maTematika VII - Ganatleba
maTematika VII - Ganatleba
maTematika VII - Ganatleba
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
guram gogiSvili, Teimuraz vefxvaZe<br />
ia mebonia, lamara qurCiSvili<br />
<strong>maTematika</strong> <strong>VII</strong><br />
maswavleblis wigni<br />
(meTodikuri rekomendaciebi, sakontrolo weris variantebis<br />
nimuSebi da miTiTebebi amocanebis amosaxsnelad)<br />
meore gadamuSavebuli gamocema<br />
redaqtori Teimuraz vefxvaZe<br />
gamomcemloba inteleqti<br />
Tbilisi
6<br />
Sesavali<br />
wigni Seicavs meTodikur rekomendaciebs axali erovnuli saswavlo gegmis mixedviT<br />
Sedgenili maTematikis <strong>VII</strong> klasis sa xelmZRvanelosTvis (guram gogiSvili, Teimuraz<br />
vefxvaZe, ia mebonia, lamara qurCiSvili, <strong>maTematika</strong> <strong>VII</strong>), 2005-2006 saswavlo wels am<br />
saxelmZRvanelom warmatebiT gaiara pilo ti reba. rekomendebulia ganaTlebis reformis<br />
proeqt `ilia Wav WavaZis~ erovnuli saswavlo gegmebisa da saxel mZRva ne lo ebis SemmuSavebeli<br />
jgufis mier.<br />
wignSi gadmocemulia meTodikuri rekomendaciebi yoveli Temis gadacemis,<br />
gakveTilebis dagegmvisa da warmarTvis, sa var jiSoebis SerCevis Sesaxeb.<br />
mocemulia miTiTebebi amocanaTa amosaxsnelad.<br />
wignSi gaecnobiT Cvens mosazrebebs axali masalis axsnis Sesaxeb; mocemuli iqneba<br />
Sesabamisi axsna-ganmartebebi masalis wardgenis fazebis Sesaxeb _ motivacia, sakiTxis<br />
dasma, amo ca nis gansazRvra, ZiriTadi saswavlo masalis gamoyofa, sawyis etapze Sesasrulebeli<br />
savarjiSoebi da maTi analizi, dama gvir gvinebel etapze Sesasrulebeli<br />
amocanebi da maTi ana li zi, damoukidebeli samuSaoebis gansazRvra da maTi Semow mebis<br />
formebi. mocemuli iqneba gakveTilebis dagegmvis sqemebi da ramdenime sanimuSo<br />
gakveTilis scenari.<br />
wignSi Tavebi da paragrafebi moswavlis wignis analo gi u radaa warmodgenili.<br />
gaecnobiT komentarebs TiToeuli Tavis, paragrafis mi xed viT, masalis gadmocemis<br />
Taviseburebebis motivacias, am masa lis Sesabamis mecnierul da meTodologiur safuZvlebs;<br />
miTi Te buli iqneba Sesabamisi literatura yvela am Temis mixedviT codnis<br />
gasaRrmaveblad; wigns Tan erTvis samecniero da meTo di kuri literaturis sia.<br />
mocemulia moswavleTa mier masalis Seswavlis aRricx vi sa da Sefasebis xerxebi;<br />
es rekomendaciebi xels Seuwyobs maswavlebels Sefasebis procesis dagegmvasa da<br />
warmarTvaSi. Se fasebis ZiriTadi mdgenelebi da am mdgenelebis mixedviT Se fasebis<br />
sistemis SemuSavebaSi dagexmarebaT is masala, romelic erovnuli saswavlo gegmebisa<br />
da Sinaarsisa da miz ne bis rukis Semdeg aris mocemuli. xsenebuli sami kom po nen ti<br />
mTeli saswavlo wlis ganmavlobaSi gamoiyeneba, mas wav lebels aZlevs masalis gadacemis<br />
orientirebsa da Se fa sebis formebs _ moswavleebis muSaobaze dakvirveba, maTi<br />
aq ti vobebis Sefaseba yovel gakveTilze mimdinareobs da trimes truli da wliuri<br />
Sefasebebis safuZvels warmoadgens.<br />
amasTanave, Cven mier mocemul rekomendaciebs calkeuli gakveTilebis dagegmvisa<br />
da warmarTvis Sesaxeb maswavlebeli SemoqmedebiTad unda miudges _ swavleba,<br />
cnobil maTematikoss d. poias Tu daveTanxmebiT, xelovnebaa da SesaZlebelia bevrma<br />
maswavlebelma gakveTilis warmarTvis, moswavleTa aqtivobis dagegmvis originaluri<br />
xerxebic moifiqros. Cven yovelTvis mzad varT daveswroT novatorul gakveTilebs<br />
da monawileoba miviRoT maT ganxilvasa da analizSi.<br />
swavlebis procesSi meTodikuri orientirebis garkvevis sakiTxSi dagexmarebaT<br />
meTodikuri literatura, romlebic wignis bolos aris mocemuli; magaliTad, dRevandel<br />
situacias kargad exmaureba citatebi h. froidentalis wignidan ([38], gv. 97):<br />
`maswavlebels unda SeeZlos swavlebis warmarTva programiT, romelic kardinalurad<br />
gansxvavdeba imisgan, romliTac mas aswavlidnen...<br />
... moTxovna, rom ganaTleba gardaqmnis Canasaxsac Sei cav des swrafad cvalebad<br />
sazogadoebaSi ara marto maTe ma tikis swavlebas exeba. ... feliqs klaini laparakobda<br />
ormag da viwyebaze: universitetSi swavlisas saskolo maTematikis daviwyebaze, Semdeg<br />
_ sauniversiteto maTematikis daviwyebaze, skolaSi maswavleblad dabrunebisas~.<br />
Cven SevecdebiT yoveli Temis warmodgenas axldes deta lu ri komentarebi da<br />
masalis mecnieruli da meTodologiuri safuZvlebis mimoxilva.
swavlebis procesSi meTodikuri orientirebis garkvevis sakiTxebSi daxmarebas<br />
gagiwevT masala, romlis gacnobas in ter netis saSualebiT SeZlebT (http://www.mccme.<br />
ru/edu).<br />
aq mocemulia ruseTisa da amerikis SeerTebuli Statebis cnobil mecnierTa,<br />
sazogadoebriv organizaciaTa da TviT prezident buSis mosazrebebi da rekomendaciebi<br />
maTematikis swavlebis mniSvnelobisa da 21-e saukuneSi misi warmarTvis axali<br />
orientirebis Sesaxeb. magaliTad, amerikis SeerTebuli Statebis nacionaluri komitetis<br />
moxsenebaSi (`jer kidev ar aris gvian~) vkiTxulobT: `miuxedavad sazogadoebis<br />
serio zu li cvlilebebisa, romelic gasuli saukunis meore naxe var Si ganxorcielda,<br />
maTematikisa da sabunebismetyvelo sag ne bis swavlebis meTodika faqtobrivad ar<br />
Secvlila. swav le bis praqtika srulad ar iyenebs im SesaZleblobebs, rome lic saganmanaTleblo<br />
procesis sxvadasxva aspeqtma mogvca...~.<br />
ZiriTadi aqcenti am moxsenebaSi iseve, rogorc zemoT xse nebul sxva rekomendaciebSi<br />
keTdeba moswavlis aqtiur Cab ma ze swavlebis procesSi, rom swavleba Ziebisa da<br />
dasa bu Te bebis gziT unda mimdinareobdes, moswavle TviT unda aRmoa Cendes WeSmaritebas<br />
motivirebuli situaciis dagegmvis Semdeg; mTavaria kvlevis procesi _ ara<br />
marto pasuxebis mosmena kiTxva ze _ `ra~, aramed _ `rogor~, an _ `kidev rogor~.<br />
amas Ta nave, mniSvnelovania imis codnac _ `ratom~ da pasuxebi kiTx vaze _ `me es<br />
risTvis mWirdeba~. yvelaferi es auci le belia moswavleTa momavali profesiuli<br />
saqmianobisTvis, demokratiul procesebSi aqtiuri monawileobisTvis _ dRevan del<br />
sazogadoebaSi, romelic sul ufro metad aris damo kide buli <strong>maTematika</strong>ze.<br />
wigni dagexmarebaT zemoTxsenebuli orientirebis ganxor cie lebis meTodikur<br />
xerxebis gacnobaSi _ kvlevis procesi SeiZleba individualuri iyos, SeiZleba jgufuri<br />
muSaobiT xorcieldebodes. iqneba rekomendaciebi sxvadasxva tipis sas wav lo<br />
procesis ganxorcielebisTvis. moswavlis saxel mZRva nelo am procesis erT-erTi<br />
damxmare saSualebaa. amitom sa Wi roa misi agebis principebi da masalis struqturirebis<br />
sakiTxebic gagacnoT.<br />
moswavlis saxelmZRvanelos Sedgenisas gaviTvaliswineT is ZiriTadi orientirebi,<br />
romlebic ganaTlebisa da mecni ere bis saministros proeqt `ilia WavWavaZis~ SemmuSavebuli<br />
jgu fis mier warmodgenil erovnul saswavlo gegmebSia miTi Te buli _<br />
orientireba Sedegze da am Sedegebis demonst ri re baze, informaciis gamoyenebis<br />
SesaZleblobis demonst ri reba. kavSiri sagnebs Soris da TviT erTi sagnis SigniT<br />
mis sxvadasxva nawilebs Soris (<strong>maTematika</strong>Si warmod ge nil mimar Tu lebebs Soris);<br />
saklaso da klasgareSe muSaobis saqmia no bis erTianoba; orientacia uklebliv yvela<br />
moswav leze (sa ku Tari SesaZleblobebidan gamomdinare, yoveli mos wavle sxvadasxva<br />
xarisxiT miaRwevs Sedegebs); maswavlebelTa in di vi dualuri Taviseburebebis gamovlenis<br />
SesaZleblobebi _ erovnuli saswavlo gegmis Sesruleba sxvadasxva gziT Se iZ leba.<br />
me-7 klasis saxelmZRvanelos Sedgenisas gaviTvaliswineT, rom igi sabazo safexuris<br />
pirvel etaps Seesabameba; amasTanave aris mosamzadebeli etapi momavali arCevanis<br />
(swavlis gagr Ze leba, profesiaTa daufleba) winapirobebis Sesaqmnelad; am periodSi<br />
iwyeba informaciis, unar-Cvevebisa da damoki debu lebebis gasaviTareblad saWiro<br />
pirobebis Seqmna; farTov deba Tanamimdevruli, logikurd gamarTuli msjelobis<br />
unaris gamo muSavebis procesis CarCoebi.<br />
saxelmZRvanelos Sinaarss, rogorc cnobilia, unda gan saz Rvravdes rogorc praqtikuli<br />
moTxovnebi, aseve maTema tikis ganviTarebis Sinagani kanonzomierebebi. im<br />
SemTxvevaSic ki, roca raime axali sakiTxis SemoRebas es ukanaskneli pi ro bebi ufro<br />
gansazRvravs, mainc vcdilobT praqtikuli sa xis sakiTxebTan maT dakavSirebas. aseT<br />
SemTxvevaSi saWiroa zo mierebis dacva _ praqtikasTan yoveli mimarTeba unda iyos<br />
ga mar Tlebuli, moswavleTaTvis gasagebi da xels uwyobdes mo tivaciis process.<br />
7
Sinaarsis SerCevas Sesabamisi asakis moswavleTaTvis mi sawv domobis principi udevs<br />
safuZvelad; es SerCeva _ Camoyalibebuli stabiluri birTvis bazaze xdeba. igi gafil<br />
trulia maTematikis swavlebis gamocdilebiT; tradiciuli Temebis Tanamimdevrobis<br />
axleburi gaazrebiT, maTematikis erTianobidan gamomdinare integraciis xarisxis<br />
gazrdisa da axali sakiTxebiT Sevsebis aucileblobis gaTvaliswinebiT. Sinaarsobrivi<br />
mimarTulebebi saswavlo gegmaSia Camoyali be bu li; maTgan maswavleblebisTvis ukve<br />
nacnobia wina saxel mZRva neloebis mixedviT: monacemTa analizi, aRweriTi statistikis<br />
elementebis cnebebi da maTi praqtikuli ilustraciebi. Tumca, midgoma da<br />
gadmocemis meTodika axleburia _ gazr dilia mimarTulebebis integraciis procesi;<br />
orientirebulia Sedegebze. maswavlebels mudmivad unda axsovdes, rom <strong>maTematika</strong><br />
erTiani mecnierebaa da ara misi sxvadasxva nawilis xelovnuri gaerTianeba. amitom<br />
gadmocemis meTodika iTva lis wi nebs sakiTxebis urTierTkavSirSi, araizolirebulad<br />
gad mo cemas. sistematuria wina masalis gameorebisa da ganmtki ce bis momentebis gaTvaliswineba.<br />
es xels uwyobs kursis erTiani koncefciis ganxorcielebas. pirveli<br />
Tavic ki, rome lic TiTqos gasul wlebSi Seswavlili sakiTxebis gameorebas moicavs,<br />
momavali sakiTxebis gaTvaliswinebiTaa agebuli.<br />
yoveli siaxle isea gadmocemuli, rom ukve ganxiluli sa kiTxebis codnas emyareba.<br />
xSiria mimarTeba sabunebis mety ve lo sagnebTan. TiTqmis yovel paragrafSia mocemuli<br />
Teo riu li masalis komentarebi, saintereso mecnieruli faqtebi, terminebis warmo-<br />
Sobis istoria, maTi xmarebis sxvadasxva aspeqtebi, cnobil mecnierTa biografiuli<br />
monacemebi.<br />
moswavleebSi maTematikis, rogorc zogadsakacobrio kul tu ris nawilis Sesaxeb<br />
warmodgenis Camoyalibebas xels uw yobs SinaarsSi CarTuli epizodebi mecnierebis<br />
istoriidan. isi ni moswavleebs im adamianTa saxelebs acnobs, vinc qmnida ma Te matikas.<br />
maT Sorisaa saxelovani qarTveli maTe ma ti ko se bic.<br />
kacobriobis inteleqtualuri istoriis SesaniSnavi faq te bis gacnoba swavlebaSi<br />
kulturul-istoriul tradiciebs qmnis. vcdilobT gavufrTxildeT da ganvaviTaroT<br />
es tradi ciebi.<br />
saxelmZRvanelos Sedgenis erT-erTi principi moswavleTa asakobrivi Taviseburebebis<br />
gaTvaliswinebaa. vcdilobT davic vaT zomiereba, ar gadavtvirToT saxelmZRvanelo<br />
rTuli dam tkicebebiT; moswavle unda grZnobdes dasabuTebis auci leb lo bas.<br />
es gansakuTrebiT geometriuli sakiTxebis gadmocemas exeba.<br />
dResac aqtualuria profesor iaglomis [41] sityvebi: `Cven me TodikaSi arsebobda<br />
araswori warmodgena, rom mxolod geo met ria uwyobs xels logikuri momTxovnelobis<br />
aRzrdas da geometriaa maTematikuri disciplinebis agebis nimuSi. sinam dvi leSi<br />
maTematikis sxva nawilebSi debulebaTa umetesobis dasabuTebis sizuste metic ki<br />
aris geometriaSi mocemul damtkicebebze~. axali moTxovnebis Sesabamisadaa gadmocemuli<br />
geometriuli masala _ suraTebis gamoyenebiT, romlebic saSualebas aZlevs<br />
moswavles ifiqros, aRmoaCinos faqtebi, gamoiyenos es faqtebi sayofacxovrebo<br />
saqmianobaSi, gana viTaros sivrculi orientacia, intuicia. WeSmaritebisadmi pativiscema,<br />
dasabuTebis saWiroebis gaazreba, dasabuTebisadmi moTxovnilebis gamomuSaveba<br />
mniSvnelovani zneobrivi aspeqtebia da maTze muSaoba <strong>VII</strong> klasSi arc iwyeba da arc<br />
mTavrdeba. maswavlebels vTxovT gaixsenos samkuTxedis kuTxe ebis jamis formulis<br />
gamoyvanis is gza, romelic ramdenime wlis win skolaSi iswavleboda _ igi Tvalsa-<br />
Cino faqtebis, aqsiomebis daxmarebiT dasabuTebas emyareboda [33].<br />
Tumca `maTematikuri azrovneba ar daiyvaneba mxolod deduqciur msjelobebze,<br />
formalur damtkicebebze ...<br />
cnebis gamoyofa, romelic konkretul situacias esa da geba, konkretuli SemTxvevebis<br />
dakvirvebis Sedegad gan z o ga debebis povna, induqciis saSualebiT msjelobebis<br />
8
Catareba, ana logiiT da intuiciiT daskvnis povna _ yvelaferi es _ ma Te matikuri<br />
azrovnebis nawilia [41].<br />
am mosazrebebs Cven mTlianad veTanxmebiT; iseve, rogorc adamaris azrs: `maTematikuri<br />
simkacris roli SemdegSia _ dakanondes intuiciis monapovari, mas sxva mizani<br />
arasdros hqonia!~<br />
zemoTqmuli martiv deduqciur msjelobebze uaris Tqmas ar niSnavs. viziarebT<br />
burbakis gamonaTqvams [13]: `berZ nebidan moyolebuli _ vityviT `<strong>maTematika</strong>~ _<br />
vgulisxmobT `damtkicebas~.<br />
siZneleebi moswavleebs martividan rTulisken mimaval gzaze unda SexvdeT. magram<br />
Tu masala rTulia, zogjer _ da uZlevelic, maSin codnas moCvenebiT daufleba<br />
cvlis.<br />
saxelmZRvaneloSi zomieradaa gamoyenebuli Teoriul-sim rav luri simbolika _<br />
igi damxmare masalis rols asrulebs.<br />
Teoriuli masalis gaazrebasa da aTvisebas xels uwyobs savarjiSoebis sistema.<br />
isini Teoriul masalasTan mWidrod aris dakavSirebuli, aiZulebs moswavles moZebnos<br />
paragrafSi Sesabamisi Teoriuli sakiTxi. raime cnebis aTvisebis mniSvne lovani niSani<br />
misi konkretizaciis unaria. aRniSnuli unaris gamomuSavebas emsaxureba saxelmZRvaneloSi<br />
warmodgenili is savarjiSoebi, romelTa saSualebiT axali cnebebi martivad,<br />
sakmaod damaxasiaTebel situaciebSia gamoyenebuli, CarTulia axal kavSirebSi.<br />
savarjiSoTa mravalferovani sistema (`testebi~, amo ca ne bi, amocanebi jgufuri<br />
da individualuri muSaobisTvis, da ma tebiTi amocanebi), Teoriul nawilSi mocemuli<br />
analizuri msje lobis magaliTebi xels uwyobs moswavleebSi analizuri az r ovnebis<br />
ganviTarebas. sistematurad aris warmodgenili amo canebi, romlebic Teoriis aTvisebas,<br />
moswavlis kritikuli azrovnebis ganviTarebasa da maTematikis Segnebulad<br />
Seswavlas uwyobs xels. praqtikasTan xSiri mimarTeba (axali sakiTxis motivaciisas,<br />
swavlebisa da codnis ganmtkicebis procesSi) xels uwyobs praqtikuli gamoyenebis<br />
unar-Cvevebis gamo mu Savebasa da maTematikis Seswavlisadmi interesis gaRrmavebas.<br />
yovel paragrafs Tan axlavs sakontrolo kiTxvebi, amo ca nebi pasuxebis variantebis<br />
miTiTebiT (e. w. testebi); isini xels uwyobs moswavleTa mier TviTkontrolis<br />
ganxorci elebas.<br />
`testebi~ isea warmodgenili, rom igi moswavleTa si tu aciaSi swrafad garkvevisa<br />
da pasuxebis sworad SerCevis unars amowmebs da ara amoxsnebis Catarebis siswores.<br />
`didi xania mimdinareobs dava am tipis savarjiSoTa dadebiTi da uaryofiTi mxareebis<br />
Sesaxeb. Cven viziarebT im Tvalsazriss, rom Tu pasuxis SerCevas amoxsnis na wilad<br />
CavTvliT, maSin Sesabamisi amocana gamodgeba sas wav lo miznebisTvisac da zog jer _<br />
SemowmebisTvisac. maga liTad, martivi ricxvis SerCeva, roca miTiTebulia ricxvebi,<br />
ro mel Tagan erTi iyofa 5-ze, me ore _ 3-ze, mesame luwia da ar aris 2-is toli.<br />
<strong>maTematika</strong>, SesaZlebelia, erTaderTi saskolo dis cip linaa, romelic damaxsovrebisa<br />
da gameorebis garda zogadi ganaTlebis iseT mniSvnelovan elementebs Seicavs,<br />
rogoricaa amocnoba, analizi, mixvedra, arCeva.<br />
axla SevexoT moswavlis saxelmZRvanelos agebulebas. wignis dasawyisSi gamovxatavT<br />
madlierebas yvelas mimarT, vinc Tavisi yuradRebiT wvlili Seitana wignis<br />
daxvewaSi. gan sakuTrebiT mniSvnelovania saswavlo gegmebisa da saxel mZRvaneloebis<br />
SemmuSavebeli jgufis eqspertebis Rvawli; isini pilotirebis procesSi monawile<br />
maswavlebleTan erTad saxelmZRvanelos Seqmnis Tanamonawileni arian; miwodebuli<br />
masalis Sesabamisad iZleodnen mniSvnelovan miTiTebebs; Ziri Ta di iyo masalis gadmocemis<br />
integraciis xarisxi. Tqvenc Seam CnevT, rom es xarisxi saxelmZRvaneloSi<br />
TandaTanobiT izrdeba, sasurvel dones aRwevs (magaliTad, aRweriTi statis tikis<br />
elementebis gadmocema geometriul da algebrul mimarTulebebTan integraciiT;<br />
9
koordinatTa meTodis, simetri ebis gamoyenebebi) da sistematur xasiaTs atarebs.<br />
avtorTa madlobas misalmeba da keTili survilebi mos devs. aqvea rCevebi wigniT<br />
sargeblobis Sesaxeb.<br />
saxelmZRvanelo 5 Tavisgan Sedgeba, TiToeuli Tavi _ para gra febisgan. xSirad<br />
paragrafi ramdenimenawiliania. daskvniT na wilSi damxmare masalaa gadmocemuli _<br />
istoriuli cno be bi, damatebiTi sakiTxebi klasgareSe da moswavleTa indivi dua luri<br />
muSaobisTvis.<br />
saxelmZRvanelo moswavlis wignisadmi wayenebuli yvela moTxovnis Sesabamisadaa<br />
agebuli. sarCevi wignis dasaw yis Sia mocemuli, maTematikuri terminebis leqsikoni,<br />
maTe ma tikuri niSnebi da maTi gamoyenebis magaliTebi, sagnobrivi saZiebeli _ wignis<br />
boloSi.<br />
moswavlis saxelmZRvanelo swavlebis procesis dagegmvis da warmarTvis erT-erTi<br />
saSualebaa. moswavleebTan saubari SeiZleba wignis teqstisgan gansxvavebuladac aagos<br />
maswav le belma. saxelmZRvanelo exmareba maswavlebels _ masSi dafiqsirebulia<br />
SemecnebiTi saqmianoba, romelic maswav le belma unda awarmoos. maswavleblis saqmianoba<br />
ki sxva saSua le bebis gamoyenebasac gulisxmobs _ maswavleblis wigni, TvalsaCino<br />
masala. Tumca, SevecadeT, rom ar Seqmniliyo sa var jiSoTa sxva krebulebis<br />
gamoyenebis saWiroeba; moswavlis wignSi SemoTavazebuli savarjiSoebi moswavleTa<br />
sxvadasxva SesaZleblobebis gaTvaliswinebiTaa Sedgenili; saWiroa SerCeva da konkretuli<br />
situaciis mixedviT maTi swori gamo yeneba. gakveTilebis warmarTvisadmi<br />
momzadebis sxvadasxva eta pebi (saswavlo wlisadmi momzadeba, mocemuli gakveTilisadmi<br />
momzadeba) maswavlebelma nayofierad unda gamoiyenos. masalis sworad Ser-<br />
Cevis sakiTxSi Cvenc gexmarebiT _ amox s nilia moswavlis wignSi mocemuli TiTqmis<br />
yvela amocana, mi Ti Tebulia meTodikuri rekomendaciebi masalis wardgenisa da<br />
axsnis fazebis Sesaxeb. unda gvaxsovdes, rom <strong>maTematika</strong> yve las sWirdeba da amitom<br />
is unda Seiswavlos yvela moswav lem (Seswavlis xarisxi SeiZleba iyos sxvadasxva _<br />
igi Se fa se bebSi aisaxeba).<br />
Zvirfaso maswavlebelo!<br />
warmatebebs gisurvebT Tqven sapatio da mniSvnelovan saq mia nobaSi.<br />
10<br />
guram gogiSvili, Teimuraz vefxvaZe<br />
ia mebonia, lamara qurCiSvili
<strong>VII</strong> klasis maTematikis erovnuli saswavlo gegma<br />
wlis bolos misaRwevi Sedegebi:<br />
ricxvebi da<br />
moqmedebebi<br />
1. kiTxulobs,<br />
gamosaxavs, adarebs<br />
da alagebs<br />
racionaluri<br />
ricx vebs poziciuri<br />
sistemis<br />
gamoyenebiT<br />
2. sxvadasxva<br />
xer xiT asru lebs<br />
moqmedebebs racionalurricxvebze<br />
3. afasebs racio<br />
nalur ri cxvebze<br />
moq me debaTa<br />
Sedegs<br />
4. erTmaneTTan<br />
akavSirebs zomis<br />
sxvadasxva er-<br />
Teulebs da iyenebs<br />
maT amo canebis<br />
amoxs nisas<br />
kanonzomierebebi<br />
da algebra<br />
5. amoicnobs<br />
da gamosaxavs<br />
sidi de ebs Soris<br />
pir da pir proporci<br />
ul damoki debu<br />
le bas<br />
6. amocanis<br />
amo xs nisas iyenebs<br />
simravlur<br />
cnebebsa da opera<br />
ciebs<br />
7. amartivebs<br />
al gebrul gamosa<br />
xulebas da<br />
xsnis wrfiv gantolebas<br />
8. ganavrcobs<br />
da aanalizebs<br />
obi eqtebis pe riod<br />
ul mim dev robas<br />
an/da mudmivi<br />
nazrdis mqone<br />
ricxviT mimdevro<br />
bas<br />
mimarTuleba<br />
geometria da<br />
sivrcis aRqma<br />
9. amoicnobs<br />
ge o metriul figu<br />
rebs, adarebs<br />
maT saxeobebs da<br />
axdens klasifici<br />
rebas<br />
10. war mo adgens<br />
geo met ri ul<br />
obieqtebs amocanis<br />
kon teq s tis<br />
Sesabamisad<br />
11. axdens geo<br />
met riul gardaqmnebs<br />
da iyenebs<br />
maT fi gura<br />
Ta Tvisebebis<br />
da sad genad<br />
12. iyenebs koor<br />
di natebis<br />
meTods orientaci<br />
isaTvis<br />
13. xsnis geo met<br />
riul amo ca nebs<br />
sam kuTxe deb Tan<br />
dakavSi re buli<br />
cnebe bisa da<br />
faqtebis gamoyenebiT<br />
monacemTa ana lizi,<br />
alba Toba da<br />
sta tistika<br />
14. moipovebs<br />
das muli amo canis<br />
amosaxs ne lad<br />
saWiro Tvi sebriv<br />
da rao denobriv<br />
mo na cemebs<br />
15. awes rigebs<br />
da warmoadgens<br />
Tvisebriv da<br />
rao denobriv mon<br />
a cemebs das muli<br />
amocanis amo -<br />
saxsnelad xel -<br />
sayreli for miT<br />
16. akeTebs Tviseb<br />
riv da raodenobriv<br />
mo na cem<br />
Ta inter pre tacias<br />
da analizs<br />
amocanis kon teqstis<br />
gaTva liswinebiT<br />
11
wlis bolos misaRwevi Sedegebi da maTi indikatorebi<br />
mimarTuleba: ricxvebi da moqmedebebi<br />
maT. <strong>VII</strong>.1. kiTxulobs, gamosaxavs, adarebs da alagebs racionaluri ricxvebs<br />
poziciuri sistemis gamoyenebiT<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• aTwiladis CanawerSi uTiTebs Tanrigebs da asaxelebs TanrigebSi mdgom cifrTa<br />
mniSvnelobebs; iyenebs am codnas aT wiladebis Sedarebis an (zrdadobiT/klebadobiT)<br />
da la ge bisas. (mag. gaSlis sasrul aTwilads saTanrigo Sesak re be bis jamis saxiT,<br />
«daalage klebiT 2.9259, 3.1, 2.93, da 2.899»).<br />
• gamosaxavs da adarebs uaryofiT ricxvebs poziciuri sistemis gamoyenebiT;<br />
axdens mopirdapire ricxvis da ricxvis absoluturi mniSvnelobis cnebebis modelze<br />
demonstrirebas (maT Soris ricxviT RerZze).<br />
• ekvivalenturi formiT wers Sereul ricxvebs, aTwiladebsa da wiladebs; adarebs<br />
da alagebs sxvadasxva saxiT mocemul ricxvebs (aTwiladi ↔ wiladi).<br />
• poziciuri sistemis gamoyenebiT, konkretul maga li Tebze asabuTebs gayofadobis<br />
niSnebidan zogierTs (mag. 3ze da 9ze gayofadobis niSnebs); poulobs mocemuli<br />
ricx vebis umciresi saerTo jeradsa da udides saerTo gamyofs.<br />
maT. <strong>VII</strong>.2. sxvadasxva xerxiT asrulebs moqmedebebs ra cio nalur ricxvebze<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• axdens mTel ricxvebze ariTmetikuli moqmedebebis mo delze demonstrirebas<br />
