11.01.2013 Views

maTematika VII - Ganatleba

maTematika VII - Ganatleba

maTematika VII - Ganatleba

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

guram gogiSvili, Teimuraz vefxvaZe<br />

ia mebonia, lamara qurCiSvili<br />

<strong>maTematika</strong> <strong>VII</strong><br />

maswavleblis wigni<br />

(meTodikuri rekomendaciebi, sakontrolo weris variantebis<br />

nimuSebi da miTiTebebi amocanebis amosaxsnelad)<br />

meore gadamuSavebuli gamocema<br />

redaqtori Teimuraz vefxvaZe<br />

gamomcemloba inteleqti<br />

Tbilisi


6<br />

Sesavali<br />

wigni Seicavs meTodikur rekomendaciebs axali erovnuli saswavlo gegmis mixedviT<br />

Sedgenili maTematikis <strong>VII</strong> klasis sa xelmZRvanelosTvis (guram gogiSvili, Teimuraz<br />

vefxvaZe, ia mebonia, lamara qurCiSvili, <strong>maTematika</strong> <strong>VII</strong>), 2005-2006 saswavlo wels am<br />

saxelmZRvanelom warmatebiT gaiara pilo ti reba. rekomendebulia ganaTlebis reformis<br />

proeqt `ilia Wav WavaZis~ erovnuli saswavlo gegmebisa da saxel mZRva ne lo ebis SemmuSavebeli<br />

jgufis mier.<br />

wignSi gadmocemulia meTodikuri rekomendaciebi yoveli Temis gadacemis,<br />

gakveTilebis dagegmvisa da warmarTvis, sa var jiSoebis SerCevis Sesaxeb.<br />

mocemulia miTiTebebi amocanaTa amosaxsnelad.<br />

wignSi gaecnobiT Cvens mosazrebebs axali masalis axsnis Sesaxeb; mocemuli iqneba<br />

Sesabamisi axsna-ganmartebebi masalis wardgenis fazebis Sesaxeb _ motivacia, sakiTxis<br />

dasma, amo ca nis gansazRvra, ZiriTadi saswavlo masalis gamoyofa, sawyis etapze Sesasrulebeli<br />

savarjiSoebi da maTi analizi, dama gvir gvinebel etapze Sesasrulebeli<br />

amocanebi da maTi ana li zi, damoukidebeli samuSaoebis gansazRvra da maTi Semow mebis<br />

formebi. mocemuli iqneba gakveTilebis dagegmvis sqemebi da ramdenime sanimuSo<br />

gakveTilis scenari.<br />

wignSi Tavebi da paragrafebi moswavlis wignis analo gi u radaa warmodgenili.<br />

gaecnobiT komentarebs TiToeuli Tavis, paragrafis mi xed viT, masalis gadmocemis<br />

Taviseburebebis motivacias, am masa lis Sesabamis mecnierul da meTodologiur safuZvlebs;<br />

miTi Te buli iqneba Sesabamisi literatura yvela am Temis mixedviT codnis<br />

gasaRrmaveblad; wigns Tan erTvis samecniero da meTo di kuri literaturis sia.<br />

mocemulia moswavleTa mier masalis Seswavlis aRricx vi sa da Sefasebis xerxebi;<br />

es rekomendaciebi xels Seuwyobs maswavlebels Sefasebis procesis dagegmvasa da<br />

warmarTvaSi. Se fasebis ZiriTadi mdgenelebi da am mdgenelebis mixedviT Se fasebis<br />

sistemis SemuSavebaSi dagexmarebaT is masala, romelic erovnuli saswavlo gegmebisa<br />

da Sinaarsisa da miz ne bis rukis Semdeg aris mocemuli. xsenebuli sami kom po nen ti<br />

mTeli saswavlo wlis ganmavlobaSi gamoiyeneba, mas wav lebels aZlevs masalis gadacemis<br />

orientirebsa da Se fa sebis formebs _ moswavleebis muSaobaze dakvirveba, maTi<br />

aq ti vobebis Sefaseba yovel gakveTilze mimdinareobs da trimes truli da wliuri<br />

Sefasebebis safuZvels warmoadgens.<br />

amasTanave, Cven mier mocemul rekomendaciebs calkeuli gakveTilebis dagegmvisa<br />

da warmarTvis Sesaxeb maswavlebeli SemoqmedebiTad unda miudges _ swavleba,<br />

cnobil maTematikoss d. poias Tu daveTanxmebiT, xelovnebaa da SesaZlebelia bevrma<br />

maswavlebelma gakveTilis warmarTvis, moswavleTa aqtivobis dagegmvis originaluri<br />

xerxebic moifiqros. Cven yovelTvis mzad varT daveswroT novatorul gakveTilebs<br />

da monawileoba miviRoT maT ganxilvasa da analizSi.<br />

swavlebis procesSi meTodikuri orientirebis garkvevis sakiTxSi dagexmarebaT<br />

meTodikuri literatura, romlebic wignis bolos aris mocemuli; magaliTad, dRevandel<br />

situacias kargad exmaureba citatebi h. froidentalis wignidan ([38], gv. 97):<br />

`maswavlebels unda SeeZlos swavlebis warmarTva programiT, romelic kardinalurad<br />

gansxvavdeba imisgan, romliTac mas aswavlidnen...<br />

... moTxovna, rom ganaTleba gardaqmnis Canasaxsac Sei cav des swrafad cvalebad<br />

sazogadoebaSi ara marto maTe ma tikis swavlebas exeba. ... feliqs klaini laparakobda<br />

ormag da viwyebaze: universitetSi swavlisas saskolo maTematikis daviwyebaze, Semdeg<br />

_ sauniversiteto maTematikis daviwyebaze, skolaSi maswavleblad dabrunebisas~.<br />

Cven SevecdebiT yoveli Temis warmodgenas axldes deta lu ri komentarebi da<br />

masalis mecnieruli da meTodologiuri safuZvlebis mimoxilva.


swavlebis procesSi meTodikuri orientirebis garkvevis sakiTxebSi daxmarebas<br />

gagiwevT masala, romlis gacnobas in ter netis saSualebiT SeZlebT (http://www.mccme.<br />

ru/edu).<br />

aq mocemulia ruseTisa da amerikis SeerTebuli Statebis cnobil mecnierTa,<br />

sazogadoebriv organizaciaTa da TviT prezident buSis mosazrebebi da rekomendaciebi<br />

maTematikis swavlebis mniSvnelobisa da 21-e saukuneSi misi warmarTvis axali<br />

orientirebis Sesaxeb. magaliTad, amerikis SeerTebuli Statebis nacionaluri komitetis<br />

moxsenebaSi (`jer kidev ar aris gvian~) vkiTxulobT: `miuxedavad sazogadoebis<br />

serio zu li cvlilebebisa, romelic gasuli saukunis meore naxe var Si ganxorcielda,<br />

maTematikisa da sabunebismetyvelo sag ne bis swavlebis meTodika faqtobrivad ar<br />

Secvlila. swav le bis praqtika srulad ar iyenebs im SesaZleblobebs, rome lic saganmanaTleblo<br />

procesis sxvadasxva aspeqtma mogvca...~.<br />

ZiriTadi aqcenti am moxsenebaSi iseve, rogorc zemoT xse nebul sxva rekomendaciebSi<br />

keTdeba moswavlis aqtiur Cab ma ze swavlebis procesSi, rom swavleba Ziebisa da<br />

dasa bu Te bebis gziT unda mimdinareobdes, moswavle TviT unda aRmoa Cendes WeSmaritebas<br />

motivirebuli situaciis dagegmvis Semdeg; mTavaria kvlevis procesi _ ara<br />

marto pasuxebis mosmena kiTxva ze _ `ra~, aramed _ `rogor~, an _ `kidev rogor~.<br />

amas Ta nave, mniSvnelovania imis codnac _ `ratom~ da pasuxebi kiTx vaze _ `me es<br />

risTvis mWirdeba~. yvelaferi es auci le belia moswavleTa momavali profesiuli<br />

saqmianobisTvis, demokratiul procesebSi aqtiuri monawileobisTvis _ dRevan del<br />

sazogadoebaSi, romelic sul ufro metad aris damo kide buli <strong>maTematika</strong>ze.<br />

wigni dagexmarebaT zemoTxsenebuli orientirebis ganxor cie lebis meTodikur<br />

xerxebis gacnobaSi _ kvlevis procesi SeiZleba individualuri iyos, SeiZleba jgufuri<br />

muSaobiT xorcieldebodes. iqneba rekomendaciebi sxvadasxva tipis sas wav lo<br />

procesis ganxorcielebisTvis. moswavlis saxel mZRva nelo am procesis erT-erTi<br />

damxmare saSualebaa. amitom sa Wi roa misi agebis principebi da masalis struqturirebis<br />

sakiTxebic gagacnoT.<br />

moswavlis saxelmZRvanelos Sedgenisas gaviTvaliswineT is ZiriTadi orientirebi,<br />

romlebic ganaTlebisa da mecni ere bis saministros proeqt `ilia WavWavaZis~ SemmuSavebuli<br />

jgu fis mier warmodgenil erovnul saswavlo gegmebSia miTi Te buli _<br />

orientireba Sedegze da am Sedegebis demonst ri re baze, informaciis gamoyenebis<br />

SesaZleblobis demonst ri reba. kavSiri sagnebs Soris da TviT erTi sagnis SigniT<br />

mis sxvadasxva nawilebs Soris (<strong>maTematika</strong>Si warmod ge nil mimar Tu lebebs Soris);<br />

saklaso da klasgareSe muSaobis saqmia no bis erTianoba; orientacia uklebliv yvela<br />

moswav leze (sa ku Tari SesaZleblobebidan gamomdinare, yoveli mos wavle sxvadasxva<br />

xarisxiT miaRwevs Sedegebs); maswavlebelTa in di vi dualuri Taviseburebebis gamovlenis<br />

SesaZleblobebi _ erovnuli saswavlo gegmis Sesruleba sxvadasxva gziT Se iZ leba.<br />

me-7 klasis saxelmZRvanelos Sedgenisas gaviTvaliswineT, rom igi sabazo safexuris<br />

pirvel etaps Seesabameba; amasTanave aris mosamzadebeli etapi momavali arCevanis<br />

(swavlis gagr Ze leba, profesiaTa daufleba) winapirobebis Sesaqmnelad; am periodSi<br />

iwyeba informaciis, unar-Cvevebisa da damoki debu lebebis gasaviTareblad saWiro<br />

pirobebis Seqmna; farTov deba Tanamimdevruli, logikurd gamarTuli msjelobis<br />

unaris gamo muSavebis procesis CarCoebi.<br />

saxelmZRvanelos Sinaarss, rogorc cnobilia, unda gan saz Rvravdes rogorc praqtikuli<br />

moTxovnebi, aseve maTema tikis ganviTarebis Sinagani kanonzomierebebi. im<br />

SemTxvevaSic ki, roca raime axali sakiTxis SemoRebas es ukanaskneli pi ro bebi ufro<br />

gansazRvravs, mainc vcdilobT praqtikuli sa xis sakiTxebTan maT dakavSirebas. aseT<br />

SemTxvevaSi saWiroa zo mierebis dacva _ praqtikasTan yoveli mimarTeba unda iyos<br />

ga mar Tlebuli, moswavleTaTvis gasagebi da xels uwyobdes mo tivaciis process.<br />

7


Sinaarsis SerCevas Sesabamisi asakis moswavleTaTvis mi sawv domobis principi udevs<br />

safuZvelad; es SerCeva _ Camoyalibebuli stabiluri birTvis bazaze xdeba. igi gafil<br />

trulia maTematikis swavlebis gamocdilebiT; tradiciuli Temebis Tanamimdevrobis<br />

axleburi gaazrebiT, maTematikis erTianobidan gamomdinare integraciis xarisxis<br />

gazrdisa da axali sakiTxebiT Sevsebis aucileblobis gaTvaliswinebiT. Sinaarsobrivi<br />

mimarTulebebi saswavlo gegmaSia Camoyali be bu li; maTgan maswavleblebisTvis ukve<br />

nacnobia wina saxel mZRva neloebis mixedviT: monacemTa analizi, aRweriTi statistikis<br />

elementebis cnebebi da maTi praqtikuli ilustraciebi. Tumca, midgoma da<br />

gadmocemis meTodika axleburia _ gazr dilia mimarTulebebis integraciis procesi;<br />

orientirebulia Sedegebze. maswavlebels mudmivad unda axsovdes, rom <strong>maTematika</strong><br />

erTiani mecnierebaa da ara misi sxvadasxva nawilis xelovnuri gaerTianeba. amitom<br />

gadmocemis meTodika iTva lis wi nebs sakiTxebis urTierTkavSirSi, araizolirebulad<br />

gad mo cemas. sistematuria wina masalis gameorebisa da ganmtki ce bis momentebis gaTvaliswineba.<br />

es xels uwyobs kursis erTiani koncefciis ganxorcielebas. pirveli<br />

Tavic ki, rome lic TiTqos gasul wlebSi Seswavlili sakiTxebis gameorebas moicavs,<br />

momavali sakiTxebis gaTvaliswinebiTaa agebuli.<br />

yoveli siaxle isea gadmocemuli, rom ukve ganxiluli sa kiTxebis codnas emyareba.<br />

xSiria mimarTeba sabunebis mety ve lo sagnebTan. TiTqmis yovel paragrafSia mocemuli<br />

Teo riu li masalis komentarebi, saintereso mecnieruli faqtebi, terminebis warmo-<br />

