleznas, kurās jaunieši<br />

11<br />

1937. gadā izdotajā Vanagu Kārļa Ceļvedī<br />

pa dzimto zemi (I. daļa Vidzeme) Valmierai bija<br />

atvēlēta speciāla nodaļa ar vēsturisku izklāstu,<br />

pilsētas plānu un sīkām instrukcijām, kas jāredz<br />

Valmierā un tās tuvākajā apkārtnē, atkarībā no laika: Autines pilskalns<br />

jeb Valterkalniņš, Ordeņa pils drupas, Svētā Sīmaņa baznīca, Jēra kalns,<br />

Latviešu biedrības nams uz senā Tērbatas bastiona, ūdenstorņa skatu<br />

laukums un elektriskā stacija, Valmieras dabiskā minerālūdens avota<br />

aka pie stacijas un netālu no tās atklātais (1937) piemineklis Kauguru<br />

nemieros kritušajiem zemniekiem. Jāaplūko arī kritušo varoņu piemineklis<br />

Brāļu kapos (1923) un, atgriežoties dzelzceļa stacijā, turpat blakus<br />

esošais Gaides saiešanas nams – vecākais Latvijā.<br />

Tālava sauc<br />

<strong>Latvijas</strong> brīvvalsts pēdējos gados<br />

ar H. Enzeliņa iniciatīvu un finansiālo<br />

ieguldījumu tika realizēta vēl kāda<br />

iecere, piesaistot ne vien Baltijas<br />

vēsturnieku, bet arī tūristu un preses<br />

uzmanību Valmierai. 1937./1938.g.<br />

tika organizēti arheoloģiskie izrakumi,<br />

ar mērķi atrast teiksmaino Beverīnu.<br />

Lai gan izrakumi ordeņa pils laukumā<br />

neapstiprināja hipotēzi par Valmieru<br />

kā varbūtējo Indriķa hronikā minētās<br />

Beverīnas pils atrašanās vietu, pilsētas<br />

budžeta ieņēmumos senvēstures<br />

meklējumi ienesa jūtamu peļņu, jo izjust<br />

senās Tālavas brīvības garu vēlējās<br />

gandrīz ikkatrs sevi cienošs latvietis. Lai<br />

popularizētu Valmieru kā nacionālā tūrisma galamērķi, izveidoja Tālavas<br />

senatnes pētīšanas biedrību (1938) un izdeva rakstu krājumu Tālava<br />

sauc (redaktors Jānis Vesets, izdevniecība Valmierietis, 1938.).<br />

Izskaņā<br />

Valmierā varēja baudīt ne tikai pieminētos dabas jaukumus un skatīt<br />

vēstures pieminekļus. Sporta draugus gaidīja jaunais stadions (1938).<br />

Dažs labs arī nemaz neslēpa, ka tālu ceļu braucis vien, lai pats savām<br />

acīm redzētu, kā trenējas zelta puisis, olimpietis, slavenais soļotājs Jānis<br />

Daliņš.<br />

Lieliska ideja savulaik izrādījās arī Gaujas svētki (1937­1939), kuri<br />

ātri vien kļuva par neatņemamu vasaras piedāvājumu. Šķērsojot tiltu<br />

un iebraucot pilsētā, daudzo viesu uzmanību saistīja arī īpašā rozīnīte<br />

– Gaujas labajā krastā izveidotais uzraksts Valmiera. Tūrisma nākotnes<br />

redzējumu un ekonomisko izaugsmi apliecināja jaunuzceltā lepnā<br />

divstāvu viesnīca Tērvete.<br />

Traģiskie 1940./41. gada un 2. pasaules kara notikumi neļāva tolaik<br />

Valmierai kļūt par vadošo reģionālo kūrorta un tūrisma pilsētu. Toties<br />

tagad droši varam atkal teikt: «Nāc! Valmiera tevi gaida!»<br />

Tukuma Mākslas skolas absolventu diplomdarbu izstāde<br />

Daiga Šmitenberga, Tukuma muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā<br />