(mag. `dadebiTi~ da `uaryofiTi~ er Te ulovani `muxtebiT~, e.i. ori gansxvavebuli<br />
feris `nu lo vani wyvilebiT~).<br />
• iyenebs ricxvis Caweris ekvivalentur formebs, moq me debaTa Sesrulebis Tanmimdevrobas,<br />
maT Tvisebebsa da daj gu febas gamoTvlebis gasamartiveblad.<br />
• yofs ricxvs proporciul nawilebad da poulobs ricxvs misi mocemuli nawilis<br />
mixedviT.<br />
• axdens naturalur-maCvenebliani xarisxis Tvisebebis demonstrirebas.<br />
• zepiri angariSisas iyenebs procentis kavSirs ricxvis nawilebTan; poulobs<br />
mocemuli ricxvis procents da xsnis Sebrunebul amocanebs.<br />
• irCevs da iyenebs racionalur ricxvebze ariTmetikuli moq medebebis Sesrulebis<br />
xerxs; (es xerxebia: zepiri, teq no logiebis gamoyenebiT, weriTi algoriTmebi).<br />
maT. <strong>VII</strong>.3. afasebs racionalur ricxvebze moqmedebaTa Se degs<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• gamoTvlebze sayofacxovrebo amocanis amoxsnisas iye nebs zepiri angariSis<br />
xerxebs an Sesabamis SemTxvevaSi, moq me d ebaTa Sedegis Sefasebas.<br />
• afasebs racionalur ricxvebze ariTmetikul moq me de baTa Sedegis mniSvnelobas,<br />
asrulebs moqmedebebs da amow mebs Tavis varauds.<br />
• amrgvalebs racionlur ricxvebs miTiTebuli sizustiT; miax loebiT poulobs<br />
(sizustis miTiTebis gareSe) ariT me ti kuli gamosaxulebis mniSvnelobas.<br />
• iyenebs Sefasebas aTwiladebze (weriTi algoriTmis an kalkulatoris gamoyenebiT)<br />
Catarebuli gamoTvlebis Sedegis adekvaturobis Sesamowmeblad.<br />
maT. <strong>VII</strong>.4. erTmaneTTan akavSirebs zomis sxvadasxva erTe ulebs da iyenebs maT<br />
amocanebis amoxsnisas<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• irCevs da iyenebs Sesaferis erTeulebs sididis cvli l ebis, moZraobis siCqaris,<br />
masStabisa da ruqaze manZilis pov nasTan dakavSirebul amocanebis amoxsnisas.<br />
• xsnis praqtikul saqmianobasTan dakavSirebul da/an sxva saswavlo discipli-<br />
12
nebidan momdinare amocanebs gamoT v lebze (mag. umartivesi xarjTaRricxva; istoriuli<br />
epoqis xangrZlivobis gansazRvra; amocanebi procentebze da pro po rciaze:<br />
xsnarebi, Senadnobebi da sxva).<br />
• mocemuli wrfivi damokidebulebis gamoyenebiT gamo sa xavs erT sistemaSi mocemul<br />
erTeuls sxva sistemis erTe uliT.<br />
• gamosaxavs mocemul erTeuls igive sistemis sxva erTe ulis saSualebiT. (mag.<br />
km/sT ebSi mocemul siCqares gamo sa xavs m/wm iT).<br />
Sinaarsi<br />
1. mTeli ricxvebi da ariTmetikuli moqmedebebi mTel ricx vebze.<br />
2. wiladebi, aTwiladebi da zogierTi kavSiri maT Soris.<br />
3. procenti (100ze naklebi an toli da 1ze meti an toli procenti); kavSirebi:<br />
erTidaigive mTelis procenti da nawili.<br />
4. ricxvebis Sedareba da ariTmetikuli moqmedebebis Sedegis Sefaseba.<br />
5. ricxvis proporciul nawilebad dayofa (mag. 2 : 3 : 5).<br />
6. ricxvebis umciresi saerTo jeradi da udidesi saerTo gamyofi; ricxvis<br />
martiv mamravlebad daSla.<br />
7. ricxvis naturalurmaCvenebliani xarisxi<br />
8. naSTiT gayofa, naSTi da gayofadobis niSnebidan zogi er Ti.<br />
9. zomis erTeulebi, zomis erTeulebs Soris kavSirebi da zomis erTeulebis<br />
gamoyeneba: masStabi; erTi sistemis er Teulis sxva sistemis Sesabamisi erTeuliT<br />
gamosaxva.<br />
10. fasdakleba/fasis gazrda (TanmimdevrobiTi da erT je radi fasdaklebebis/<br />
fasebis zrdis erTmaneTTan Sedareba) da martivi xarjTaRricxva.<br />
mimarTuleba: kanonzomierebebi da algebra<br />
maT. <strong>VII</strong>.5. amoicnobs da gamosaxavs sidideebs Soris pirdapirproporciul<br />
damokidebulebas<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• mocemuli damokidebulebisaTvis Tvisebrivad da raode nob rivad aRwers Tu ra<br />
gavlenas axdens erTi sididis cvli le ba meoris mniSvnelobaze; moyavs mudmivi da<br />
aramudmivi rao de nobrivi cvlilebis magaliTebi yoveldRiuri cxovrebidan.<br />
• sityvierad Camoyalibebul debulebas sidideebs Soris damo kidebulebisa da<br />
mimarTebis Sesaxeb gamosaxavs gra fi ku lad an/da cxriliT da piriqiT – grafikulad<br />
an/da cxri liT gamosaxul damokidebulebas aRwers sityvierad.<br />
• sxvadasxva xerxiT (grafikulad, cxrilis saxiT, sity vi erad, algebrulad)<br />
gamosaxul damokidebulebebs Soris miu TiTebs erTsa da imave damokidebulebebs.<br />
maT. <strong>VII</strong>.6. amocanis amoxsnisas iyenebs simravlur cnebebsa da operaciebs<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• sxvadasxva xerxiT mocemuli simravlisaTvis gansaz R vravs mocemuli elementis<br />
kuTvnilebas mocemuli sim rav lisadmi.<br />
• problemis gadaWrisas, iyenebs zogierT damxmare xerxs sim ravleTa Soris mimarTebebis<br />
dasadgenad da simravluri ope raciebis Sesasruleblad.<br />
• sworad iyenebs simravleTa Teoriis cnebebs da Sesa ba mis aRniSvnebs sasrul<br />
simravleebze operaciebis (ori sim rav lis TanakveTa da gaerTianeba), sasrul simravleTa<br />
Soris mi marTebis, elementsa da simravles Soris mimarTebis gamo sa x visas.<br />
maT. <strong>VII</strong>.7. amartivebs algebrul gamosaxulebas da xsnis wrfiv gantolebas<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• teqsturi amocanis amosaxsnelad adgens da xsnis erT ucnobian wrfiv gantolebas.<br />
13
• iyenebs moqmedebaTa Tvisebebs, maTi Tanmimdevrobas da dajgufebas algebruli<br />
(araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xarisxis) gamosaxulebis<br />
gasamartiveblad da misi mniSvnelobis gamosaTvlelad cvladebis mocemuli mniSvnelobebisaTvis.<br />
• algebruli gardaqmnebisa an/da logikuri msjelobis ga moyenebiT asabuTebs an<br />
uaryofs ori algebruli (araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xarisxis)<br />
gamosa xu lebis igivur tolobas.<br />
maT. <strong>VII</strong>.8. ganavrcobs da aanalizebs obieqtebis periodul mimdevrobas<br />
an/da mudmivi nazrdis mqone ricxviT mimdevrobas<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• periodul mimdevrobaSi gamoyofs mimdevrobis periods.<br />
• warmoadgens mimdevrobis mocemuli fragmentis gavr co bis or an met variants,<br />
ganmartavs gavrcobis variantebs da adarebs maT.<br />
• dasmuli amocanis konteqstidan gamomdinare irCevs mimdevrobis gavrcobis<br />
variants da asabuTebs Tavis arCevans.<br />
• ganavrcobs mudmivi nazrdis mqone ricxviT mimdevrobas; asa xelebs realur<br />
viTarebaSi iseTi procesis magaliTebs, rom lebic aseTi mimdevrobiT aRiwereba.<br />
Sinaarsi<br />
1. pirdapirproporciuli damokidebuleba da misi ga mo sax va grafikis da<br />
cxrilis saSualebiT.<br />
2. simravleTa Teoriis cnebebi, operaciebi da Sesabamisi aRniSvnebi sasruli<br />
simravleebis SemTxvevaSi.<br />
3. teqsturi amocanebis amoxsna wrfivi gantolebebis gamoyenebiT.<br />
4. araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xa ris xis gamosaxulebebis<br />
gamartiveba da mniSvnelobis gamoTvla.<br />
5. perioduli mimdevrobebi da mudmivi nazrdis mqone ricx viTi mimdevrobebi.<br />
mimarTuleba: geometria da sivrcis aRqma<br />
maT. <strong>VII</strong>.9. amoicnobs geometriul figurebs, adarebs maT saxeobebs da axdens<br />
klasificirebas<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• arqiteqturisa da xelovnebis nimuSebSi an maT ilus t raciebSi, yofiTi daniSnulebis<br />
sagnebSi asaxelebs misTvis nac nob geometriul figurebs an maT nawilebs.<br />
• ayalibebs mimarTebebs (mag. zogadobakerZooba) figu ra Ta saxeobebs Soris.<br />
• asaxelebs figuras misi niSan-Tvisebebis mixedviT, msje lobs figuris amosacnobad<br />
maTi sakmarisobis/arasakmarisobis Sesaxeb.<br />
maT. <strong>VII</strong>.10. warmoadgens geometriul obieqtebs amocanis konteqstis Sesabamisad<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• agebs dasmuli amocanis Sesabamis naxazs da adek va tu rad iyenebs asoiT aRniSvnebs.<br />
• aRwers geometriul obieqtTa mocemul grafikul gamo sa xulebebs an obieqtTa<br />
urTierTmdebareobas Sesabamisi ter mi nologiis gamoyenebiT. (mag. marTkuTxa paralelepipedis<br />
ro mel waxnagebs ekuTvnis miTiTebuli wvero).<br />
• gamosaxavs brtyel figurebs ise, rom maTi TanakveTa/gaer Tianeba iyos miTiTebuli<br />
formis an Tvisebebis mqone fi gura.<br />
maT. <strong>VII</strong>.11. axdens geometriul gardaqmnebs da iyenebs maT figuraTa Tvisebebis<br />
dasadgenad<br />
14
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• garemomcvel obieqtebs Soris moiZiebs simetriul obi eq tebs.<br />
• xazavs brtyeli figuris (texili, mravalkuTxedi) si met riul figuras miTiTebuli<br />
simetriis RerZis mimarT; ax dens brtyeli figuris (texili, mravalkuTxedi)<br />
paralelur gada tanas.<br />
• uTiTebs brtyeli figuris simetriis RerZs/RerZebs; ax dens simetriulobis<br />
demonstrirebas; iyenebs figuris simet riulobas figuris Tvisebis dasadgenad.<br />
maT. <strong>VII</strong>.12. iyenebs koordinatebis meTods orien ta ci isaT vis<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• orientirebs rukaze an sakoordinato sibrtyeze koor di natebis gamoyenebiT<br />
(mag. asaxelebs mocemuli wertilis koor dinatebis miaxloebiT an zust mniSvnelobas;<br />
poulobs wer tils mocemuli mTelricxovani koordinatebis mixedviT).<br />
• asaxelebs sakoordinato RerZebis mimarT mocemuli wer tilis RerZulad simetriuli<br />
wertilis koordinatebs.<br />
• poulobs paraleluri gadataniT miRebuli figuris nebis mieri wertilis koordinatebs<br />
misi winasaxis ko or dinatebisa da miTiTebuli paraleluri gadatanis<br />
meSveobiT.<br />
maT. <strong>VII</strong>.13. xsnis geometriul amocanebs samkuTxe deb Tan dakavSirebuli cnebebisa<br />
da faqtebis gamoyenebiT<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• iyenebs samkuTxedebis tolobis niSnebs figuraTa Tvi se bebis dasadgenad, figuraTa<br />
ucnobi elementebis mosaZebnad an realur viTarebaSi manZilis arapirdapiri<br />
gziT dasadgenad.<br />
• xsnis agebis martiv amocanebs.<br />
• poulobs mizez-Sedegobriv kavSirebs samkuTxedTan da mis elementebTan dakavSirebul<br />
debulebebs Soris.<br />
Sinaarsi<br />
1. wertilebi, wrfeebi da sibrtyeebi: mimarTebebi maT Soris.<br />
2. geometriuli figurebi: klasifikacia sxvadasxva niSniT (mag. amozneqili<br />
da araamozneqili, brtyeli da sivrculi).<br />
3. kuTxeebi: elementebi, zoma, klasifikacia, Tvisebebi.<br />
4. samkuTxedebi: elementebi, klasifikacia, Tvisebebi, tolobis niSnebi.<br />
5. geometriuli gardaqmnebi sibrtyeze: paraleluri gadatana, samkuTxedebi<br />
(elementebi, klasifikacia, Tvisebebi, tolobis niSnebi).<br />
6. koordinatTa sistema; orientireba sibrtyeze, gar daq mne bis gamosaxva.<br />
7. agebis umartivesi amocanebi: mocemuli samkuTxedis to li samkuTxedis,<br />
kuTxis biseqtrisa, monakveTis SuamarTobis age ba.<br />
mimarTuleba: monacemTa analizi, albaToba da statistika<br />
maT. <strong>VII</strong>.14. moipovebs dasmuli amocanis amosaxs nelad saWiro Tvisebriv da<br />
raodenobriv monacemebs<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• ganasxvavebs Tvisebriv da raodenobriv monacemebs, iye nebs monacemTa Segrovebis<br />
Sesaferis saSualebas (gazomva, dak virveba).<br />
• mocemul TemasTan dakavSirebiT svams kiTxvebs, gan sazRvravs respondentebs<br />
da moipovebs saWiro monacemebs.<br />
• mocemuli amocanisTvis damoukideblad gegmavs da atarebs statistikur eqsperiments<br />
da agrovebs monacemebs.<br />
15
maT. <strong>VII</strong>.15. awesrigebs da warmoadgens Tvisebriv da rao de nobriv monacemebs<br />
dasmuli amocanis amosaxsnelad xel say reli formiT<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• axdens Tvisebriv da raodenobriv monacemTa dalagebas/kla sifikacias, warmoadgens<br />
monacemebs siis/piqtogramis saxiT, msjelobs dalagebis/klasifikaciis<br />
principze.<br />
• qmnis mowesrigebul monacemTa cxrilebs da asabuTebs SerCeuli dizainis mizanSewonilobas.<br />
• agebs sxvadasxva diagramebs erTi da igive Tvisebrivi an raodenobrivi monacemebisTvis<br />
da msjelobs, Tu monacemTa ramdenad mniSvnelovan aspeqtebs warmoaCens<br />
TiToeuli da ra upiratesoba gaaCnia TiToeuls.<br />
maT. <strong>VII</strong>.16. akeTebs Tvisebriv da raodenobriv monacemTa in ter pretacias da<br />
analizs amocanis konteqstis gaT va lis winebiT<br />
Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />
• svams kiTxvebs monacemebis Sesaxeb an/da axasiaTebs mo nacemebs, romlebic<br />
warmodgenilia siis, cxrilis, piq tog ra mis an diagramis saxiT, msjelobs arsebul<br />
kanon zo mierebebsa da gamorCeul monacemebze.<br />
• irCevs Sesaferis Semajamebel ricxviT maxasiaTeblebs, asa buTebs Tavis arCevans,<br />
iTvlis da iyenebs maT monacemTa jgu fis dasaxasiaTeblad.<br />
• adarebs monacemTa ramdenime jgufs da warmoaCens Tvi sebriv da raodenobriv<br />
msgavsebasa da gansxvavebas maT Soris (Semajamebeli ricxviTi maxasiaTeblebis gare-<br />
Se).<br />
Sinaarsi<br />
1. monacemTa Segrovebis saSualebani: gazomva da dakvir ve ba; gamokiTxva;statistikuri<br />
eqsperimenti.<br />
2. Tvisebrivi da raodenobrivi monacemebis organizacia: mo nacemebis klasifikacia<br />
(garda intervalebad dajgufebisa); mo nacemTa dalageba zrdadobaklebadobiT<br />
an leq si ko gra fi uli meTodiT.<br />
3. monacemTa mowesrigebuli erTobliobebis raodenobrivi da Tvisebrivi niSnebi:<br />
monacemTa raodenoba, pozicia da Tan mim devroba erTobliobaSi, monacemTa<br />
sixSire; ganmeorebis ti pis kanonzomierebani; gamorCeuli (mag., eqstremaluri,<br />
iS vi aTi) monacemebi.<br />
4. monacemTa warmodgenis saSualebani raodenobrivi da Tvi sebrivi monacemebisTvis:<br />
sia, cxrili, piqtograma, wer ti lovani, meseruli, xazovani, svetovani<br />
diagramebi.<br />
5. monacemTa Semajamebeli ricxviTi maxasiaTeblebi Tvi seb rivi da raodenobrivi<br />
monacemebisTvis: centraluri ten den ciis sazomebi saSualo, moda; monacemTa<br />
gafantulobis sa zomi gabnevis diapazoni.<br />
16
Sinaarsisa da miznebis ruka<br />
Temebis Camona Tvali miznebi; Sinaarsis gardaqmna miznad;<br />
erovnul saswavlo gegmaSi<br />
miTiTebuli Sesabamisi punqtebi<br />
naturalur ricxvTa mwkrivi<br />
naturaluri ricx vis Caweris<br />
sxvadasxva wesi<br />
jgufuri muSaoba (xa ris xis<br />
Tviseba)<br />
gayofa, gayofadobis Tvisebebi<br />
gayofadobis niSnebi<br />
jgufuri muSaoba udidesi<br />
saerTo gam yo fi umciresi<br />
saerTo je ra di<br />
Tematuri Semowmeba (sakontrolo<br />
wera # 1)<br />
naturaluri ricxvebisa da maTi<br />
Tvisebebis Sesaxeb codnis gaRr ma veba;<br />
poziciuri sistemis warmodgena;<br />
Tvlis sistemebi (arasavaldebulo)<br />
didi ricxvebi da maTi Caweris xer xebi.<br />
es masala wina wlebSi Seswav li li<br />
sakiTxebis gameorebasa da gan m tkicebas<br />
emsaxureba. <strong>VII</strong>.2(2)<br />
kanonzomierebebis aRmoCenis unaris<br />
ganviTareba axarisxebisas e. w. `bo lo<br />
cifris~ cxrilis saSualebiT. <strong>VII</strong>.2(4)<br />
poziciuri sistemis gamoyenebis unaris<br />
ganviTareba, naSTiani gayofis<br />
Tvisebebis gamoyenebiT kanonzo mie rebebis<br />
gansazRvra. poulobs mocemuli<br />
ricxvebis udides saerTo gamyofsa<br />
da umcires saerTo jerads, iyenebs<br />
maT praqtikuli amocanebis amoxs nisas.<br />
<strong>VII</strong>.1(4)<br />
umciresi saer To jeradisa da udidesi<br />
saerTo gamyofis cnebebis aTvisebis<br />
Semow meba.<br />
proeqti xarjTaRricxvis Sedgenis unaris<br />
gamomuSaveba, arCevanis dasabuTeba,<br />
cnobarebis gamoyeneba <strong>VII</strong>.3(1)<br />
mTeli ricxvebi<br />
mTeli ricxvis mo du li, mTeli<br />
ricxve bis Sedareba<br />
mTeli ricxvebis Sekreba<br />
mTeli ricxvebis ga mok leba<br />
mTeli ricxvebis gam rav leba<br />
da gayofa<br />
simravle, qve sim rav le, venis<br />
diagramebi<br />
naturaluri ricxvis cnebis ga far-<br />
Toebis algebruli gzis gacno biereba,<br />
geometriuli gamosaxvisa da<br />
misi gamoyenebis unaris gamomuSaveba;<br />
Sedareba, moduli. mTel ricxvebze<br />
moqmedebebis TvalsaCino warmodgena<br />
(sxvadasxva modelis gamoyenebis unari).<br />
<strong>VII</strong>. 2(1,2).<br />
Teoriul-simravluri cnebebi da maTi<br />
gamoyenebis unari (amocanebis amoxs na<br />
venis diagramebis gamo ye ne biT) <strong>VII</strong>.6<br />
sa vara u do<br />
sas wav lo<br />
dro<br />
4 sT<br />
1 sT<br />
12 sT<br />
1 sT<br />
1 sT<br />
7 sT<br />
4 sT<br />
jgufuri muSaoba naSTTa ariTmetikis propedevtika 1 sT<br />
dadebiTi racio na luri ricxvebi<br />
aTwiladis CanawerSi Tanrigebis miTi-<br />
Tebisa da cifrebis mniSvne lo be bis codnis<br />
gamoyeneba aTwiladebis Se darebisas.<br />
<strong>VII</strong>.1<br />
jgufuri muSaoba xarjTaRricxvis dagegmva, Sefa se ba,<br />
SerCeva. <strong>VII</strong>. 3(1)<br />
2 sT<br />
1 sT<br />
17
acionaluri ricx vebi<br />
moqmedebebi racio nalur<br />
ricxvebze.<br />
racionaluri ricx vis naturalurmaCve<br />
neb liani xarisxi<br />
Tematuri Semowmeba<br />
(sakontrolo wera # 2)<br />
cvladiani gamosa xu le ba. cvladiani<br />
gamosaxulebis mniSvnelobis<br />
povna. ga mo saxulebis<br />
gar daqmna.<br />
Tematuri Semowmeba<br />
(sakontrolo wera # 3)<br />
monacemTa analizi da statistika<br />
1. monacemTa Segro veba<br />
2. monacemTa war mod ge na xelsayreli<br />
for mi T<br />
3. piqtograma<br />
geometriuli figu rebi<br />
1. wertili. wrfe. mo nakveTi.<br />
sxivi. wrfeebis urTierTganlagebis<br />
SemTxvevebi.<br />
2. wrfeebisa da sibr tye ebis<br />
urTierT gan la gebis SemTxvevebi<br />
3. kuTxe. kuTxeTa ur TierTganlageba<br />
4. monakveTis da kuTxis gazomva<br />
5. kuTxeTa klasi fi ka cia. marTobuli<br />
wrfe ebi<br />
jgufuri muSaoba (amo canebis<br />
amoxsna wrf eze modelirebis<br />
gamoyenebiT)<br />
Tematuri Semowmeba (sakontrolo<br />
wera # 4)<br />
gantoleba. ganto le bis fesvi<br />
wrfivi erTucno biani gantoleba<br />
wertilis koor di na tebi wrfeze<br />
da sib r tyeze. ganto lebaTa amoxsnis<br />
geometriuli xerxi<br />
1. wertilis koor di na tebi wrfeze<br />
2. wertilis koor di natebi sibrtyeze<br />
3. sakoordinato me oTxe debi<br />
18<br />
racionalur ricxvTa simravlis gaazreba,<br />
Tvisebebi, moqmedebebi, gamoyeneba<br />
sayofacxovrebo amocanebis amoxsnisas.<br />
<strong>VII</strong>.2, <strong>VII</strong>.3<br />
6 sT<br />
masalis aTvisebis Semowmeba 2 sT<br />
cvla diani gamosaxulebis Sedgenis 12 sT<br />
Cve vebi, cvladiani gamosaxulebebis<br />
gar daqmnis sxvadasxva wesis dauf le ba<br />
(moqmedebaTa Tvisebebi, Semok le buli<br />
gamravlebis formulebi). geometriuli<br />
TvalsaCinoebis gamo ye ne ba. <strong>VII</strong>. 7<br />
masalis aTvisebis Semowmeba 1 sT<br />
miznobrivi informaciis Segro ve bi sa<br />
da damuSavebis xerxebis Sed ge nis unaris<br />
gamomuSaveba.<br />
<strong>VII</strong>.14, <strong>VII</strong>.15<br />
geometriuli figurebis warmod ge nis,<br />
urTierTganlagebis SemTxve ve bis aTviseba,<br />
gazomvis operaciis arsis Sesaxeb<br />
warmodgenis Camoya li be ba (monakveTis<br />
sigrZe, kuTxis zo ma); kuTxeebis zomebis<br />
mixedviT kla si fikaciis warmodgena.<br />
nacnobi geo met riuli figurebis amocnobis<br />
una ris gamomuSaveba. <strong>VII</strong>.9; <strong>VII</strong>.10<br />
3 sT<br />
5 sT<br />
masalis aTvisebis Semowmeba 1 sT<br />
gantolebis, rogorc bunebasa da sazo<br />
gadoebaSi mimdinare mraval fe ro van<br />
movlenaTa aRweris ZiriTadi mo delis<br />
Sesaxeb, modelirebis meTo de bis Sesaxeb<br />
warmodgenebis gaazreba; gan tolebis,<br />
rogorc maTematikis erT-erTi ZiriTadi<br />
enis dauflebis unar ze muSaoba. <strong>VII</strong>.7<br />
maTematikis mniSvnelovani aparatis<br />
_ koordinatTa meTodis gacnoba; mis<br />
gamoyenebis unarze muSaoba; ko or di natebis<br />
gamoyenebiT amocanebis amox snis<br />
xerxebis Seswavla.<strong>VII</strong>. 7<br />
3 sT<br />
4 sT
amocanebis amoxsna gantolebis<br />
saSua le biT<br />
amocanebis amoxsnis sxvadasxva<br />
xerxi<br />
naturalurmaCvenebli ani<br />
xarisxis Tvisebebi<br />
jgufuri muSaoba<br />
(naturalurmaCve neb li ani<br />
xarisxis Tvise be bis gamoyeneba)<br />
teqsturi amocanebis amosaxsnelad gantolebis<br />
Sedgenisa da amoxsnis unaris<br />
gamomuSaveba<br />
amocanebis amoxsnis sxvadasxva xerxebis<br />
warmodgena <strong>VII</strong>.7, <strong>VII</strong>.6<br />
naturalurmaCvenebliani xarisxis Tvisebebis<br />
warmodgena da gamoyeneba <strong>VII</strong>.2(4)<br />
texili. mra val kuTxe di asaxelebs da amoicnobs geomet riul<br />
figurebs: texils, mraval ku Txeds.<br />
gamosaxavs brtyel figurebs ise, rom<br />
maTi TanakveTa (gaerTianeba miTiTebuli<br />
formis an Tvisebebis mqone figura iyos).<br />
<strong>VII</strong>.10; <strong>VII</strong>.11<br />
jgufuri muSaoba (kombinatorikis<br />
amocanis amoxsna<br />
xisebri diagramis saSualebiT)<br />
RerZuli simetria<br />
paraleluri gada ta na<br />
amocanebis amoxsna<br />
individualuri mu Sa obis<br />
proeqti (`umok lesi marSruti~<br />
_ te xilis sigrZe)<br />
Tematuri Semowmeba<br />
(amocanebis amoxsnis sxvadasxva<br />
xerxi, na tu ra lurmaCvenebliani<br />
xarisxi<br />
sakontrolo wera # 5)<br />
Sefardeba. pro por cia.<br />
proporciis gamo ye ne ba. procenti<br />
amo ca ne bis amoxsna<br />
procen tis gamoyenebaze.<br />
jgu fu ri muSaobis proeq ti<br />
(martivi xarjTaR ricx vis<br />
Sedgena)<br />
Tematuri Semowmeba<br />
sakontrolo wera # 6<br />
iyenebs paralelur gadatanas, Rer Zul<br />
simetrias figuraTa Tvisebebis dasadgenad;<br />
garemomcvel obieqtebs Soris<br />
moiZiebs si metriul obieq tebs; xazavs<br />
texilis, mraval kuTxe dis simetriul<br />
figuras mi Ti Te bu li RerZis mimarT da<br />
axdens maT pa ra lelur gadatanas. <strong>VII</strong>.12<br />
iyenebs proporcias, procents praq tikuli<br />
amocanebis amoxsnisas (xsna re bi,<br />
Senadnobebi, ....); xsnis praq ti kul amocanebs<br />
umartives xarjT aRricxvasTan<br />
dakavSirebiT; iyenebs ricxvis proporciuli<br />
gayofis wess amocanebis amoxsnisas.<br />
iyenebs proporcias masStabTan da rukaze<br />
manZilis povnasTan dakavSi re buli<br />
amocanebis amoxsnisas. akav Sirebs zomis<br />
sxvadasxva erTeulebs<br />
<strong>VII</strong>.2(3,5), <strong>VII</strong>.4<br />
8 sT<br />
2 sT<br />
1 sT<br />
3 sT<br />
1 sT<br />
6 sT<br />
1 sT<br />
2 sT<br />
9 sT<br />
2 sT<br />
2 sT<br />
19
statistikis elemen te bi. monacemTa<br />
Sema ja mebeli ricxviTi<br />
ma xa siaTeblebi.<br />
samkuTxedi. samku Txe dis elementebi<br />