Sobis istoria, maTi xmarebis sxvadasxva aspeqtebi, cnobil mecnierTa biografiuli<br />

monacemebi.<br />

moswavleebSi maTematikis, rogorc zogadsakacobrio kul tu ris nawilis Sesaxeb<br />

warmodgenis Camoyalibebas xels uw yobs SinaarsSi CarTuli epizodebi mecnierebis<br />

istoriidan. isi ni moswavleebs im adamianTa saxelebs acnobs, vinc qmnida ma Te matikas.<br />

maT Sorisaa saxelovani qarTveli maTe ma ti ko se bic.<br />

kacobriobis inteleqtualuri istoriis SesaniSnavi faq te bis gacnoba swavlebaSi<br />

kulturul-istoriul tradiciebs qmnis. vcdilobT gavufrTxildeT da ganvaviTaroT<br />

es tradi ciebi.<br />

saxelmZRvanelos Sedgenis erT-erTi principi moswavleTa asakobrivi Taviseburebebis<br />

gaTvaliswinebaa. vcdilobT davic vaT zomiereba, ar gadavtvirToT saxelmZRvanelo<br />

rTuli dam tkicebebiT; moswavle unda grZnobdes dasabuTebis auci leb lo bas.<br />

es gansakuTrebiT geometriuli sakiTxebis gadmocemas exeba.<br />

dResac aqtualuria profesor iaglomis [41] sityvebi: `Cven me TodikaSi arsebobda<br />

araswori warmodgena, rom mxolod geo met ria uwyobs xels logikuri momTxovnelobis<br />

aRzrdas da geometriaa maTematikuri disciplinebis agebis nimuSi. sinam dvi leSi<br />

maTematikis sxva nawilebSi debulebaTa umetesobis dasabuTebis sizuste metic ki<br />

aris geometriaSi mocemul damtkicebebze~. axali moTxovnebis Sesabamisadaa gadmocemuli<br />

geometriuli masala _ suraTebis gamoyenebiT, romlebic saSualebas aZlevs<br />

moswavles ifiqros, aRmoaCinos faqtebi, gamoiyenos es faqtebi sayofacxovrebo<br />

saqmianobaSi, gana viTaros sivrculi orientacia, intuicia. WeSmaritebisadmi pativiscema,<br />

dasabuTebis saWiroebis gaazreba, dasabuTebisadmi moTxovnilebis gamomuSaveba<br />

mniSvnelovani zneobrivi aspeqtebia da maTze muSaoba <strong>VII</strong> klasSi arc iwyeba da arc<br />

mTavrdeba. maswavlebels vTxovT gaixsenos samkuTxedis kuTxe ebis jamis formulis<br />

gamoyvanis is gza, romelic ramdenime wlis win skolaSi iswavleboda _ igi Tvalsa-<br />

Cino faqtebis, aqsiomebis daxmarebiT dasabuTebas emyareboda [33].<br />

Tumca `maTematikuri azrovneba ar daiyvaneba mxolod deduqciur msjelobebze,<br />

formalur damtkicebebze ...<br />

cnebis gamoyofa, romelic konkretul situacias esa da geba, konkretuli SemTxvevebis<br />

dakvirvebis Sedegad gan z o ga debebis povna, induqciis saSualebiT msjelobebis<br />

8


Catareba, ana logiiT da intuiciiT daskvnis povna _ yvelaferi es _ ma Te matikuri<br />

azrovnebis nawilia [41].<br />

am mosazrebebs Cven mTlianad veTanxmebiT; iseve, rogorc adamaris azrs: `maTematikuri<br />

simkacris roli SemdegSia _ dakanondes intuiciis monapovari, mas sxva mizani<br />

arasdros hqonia!~<br />

zemoTqmuli martiv deduqciur msjelobebze uaris Tqmas ar niSnavs. viziarebT<br />

burbakis gamonaTqvams [13]: `berZ nebidan moyolebuli _ vityviT `<strong>maTematika</strong>~ _<br />

vgulisxmobT `damtkicebas~.<br />

siZneleebi moswavleebs martividan rTulisken mimaval gzaze unda SexvdeT. magram<br />

Tu masala rTulia, zogjer _ da uZlevelic, maSin codnas moCvenebiT daufleba<br />

cvlis.<br />

saxelmZRvaneloSi zomieradaa gamoyenebuli Teoriul-sim rav luri simbolika _<br />

igi damxmare masalis rols asrulebs.<br />

Teoriuli masalis gaazrebasa da aTvisebas xels uwyobs savarjiSoebis sistema.<br />

isini Teoriul masalasTan mWidrod aris dakavSirebuli, aiZulebs moswavles moZebnos<br />

paragrafSi Sesabamisi Teoriuli sakiTxi. raime cnebis aTvisebis mniSvne lovani niSani<br />

misi konkretizaciis unaria. aRniSnuli unaris gamomuSavebas emsaxureba saxelmZRvaneloSi<br />

warmodgenili is savarjiSoebi, romelTa saSualebiT axali cnebebi martivad,<br />

sakmaod damaxasiaTebel situaciebSia gamoyenebuli, CarTulia axal kavSirebSi.<br />

savarjiSoTa mravalferovani sistema (`testebi~, amo ca ne bi, amocanebi jgufuri<br />

da individualuri muSaobisTvis, da ma tebiTi amocanebi), Teoriul nawilSi mocemuli<br />

analizuri msje lobis magaliTebi xels uwyobs moswavleebSi analizuri az r ovnebis<br />

ganviTarebas. sistematurad aris warmodgenili amo canebi, romlebic Teoriis aTvisebas,<br />

moswavlis kritikuli azrovnebis ganviTarebasa da maTematikis Segnebulad<br />

Seswavlas uwyobs xels. praqtikasTan xSiri mimarTeba (axali sakiTxis motivaciisas,<br />

swavlebisa da codnis ganmtkicebis procesSi) xels uwyobs praqtikuli gamoyenebis<br />

unar-Cvevebis gamo mu Savebasa da maTematikis Seswavlisadmi interesis gaRrmavebas.<br />

yovel paragrafs Tan axlavs sakontrolo kiTxvebi, amo ca nebi pasuxebis variantebis<br />

miTiTebiT (e. w. testebi); isini xels uwyobs moswavleTa mier TviTkontrolis<br />

ganxorci elebas.<br />

`testebi~ isea warmodgenili, rom igi moswavleTa si tu aciaSi swrafad garkvevisa<br />

da pasuxebis sworad SerCevis unars amowmebs da ara amoxsnebis Catarebis siswores.<br />

`didi xania mimdinareobs dava am tipis savarjiSoTa dadebiTi da uaryofiTi mxareebis<br />

Sesaxeb. Cven viziarebT im Tvalsazriss, rom Tu pasuxis SerCevas amoxsnis na wilad<br />

CavTvliT, maSin Sesabamisi amocana gamodgeba sas wav lo miznebisTvisac da zog jer _<br />

SemowmebisTvisac. maga liTad, martivi ricxvis SerCeva, roca miTiTebulia ricxvebi,<br />

ro mel Tagan erTi iyofa 5-ze, me ore _ 3-ze, mesame luwia da ar aris 2-is toli.<br />

<strong>maTematika</strong>, SesaZlebelia, erTaderTi saskolo dis cip linaa, romelic damaxsovrebisa<br />

da gameorebis garda zogadi ganaTlebis iseT mniSvnelovan elementebs Seicavs,<br />

rogoricaa amocnoba, analizi, mixvedra, arCeva.<br />

axla SevexoT moswavlis saxelmZRvanelos agebulebas. wignis dasawyisSi gamovxatavT<br />

madlierebas yvelas mimarT, vinc Tavisi yuradRebiT wvlili Seitana wignis<br />

daxvewaSi. gan sakuTrebiT mniSvnelovania saswavlo gegmebisa da saxel mZRvaneloebis<br />

SemmuSavebeli jgufis eqspertebis Rvawli; isini pilotirebis procesSi monawile<br />

maswavlebleTan erTad saxelmZRvanelos Seqmnis Tanamonawileni arian; miwodebuli<br />

masalis Sesabamisad iZleodnen mniSvnelovan miTiTebebs; Ziri Ta di iyo masalis gadmocemis<br />

integraciis xarisxi. Tqvenc Seam CnevT, rom es xarisxi saxelmZRvaneloSi<br />

TandaTanobiT izrdeba, sasurvel dones aRwevs (magaliTad, aRweriTi statis tikis<br />

elementebis gadmocema geometriul da algebrul mimarTulebebTan integraciiT;<br />

9


koordinatTa meTodis, simetri ebis gamoyenebebi) da sistematur xasiaTs atarebs.<br />

avtorTa madlobas misalmeba da keTili survilebi mos devs. aqvea rCevebi wigniT<br />

sargeblobis Sesaxeb.<br />

saxelmZRvanelo 5 Tavisgan Sedgeba, TiToeuli Tavi _ para gra febisgan. xSirad<br />

paragrafi ramdenimenawiliania. daskvniT na wilSi damxmare masalaa gadmocemuli _<br />

istoriuli cno be bi, damatebiTi sakiTxebi klasgareSe da moswavleTa indivi dua luri<br />

muSaobisTvis.<br />

saxelmZRvanelo moswavlis wignisadmi wayenebuli yvela moTxovnis Sesabamisadaa<br />

agebuli. sarCevi wignis dasaw yis Sia mocemuli, maTematikuri terminebis leqsikoni,<br />

maTe ma tikuri niSnebi da maTi gamoyenebis magaliTebi, sagnobrivi saZiebeli _ wignis<br />

boloSi.<br />

moswavlis saxelmZRvanelo swavlebis procesis dagegmvis da warmarTvis erT-erTi<br />

saSualebaa. moswavleebTan saubari SeiZleba wignis teqstisgan gansxvavebuladac aagos<br />

maswav le belma. saxelmZRvanelo exmareba maswavlebels _ masSi dafiqsirebulia<br />

SemecnebiTi saqmianoba, romelic maswav le belma unda awarmoos. maswavleblis saqmianoba<br />

ki sxva saSua le bebis gamoyenebasac gulisxmobs _ maswavleblis wigni, TvalsaCino<br />

masala. Tumca, SevecadeT, rom ar Seqmniliyo sa var jiSoTa sxva krebulebis<br />

gamoyenebis saWiroeba; moswavlis wignSi SemoTavazebuli savarjiSoebi moswavleTa<br />

sxvadasxva SesaZleblobebis gaTvaliswinebiTaa Sedgenili; saWiroa SerCeva da konkretuli<br />

situaciis mixedviT maTi swori gamo yeneba. gakveTilebis warmarTvisadmi<br />

momzadebis sxvadasxva eta pebi (saswavlo wlisadmi momzadeba, mocemuli gakveTilisadmi<br />

momzadeba) maswavlebelma nayofierad unda gamoiyenos. masalis sworad Ser-<br />

Cevis sakiTxSi Cvenc gexmarebiT _ amox s nilia moswavlis wignSi mocemuli TiTqmis<br />

yvela amocana, mi Ti Tebulia meTodikuri rekomendaciebi masalis wardgenisa da<br />

axsnis fazebis Sesaxeb. unda gvaxsovdes, rom <strong>maTematika</strong> yve las sWirdeba da amitom<br />

is unda Seiswavlos yvela moswav lem (Seswavlis xarisxi SeiZleba iyos sxvadasxva _<br />

igi Se fa se bebSi aisaxeba).<br />

Zvirfaso maswavlebelo!<br />

warmatebebs gisurvebT Tqven sapatio da mniSvnelovan saq mia nobaSi.<br />

10<br />

guram gogiSvili, Teimuraz vefxvaZe<br />

ia mebonia, lamara qurCiSvili


<strong>VII</strong> klasis maTematikis erovnuli saswavlo gegma<br />

wlis bolos misaRwevi Sedegebi:<br />

ricxvebi da<br />

moqmedebebi<br />

1. kiTxulobs,<br />

gamosaxavs, adarebs<br />

da alagebs<br />

racionaluri<br />

ricx vebs poziciuri<br />

sistemis<br />

gamoyenebiT<br />

2. sxvadasxva<br />

xer xiT asru lebs<br />

moqmedebebs racionalurricxvebze<br />

3. afasebs racio<br />

nalur ri cxvebze<br />

moq me debaTa<br />

Sedegs<br />

4. erTmaneTTan<br />

akavSirebs zomis<br />

sxvadasxva er-<br />

Teulebs da iyenebs<br />

maT amo canebis<br />

amoxs nisas<br />

kanonzomierebebi<br />

da algebra<br />

5. amoicnobs<br />

da gamosaxavs<br />

sidi de ebs Soris<br />

pir da pir proporci<br />

ul damoki debu<br />

le bas<br />

6. amocanis<br />

amo xs nisas iyenebs<br />

simravlur<br />

cnebebsa da opera<br />

ciebs<br />

7. amartivebs<br />

al gebrul gamosa<br />

xulebas da<br />

xsnis wrfiv gantolebas<br />

8. ganavrcobs<br />

da aanalizebs<br />

obi eqtebis pe riod<br />

ul mim dev robas<br />

an/da mudmivi<br />

nazrdis mqone<br />

ricxviT mimdevro<br />

bas<br />

mimarTuleba<br />

geometria da<br />

sivrcis aRqma<br />

9. amoicnobs<br />

ge o metriul figu<br />

rebs, adarebs<br />

maT saxeobebs da<br />

axdens klasifici<br />

rebas<br />

10. war mo adgens<br />

geo met ri ul<br />

obieqtebs amocanis<br />

kon teq s tis<br />

Sesabamisad<br />

11. axdens geo<br />

met riul gardaqmnebs<br />

da iyenebs<br />

maT fi gura<br />

Ta Tvisebebis<br />

da sad genad<br />

12. iyenebs koor<br />

di natebis<br />

meTods orientaci<br />

isaTvis<br />

13. xsnis geo met<br />

riul amo ca nebs<br />

sam kuTxe deb Tan<br />

dakavSi re buli<br />

cnebe bisa da<br />

faqtebis gamoyenebiT<br />

monacemTa ana lizi,<br />

alba Toba da<br />

sta tistika<br />

14. moipovebs<br />

das muli amo canis<br />

amosaxs ne lad<br />

saWiro Tvi sebriv<br />

da rao denobriv<br />

mo na cemebs<br />

15. awes rigebs<br />

da warmoadgens<br />

Tvisebriv da<br />

rao denobriv mon<br />

a cemebs das muli<br />

amocanis amo -<br />

saxsnelad xel -<br />

sayreli for miT<br />

16. akeTebs Tviseb<br />

riv da raodenobriv<br />

mo na cem<br />

Ta inter pre tacias<br />

da analizs<br />

amocanis kon teqstis<br />

gaTva liswinebiT<br />

11


wlis bolos misaRwevi Sedegebi da maTi indikatorebi<br />

mimarTuleba: ricxvebi da moqmedebebi<br />

maT. <strong>VII</strong>.1. kiTxulobs, gamosaxavs, adarebs da alagebs racionaluri ricxvebs<br />

poziciuri sistemis gamoyenebiT<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• aTwiladis CanawerSi uTiTebs Tanrigebs da asaxelebs TanrigebSi mdgom cifrTa<br />

mniSvnelobebs; iyenebs am codnas aT wiladebis Sedarebis an (zrdadobiT/klebadobiT)<br />

da la ge bisas. (mag. gaSlis sasrul aTwilads saTanrigo Sesak re be bis jamis saxiT,<br />

«daalage klebiT 2.9259, 3.1, 2.93, da 2.899»).<br />

• gamosaxavs da adarebs uaryofiT ricxvebs poziciuri sistemis gamoyenebiT;<br />

axdens mopirdapire ricxvis da ricxvis absoluturi mniSvnelobis cnebebis modelze<br />

demonstrirebas (maT Soris ricxviT RerZze).<br />

• ekvivalenturi formiT wers Sereul ricxvebs, aTwiladebsa da wiladebs; adarebs<br />

da alagebs sxvadasxva saxiT mocemul ricxvebs (aTwiladi ↔ wiladi).<br />

• poziciuri sistemis gamoyenebiT, konkretul maga li Tebze asabuTebs gayofadobis<br />

niSnebidan zogierTs (mag. 3­ze da 9­ze gayofadobis niSnebs); poulobs mocemuli<br />

ricx vebis umciresi saerTo jeradsa da udides saerTo gamyofs.<br />

maT. <strong>VII</strong>.2. sxvadasxva xerxiT asrulebs moqmedebebs ra cio nalur ricxvebze<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• axdens mTel ricxvebze ariTmetikuli moqmedebebis mo delze demonstrirebas<br />