iedrošinājušies skart vecmeistaru<br />

cienīgas tēmas, reliģiskus motīvus<br />

un, protams, klasisko kluso<br />

dabu. Savukārt ainavas ir nevis<br />

vienkāršots dabas atainojums, bet<br />

dekoratīvi transformēts un filozofiski<br />

interpretēts. Mākslas skolā ir<br />

spēcīgs ne tikai glezniecības, bet arī<br />

lietišķās mākslas un koktēlniecības<br />

virziens, tādēļ lielākā daļa no diplomandiem<br />

ir veidojuši divus darbus,<br />

tā pierādot, ka skolā audzēkņi<br />

vienlīdz labi tiek ievirzīti gan<br />

stājmākslās, gan lietišķajā mākslā.<br />

Izstāde veidota ar atlasi,<br />

daži diplomdarbi palikuši ārpus<br />

galerijas izstādes, toties sienu<br />

plaknes papildinātas ar dažiem<br />

kursa darbiem, kas kopiespaidu<br />

tikai kuplina un vēl apliecina, ka<br />

noslēguma darbs ir likumsakarīgs<br />

izglītības turpinājums. Par to,<br />

vai visi no šī gada diplomandiem<br />

turpmāk izvēlēsies ceļu mākslā,<br />

pāragri spriest, bet Mākslas skolā<br />

pavadītie gadi nepārprotami ir<br />

bagātinājuši viņu pasaules uztveri.<br />

Izstādes skatītāji, kā katru<br />

gadu, aicināti noteikt sev<br />

tīkamāko darbu un 17. jūlijā pl.<br />

13.00 visi autori un viņu darbu<br />

atbalstītāji aicināti uz izstādes<br />

noslēgumu, kad tiks paziņoti<br />

skatītāju vērtējuma rezultāti un<br />

pasniegta skatītāju balva.

Briselē atklāj izstādi Simbolisma laiks Latvijā<br />

Dace Lamberga, LNMM izstāžu kuratore<br />

Briseles vēsturiskajā centrā, ar krāšņajiem<br />

puķu paklājiem slavenajā Lielajā laukumā<br />

(Grand-Place/Grote Markt) slejas iespaidīgais<br />

manierisma stilā celtais rātsnams (Hôtel de<br />

Ville /Stadhuis), kura izstāžu zālē no 2010.<br />

gada 10. jūnija līdz 19. septembrim, gandrīz<br />

vienlaikus ar Beļģijas prezidentūras laiku<br />

Eiropas Savienībā, skatāma latviešu mākslas<br />

izstāde no LNMM krājuma Simbolisma laiks<br />

Latvijā.<br />

Briseles pilsētas organizācijas Bruxelles-<br />

Musées-Expositions un <strong>Latvijas</strong> Nacionālā<br />

mākslas muzeja rīkotā izstāde iepazīstina ar<br />

izcilo latviešu mākslas klasiķu Jaņa Rozentāla,<br />

Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un viņu laikabiedru<br />

Jēkaba Belzēna, Aleksandra Romana<br />

un Rūdolfa Pērles glezniecību no 19. gadsimta<br />

beigām līdz Pirmajam pasaules karam.<br />

Kolekciju papildina Ādama Alkšņa, Alises<br />

Dmitrijevas, Pētera Krastiņa, Jaņa Rozentāla,<br />

Teodora Ūdera un Riharda Zariņa zīmējumi un<br />

grafika.<br />

Izstāde tālāk ceļos uz Luksemburgas<br />

Nacionālo vēstures un mākslas muzeju, tāpēc<br />

LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā veselu gadu<br />

nebūs skatāmi tādi nozīmīgi darbi kā Rozentāla<br />

Princese ar pērtiķi, Teika un Melnā čūska,<br />

Purvīša Ziema un Rudens, Valtera Zemnieku<br />

meitene, Pīles un Mežs, Pērles Saulīt’ vēlu<br />

vakarā.<br />

Līdz 27. jūnijam Beļģijas Karaliskajā<br />

mākslas muzejā Briselē notiek izstāde Simbolisms<br />

Beļģijā, kas, pirmoreiz tik vērienīgi<br />

atklājot šīs kustības panorāmu, liecina par<br />

dekadences laikmeta joprojām aktuālo<br />

skanējumu. Šajā kontekstā mūsu kolekcija<br />

iegūst īpašu nozīmi, ļaujot iepazīt <strong>Latvijas</strong><br />

mākslas savdabību un meklēt kopsakarības.<br />

Simbolisms kā mākslas virziens dzimis<br />

Rietumeiropas kosmopolītiskajā 19.<br />

gadsimta beigu augsnē, tā būtība saistās<br />

ar vispārcilvēciskām idejām, taču latviešu<br />

mākslā tiek paustas arī laikmeta noskaņas,<br />

Spānijas laikmetīgās mākslas izstāde Liepājā<br />

Dace Kārkla, Liepājas muzeja direktore<br />

No 17. jūnija līdz 2. jūlijam Liepājas<br />

muzejā, Kūrmājas prospektā 16 skatāma divu<br />

Spānijas mākslinieku Luisa Havjera Gaijas un<br />

Blankas Muņozas de Baienas izstāde Ceļojuma<br />

piezīmes, kas tapusi sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong><br />