samkuTxedebis klasi fi kacia<br />
20<br />
avlens Tvisebriv da raodenobriv monacemTa<br />
interpretaciisa da analizis<br />
unars, Semajamebeli ricxviTi ma xasiaTeblebis<br />
warmodgenis da gamo ye nebis<br />
unars <strong>VII</strong>. 16<br />
samkuTxedisa da misi elementebis warmodgena;<br />
klasifikacia sxvadasxva niSnis<br />
mixedviT. asaxelebs misTvis nacnob geometriul<br />
figuras yofiTi daniSnulebis<br />
sagnebSi <strong>VII</strong>. 9(3)<br />
mimdevrobebi mimdevrobis mocemuli fragmen tebis<br />
mixedviT gavrcobaTa warmodgena.<br />
obieqtebis perioduli mimdevrobebi.<br />
mudmivi nazrdis mqone ricxviTi mimdevrobebis<br />
warmodgena; periodul mimdevrobaSi<br />
periodis dasaxeleba. <strong>VII</strong>.8<br />
jgufuri muSaoba (gantolebis<br />
Sed gena, perioduli mimdev<br />
robebis gamoye ne ba)<br />
tolferda samkuT xedi<br />
samkuTxedebis to lo bis niSnebi<br />
s a m k u T x e d i s k u T x e e b i s<br />
jami<br />
marTkuTxa samkuT xedi<br />
monakveTis SuamarTo bis<br />
Tviseba<br />
jgufuri muSaoba ( samkuTxedebis<br />
tolo bis niSnebis<br />
gamoyeneba)<br />
individualuri mu Sa o bis<br />
proeqti (xarj TaR ricx vis<br />
Sedgena)<br />
samkuTxedebis tolobis niSnebis warmodgena<br />
da maTi gamoyeneba praqtikuli<br />
amocanebis amoxsnisas<br />
tolferda samkuTxedis Tvisebebis<br />
dasabuTeba<br />
samkuTxedis kuTxeebis jamis for mu lis<br />
gamoyvana, TvalsaCino war mod gena. marTkuTxa<br />
samkuTxedis Tvi se be bis warmodgena<br />
da gamoyeneba praq ti kuli amocanis amoxsnisas.<br />
mona kve Tis SuamarTobis Tvisebis<br />
gamo ye neba.<br />
2 sT<br />
3 sT<br />
2 sT<br />
2 sT<br />
1 sT<br />
8 sT<br />
2 sT<br />
1 sT<br />
1 sT<br />
kuTxis biseqtrisis Tviseba kuTxis biseqtrisis Tviseba da misi<br />
gamoyeneba. agebis amocanebi. <strong>VII</strong>.13(1) 2 sT<br />
Tematuri Semowmeba, sakontrolo<br />
wera #7 (samkuTxedi,<br />
Tvisebebi)<br />
amocanebi agebaze samkuTxedis toli samkuTxedis age ba<br />
monakveTis SuamarTobis, biseqt risis<br />
agebis amocanebi <strong>VII</strong>.13(2)<br />
2 sT<br />
4 sT<br />
gameoreba 6 sT
saswavlo masalis wardgenis fazebi da gakveTilis<br />
dagegmvis zogadi principebi<br />
saswavlo procesis organizaciis ZiriTadi forma gakve Ti lia; saganmanaTleblo,<br />
aRmzrdelobiTi da praqtikuli miz ne bis ganxorcieleba gakveTilze xdeba. amitom<br />
maTematikis swav lebis ZiriTadi sakiTxi gakveTilis kargi momzadeba da Cata rebaa.<br />
meTodikur literaturaSi didaqtikuri cneba _ `gakve Ti li~ ZiriTadad ase aRiwereba:<br />
gakveTili logikurad das ru lebuli, mTliani saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis<br />
gar kve uli SemosazRvruli monakveTia. masSi rTul urTierT da mo kidebulebaSia<br />
procesis yvela ZiriTadi elementi: Sinaarsi, mizani, saSualebebi, meTodebi, organizacia;<br />
yovel gakveTilze gansazRvruli saganmanaTleblo da aRmzrdelobiTi<br />
amocanebi wydeba; am amocanebis gadawyveta konkretuli saswavlo ma sa lis ganxilvis<br />
procesSi mimdinareobs.<br />
maTematikis gakveTilisadmi wayenebuli mTavari moTxov naa ZiriTadi didaqtikuri<br />
amocanis arseboba _ im Temis Ses wav lis miznis arseboba, romlis gadawyvetis procesi<br />
mo ce mul gakveTilze mimdinareobs. yoveli gakveTilis win kargad unda gaiazroT misi<br />
Sinaarsi da mizani, amaSi Cven mier mo wo debuli ruka dagexmarebaT. miznis Sesabamisi<br />
unda iyos kar gad gaazrebuli da dagegmili saswavlo masalis wardgenis fazebi:<br />
• motivacia; ar aris sakmarisi, rom maswavlebels gaaz re buli hqondes mizani;<br />
saWiroa, rom igi moswavleebisTvisac gax des ZiriTadi mizani. moswavleebTan saubari<br />
unda daviwyoT ara imiT, Tu ras vaswavliT, aramed mniSvnelovania Tavidanve interesis<br />
aRZvra da iseTi situaciis Seqmna, roca moswavle motivirebulia da poulobs<br />
pasuxebs kiTxvaze _ `risTvisaa saWiro~. motivacia SesaZlebelia praqtikuli<br />
amocanis dayenebiTa da misi amoxsnis xerxebis ZiebiT daviwyoT, an maTematikis Siga<br />
kanonzomierebis gaazrebiT, problemuri situaciis Seqmnis xelSewyobiT; mxolod<br />
amis Semdeg xdeba Sesabamisi amocanis dasma da misi amoxsnis Zieba.<br />
• amocanis gansazRvris Semdeg mimdinareobs misi amoxsnis gzis Ziebis procesi.<br />
amoxsnis Ziebis procesis warmarTvis sxvadasxva meTodikuri saSualeba arsebobs. yovel<br />
amocanas, rogorc wesi, amoxsnis Ziebis garkveuli forma miesadageba. es formebia _<br />
muSaoba jgufebad (SesaZlebelia or-oradac), mTeli klasis erToblivi monawileobiT,<br />
individualuri muSaoba da a. S. im SemTxvevaSic ki, roca amocanis amoxsnis ZiebaSi<br />
mTeli klasi erTdrouladaa Cabmuli, maswavlebelma swavleba ise unda warmarTos<br />
(moxerxubuli kiTxvis dasmis saSualebiT), rom Temis Seswavlis procesis ZiriTadi<br />
Semoqmedebi Tavad moswavleebi aRmoCndnen; maswavlebeli am SemTxvevaSi warmarTvelis,<br />
diriJoris funqcias unda asru lebdes.<br />
moswavlis saxelmZRvanelos teqsti mogcemT aseTi gakve Ti lebis Catarebis sa-<br />
Sualebas. igi ZiriTadi saswavlo saSua le baa da amitom gakveTilisTvis mzadebis<br />
procesSi teqs tebis, ilustraciebis, savarjiSoebis gacnobas, daxarisxebas didi dro<br />
unda dauTmoT. Tumca, maswavleblis wignic dagex ma rebaT TiToeul etapze (sawyisi,<br />
damagvirgvinebeli) Sesas rulebeli savarjiSoebis SerCevis sakiTxSi.<br />
Sinarsisa da miznebis rukaSi ver mivuTiTeT Temis Seswav lis yvela mizani, romelic<br />
saganmanaTleblo da aRmzrde lo biTi amocanebis gadawyvetis komponentebisgan Sedgeba.<br />
ar unda gavaigivoT mizani SinaarsTan. magaliTad, samkuTxedis kuTxeebis jamis formulis<br />
gamoyvana saxelmZRvaneloSi isea warmodgenili, rom igi am Temis Sinaarsis miznad<br />
gardaqmnis process kargad warmogvidgens; dasmuli amocanis amoxsna kritikuli<br />
azrovnebis, msjelobisa da dasabuTebis unaris gamomuSaveba, geometriul figuraTa<br />
gamosaxvis da am figu raTa Tvisebebis SeswavlaSi eqsperimentis gamoyenebis unaris<br />
gamomuSavebaa. am miznebis gansaxorcieleblad qaRaldisgan gamoWril samkuTxedze<br />
(modelze) Catarebuli eqsperimentis (gamoiyeneba ramdenime RerZuli simetria) an<br />
21
dasabuTebis xer xia mowodebuli. meore maTgani dasmul kiTxvebze pasuxis SerCevis,<br />
msjelobisa da dasabuTebebis fonze mimdinareobs. aq maswavlebelma SeiZleba sxva<br />
eqsperimentic daamatos (tran s portiris gamoyenebiT). ufro dawvrilebiT am gakveTilis<br />
Sesaxeb qvemoT mogaxsenebT.<br />
am konkretuli magaliTidan Cans, rom aqtivobis mizani saganmanaTleblo da aRmzrdelobiTi<br />
miznebis erTobliobaa.<br />
gakveTilze Seswavlili faqtebi TavisTavad aris mniSv ne lovani; Tumca, kidev<br />
ufro mniSvnelovania is, rom maTi Ses wav lis dros ganxorcielebuli procesi Tavis<br />
kvals tovebs _ kritikuli azrovnebis ganviTareba, msjeloba da dasabuTebis unaris<br />
gamomuSaveba. amasTanave, moswavleTa gonebaSi gaiazreba mniSvnelovani sakiTxebi:<br />
adamianis mier faqtebis aRmoCena, aRmocenebuli amocanebis amoxsna da Sedegebis<br />
dafiqsireba azrovnebaSi. konkretuli deduqciuri msjeloba, dasabuTeba im SemTxvevaSi<br />
atarebs aRmzrdelobiT funqcias, roca mos wav les gavagebinebT misi Catarebis<br />
mniSvnelobas.<br />
axla davasaxelebT ramodenime sasargeblo zogad reko men dacias, romelic meTodikis<br />
sakiTxebs ganekuTvneba:<br />
• maswavlebeli cdilobs, rom yoveli axali SemecnebiTi amo cana TviT moswavlem<br />
Camoayalibos;<br />
• maswavleblis xelmZRvanelobiT da moswavleTa Za lis xme viT _ dakvirvebis, cdis,<br />
konkretuli SemTxvevebis ana li zis Sedegad iqmneba warmodgena, hipoTeza arsebul<br />
kanon zomierebaze.<br />
• maswavleblis xelmZRvanelobiT mimdinareobs dasa bu Te biT gzis Zieba, amocanis<br />
amoxsnis gegmis Sedgena; rasac xSi rad mosdevs TviT moswavleebis mier am gegmis<br />
realizacia.<br />
axla SevexoT saswavlo procesisTvis mzadebis zogad sqemas:<br />
• maswavleblis muSaoba saswavlo wlis win.<br />
• gakveTilTa sistemis gaazreba saswavlo wlis win;<br />
• konkretuli gakveTilisTvis momzadeba.<br />
momzadebisas maswavlebelma unda gamoiyenos moswavlis wigni, maswavlebelis<br />
sarekomendacio wigni da, saWiroebis SemTxvevaSi, iq miTiTebuli literatura.<br />
sarekomendacio wig nis mixedviT, sasurvelia, maswavlebeli Tavdapirvelad sas wav -<br />
lo gegmas, Sefasebis sistemas da gakveTilebis Semo Ta va zebul nimuSebs gaecnos.<br />
sarekomendacio wignis Sesavali mas gaacnobs avtorTa mier saxelmZRvanelos agebis<br />
ZiriTad prin cipebs.<br />
maswavlebeli SemoqmedebiTad unda miudges Cven reko men da ciebs; igi safuZvlad<br />
iRebs Cven mier SemoTavazebul gegmas da azustebs mas sakuTari gamocdilebiTa<br />
da klasis Tavise bu rebebis gaTvaliswinebiT. es dazustebebi gansakuTrebiT mniSvnelovania<br />
sawyis etapze Sesasrulebeli savarjiSoebis da damamTavrebel etapze<br />
Sesasrulebeli savarjiSoebisa da sakontrolo weris variantebis SerCevisas.<br />
gakveTilis dagegmva iTvaliswinebs Casatarebeli procesis tips:<br />
• axali masalis gacnoba<br />
• masalis ganmtkiceba<br />
• codnis Semowmeba<br />
• sxva tipis gakveTilebi (gakveTili bunebaSi, gakveTili-proeqti ...)<br />
Tumca, zogierTi tipis procesi (axali masalis gacnoba, gan mtkiceba, Semowmeba),<br />
rogorc wesi, yovel gakveTilze mim di nareobs, SesaZlebelia _ sxvadasxva moculobiT.<br />
moswavleTa codnis Semowmeba, moswavleTa muSaobaze dak vir veba yovel gakveTilze<br />
mimdinareobs. gakveTilze mTavaria vaswavloT da aRvzardoT. swavleba ar niSnavs<br />
22
mxolod codnis gadacemas _ swavleba codnis SemoqmedebiTad dauf lebas unda<br />
niSnavdes, misi gamoyenebis unaris ganviTarebaze unda iyos mogebuli. moswavleTa<br />
Sefaseba swavlis procesze maswavleblis dakvirvebebiT, moswavleTa mier sakontrolo<br />
da damoukidebeli samuSaoebis Sesrulebis xarisxiT gani saz Rv reba. yoveli<br />
gakveTilis Semdeg sakuTar wignakSi Cai niS neT moswavleebze dakvirvebebis Sedegebi,<br />
gaiTvaliswineT mos wavleTa SemoqmedebiTi aqtiuroba (masalis aTvisebis done kargad<br />
Cans savarjiSoebis amoxsnis drosac _ ganmtkicebis pro cesSi).<br />
saswavlo masalis dasabuTebuli SerCeva iTvaliswinebs Sem deg moTxovnebs:<br />
• saswavlo masalis Sesabamisoba Temis mizanTan<br />
• gakveTilze Sesasrulebeli samuSaos moculobis swori gansazRvra<br />
• optimaluri Tanafardoba konkretulsa da zogads Soris<br />
• Teoriasa da praqtikas Soris aucilebeli urTierT kav Siris ganxorcieleba<br />
maswavlebelma, rogorc wesi, Tavidan bolomde deta lu rad unda gaiazros gakveTili,<br />
winaswar, drois mixedviT unda iyos ganawilebuli mTeli samuSao.<br />
magaliTad, Tu gakveTilze axal Temaze gadasvlac aris gaT valiswinebuli, maSin<br />
SeiZleba im sakiTxebis Sesaxeb msje loba, romelTa bunebriv da kanonzomier gagr-<br />
Zelebis axali sa kiTxebi Seicavs, SeiZleba gakveTili pirdapir im praqtikuli amocanis<br />
ganxilviT daviwyoT, romlis maTematikuri modelis Seswavla axali maTematikuri<br />
faqtebis aRmoCenas, hipoTezis Camoyalibebasa da dasabuTebebs moiTxovs. am procesis<br />
buneb rivi gagrZeleba Sesabamisi savarjiSoTa sistemis ganxilvaa.<br />
kiTxvebze pasuxebis gacemis sistema ar unda iyos erT fe rovani _ mxolod warmatebuli<br />
moswavleebTan mimarTebiT ar unda SemoifargloT; moswavlis raime mosazrebas<br />
myisve nu upasuxebT. swor pasuxsac ki maSinve nu daeTanxmebiT xol me _ gaakeTeT<br />
pauza, iqneb garkveuli eWvic ki gamoTqvaT misi mosazrebis sisworis mimarT. amiT<br />
miaRwevT imas, rom bavSvebi daubrundebian dasmuli kiTxvis analizs da male WeSmariti<br />
daskvna _ swori pasuxi klasis dominantur mosazrebad gadaiq ceva. klasi,<br />
erToblivi ZalisxmeviT, `gaiZulebT~ daeTanxmoT mis pozicias. es axarebs, amxnevebs<br />
da aerTianebs axal gazr debs. es maTi erToblivi azris gamarjvebaa. Tqvens mizansac<br />
xom es warmoadgens _ moswavle CamoayaliboT Semoqmed, codniT aRWurvil, iniciativian,<br />
xalisian axalgazrdad. <strong>maTematika</strong> mZlavri emociuri muxtis matarebelia da<br />
misi amoqmedeba Tqveni ZalisxmeviT miiRweva~.<br />
yuradRebiT unda movisminoT yvela pasuxi, uxeSi Sec do mis SemTxvevaSic ki dauSvebelia<br />
mkacri uaryofiTi Sefa se bebis gamoTqma.<br />
yuradReba miaqcieT, rom terminebi, cnebebi da movlenebi sworad iyos ganmartebuli.<br />
gakveTilebis dagegmvasa da warmarTvaSi xels SegiwyobT sanimuSo gakveTilebis<br />
scenarebi.<br />
axali masalis ganmtkicebis procesi SeiZleba e. w. `tes turi~ amocanebis `amoxsniT~<br />
daviwyoT, maTi Sesruleba swori pasuxis SerCeviT unda Semoifarglos _ zogjer<br />
SeiZleba komentarebis gakeTebac gaxdes saWiro. yovel paragrafSi mo ce muli masala,<br />
rogorc wesi, 2 gakveTilzea gaTvalis wi ne buli; meore gakveTilze codnis ganmtkicebaze<br />
zrunviT Semo vifarglebiT.<br />
swavlebis erT-erTi saintereso da mniSvnelovani forma jgu furi muSaobaa.<br />
es muSaoba SeiZleba gakveTilis procesis erT-erTi Semadgeneli nawili iyos _<br />
daukavSirdes axali ma salis gaazrebas, praqtikuli saqmianobis (eqsperimentis) an<br />
Semajamebeli daskvnebis gamotanas, an, SesaZlebelia, mas mTe li gakveTilic davuTmoT.<br />
mis warmarTvaSi moswavlis sa xel mZRvaneloSi warmodgenili amocanebis sistema<br />
dagex ma rebaT (magaliTad, amocanebi jgufuri muSaobisTvis). am Sem TxvevaSi jgufur<br />
muSaobas SeiZleba Sejibris saxec ki miv ceT.<br />
23
organizaciulad jgufuri muSaobis es varianti _ paeq ro ba _ jgufuri muSaoba<br />
SeiZleba ase movawyoT:<br />
winaswar vacxadebT Catarebis dRes; moswavleebs vavalebT samuSao rveulis ormagi<br />
furceli iqonion. paeqroba mos wav leTagan kapitnebisa da maTi TanaSemweebis<br />
dasaxelebiT iwyeba. optimaluria 4-5 moswavlisgan Semdgari jgufebi _ gundebi.<br />
gun debis dakompleqteba SeiZleba kapitnebsac miandoT. mTa varia, `arCevnebma~ didi<br />
dro ar wagarTvaT.<br />
mas Semdeg, rac gundebi dakompleqtdeba, winaswar gamrav le buli amocanebi<br />
daurigeT gundebs (an dafaze amowereT pirobebi). am SemTxvevaSi yvela gunds erTnairi<br />
davaleba miecema.<br />
gakveTilis dasrulebamde 10-12 wuTiT adre kapitnebs eva lebaT warmoadginon<br />
maTi gundebis Sedegebi _ maTi amocanebis amoxsnebi. CaibareT es amoxsnebi winaswari<br />
komentarebis gareSe da saukeTeso amoxsnebis avtorebi rigrigobiT miipatiJeT<br />
dafasTan naSromTa mokle prezentaciisTvis. cxadia, kritika da polemika, Tu amis<br />
safuZveli arsebobs, unda iyos uSeRa vaTo, magram koreqtuli. am bWobaSi Tqvenc<br />
mogiwevT xandaxan Cabma; zogjer mediatoris rolis Sesrulebac. es procedura aRniSnul<br />
droze mets ar moiTxovs, radgan amocanebi yvelas kar gad aqvs gaazrebuli da<br />
mxolod sakvanZo punqtebia xaz gasasmeli.<br />
am gansjis dasrulebisTanave unda aRdges merxebis Tavda pirveli ganlageba, Semdeg<br />
acxadebT gundebis mier mopovebul qulebs (TiToeuli amocana SeiZleba 2-quliani<br />
skaliT Sefasdes) da dakavebul adgilebs am paeqrobaSi. SeiZleba daawesoT damatebiTi<br />
qulebi prezentaciis Sesafaseblad.<br />
jgufuri muSaobisTvis amocanebi SeiZleba SeirCes saxel mZRva neloSi Sesabamisi<br />
niSnakiT gamoyofili adgilidan. Tumca, winaswar yvela amocana rom ar iyos `gaSifruli~,<br />
iqneb maTi pirobebi odnav SecvaloT, an, zogierTi amocana pa rag rafis<br />
damatebiTi savarjiSoebis krebulidan airCioT.<br />
moswavlis saxelmZRvaneloSi SemoTavazebuli jgufuri mu Saobis zogierTi proeqti<br />
raime erTi axali Temis Sesabamisi struq turirebuli kiTxvebisgan Sedgenili amocanaa<br />
_ yoveli kiTxva winas ukavSirdeba _ kiTxvebze pasuxebis sistema raime erTi axali<br />
Temis Sesabamisi problemis dasmas da amoxsnas gulisxmobs. am SemTxvevaSi pasuxebis<br />
sistema, romelic mos wav leTa jgufis erToblivi Zalisxmevis Sedegia, maTi ko leqtiuri<br />
SemoqmedebiTi naSromia da misi Sefaseba prezen ta ciisas ganxorcieldeba.<br />
zogjer jgufebs sxvadasxva saxis davalebebi SeiZleba mivceT _ gansxvavebuli<br />
eqsperimentis Catareba (magaliTad, geometriuli obieqtis Tvisebebis dasadgenad<br />
an dasabuTebis gziT geometriuli faqtis ganxilva-dasabuTeba, Sedegis war modgena.<br />
am SemTxvevaSi moswavleebi msjeloben warmodgenili varaudebis koreqtulobaze da<br />
adareben maT. aseTi tipis jgufuri muSaobebi, rogorc zemoT aRvniSneT, gakveTilis<br />
fragmenti SeiZleba iyos da xSirad unda gamoviyenoT.<br />
Teoriuli masalis gadmocemis Cveneuli meTodika saSua lebas gaZlevT airCioT,<br />
yvelaze ufro mosaxerxebeli forma Sinaarsisa da miznebis rukaSi miTiTebuli moTxovnebis<br />
Sesas ruleblad.<br />
amrigad, gakveTilis dagegmva SesaZlebelia Semdegi sqemiT mimdinareobdes.<br />
• saswavlo miznebi _ gakveTilis ideuri Sinaarsi; is, rasac unda miaRwioT, ra<br />
codna da unar-Cvevebi unda SeiZinon moswavleebma am gakveTilze;<br />
• Sefaseba _ ra kriteriumebiT SevafasebT dagegmilis Sesrulebis xarisxs da ra<br />
SemTxvevaSi vityviT, rom gakveTilma warmatebulad Caiara;<br />
• miRwevis saSualebebi _ ra meTodebiT, moswavleTaA ra organizebiTa da ra<br />
damatebiTi resursebis saSualebiT apirebT dasaxuli amocanebis gadaWras; sasurvelia<br />
winaswar gaTvaloT drois savaraudo xarji; aucileblad winaswar gansazRvreT<br />
saSinao davalebis xasiaTi da moculoba.<br />
24
Sefasebis zogadi principebi<br />
saskolo Sefasebis axali sistema, romelic erovnuli saswavlo gegmiT aris gansaz-<br />
Rvruli, iTvaliswinebs Semdeg aucilebel midgomebs: akademiuri moswrebis Sefaseba<br />
unda iyos xSiri da mravalmxrivi. unda Sefasdes ara marto informaciis floba,<br />
aramed SeZenili unar-Cvevebi. ar aris sakmarisi moswavle mxolod sakontrolo werebis<br />
safuZvelze Sefasdes. maswavlebeli unda afasebdes prezentaciebis, mos wav lisave<br />
TviTSefasebis, jgufuri muSaobis, Tu sxva tipis aqti vobebis mixedviT. maswavlebelma<br />
Sefasebisas unda gaiT valiswinos saganmanaTleblo procesSi moswavlis CarTulobis<br />
xarisxi (saxlSi micemuli davalebis Sesrulebis xarisxi, gak ve Tilze aqtiuroba,<br />
SemoqmedebiToba da sxva), amasTanave, mi zan Sewonilia moswavlesac gavacnoT winaswar<br />
Sefasebis kri te riumebi. am kriteriumebis SedgenaSi SeiZleba moswavleTa Car Tvac.<br />
sakontrolo werebis Sefasebis sqemebs am wignSi gaec no biT. dauSvebelia moswavleTa<br />
qcevis gaTvaliswineba akade miuri moswrebis Sefasebisas _ gakveTilze arasa-<br />
Tanadod moqceva, rogorc wesi, TavisTavad aisaxeba akademiur moswrebaze.<br />
moswavlis niSani unda gamomdinareobdes mis mier sagnis Seswavlis sxvadasxva<br />
komponentisgan _ sakontrolo weris Sesruleba, gakveTilze msjeloba, jgufuri<br />
muSaoba, prezen tacia da sxva.<br />
am komponentebs maswavlebeli wonebs aniWebs. wonebis miniWebis sistema SeiZleba<br />
maswavlebelma sxvadasxvanairad da gegmos. es wonebi SeiZleba sxvadasxva iyos sxvadasxva<br />
tri mes trisTvis, magram unda gvaxsovdes, rom trimestris niSa ni (umaRlesi<br />
qulaa 10) aucileblad sxvadasxva komponen tis Sefasebebisgan unda gamomdinareobdes.<br />
magaliTad, maT SeiZleba Semdegi wonebi mivakuTvnoT: prezentacia _ 25%, gakveTilze<br />
aqtivoba, msjeloba _ 30%, sakontrolo wera _ 25% da sa Si nao davalebis Sesruleba<br />
_ 20%. magaliTad, Tu saSualo Sef asebebi TiToeuli komponentis mixedviT aris 6,<br />
9, 10, 8, maSin Sefaseba ase gamoiTvleba:<br />
0,25·6+0,3·9+0,25·10+0,2·8=8,6 ...<br />
aq saboloo Sefaseba moswavlis sasargeblod unda moxdes da daiweros `9~.<br />
wliuri Sefaseba trimestruli Sefasebebis saSualo SeiZ le ba iyos; Tumca, aqac<br />
SesaZlebelia koreqtivebis Setana _ trimestrebis mixedviT progresis gaTvaliswineba.<br />
axla gTavazobT proeqt `ilia WavWavaZis~ erovnuli sas wav lo gegmebisa da saxelmZ-<br />
Rvaneloebis SemmuSavebeli jgufis mier momzadebul sqemas Sefasebis ZiriTadi<br />
mdgenelebisa (saSinao davaleba, Semajamebeli samuSao, klasSi CarTuloba, proeqti)<br />
da Sesabamisi unarebis Sesaxeb, zogierTi maTganis mixedviT niSnis gamoyvanis variants.<br />
25
26<br />
Sefasebis ZiriTadi mdgenelebi<br />
saSinao davaleba<br />
unarebi<br />
1. maTematikuri cnebebisa da debulebebis gamoyeneba.<br />
2. kavSirebisa da mimarTebebis dadgena.<br />
3. maTematikuri obieqtebis warmodgena da maTematikuri enis floba.<br />
4. damxmare teqnikuri saSualebebisa da sainformacio teqnologiebis gamoyeneba.<br />
unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />
moswavle<br />
1. aRiqvams amocanis Sinaarss, gaiazrebs da gamijnavs amo ca nis monacemebsa da<br />
saZiebel sidideebs. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro<br />
monacemebis) or ga nizebas da maT warmodgenas.<br />
2. gadmocemisas sworad da efeqtianad iyenebs maTematikur terminebsa da aRniSvnebs.<br />
adekvaturad irCevs simkacris dones da rodesac saWiroa, dasabuTebisas iyenebs<br />
mkacr maTematikur msjelobas (maT Soris induqciur da deduqciur msjelobas).<br />
3. poulobs, irCevs da iyenebs gzebsa da meTodebs (maT Soris teqnologiebs) figurebis<br />
da obieqtebis zomebis, agreTve maT Soris manZilebis, masis, temperaturis<br />
gasazomad. ir Cevs da moipovebs procesis an realuri viTarebis mode li rebisTvis<br />
saWiro monacemebs.<br />
4. kompleqsur (rTul) problemas yofs safexurebad, martiv amocanebad da Wris<br />
etapobrivad (amoxsna), maT Soris standartuli midgomebisa da procedurebis gamoyenebiT.<br />
5. keTilsindisierad asrulebs davalebebs (vadebisa da raodenobis TvalsazrisiT).<br />
Semajamebeli samuSao<br />
unarebi<br />
1. maTematikuri obieqtebis warmodgena da enis floba.<br />
2. maTematikuri cnebebisa da debulebebis gamoyeneba.<br />
3. kavSirebi da mimarTebebi.<br />
4. amocanis amoxsnis gza da misi realizeba.<br />
5. gamoTvlebi.<br />
unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />
moswavle<br />
1. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro monacemebis)<br />
organizebas da maT warmodgenas.<br />
2. gadmocemisas sworad da efeqtianad iyenebs maTe ma ti kur terminebsa da aRniSvnebs.<br />
3. amocanebis gadaWrisas (maT Soris yofiTi), iyenebs ma Te matikur obieqtebs,<br />
procesebs da maT Tvisebebs.<br />
4. irCevs efeqtian strategias da mokled aRwers prob le mis gadaWris safexurebs.<br />
miyveba arCeul strategias.<br />
5. irCevs gamoTvlebis adekvatur/optimalur xerxs da axdens mis realizebas.<br />
6. amyarebs kavSirebs (mag. sxva maTematikur struq tu rebTan, obieqtebTan an sxva<br />
disciplinebTan) da iyenebs am kavSirebs rogorc problemis gadaWrisas aseve miRebuli<br />
Sedegebis gaanalizebisas.