(mag. `dadebiTi~ da `uaryofiTi~ er Te ulovani `muxtebiT~, e.i. ori gansxvavebuli<br />

feris `nu lo vani wyvilebiT~).<br />

• iyenebs ricxvis Caweris ekvivalentur formebs, moq me debaTa Sesrulebis Tanmimdevrobas,<br />

maT Tvisebebsa da daj gu febas gamoTvlebis gasamartiveblad.<br />

• yofs ricxvs proporciul nawilebad da poulobs ricxvs misi mocemuli nawilis<br />

mixedviT.<br />

• axdens naturalur-maCvenebliani xarisxis Tvisebebis demonstrirebas.<br />

• zepiri angariSisas iyenebs procentis kavSirs ricxvis nawilebTan; poulobs<br />

mocemuli ricxvis procents da xsnis Sebrunebul amocanebs.<br />

• irCevs da iyenebs racionalur ricxvebze ariTmetikuli moq medebebis Sesrulebis<br />

xerxs; (es xerxebia: zepiri, teq no logiebis gamoyenebiT, weriTi algoriTmebi).<br />

maT. <strong>VII</strong>.3. afasebs racionalur ricxvebze moqmedebaTa Se degs<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• gamoTvlebze sayofacxovrebo amocanis amoxsnisas iye nebs zepiri angariSis<br />

xerxebs an Sesabamis SemTxvevaSi, moq me d ebaTa Sedegis Sefasebas.<br />

• afasebs racionalur ricxvebze ariTmetikul moq me de baTa Sedegis mniSvnelobas,<br />

asrulebs moqmedebebs da amow mebs Tavis varauds.<br />

• amrgvalebs racionlur ricxvebs miTiTebuli sizustiT; miax loebiT poulobs<br />

(sizustis miTiTebis gareSe) ariT me ti kuli gamosaxulebis mniSvnelobas.<br />

• iyenebs Sefasebas aTwiladebze (weriTi algoriTmis an kalkulatoris gamoyenebiT)<br />

Catarebuli gamoTvlebis Sedegis adekvaturobis Sesamowmeblad.<br />

maT. <strong>VII</strong>.4. erTmaneTTan akavSirebs zomis sxvadasxva erTe ulebs da iyenebs maT<br />

amocanebis amoxsnisas<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• irCevs da iyenebs Sesaferis erTeulebs sididis cvli l ebis, moZraobis siCqaris,<br />

masStabisa da ruqaze manZilis pov nasTan dakavSirebul amocanebis amoxsnisas.<br />

• xsnis praqtikul saqmianobasTan dakavSirebul da/an sxva saswavlo discipli-<br />

12


nebidan momdinare amocanebs gamoT v lebze (mag. umartivesi xarjTaRricxva; istoriuli<br />

epoqis xangrZlivobis gansazRvra; amocanebi procentebze da pro po rciaze:<br />

xsnarebi, Senadnobebi da sxva).<br />

• mocemuli wrfivi damokidebulebis gamoyenebiT gamo sa xavs erT sistemaSi mocemul<br />

erTeuls sxva sistemis erTe uliT.<br />

• gamosaxavs mocemul erTeuls igive sistemis sxva erTe ulis saSualebiT. (mag.<br />

km/sT ­ebSi mocemul siCqares gamo sa xavs m/wm ­iT).<br />

Sinaarsi<br />

1. mTeli ricxvebi da ariTmetikuli moqmedebebi mTel ricx vebze.<br />

2. wiladebi, aTwiladebi da zogierTi kavSiri maT Soris.<br />

3. procenti (100­ze naklebi an toli da 1­ze meti an toli procenti); kavSirebi:<br />

erTidaigive mTelis procenti da nawili.<br />

4. ricxvebis Sedareba da ariTmetikuli moqmedebebis Sedegis Sefaseba.<br />

5. ricxvis proporciul nawilebad dayofa (mag. 2 : 3 : 5).<br />

6. ricxvebis umciresi saerTo jeradi da udidesi saerTo gamyofi; ricxvis<br />

martiv mamravlebad daSla.<br />

7. ricxvis naturalurmaCvenebliani xarisxi<br />

8. naSTiT gayofa, naSTi da gayofadobis niSnebidan zogi er Ti.<br />

9. zomis erTeulebi, zomis erTeulebs Soris kavSirebi da zomis erTeulebis<br />

gamoyeneba: masStabi; erTi sistemis er Teulis sxva sistemis Sesabamisi erTeuliT<br />

gamosaxva.<br />

10. fasdakleba/fasis gazrda (TanmimdevrobiTi da erT je radi fasdaklebebis/<br />

fasebis zrdis erTmaneTTan Sedareba) da martivi xarjTaRricxva.<br />

mimarTuleba: kanonzomierebebi da algebra<br />

maT. <strong>VII</strong>.5. amoicnobs da gamosaxavs sidideebs Soris pirdapirproporciul<br />

damokidebulebas<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• mocemuli damokidebulebisaTvis Tvisebrivad da raode nob rivad aRwers Tu ra<br />

gavlenas axdens erTi sididis cvli le ba meoris mniSvnelobaze; moyavs mudmivi da<br />

aramudmivi rao de nobrivi cvlilebis magaliTebi yoveldRiuri cxovrebidan.<br />

• sityvierad Camoyalibebul debulebas sidideebs Soris damo kidebulebisa da<br />

mimarTebis Sesaxeb gamosaxavs gra fi ku lad an/da cxriliT da piriqiT – grafikulad<br />

an/da cxri liT gamosaxul damokidebulebas aRwers sityvierad.<br />

• sxvadasxva xerxiT (grafikulad, cxrilis saxiT, sity vi erad, algebrulad)<br />

gamosaxul damokidebulebebs Soris miu TiTebs erTsa da imave damokidebulebebs.<br />

maT. <strong>VII</strong>.6. amocanis amoxsnisas iyenebs simravlur cnebebsa da operaciebs<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• sxvadasxva xerxiT mocemuli simravlisaTvis gansaz R vravs mocemuli elementis<br />

kuTvnilebas mocemuli sim rav lisadmi.<br />

• problemis gadaWrisas, iyenebs zogierT damxmare xerxs sim ravleTa Soris mimarTebebis<br />

dasadgenad da simravluri ope raciebis Sesasruleblad.<br />

• sworad iyenebs simravleTa Teoriis cnebebs da Sesa ba mis aRniSvnebs sasrul<br />

simravleebze operaciebis (ori sim rav lis TanakveTa da gaerTianeba), sasrul simravleTa<br />

Soris mi marTebis, elementsa da simravles Soris mimarTebis gamo sa x visas.<br />

maT. <strong>VII</strong>.7. amartivebs algebrul gamosaxulebas da xsnis wrfiv gantolebas<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• teqsturi amocanis amosaxsnelad adgens da xsnis erT ucnobian wrfiv gantolebas.<br />

13


• iyenebs moqmedebaTa Tvisebebs, maTi Tanmimdevrobas da dajgufebas algebruli<br />

(araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xarisxis) gamosaxulebis<br />

gasamartiveblad da misi mniSvnelobis gamosaTvlelad cvladebis mocemuli mniSvnelobebisaTvis.<br />

• algebruli gardaqmnebisa an/da logikuri msjelobis ga moyenebiT asabuTebs an<br />

uaryofs ori algebruli (araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xarisxis)<br />

gamosa xu lebis igivur tolobas.<br />

maT. <strong>VII</strong>.8. ganavrcobs da aanalizebs obieqtebis periodul mimdevrobas<br />

an/da mudmivi nazrdis mqone ricxviT mimdevrobas<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• periodul mimdevrobaSi gamoyofs mimdevrobis periods.<br />

• warmoadgens mimdevrobis mocemuli fragmentis gavr co bis or an met variants,<br />

ganmartavs gavrcobis variantebs da adarebs maT.<br />

• dasmuli amocanis konteqstidan gamomdinare irCevs mimdevrobis gavrcobis<br />

variants da asabuTebs Tavis arCevans.<br />

• ganavrcobs mudmivi nazrdis mqone ricxviT mimdevrobas; asa xelebs realur<br />

viTarebaSi iseTi procesis magaliTebs, rom lebic aseTi mimdevrobiT aRiwereba.<br />

Sinaarsi<br />

1. pirdapirproporciuli damokidebuleba da misi ga mo sax va grafikis da<br />

cxrilis saSualebiT.<br />

2. simravleTa Teoriis cnebebi, operaciebi da Sesabamisi aRniSvnebi sasruli<br />

simravleebis SemTxvevaSi.<br />

3. teqsturi amocanebis amoxsna wrfivi gantolebebis gamoyenebiT.<br />

4. araumetes ori cvladis Semcveli wrfivi an meore xa ris xis gamosaxulebebis<br />

gamartiveba da mniSvnelobis gamoTvla.<br />

5. perioduli mimdevrobebi da mudmivi nazrdis mqone ricx viTi mimdevrobebi.<br />

mimarTuleba: geometria da sivrcis aRqma<br />

maT. <strong>VII</strong>.9. amoicnobs geometriul figurebs, adarebs maT saxeobebs da axdens<br />

klasificirebas<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• arqiteqturisa da xelovnebis nimuSebSi an maT ilus t raciebSi, yofiTi daniSnulebis<br />

sagnebSi asaxelebs misTvis nac nob geometriul figurebs an maT nawilebs.<br />

• ayalibebs mimarTebebs (mag. zogadoba­kerZooba) figu ra Ta saxeobebs Soris.<br />

• asaxelebs figuras misi niSan-Tvisebebis mixedviT, msje lobs figuris amosacnobad<br />

maTi sakmarisobis/arasakmarisobis Sesaxeb.<br />

maT. <strong>VII</strong>.10. warmoadgens geometriul obieqtebs amocanis konteqstis Sesabamisad<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• agebs dasmuli amocanis Sesabamis naxazs da adek va tu rad iyenebs asoiT aRniSvnebs.<br />

• aRwers geometriul obieqtTa mocemul grafikul gamo sa xulebebs an obieqtTa<br />

urTierTmdebareobas Sesabamisi ter mi nologiis gamoyenebiT. (mag. marTkuTxa paralelepipedis<br />

ro mel waxnagebs ekuTvnis miTiTebuli wvero).<br />

• gamosaxavs brtyel figurebs ise, rom maTi TanakveTa/gaer Tianeba iyos miTiTebuli<br />

formis an Tvisebebis mqone fi gura.<br />

maT. <strong>VII</strong>.11. axdens geometriul gardaqmnebs da iyenebs maT figuraTa Tvisebebis<br />

dasadgenad<br />

14


Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• garemomcvel obieqtebs Soris moiZiebs simetriul obi eq tebs.<br />

• xazavs brtyeli figuris (texili, mravalkuTxedi) si met riul figuras miTiTebuli<br />

simetriis RerZis mimarT; ax dens brtyeli figuris (texili, mravalkuTxedi)<br />

paralelur gada tanas.<br />

• uTiTebs brtyeli figuris simetriis RerZs/RerZebs; ax dens simetriulobis<br />

demonstrirebas; iyenebs figuris simet riulobas figuris Tvisebis dasadgenad.<br />

maT. <strong>VII</strong>.12. iyenebs koordinatebis meTods orien ta ci isaT vis<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• orientirebs rukaze an sakoordinato sibrtyeze koor di natebis gamoyenebiT<br />

(mag. asaxelebs mocemuli wertilis koor dinatebis miaxloebiT an zust mniSvnelobas;<br />

poulobs wer tils mocemuli mTelricxovani koordinatebis mixedviT).<br />

• asaxelebs sakoordinato RerZebis mimarT mocemuli wer tilis RerZulad simetriuli<br />

wertilis koordinatebs.<br />

• poulobs paraleluri gadataniT miRebuli figuris nebis mieri wertilis koordinatebs<br />

misi winasaxis ko or dinatebisa da miTiTebuli paraleluri gadatanis<br />

meSveobiT.<br />

maT. <strong>VII</strong>.13. xsnis geometriul amocanebs samkuTxe deb Tan dakavSirebuli cnebebisa<br />

da faqtebis gamoyenebiT<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• iyenebs samkuTxedebis tolobis niSnebs figuraTa Tvi se bebis dasadgenad, figuraTa<br />

ucnobi elementebis mosaZebnad an realur viTarebaSi manZilis arapirdapiri<br />

gziT dasadgenad.<br />

• xsnis agebis martiv amocanebs.<br />

• poulobs mizez-Sedegobriv kavSirebs samkuTxedTan da mis elementebTan dakavSirebul<br />

debulebebs Soris.<br />

Sinaarsi<br />

1. wertilebi, wrfeebi da sibrtyeebi: mimarTebebi maT Soris.<br />

2. geometriuli figurebi: klasifikacia sxvadasxva niSniT (mag. amozneqili<br />

da araamozneqili, brtyeli da sivrculi).<br />

3. kuTxeebi: elementebi, zoma, klasifikacia, Tvisebebi.<br />

4. samkuTxedebi: elementebi, klasifikacia, Tvisebebi, tolobis niSnebi.<br />

5. geometriuli gardaqmnebi sibrtyeze: paraleluri gadatana, samkuTxedebi<br />

(elementebi, klasifikacia, Tvisebebi, tolobis niSnebi).<br />

6. koordinatTa sistema; orientireba sibrtyeze, gar daq mne bis gamosaxva.<br />

7. agebis umartivesi amocanebi: mocemuli samkuTxedis to li samkuTxedis,<br />

kuTxis biseqtrisa, monakveTis SuamarTobis age ba.<br />

mimarTuleba: monacemTa analizi, albaToba da statistika<br />

maT. <strong>VII</strong>.14. moipovebs dasmuli amocanis amosaxs nelad saWiro Tvisebriv da<br />

raodenobriv monacemebs<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• ganasxvavebs Tvisebriv da raodenobriv monacemebs, iye nebs monacemTa Segrovebis<br />