Lielo pilsētu asociāciju un Spānijas Karalistes<br />

vēstniecību Latvijā.<br />

Izstāde apceļo <strong>Latvijas</strong> lielākās pilsētas –<br />

Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju, Valmieru,<br />

Jelgavu, Jēkabpili, Rēzekni un arī Ventspili.<br />

Kā uzsvēris izstādes kurators Havjera<br />

Aguado (Dr.hist., Mākslas mantojuma<br />

padomnieks), gleznās poētiskā akadēmiskās<br />

glezniecības manierē atainoti Romas un<br />

Venēcijas pilsētvides skati. Darbi uzrunā ar<br />

savu īpašo stāstījuma manieri, antīko tēlu<br />

alegorijām un klasisko senatni. Visvairāk Luisa<br />

Havjera Gaijas un Blankas Muņozas de Baienas<br />

darbos uzmanību piesaista detaļas un mazo<br />

lietu graciozitāte.<br />

Liepājas muzejam šis ir jau otrais<br />

sadarbības gads ar <strong>Latvijas</strong> Lielo pilsētu<br />

asociāciju un Spānijas Karalistes vēstniecību<br />

Latvijā, pērn muzejā bija skatāma gleznotājas<br />

Marijas Domingo Lopesas personālizstāde<br />

Iznirstot.<br />

Luiss Havjera Gaija ieguvis bakalaura<br />

grādu mākslās Madrides Komplutenses<br />

Universitātē 1987. gadā. Doktora grādu<br />

ieguvis 1989. gadā. Ir Spānijas gleznotāju un<br />

tēlnieku <strong>asociācija</strong>s biedrs. Kopš 1996. gada<br />

ir Figurālās Glezniecības skolas dalībnieks<br />

Madridē, šajā laikā apgūst arī gravīru. Strādā<br />

un mācās Madridē un Romā. No Spānijas<br />

ārlietu ministrijas iegūst stipendiju mācībām<br />

Spānijas akadēmijā Romā 2000.­2001. gadā un<br />

Fortuny stipendiju Venēcijā.<br />

Kopš 1982. gada ir piedalījies daudzās<br />

izstādēs, piemēram, Europ’Art (Laikmetīgās<br />

mākslas galerijas Starptautiskais salons<br />

Ženēvā), Spāņu glezniecības festivālā (Albermalle<br />

Gallery Londonā, Apvienotā Karaliste),<br />

Jaunais spāņu reālisms (Alter Stadtsaa, Špejerē,<br />

Vācija), Miera zīmes (Palestīnas Nacionālais<br />

arheoloģijas muzejs Romā, Itālija) u.c.<br />

Arī gleznotāja Blanka Muņoza de Baiena<br />

ieguvusi bakalaura grādu mākslās Madrides<br />

Komplutenses Universitātē.<br />

Mācās un strādā Madridē un Romā,<br />

kur dzīvo dažādos laika posmos<br />

no 1997. gada līdz 2001. gadam,<br />

mācoties Spānijas akadēmijā Romā<br />

un Venēcijā.<br />

Guvusi atzinību un daudzas<br />

prēmijas.<br />

Māksliniece piedalījusies<br />

izstādēs Spānijā un Eiropā, rīkojusi<br />

vairākas personālizstādes. Viņas<br />

darbi ietilpst dažādās kolekcijās un<br />

apskatāmi daudzos muzejos.<br />

raisot pārdomas par nacionālās mākslas<br />

mērķtiecīgo ceļu uz radošo briedumu. Virziena<br />

daudzslāņainā valoda, kurā sintezēti vācu,<br />

somu un franču mākslas paraugi, veidojas<br />

saistībā ar jūgendstila plastisko stilistiku.<br />

Cilvēka tēls atklājas ne tikai laikabiedru portretos,<br />

bet arī mitoloģijas un folkloras sižetos;<br />

savukārt daba atspoguļo <strong>Latvijas</strong> lauku,<br />

mežu un upju ainavas rāmo krāsainību tikai<br />

ziemeļzemēm raksturīgajā pelēcināto krēslas<br />