klasSi CarTuloba<br />
unarebi<br />
1. cnebebisa da debulebebis gamoyeneba<br />
2. maTematikuri obieqtebis warmodgena<br />
3. maTematikuri enis floba<br />
4. msjeloba _ dasabuTeba<br />
unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />
moswavle<br />
1. moswavle irCevs dasabuTebis meTods (mag. sawinaaRm de gos daSvebis gamoyeneba<br />
damtkicebisas, evristikuli meTodis ga moyeneba dasabuTebisas).<br />
2. koreqtulad iyenebs terminologias, maTematikur aR niSv nebsa da simboloebs.<br />
3. informaciis gadacemisas warmoaCens sakiTxis arss (mag. obieqtis arsebiT<br />
Tvisebebs).<br />
4. koreqtulia maswavlebelTan da megobrebTan mimar Te baSi. igebs da aanalizebs<br />
sxvis naazrevs.<br />
5. TanamSromlobs TanaklaselebTan jgufuri samuSaoebis Sesrulebisas.<br />
6. auditoriisa da saprezentacio masalis mixedviT irCevs prezentaciis formas<br />
da damxmare saSualebebs (maT Soris sa in formacio teqnologiebs).<br />
7. axdens problemis formulirebas auditoriisTvis ga sa gebi formiT. asabuTebs<br />
problemis aqtualurobas da mniSv ne lobas (igulisxmeba problemis praqtikuli an/<br />
da wminda mec nieruli aqtualuroba).<br />
8. msjelobisas, sxvadasxva safexurze, adekvaturad ir Cevs simkacris dones da<br />
rodesac saWiroa, dasabuTebisas iye nebs mkacr maTematikur msjelobas (maT Soris<br />
induqciur da deduqciur msjelobas).<br />
proeqti<br />
fasdeba Semdegi unarebi<br />
1. cnebebisa da debulebebis gamoyeneba<br />
2. kavSirebisa da mimarTebebis dadgena<br />
3. amocanis Camoyalibeba da axsna<br />
4. maTematikuri obieqtebis warmodgena<br />
5. maTematikuri enis floba<br />
6. damxmare teqnikuri saSualebebisa da sainformacio teqnologiebis gamoyeneba<br />
7. modelireba<br />
unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />
moswavle<br />
1. poulobs, irCevs da iyenebs gzebsa da meTodebs (maT So ris teqnologiebs) figurebis<br />
da obieqtebis zomebis, ag reT ve maT Soris manZilebis, masis, temperaturis<br />
da drois ga sazomad. irCevs da moipovebs procesis an realuri viTarebis modelirebisTvis<br />
saWiro monacemebs.<br />
2. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro monacemebis)<br />
organizebas da maT warmodgenas.<br />
3. Cveul garemoSi (maT Soris yoveldRiur cxovrebaSi) amCnevs maTematikur<br />
obieqtebsa da procesebs. iyenebs maT Tvi sebebs praqtikul (maT Soris yofiTi) amocanebis<br />
gadaWrisas.<br />
4. gansazRvravs da ayalibebs problemas, maT Soris arastandartul viTarebaSi<br />
27
(mag. rodesac problemis gada saWrelad saWiro maTematikuri procedura calsaxad<br />
araa gansazRvruli).<br />
5. irCevs efeqtian strategias da mokled aRwers prob le mis gadaWris safexurebs.<br />
miyveba arCeul strategias. aana lizebs arCeul strategias da asabuTebs arCeuli<br />
strategiis efeqtianobas, mimoixilavs SesaZlo alternatiul stra te gi ebs da msjelobs<br />
maT upiratesobebsa da naklze.<br />
6. amyarebs kavSirebs (sxva maTematikur struqturebTan, obieqtebTan an sxva disciplinebTan)<br />
da iyenebs am kavSirebs rogorc problemis gadaWrisas aseve miRebuli<br />
Sedegebis gaanalizebisas.<br />
7. axdens mocemuli modelis elementebis interpretirebas im realobis konteqstSi,<br />
romelsac modeli aRwers da piriqiT _ realuri viTarebis dakvirvebis<br />
Sedegad miRebuli mo na ce mebis interpretirebas Sesabamisi modelis enaze. gan saz Rvravs<br />
modelis vargisianobas da afasebs misi gamo yenebis saz Rvrebs.<br />
8. auditoriisa da saprezentacio masalis mixedviT irCevs prezentaciis formas<br />
da damxmare saSualebebs (maT Soris sain formacio teqnologiebs). efeqtianad iyenebs<br />
prezen ta ci isT vis gankuTvnil dros.<br />
9. axdens problemis formulirebas auditoriisTvis ga sa gebi formiT. asabuTebs<br />
problemis aqtualurobas da mniSv ne lobas (igulisxmeba problemis praqtikuli an/<br />
da wminda mec ni eruli aqtualuroba).<br />
10. zogadi Sedegebis sademonstraciod iyenebs magaliTebs, rogorc realuri<br />
viTarebidan, aseve maTematikidan.<br />
11. axdens miRebuli Sedegebis ganzogadebas, amyarebs kavSirebs (mag. sxva maTematikur<br />
struqturebTan, obieqtebTan an sxva disciplinebTan) da iyenebs am kavSirebs<br />
rogorc prob le mis gadaWrisas, aseve miRebuli Sedegebis gaanalizebisas.<br />
12. afasebs maTematikis adgilsa da mniSvnelobas sxva da sxva disciplinebSi, biznesSi,<br />
xelovnebaSi da adamianis moR va weobis sxvadasxva sferoebSi.<br />
13. informaciuli teqnologiebis gamoyenebisas acno bi erebs eTikur/socialuri<br />
xasiaTis problemebs da icavs eTikur normebs.<br />
28<br />
semestruli niSnis Semadgeneli komponentebis<br />
ganawilebis magaliTi<br />
saSinao<br />
davaleba,<br />
15%<br />
klasSi<br />
CarTuloba,<br />
15%<br />
Sefasebis ZiriTadi mdgenelebi<br />
Semajamebeli<br />
samuSao, 40%<br />
proeqti,<br />
30%<br />
sakontrolo<br />
samuSao<br />
proeqti<br />
klasSi CarTuloba<br />
saSinao davaleba
maTematikuri obieqtebisa<br />
da enis gamoyeneba<br />
amocanis amoxsnis<br />
gza<br />
kavSirebi da mimarTebebi<br />
gamoTvlebi<br />
Semajamebeli samuSao (<strong>VII</strong>-X klasebi)<br />
(wera)<br />
1-3 4-5 6-7 8-10<br />
araadekvaturad<br />
iye nebs cnebebs,<br />
ter minebs, aRniSvnebs<br />
/ arasruly<br />
o filad war moadgens<br />
monacemebs.<br />
ver poulobs amoxs<br />
nis romelime<br />
gzas.<br />
amoicnobs or, odnav<br />
gansxvavebuli<br />
formiT warmod genil,<br />
identur ma-<br />
Te ma tikur obieqts<br />
(mag. gansxvavebuli<br />
asoiTi SeniSvnebiT<br />
Caweril erTsa da<br />
imave algebrul<br />
ga mo saxulebas).<br />
g a m o T v l e b i a r<br />
met yvelebs amocanis<br />
gagebaze,<br />
Sedegi araadekvaturia<br />
iyenebs amocanis<br />
amosaxsnelad saWiro<br />
zogierT cnebas,<br />
terminsa da aR niSvnas<br />
/ nawilobriv,<br />
Tumca araorganizebuladwarmoadgens<br />
monacemebs.<br />
poulobs amoxsnis<br />
romelime gzas,<br />
iwyebs magram ver<br />
asrulebs amoxsnas.<br />
amoicnobs or, gansxvavebuli<br />
for miT<br />
war modgenil, identur<br />
maTe ma tikur<br />
obieqts (mag. sxvada<br />
sxva formiT warmod<br />
genil erTsa da<br />
imave asaxvas).<br />
Seicavs gamoT vle<br />
bis ZiriTad nawils,<br />
realizeba<br />
na wilobriv araswo<br />
ria.<br />
iyenebs amocanis<br />
amosaxsnelad sa-<br />
Wi ro cnebebis,<br />
debu le bebisa da<br />
aRniS vnebis umetesobas<br />
/ axdens<br />
monacemTa organizebas<br />
da warmodgenas.<br />
poulobs amocanis<br />
amoxsnis gzas, miyveba<br />
mas, Tumca<br />
xarvezebiT.<br />
aRwers kavSirs<br />
sxva dasxva standar<br />
tul maTemati<br />
kur obieqtsa<br />
Tu proceduras<br />
Soris (mag. gantolebisamoxsna<br />
da mo ce mu li<br />
asaxvisaTvis moce<br />
muli mniSv nelo<br />
bis winasazis<br />
povna).<br />
gamoTvlebi Ziri<br />
Tadad sworia,<br />
T u m c a S e i c a v s<br />
teq nikuri xasiaTis<br />
xarvezebs.<br />
iyenebs amocanis<br />
amosaxsnelad sa-<br />
Wi ro yvela cnebas,<br />
debulebas<br />
da aR niS vnas /<br />
irCevs mo na cemTa<br />
orga ni ze bisa da<br />
war mod ge nis optimalur<br />
for mas<br />
poulobs amocanis<br />
amoxsnis<br />
(opti ma lur) gzas,<br />
bo lo mde axdens<br />
mis rea li zebas<br />
aRwers da iyenebs<br />
kavSirs sxvadasxvamaTematikur<br />
obieq teb sa<br />
Tu pro ce durebs<br />
Soris (mag. iyene<br />
b s a l g e b r u l<br />
gar daqmnebs da<br />
to lobis / utolo<br />
bis Tvisebebs<br />
geo met riul<br />
d e b u l e b a T a<br />
dasabu Te bi sas)<br />
gamoTvlebi sworia,<br />
arCeuli da<br />
g a m o y e n e b u l i<br />
aqvs gamoTvlebis<br />
opti ma luri<br />
xerxi.<br />
29
gazomvebi, modelireba, gamoyeneba<br />
msjeloba-dasabuTeba<br />
kavSirebi da mimarTebebi<br />
komunikacia<br />
30<br />
proeqti (<strong>VII</strong>,X klasebi)<br />
1-3 4-5 6-7 8-10<br />
Caketili tipisumartivesi<br />
teqsturi<br />
a m o c a n i s<br />
amoxsna stand<br />
a r t u l i<br />
pro cedurebis<br />
gamoyenebiT.<br />
u m a r t i v e s i<br />
stan dartuli<br />
gamoT vlebis<br />
Catareba.<br />
ori, odnav<br />
gan s xva vebuli<br />
for miT warm<br />
o d g e n i l i ,<br />
i d e n t u r i<br />
maTe ma tikuri<br />
o b i e q t i s<br />
amoc no ba.<br />
martivi maTema<br />
tikuri obieq<br />
tis saxelwo<br />
de bisa da<br />
Z i r i T a d i<br />
T v i s e b e b i s<br />
g a m e o r e b a<br />
(maT Soris saku<br />
Tari sityvebi).<br />
nacnobi mode lis<br />
gamoyeneba nacnobi<br />
viTa rebis Sesas wavlad.<br />
Caketili tipis<br />
amocanis amoxsna<br />
stan dar tuli<br />
pro ce durebis ga moyenebiT.<br />
nac nob damxma<br />
re saSuale be bisa<br />
da teqno lo giebis<br />
gamo ye neba.<br />
martivi ma Te ma tik<br />
u r i o b i e q t e b i s<br />
Tvise bebis gamoye<br />
nebiT, stan dartuli<br />
ga moTv lebisa<br />
da msjelobis Ca tareba.<br />
o r s t a n d a r t u l<br />
maTe ma ti kur obieqtsa<br />
Tu proce duras<br />
Soris kav Si ris<br />
amoc no ba.<br />
martivi maTe matikuri<br />
obieq tis<br />
saxelwo debisa da<br />
Ziri T adi Tvi se bebis<br />
gadmo ce ma.<br />
im viTarebisa amoc<br />
noba, rom lis Sesaswavlad<br />
Se saZlebelia<br />
nac no bi<br />
modelis ga moyeneba.<br />
amo ca nis<br />
amoxsnisas misT vis<br />
nacnob maTema tikur<br />
pro ce du rebs<br />
Soris sa Wi ro pro -<br />
ceduris Ser Ceva<br />
da gamo ye neba.<br />
nacnobi damx ma re<br />
saSua lebe bi sa da<br />
teqno lo gi ebis ga -<br />
mo yeneba.<br />
maTematikuri obi<br />
e q tis Tvise be bis<br />
gamoyenebiT, standartuligamoTvlebisa<br />
da msjelobis<br />
Cata reba<br />
sxvadasxva standar<br />
tul maTe mati<br />
kur obieq teb sa<br />
Tu pro ce du rebs<br />
Soris kav Si ris<br />
amocnoba.<br />
maTematikuri obieq<br />
tis saxel wo debisa<br />
da Zi ri Tadi<br />
Tvi se bebis gadmoce<br />
ma. komu ni kacii<br />
isas sim kacris<br />
ade k va tu ri donis<br />
Ser Ceva. infor maci<br />
is ga da cemisas<br />
sa ki Txis arsis war -<br />
mo Cena.<br />
problemis gadasaWrelad<br />
rea luri viTarebis modeli<br />
reba, maSinac ki, rodesac<br />
es viTareba sagrZnoblad<br />
gansx vav deba misTvis<br />
nacnobi Sem Txve vebisagan.<br />
problemis da mo uki deblad<br />
dasma da misi for mulireba<br />
maTematikur ena ze. sxvadasxva<br />
damxmare teqnikuri<br />
saSualebebisa da teqnologiebis<br />
arsebobis, maTi maxasiaTeblebis,<br />
gamo ye nebis<br />
arealisa da Sez Rud ve bis<br />
codna. problemis gadaWrisas<br />
adekvaturi damxmare<br />
teqnikuri saSualebebisa<br />
da teqnologiebis SerCeva<br />
da ma Ti gamoyeneba.<br />
varaudis gamoTqma da misi<br />
kvle va kerZo magaliTebze.<br />
gamoTvlebisas Tu damtki -<br />
cebisas arCeuli strategiis<br />
var gisianobisa da misi<br />
gamo yenebis sazRvrebis<br />
ganxilva. msje lobis xazis<br />
ganvi Ta re ba, alternatiuli<br />
gzis mo Zeb na, miRebuli<br />
gadawyve ti le bis sisworisa<br />
da efeq tia no bis dasabuTeba.<br />
miRebuli Sedegebis ganzoga<br />
deba. kavSirebis damyareba<br />
sxva maTematikur struq tureb<br />
Tan, an sxva dis cip lineb<br />
Tan. am kavSirebis gamoyeneba<br />
prob lemis gadaWrisas<br />
da mi Re buli Sedegebis gaanalizebisas.<br />
sxvadasxva gziT warmod geni<br />
li informaciis interpre<br />
ta cia, masze msjeloba,<br />
erT maneT Tan dakavSireba.<br />
infor m aciis miRebisa da<br />
gadacemis Sesaferisi sa-<br />
Sualebebis Ser Ce va auditoriisa<br />
da sa kiTxis gaTvaliswinebiT.<br />
in for maciis<br />
gadacemisas sa kiT xis arsis<br />
warmoCena.