Sesaferis saSualebas (gazomva, dak virveba).<br />

• mocemul TemasTan dakavSirebiT svams kiTxvebs, gan sazRvravs respondentebs<br />

da moipovebs saWiro monacemebs.<br />

• mocemuli amocanisTvis damoukideblad gegmavs da atarebs statistikur eqsperiments<br />

da agrovebs monacemebs.<br />

15


maT. <strong>VII</strong>.15. awesrigebs da warmoadgens Tvisebriv da rao de nobriv monacemebs<br />

dasmuli amocanis amosaxsnelad xel say reli formiT<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• axdens Tvisebriv da raodenobriv monacemTa dalagebas/kla sifikacias, warmoadgens<br />

monacemebs siis/piqtogramis saxiT, msjelobs dalagebis/klasifikaciis<br />

principze.<br />

• qmnis mowesrigebul monacemTa cxrilebs da asabuTebs SerCeuli dizainis mizanSewonilobas.<br />

• agebs sxvadasxva diagramebs erTi da igive Tvisebrivi an raodenobrivi monacemebisTvis<br />

da msjelobs, Tu monacemTa ramdenad mniSvnelovan aspeqtebs warmoaCens<br />

TiToeuli da ra upiratesoba gaaCnia TiToeuls.<br />

maT. <strong>VII</strong>.16. akeTebs Tvisebriv da raodenobriv monacemTa in ter pretacias da<br />

analizs amocanis konteqstis gaT va lis winebiT<br />

Sedegi TvalsaCinoa, Tu moswavle:<br />

• svams kiTxvebs monacemebis Sesaxeb an/da axasiaTebs mo nacemebs, romlebic<br />

warmodgenilia siis, cxrilis, piq tog ra mis an diagramis saxiT, msjelobs arsebul<br />

kanon zo mierebebsa da gamorCeul monacemebze.<br />

• irCevs Sesaferis Semajamebel ricxviT maxasiaTeblebs, asa buTebs Tavis arCevans,<br />

iTvlis da iyenebs maT monacemTa jgu fis dasaxasiaTeblad.<br />

• adarebs monacemTa ramdenime jgufs da warmoaCens Tvi sebriv da raodenobriv<br />

msgavsebasa da gansxvavebas maT Soris (Semajamebeli ricxviTi maxasiaTeblebis gare-<br />

Se).<br />

Sinaarsi<br />

1. monacemTa Segrovebis saSualebani: gazomva da dakvir ve ba; gamokiTxva;statistikuri<br />

eqsperimenti.<br />

2. Tvisebrivi da raodenobrivi monacemebis organizacia: mo nacemebis klasifikacia<br />

(garda intervalebad dajgufebisa); mo nacemTa dalageba zrdadoba­klebadobiT<br />

an leq si ko gra fi uli meTodiT.<br />

3. monacemTa mowesrigebuli erTobliobebis raodenobrivi da Tvisebrivi niSnebi:<br />

monacemTa raodenoba, pozicia da Tan mim devroba erTobliobaSi, monacemTa<br />

sixSire; ganmeorebis ti pis kanonzomierebani; gamorCeuli (mag., eqstremaluri,<br />

iS vi aTi) monacemebi.<br />

4. monacemTa warmodgenis saSualebani raodenobrivi da Tvi sebrivi monacemebisTvis:<br />

sia, cxrili, piqtograma, wer ti lovani, meseruli, xazovani, svetovani<br />

diagramebi.<br />

5. monacemTa Semajamebeli ricxviTi maxasiaTeblebi Tvi seb rivi da raodenobrivi<br />

monacemebisTvis: centraluri ten den ciis sazomebi ­ saSualo, moda; monacemTa<br />