stundu apgaismojumā.<br />

<strong>Latvijas</strong> Nacionālais mākslas muzejs<br />

izstādi organizējis ar <strong>Latvijas</strong> Republikas<br />

Kultūras ministrijas,<br />

Beļģijas<br />

franču kopienas<br />

Wallonie-Bruxelles<br />

International,<br />

AirBaltic un<br />

būvfirmas RE&RE<br />

atbalstu. Savukārt<br />

Bruxelles-Musées-<br />

Expositions izdevis<br />

katalogu angļu,<br />

franču un flāmu<br />

valodā, kā arī<br />

veidojis izstādes<br />

reklāmu.<br />

Blanka<br />

Muņoza<br />

de<br />

Baiena.<br />

Tilts.<br />

Janis Rozentāls<br />

(1966-1916).<br />

Prin cese un<br />

pērtiķis. 1913<br />

Luiss Havjera Gaija. Veltījums Kristobalam Kolumbam.<br />

12

Mana mīļā, dārgā dvēsele!<br />

Sandra Zobena, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste<br />

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929) –<br />

viena no četrām UNESCO programmas Pasaules atmiņa<br />

<strong>Latvijas</strong> nacionālā reģistra nominantēm<br />

Mana mīļā, dārgā<br />

dvēsele, mans saules<br />

stariņ, mana baltā<br />

puķu lapiņa! – Mans<br />

ilgotais! Mans spožais<br />

mīļais! – Mein Feuer,<br />

meine Seele! – Mein<br />

Lieblingssonnengoldchen!<br />

– Милый,<br />

милый, больная моя<br />

пташечка! – Lichtliebling,<br />

Goldfreude! –<br />

Моя милая, дорогая!<br />

Un tā joprojām...<br />

Jānis Pliekšāns – Elzai<br />

Rozenbergai, Iniņa<br />

– Lielajam Pūkam,<br />

Rainis – Aspazijai,<br />

Aspazija – Rainim...<br />

Rakstniecības,<br />

teātra un mūzikas<br />

kolekciju krātuvē<br />

glabājas apjomīga Raiņa un Aspazijas kolekcija – vairāk nekā 45 000<br />

vienību, tai skaitā korespondence – 14 420 vienību. Abu dzejnieku<br />

savstarpējo saraksti, ko pieteica nominācijai UNESCO programmas Pasaules<br />

atmiņa <strong>Latvijas</strong> nacionālajā reģistrā, veido 2499 vēstules latviešu,<br />

krievu un vācu valodā.<br />

Šī sarakste, kas aizsākusies līdz ar viņu iepazīšanos 1894. gadā un<br />

turpinājusies līdz Raiņa nāvei 1929. gadā, ir neaizstājams informācijas<br />

avots par norisēm abu dzejnieku radošajā biogrāfijā un personiskajā<br />

dzīvē un liecinājums par viņu attieksmi pret laikmeta kultūras un<br />

sociālajiem procesiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tā ļauj izsekot<br />

arī Aspazijas un Raiņa būtiskajam ieguldījumam latviešu kultūras<br />

eiropeizēšanā un neatkarīgās <strong>Latvijas</strong> valsts tapšanā.<br />

Gatavojot pieteikumu nominācijai, Raiņa un Aspazijas muzejs (VA<br />

Memoriālo muzeju apvienība) un Rakstniecības, teātra un mūzikas<br />

kolekciju krātuve (VA Rakstniecības un mūzikas muzejs) pirmām kārtām<br />

vēlējās pievērst plašākas sabiedrības uzmanību unikālajām vērtībām, ko<br />

glabā muzeja krājums, un šo vērtību pētnieciskajam procesam.<br />

Divu pasaules mēroga radošu personību sarakste gan materiāla apjoma,<br />

gan satura ziņā ir unikāla parādība <strong>Latvijas</strong> kultūrā, kam arī pasaulē<br />