sanimuSo gakveTilebi<br />
I<br />
a q i t i v o b a:<br />
naturaluri ricxvebis gayofadobis Tvisebebis gamokvleva da gamoyeneba praqtikuli<br />
amocanebis amoxsnisas.<br />
reziume:<br />
moswavleebi praqtikuli amocanebis amoxsnisas, eqspe ri mentis Catarebisas aRmoaCenen<br />
naturaluri ricxvebis gayofis Tvisebas: erTi naturaluri ricxvis meore<br />
naturalur ricxv ze gayofisas miiReba ganayofi da naSTi, romelic zogjer nu lis<br />
tolia _ aseT SemTxvevaSi erTi naturaluri ricxvi iyo fa meoreze; ayalibeben sakuTar<br />
pozicias am operaciis ga mo saxvisa da dasabuTebis Sesaxeb.<br />
aqtivobis mizani:<br />
• moswavleebi gaiwafon praqtikuli amocanebis amoxsnisas varaudebis gamoTqmasa<br />
da maT SemowmebaSi.<br />
• CamouyalibdeT kritikuli azrovneba, msjelobis, dasa bu Tebis unari.<br />
• eCvevian ricxvebis geometriuli warmodgenebis gamo ye nebas.<br />
savaraudo dro:<br />
1 gakveTili<br />
masala:<br />
• saskolo saxelmZRvanelo<br />
• saweri saSualebebi<br />
• Cxirebi (an kenWebi)<br />
aucilebeli wina codna:<br />
• gayofadobis niSnebi<br />
• gayofadoba. gayofadobis Tvisebebi<br />
aqtivobis aRwera<br />
sTxoveT moswavleebs moewyon 5-5-ad, 6-6-ad. dasviT SekiTxva:<br />
_ ra operaciis Sesrulebaa saWiro imisTvis, rom davad gi noT, ramdeni xuTeuli<br />
SeiZleba Seiqmnas klasis mos wav le ebisgan, ramdeni eqvseuli SeiZleba Seiqmnas klasis<br />
mos wav leebisgan.<br />
Tu SesaZlebelia ganixileT is SemTxvevac, roca klasis mos wavleebis ricxvi iyofa<br />
dasaxelebul ricxvze da is Sem Txve vac, roca ar iyofa. am ukanasknel SemTxvevaSi<br />
SeiZleba dav svaT SekiTxva:<br />
• ramdeni 5-kaciani gundi SeiZleba Sedges am moswav le ebis gan?<br />
• ramdeni 6-kilogramiani amanaTi SeiZleba gaamzadon mzru n velobas moklebul<br />
bavSvTa saxlisTvis, Tu TiToeuli mos wavle TiTo kilogram xils miitans?<br />
• sul mcire ramdeni yuTi iqneba saWiro bavSvTa sax lis Tvis wignebis gadasacemad,<br />
Tu TiToeuli moswavle TiTo wigns mo itans da TiToeul yuTSi 4 wigni eteva?<br />
sTxoveT moswavleebs gayofis procesi ricxviTi tolobiT Caweron.<br />
CaatareT fragmentuli muSaoba jgufebad; erT jgufs gar kveuli raodenobis<br />
kenWebi daurigeT, meore jgufs _ sxva ra odenobis kenWebi, mesame jgufs daavaleT<br />
saskolo saxel mZRva nelos teqstis mixedviT gaarCios raime magaliTze (roca ga sayofi<br />
metia gamyofze) ricxviTi wrfis gamoyenebis SesaZ leb loba. sTxoveT am ukanaskneli<br />
31
jgufis wevrebs ricxviTi wrfis saSualebiT aRweron gayofis procesi nebismieri a<br />
naturaluri ricxvisa da b naturaluri ricxvis SemTxvevaSi (a>b). sTxoveT jgufebs<br />
Seadginon ricxviTi tolobebi da Sesa ba misi tolobebi asoebis gamoyenebiT. SeiZleba<br />
Tqveni Carevac gaxdes saWiro moswavleTa Sedegebis reviziis mizniT an am Sedegebis<br />
prezentaciisas.<br />
ganixileT is magaliTebic, romlebic saxelmZRvaneloSia da praqtikuli Sinaarsis<br />
amocanebs ukavSirdeba, (magaliTi 1 da magaliTi 2).<br />
aqtivobis gaRrmaveba-gafarToeba<br />
daavaleT jgufebs ganixilon is SemTxvevebi, roca gasa yo fi naklebia gamyofze,<br />
gasayofi udris gamyofs. SeiZleba daviw yoT ricxviTi magaliTebiT, Sesabamisi ricxviTi<br />
tolo be bis CaweriT. Semdeg _ gayofis procesis aRmweri formula Caiweros<br />
asoebis gamoyenebiT.<br />
SeecadeT kiTxva-pasuxis saSualebiT SeajamoT yvela Sem Txve va. SeamowmoT aTvisebis<br />
xarisxi kiTxvebis dasmis saSua lebiT;<br />
_ ra naSTi SeiZleba miviRoT 5-ze gayofisas?<br />
_ vTqvaT, ricxvi iyofa 5-ze, risi toolia am SemTxvevaSi naSTi? _ rogor CavwerT<br />
formuliT im ricxvebs, romlebic 5-ze iyofa?<br />
_ ra formuliT SeiZleba Caiweros is ricxvebi, romlebic 5-ze gayofisas naSTSi<br />
1-s iZleva?<br />
_ daakvirdiT tolobis 43=4·8+11. rogor CawerdiT mas, rom gamoikveTos 43-is<br />
8-ze gayofisas miRebuli ganayofi da naSTi.<br />
Semdeg gadavdivarT `testebSi~ pasuxebis SerCevis pro ces ze (moswavlis saxelmZ-<br />
Rvanelo _ savarjiSoebi #1-#8)<br />
mizanSewonilad migvaCnia klasSi amovxsnaT 23-e, 24-e, 26-e da 29-e amocanebi, romlebic<br />
codnis ganmtkicebis, da sa buTebis, msjelobis unaris ganviTarebisTvisaa mocemuli.<br />
yve la es amocana iseve, rogorc am paragrafis sxva amocanebi dawv rilebiTaa<br />
amoxsnili $1.2-is warmodgenisas.<br />
a q i t i v o b a:<br />
simravlis klasifikacia mTel ricxvTa simravlis klasebad dayofis magaliTebis<br />
mixedviT<br />
forma:<br />
jgufuri muSaoba<br />
reziume:<br />
ganixileba mTel ricxvTa Z simravlis sxvadasxva kla si fikaciis magaliTebi:<br />
• mTeli dadebiTi ricxvebi, mTeli uaryofiTi ricxvebi, nuli.<br />
• mTel ricxvTa simravlis dayofa raime konkretul 1-is gan gansxvavebul naturalur<br />
ricxvze gayofisas miRebuli naSTebis mixedviT.<br />
• ganzogadeba _ nebismieri naturaluri ricxvis (mo du lis) ganxilva.<br />
aqtivobis mizani.<br />
propedevqtikuli muSaoba swori kla si fikaciis (raime erTi niSnis mixedviT da<br />
a. S.) Sedgenis Cve vebis misaRebad. msjelobis, dasabuTebis, kritikuli az rov nebis<br />
unaris gan vi Tareba; ganzogadebis procesis Catarebis una ris ganviTareba.<br />
32<br />
II
savaraudo dro:<br />
1 gakveTili<br />
samuSao masala:<br />
moswavlis saxelmZRvanelo,<br />
$ 1.9. jgufuri muSaobis proeqti<br />
aucilebeli wina codna<br />
• mTeli ricxvebi<br />
• moqmedebebi mTel ricxvebze<br />
• mTeli ricxvis naturalur ricxvze gayofisas naSTis miTiTeba<br />
• simravle. moqmedebebi simravleebze<br />
aqtivobis aRwera<br />
gakveTils viwyebT saWiro wina masalis gaxsenebiT, codnis ganmtkicebisa da gafar-<br />
Toebis procesiT, romelic mTeli ricxvis naturalur ricxvze gayofasa da naSTis<br />
miTiTebas Seexeba. sasargebloa aseTi saxis savarjiSoebis winaswari ganxilva:<br />
_ miuTiTeT ganayofi da naSTi 37-is 5-ze gayofisas:<br />
37=5·7+2<br />
_ miuTiTeT ganayofi da naSTi -37-is 5-ze gayofisas:<br />
–37=5·(-8)+3<br />
_ miuTiTeT ganayofi da naSTi -40-is 6-ze gayofisas:<br />
–40=6·(–7)+2<br />
_ vTqvaT, a mTeli ricxvis b naturalur ricxvze gayo fi sas miiReba ganayofi q<br />
da naSTi r, CawereT es faqti for mulis saxiT. SeiZleba Tu ara r nulis toli iyos?<br />
SeiZleba Tu ara r ricxvi b-s toli an b-ze meti iyos?<br />
winaswari `moTelvis~ Semdeg klass vyofT jgufebad da vavalebT saxelmZRvaneloSi<br />
mocemuli proeqtis Sesrulebas. erTi jgufi asrulebs davalebas, roca<br />
xdeba 5-ze gayofa, meore _ 4-ze gayofis SemTxvevas ixilavs, mesame _ 6-ze gayofis<br />
SemTxvevas.<br />
TiToeuli jgufi warmoadgens pasuxebis variantebisgan Sedgenil moxsenebas. am<br />
moxsenebebis prezentacias axdenen jgufebis warmomadgenlebi.<br />
Semdeg erToblivad mimdinareobs msjeloba miRebuli Sedegebis Sesaxeb;<br />
_ ramdeni qvesimravlis gaerTianebad warmovadgineT TiToeul SemTxvevaSi mTel<br />
ricxvTa simravle?<br />
_ amowuravs Tu ara am qvesimravleebis gaerTianeba mTlianad mTel ricxvTa<br />
simravles?<br />
_ aqvs Tu ara saerTo elementebi nebismier or qve sim ravles?<br />
_ SeiZleba Tu ara raime sxva niSnis mixedviT analogiuri we siT warmovadginoT<br />
mTel ricxvTa simravle?<br />
_ SeiZleba Tu ara moviyvanoT raime sxva magaliTi, roca sim ravle warmodgenilia<br />
aRniSnuli wesiT.<br />
aq SeiZleba moswavleebs daxmareba dasWirdeT (SeiZleba miuTiToT raime cxovrebiseuli<br />
magaliTi, magaliTad, cxo ve lebis dayofa raime niSniT da a. S.).<br />
SeiZleba vimsjeloT ganzogadebaze, ramdeni qvesimravle miiReba nebismieri n<br />
naturaluri ricxvis SemTxvevaSi?<br />
33
aqtivoba:<br />
kvadratebis sxvaobis formula da marTkuTxa miwis nakveTebis farTobebis Sedareba.<br />
reziume:<br />
marTkuTxedis farTobisa da kvadratebis sxvaobis formulis erTmaneTTan dakav-<br />
Sireba. sidideebs Soris damokidebulebebis kvleva marTkuTxedis farTobis magali-<br />
Tze. iyeneben dakvirvebis Sedegebs algebruli Tanafardobis misaRebad, realur<br />
viTarebasTan dakavSirebuli amocanis amoxsnisas.<br />
savaraudo dro:<br />
1 gakveTili.<br />
aqtivobis mizani.<br />
algebruli gamosaxulebebis igivuri tolobis miReba wminda algebruli gziT,<br />
romelic dakavSirebulia ope ra tiuli unarebis ganviTarebasTan da am tolobis geometriuli<br />
Sinaarsis warmodgena. sxvadasxva (algebrul da geometriul) obieqtebsa da<br />
operaciebs Soris kavSirebis gacnobiereba. geometriuli optimizaciis amocanasTan<br />
algeb ru li igiveobis dakavSireba.<br />
aqtivobis aRwera.<br />
gakveTils viwyebT im kvadratisa da marTkuTxedis farTobebis<br />
Seda re biT, romelTac toli perimetrebi aqvs.<br />
_ am figurebs toli perimetrebi aqvs. SeecadeT SeadaroT<br />
maTi far To bebi.<br />
_ ramdeni kvadratuli erTeuliTaa meti kvadratis far To bi<br />
marTkuTxedis farTobze?<br />
_ SeadareT marTkuTxedis gverdebi kvadratis gverdebs.<br />
am faqtis ganzogadebis mizniT SevTavazoT moswavlveebs (Se saZlebelia maT wyvilebSi<br />
imuSaon), Seavson cxrili imave kanonzomierebiT (marTkuTxedis sigrZe kvadratis<br />
gverdze 2-iT metia, sigane _ 2-iT naklebi).<br />
gverdis<br />
sigrZe<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
34<br />
kvadrati marTkuTxedi farTobebis<br />
sxvaoba<br />
farTobi sigrZe sigane farTobi<br />
III<br />
16 6 2 12 4<br />
_ ra kanonzomierebas amCnevT Sevsebuli cxrilis mi xed viT?<br />
diskusiis Semdeg moswavleebi midian daskvnamde, rom Ziri Ta di kanonzomiereba<br />
aris is, rom farTobebis sxvaoba mudmivia da 4-is tolia.<br />
SeiZleba sxva magaliTis ganxilvac, roca kvadratis gver di sxva ricxviT icvleba
(magaliTad, ganvixilavT marT kuTxe debs, romelTa sigrZe 3-iT metia kvadratis gverdis<br />
sigrZeze, sigane _ 3-iT naklebia).<br />
amis Semdeg klass vTavazobT miRebuli kanonzomiereba for mulis saxiT Caweros<br />
_ magaliTad,<br />
(a+2)(a–2)=a 2 –4, (a+3)(a–3)=a 2 –9.<br />
am tolobebis Cawera kvlav kiTxva-pasuxis procesiT SeiZ le ba ganxorcieldes.<br />
_ vTqvaT, kvadratis gverdis sigrZe a-s tolia, risi to lia, misi farTobi?<br />
_ Tu marTkuTxedis sigrZe 2-iT metia kvadratis gverdze, si gane _ 2-iT naklebi,<br />
risi tolia misi farTobi?<br />
_ risi tolia miRebuli marTkuTxedis farTobi?<br />
moswavleebi advilad SeZleben am igiveobebisa da misi ganzogadoebis miRebas<br />
algebruli xerxiTac (frCxilebis gaxsnis wesis gamo ye nebiT).<br />
axla SeiZleba gamoviyenoT formulis geometriuli dasa bu Tebis xerxi.<br />
SevTavazoT moswavleebs daxazon kvadrati, romlis gverdi a-s tolia.<br />
Semdeg SeiZleba davsvaT kiTxvebi:<br />
_ ra figuris farTobi SeiZleba iyos warmodgenili (a+b)(a-b)<br />
formuliT.<br />
_ risi tolia daStrixuli figuris farTobi?<br />
_ (a 2 -b 2 )-is.<br />
_ tolia Tu ara daStrixuli fi gu ris farTobi im marTkuTxedis<br />
farTobis, romlis gverdebia a+b da a-b?<br />
_ ra tolobis dawera SeiZleba?<br />
am kiTxvebisa da pasuxebis sistema warmoadgens (a+b)(a-b)=a 2 -b 2 tolobis miRebis<br />
process. Semdeg SeiZleba igive to lo ba moswavleTaTvis cnobili algebruli xerxebiTac<br />
miviRoT (frCxi lebis gaxsnis wesi).<br />
am procesis Catarebis Semdeg moswavleebs vekiTxebiT:<br />
_ risi tolia mocemuli kvadratis perimetri?<br />
_ risi tolia misi erTi gverdis b-Ti SemcirebiTa da meore gver dis b-Ti gazrdis<br />
Semdeg miRebuli marTkuTxedis peri met ri?<br />
_ kvadratsa da marTkuTxeds toli perimetrebi aqvs; rom lis farTobia metia<br />
da ramdeniT?<br />
am kiTxva-pasuxis procesSi moswavleebi aRmoaCenen mniS vne lovan faqts: mocemuli<br />
perimetris mqone marTkuTxedebs So ris udidesi farTobi aqvs kvadrats. aq<br />
SeiZleba yuradReba mi vaqcioT kvadratis `met~ simetriulobazec marTkuTxedTan<br />
Se darebiT.<br />
saxelmZRvaneloSi mocemuli ($2.2.) amocanebis amoxsna xels uwyobs codnis gan mtkicebas,<br />
formulis gamoyenebis unaris gamomuSavebas. 76-e amo cana kvlav geometriul<br />
interpretacias Seexeba da sasur ve lia misi amoxsna klasSi.<br />
aqtivoba:<br />
proporcia. proporciis gamoyenebebi.<br />
reziume:<br />
moswavleebi euflebian proporciis gamoyenebas sxvadasxva sayofacxovrebo an<br />
maTematikis momijnave disciplinebidan amocanebis amosaxsnelad. ecnobian proporciul<br />
sidideebs da maT geometriul gamosaxvas.<br />
IV<br />
35
savaraudi dro:<br />
1 gakveTili.<br />
aqtivobis mizani:<br />
• moswavleebma ganiviTaron Sefardebisa da proporciis gamoyenebis unar-Cvevebi<br />
amocanaTa amosaxsnelad.<br />
• moswavleebi daeuflon proporciuli sidideebis cnebis, proporciuli damokidebulebis<br />
cnebasa da mis geometriul ga mosaxvas.<br />
aucilebeli wina codna:<br />
• Sefardeba<br />
• proporcia. proporciis ZiriTadi Tviseba<br />
• sakoordinato sibrtye<br />
ativobis aRwera<br />
muSaoba SeiZleba daviwyoT im ori praqtikuli amocanis gan xilviT, romelic moswavlis<br />
saxelmZRvanelos $3.4-is me-3 punqtSi 1 da 2 magaliTiT aris warmodgenili.<br />
isini rukis mixedviT manZilis gansazRvras da sayofacxovrebo amocanis amox snas<br />
ukavSirdeba. Tu saskolo oTaxSi kedelze saqarT ve los rukaa Camokiduli, maSin<br />
SeiZleba aRniSnuli amocanis mi xedviT maswavlebelma am rukis mixedviT saqarTvelos<br />
raime or qalaqs Soris manZilis povnis amocana dasvas.<br />
Semdeg moswavleebs davyofT ramdenime jgufad da Sev Ta vazebT amocanebs proporciul<br />
sidideebze.<br />
• magaliTad, erT-erT jgufs vTxovT Seavsos cxrili<br />
36<br />
vaSlis masa<br />
m (kg)<br />
m kg vaSlis<br />
Rirebudeba p<br />
(lari)<br />
0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 4,5<br />
0,8<br />
• ipovos m<br />
p sididis ricxviTi mniSvnelobebi.<br />
• ipovos sakoordinato sibrtyeze (m; p) wyvilebis Sesabamisi ricxvTa wyvilebis<br />
gamomsaxveli wertilebi.<br />
sxva jgufs SeiZleba mivceT Sesavsebad cxrili, romelic Tanabari moZraobisas<br />
gavlil manZilsa (S km) da dros (t sT) Soris damokidebulebas Seesabameba, SeiZleba<br />
aseTi amocanac Sev TavazoT: vixilavT marTkuTxedebs, romelTa erT-erTi gver dia a.<br />
SeavseT cxrili, romelic meore gverdis sididesa da saTanado marTkuTxedis far-<br />
Tobs Soris damokidebulebas See sabameba.<br />
erT-erT jgufs SeiZleba davusvaT iatakis Tanabrad Se Reb visas S farTobsa da<br />
daxarjuli saRebavis odenobis Sesa ba misi cxrilis Sevsebisa da sakoordinato sibrtyeze<br />
am damo kid ebulebis mixedviT wertilebis agebis amocana.<br />
jgufebis mier warmodgenili cxrilebisa da sako or di na to sibrtyeze Sesabamisi<br />
damokidebulebis Sesabamisad age bu li wertilebis mixedviT mimdinareobs msjeloba<br />
da vara udis gamoTqma aRniSnuli damokidebulebebis Tvisebebisa da geometriuli<br />
gamosaxvis Sesaxeb.
proporciis gamoyenebiT mimdinareobs Semzadeba Senad no beb ze, narevebze amocanebis<br />
amosaxsnelad.<br />
am SemTxvevaSi gamoiyeneT saxelmZRvaneloSi mocemuli me-3 magaliTi, roca cnobilia<br />
ori biznesmenis saerTo Tanxa (10 000 lari) da am Tanxebis Sefardeba:<br />
a<br />
= 2<br />
b 3<br />
proporciul nawilebad gayofis procesi SeiZleba kiTxva-pasuxis reJimSi gavagrZeloT:<br />
_ kidev ra proporciis dawera SeiZleba mocemuli pro por ciis mixedviT ( a b<br />
2<br />
= )?<br />
3<br />
_ ra SeiZleba vTqvaT a da b ricxvebis Sesaxeb (a da b aris 2 da 3-is proporciuli)?<br />
_ vTqvaT, toli Sefardebebi k-s tolia (proporciulobis koeficienti). ris<br />
tolia a? b? (a=2k, b=3k).<br />
_ 10 000 larSi ra wilia erTi biznesmenisa da ra wilia meore biznesmenis?<br />
_ sul ramden wils warmoadgens 10000?<br />
_ ra Tanxa modis 1 wilze?<br />
_ ra Tanxa Seesabameba 2 wils? 3 wils?<br />
aqtivobis Semdgomi gafarToeba-gaRrmaveba 2 an 2-ze meti Sesakrebis povnis zogadi<br />
wesis Camoyalibebaa, roca cnobilia maTi jami da ricxvebi, romelTa proporciulia<br />
mocemuli ricx vebi. arasavaldebulo nawilad SeiZleba CaiTvalos sa xel mZRvaneloSi<br />
mocemuli is nawili, romelic oqros kve Tas _ harmoniul proporcias exeba.<br />
sakontrolo kiTxvebi da `testebi~ (mesame punqtis #1-#9) moswavleTa TviT Semowmebis<br />
kargi saSualebaa.<br />
sasargebloa klasSi gavarCioT da amovxsnaT amocanebi Se nad no bebze, xsnarebze,<br />
masStabis gamoyenebaze (#12, #14, #26, #28).<br />
29-e amocana proporciuli sidideebis geometriuli ga mosaxvis gamoyenebis kargi<br />
magaliTia;<br />
33-e amocana, romelic struqturirebuli kiTxvebisgan Sed geba, statistikur<br />
monacemTa diagramis aRwerisas pro por ciulobis gamoyenebas Seicavs.<br />
aqtivoba:<br />
samkuTxedis kuTxeebis jamis formulis gamoyvana sxva da sxva gziT.<br />
reziume:<br />
moswavleebi aRmoaCenen samkuTxedis Tvisebas (samkuTxedis kuTxeebis jamis Sesaxeb)<br />
modelebze, asabuTeben am Tvisebas sxvadasxva xerxiT, msjeloben dasabuTebis<br />
xerxebis sarwmunoobis Sesaxeb.<br />
savaraudo dro:<br />
1 gakveTili.<br />
aqtivobis mizani:<br />
• miiRos eqsperimentis Catarebis Cvevebi<br />
gaiwafos amocanis konteqstis Sesabamisad geometriul obieqtTa gamosaxvaSi<br />
• Camouyalibdes kritikuli azrovneba, msjelobisa da dasabuTebis unari<br />
V<br />
37
ZiriTadi SekiTxvebi:<br />
1. SeiZleba Tu ara figuris Tvisebis aRmoCena misi mo de lis mixedviT?<br />
2. SesaZlebelia Tu ara sazomi xelsawyoebis gamoyenebiT fi guris raime Tvisebis<br />
Sesaxeb varaudis gamoTqma?<br />
3. debulebis samarTlianobis dadgenis romeli xerxia uf ro sarwmuno _ dasabuTebis<br />
gziT miRebuli, Tu sazomi xel saw yoebis gamoyenebiT?<br />
masala:<br />
furclebi, transportiri, saxelmZRvanelo.<br />
aqtivobis aRwera:<br />
muSaoba iwyeba gavlili masalis gameorebiT: paraleluri wrfeebis Tvisebebi, ori<br />
wrfis paralelurobis niSani, samkuTxedebis klasifikacia kuTxeebis mixedviT (am<br />
masalis didi nawili $ 4.5-is pirvel nawilSia gadmocemuli da wina ori gakveTilis<br />
Sinaarss Seesebameba).<br />
klasis moswavleebs vyofT jgufebad: erT-erTi jgufis mos wavleebs vTxovT gamoiyenon<br />
transportiri da sxva da sxva gva ri samkuTxedebis kuTxeebis zomis mixedviT<br />
gamoTqvan va ra udi kuTxeebis jamis Sesaxeb.<br />
38<br />
meore jgufi iye nebs samkuTxedis mo de lebs,<br />
gamoWris sam tol samkuTxeds da mi ad gams maT ise,<br />
ro gorc suraTzea gamo saxu li.<br />
mesame jgufi iyenebs saxelmZRvaneloSi war modgenil su raTs da iq<br />
dasmul kiTxvaze pa suxebis Ziebis procesSi cdi lobs gamo Tqvas varaudi<br />
samkuTxedebis kuTxeebis jamis Se sa xeb.<br />
meoTxe jgufi iyenebs saxel mZRvanelos mixedviT ABC<br />
sam kuTxedis models, aagebs mis si maRles _ BD-s; poulobs<br />
AD da CD monakveTebis Sua mar To bebs da gadakecvebis sa SualebiT<br />
(ise, ro gorc saxel mZRva neloSia miTi Te buli) cdi lobs<br />
gamoTqvas vara udi samkuTxedebis kuTxeebis ja mis Se saxeb.<br />
oTxive jgufi axdens Tavisi namuSevris prezentacias.<br />
imar Teba diskusia _ romeli xerxia ufro ioli, romeli uf ro sarwmuno?<br />
saxelmZRvaneloSi mocemuli sxva Teoriuli sakiTxebi (marT kuTxa samkuTxedis<br />
maxvili kuTxeebis jami, tolgverda sam kuTxedis TiToeuli kuTxis sidide, gare<br />
kuTxis Tviseba) Se iZ leba davalebad mivceT moswavleebs.<br />
samkuTxedis aRniSnuli Tvisebis aTvisebis TviTkont rolisTvis sasargebloa $ 4.5-is<br />
me-2 nawilis #1-#8 `testebSi~ pasuxebis SerCeva. dasabuTebisa da msjelobis unaris<br />
ganviTarebas emsaxureba #10, #12, #14, #15, #20 da #28 amocanebis amoxsnis proce sebi.<br />
sasurvelia isini maswavleblis xelmZRvanelobiT Sesruldes.