gafantulobis sa zomi ­ gabnevis diapazoni.<br />

16


Sinaarsisa da miznebis ruka<br />

Temebis Camona Tvali miznebi; Sinaarsis gardaqmna miznad;<br />

erovnul saswavlo gegmaSi<br />

miTiTebuli Sesabamisi punqtebi<br />

naturalur ricxvTa mwkrivi<br />

naturaluri ricx vis Caweris<br />

sxvadasxva wesi<br />

jgufuri muSaoba (xa ris xis<br />

Tviseba)<br />

gayofa, gayofadobis Tvisebebi<br />

gayofadobis niSnebi<br />

jgufuri muSaoba udidesi<br />

saerTo gam yo fi umciresi<br />

saerTo je ra di<br />

Tematuri Semowmeba (sakontrolo<br />

wera # 1)<br />

naturaluri ricxvebisa da maTi<br />

Tvisebebis Sesaxeb codnis gaRr ma veba;<br />

poziciuri sistemis warmodgena;<br />

Tvlis sistemebi (arasavaldebulo)<br />

didi ricxvebi da maTi Caweris xer xebi.<br />

es masala wina wlebSi Seswav li li<br />

sakiTxebis gameorebasa da gan m tkicebas<br />

emsaxureba. <strong>VII</strong>.2(2)<br />

kanonzomierebebis aRmoCenis unaris<br />

ganviTareba axarisxebisas e. w. `bo lo<br />

cifris~ cxrilis saSualebiT. <strong>VII</strong>.2(4)<br />

poziciuri sistemis gamoyenebis unaris<br />

ganviTareba, naSTiani gayofis<br />

Tvisebebis gamoyenebiT kanonzo mie rebebis<br />

gansazRvra. poulobs mocemuli<br />

ricxvebis udides saerTo gamyofsa<br />

da umcires saerTo jerads, iyenebs<br />

maT praqtikuli amocanebis amoxs nisas.<br />

<strong>VII</strong>.1(4)<br />

umciresi saer To jeradisa da udidesi<br />

saerTo gamyofis cnebebis aTvisebis<br />

Semow meba.<br />

proeqti xarjTaRricxvis Sedgenis unaris<br />

gamomuSaveba, arCevanis dasabuTeba,<br />

cnobarebis gamoyeneba <strong>VII</strong>.3(1)<br />

mTeli ricxvebi<br />

mTeli ricxvis mo du li, mTeli<br />

ricxve bis Sedareba<br />

mTeli ricxvebis Sekreba<br />

mTeli ricxvebis ga mok leba<br />

mTeli ricxvebis gam rav leba<br />

da gayofa<br />

simravle, qve sim rav le, venis<br />

diagramebi<br />

naturaluri ricxvis cnebis ga far-<br />

Toebis algebruli gzis gacno biereba,<br />

geometriuli gamosaxvisa da<br />

misi gamoyenebis unaris gamomuSaveba;<br />

Sedareba, moduli. mTel ricxvebze<br />

moqmedebebis TvalsaCino warmodgena<br />

(sxvadasxva modelis gamoyenebis unari).<br />

<strong>VII</strong>. 2(1,2).<br />

Teoriul-simravluri cnebebi da maTi<br />

gamoyenebis unari (amocanebis amoxs na<br />

venis diagramebis gamo ye ne biT) <strong>VII</strong>.6<br />

sa vara u do<br />

sas wav lo<br />

dro<br />

4 sT<br />

1 sT<br />

12 sT<br />

1 sT<br />

1 sT<br />

7 sT<br />

4 sT<br />

jgufuri muSaoba naSTTa ariTmetikis propedevtika 1 sT<br />

dadebiTi racio na luri ricxvebi<br />

aTwiladis CanawerSi Tanrigebis miTi-<br />

Tebisa da cifrebis mniSvne lo be bis codnis<br />

gamoyeneba aTwiladebis Se darebisas.<br />

<strong>VII</strong>.1<br />

jgufuri muSaoba xarjTaRricxvis dagegmva, Sefa se ba,<br />

SerCeva. <strong>VII</strong>. 3(1)<br />

2 sT<br />

1 sT<br />

17


acionaluri ricx vebi<br />

moqmedebebi racio nalur<br />

ricxvebze.<br />

racionaluri ricx vis naturalurmaCve<br />

neb liani xarisxi<br />

Tematuri Semowmeba<br />

(sakontrolo wera # 2)<br />

cvladiani gamosa xu le ba. cvladiani<br />

gamosaxulebis mniSvnelobis<br />

povna. ga mo saxulebis<br />

gar daqmna.<br />

Tematuri Semowmeba<br />

(sakontrolo wera # 3)<br />

monacemTa analizi da statistika<br />

1. monacemTa Segro veba<br />

2. monacemTa war mod ge na xelsayreli<br />

for mi T<br />

3. piqtograma<br />

geometriuli figu rebi<br />

1. wertili. wrfe. mo nakveTi.<br />

sxivi. wrfeebis urTierTganlagebis<br />

SemTxvevebi.<br />

2. wrfeebisa da sibr tye ebis<br />

urTierT gan la gebis SemTxvevebi<br />

3. kuTxe. kuTxeTa ur TierTganlageba<br />

4. monakveTis da kuTxis gazomva<br />

5. kuTxeTa klasi fi ka cia. marTobuli<br />

wrfe ebi<br />

jgufuri muSaoba (amo canebis<br />

amoxsna wrf eze modelirebis<br />

gamoyenebiT)<br />

Tematuri Semowmeba (sakontrolo<br />

wera # 4)<br />

gantoleba. ganto le bis fesvi<br />

wrfivi erTucno biani gantoleba<br />

wertilis koor di na tebi wrfeze<br />

da sib r tyeze. ganto lebaTa amoxsnis<br />

geometriuli xerxi<br />

1. wertilis koor di na tebi wrfeze<br />

2. wertilis koor di natebi sibrtyeze<br />

3. sakoordinato me oTxe debi<br />

18<br />

racionalur ricxvTa simravlis gaazreba,<br />

Tvisebebi, moqmedebebi, gamoyeneba<br />

sayofacxovrebo amocanebis amoxsnisas.<br />

<strong>VII</strong>.2, <strong>VII</strong>.3<br />

6 sT<br />

masalis aTvisebis Semowmeba 2 sT<br />

cvla diani gamosaxulebis Sedgenis 12 sT<br />

Cve vebi, cvladiani gamosaxulebebis<br />

gar daqmnis sxvadasxva wesis dauf le ba<br />

(moqmedebaTa Tvisebebi, Semok le buli<br />

gamravlebis formulebi). geometriuli<br />

TvalsaCinoebis gamo ye ne ba. <strong>VII</strong>. 7<br />

masalis aTvisebis Semowmeba 1 sT<br />

miznobrivi informaciis Segro ve bi sa<br />

da damuSavebis xerxebis Sed ge nis unaris<br />

gamomuSaveba.<br />

<strong>VII</strong>.14, <strong>VII</strong>.15<br />

geometriuli figurebis warmod ge nis,<br />

urTierTganlagebis SemTxve ve bis aTviseba,<br />

gazomvis operaciis arsis Sesaxeb<br />

warmodgenis Camoya li be ba (monakveTis<br />

sigrZe, kuTxis zo ma); kuTxeebis zomebis<br />

mixedviT kla si fikaciis warmodgena.<br />

nacnobi geo met riuli figurebis amocnobis<br />

una ris gamomuSaveba. <strong>VII</strong>.9; <strong>VII</strong>.10<br />

3 sT<br />

5 sT<br />

masalis aTvisebis Semowmeba 1 sT<br />

gantolebis, rogorc bunebasa da sazo<br />

gadoebaSi mimdinare mraval fe ro van<br />

movlenaTa aRweris ZiriTadi mo delis<br />

Sesaxeb, modelirebis meTo de bis Sesaxeb<br />

warmodgenebis gaazreba; gan tolebis,<br />

rogorc maTematikis erT-erTi ZiriTadi<br />

enis dauflebis unar ze muSaoba. <strong>VII</strong>.7<br />

maTematikis mniSvnelovani aparatis<br />

_ koordinatTa meTodis gacnoba; mis<br />

gamoyenebis unarze muSaoba; ko or di natebis<br />

gamoyenebiT amocanebis amox snis<br />

xerxebis Seswavla.<strong>VII</strong>. 7<br />

3 sT<br />

4 sT


amocanebis amoxsna gantolebis<br />

saSua le biT<br />

amocanebis amoxsnis sxvadasxva<br />

xerxi<br />

naturalurmaCvenebli ani<br />

xarisxis Tvisebebi<br />

jgufuri muSaoba<br />

(naturalurmaCve neb li ani<br />

xarisxis Tvise be bis gamoyeneba)<br />

teqsturi amocanebis amosaxsnelad gantolebis<br />

Sedgenisa da amoxsnis unaris<br />

gamomuSaveba<br />

amocanebis amoxsnis sxvadasxva xerxebis<br />

warmodgena <strong>VII</strong>.7, <strong>VII</strong>.6<br />

naturalurmaCvenebliani xarisxis Tvisebebis<br />

warmodgena da gamoyeneba <strong>VII</strong>.2(4)<br />

texili. mra val kuTxe di asaxelebs da amoicnobs geomet riul<br />

figurebs: texils, mraval ku Txeds.<br />

gamosaxavs brtyel figurebs ise, rom<br />

maTi TanakveTa (gaerTianeba miTiTebuli<br />

formis an Tvisebebis mqone figura iyos).<br />

<strong>VII</strong>.10; <strong>VII</strong>.11<br />

jgufuri muSaoba (kombinatorikis<br />

amocanis amoxsna<br />

xisebri diagramis saSualebiT)<br />

RerZuli simetria<br />

paraleluri gada ta na<br />

amocanebis amoxsna<br />

individualuri mu Sa obis<br />

proeqti (`umok lesi marSruti~<br />

_ te xilis sigrZe)<br />

Tematuri Semowmeba<br />

(amocanebis amoxsnis sxvadasxva<br />

xerxi, na tu ra lurmaCvenebliani<br />

xarisxi<br />

sakontrolo wera # 5)<br />

Sefardeba. pro por cia.<br />

proporciis gamo ye ne ba. procenti<br />

amo ca ne bis amoxsna<br />

procen tis gamoyenebaze.<br />

jgu fu ri muSaobis proeq ti<br />

(martivi xarjTaR ricx vis<br />

Sedgena)<br />

Tematuri Semowmeba<br />

sakontrolo wera # 6<br />

iyenebs paralelur gadatanas, Rer Zul<br />

simetrias figuraTa Tvisebebis dasadgenad;<br />

garemomcvel obieqtebs Soris<br />

moiZiebs si metriul obieq tebs; xazavs<br />

texilis, mraval kuTxe dis simetriul<br />

figuras mi Ti Te bu li RerZis mimarT da<br />

axdens maT pa ra lelur gadatanas. <strong>VII</strong>.12<br />

iyenebs proporcias, procents praq tikuli<br />

amocanebis amoxsnisas (xsna re bi,<br />

Senadnobebi, ....); xsnis praq ti kul amocanebs<br />

umartives xarjT aRricxvasTan<br />

dakavSirebiT; iyenebs ricxvis proporciuli<br />

gayofis wess amocanebis amoxsnisas.<br />

iyenebs proporcias masStabTan da rukaze<br />

manZilis povnasTan dakavSi re buli<br />

amocanebis amoxsnisas. akav Sirebs zomis<br />

sxvadasxva erTeulebs<br />

<strong>VII</strong>.2(3,5), <strong>VII</strong>.4<br />

8 sT<br />

2 sT<br />

1 sT<br />

3 sT<br />

1 sT<br />

6 sT<br />

1 sT<br />

2 sT<br />

9 sT<br />

2 sT<br />

2 sT<br />

19


statistikis elemen te bi. monacemTa<br />

Sema ja mebeli ricxviTi<br />

ma xa siaTeblebi.<br />

samkuTxedi. samku Txe dis elementebi<br />

samkuTxedebis klasi fi kacia<br />

20<br />

avlens Tvisebriv da raodenobriv monacemTa<br />

interpretaciisa da analizis<br />

unars, Semajamebeli ricxviTi ma xasiaTeblebis<br />

warmodgenis da gamo ye nebis<br />

unars <strong>VII</strong>. 16<br />

samkuTxedisa da misi elementebis warmodgena;<br />

klasifikacia sxvadasxva niSnis<br />

mixedviT. asaxelebs misTvis nacnob geometriul<br />

figuras yofiTi daniSnulebis<br />

sagnebSi <strong>VII</strong>. 9(3)<br />

mimdevrobebi mimdevrobis mocemuli fragmen tebis<br />

mixedviT gavrcobaTa warmodgena.<br />

obieqtebis perioduli mimdevrobebi.<br />

mudmivi nazrdis mqone ricxviTi mimdevrobebis<br />

warmodgena; periodul mimdevrobaSi<br />

periodis dasaxeleba. <strong>VII</strong>.8<br />

jgufuri muSaoba (gantolebis<br />

Sed gena, perioduli mimdev<br />

robebis gamoye ne ba)<br />

tolferda samkuT xedi<br />

samkuTxedebis to lo bis niSnebi<br />

s a m k u T x e d i s k u T x e e b i s<br />

jami<br />

marTkuTxa samkuT xedi<br />

monakveTis SuamarTo bis<br />

Tviseba<br />

jgufuri muSaoba ( samkuTxedebis<br />

tolo bis niSnebis<br />

gamoyeneba)<br />

individualuri mu Sa o bis<br />

proeqti (xarj TaR ricx vis<br />

Sedgena)<br />

samkuTxedebis tolobis niSnebis warmodgena<br />

da maTi gamoyeneba praqtikuli<br />

amocanebis amoxsnisas<br />

tolferda samkuTxedis Tvisebebis<br />

dasabuTeba<br />

samkuTxedis kuTxeebis jamis for mu lis<br />

gamoyvana, TvalsaCino war mod gena. marTkuTxa<br />

samkuTxedis Tvi se be bis warmodgena<br />

da gamoyeneba praq ti kuli amocanis amoxsnisas.<br />

mona kve Tis SuamarTobis Tvisebis<br />

gamo ye neba.<br />

2 sT<br />

3 sT<br />

2 sT<br />

2 sT<br />

1 sT<br />

8 sT<br />

2 sT<br />

1 sT<br />

1 sT<br />

kuTxis biseqtrisis Tviseba kuTxis biseqtrisis Tviseba da misi<br />

gamoyeneba. agebis amocanebi. <strong>VII</strong>.13(1) 2 sT<br />

Tematuri Semowmeba, sakontrolo<br />

wera #7 (samkuTxedi,<br />

Tvisebebi)<br />

amocanebi agebaze samkuTxedis toli samkuTxedis age ba<br />

monakveTis SuamarTobis, biseqt risis<br />

agebis amocanebi <strong>VII</strong>.13(2)<br />

2 sT<br />

4 sT<br />

gameoreba 6 sT


saswavlo masalis wardgenis fazebi da gakveTilis<br />

dagegmvis zogadi principebi<br />

saswavlo procesis organizaciis ZiriTadi forma gakve Ti lia; saganmanaTleblo,<br />

aRmzrdelobiTi da praqtikuli miz ne bis ganxorcieleba gakveTilze xdeba. amitom<br />

maTematikis swav lebis ZiriTadi sakiTxi gakveTilis kargi momzadeba da Cata rebaa.<br />

meTodikur literaturaSi didaqtikuri cneba _ `gakve Ti li~ ZiriTadad ase aRiwereba:<br />

gakveTili logikurad das ru lebuli, mTliani saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis<br />

gar kve uli SemosazRvruli monakveTia. masSi rTul urTierT da mo kidebulebaSia<br />

procesis yvela ZiriTadi elementi: Sinaarsi, mizani, saSualebebi, meTodebi, organizacia;<br />

yovel gakveTilze gansazRvruli saganmanaTleblo da aRmzrdelobiTi<br />

amocanebi wydeba; am amocanebis gadawyveta konkretuli saswavlo ma sa lis ganxilvis<br />

procesSi mimdinareobs.<br />

maTematikis gakveTilisadmi wayenebuli mTavari moTxov naa ZiriTadi didaqtikuri<br />

amocanis arseboba _ im Temis Ses wav lis miznis arseboba, romlis gadawyvetis procesi<br />

mo ce mul gakveTilze mimdinareobs. yoveli gakveTilis win kargad unda gaiazroT misi<br />

Sinaarsi da mizani, amaSi Cven mier mo wo debuli ruka dagexmarebaT. miznis Sesabamisi<br />

unda iyos kar gad gaazrebuli da dagegmili saswavlo masalis wardgenis fazebi:<br />

• motivacia; ar aris sakmarisi, rom maswavlebels gaaz re buli hqondes mizani;<br />

saWiroa, rom igi moswavleebisTvisac gax des ZiriTadi mizani. moswavleebTan saubari<br />

unda daviwyoT ara imiT, Tu ras vaswavliT, aramed mniSvnelovania Tavidanve interesis<br />

aRZvra da iseTi situaciis Seqmna, roca moswavle motivirebulia da poulobs<br />

pasuxebs kiTxvaze _ `risTvisaa saWiro~. motivacia SesaZlebelia praqtikuli<br />

amocanis dayenebiTa da misi amoxsnis xerxebis ZiebiT daviwyoT, an maTematikis Siga<br />

kanonzomierebis gaazrebiT, problemuri situaciis Seqmnis xelSewyobiT; mxolod<br />

amis Semdeg xdeba Sesabamisi amocanis dasma da misi amoxsnis Zieba.<br />

• amocanis gansazRvris Semdeg mimdinareobs misi amoxsnis gzis Ziebis procesi.<br />

amoxsnis Ziebis procesis warmarTvis sxvadasxva meTodikuri saSualeba arsebobs. yovel<br />

amocanas, rogorc wesi, amoxsnis Ziebis garkveuli forma miesadageba. es formebia _<br />

muSaoba jgufebad (SesaZlebelia or-oradac), mTeli klasis erToblivi monawileobiT,<br />

individualuri muSaoba da a. S. im SemTxvevaSic ki, roca amocanis amoxsnis ZiebaSi<br />

mTeli klasi erTdrouladaa Cabmuli, maswavlebelma swavleba ise unda warmarTos<br />

(moxerxubuli kiTxvis dasmis saSualebiT), rom Temis Seswavlis procesis ZiriTadi<br />

Semoqmedebi Tavad moswavleebi aRmoCndnen; maswavlebeli am SemTxvevaSi warmarTvelis,<br />

diriJoris funqcias unda asru lebdes.<br />

moswavlis saxelmZRvanelos teqsti mogcemT aseTi gakve Ti lebis Catarebis sa-<br />

Sualebas. igi ZiriTadi saswavlo saSua le baa da amitom gakveTilisTvis mzadebis<br />

procesSi teqs tebis, ilustraciebis, savarjiSoebis gacnobas, daxarisxebas didi dro<br />

unda dauTmoT. Tumca, maswavleblis wignic dagex ma rebaT TiToeul etapze (sawyisi,<br />

damagvirgvinebeli) Sesas rulebeli savarjiSoebis SerCevis sakiTxSi.<br />

Sinarsisa da miznebis rukaSi ver mivuTiTeT Temis Seswav lis yvela mizani, romelic<br />

saganmanaTleblo da aRmzrde lo biTi amocanebis gadawyvetis komponentebisgan Sedgeba.<br />

ar unda gavaigivoT mizani SinaarsTan. magaliTad, samkuTxedis kuTxeebis jamis formulis<br />

gamoyvana saxelmZRvaneloSi isea warmodgenili, rom igi am Temis Sinaarsis miznad<br />

gardaqmnis process kargad warmogvidgens; dasmuli amocanis amoxsna kritikuli<br />

azrovnebis, msjelobisa da dasabuTebis unaris gamomuSaveba, geometriul figuraTa<br />

gamosaxvis da am figu raTa Tvisebebis SeswavlaSi eqsperimentis gamoyenebis unaris<br />

gamomuSavebaa. am miznebis gansaxorcieleblad qaRaldisgan gamoWril samkuTxedze<br />

(modelze) Catarebuli eqsperimentis (gamoiyeneba ramdenime RerZuli simetria) an<br />

21


dasabuTebis xer xia mowodebuli. meore maTgani dasmul kiTxvebze pasuxis SerCevis,<br />

msjelobisa da dasabuTebebis fonze mimdinareobs. aq maswavlebelma SeiZleba sxva<br />

eqsperimentic daamatos (tran s portiris gamoyenebiT). ufro dawvrilebiT am gakveTilis<br />

Sesaxeb qvemoT mogaxsenebT.<br />

am konkretuli magaliTidan Cans, rom aqtivobis mizani saganmanaTleblo da aRmzrdelobiTi<br />

miznebis erTobliobaa.<br />

gakveTilze Seswavlili faqtebi TavisTavad aris mniSv ne lovani; Tumca, kidev<br />

ufro mniSvnelovania is, rom maTi Ses wav lis dros ganxorcielebuli procesi Tavis<br />

kvals tovebs _ kritikuli azrovnebis ganviTareba, msjeloba da dasabuTebis unaris<br />

gamomuSaveba. amasTanave, moswavleTa gonebaSi gaiazreba mniSvnelovani sakiTxebi:<br />

adamianis mier faqtebis aRmoCena, aRmocenebuli amocanebis amoxsna da Sedegebis<br />

dafiqsireba azrovnebaSi. konkretuli deduqciuri msjeloba, dasabuTeba im SemTxvevaSi<br />

atarebs aRmzrdelobiT funqcias, roca mos wav les gavagebinebT misi Catarebis<br />

mniSvnelobas.<br />

axla davasaxelebT ramodenime sasargeblo zogad reko men dacias, romelic meTodikis<br />

sakiTxebs ganekuTvneba:<br />

• maswavlebeli cdilobs, rom yoveli axali SemecnebiTi amo cana TviT moswavlem<br />

Camoayalibos;<br />

• maswavleblis xelmZRvanelobiT da moswavleTa Za lis xme viT _ dakvirvebis, cdis,<br />

konkretuli SemTxvevebis ana li zis Sedegad iqmneba warmodgena, hipoTeza arsebul<br />

kanon zomierebaze.<br />

• maswavleblis xelmZRvanelobiT mimdinareobs dasa bu Te biT gzis Zieba, amocanis<br />

amoxsnis gegmis Sedgena; rasac xSi rad mosdevs TviT moswavleebis mier am gegmis<br />

realizacia.<br />

axla SevexoT saswavlo procesisTvis mzadebis zogad sqemas:<br />

• maswavleblis muSaoba saswavlo wlis win.<br />

• gakveTilTa sistemis gaazreba saswavlo wlis win;<br />

• konkretuli gakveTilisTvis momzadeba.<br />

momzadebisas maswavlebelma unda gamoiyenos moswavlis wigni, maswavlebelis<br />

sarekomendacio wigni da, saWiroebis SemTxvevaSi, iq miTiTebuli literatura.<br />

sarekomendacio wig nis mixedviT, sasurvelia, maswavlebeli Tavdapirvelad sas wav -<br />

lo gegmas, Sefasebis sistemas da gakveTilebis Semo Ta va zebul nimuSebs gaecnos.<br />

sarekomendacio wignis Sesavali mas gaacnobs avtorTa mier saxelmZRvanelos agebis<br />

ZiriTad prin cipebs.<br />

maswavlebeli SemoqmedebiTad unda miudges Cven reko men da ciebs; igi safuZvlad<br />

iRebs Cven mier SemoTavazebul gegmas da azustebs mas sakuTari gamocdilebiTa<br />

da klasis Tavise bu rebebis gaTvaliswinebiT. es dazustebebi gansakuTrebiT mniSvnelovania<br />

sawyis etapze Sesasrulebeli savarjiSoebis da damamTavrebel etapze<br />

Sesasrulebeli savarjiSoebisa da sakontrolo weris variantebis SerCevisas.<br />

gakveTilis dagegmva iTvaliswinebs Casatarebeli procesis tips:<br />

• axali masalis gacnoba<br />

• masalis ganmtkiceba<br />

• codnis Semowmeba<br />

• sxva tipis gakveTilebi (gakveTili bunebaSi, gakveTili-proeqti ...)<br />

Tumca, zogierTi tipis procesi (axali masalis gacnoba, gan mtkiceba, Semowmeba),<br />

rogorc wesi, yovel gakveTilze mim di nareobs, SesaZlebelia _ sxvadasxva moculobiT.<br />

moswavleTa codnis Semowmeba, moswavleTa muSaobaze dak vir veba yovel gakveTilze<br />

mimdinareobs. gakveTilze mTavaria vaswavloT da aRvzardoT. swavleba ar niSnavs<br />

22


mxolod codnis gadacemas _ swavleba codnis SemoqmedebiTad dauf lebas unda<br />

niSnavdes, misi gamoyenebis unaris ganviTarebaze unda iyos mogebuli. moswavleTa<br />

Sefaseba swavlis procesze maswavleblis dakvirvebebiT, moswavleTa mier sakontrolo<br />

da damoukidebeli samuSaoebis Sesrulebis xarisxiT gani saz Rv reba. yoveli<br />

gakveTilis Semdeg sakuTar wignakSi Cai niS neT moswavleebze dakvirvebebis Sedegebi,<br />

gaiTvaliswineT mos wavleTa SemoqmedebiTi aqtiuroba (masalis aTvisebis done kargad<br />

Cans savarjiSoebis amoxsnis drosac _ ganmtkicebis pro cesSi).<br />

saswavlo masalis dasabuTebuli SerCeva iTvaliswinebs Sem deg moTxovnebs:<br />

• saswavlo masalis Sesabamisoba Temis mizanTan<br />

• gakveTilze Sesasrulebeli samuSaos moculobis swori gansazRvra<br />

• optimaluri Tanafardoba konkretulsa da zogads Soris<br />

• Teoriasa da praqtikas Soris aucilebeli urTierT kav Siris ganxorcieleba<br />

maswavlebelma, rogorc wesi, Tavidan bolomde deta lu rad unda gaiazros gakveTili,<br />

winaswar, drois mixedviT unda iyos ganawilebuli mTeli samuSao.<br />

magaliTad, Tu gakveTilze axal Temaze gadasvlac aris gaT valiswinebuli, maSin<br />