Sirds. Satikšanās. Putni Grafika, keramika,<br />

stikls Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā<br />

Esmu dzimusi 1970. gadā Jelgavā. Manas skolas – Jelgavas 2.<br />

vidusskola, RLMV keramikas nodaļa un LMA keramikas nodaļa, Pētera<br />

Martinsona keramikas meistardarbnīca, maģistrantūra.<br />

Vislielāko PALDIES saku saviem vecākiem, ģimenei un mīļākajiem<br />

skolotājiem – manai mālu krustmātei Valdai Semanei un māksliniekam<br />

Uldim Rogam. Zinu, cik laba ir sajūta, daloties zināšanās ar saviem<br />

skolēniem. Esmu LMS un Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre.<br />

Strādāju LLU, IMI un Dobeles Mākslas skolā, mācot dažādas<br />

mākslinieciskas pamatvērtības kompozīcijā un krāsu mācībā, stikla<br />

13<br />

Ivanda Spulle-Meiere<br />

grūti atrast analogu. Visas korespondences vienības ir abu dzejnieku<br />

rokraksti, kas garantē šī materiāla autentiskumu.<br />

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929) ietver <strong>Latvijas</strong><br />

vēsturē un kultūras attīstībā būtiskus posmus: Jaunās strāvas laiku 19.<br />

gs. beigās, nacionālās pašapziņas veidošanos un 1905. gada notikumus,<br />

pirmā pasaules kara gadus, patstāvīgas nacionālas valsts idejas tapšanu,<br />

attīstību un realizēšanos, neatkarīgās <strong>Latvijas</strong> valsts pastāvēšanas pirmo<br />

desmitgadi. Vēstules tapušas dažādos dzejnieku dzīves posmos Latvijā,<br />

Lietuvā, Krievijā un Šveicē un organiski ietver informāciju par norisēm<br />

atbilstīgajā reģionā, raksturojot paralēles un atšķirības saistībā ar Latviju.<br />

Šajā sarakstē «līdzdarbojas» arī simtiem, pat tūkstošiem abu dzejnieku<br />

laikabiedru (Rūdolfs Blaumanis, Kārlis Skalbe, Augusts Deglavs,<br />

Pēteris Stučka, Janis Jansons (Brauns), Miķelis Valters, Felikss Cielēns,<br />

Pauls Kalniņš, Biruta Skujeniece, Jēkabs Duburs u.c.), garabiedru (Gēte,<br />

Nīče, Šillers, Ibsens, Tolstojs, Dostojevskis u.c.), literāro varoņu un<br />

nevaroņu (Fausts, Verters, Pērs Gints, Šekspīra varoņi u.c.).<br />

Raiņa un Aspazijas sarakstes oriģināli un daļēji digitalizētā daļa<br />

pieejama Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves lasītavā.<br />

Šobrīd turpinās visu šo vēstuļu ieskenēšana, lai apmeklētājiem būtu<br />

pieejama pilnīga šo vēstuļu digitālā kolekcija.<br />

Raiņa un Aspazijas savstarpējā korespondence nekad nav publicēta<br />

pilnā apjomā un interesentiem līdz šim nav bijusi pieejama kā vienots<br />

avots, proti, kā abu sarakstes partneru dialogs, kurā vēstule sekotu<br />

vēstulei, ļaujot pilnīgi izsekot tekstu savstarpējai sakarībai. Plašu<br />

publikāciju pērnā gadsimta otrajā pusē piedzīvojušas vienīgi Raiņa<br />

vēstules Aspazijai: tās iekļautas piecos (19.–23.) no trīsdesmit sējumiem<br />

dzejnieka Kopoto rakstu zinātniskajā izdevumā (1977–1986). Rakstos<br />

publicētas 829 epistulāras vienības, taču gandrīz 500 Raiņa vēstuļu<br />

palikušas ārpus tiem. Ar šiem pašiem informācijas ierobežojumiem<br />

jārēķinās arī interneta projekta Mākslīgā intelekta laboratorija<br />

lietotājiem, jo elektroniskā formā viņiem tiek piedāvāta vienīgi Raiņa<br />

Kopotajos rakstos publicētā korespondence.<br />

Raiņa un Aspazijas muzejā aizsākts darbs pie Raiņa un Aspazijas<br />

sarakstes sagatavošanas publicēšanai pilnā apjomā, resp., sniedzot<br />

lasītājam vēstuli pret vēstuli tās oriģinālvalodā un tulkojumā latviešu<br />

valodā, papildinot izdevumu ar zinātnisko aparātu (ievadapcere,<br />

komentāri, rādītāji u.c.) un bagātīgu fotomateriālu. Vācu valodā<br />

rakstīto vēstuļu atšifrēšanai un tulkošanai pieaicinātas: Dr. philol. Beata<br />