I Tavi. racionaluri ricxvebi<br />
I Tavi, ZiriTadad, ricxvis cnebis gafarToebis, racionaluri ricxvebisa da maTze<br />
moqmedebebis aRweras eZRvneba. poziciuri sistemis gamoyenebiT racionaluri ricxvebis<br />
Sedarebisa da dalagebis Cvevebis aRdgenisa da ganmtkicebis safuZvelze mimdinareobs<br />
uaryofiTi ricxvebis gamosaxvis, Sedarebisa da dalagebis Sesaxeb masalis<br />
gadacema.<br />
pirveli Tavis sawyisi paragrafebi naturaluri ricxvebis mwkrivis ganxilviT<br />
iwyeba, naturaluri ricxvebis Caweris xerxebisa da poziciuri sistemis gamoyenebis<br />
magaliTebis ganxilvas eZRvneba.<br />
maswavleblebs SevaxsenebT, rom naturalur ricxvTa dafuZnebis Teoriis gacnobisas,<br />
maT, ZiriTadad, or midgomaze miuTiTebdnen _ aqsiomuri midgoma, romelic<br />
peanos saxelTan aris dakavSirebuli da simravluri koncefcia (kantoris mier dafuZnebuli).<br />
pirveli midgomisas naturalur ricxvTa mwkrivi esaa {N, I, F} struqtura, romelic<br />
1. Sedgeba N simravlisgan (am simravlis elementebs naturaluri ricxvebi hqvia);<br />
2. gamoyofilia elementi, romelsac erTi (1) hqvia;<br />
3. gvaqvs mimarTeba F(x; y), y aris x-is momdevno.<br />
garda amisa mocemuli struqturis Tvisebebia (aqsiomebi);<br />
1) 1 ar aris raime naturaluri ricxvis momdevno;<br />
2) nebismieri naturaluri ricxvisTvis arsebobs erTi da mxolod erTi misi momdevno;<br />
3) yoveli naturaluri ricxvi araumetes erTi naturaluri ricxvis momdevnoa;<br />
4) (induqciis aqsioma) N-is yoveli qvesimravle, romelSic Sedis 1 da yovel x-Tan<br />
erTad Sedis misi momdevno naturaluri ricxvi, N-s emTxveva.<br />
aqsiomuri meTodis Tanmimdevruli gatarebisas asec amboben: elementebis buneba,<br />
romlebisganac N Sedgeba, araa arsebiTi.<br />
amis Semdeg SeiZleba SemoviRoT naturalur ricxvTa monakveTis cneba, Semdeg<br />
masze dafuZnebiT sasruli simravlisa da sasrul simravleSi elementTa odenobis<br />
(simZlavris) cnebebi.<br />
naturaluri ricxvis cnebis dafuZnebis meore midgoma kantoris saxelTan aris<br />
dakavSirebuli. aq elementebis ricxvi gaigeba, rogorc simravlis simZlavris kerZo<br />
SemTxveva. safuZvlad erTi simravlis meore simravleze urTierTcalsaxa Sesabamisobis<br />
cneba aiReba. am mimarTebiT xdeba simravleTa faqtorizacia, klasebad dayofa.<br />
am koncefciis Sesabamisad TiToeuli klasi xasiaTdeba misi simZlavriT. aracarieli<br />
sasruli simravlis simZlavre, gansazRvrebis Tanaxmad, naturaluri ricxvia.<br />
aseTi Semotanisas sasruli simravle ganusazRvrelia. kidev erTi daSveba am dros<br />
aris usasrulo simravlis arseboba (magaliTad, mimdevrobis usasrulo gagrZelebadobis<br />
daSveba).<br />
peanos Tvalsazrisis Sesabamisad ki saWiroa imis daSveba, rom aqsiomuri sistemis<br />
modeli arsebobs. es daSveba bevr maTematikoss (ix. mag., [21]) ufro bunebrivad miaCnia.<br />
cxadia, rom skolaSi ariTmetikis sawyisi Seswavla TvalsaCino unda iyos. igi ar<br />
unda misdevdes arc aqsiomur meTods da arc sxva logikuri agebis sqemas. es ar niSnavs<br />
imas, rom ricxvTa sistemis swavlebas ar unda hqondes Tavisi logikuri agebuleba.<br />
39
icxvis cnebis gafarToebas meTodikur literaturaSi [21] xSirad sqematurad ase<br />
warmoadgenen:<br />
(2) mTeli ricxvebi<br />
(3) racionaluri ricxvebi<br />
(4) algebruli ricxvebi<br />
algebris TvalsazrisiT ganzogadebis bunebrivi gza aseTia: (1) → (2) → (3) → (4)<br />
skolaSi ki Tanmimdevroba aseTia:<br />
(1) → (5) → (3) → (7)<br />
axali erovnuli saswavlo gegmac ricxvis cnebis gafarToebis am Tanamimdevrobas<br />
gvTavazobs: Tumca, uaryofiTi ricxvebis Seswavla me-7 klasidan aris gaTvaliswinebuli.<br />
uaryofiTi ricxvebis Seswavla erT-erTi rTuli sakiTxia. misi Camoyalibebis istoriac<br />
amas adasturebs (didi xnis ganmavlobaSi mecnierebis mier ar iyo miRebuli).<br />
es sakiTxebi kargad aris gadmocemuli kolmogorovis statiaSi (ix; mag; [21] da<br />
maswavleblebs vurCevT gaecnon mas. Cven mier SemoTavazebuli gadmocemis meTodika<br />
TvalsaCinoebis farTo gamoyenebas gulisxmobs.<br />
miuxedavad imisa, rom moswavleebi am droisTvis TiTqos ukve safuZvlianad unda<br />
flobdnen arauaryofiT racionalur ricxvebs, Cven mainc Sesabamisi sakiTxebis gadmocemas<br />
didi dro davuTmeT. erovnuli saswavlo gegmac iTvaliswinebs zogierTi adre<br />
naswavli sakiTxis gameorebasa da formaluri TvalsazrisiT ufro maRal doneze<br />
gadmocemas _ magaliTad, gayofadobis zogierTi niSnis swavlebisas deduqciuri<br />
msjelobis gamoyenebas.<br />
maswavleblebs kidev erTxel SegaxsenebT, rom Sefasebis zogad principebs wignis<br />
Sesaval nawilSi calke paragrafi daeTmo, es pedagogebisTvis saxelmZRvanelo<br />
principebia – yovel konretul SemTxvevaSi pedagogma am principebis safuZvelze<br />
unda miiRos gadawvetileba. moswavlis Sefaseba, TviT dabali Sefasebac ki, unda<br />
iyos dafiqsireba arsebuli realobis, romelic unda aRiqmebodes samomavlo<br />
pozitiuri cvlilebebisken mimarTul qmedebad. am Sefasebas ar unda dahyvebodes<br />
niSnis mogebis, angariSsworebis elferi. saerTod, yofaqceva da akademiuri donis<br />
Sefaseba unda gaimijnos erTmaneTisgan. warumateblobis yoveli gamovlineba ar unda<br />
iqces moswavlisTvis gamousworebel Cavardnad. akademiuri Sefaseba unda iyos xSiri<br />
40<br />
(1) arauaryofiTi mTeli ricxvebi<br />
(8) kompleqsuri ricxvebi<br />
(5) arauaryofiTi racionaluri<br />
ricxvebi<br />
(6) arauaryofiTi namdvili<br />
ricxvebi<br />
(7) namdvili ricxvebi
da mravalmxrivi, pedagogiur praqtikaSi unda gamoiricxos adre damkvidrebuli<br />
ualternativo procesi – gamoZaxeba, moswavlis xangrZlivi monologi, informaciis<br />
flobis donis warmoCena, maswavleblis ramdenime replika da Sefaseba.<br />
dRes SeiZleba SevafasoT erTi sagulisxmo CarTvis, sayuradRebo varaudis<br />
gamoTqmis, ganxilvisas konstruqciuli rolis, TanaklaselTa naSromebis prezentaciis<br />
aqtiuri oponireba, gakveTilis procesSi gamovlenili SemoqmedebiTi aqtiuroba. am<br />
midgomiT SeiZleba moswavleTa akademiuri aqtivobis amaRleba, motivaciis gaZliereba,<br />
SemoqmedebiTi unarebis gaRrmaveba. Sefasebis procesi unda iyos gamWvirvale.<br />
mis gareSe SeuZlebelia pedagogma maRali avtoriteti daimkvidros moswavleTa<br />
Soris. ufro metic, TviT moswavleebic SeiZleba CavabaT SefasebaTa kriteriumebis<br />
SemuSavebaSi.<br />
sakontrolo naSromebis ganxilvas unda eswrebodes Sefasebis kriteriumis sajaro<br />
wardgena klasSi _ es sayuradRebo meTodikuri xerxia, romlis saSualebiTac<br />
moswavleebi, sakmaod maRali sizustiT, Tavad ivaraudeben sakuTar Sefasebebs,<br />
zogierTi amocanis Sefasebisas gamoyenebuli nawilobrivi Sefasebebic mimarTuli<br />
unda iyos moswavlis naSromSi `dadebiTi nabijebis~ aRmoCenisa da dafiqsirebisken.<br />
moswavlem unda igrZnos pedagogis TanagrZnoba, keTili ganwyoba da imavdroulad,<br />
maRali principuloba da profesiis erTguleba moswavlis akademiuri moswrebis<br />
Sefasebisas.<br />
gavixsenoT, rom Sefasebis ZiriTadi miznebia: moswavlis swavlis xelSewyoba,<br />
moswavlis Zlieri da susti mxareebis gamovlena (saTanado analiziTa da<br />
daskvnebiT), swavlebis konkretuli meTodis efeqtianobis Semowmeba, saswavlo<br />
programebis efeqturobis dadgena da srulyofa da sxva. amrigad, Sefasebis<br />
formebi ganmaviTarebeli, ganmsazRvreli da diagnostikuria da am formebs vaniWebT<br />
aRmzrdelobiT funqciasac. gamovyoT Sefasebis kidev ori funqcia: swavlis<br />
procesis Sefasebis funqcia (mimdinare Sefaseba) da Sedegebis Sefaseba (Semajamebeli<br />
Sefaseba).<br />
SefasebaSi unda aisaxos prezentaciisas gamovlenili unarebi, moswavleTa mier<br />
erTmaneTis Sefasebebi.<br />
sagangebod unda SevCerdeT CvenSi farTod gavrcelebul erT-erT mankier Cvevaze,<br />
romlis Sedegebi xandaxan did gavlenas axdens Sefasebis obieqturobaze. migvaCnia,<br />
rom zogjer `uwyinar ancobad~ miCneuli sxvaTa naSromebis gadawera unda CaiTvalos<br />
moswavlisTvis miuRebel, uRirs saqcielad, moswavlem unda icodes, rom is iTvisebs<br />
sxvaTa inteleqtualur sakuTrebas, raTa daumsaxureblad miiRos maRali niSani,<br />
miiRos `jildo~ sicrueze agebuli qmedebisTvis. aseT SemTxvevaSi maswavleblis mier<br />
gamoCenili principuloba klasSi yovelTvis moipovebs gagebas, garkveuli drois<br />
Semdeg ki – aRiarebas.<br />
sayuradRebo rekomendaciebi gvaqvs jgufuri muSaobis warmarTvisa da Sefasebis<br />
mimarTac (ixileT wignis Sesaval nawilSi `gakveTilis dagegmvis zogadi principebi~)O<br />
jgufuri muSaobis warmarTvas, axlavs garkveuli sirTuleebi, magram am formis didi<br />
aRmzrdelobiTi, ganmaviTarebeli, emociuri mxare migvaniSnebs, rom is aucileblad<br />
da jerovnad unda tardebodes.<br />
wignis Teoriul nawilSia agreTve ganxiluli moswavleTa mier proeqtis<br />
Sesrulebis da am naSromis SefasebasTan dakavSirebuli sakiTxebi, dro da dro<br />
daubrundiT xolme SefasebasTan dakavSirebuli Cvens am rekomendaciebs, gaamdidreT<br />
es masala Tqveni gamocdilebis kvalobaze aRmoCenili detalebiT. Cven ki gzadagza<br />
kvlav SegaxsenebT xolme SefasebasTan dakavSirebul zogierT mosazrebas, konkretuli<br />
amocanebis Sefasebis kriteriumis dadgenasTan dakavSirebul sakiTxebs.<br />
unda gvaxsovdes, rom moswavleTa SefasebaSi daSvebulma Secdomebma SeiZleba<br />
arsebiTad daakninos sxva mimarTulebiT mopovebuli warmatebebi.<br />
41
42<br />
§ 1.1. naturaluri ricxvebi. naturaluri ricxvis<br />
Caweris sxvadasxva forma<br />
mizani:<br />
• naturaluri ricxvebis Caweris sxvadasxva formis gaxsenebiT, moswavleebma ganiviTaron<br />
Caweris formebis, poziciuri sistemis gamoyenebis unar-Cvevebi.<br />
• xarisxis cnebis gamoyenebiT moswavleebi gaiwafon ricxvebis, kerZod ki `giganturi~<br />
ricxvebis Caweris xerxebis gamoyenebebSi.<br />
• naturalur ricxvTa mwkrivis Tvisebebis gamoyenebiT moswavleebs eqmnebaT<br />
pirveli warmodgenebi usasrulobis (usasrulod gagrZelebadobis) Sesaxeb.<br />
erovnuli saswavlo gegmis im moTxovnebis Sesasruleblad, romlebic <strong>VII</strong>.I da <strong>VII</strong>.II<br />
indikatorebiTaa warmodgenili, saWiroa CavataroT Semamzadebeli muSaoba, rac wina<br />
wlebSi Seswavlili sakiTxebis Sesaxeb codnis gafarToebas gulisxmobs.<br />
pirvel paragrafSi warmodgenili masala moswavleebisTvis SeiZleba ar iyos axali.<br />
aseTi dasawyisi bunebrivia, radgan saswavlo wlis pirveli gakveTilebi mizanSewonilia<br />
da sasurvelia ucnobi maTematikuri faqtebis gadmocemiT ar daviwyoT.<br />
calkeuli gakveTilebis dagegmvisa da warmarTvisTvis konkretuli miTiTebebis<br />
garda, mizanSewonilad vTvliT zogadi saxis zogierTi rekomendaciis Sesaxeb saubarsac,<br />
romlebic momavalSi SeiZleba aRar gavimeoroT.<br />
saswavlo masalis aTvisebisa da ganmtkicebisTvis saWiro muSaobis ZiriTadi nawili<br />
gakveTilze unda modiodes; gakveTili saswavlo procesis organizaciis ZiriTadi<br />
formaa; gakveTilze xdeba saganmanaTleblo miznebis ganxorcieleba. xSirad sauke-<br />
Teso Sedegamde mivyavarT aseT zogad rekomendaciebs swavlebis meTodikidan:<br />
1) maswavlebeli unda cdilobdes, rom yoveli axali SemecnebiTi amocana TviT moswavleebma<br />
Camoayalibon,<br />
2) maswavleblis da moswavleebis erToblivi ZalisxmeviT, dakvirvebis, konkretuli<br />
SemTxvevebis analizis Sedegad iqmneba garkveuli warmodgena arsebul maTematikur<br />
kanonzomierebebze,<br />
3) maswavleblis xelmZRvanelobiT moswavleebi eZeben amocanis amoxsnis gegmas da<br />
xSirad TviT axdenen gegmis realizacias.<br />
maswavleblebs kargad moexsenebaT, rom saswavlo procesisTvis mzadebis zogadi<br />
sqema gulisxmobs:^<br />
1) saswavlo wlis dawyebamde Catarebul muSaobas, 2) gakveTilebis sistemis gaazrebas,<br />
3) konkretuli gakveTilisTvis momzadebas.<br />
axali saxelmZRvaneloebis SemoRebis procesSi saswavlo wlis dawyebamde muSaobaSi<br />
igulisxmeba erovnuli saswavlo gegmis moTxovnebis kargad gaazreba. ZiriTadi<br />
masala, romelsac unda daeyrdnos maswavlebeli saswavlo procesSi, erovnuli saswavlo<br />
gegmaa. saxelmZRvanelo mxolod damxmare saSualebaa erovnuli saswavlo gegmis<br />
moTxovnebis Sesasruleblad. saxelmZRvanelo erovnuli saswavlo gegmis mixedviT<br />
iqmneba, Tumca misi Sinaarsi, sakiTxebis Tanamimdevroba xSirad avtoris SexedulebebiTaa<br />
Sedgenili da rekomendaciebis doneze unda aRiqvas maswavleblebma. erovnuli<br />
saswavlo gegmis Sesabamisad, maswavlebels SeuZlia damoukideblad SearCios sakiTxebi<br />
da maTi gadacemis Tanamimdevroba. moswavlis saxelmZRvanelo, maswavleblis<br />
sarekomendacio wigni, romlebmac gaiares eqspertiza, pilotireba da meore gamocemisas<br />
eqspertTa da maswavlebelTa mosazrebebisa da rekomendaciebis Sesabamisad gadamuSavda,<br />
exmareba maswavleblebs moswavleze da Sedegze orientirebuli saswavlo<br />
procesis dagegmvasa da warmarTvaSi.
saswavlo wlis pirveli gakveTilebis specifikidan gamomdinare, pirvel paragrafs<br />
SeiZleba 2 saaTic ki davuTmoT. aq mocemuli masala moswavleTaTvis SeiZleba nacnobic<br />
iyos, amitom maswavlebels meti saSualeba aqvs gakveTilebi moswavleTa aqtiuri<br />
monawileobiT, interaqtiuri meTodiT warmarTos. aqcenti gakeTdes swavlebis iseT<br />
formebze, roca yvela moswavle aqtiurad erTveba swavlis procesSi. gakveTilebi<br />
ise SeiZleba daigegmos, rom yovelma moswavlem ipovos Tavisi adgili, ar darCes pasiuri<br />
an gariyuli. maswavlebeli da moswavleebi aqtiurad urTierToben erTmaneT-<br />
Tan. moxerxebulad SerCeuli kiTxvebis dasmis saSualebiT moswavleebi Cabmuli arian<br />
saswavlo procesSi. Tumca, ar igulisxmeba mxolod kiTxva-pasuxis reJimis damkvidreba<br />
_ moswavle TviTon monawileobs saganmanaTleblo procesis mimdinareobaSi;<br />
monawileobs diskusiaSi _ icavs sakuTar mosazrebebs da oponirebas uwevs sxvebs.<br />
erT-erTi sadiskusio Tema pirvel paragrafSi SeiZleba iyos naturalur ricxvTa<br />
mwkrivis usasrulod gagrZelebadobis SesaZlebloba, potenciuri usasrulobis Sesaxeb<br />
diskusia; SeiZleba gamoviyenoT hilbertis magaliTi rubrikidan `sxvadasxva~.<br />
SeiZleba gaimarTos diskusia poziciuri da arapoziciuri sistemebisa da maTi Taviseburebebis<br />
Sesaxeb.<br />
maswavlebeli warmarTavs gakveTils, SearCevs sadiskusio Temas, Tumca diskusia<br />
SeiZleba daugegmavadac _ gakveTilze wamoWrili problemis irgvliv gaimarTos.<br />
moswavleebi monawileoben diskusiaSi, avseben erTmaneTis pasuxebs; magaliTad, naturaluri<br />
ricxvebis Tanrigebis saSualebiT Cawerisas, sxvadasxva Tvisebis CamoTvlis<br />
dros, damrgvalebis wesebis warmodgenisas. maTematikuri faqtebis codnis Sesamowmeblad<br />
SeiZleba gamoviyenoT amocanebi savaraudo pasuxebiT. maswavleblebi am tipis<br />
davalebebis Sesrulebis sxvadasxva meTods mimarTaven xolme. rac mTavaria, am<br />
davalebebis Sesrulebas SeiZleba drois mcire monakveTi davuTmoT da SeiZleba<br />
garkveuli TanamimdevrobiT yvela moswavle CavrToT am procesSi. araswori pasuxis<br />
miTiTebis SemTxvevaSi SeiZleba gaimarTos msjeloba Secdomis mizezebis Sesaxeb.<br />
pirvel gakveTilze SeiZleba amoixsnas 9, 11, 13, 15, 17, 19, 21 amocanebic. maTi<br />
momdevno amocanebi moswavleebs saSinao davalebad miecemaT.<br />
meore gakveTilze vagrZelebT amocanebis amoxsnas. sruldeba 22, 24, 26, 28, 30, 32,<br />
34, 36, 38, 40, 42, 44 amocanebi. maTi `mezobeli~ _ kentnomriani amocanebi moswavleebs<br />
saSinao davalebad SeiZleba mivceT.<br />
pasuxebi da miTiTebebi<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18<br />
2 3 3 1 2 1 3 4 2 3 2 2 2 1 2 4 4 3<br />
19 20 21 22<br />
3 4 1 2<br />
27. a) 27148 ≈ 27150; b) 27148 ≈ 27100; g) 27148 ≈ 27000;<br />
28. a) 9753; b) 86540; g) 97542.<br />
29. a) 13456; b) 1057; g) 30689.<br />
37. mefe daviT IV (aRmaSenebeli) daibada 1073 wels. is 16 wlisa gamefda. XII saukuneSi<br />
saqarTvelos aRorZineba daviTis saxels ukavSirdeba. 1121 wels didgorSi didi<br />
gamarjvebis Semoqmedi mefe daviTia.<br />
43
42. 32a - 23a = 320 - 230 = 90.<br />
43. 1ab0 saxis ricxvebis odenoba ase daviTvaloT: cifri a SeiZleba SeirCes nebismierad<br />
aTi cifridan _ 0; 1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9 _ sul 10 SesaZlebloba. aseve aTi SesaZlebloba<br />
aqvs b cifris arCevasac. amitom sul asi ricxvi gveqneba _ 10 . 10=100.<br />
44. amowerilia pirveli eqvsi naturaluri ricxvis kvadrati.<br />
52. 9 cifriT gadainomreba pirveli gverdi, 180 cifriT _ Semdegi 90 gverdi, 2103<br />
cifriT _ Semdegi 701 gverdi; amrigad, gvaqvs 800 gverdi, anu 400 furceli.<br />
jgufuri muSaobis proeqti<br />
mizani:<br />
• kanonzomierebis aRmoCena da gavrceleba;<br />
• kritikuli azrovnebis, msjelobisa da dasabuTebis unaris gamomuSaveba.<br />
jgufuri muSaoba aris saswavlo procesis organizaciis iseTi forma, roca xdeba<br />
moswavleTa jgufebad dayofa da jgufebs eZleva saziaro kompleqsuri davaleba.<br />
davaleba miznad isaxavs moswavleebis CarTvas TanamSromlobaSi. jgufuri davaleba<br />
moswavleebisgan amocanis erToblivad gadaWras, an saerTo produqtis Seqmnas unda<br />
moiTxovdes. jgufSi moswavleTa odenoba davalebis specifikiT unda ganisazRvros.<br />
moswavleebi SeiZleba daiyos sam jgufad. jgufebs erTnairi davaleba eZleva _<br />
Seadginon ricxvebis xarisxebis `bolo cifris~ cxrili. TiToeul jgufSi davalebebis<br />
ganawileba jgufis moswavleebzea damokidebuli. SeiZleba erTma moswavlem<br />
cxrilis romelime erTi striqonis Sedgenasa da Sesabamisi kanonzomierebis aRmo-<br />
Cenaze ifiqros; Semdeg moxdes am striqonebis `gaerTianeba~ erT cxrilSi da kanonzomierebebis<br />
erToblivi prezentacia. amrigad, am jgufuri muSaobis Sesrulebisas<br />
TiTToeul jgufSi moswavleTa ricxvi SeiZleba 6-s ar aRematebodes. maswavlebeli<br />
afasebs mTlianad jgufis muSaobas. Tumca, is valdebulia Tvali adevnos am muSaobis<br />
process da gamorCeviT aRniSnos yvelaze produqtiuli monawileebi. prezentacias<br />
jgufis erT-erTi wevri warmoadgens. sxvadasxva jgufis Sedegebi Sedardeba<br />
erTmaneTs da imarTeba diskusia mTeli klasis monawileobiT. mxedvelobaSi SeiZleba<br />
miviRoT warmodgenili magaliTebis odenobac, romlebic kanonzomierebebis gamoyenebiT<br />
xarisxebis bolo cifrebis povnas exeba. gamarTuli diskusiisas deduqciuri<br />
dasabuTebis elementebic iqneba gamoyenebuli, romlebsac maswavlebelma unda yuradReba<br />
miaqcios da Sefasebisas gaiTvaliswinos.<br />
44
mizani.<br />
§ 1.2. naturaluri ricxvebis gayofa. gayofadobis niSnebi<br />
• poziciuri sistemis gamoyenebiT naturaluri ricxvis gayofis procedurebis<br />
Catarebis unarebis ganviTareba; gamoyeneba praqtikul amocanebSi.<br />
• deduqciuri msjelobis Catarebis unaris ganviTareba gayofadobis niSnebis ganxilviT.<br />
meore gadamuSavebul variantSi, eqspertTa mosazrebebis gaTvaliswinebiT ramdenime<br />
paragrafi gavaerTianeT. gayofis algoriTmi calke ar aris warmodgenili. viziarebT<br />
maT mosazrebas, rom am algoriTmis warmodgena a=bq+r, 0≤r
18. TiToeuls imdeni moneta aqvs, ramdenjerac 150 TeTri metia (10+20) TeTrze:<br />
150:30=5 — xuT-xuTi moneta hqoniaT.<br />
19. wina amocanis analogiuria, 200:(20+5)=8 — rva-rva mo neta.<br />
21. am ricxvTagan umciresi aRvniSnoT x-iT, maSin<br />
x+(x+2)+(x+4)+(x+6)+(x+8)+(x+10)=1326<br />
6x+30=1326<br />
x=216.<br />
22. a) 13·4=52; b) 13·4+1=53.<br />
23. mocemulobis Tanaxmad, yuTebis odenobaze erTiT naklebi ricxvi 6-is jeradicaa<br />
da 7-isac, Tanac 50-ze naklebia. aseTi ricxvia 42. maSasadame, 43 yuTi yofila.<br />
24. 25-is 7-ze gayofisas naSTi 4-ia, e. i. nika meoTxe yofila.<br />
25. 366=7·52+2.<br />
27. gaiTvaliswineT, rom 2009 wlis 1 ianvari iyo xuTSabaTi. aTvla SeiZleba sxva<br />
wlidanac daiwyoT isargebleT Semdegi informaciiT _ 2008 weli nakiani weli iyo;<br />
nakian weliwadSi 366 dRea, aranakianSi _ 365 dRe. 2007 wlis 1 ianvari iyo orSabaTi.<br />
28. gamoiyeneT jgufuri muSaobisas miRebuli cxrili da SeamowmeT 4-iT dabo-<br />
loebuli ricxvis axarisxebisas bolo cifrisTvis SemCneuli kanonzomiereba —<br />
kentmaCvenebliani xarisxis bolo cifria 4, luwmaCveneblianisa ki — 6. amitom<br />
a) 10-ze gayofisas naSTi 4-ia, Tu xarisxis maCvenebeli kentia — aseTi xarisxebis<br />
odenoba 15-ia;<br />
b) luwmaCvenebliani xarisxebis odenoba 14-ia;<br />
g) naSTi 8 arc erT SemTxvevaSi ar gvxvdeba — rviT daboloebuli oTxis xarisxi<br />
ar arsebobs.<br />
29. wina amocanis analogiurad gamoiyeneT `bolo cifris cxrili~.<br />
a) 1-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4-is jeradia, aseTi<br />
(mocemul SemTxvevaSi) 11-ia;<br />
11-ia;<br />
11-ia;<br />
12-ia;<br />
b) 9-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4k+2 saxisaa — aseTi<br />
g) 3-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maC ve neb lebi 4k+3 saxisaa — aseTic<br />
d) 7-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4k+1 saxisaa — aseTi<br />
e) 7-is arc erTi xarisxi 6-iT ar bolovdeba.<br />
30. Tu a=5n+r, b=5q+r, maSin a–b=5(n–q) — iyofa.<br />
46
31. vTqvaT, samive biWs erTad n burTi ergo, maSin n iyofa 3-ze; cxrave gogonas<br />
ki — m burTi, maSin m iyofa 9-ze da, amitom, m iyofa 3-zec. Tu n+m=20, maSin 20ic<br />
unda iyofodes 3-ze, rac ar sruldeba. amrigad, SeuZlebelia maT hqonodaT 20<br />
burTi.<br />
32. fanqris fasic da kalmis fasic luwi ricxvebia, lu wia nayidi rveulebisa da<br />
albomebis odenobebic. amrigad, na vaW ris Rirebulebac, rogorc luwi ricxvebis jami<br />
— luwia; 557 ki kentia. amrigad, gamyidveli Secda.<br />
33. a) TiToeuli ricxvi iyofa 3-ze — cifrebis jami iyofa 3-ze;<br />
b) 6-ze gaiyofa mxolod 132 da 312 — orive luwicaa da 3-is jeradic;<br />
g) 9-ze arc erTi ar gaiyofa — cifrTa jami (6) ar iyo fa 9-ze.<br />
34. a) 999998; b) 999999; g) 999995; d) 999999; e) 999990.<br />
35*. jer vipovoT im ricxvebis odenoba, romlebic 2-ze an 3-ze (erT-erT ricxvze<br />
mainc) iyofa; 2-is jeradia yoveli meore naturaluri ricxvi — aseTTa odenoba 500ia;<br />
3-is jeradia yoveli mesame naturaluri ricxvi — maTi odenobaa 333; 500+333<br />
jamSi 6-is jeradi ricxvebi orjeraa daTvlili, maTi odenobaa 166.<br />
miviReT, rom 1-dan 1000-mde im ricxvebis odenoba, romelic arc 2-ze da arc 3-ze<br />
ar iyofa, aris 1000-(500+333-166)=333.<br />
36. 1·2·3·4·5· ... ·10·11·12·13 — am TanamamravlTa Soris aris 2, 5 da 10, romelTa<br />
namravlia 100. amitom namravlis bolo ori cifri nulebia.<br />
37. a) dasaxelebul Tanamamravlebs Soris gamovyoT iseTi wyvilebi, romlebic<br />
nuliT daboloebul ricxvebs mogvcemen: 2 da 5; 4 da 15; 1 da 10 — sul sami. isini<br />
mxolod sami nuliT daboloebul ricxvs warmogvidgenen.<br />
38. ricxvi rom iyofodes 45-ze, is 9-zec unda iyofodes da 5-zec, amitom cifrTa<br />
jami 9-is jeradi unda iyos da bolo cifri ki — 0 an 5. saZiebeli ricxvebia:<br />
123840, 123345.<br />
39. gamoviyenoT 3-ze gayofadobis niSani da miviRebT, rom 3-is jeradia 8·10 7 +1;<br />
3·10 4 +2·10 2 +1; 2·10 n +1.<br />
47
mizani<br />
48<br />
§ 1.3. martivi da Sedgenili ricxvebi.<br />
udidesi saerTo gamyofi da umciresi saerTo jeradi<br />
• naturalur ricxvTa klasifikaciis warmodgena da misi gamoyeneba.<br />
• ariTmetikis ZiriTadi Teoremis propedevtika. misi gamoyeneba umciresi saerTo<br />
jeradisa da udidesi saerTo gamyofis povnisas.<br />
• praqtikuli amocanebis amoxsnisas udidesi saerTo gamyofisa da umciresi saer-<br />
To jeradis gamoyenebis unaris ganviTareba.<br />
naturalur ricxvTa klasebad dayofa _ martiv ricxvTa klasi, ricxvi 1, Sedgenil<br />
ricxvTa klasi _ mniSvnelovan rols TamaSobs ricxvTa Teoriasa da mis gamoyenebebSi.<br />
amitom maT Sesaxeb warmodgenebis gaRrmavebasa da gafarToebas me-7 klasSic<br />
vagrZelebT.<br />
erT-erTi mniSvnelovani sakiTxi, romelic martiv ricxvTa klasTan aris dakav-<br />
Sirebuli, aris imis dadgena, martiv ricxvTa klasi usasruloa, Tu ara.<br />
maswavleblebi sasurvelia icnobdnen evklides Teoremis damtkicebas ([5], gv. 49),<br />
romelic sawinaaRmdegos daSvebis meTodiT tardeba.<br />
paragrafi sami nawilisgan Sedgeba; TiToeul nawils Sesabamis amocanebTan erTad<br />
SeiZleba TiTo gakveTili davuTmoT.<br />
pasuxebi da miTiTebebi:<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16<br />
4 3 1 2 4 1 3 3 4 1 2 4 3 2 4 2<br />
17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 20 30<br />
2 4 2 2 4 2 2 3 2 4 2 3 4 2<br />
14. n=2 3 ·3 2 — am ricxvis gamyofebia 1, 2, 3, 4, 6, 8, 9, 12, 18, 24, 36, 72 — sul 12<br />
gamyofi.<br />
36. pirvel rva aTeulSi cxriani rvajer gvxvdeba 9; 19; ...; 79; mecxreSi — orjer:<br />
89; 90; meaTeSi — aTjer; 91, 92, ..., 99, e. i. sul ocjer.<br />
37. am ricxvs 5-is garda sxva martivi gamyofic Tu aqvs, maSin mas oTxi gamyofi<br />
eqneba (ix. amocana 7). amrigad, es ricxvia mxolod 5 2 , anu 25 — gamyofebia 1; 5;<br />
25.<br />
38. ricxvi, romelic 21-ze iyofa, gaiyofa 3-zec da 7-zec. amrigad, misi gamyofebia<br />
1; 3; 7; 21. am ricxvebisgan gansxvavebuli p martivi gamyofi rom hqonoda, kidev sul<br />
cota oTxi gamyofic eqneboda — p, 3p, 7p, 21p. amrigad, saZiebeli ricxvis martiv<br />
mamravlebad daSlaSi 3 an 7 orjer mainc monawileobs. 3 unda gamoiricxos — maSin<br />
ricxvi 9-ze gaiyofoda. amrigad, gameordeba 7. Sesabamisad, gamyofebi iqneba: 1; 3;<br />
7; 21; 49; 147, TviT ricxvia 147.<br />
39. radgan x ricxvi orze metia, x–1 da x+1 ricxvebi erTze metia da (x–1)(x+1)<br />
namravls sami gamyofi mainc aqvs — 1, x–1, x+1 — amitom Sedgenili ricxvia.