SeiZleba im sakiTxebis Sesaxeb msje loba, romelTa bunebriv da kanonzomier gagr-<br />

Zelebis axali sa kiTxebi Seicavs, SeiZleba gakveTili pirdapir im praqtikuli amocanis<br />

ganxilviT daviwyoT, romlis maTematikuri modelis Seswavla axali maTematikuri<br />

faqtebis aRmoCenas, hipoTezis Camoyalibebasa da dasabuTebebs moiTxovs. am procesis<br />

buneb rivi gagrZeleba Sesabamisi savarjiSoTa sistemis ganxilvaa.<br />

kiTxvebze pasuxebis gacemis sistema ar unda iyos erT fe rovani _ mxolod warmatebuli<br />

moswavleebTan mimarTebiT ar unda SemoifargloT; moswavlis raime mosazrebas<br />

myisve nu upasuxebT. swor pasuxsac ki maSinve nu daeTanxmebiT xol me _ gaakeTeT<br />

pauza, iqneb garkveuli eWvic ki gamoTqvaT misi mosazrebis sisworis mimarT. amiT<br />

miaRwevT imas, rom bavSvebi daubrundebian dasmuli kiTxvis analizs da male WeSmariti<br />

daskvna _ swori pasuxi klasis dominantur mosazrebad gadaiq ceva. klasi,<br />

erToblivi ZalisxmeviT, `gaiZulebT~ daeTanxmoT mis pozicias. es axarebs, amxnevebs<br />

da aerTianebs axal gazr debs. es maTi erToblivi azris gamarjvebaa. Tqvens mizansac<br />

xom es warmoadgens _ moswavle CamoayaliboT Semoqmed, codniT aRWurvil, iniciativian,<br />

xalisian axalgazrdad. <strong>maTematika</strong> mZlavri emociuri muxtis matarebelia da<br />

misi amoqmedeba Tqveni ZalisxmeviT miiRweva~.<br />

yuradRebiT unda movisminoT yvela pasuxi, uxeSi Sec do mis SemTxvevaSic ki dauSvebelia<br />

mkacri uaryofiTi Sefa se bebis gamoTqma.<br />

yuradReba miaqcieT, rom terminebi, cnebebi da movlenebi sworad iyos ganmartebuli.<br />

gakveTilebis dagegmvasa da warmarTvaSi xels SegiwyobT sanimuSo gakveTilebis<br />

scenarebi.<br />

axali masalis ganmtkicebis procesi SeiZleba e. w. `tes turi~ amocanebis `amoxsniT~<br />

daviwyoT, maTi Sesruleba swori pasuxis SerCeviT unda Semoifarglos _ zogjer<br />

SeiZleba komentarebis gakeTebac gaxdes saWiro. yovel paragrafSi mo ce muli masala,<br />

rogorc wesi, 2 gakveTilzea gaTvalis wi ne buli; meore gakveTilze codnis ganmtkicebaze<br />

zrunviT Semo vifarglebiT.<br />

swavlebis erT-erTi saintereso da mniSvnelovani forma jgu furi muSaobaa.<br />

es muSaoba SeiZleba gakveTilis procesis erT-erTi Semadgeneli nawili iyos _<br />

daukavSirdes axali ma salis gaazrebas, praqtikuli saqmianobis (eqsperimentis) an<br />

Semajamebeli daskvnebis gamotanas, an, SesaZlebelia, mas mTe li gakveTilic davuTmoT.<br />

mis warmarTvaSi moswavlis sa xel mZRvaneloSi warmodgenili amocanebis sistema<br />

dagex ma rebaT (magaliTad, amocanebi jgufuri muSaobisTvis). am Sem TxvevaSi jgufur<br />

muSaobas SeiZleba Sejibris saxec ki miv ceT.<br />

23


organizaciulad jgufuri muSaobis es varianti _ paeq ro ba _ jgufuri muSaoba<br />

SeiZleba ase movawyoT:<br />

winaswar vacxadebT Catarebis dRes; moswavleebs vavalebT samuSao rveulis ormagi<br />

furceli iqonion. paeqroba mos wav leTagan kapitnebisa da maTi TanaSemweebis<br />

dasaxelebiT iwyeba. optimaluria 4-5 moswavlisgan Semdgari jgufebi _ gundebi.<br />

gun debis dakompleqteba SeiZleba kapitnebsac miandoT. mTa varia, `arCevnebma~ didi<br />

dro ar wagarTvaT.<br />

mas Semdeg, rac gundebi dakompleqtdeba, winaswar gamrav le buli amocanebi<br />

daurigeT gundebs (an dafaze amowereT pirobebi). am SemTxvevaSi yvela gunds erTnairi<br />

davaleba miecema.<br />

gakveTilis dasrulebamde 10-12 wuTiT adre kapitnebs eva lebaT warmoadginon<br />

maTi gundebis Sedegebi _ maTi amocanebis amoxsnebi. CaibareT es amoxsnebi winaswari<br />

komentarebis gareSe da saukeTeso amoxsnebis avtorebi rigrigobiT miipatiJeT<br />

dafasTan naSromTa mokle prezentaciisTvis. cxadia, kritika da polemika, Tu amis<br />

safuZveli arsebobs, unda iyos uSeRa vaTo, magram koreqtuli. am bWobaSi Tqvenc<br />

mogiwevT xandaxan Cabma; zogjer mediatoris rolis Sesrulebac. es procedura aRniSnul<br />

droze mets ar moiTxovs, radgan amocanebi yvelas kar gad aqvs gaazrebuli da<br />

mxolod sakvanZo punqtebia xaz gasasmeli.<br />

am gansjis dasrulebisTanave unda aRdges merxebis Tavda pirveli ganlageba, Semdeg<br />

acxadebT gundebis mier mopovebul qulebs (TiToeuli amocana SeiZleba 2-quliani<br />

skaliT Sefasdes) da dakavebul adgilebs am paeqrobaSi. SeiZleba daawesoT damatebiTi<br />

qulebi prezentaciis Sesafaseblad.<br />

jgufuri muSaobisTvis amocanebi SeiZleba SeirCes saxel mZRva neloSi Sesabamisi<br />

niSnakiT gamoyofili adgilidan. Tumca, winaswar yvela amocana rom ar iyos `gaSifruli~,<br />

iqneb maTi pirobebi odnav SecvaloT, an, zogierTi amocana pa rag rafis<br />

damatebiTi savarjiSoebis krebulidan airCioT.<br />

moswavlis saxelmZRvaneloSi SemoTavazebuli jgufuri mu Saobis zogierTi proeqti<br />

raime erTi axali Temis Sesabamisi struq turirebuli kiTxvebisgan Sedgenili amocanaa<br />

_ yoveli kiTxva winas ukavSirdeba _ kiTxvebze pasuxebis sistema raime erTi axali<br />

Temis Sesabamisi problemis dasmas da amoxsnas gulisxmobs. am SemTxvevaSi pasuxebis<br />

sistema, romelic mos wav leTa jgufis erToblivi Zalisxmevis Sedegia, maTi ko leqtiuri<br />

SemoqmedebiTi naSromia da misi Sefaseba prezen ta ciisas ganxorcieldeba.<br />

zogjer jgufebs sxvadasxva saxis davalebebi SeiZleba mivceT _ gansxvavebuli<br />

eqsperimentis Catareba (magaliTad, geometriuli obieqtis Tvisebebis dasadgenad<br />

an dasabuTebis gziT geometriuli faqtis ganxilva-dasabuTeba, Sedegis war modgena.<br />

am SemTxvevaSi moswavleebi msjeloben warmodgenili varaudebis koreqtulobaze da<br />

adareben maT. aseTi tipis jgufuri muSaobebi, rogorc zemoT aRvniSneT, gakveTilis<br />

fragmenti SeiZleba iyos da xSirad unda gamoviyenoT.<br />

Teoriuli masalis gadmocemis Cveneuli meTodika saSua lebas gaZlevT airCioT,<br />

yvelaze ufro mosaxerxebeli forma Sinaarsisa da miznebis rukaSi miTiTebuli moTxovnebis<br />

Sesas ruleblad.<br />

amrigad, gakveTilis dagegmva SesaZlebelia Semdegi sqemiT mimdinareobdes.<br />

• saswavlo miznebi _ gakveTilis ideuri Sinaarsi; is, rasac unda miaRwioT, ra<br />

codna da unar-Cvevebi unda SeiZinon moswavleebma am gakveTilze;<br />

• Sefaseba _ ra kriteriumebiT SevafasebT dagegmilis Sesrulebis xarisxs da ra<br />

SemTxvevaSi vityviT, rom gakveTilma warmatebulad Caiara;<br />

• miRwevis saSualebebi _ ra meTodebiT, moswavleTaA ra organizebiTa da ra<br />

damatebiTi resursebis saSualebiT apirebT dasaxuli amocanebis gadaWras; sasurvelia<br />

winaswar gaTvaloT drois savaraudo xarji; aucileblad winaswar gansazRvreT<br />

saSinao davalebis xasiaTi da moculoba.<br />

24


Sefasebis zogadi principebi<br />

saskolo Sefasebis axali sistema, romelic erovnuli saswavlo gegmiT aris gansaz-<br />

Rvruli, iTvaliswinebs Semdeg aucilebel midgomebs: akademiuri moswrebis Sefaseba<br />

unda iyos xSiri da mravalmxrivi. unda Sefasdes ara marto informaciis floba,<br />

aramed SeZenili unar-Cvevebi. ar aris sakmarisi moswavle mxolod sakontrolo werebis<br />

safuZvelze Sefasdes. maswavlebeli unda afasebdes prezentaciebis, mos wav lisave<br />

TviTSefasebis, jgufuri muSaobis, Tu sxva tipis aqti vobebis mixedviT. maswavlebelma<br />

Sefasebisas unda gaiT valiswinos saganmanaTleblo procesSi moswavlis CarTulobis<br />

xarisxi (saxlSi micemuli davalebis Sesrulebis xarisxi, gak ve Tilze aqtiuroba,<br />

SemoqmedebiToba da sxva), amasTanave, mi zan Sewonilia moswavlesac gavacnoT winaswar<br />

Sefasebis kri te riumebi. am kriteriumebis SedgenaSi SeiZleba moswavleTa Car Tvac.<br />

sakontrolo werebis Sefasebis sqemebs am wignSi gaec no biT. dauSvebelia moswavleTa<br />

qcevis gaTvaliswineba akade miuri moswrebis Sefasebisas _ gakveTilze arasa-<br />

Tanadod moqceva, rogorc wesi, TavisTavad aisaxeba akademiur moswrebaze.<br />

moswavlis niSani unda gamomdinareobdes mis mier sagnis Seswavlis sxvadasxva<br />

komponentisgan _ sakontrolo weris Sesruleba, gakveTilze msjeloba, jgufuri<br />

muSaoba, prezen tacia da sxva.<br />

am komponentebs maswavlebeli wonebs aniWebs. wonebis miniWebis sistema SeiZleba<br />

maswavlebelma sxvadasxvanairad da gegmos. es wonebi SeiZleba sxvadasxva iyos sxvadasxva<br />

tri mes trisTvis, magram unda gvaxsovdes, rom trimestris niSa ni (umaRlesi<br />

qulaa 10) aucileblad sxvadasxva komponen tis Sefasebebisgan unda gamomdinareobdes.<br />

magaliTad, maT SeiZleba Semdegi wonebi mivakuTvnoT: prezentacia _ 25%, gakveTilze<br />

aqtivoba, msjeloba _ 30%, sakontrolo wera _ 25% da sa Si nao davalebis Sesruleba<br />

_ 20%. magaliTad, Tu saSualo Sef asebebi TiToeuli komponentis mixedviT aris 6,<br />

9, 10, 8, maSin Sefaseba ase gamoiTvleba:<br />

0,25·6+0,3·9+0,25·10+0,2·8=8,6 ...<br />

aq saboloo Sefaseba moswavlis sasargeblod unda moxdes da daiweros `9~.<br />

wliuri Sefaseba trimestruli Sefasebebis saSualo SeiZ le ba iyos; Tumca, aqac<br />

SesaZlebelia koreqtivebis Setana _ trimestrebis mixedviT progresis gaTvaliswineba.<br />

axla gTavazobT proeqt `ilia WavWavaZis~ erovnuli sas wav lo gegmebisa da saxelmZ-<br />

Rvaneloebis SemmuSavebeli jgufis mier momzadebul sqemas Sefasebis ZiriTadi<br />

mdgenelebisa (saSinao davaleba, Semajamebeli samuSao, klasSi CarTuloba, proeqti)<br />

da Sesabamisi unarebis Sesaxeb, zogierTi maTganis mixedviT niSnis gamoyvanis variants.<br />

25


26<br />

Sefasebis ZiriTadi mdgenelebi<br />

saSinao davaleba<br />

unarebi<br />

1. maTematikuri cnebebisa da debulebebis gamoyeneba.<br />

2. kavSirebisa da mimarTebebis dadgena.<br />

3. maTematikuri obieqtebis warmodgena da maTematikuri enis floba.<br />

4. damxmare teqnikuri saSualebebisa da sainformacio teqnologiebis gamoyeneba.<br />

unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />

moswavle<br />

1. aRiqvams amocanis Sinaarss, gaiazrebs da gamijnavs amo ca nis monacemebsa da<br />

saZiebel sidideebs. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro<br />

monacemebis) or ga nizebas da maT warmodgenas.<br />

2. gadmocemisas sworad da efeqtianad iyenebs maTematikur terminebsa da aRniSvnebs.<br />

adekvaturad irCevs simkacris dones da rodesac saWiroa, dasabuTebisas iyenebs<br />

mkacr maTematikur msjelobas (maT Soris induqciur da deduqciur msjelobas).<br />

3. poulobs, irCevs da iyenebs gzebsa da meTodebs (maT Soris teqnologiebs) figurebis<br />

da obieqtebis zomebis, agreTve maT Soris manZilebis, masis, temperaturis<br />

gasazomad. ir Cevs da moipovebs procesis an realuri viTarebis mode li rebisTvis<br />

saWiro monacemebs.<br />

4. kompleqsur (rTul) problemas yofs safexurebad, martiv amocanebad da Wris<br />

etapobrivad (amoxsna), maT Soris standartuli midgomebisa da procedurebis gamoyenebiT.<br />

5. keTilsindisierad asrulebs davalebebs (vadebisa da raodenobis TvalsazrisiT).<br />