Paškevica (Vidzemes augstskola) un Dr. philol. Dzintra Lele­Rozentāle<br />

(Ventspils Augstskola), krieviski rakstīto vēstuļu valodas konsultācijai –<br />

rakstnieks Roalds Dobrovenskis.<br />

2011. gada sākumā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā plānota izstāde<br />

akcija, kas veltīta abu dzejnieku savstarpējai sarakstei. Ap šo pašu laiku<br />

klajā varētu nākt arī apjomīgās korespondences pirmais sējums.<br />

Abu dzejnieku savstarpējās sarakstes iekļaušana UNESCO programmas<br />

Pasaules atmiņa <strong>Latvijas</strong> nacionālajā reģistrā ir pagodinājums, īpaša<br />

iespēja aktualizēt šo mantojumu un apliecināt tā nacionālo nozīmību.<br />

apgleznošanā, veidošanā u.c. Izstādēs piedalos no 1990. gada, darbi<br />

eksponēti un atrodas kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā,<br />

Taivānā, Japānā.<br />

Sirds. Satikšanās.<br />

Putni – tā nosaucu šīs<br />

noskaņas darbos, kas<br />

tapuši dažādos laika<br />

posmos un noskaņās.<br />

Patiesi piepildītās,<br />

gaišās un saulainās.<br />

Lai katram no<br />

jums savas iedvesmas<br />

krāsas, ilgu putni un<br />

vasaras taureņu sajūtas<br />

spārnos!