40. m=n+14 — amis gaTvaliswinebiT gveqneba.<br />
A B A-sa da B-s<br />
SeniSvnebi<br />
Sedareba<br />
m–10 n A>B m–10=n+14–10=n+4<br />
m n+20 A
50. es ricxvi iqneba usj(4;5;7)+3=143.<br />
51. 4 -sa da<br />
5<br />
-ze gayofa 37 -sa da<br />
41<br />
-ze gamrav le bas niSnavs, amitom saZiebeli<br />
37 41<br />
4 5<br />
ricxvi 4-zec unda iyofodes da 5-zec — aseT ricxvebSi umciresia 20.<br />
52. Tu a ar aris p-s jeradi, maSin usg(a; p)=1, usj(a; p)=ap; Tu a aris p-s jeradi,<br />
maSin usg(a; p)=p, usj(a; p)=a.<br />
53. mocemuli ricxvebi unda iyos 9m da 9n saxis, sadac m da n Tanamartivebia.<br />
vTqvaT, 9m
sakontrolo wera #1<br />
(sakontrolo weris variantebis nimuSebi)<br />
I varianti<br />
1. ipoveT 76-is 12-ze gayofisas miRebuli ganayofisa da naSTis jami.<br />
1) 6 2) 8 3) 12 4) 10.<br />
2. x ricxvis 5-ze gayofisas naSTSi miiReba 2. ipoveT (x+6)-is 5-ze gayofisas<br />
miRebuli naSTi.<br />
1) 2 2) 4 3) 1 4) 3.<br />
3. x martivi ricxvia, x≠2 da x≠3. ipoveT 6x-is gamyofebis ricxvi.<br />
1) 4 2) 8 3) 12 4) 16.<br />
4. a da b gansxvavebuli martivi ricxvebia. mocemulia tolobebi:<br />
I. usg (a; b)=1, II. usj (a; b)=ab,<br />
III. usg (a; b)=a, IV. usj (a; b)=1.<br />
maTgan WeSmaritia<br />
1) mxolod I 2) III 3) IV 4) I da II.<br />
5. ipoveT umciresi naturaluri ricxvi, romelic 3-ze, 5-ze da 7-ze gayofisas<br />
naSTSi 2-s iZleva.<br />
6. saskolo Sejibrebaze 36 gogona da 96 vaJi gundebadaa dayofili. gundebSi<br />
mxolod gogonebi an mxolod vaJebia.<br />
gundebSi moTamaSeTa odenobebi erTi da igivea. moTamaSeTa ra udidesi o de no ba<br />
SeiZleba iyos TiToeul gundSi? ramdeni gundi Camoyalibdeba am Sem Txve vaSi?<br />
II varianti<br />
1. ipoveT is a ricxvi, romlis 17-ze gayofisas miiReba ganayofi 3 da naSTi 2.<br />
1) 51 2) 50 3) 53 4) 54.<br />
2. x ricxvis 7-ze gayofisas miiReba naSTi 6. ra naSTi miiReba (x+2)-is 7-ze gayofisas?<br />
1) 1 2) 8 3) 2 4) 3.<br />
3. x martivi ricxvia, x≠3 da x≠7. ipoveT 21x-is gamyofebis ricxvi.<br />
1) 2 2) 8 3) 4 4) 16.<br />
4. x da y gansxvavebuli martivi ricxvebia. mocemulia tolobebi:<br />
I. usg (x; y)=y II. usg (x; y)=xy, III. usj (x; y)=xy,<br />
IV. usg (x; y)=1, V. usj (x; y)=1.<br />
maTgan WeSmaritia:<br />
1) II da III 2) III da IV 3) I 4) V.<br />
5. ipoveT umciresi naturaluri ricxvi, romelic 5-ze, 7-ze da 11-ze gayofisas<br />
naSTSi 2-s iZleva.<br />
6. or punqts Soris boZebi yovel 45 m-is manZilze iyo gan la gebuli. es boZebi<br />
axliT Secvales da isini erTmane Tis gan yovel 60 m-Si ganalages. ipoveT manZili<br />
pirveli punq ti dan uaxloes boZamde, romelic Zveli boZis adgilasaa dar Wo bili.<br />
51
Sefasebis sqema<br />
pirveli oTxi amocanidan TiToeulSi swori pasuxis Ser Ceva Sefasdeba 1 quliT.<br />
me-5 da me-6 amocanebidan Ti To euli – 3 quliT. am ori amocanis Sefasebisas Se iZ le ba<br />
gamoviyenoT 1 an 2 qulac im SemTxvevaSi, roca amocanis na wilia amox s nili – amoxsna<br />
bolomde ar aris miyvanili.<br />
magaliTad, Tu me-5 amocanaSi napovnia dasaxelebuli Tvisebis raime naturaluri<br />
ricxvi (romelic umciresi ar aris), SeiZleba es amoxsna 2 quliT Sefasdes.<br />
sakontrolo weris variantebis nimuSebSi SemoTavazebuli zogierTi amocanis<br />
amoxsnebi:<br />
36 2<br />
18 2<br />
9 3<br />
3 3<br />
1<br />
5. aseTi ricxvia 5·7·11+2=387.<br />
52<br />
96 2<br />
48 2<br />
24 2<br />
12 2<br />
6 2<br />
3 3<br />
1<br />
I varianti<br />
5. aseTi ricxvia 3·5·7+2=107.<br />
6. movZebnoT 36-isa da 96-is saerTo gamyofebs Soris udidesi:<br />
usg (36; 96)=2·2·3=12.<br />
maSasadame, gundebSi SeiZleba iyos sul didi 12-12 moTamaSe.<br />
aseTi odenobebis moTamaSeTa gundebis odenoba iqneba 11. maTgan<br />
3 — gogonebisa da 8 — vaJebis.<br />
II varianti<br />
6. unda movZebnoT 45-isa da 60-is umciresi saerTo jeradi.<br />
45 $ 60<br />
usj (45; 60)=<br />
=<br />
45 $ 60<br />
180<br />
usg ( 45; 60)<br />
15<br />
= .<br />
(SeiZleba es usj movZebnoT 45-isa da 60-is martiv mamravlebad daSlis gzi-<br />
Tac).<br />
saZiebeli manZili 180 metria.
§ 1.4. mTeli ricxvebi<br />
mizani<br />
• mTeli ricxvis Sesaxeb pirveli warmodgenebis Seqmna<br />
• mTeli ricxvebis praqtikuli interpretaciebis gaazreba urTierTmopirdapire<br />
situaciebis aRwerisas. mTeli ricxvebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />
• mTeli ricxvebis TvalsaCino warmodgenis gaazreba.<br />
erovnuli saswavlo gegmis mixedviT paragrafSi mocemuli masala axali unda iyos<br />
moswavleTaTvis, Tumca, yoveldRiur cxovrebaSi maT aucileblad SexvedriaT situaciebi,<br />
roca uaryofiTi mTeli ricxvebis gamoyeneba xdeboda, am gamoyenebebze saubriT<br />
iwyeba paragrafis Teoriuli nawili da igi moswavleebTan saubrisTvis SeiZleba<br />
gamoviyenoT. saubaric moswavleTa monawileobiT SeiZleba warimarTos. magaliTad,<br />
visaubroT moswavleebTan zamTarSi haeris temperaturis Sesaxeb, xom ar icnoben<br />
isini Termometrs, romliTac haeris temperaturas vzomavT, ra SemTxvevaSi vityviT,<br />
rom haeris temperatura –5 0 -ia _ Termometri am dros 0-s qvemoT 5 0 -s uCvenebs. gadacemis<br />
meTodika konkretul-induqciuri unda iyos; maSasadame, axlis gagebis safuZveli<br />
moswavleTa cxovrebiseuli gamocdileba da sakoordinato wrfeze Tvalsa-<br />
Cino warmodgenebi unda iyos. sidideTa cvlilebis dasaxasiaTeblad axali ricxvebis<br />
aucilebloba moswavleTa azrovnebaSi ganzogadebas, sayofacxovrebo enaSi (zogjer,<br />
lakonurobis mizniT) `moqnili~ maTematikuri terminologiis damkvidrebas ukavSirdeba.<br />
magaliTad, Cveulebriv enaze _ temperatura nuls qvemoT 3 0 , maTematikurad _<br />
temperatura: –3 0 .<br />
axali ricxvebis Semotanis motivaciis procesis gaazreba ar mTavrdeba am paragrafSi.<br />
igi Semdeg paragrafebSi moqmedebebis (mag. gamoklebis) operaciis warmodgenisas<br />
grZeldeba.<br />
cxadia, maswavlebelma ar unda Caataros leqcia mTeli ricxvebis Sesaxeb, moyves<br />
Teoriuli nawilis Sinaarsi; saWiroa saubari moswavleebTan _ Sesabamisi kiTxvebis<br />
dasma, pasuxebis mosmena. mniSvnelovania Semajamebeli sja-baasi mTel ricxvTa zogierTi<br />
Tvisebis Sesaxeb.<br />
mniSvnelovania mopirdapire ricxvebis gaazreba.<br />
pasuxebi da miTiTebebi<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 24<br />
4 4 2 4 2 2 3 4 3 3<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
19. a) 12; b) 6; g) 18; d) 0.<br />
20. koordinatebi moimatebs or-or erTeuls.<br />
25. 2a=12, a=6.<br />
53
mizani<br />
54<br />
§ 1.5. mTeli ricxvis moduli (absoluturi mniSvneloba).<br />
mTeli ricxvebis Sedareba<br />
• mTeli ricxvebis Tvisebebis Sesaxeb codnis ganmtkiceba.<br />
• mTeli ricxvebis geometriuli warmodgenebis gamoyeneba dalagebis mimarTebis<br />
SemoRebisas.<br />
vagrZelebT mTeli ricxvebis Tvisebebis Seswavlas, geometriuli warmodgenis<br />
gamoyenebebs. ricxviTi wrfis saSualebiT Semogvaqvs dalagebis mimarTeba mTel ricxvTa<br />
simravleSi.<br />
aqac SeiZleba praqtikuli interpretaciebis gamoyeneba; magaliTad, haeris temperaturis<br />
gamzomi Termometri SeiZleba ricxviTi wrfis analogiurad ganvixiloT.<br />
moswavleebs SeiZleba SevTavazoT kiTxvebi, romlebic maT daafiqrebs uaryofiTi<br />
ricxvebis Sedarebaze;<br />
_ ra temperaturaa Tqveni azriT meti 3 0 yinva, Tu 5 0 yinva, –3 0 , Tu –5 0 ?<br />
#1 _ #6, #10 amocanebis amosaxsnelad sasurvelia SedarebiT susti moswavleebi<br />
moiwvioT _ es saSualebas mogcemT CarToT isini saswavlo procesSi, miTumetes, rom<br />
es amocanebi maTTvis sruliad misawvdomia da iolad dasaZlevi; #7 _ #8 amocanebi<br />
iTxovs meti informaciis damuSavebas, xolo #9, #12, #13 amocanebis amosaxsnelad<br />
saWiroa kanonzomierebis SemCneva, ganzogadeba, debulebis saxiT Camoyalibeba.<br />
paragrafs SeiZleba mxolod 1 saaTi davuTmoT.<br />
pasuxebi da miTiTebebi:<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 16<br />
3 4 3 4 3 1 4 3 2 3 1 2<br />
17. a)<br />
b)<br />
22. a) a>b; b) |a|>|b|.<br />
23. a) a>b; b) |a|
mizani<br />
§ 1.6. mTeli ricxvebis Sekreba da gamokleba<br />
• mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis TvalsaCinod warmodgenis saSualebiT<br />
am operaciaTa aTviseba, mTel ricxvTa simravleze moswavleTa warmodgenebis gafar-<br />
Toeba.<br />
• mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis praqtikuli gamoyenebebis unarebis<br />
ganviTareba.<br />
SesavalSi aRvniSneT, rom ricxvis cnebis gafarToebis algebruli gza ar emTxveva<br />
skolaSi ricxviTi sistemebis swavlebis Tanamimdevrobas. es sakiTxi kargad aris axsnili<br />
kolmogorovisa [21] da froidentalis [38] wignebSi.<br />
mTel ricxvebze moqmedebebis wesebis `receptulobisa~ da praqtikasTan naklebi<br />
kavSirebis Sesaxeb kolmogorovTan ([21], gv. 21) vkiTxulobT: `dabal klasSi kiTxva<br />
_ SeiZleba Tu ara ricxvs, romelic naklebia, gamovakloT meti ricxvi; SeiZleba Tu<br />
ara, magaliTad, 3-s gamovakloT 5 _ iwvevs gamococxlebas moswavleebSi da maswavleblis<br />
kargi xelmZRvanelobiT SeiZleba gaxdes uaryofiT ricxvebze moqmedebebis<br />
swavlebis dasawyisi. magram konkretul gamoyenebebTan kavSiris gareSe es yvelaferi<br />
gasarTob TamaSad aRiqmeba.<br />
sakiTxi _ SeiZleba Tu ara 3 orze gavyoT, ufro bunebrivad moeCveneba moswavleebs.<br />
maswavleblis daxmarebis gareSec am sakiTxis aRqma ufro advilia dawyebiT<br />
klasebSi; rom gavyoT 3 vaSli, erT-erTi unda Suaze gavWraT da miviRebT erTnaxevar<br />
vaSls~. amitom kolmogorovs ufro bunebrivad miaCnia ricxvebis swavlebis is Tanamimdevroba,<br />
romelic istoriulad Camoyalibda (swavlebis Tanamimdevroba emTxveva<br />
istoriuli ganviTarebis Tanamimdevrobas).<br />
SevecadeT e. w. dadebiTi da uaryofiTi muxtebis, valisa da qonebis, ricxviTi<br />
wrfis gamoyenebiT, TvalsaCinod warmogvedgina mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis<br />
operaciebi.<br />
nu movTxovT moswavleebs Sekrebisa da gamoklebis wesebis zepirad gameorebas _<br />
mTavaria moswavles hqondes wesebis swori gamoyenebis unari, romelic TvalsaCino<br />
warmodgenebiT uyalibdebaT.<br />
SeiZleba maswavlebelma sxva praqtikuli interpretaciebic moiSvelios. magali-<br />
Tad, dRis ganmavlobaSi temperaturis cvlileba zamTris romelime dRes _ diliT<br />
SeiZleba temperatura nuls qvemoT iyos, Semdeg gaizardos, saRamos isev Semcirdes.<br />
es procesi SeiZleba mTeli ricxvebis SekrebiTa da gamoklebiT warmoadginos maswavlebelma.<br />
SeiZleba Sesabamisi plakatic ki moitanos skolaSi (sadac miTiTebuli<br />
iqneba dRis ganmavlobaSi temperaturis cvlileba) da moswavleebTan erTad imsjelos<br />
am cvlilebis Sesaxeb, es cvlilebebi mTel ricxvebze moqmedebebiT aRweros.<br />
paragrafs SeiZleba daeTmos sami gakveTili. amocanebi ise gaanawileT, rom erTi<br />
tipis savarjiSoebi gadabmulad ar sruldebodes. magaliTad, 22-e savarjiSos a) Sei-<br />
Zleba gakeTdes klasSi, b) da g) _ mieces davalebad, 23-is a) da b) _ klasSi, g) da<br />
d) _ davalebad da a. S.<br />
pasuxebi da miTiTebebi:<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12<br />
3 3 3 1 3 3 3 2 2 3 3 4<br />
13 14 15 16 17 18 19 20<br />
3 3 1 3 2 1 2 1<br />
55
7. 3) –5+7.<br />
8. gavixsenoT, rom • aRniSnavs –1-s, 0 ki — 1-s. amis gaTvaliswinebiT, swori pasuxia<br />
2) .<br />
9. gaiTvaliswineT, rom TiTo dadebiTi da uaryofiTi `muxti~, anu — nulia.<br />
amis gaTvaliswinebiT, swori pasuxia 2) –3.<br />
19. (a+(–4))-is Sesabamisi wertili mdebareobs A(a) wer ti lidan 4 erTeuliT marcxniv.<br />
20. b=a+3.<br />
32. a) (+)–(–)=(–) — arasodes, radgan (+)–(–)=(+)+(+)=(+);<br />
b) (+)–(+)=(+) — zogjer; magaliTad, 3–2=1, 2–3= –1;<br />
g) (–)–(+)=(–) — yovelTvis, radgan (–)–(+)=(–)+(–)=(–);<br />
d) (–)–(–)=(+) — zogjer; magaliTad, (–2)–(–5)=3, (–5)–(–2)= –3;<br />
e) (–)–(+)=(+) — arasodes, radgan (–)–(+)=(–)+(–)=(–);<br />
v) (+)–(+)=(–) — zogjer; magaliTad, 5–7=–2, 7–5=2;<br />
z) (+)–(–)=(+) — yovelTvis, radgan (+)–(–)=(+)+(+)=(+).<br />
42. a) 99–(–99)=99+99=198;<br />
b) 999–(–999)=999+999=1998.<br />
43. a) yoveli momdevno ricxvi winaze 3-iT naklebia;<br />
4; 1; –2; –5; –8; –11; –14; –17;<br />
b) yoveli momdevno ricxvi winaze 4-iT metia;<br />
–15; –11; –7; –3; 1; 5.<br />
44. moxvedraTa odenoba aRvniSnoT n-iT, acdenaTa odenoba m-iT, maSin qulebis<br />
odenoba iqneba — 7n+(–5)m.<br />
a) n=5, m=2, 35–10=25;<br />
b) n=2, m=5, 14–25=–11.<br />
46. WeSmaritia: b); g); v).<br />
56
mizani.<br />
§ 1.7. mTeli ricxvebis gamravleba da gayofa<br />
• mTeli ricxvebis Tvisebebis warmodgeniTa da gamoyenebiT gamravlebisa da gayofis<br />
operaciebis aRwera.<br />
wina paragrafSi naxseneb `receptulobaze~ ufro metad `receptuli~ xasiaTisaa<br />
mTeli ricxvebis gamravlebisa da gayofis wesebi. am operaciebis SemoReba Sekrebisa<br />
da gamoklebis (magaliTad, jeradi Sekreba _ gamravleba) operaciebze dayrdnobiT,<br />
naturalur ricxvebze moqmedebaTa Tvisebebis (magaliTad, gadanacvlebadobis, ganrigebadobis<br />
gavrcobis saSualebiT mimdinareobs.<br />
gamravlebisas `niSnebis wesis~ aTviseba gacilebiT swrafad mimdinareobs, vidre,<br />
magaliTad, mTeli ricxvebis gamoklebis operaciis Catareba. nu movTxovT moswavleebs<br />
am wesebis raime saxiT dasabuTebis warmodgenas.<br />
amocanebis amoxsnisas ecadeT zogierTi moqmedeba moswavleebs zepirad SeasrulebinoT<br />
_ amiT gaaxsenebT moqmedebaTa Tvisebebsac da cota gaaxalisebT gamoTvlebTan<br />
dakavSirebul mosawyen procedurebs, SesaZlebloba mogecemaT mTeli klasi<br />
CarToT ganxilvebSi, SeajibroT moswavleebi swraf gamoTvlebSi.<br />
Zalian saintereso savarjiSoa 11 _ aq ar arsebobs SekiTxvaze calsaxa pasuxi,<br />
radgan ar aris miTiTebuli Sefasebis raime SezRudva, amitom yoveli swori Sefaseba<br />
SeiZleba misaReb pasuxad CaTvaloT; Tumca saintereso iqneba, Tu moswavleebs SemoTavazebuli<br />
Sefasebebidan yvelaze `zusts~ SearCevinebT. magaliTad,<br />
a) –24⋅35≈-20⋅40=-800<br />
-24⋅35>24⋅40=-960<br />
-24⋅35
mizani<br />
58<br />
§ 1.8. simravle. qvesimravle<br />
• simravlis, qvesimravlis, carieli simravlis cnebebis aRwera da maTi sxvadasxva<br />
gamoyenebis unaris ganviTareba<br />
• ricxviT simravleebs Soris mimarTebebis warmodgenisas simravluri enis gamoyenebis<br />
daufleba<br />
paragrafs SeiZleba ori gakveTili davuTmoT. pirveli gakveTili SeiZleba Sereuli<br />
tipis iyos; mimdinareobs wina gakveTilze axsnili masalis aTvisebis Semowmeba, ganmtkiceba.<br />
SeiZleba amoixsnas damatebiTi amocanebidan ramdenime Sesabamisi amocana. amis<br />
Semdeg gadavdivarT simravlis cnebis aRweris procesze. es procesic SeiZleba moswavleTa<br />
monawileobiT daigegmos. Tavidanve miaqcieT yuradReba imas, rom simravle<br />
SeiZleba erTi, ori, an meti elementisgan Sedgebodes, an ar hqondes elementi, rom<br />
simravle ganisazRvreba raRac TvisebiT, romelic axasiaTebs gansaxilvel obieqtebs<br />
da mxolod maT (maxasiaTebeli Tviseba). garkveuli Tvisebebis miTiTebiT moswavleebi<br />
asaxeleben simravles, romelsac am Tvisebis mqone yvela obieqti qmnis. magaliTad,<br />
SeiZleba moswavleebTan ganvixiloT naturaluri ricxvebi da mivuTiToT Tviseba _<br />
`iyos martivi~. moswavleebi TviTon adgenen simravles, romelic Sedgeba yvela martivi<br />
_ 2; 3; 5; 7; ... ricxvisgan.<br />
simravleTa Teoriis sawyisi elementebis swavleba xels uwyobs maTematikis sxvadasxva<br />
nawilis erTianobis gaazrebas. zogierTi simravlisTvis specialuri aRniSvnebi<br />
Semogvaqvs. am aRniSvnebis gamoyeneba momavalSi moswavleebs xSirad mouwevT.<br />
maswavlebelma ar unda ifiqros, rom aRniSnuli masaliT moswavleebs simravleTa<br />
Teorias vaswavliT skolaSi _ am Teoriis sawyisi cnebebis gadmocema damxmare saSualebaa.<br />
simravleebTan dakavSirebiT asoebis gamoyeneba maTematikuri niSnebis gamoyenebis<br />
erT-erTi mniSvnelovani magaliTia _ aso aRniSnavs, gansazRvravs `sagans~ _<br />
konkretul simravles an am simravlis elements. momavalSi ufro xSirad mogviwevs<br />
im SemTxvevebis ganxilva, roca aso simravlis nebismieri elementebis aRsaniSnavad<br />
gamoiyeneba (cvladi; ix., mag. [11]); magaliTad, Canaweri `x nebismieri naturaluri<br />
ricxvia~, niSnavs, rom ar SeiZleba iyos 1, 2, 3 an romelime sxva naturaluri ricxvi,<br />
erT-erTi yvelaze gavrcelebuli Secdoma, rac simravleTa swavlebisas gvxvdeba es<br />
erTelementiani simravlis Tavis elementTan gaigivebaa _ xSirad moswavle fiqrobs,<br />
rom {a} da a erTsa da imave obieqts warmogvidgens. saTanado amocanebis ganxilviT<br />
mniSvnelovania am sakiTxze moswavleTa yuradReba gansakuTrebiT gaamaxviloT _<br />
{a}∈a. am momentis aTvisebis xarisxs me-6 testis amoxsniT SeamowmebT.<br />
meore gavrcelebuli Secdomaa simravluri CarTvisa da mikuTvnebis niSnebis araswori<br />
gamoyenebebi _ moswavleebs erevaT erTmaneTSi ⊃ da ∈ niSnebi. am Secdomis<br />
prevencias movaxdenT 1-5, agreTve, 16 savarjiSoebis SesrulebiT.<br />
pasuxebi da miTiTebebi<br />
1 2 3 4 5 6 8 20<br />
2 1 4 3 4 1 4 2<br />
7. {ianvari, marti, maisi, ivlisi, agvisto, oqtomberi, dekemberi}.<br />
13. a) {2; 3; 5; 7; 11; 13; 17; 19; 23; 29; 31; 37; 41; 43; 47};<br />
b) {2; 4; 6; 8; 10; 12; 14; ... ; 48; 50};<br />
am simravleebis saerTo elementia mxolod 2.