Semajamebeli samuSao<br />

unarebi<br />

1. maTematikuri obieqtebis warmodgena da enis floba.<br />

2. maTematikuri cnebebisa da debulebebis gamoyeneba.<br />

3. kavSirebi da mimarTebebi.<br />

4. amocanis amoxsnis gza da misi realizeba.<br />

5. gamoTvlebi.<br />

unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />

moswavle<br />

1. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro monacemebis)<br />

organizebas da maT warmodgenas.<br />

2. gadmocemisas sworad da efeqtianad iyenebs maTe ma ti kur terminebsa da aRniSvnebs.<br />

3. amocanebis gadaWrisas (maT Soris yofiTi), iyenebs ma Te matikur obieqtebs,<br />

procesebs da maT Tvisebebs.<br />

4. irCevs efeqtian strategias da mokled aRwers prob le mis gadaWris safexurebs.<br />

miyveba arCeul strategias.<br />

5. irCevs gamoTvlebis adekvatur/optimalur xerxs da axdens mis realizebas.<br />

6. amyarebs kavSirebs (mag. sxva maTematikur struq tu rebTan, obieqtebTan an sxva<br />

disciplinebTan) da iyenebs am kavSirebs rogorc problemis gadaWrisas aseve miRebuli<br />

Sedegebis gaanalizebisas.


klasSi CarTuloba<br />

unarebi<br />

1. cnebebisa da debulebebis gamoyeneba<br />

2. maTematikuri obieqtebis warmodgena<br />

3. maTematikuri enis floba<br />

4. msjeloba _ dasabuTeba<br />

unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />

moswavle<br />

1. moswavle irCevs dasabuTebis meTods (mag. sawinaaRm de gos daSvebis gamoyeneba<br />

damtkicebisas, evristikuli meTodis ga moyeneba dasabuTebisas).<br />

2. koreqtulad iyenebs terminologias, maTematikur aR niSv nebsa da simboloebs.<br />

3. informaciis gadacemisas warmoaCens sakiTxis arss (mag. obieqtis arsebiT<br />

Tvisebebs).<br />

4. koreqtulia maswavlebelTan da megobrebTan mimar Te baSi. igebs da aanalizebs<br />

sxvis naazrevs.<br />

5. TanamSromlobs TanaklaselebTan jgufuri samuSaoebis Sesrulebisas.<br />

6. auditoriisa da saprezentacio masalis mixedviT irCevs prezentaciis formas<br />

da damxmare saSualebebs (maT Soris sa in formacio teqnologiebs).<br />

7. axdens problemis formulirebas auditoriisTvis ga sa gebi formiT. asabuTebs<br />

problemis aqtualurobas da mniSv ne lobas (igulisxmeba problemis praqtikuli an/<br />

da wminda mec nieruli aqtualuroba).<br />

8. msjelobisas, sxvadasxva safexurze, adekvaturad ir Cevs simkacris dones da<br />

rodesac saWiroa, dasabuTebisas iye nebs mkacr maTematikur msjelobas (maT Soris<br />

induqciur da deduqciur msjelobas).<br />

proeqti<br />

fasdeba Semdegi unarebi<br />

1. cnebebisa da debulebebis gamoyeneba<br />

2. kavSirebisa da mimarTebebis dadgena<br />

3. amocanis Camoyalibeba da axsna<br />

4. maTematikuri obieqtebis warmodgena<br />

5. maTematikuri enis floba<br />

6. damxmare teqnikuri saSualebebisa da sainformacio teqnologiebis gamoyeneba<br />

7. modelireba<br />

unarebi fasdeba Semdegi aqtivobebiT:<br />

moswavle<br />

1. poulobs, irCevs da iyenebs gzebsa da meTodebs (maT So ris teqnologiebs) figurebis<br />

da obieqtebis zomebis, ag reT ve maT Soris manZilebis, masis, temperaturis<br />

da drois ga sazomad. irCevs da moipovebs procesis an realuri viTarebis modelirebisTvis<br />

saWiro monacemebs.<br />

2. axdens monacemebis (maT Soris problemis gadasaWrelad saWiro monacemebis)<br />

organizebas da maT warmodgenas.<br />

3. Cveul garemoSi (maT Soris yoveldRiur cxovrebaSi) amCnevs maTematikur<br />

obieqtebsa da procesebs. iyenebs maT Tvi sebebs praqtikul (maT Soris yofiTi) amocanebis<br />

gadaWrisas.<br />

4. gansazRvravs da ayalibebs problemas, maT Soris arastandartul viTarebaSi<br />

27


(mag. rodesac problemis gada saWrelad saWiro maTematikuri procedura calsaxad<br />

araa gansazRvruli).<br />

5. irCevs efeqtian strategias da mokled aRwers prob le mis gadaWris safexurebs.<br />

miyveba arCeul strategias. aana lizebs arCeul strategias da asabuTebs arCeuli<br />

strategiis efeqtianobas, mimoixilavs SesaZlo alternatiul stra te gi ebs da msjelobs<br />

maT upiratesobebsa da naklze.<br />

6. amyarebs kavSirebs (sxva maTematikur struqturebTan, obieqtebTan an sxva disciplinebTan)<br />

da iyenebs am kavSirebs rogorc problemis gadaWrisas aseve miRebuli<br />

Sedegebis gaanalizebisas.<br />

7. axdens mocemuli modelis elementebis interpretirebas im realobis konteqstSi,<br />

romelsac modeli aRwers da piriqiT _ realuri viTarebis dakvirvebis<br />

Sedegad miRebuli mo na ce mebis interpretirebas Sesabamisi modelis enaze. gan saz Rvravs<br />

modelis vargisianobas da afasebs misi gamo yenebis saz Rvrebs.<br />

8. auditoriisa da saprezentacio masalis mixedviT irCevs prezentaciis formas<br />

da damxmare saSualebebs (maT Soris sain formacio teqnologiebs). efeqtianad iyenebs<br />

prezen ta ci isT vis gankuTvnil dros.<br />

9. axdens problemis formulirebas auditoriisTvis ga sa gebi formiT. asabuTebs<br />

problemis aqtualurobas da mniSv ne lobas (igulisxmeba problemis praqtikuli an/<br />

da wminda mec ni eruli aqtualuroba).<br />

10. zogadi Sedegebis sademonstraciod iyenebs magaliTebs, rogorc realuri<br />

viTarebidan, aseve maTematikidan.<br />

11. axdens miRebuli Sedegebis ganzogadebas, amyarebs kavSirebs (mag. sxva maTematikur<br />

struqturebTan, obieqtebTan an sxva disciplinebTan) da iyenebs am kavSirebs<br />

rogorc prob le mis gadaWrisas, aseve miRebuli Sedegebis gaanalizebisas.<br />

12. afasebs maTematikis adgilsa da mniSvnelobas sxva da sxva disciplinebSi, biznesSi,<br />

xelovnebaSi da adamianis moR va weobis sxvadasxva sferoebSi.<br />

13. informaciuli teqnologiebis gamoyenebisas acno bi erebs eTikur/socialuri<br />

xasiaTis problemebs da icavs eTikur normebs.<br />

28<br />

semestruli niSnis Semadgeneli komponentebis<br />

ganawilebis magaliTi<br />

saSinao<br />

davaleba,<br />

15%<br />

klasSi<br />

CarTuloba,<br />

15%<br />

Sefasebis ZiriTadi mdgenelebi<br />

Semajamebeli<br />

samuSao, 40%<br />

proeqti,<br />

30%<br />

sakontrolo<br />

samuSao<br />

proeqti<br />

klasSi CarTuloba<br />

saSinao davaleba


maTematikuri obieqtebisa<br />

da enis gamoyeneba<br />

amocanis amoxsnis<br />

gza<br />

kavSirebi da mimarTebebi<br />

gamoTvlebi<br />

Semajamebeli samuSao (<strong>VII</strong>-X klasebi)<br />

(wera)<br />

1-3 4-5 6-7 8-10<br />

araadekvaturad<br />

iye nebs cnebebs,<br />

ter minebs, aRniSvnebs<br />

/ arasruly<br />

o filad war moadgens<br />

monacemebs.<br />

ver poulobs amoxs<br />

nis romelime<br />

gzas.<br />

amoicnobs or, odnav<br />

gansxvavebuli<br />

formiT warmod genil,<br />

identur ma-<br />

Te ma tikur obieqts<br />

(mag. gansxvavebuli<br />

asoiTi SeniSvnebiT<br />

Caweril erTsa da<br />

imave algebrul<br />

ga mo saxulebas).<br />

g a m o T v l e b i a r<br />

met yvelebs amocanis<br />

gagebaze,<br />

Sedegi araadekvaturia<br />

iyenebs amocanis<br />

amosaxsnelad saWiro<br />

zogierT cnebas,<br />

terminsa da aR niSvnas<br />

/ nawilobriv,<br />

Tumca araorganizebuladwarmoadgens<br />

monacemebs.<br />

poulobs amoxsnis<br />

romelime gzas,<br />

iwyebs magram ver<br />

asrulebs amoxsnas.<br />

amoicnobs or, gansxvavebuli<br />

for miT<br />

war modgenil, identur<br />

maTe ma tikur<br />

obieqts (mag. sxvada<br />

sxva formiT warmod<br />

genil erTsa da<br />

imave asaxvas).<br />

Seicavs gamoT vle<br />

bis ZiriTad nawils,<br />

realizeba<br />

na wilobriv araswo<br />

ria.<br />

iyenebs amocanis<br />

amosaxsnelad sa-<br />

Wi ro cnebebis,<br />

debu le bebisa da<br />

aRniS vnebis umetesobas<br />

/ axdens<br />

monacemTa organizebas<br />

da warmodgenas.<br />

poulobs amocanis<br />

amoxsnis gzas, miyveba<br />

mas, Tumca<br />

xarvezebiT.<br />

aRwers kavSirs<br />

sxva dasxva standar<br />

tul maTemati<br />

kur obieqtsa<br />

Tu proceduras<br />

Soris (mag. gantolebisamoxsna<br />

da mo ce mu li<br />

asaxvisaTvis moce<br />

muli mniSv nelo<br />

bis winasazis<br />

povna).<br />

gamoTvlebi Ziri<br />

Tadad sworia,<br />

T u m c a S e i c a v s<br />

teq nikuri xasiaTis<br />

xarvezebs.<br />

iyenebs amocanis<br />

amosaxsnelad sa-<br />

Wi ro yvela cnebas,<br />

debulebas<br />

da aR niS vnas /<br />

irCevs mo na cemTa<br />

orga ni ze bisa da<br />

war mod ge nis optimalur<br />

for mas<br />

poulobs amocanis<br />

amoxsnis<br />

(opti ma lur) gzas,<br />

bo lo mde axdens<br />

mis rea li zebas<br />

aRwers da iyenebs<br />

kavSirs sxvadasxvamaTematikur<br />

obieq teb sa<br />

Tu pro ce durebs<br />

Soris (mag. iyene<br />

b s a l g e b r u l<br />

gar daqmnebs da<br />

to lobis / utolo<br />

bis Tvisebebs<br />

geo met riul<br />

d e b u l e b a T a<br />

dasabu Te bi sas)<br />

gamoTvlebi sworia,<br />

arCeuli da<br />

g a m o y e n e b u l i<br />

aqvs gamoTvlebis<br />

opti ma luri<br />

xerxi.<br />

29


gazomvebi, modelireba, gamoyeneba<br />

msjeloba-dasabuTeba<br />

kavSirebi da mimarTebebi<br />

komunikacia<br />

30<br />

proeqti (<strong>VII</strong>,X klasebi)<br />

1-3 4-5 6-7 8-10<br />

Caketili tipisumartivesi<br />

teqsturi<br />

a m o c a n i s<br />

amoxsna stand<br />

a r t u l i<br />

pro cedurebis<br />

gamoyenebiT.<br />

u m a r t i v e s i<br />

stan dartuli<br />

gamoT vlebis<br />

Catareba.<br />

ori, odnav<br />

gan s xva vebuli<br />

for miT warm<br />

o d g e n i l i ,<br />

i d e n t u r i<br />

maTe ma tikuri<br />

o b i e q t i s<br />

amoc no ba.<br />

martivi maTema<br />

tikuri obieq<br />

tis saxelwo<br />

de bisa da<br />

Z i r i T a d i<br />

T v i s e b e b i s<br />

g a m e o r e b a<br />

(maT Soris saku<br />

Tari sityvebi).<br />

nacnobi mode lis<br />

gamoyeneba nacnobi<br />

viTa rebis Sesas wavlad.<br />

Caketili tipis<br />

amocanis amoxsna<br />

stan dar tuli<br />

pro ce durebis ga moyenebiT.<br />

nac nob damxma<br />

re saSuale be bisa<br />

da teqno lo giebis<br />

gamo ye neba.<br />

martivi ma Te ma tik<br />

u r i o b i e q t e b i s<br />

Tvise bebis gamoye<br />

nebiT, stan dartuli<br />

ga moTv lebisa<br />

da msjelobis Ca tareba.<br />

o r s t a n d a r t u l<br />

maTe ma ti kur obieqtsa<br />

Tu proce duras<br />

Soris kav Si ris<br />

amoc no ba.<br />

martivi maTe matikuri<br />

obieq tis<br />

saxelwo debisa da<br />

Ziri T adi Tvi se bebis<br />

gadmo ce ma.<br />

im viTarebisa amoc<br />

noba, rom lis Sesaswavlad<br />

Se saZlebelia<br />

nac no bi<br />

modelis ga moyeneba.<br />

amo ca nis<br />

amoxsnisas misT vis<br />

nacnob maTema tikur<br />

pro ce du rebs<br />

Soris sa Wi ro pro -<br />

ceduris Ser Ceva<br />

da gamo ye neba.<br />

nacnobi damx ma re<br />

saSua lebe bi sa da<br />

teqno lo gi ebis ga -<br />

mo yeneba.<br />

maTematikuri obi<br />

e q tis Tvise be bis<br />

gamoyenebiT, standartuligamoTvlebisa<br />

da msjelobis<br />

Cata reba<br />

sxvadasxva standar<br />

tul maTe mati<br />

kur obieq teb sa<br />

Tu pro ce du rebs<br />

Soris kav Si ris<br />

amocnoba.<br />

maTematikuri obieq<br />

tis saxel wo debisa<br />

da Zi ri Tadi<br />

Tvi se bebis gadmoce<br />

ma. komu ni kacii<br />

isas sim kacris<br />

ade k va tu ri donis<br />

Ser Ceva. infor maci<br />

is ga da cemisas<br />

sa ki Txis arsis war -<br />

mo Cena.<br />

problemis gadasaWrelad<br />

rea luri viTarebis modeli<br />

reba, maSinac ki, rodesac<br />

es viTareba sagrZnoblad<br />

gansx vav deba misTvis<br />

nacnobi Sem Txve vebisagan.<br />

problemis da mo uki deblad<br />

dasma da misi for mulireba<br />

maTematikur ena ze. sxvadasxva<br />

damxmare teqnikuri<br />

saSualebebisa da teqnologiebis<br />

arsebobis, maTi maxasiaTeblebis,<br />

gamo ye nebis<br />

arealisa da Sez Rud ve bis<br />

codna. problemis gadaWrisas<br />

adekvaturi damxmare<br />

teqnikuri saSualebebisa<br />

da teqnologiebis SerCeva<br />

da ma Ti gamoyeneba.<br />

varaudis gamoTqma da misi<br />

kvle va kerZo magaliTebze.<br />

gamoTvlebisas Tu damtki -<br />

cebisas arCeuli strategiis<br />

var gisianobisa da misi<br />

gamo yenebis sazRvrebis<br />

ganxilva. msje lobis xazis<br />

ganvi Ta re ba, alternatiuli<br />

gzis mo Zeb na, miRebuli<br />

gadawyve ti le bis sisworisa<br />

da efeq tia no bis dasabuTeba.<br />

miRebuli Sedegebis ganzoga<br />

deba. kavSirebis damyareba<br />

sxva maTematikur struq tureb<br />

Tan, an sxva dis cip lineb<br />

Tan. am kavSirebis gamoyeneba<br />

prob lemis gadaWrisas<br />

da mi Re buli Sedegebis gaanalizebisas.<br />

sxvadasxva gziT warmod geni<br />

li informaciis interpre<br />

ta cia, masze msjeloba,<br />

erT maneT Tan dakavSireba.<br />

infor m aciis miRebisa da<br />

gadacemis Sesaferisi sa-<br />

Sualebebis Ser Ce va auditoriisa<br />

da sa kiTxis gaTvaliswinebiT.<br />

in for maciis<br />

gadacemisas sa kiT xis arsis<br />

warmoCena.