Rakstu krājuma Senā Rīga 6. sējums<br />

Ingrīda Lukašēviča, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja<br />

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja<br />

16. jūnijā<br />

Rīgas vēstures<br />

un kuģniecības<br />

muzeja<br />

Kolonnu zālē<br />

notika <strong>Latvijas</strong><br />

Universitātes<br />

<strong>Latvijas</strong><br />

vēstures<br />

institūta un<br />

Rīgas vēstures<br />

un kuģniecības<br />

muzeja rakstu<br />

krājuma Senā<br />

Rīga 6. sējuma<br />

atvēršanas<br />

svētki.<br />

<strong>Latvijas</strong> Universitātes <strong>Latvijas</strong> vēstures<br />

institūts sadarbībā ar Rīgas vēstures un<br />

kuģniecības muzeju no 1998. gada līdz 2005.<br />

gadam ir izdevis piecus rakstu krājuma Senā<br />

Rīga sējumus, kuros apkopoti un publicēti<br />

jaunākie pētījumi Rīgas pilsētas arheoloģijā un<br />

vēsturē. Krājums Senā Rīga pa šiem gadiem ir<br />

kļuvis populārs ne vien <strong>Latvijas</strong>, bet arī Eiropas<br />

pilsētu vēstures pētnieku vidū.<br />

Jaunajā krājumā ietverti divdesmit septiņu<br />

autoru 24 raksti, kas sakārtoti hronoloģiskā un<br />

tematiskā secībā. Pētījumi aptver laika posmu<br />

no 13. gs. līdz 20. gs. vidum. Tematiski – par<br />

Rīgas pilsētas arheoloģisko izpēti, arhitektūras<br />

vēsturi un vēsturi, kā arī par atsevišķām<br />

interesantām Rīgas vēstures un kuģniecības<br />

muzeja krājuma kolekcijām.<br />

Krājuma pirmajā nodaļā – Pētījumi<br />

Rīgas arheoloģijā, bioarheoloģijā un<br />

dendrohronoloģijā autori pievērsušies gan<br />

senlietu studijām, gan arī plašāku arheoloģisko<br />

izrakumu materiālu analīzei. Otrajā nodaļā<br />

– Pētījumi Rīgas arhitektūras un interjera<br />

vēsturē ietverti pazīstamu un pieredzējušu arhitektu<br />

restauratoru raksti un SIA Arhitektoniskā<br />

izpētes grupa jauno speciālistu pētījumi.<br />

Trešajā nodaļā iekļauti raksti par Rīgas pilsētas<br />

vēsturi.<br />

Krājumu noslēdz nodaļa No Rīgas vēstures<br />

un kuģniecības muzeja krātuves, kurā muzeja<br />

speciālisti iepazīstina ar interesantām un<br />

atsevišķām retām materiālu kolekcijām.<br />

Rakstu krājuma Senā Rīga 6. sējums<br />

sniegs jaunu informāciju un atziņas ne vien<br />

vēsturniekiem, arheologiem, arhitektiem un<br />

mākslas vēsturniekiem, bet būs saistošs arī<br />

plašam interesentu lokam, kam nav vienaldzīgs<br />

Rīgas pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums.<br />

Grāmatas atvēršanas svētkos muzicēja līvu<br />

jauniešu ansamblis Nurmorkestōr.<br />

Jauna Daces Lambergas mākslas grāmata –<br />

Valdemārs Tone<br />

Valdemāru Toni (1892–1958) var<br />

uzskatīt par vienu no spilgtākajām radošajām<br />

personībām latviešu kultūrā, par vienu no<br />

mūsu izcilākajiem portretistiem, kura gleznotās<br />

Annas kļuvušas par 20. gadsimta 30. gadu<br />

sievietes tēla etalonu.<br />

Mākslas zinātniece Dr.art. Dace Lamberga<br />

ir veikusi iespaidīgu darbu, izveidojot<br />

monogrāfijas tekstu un atlasot vizuālo<br />

materiālu, kas ietver Valdemāra Tones izcilākās<br />

gleznas un zīmējumus (arī no privātām<br />

kolekcijām), kā arī agrāk nepublicētus<br />

fotomateriālus.<br />

14<br />

Darbs pie monogrāfijas aizsākās 1992.<br />

gadā, kad Dace Lamberga, toreiz vēl Valsts<br />

Mākslas muzejā, gatavoja Valdemāra Tones<br />

simtgades izstādi. Vairāk nekā desmit gadu<br />

tika apzināta gleznotāja daiļrade, notika sarakste<br />

ar mākslinieka slaveno modeli – gleznotāju<br />

Annu Dārziņu, kas dzīvoja ASV. Nozīmīgu<br />

informāciju un arhīva materiālus sniedza Tones<br />

meita Ilga Rozentāle.<br />

<strong>Latvijas</strong> Nacionālajā mākslas muzejā atrodas<br />

vairāk nekā piecdesmit Tones gleznu un<br />

ogles zīmējumu, kā arī linogriezumi un skolas<br />

laika zīmējumi. 2008. gadā mirusī Tones<br />

dzīvesbiedre Aina Tone­Beikere (Lielbritānija)<br />

uzdāvināja <strong>Latvijas</strong> Nacionālajam mākslas<br />

muzejam plašu arhīvu un 40 gleznas, kas ļāva<br />

pētīt trimdas laika daiļradi. Bez tam, pateicoties<br />

dažādiem dāvinātājiem, tika iegūts plašs<br />

dokumentālo materiālu klāsts.<br />

Autore ir devusi Tones sniegumam<br />

mūsdienīgu vērtējumu, analizējot arī dzimtenē<br />

maz pazīstamo trimdas – Vācijas un<br />

Lielbritānijas – laiku.<br />

Grāmata latviešu valodā ar kopsavilkumu<br />

angļu valodā. Apjoms: 352 lpp., cietais sējums.<br />

Māksliniece Inga Ģibiete. Izdevumu atbalstīja<br />

Valsts kultūrkapitāla fonds, Mūsdienu mākslas<br />

centrs un Andris Kļaviņš.<br />

M V<br />

Laikraksts<br />

<strong>Muzeju</strong><br />

Vēstnesis<br />

tiek veidots par Valsts<br />

kultūrkapitāla fonda<br />

līdzekļiem<br />

Izdevējs<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrība<br />

<strong>Latvijas</strong> muzeju biedrības<br />

valdes priekšsēdētāja<br />

Ineta Zelča-Sīmansone<br />

ineta.zelca@lnmm.lv<br />

Redakcijas adrese:<br />

muzvest@gmail.com<br />

<strong>Muzeju</strong> Vēstnesis lasāms tikai<br />

internetā www.muzeji.lv<br />

Redaktore<br />

Inga Jēruma<br />

tālr. 29435367<br />

8

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!