15. sasruli simravleebia:<br />
g) N 3 — masSi sami elementia;<br />
d) N 6 — masSi eqvsi elementia;<br />
e) 5-ze meti da 9-ze naklebi mTeli ricxvebis simravlea — {6; 7, 8}, masSi sami<br />
elementia.<br />
16. a) N⊃N n ; b) N n ⊂N m ; g) N m ⊂N; d) Z⊃N; e) N n ⊂Z.<br />
17. N m–1 simravleSi m–1 elementia; pirobiT, m–1=9, m=10.<br />
18. N k ⊂N 7 ⇒ k≤7, anu k=1; 2; 3; 4; 5; 6; 7.<br />
19. N m ⊂N n ⊂N 6 , e. i. 1≤m≤n≤6; gveqneba (m; n) SesaZlo wyvilebi:<br />
(1; 1), (1; 2), (1; 3), (1; 4), (1; 5), (1; 6);<br />
(2; 2), (2; 3), (2; 4), (2; 5), (2; 6);<br />
(3; 3), (3; 4), (3; 5), (3; 6);<br />
(4; 4), (4; 5), (4; 6);<br />
(5; 5), (5; 6);<br />
(6; 6).<br />
20. Tu ricxvi iyofa 6-ze, is gaiyofa 3-zec, amitom B aris A-s qvesimravle —<br />
B⊂A.<br />
21. a) aseTi qvesimravle sami arsebobs. isini SeiZleba ase CavweroT:<br />
A 0 ={3k\ k∈N, 4≤k≤33};<br />
A 1 ={3k+1\ k∈N, 3≤k≤32};<br />
A 2 ={3k+2\ k∈N, 4≤k≤32}.<br />
b) A 0 , A 1 , A 2 simravleTagan TiToeulis nebismieri ori elementi 3-ze gayofisas<br />
erTsa da imave naSTs iZleva, amitom am elementebis sxvaoba iyofa 3-ze — naSTi<br />
nulia.<br />
22. A={1; 2; 3; 5; 6; 10; 15; 30};<br />
B={1; 2; 3; 6; 7; 14; 21; 42};<br />
a) saerTo elementebis simravlea {1; 2; 3; 6};<br />
b) {1; 2; 3; 5; 6; 7; 10; 14; 15; 21; 30; 42};<br />
g) {5; 10; 15; 30};<br />
d) {7; 14; 21; 42}.<br />
59
mizani<br />
60<br />
§ 1.9. venis diagramebi<br />
• simravleebis, simravleebze operaciebis (gaerTianeba, TanakveTa) TvalsaCinod<br />
warmodgenis unaris ganviTareba<br />
• amocanebis amoxsnis TvalsaCino xerxebis gamoyenebis unarebis ganviTareba.<br />
vecnobiT simravleebis TvalsaCino gamosaxvis xerxs _ venis daigramebs. venis diagramebiT<br />
warmovadgenT simravleTa gaerTianebasa da TanakveTas. venis diagramebs<br />
didi gamoyeneba aqvs _ maTi saSualebiT mravali amocana TvalsaCinod da martivad<br />
ixsneba.<br />
simravleebze operaciebis venis diagramebiT warmodgenisas yuradReba miaqcieT,<br />
rom yvela logikuri SesaZlebloba iyos ganxiluli; magaliTad, roca saubaria ori<br />
simravlis saerTo elementebis arsebobaze, an erT simravleSi iseTi elementebis arsebobaze,<br />
romlebic meore simravleSi ar Sedis. magaliTad, ori simravlis TanakveTis<br />
ama Tu im SemTxvevis gamosaxvasTan erTad moswavleebi ganixilaven sxva SemTxvvebsac<br />
da TanakveTis sxva SesaZleblobebsac Tavad warmoadgenen venis diagramebiT.<br />
simravleebis gaerTianebis SesaZlo SemTxvevebis ganxilvisas sayuradReboa saer-<br />
To elementebis arseboba _ isini axal simravleSi TiTo. TiTojer moiazreba. am<br />
SemTxvevaze yuradRebis miqceva momavalSi _ logikuri amocanebis amoxsnisas swori<br />
daskvnebis gamotanis sawindaria.<br />
paragrafis amocanebSi, garda ZiriTadi Temisa, mniSvnelovani yuradReba eqceva<br />
gayofadobasa da naSTebs _ magaliTad, amocanebi 10, 12, 13, 14, 15, 29, 30; amave Tematikas<br />
ganekuTvneba paragrafis boloSi SemoTavazebuli jgufuri muSaobis proeqtic.<br />
gTavazobT ramdenime amocanas uaryofiT ricxvebze moqmedebebis Tvisebebis gasaxseneblad<br />
_ amocanebi 20, 21, 22, 23, 24, 25, 27. Tematikis mravalferovneba saSualebas<br />
mogcemT gakveTili ise warmarToT, rom is ar iyos erTferovani, mosawyeni, amasTanave,<br />
SeZlebT gaiTvaliswinoT Tqveni klasis momzadebis specifika da meti yuradReba<br />
miaqcioT im masalas, romelic moswavleebs naklebad aqvT aTvisebuli. moswavleebTan<br />
mudmivi kontaqtiT, sakiTxebis erToblivi ganxilvebiT kidev ufro daazustebT arsebul<br />
xarvezebs moswavleTa codnaSi, codnis gamovlenis unarSi. es informacia Tqvens<br />
samomavlo muSaobas ufro mizanmimarTuls gaxdis.<br />
pasuxebi da miTiTebebi<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 10 18 19 20 21 22 26 27 29 30<br />
2 3 1 2 2 4 4 3 4 2 3 3 2 4 2 4 2 3<br />
9. A={1; 2; 7; 9; 10; 12; 15}, B={0; 3; 5; 6; 7; 8; 9; 11}.<br />
a) A∪B={0; 1; 2; 3; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 15}; A∩B={7, 9};<br />
b) C SeiZleba SeirCes Semdegi simravleebidan: ∅, {7}, {9}, {7; 9};<br />
g) C∩(A∩B)=C.<br />
10. A={0; 1; 2; 3; 4}, B={0; 1; 2; 3; 4; 5; 6}, A∩B={0; 1; 2; 3; 4}.
11. a) A B<br />
b) A B g)<br />
C<br />
d) z) v) z)<br />
A B<br />
C<br />
12. A={3k| k∈N, 4≤k≤33};<br />
B={7n| n∈N, 2≤n≤14}.<br />
A∩B={21; 42; 63; 84} — sul oTxi elementi.<br />
13. orive mocemuli ricxvi warmovadginoT martivi mam rav le bis namravlis saxiT:<br />
210 231<br />
2 105 3 77<br />
2 3 35<br />
2 3 5 7 3 7 11<br />
210=2·3·5·7 231=3·7·11<br />
A={2; 3; 5; 7} B={3; 7; 11}<br />
A∩B={3; 7}.<br />
14. warmovadginoT mocemuli ricxvebis gamyofTa simrav le ebi:<br />
36—A={1; 2; 3; 4; 6; 9; 12; 18; 36};<br />
40—B={1; 2; 4; 5; 8; 10; 20; 40}.<br />
A∩B={1; 2; 4}.<br />
15. A={3k+1\ k∈N, 3≤k≤32}; B={3k+2\ k∈N, 3≤k≤32}; • A∪B aris 3k+1 an 3k+2 saxis<br />
orniSna ricxvTa simravle, anu im orniSna ricxvebis simravle, romlebic ar<br />
aris 3-is jeradi.<br />
17. a) A∩B=B b) A∪B=A.<br />
19. A={–6; –5; ...; 4}, B={–2; –1; ...; 9},<br />
A∩B={–2; –1; ...; 4}.<br />
24. a) 6+(–1); ; b) –3+2 .<br />
C<br />
A B<br />
C<br />
A B<br />
C<br />
A B<br />
C<br />
A B<br />
C<br />
61
29. m=9n=3(3n). 30. m=9n+6=3(3n+2).<br />
62<br />
jgufuri muSaobis proeqti<br />
es proeqti naSTTa ariTmetikis mniSvnelovani propedevtikaa, amitom mis Sesasruleblad<br />
maswavlebelma dro ar unda dainanos.<br />
1. • am simravleebs saerTo elementi ara aqvs — raime naturaluri ricxvis 5-ze<br />
gayofisas ori gansxvavebuli naSTi ar miiReba.<br />
• arsebobs — 5-is jeradi ricxvebi arc erT mocemul simravleSi ar Sedis.<br />
• magaliTad, ase: `simravle im naturaluri ricxvebisa, romlebic ar iyofa<br />
5-ze~.<br />
• magaliTad, ase: `5-is jeradi ricxvebi~. aRniSvnis SerCeva naSTis (0-is) mixedviT<br />
SeiZleba — A 0 .<br />
•<br />
A0 A1 A2 A3 A4 N<br />
2. wina amocanis analogiurad, n ricxvisTvis Sedgeba sim rav leebi<br />
A 1 ={nk+1| k∈Z, 0≤k}, ..., A n–1 ={n(k+1)–1| k∈Z, 0≤k}.
mizani<br />
§ 1.10. dadebiTi racionaluri ricxvebi<br />
• dadebiTi racionaluri ricxvebis warmosadgenad da Tvisebebis Sesaswavlad<br />
poziciuri sistemis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />
• dadebiTi racionaluri ricxvebis gamoyenebebis Sesaxeb codnis gaRrmaveba da<br />
gafarToeba<br />
• sxvadasxva formiT (procentiT, naturaluri ricxvebis SefardebiT, aTwiladebiT)<br />
dadebiTi racionaluri ricxvebis Cawerisa da gamoyenebis unaris ganviTareba.<br />
warmodgenili masala nawilobriv nacnobia moswavleebisTvis. amitom gadmocemisas<br />
moswavleTa aqtiuri monawileoba advilad miiRweva.<br />
erovnuli saswavlo gegmis mixedviT arauaryofiTi racionaluri ricxvebis Seswavlis<br />
Semdeg aTwiladebis swavleba mimdinareobas. Tumca, amas win uswrebs (ukve<br />
me-4 klaSi) propedevtikuli muSaoba wiladis Sesaxeb (Semodis naxevari, mesamedi,<br />
meoTxedi).<br />
Semdeg wlebSi konkretuli modelebis (wris, kvadratis marTkuTxedis) gamoyenebiT<br />
Semodis `wiladi~, `mniSvneli~, `mricxveli~, iswavleba wiladebis Sedareba, ricxvis<br />
nawilis povna, erTobliobis nawilis povna.<br />
swavlebis forma induqciuria _ xSiria TvalsaCino warmodgenebis, moswavleTa<br />
praqtikuli gamocdilebis gamoyeneba. amasTanave, wiladi ricxvebis swavlebis paralelurad<br />
mimdinareobs aTwiladebis swavlebis procesi, romelia poziciuri warmodgenis<br />
gaazreba naturalur ricxvebze Sesabamisi warmodgenebis gamoyenebiT advildeba.<br />
maTi praqtikuli gamoyenebebis sferoc gacilebiT farToa, ariTmetikuli moqmedebebis<br />
Sesruleba poziciuri sistemis gamoyenebiT ufro advilad Seiswavleba.<br />
aTwiladebze moqmedebebis Tvisebas eZleva induqciuri dafuZneba.<br />
paragrafSi warmodgenili masalis gadmocemisas mimdinareobs im codnis<br />
sistematizacia, romelic ukve aqvs me-7 klasels. upirveles yovlisa, es aris zomis<br />
metruli sistemis gameoreba, aTwiladebi da Cveulebrivi wiladebi. gansakuTrebiT<br />
mniSvnelovania am codnis praqtikuli amocanebis amoxsnebTan dakavSireba. amitom<br />
maswavleblebs vurCevT saswavlo procesSi gamoiyenon is amocanebi, magaliTad, #26,<br />
#27, romlebic dakavSirebulia sidideebs Soris kavSirebze _ metrebidan santimetrebze<br />
gadasvla, wamebidan _ saaTebze, kilogramebidan _ centnerebze da tonebze<br />
da a. S. amocanebi, romlebSic xdeba gadasvla m/wm-dan km/sT-ze da a. S.<br />
ukve SeiZleba codnis gaRrmavebis mimarTulebiT mivaRwioT saTanrigo erTeulebis<br />
gamoyenebiT ricxvebis Caweris unaris ganviTarebas.<br />
aTwiladebis gamoyenebebis istoriuli aspeqtebis win wamowevis mizniT, SesaZlebelia<br />
maswavlebelma Caataros saubari:<br />
`SevadaroT erTi da imave ricxvis ori Canaweri:<br />
2<br />
43<br />
da 2,43.<br />
100<br />
pirveli Seicavs 7 niSans, meore _ 4-s. meore Canaweri ufro `ekonomiuria~. XV<br />
saukuneSi aTwiladebis warmoSoba <strong>maTematika</strong>Si aRmoCenad aris miCneuli.<br />
SemdgomSi zomis aTobiTi sistemebis SemoRebisas am wiladebma didi gamoyeneba<br />
hpova~.<br />
paragrafSi gTavazobT mravalferovani Tematikis amocanebs: proporcia _ # #9,<br />
# #20, #21, wiladebze moqmedebebi _ @#10, #11, #12, #13, #17, #18, #19, poziciuri<br />
63
sistemaA _ #5, #6, #7, #8, Pprocentebi _ #1, #22, #23, sidideebs ASoris kavSirebi _<br />
#26, #27. es saSualebas mogcemT zogierTi moswavlis SesaZlo CamorCenis SemTxvevaSi<br />
masalis gameorebas meti praqtikuli datvirTva misceT. gansakuTrebuli yuradRebiT<br />
moekideT #16-s _ es kombinirebuli tipis amocanaa, saWiroa terminebis gaxseneba,<br />
SesaZlo mniSvnelobebis simravlis dadgena da analizi.<br />
pasuxebi da miTiTebebi:<br />
64<br />
1 2 3 4 5 6 7 8<br />
2 2 3 1 2 1 3 3<br />
14. gaviTvaliswinoT, rom ori naturaluri ricxvis Se far debis saxiT Cawerili<br />
ricxvi Caiwereba sasruli aT wi ladis saxiT mxolod im SemTxvevaSi, Tu es wiladi<br />
ukvecia da misi mniSvnelis gamyofi ar aris 2-isa da 5-isgan gansx va vebuli raime<br />
martivi ricxvi. amis gaTvaliswinebiT, usas ru lo aTwiladiT gamoisaxeba: 20 ;<br />
1<br />
;<br />
9 12<br />
sasruli aTwiladiT — 7 ;<br />
45<br />
; 59 ;<br />
8<br />
.<br />
20 12 32 125<br />
16. radgan n wesieri wiladia, n∈{1; 2; 3; 4}. amitom<br />
5<br />
a) n 5
mizani<br />
jgufuri muSaobis proeqti<br />
• maTematikis saskolo kursis cnebebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />
• maTematikis gamoyenebiT optimaluri variantis SerCevis unaris ganviTareba.<br />
1. sanimuSod warmogidgenT dagegmvis erT-erT variants: vTqvaT, avtobusis saSualo<br />
siCqarea 50 km/sT, maSin gzaSi yof nis droa sT, Sesabamisi gadasaxdeli Tanxa — ·25=37<br />
(lari), darCenili Tanxa — 123,2–37=85,2 lari rom gavyoT 25-ze, miviRebT Segrovili<br />
TanxiT iyalToSi yofnisTvis gan kuTvnil udides dasaSveb dros (saaTebSi).<br />
2. • 850-iT.<br />
• 500-iT.<br />
• niniko — 350:4=87,5;<br />
mariami — –300:4= –75;<br />
kote — –500:4= –125;<br />
giorgi — 200:4=50.<br />
• magaliTad, niniko — 1000+250-750-150<br />
mariami — 1000-400-750-150<br />
kote — 250-250+250-750<br />
giorgi — 250-150+250-150<br />
• 700-quliani an 1000-quliani. ajobebs 700-qulianis SekveTa, radgan mosalodnelia,<br />
rom is ufro martivi iqneba, vidre 1000 quliani. Tumca, Tavad ninikoc,<br />
SesaZloa, kidev moipovebs qulebs, amitom 1000 quliani SekiTxvis SekveTis riskic<br />
gamarTlebulia.<br />
65
mizani<br />
66<br />
§ 1.11. racionaluri ricxvebi<br />
• dadebiTi da uaryofiTi racionaluri ricxvebis simravleebis warmodgena; maTze<br />
moqmedebebis aRwera<br />
• dadebiTi da uaryofiTi racionaluri ricxvebis praqtikuli gamoyenebebis unaris<br />
ganviTareba.<br />
es paragrafi ajamebs ricxvis cnebis gafarToebis or sqemas, romelic saxelmZRvaneloSia<br />
warmodgenili. faqtobrivad, ricxvis cnebis gafarToebis algebruli Tanamimdevrobaa<br />
warmodgenili.<br />
racionalur ricxvTa Q simravle Sedgeba dadebiTi racionaluri ricxvebisgan,<br />
uaryofiTi racionaluri ricxvebisgan da nulisgan. N⊂Z⊂Q mimarTebis venis diagramebiT<br />
gamosaxva aZlierebs am simravleTa aRqmas. ganvsazRvreT racionaluri<br />
ricxvis modulic:<br />
|a|=a, Tu a>0;<br />
|a|=–a, Tu a
14. gavixsenoT: nulisgan gansxvavebuli nebismieri a ricx vis Tvis a-s Sebrunebuli<br />
ricxvia a 1 .<br />
23. gaiTvaliswineT, rom uaryofiTi ricxvis mopirdapire ricxvi dadebiTia.<br />
24. nebismieri racionaluri ricxvis moduli dadebiTia an nulia.<br />
29. a) N∩A=∅; b) Z∩A={0; –1}; g) Q∩A=A.<br />
39. vTqvaT, pirvel yuTSi kanfetis masaa x kg, meoreSi — x–72 (kg).<br />
a) unda gadavdoT 7,2 kg-is naxevari — 3,6 (kg). marTlac, maSin I-Si darCeba x–3,6,<br />
II-Si — (x–7,2)+3,6=x–3,6 (kg);<br />
b) unda gadavdoT (10–7,2)-is naxevari — 1,4 (kg). marT lac, maSin II-Si darCeba:<br />
x–8,6 (kg), I-Si aRmoCndeba — x+1,4=(x–8,6)+10;<br />
g) unda gadavdoT (7,2-4,8)-is naxevari — 1,2 (kg); marT lac, maSin II-Si aRmoCndeba<br />
x–6, I-Si ki darCeba —<br />
x–1,2=(x–6)+4,8 (kg).<br />
43. ajobebs, Tu monacemebs ricxviT wrfeze moniSnavT (sqe ma turad) da dafaze am<br />
wrfes vertikalurad ga mosaxavT.<br />
niu<br />
a) 8848–(–400)=9248; b) 8848–(–1,5)=8849,5;<br />
g) 8848–(–27,9)=8875,9.<br />
67
§ 1.12. racionaluri ricxvis naturalurmaCvenebliani xarisxi<br />
mizani<br />
• naturalurmaCvenebliani xarisxis Tvisebebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />
• ricxvis Cawerisas xarisxis praqtikuli gamoyenebis Cvevebis daufleba.<br />
gavixseneT ricxvis xarisxis saxiT Caweris wesi: a ricxvis n-uri xarisxi (n∈N, n>1)<br />
aris n-cali Tanamamravlis namravli, romelTagan TiToeuli aris a _<br />
a⋅a⋅...⋅a=a n , n>1; a 1 =a.<br />
68<br />
n-jer<br />
xarisxis cnebis Seswavlas konkretuli ricxviTi magaliTebis ganxilviT viwyebT.<br />
am masalis propedevtikas adrec sakmao dro daeTmo _ ganixileboda ricxvis kvadrati,<br />
naturaluri ricxvis xarisxi, `giganturi~ ricxvebis xarisxis saxiT warmodgenebi.<br />
amitom, axal masalas, romelic nebismieri racionaluri ricxvis naturalurmaCvenebliani<br />
xarisxis aRweras eZRvneba, moswavleebi advilad euflebian.<br />
paragrafs SeiZleba 2 saaTi davuTmoT.<br />
#1 – #9 amocanebiT SeiZleba moswavleTaA faqtobrivi codnis Semowmeba, #11<br />
da # #12 _ erTgvari ganmazogadebeli amocanebia; saintereso amocanaa # 15 _<br />
moswavleebs _ kidev erTxel gaamaxvilebineT yuradReba faqtze: Tu a>b>0 da n∈N,<br />
maSin a n >b n ; amitom 2 6 >6 2 , radgan 2 6 =8 2 .<br />
pasuxebi da miTiTebebi<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 11 12 13 14<br />
4 2 3 1 4 2 4 2 2 3 3 1 2<br />
15. 2 6 =2·2·2·2·2·2=8 2 >6 2 .<br />
22. 2·2·2·2·2=2 5 =32. Sesabamisad, sisqe iqneba 32·0,1=3,2 (mm).<br />
2·2·...·2=2 5 ·2 5 ·2 5 =32 3 . Sesabamisad, sisqe iqneba<br />
15-jer<br />
32 3 ·0,1=32768·0,1=3276,8 (mm).<br />
23. mexuTe _ 1–( 2 1 ) 5<br />
, meaTe _ 1–( 2 1 ) 10<br />
, mease _ 1–( 2 1 ) 100<br />
.<br />
sakontrolo wera #2<br />
(sakontrolo weris variantebis nimuSebi)<br />
I varianti<br />
1. ricxviT RerZze A(5) wertilidan 7 erTeuliT daSo re buli wertilebis Se sabamisi<br />
koordinatebia:<br />
1) 2 da 12 2) –2 da –9<br />
3) 12 da 19 4) –2 da 12.
2. muxtebis modeliT –3 SeiZleba ase gamoisaxos:<br />
1) 2) 3) 4)<br />
3. uaryofiTi ricxvebis jamis uaryofiT ricxvze nam rav lis moduli<br />
1) uaryofiTia 2) dadebiTia 3) nulia 4) dadebiTi ar aris.<br />
4. or faraSi 100 cxvaria. amasTanave, meoreSi 12 cxv riT metia, vidre pirvelSi.<br />
maSin pirvel faraSi cxvrebis odenoba Semdegi gamosaxulebis mniSvnelobis tolia:<br />
1) 100:2–12 2) (100–12):2 3) (100+12):2 4) 100:2+12.<br />
5. Tu a aris –56:8+(–14) gamosaxulebis mniSvneloba, maSin<br />
1) a∈N 2) a∉Z 3) a=Z 4) a∈Z.<br />
6. umciresi elementi, romelic (N 5 ∩Z)-simravles ekuTv nis, aris<br />
1) 1 2) 5 3) 0 4) –1.<br />
7. SeasruleT moqmedebebi:<br />
(–480):((–2)·15)+(–2)·(–7)+(1,3·(–3)) 2 .<br />
8. cnobilia, rom n∈N, 4 ar aris wesieri, n + 2 we si eri wiladia. ipoveT n-is<br />
n 6<br />
yvela SesaZlo mniSvnelobaTa sim rav le.<br />
II varianti<br />
1. ricxviT RerZze A(–5) wertilidan 6 erTeuliT da So rebuli wertilebis Se sabamisi<br />
koordinatebia:<br />
1) 1 da 7 2) –17 da –11 3) –11 da 1 4) –1 da 11.<br />
2. muxtebis modeliT –4 SeiZleba ase gamoisaxos:<br />
1) 2) 3) 4)<br />
3. uaryofiTi ricxvebis jamis dadebiT ricxvze namravlis moduli<br />
1) uaryofiTia 2) dadebiTia 3) nulia 4) dadebiTi ar aris.<br />
4. or oTaxSi 59 skamia. amasTanave, pirvel oTaxSi 13 ska miT metia, vidre meoreSi.<br />
maSin meore oTaxSi skamebis odenoba Semdegi gamosaxulebis mniSvnelobis tolia:<br />
1) (59–13)·2 2) (59–13):2 3) 59–13·2 4) 59·2–13.<br />
5. Tu b aris 49:(–7)–(–12) gamosaxulebis mniSvneloba, maSin<br />
1) b∉Z 2) b∉N 3) b=N 4) b∈N.<br />
6. udidesi elementi, romelic (N 7 ∩Z)-simravles ekuTv nis, aris<br />
1) 1 2) 7 3) –1 4) –7.<br />
7. SeasruleT moqmedebebi:<br />
(–768):((–4)·27+(–24)·(–5))–(4,3·(–2)) 2 .<br />
8. cnobilia, rom p∈N, 6 p<br />
ar aris wesieri wiladi,<br />
+ 3<br />
wesieri wiladia. ipoveT<br />
p 8<br />
p-s yvela SesaZlo mniSv ne lo baTa simravle.<br />
69
* * *<br />
Sefasebis sqema: yoveli variantis pirveli eqvsi amoca ni dan TiToeuli SeiZleba<br />
Sefasdes 1 quliT; me-7 da me-8 amocanebidan TiToeuli – 2 quliT, Tumca am or amocanaSi<br />
SeiZleba gamoviyenoT nawilobrivi Sefasebac _ davweroT 0,5; 1; 1,5 qulebi.<br />
magaliTad, I variantis me-8 amocanaSi, Tu moswavlem sworad gaaanaliza is faqti,<br />
rom erTi wiladi aris wesieri (an meore ar aris wesieri) da miiRo n-is saTanado<br />
Sefaseba, weiZleba dauweros 1 qla. sazogadod, Tu moswavle poulobs amoxsnis gzas,<br />
iwyebs amoxsnas, magram ver asrulebs, maSin mas SeiZleba mTeli Sefasebis 50% davu-<br />
weroT (aqve gasaTvaliswinebelia daSvebuli Secdomebis `simZime~, rac unda aisaxos<br />
am SefasebaSi). Tu gaiTvaliswina mxolod is faqti, rom n 4 ar aris wesieri wiladi<br />
da miiRo n-isTvis arazusti Sefaseba n
gTavazobT sakontrolo weris variantebis SemoTavazebuli nimuSebis zogierTi<br />
amocanis amoxsnas:<br />
varianti I<br />
7. (–480):((–2)·15)+(–2)·(–7)+(1,3·(–3)) 2 =-480:(–30)+14+(–3,9) 2 =16+14+15,21=45,21.<br />
8. radgan 4 ar aris wesieri, amitom n≤4; n + 2 — wesi e ria, amitom n+2
64.<br />
72<br />
1 0 2 9<br />
3 5<br />
5 1 4 5<br />
3 0 8 7<br />
3 6 0 1 5<br />
65. 125:25=5; 375:75=5; 250:50=5 _ sul sami aseTi wyvilia.<br />
66. manJili –4-isa da 4-is Sesabamis wertilebs Soris 8 erTeulia.<br />
68. visac SenobaSi ar uSveben, mas ara aqvs saSvi _ winaaRmdeg SemTxvevaSi, anu<br />
saSvi rom hqonoda, mas SenobaSi SeuSvebdnen.<br />
69. 3 . 4=12 _ 12 sxvadasxva variantia.<br />
70.<br />
yv. mwv. cisf. wT.<br />
cisf. wT. mwv. yv.<br />
mwv. yv. wT. cisf.<br />
wT. cisf. yv. mwv.<br />
71. 12 saaTi da 40 wuTi.<br />
73. a=3–8=–5<br />
b=3+8=11<br />
74. a) orjer;<br />
b) lurjebi _ 3 1 nawils, TeTrebi _ 3 2 nawils.<br />
g) lurjebi _ 24, TeTrebi _ 48.<br />
75. A _ martiv ricxvTa simravlea, B _ Sedgenil ricxvTa simravle; 1∈N da 1∉A,<br />
1∉B.<br />
76. SeiZleba ekuTvnodes, SeiZleba arc ekuTvnides:<br />
M<br />
P<br />
M P<br />
b b<br />
77. asoebi periodulad meordeba, yoveli xuTi asos Semdeg. 116-e adgilze iqneba<br />
`a~. adgilis rigiTi nomris 5-ze gayofisas miRebuli naSTis mixedviT vipoviT asos<br />
pirvel xuTeulSi.<br />
78. saxlsa da samsaxurs Soris manZils daTo avtobusiT saaTis meoTxedSi, anu 15<br />
weTSi gadis, xolo fexiT _ 1 4 1 saaTSi. Sesabamisad, samsaxurSi misvlasa da ukan dab-<br />
runebas fexiT is 2,5 saaTSi moaxerxebs.