sanimuSo gakveTilebi<br />

I<br />

a q i t i v o b a:<br />

naturaluri ricxvebis gayofadobis Tvisebebis gamokvleva da gamoyeneba praqtikuli<br />

amocanebis amoxsnisas.<br />

reziume:<br />

moswavleebi praqtikuli amocanebis amoxsnisas, eqspe ri mentis Catarebisas aRmoaCenen<br />

naturaluri ricxvebis gayofis Tvisebas: erTi naturaluri ricxvis meore<br />

naturalur ricxv ze gayofisas miiReba ganayofi da naSTi, romelic zogjer nu lis<br />

tolia _ aseT SemTxvevaSi erTi naturaluri ricxvi iyo fa meoreze; ayalibeben sakuTar<br />

pozicias am operaciis ga mo saxvisa da dasabuTebis Sesaxeb.<br />

aqtivobis mizani:<br />

• moswavleebi gaiwafon praqtikuli amocanebis amoxsnisas varaudebis gamoTqmasa<br />

da maT SemowmebaSi.<br />

• CamouyalibdeT kritikuli azrovneba, msjelobis, dasa bu Tebis unari.<br />

• eCvevian ricxvebis geometriuli warmodgenebis gamo ye nebas.<br />

savaraudo dro:<br />

1 gakveTili<br />

masala:<br />

• saskolo saxelmZRvanelo<br />

• saweri saSualebebi<br />

• Cxirebi (an kenWebi)<br />

aucilebeli wina codna:<br />

• gayofadobis niSnebi<br />

• gayofadoba. gayofadobis Tvisebebi<br />

aqtivobis aRwera<br />

sTxoveT moswavleebs moewyon 5-5-ad, 6-6-ad. dasviT SekiTxva:<br />

_ ra operaciis Sesrulebaa saWiro imisTvis, rom davad gi noT, ramdeni xuTeuli<br />

SeiZleba Seiqmnas klasis mos wav le ebisgan, ramdeni eqvseuli SeiZleba Seiqmnas klasis<br />

mos wav leebisgan.<br />

Tu SesaZlebelia ganixileT is SemTxvevac, roca klasis mos wavleebis ricxvi iyofa<br />

dasaxelebul ricxvze da is Sem Txve vac, roca ar iyofa. am ukanasknel SemTxvevaSi<br />

SeiZleba dav svaT SekiTxva:<br />

• ramdeni 5-kaciani gundi SeiZleba Sedges am moswav le ebis gan?<br />

• ramdeni 6-kilogramiani amanaTi SeiZleba gaamzadon mzru n velobas moklebul<br />

bavSvTa saxlisTvis, Tu TiToeuli mos wavle TiTo kilogram xils miitans?<br />

• sul mcire ramdeni yuTi iqneba saWiro bavSvTa sax lis Tvis wignebis gadasacemad,<br />

Tu TiToeuli moswavle TiTo wigns mo itans da TiToeul yuTSi 4 wigni eteva?<br />

sTxoveT moswavleebs gayofis procesi ricxviTi tolobiT Caweron.<br />

CaatareT fragmentuli muSaoba jgufebad; erT jgufs gar kveuli raodenobis<br />

kenWebi daurigeT, meore jgufs _ sxva ra odenobis kenWebi, mesame jgufs daavaleT<br />

saskolo saxel mZRva nelos teqstis mixedviT gaarCios raime magaliTze (roca ga sayofi<br />

metia gamyofze) ricxviTi wrfis gamoyenebis SesaZ leb loba. sTxoveT am ukanaskneli<br />

31


jgufis wevrebs ricxviTi wrfis saSualebiT aRweron gayofis procesi nebismieri a<br />

naturaluri ricxvisa da b naturaluri ricxvis SemTxvevaSi (a>b). sTxoveT jgufebs<br />

Seadginon ricxviTi tolobebi da Sesa ba misi tolobebi asoebis gamoyenebiT. SeiZleba<br />

Tqveni Carevac gaxdes saWiro moswavleTa Sedegebis reviziis mizniT an am Sedegebis<br />

prezentaciisas.<br />

ganixileT is magaliTebic, romlebic saxelmZRvaneloSia da praqtikuli Sinaarsis<br />

amocanebs ukavSirdeba, (magaliTi 1 da magaliTi 2).<br />

aqtivobis gaRrmaveba-gafarToeba<br />

daavaleT jgufebs ganixilon is SemTxvevebi, roca gasa yo fi naklebia gamyofze,<br />

gasayofi udris gamyofs. SeiZleba daviw yoT ricxviTi magaliTebiT, Sesabamisi ricxviTi<br />

tolo be bis CaweriT. Semdeg _ gayofis procesis aRmweri formula Caiweros<br />

asoebis gamoyenebiT.<br />

SeecadeT kiTxva-pasuxis saSualebiT SeajamoT yvela Sem Txve va. SeamowmoT aTvisebis<br />

xarisxi kiTxvebis dasmis saSua lebiT;<br />

_ ra naSTi SeiZleba miviRoT 5-ze gayofisas?<br />

_ vTqvaT, ricxvi iyofa 5-ze, risi toolia am SemTxvevaSi naSTi? _ rogor CavwerT<br />

formuliT im ricxvebs, romlebic 5-ze iyofa?<br />

_ ra formuliT SeiZleba Caiweros is ricxvebi, romlebic 5-ze gayofisas naSTSi<br />

1-s iZleva?<br />

_ daakvirdiT tolobis 43=4·8+11. rogor CawerdiT mas, rom gamoikveTos 43-is<br />

8-ze gayofisas miRebuli ganayofi da naSTi.<br />

Semdeg gadavdivarT `testebSi~ pasuxebis SerCevis pro ces ze (moswavlis saxelmZ-<br />

Rvanelo _ savarjiSoebi #1-#8)<br />

mizanSewonilad migvaCnia klasSi amovxsnaT 23-e, 24-e, 26-e da 29-e amocanebi, romlebic<br />

codnis ganmtkicebis, da sa buTebis, msjelobis unaris ganviTarebisTvisaa mocemuli.<br />

yve la es amocana iseve, rogorc am paragrafis sxva amocanebi dawv rilebiTaa<br />

amoxsnili $1.2-is warmodgenisas.<br />

a q i t i v o b a:<br />

simravlis klasifikacia mTel ricxvTa simravlis klasebad dayofis magaliTebis<br />

mixedviT<br />

forma:<br />

jgufuri muSaoba<br />

reziume:<br />

ganixileba mTel ricxvTa Z simravlis sxvadasxva kla si fikaciis magaliTebi:<br />

• mTeli dadebiTi ricxvebi, mTeli uaryofiTi ricxvebi, nuli.<br />

• mTel ricxvTa simravlis dayofa raime konkretul 1-is gan gansxvavebul naturalur<br />

ricxvze gayofisas miRebuli naSTebis mixedviT.<br />

• ganzogadeba _ nebismieri naturaluri ricxvis (mo du lis) ganxilva.<br />

aqtivobis mizani.<br />

propedevqtikuli muSaoba swori kla si fikaciis (raime erTi niSnis mixedviT da<br />

a. S.) Sedgenis Cve vebis misaRebad. msjelobis, dasabuTebis, kritikuli az rov nebis<br />

unaris gan vi Tareba; ganzogadebis procesis Catarebis una ris ganviTareba.<br />

32<br />

II


savaraudo dro:<br />

1 gakveTili<br />

samuSao masala:<br />

moswavlis saxelmZRvanelo,<br />

$ 1.9. jgufuri muSaobis proeqti<br />

aucilebeli wina codna<br />

• mTeli ricxvebi<br />

• moqmedebebi mTel ricxvebze<br />

• mTeli ricxvis naturalur ricxvze gayofisas naSTis miTiTeba<br />

• simravle. moqmedebebi simravleebze<br />

aqtivobis aRwera<br />

gakveTils viwyebT saWiro wina masalis gaxsenebiT, codnis ganmtkicebisa da gafar-<br />

Toebis procesiT, romelic mTeli ricxvis naturalur ricxvze gayofasa da naSTis<br />

miTiTebas Seexeba. sasargebloa aseTi saxis savarjiSoebis winaswari ganxilva:<br />

_ miuTiTeT ganayofi da naSTi 37-is 5-ze gayofisas:<br />

37=5·7+2<br />

_ miuTiTeT ganayofi da naSTi -37-is 5-ze gayofisas:<br />

–37=5·(-8)+3<br />

_ miuTiTeT ganayofi da naSTi -40-is 6-ze gayofisas:<br />

–40=6·(–7)+2<br />

_ vTqvaT, a mTeli ricxvis b naturalur ricxvze gayo fi sas miiReba ganayofi q<br />

da naSTi r, CawereT es faqti for mulis saxiT. SeiZleba Tu ara r nulis toli iyos?<br />

SeiZleba Tu ara r ricxvi b-s toli an b-ze meti iyos?<br />

winaswari `moTelvis~ Semdeg klass vyofT jgufebad da vavalebT saxelmZRvaneloSi<br />

mocemuli proeqtis Sesrulebas. erTi jgufi asrulebs davalebas, roca<br />

xdeba 5-ze gayofa, meore _ 4-ze gayofis SemTxvevas ixilavs, mesame _ 6-ze gayofis<br />

SemTxvevas.<br />

TiToeuli jgufi warmoadgens pasuxebis variantebisgan Sedgenil moxsenebas. am<br />

moxsenebebis prezentacias axdenen jgufebis warmomadgenlebi.<br />

Semdeg erToblivad mimdinareobs msjeloba miRebuli Sedegebis Sesaxeb;<br />

_ ramdeni qvesimravlis gaerTianebad warmovadgineT TiToeul SemTxvevaSi mTel<br />

ricxvTa simravle?<br />

_ amowuravs Tu ara am qvesimravleebis gaerTianeba mTlianad mTel ricxvTa<br />

simravles?<br />

_ aqvs Tu ara saerTo elementebi nebismier or qve sim ravles?<br />

_ SeiZleba Tu ara raime sxva niSnis mixedviT analogiuri we siT warmovadginoT<br />

mTel ricxvTa simravle?<br />

_ SeiZleba Tu ara moviyvanoT raime sxva magaliTi, roca sim ravle warmodgenilia<br />

aRniSnuli wesiT.<br />

aq SeiZleba moswavleebs daxmareba dasWirdeT (SeiZleba miuTiToT raime cxovrebiseuli<br />

magaliTi, magaliTad, cxo ve lebis dayofa raime niSniT da a. S.).<br />

SeiZleba vimsjeloT ganzogadebaze, ramdeni qvesimravle miiReba nebismieri n<br />

naturaluri ricxvis SemTxvevaSi?<br />

33


aqtivoba:<br />

kvadratebis sxvaobis formula da marTkuTxa miwis nakveTebis farTobebis Sedareba.<br />

reziume:<br />

marTkuTxedis farTobisa da kvadratebis sxvaobis formulis erTmaneTTan dakav-<br />

Sireba. sidideebs Soris damokidebulebebis kvleva marTkuTxedis farTobis magali-<br />

Tze. iyeneben dakvirvebis Sedegebs algebruli Tanafardobis misaRebad, realur<br />

viTarebasTan dakavSirebuli amocanis amoxsnisas.<br />

savaraudo dro:<br />

1 gakveTili.<br />

aqtivobis mizani.<br />

algebruli gamosaxulebebis igivuri tolobis miReba wminda algebruli gziT,<br />

romelic dakavSirebulia ope ra tiuli unarebis ganviTarebasTan da am tolobis geometriuli<br />

Sinaarsis warmodgena. sxvadasxva (algebrul da geometriul) obieqtebsa da<br />

operaciebs Soris kavSirebis gacnobiereba. geometriuli optimizaciis amocanasTan<br />

algeb ru li igiveobis dakavSireba.<br />

aqtivobis aRwera.<br />

gakveTils viwyebT im kvadratisa da marTkuTxedis farTobebis<br />

Seda re biT, romelTac toli perimetrebi aqvs.<br />

_ am figurebs toli perimetrebi aqvs. SeecadeT SeadaroT<br />

maTi far To bebi.<br />

_ ramdeni kvadratuli erTeuliTaa meti kvadratis far To bi<br />

marTkuTxedis farTobze?<br />

_ SeadareT marTkuTxedis gverdebi kvadratis gverdebs.<br />

am faqtis ganzogadebis mizniT SevTavazoT moswavlveebs (Se saZlebelia maT wyvilebSi<br />

imuSaon), Seavson cxrili imave kanonzomierebiT (marTkuTxedis sigrZe kvadratis<br />

gverdze 2-iT metia, sigane _ 2-iT naklebi).<br />

gverdis<br />

sigrZe<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

8<br />

9<br />

34<br />

kvadrati marTkuTxedi farTobebis<br />

sxvaoba<br />

farTobi sigrZe sigane farTobi<br />

III<br />

16 6 2 12 4<br />

_ ra kanonzomierebas amCnevT Sevsebuli cxrilis mi xed viT?<br />

diskusiis Semdeg moswavleebi midian daskvnamde, rom Ziri Ta di kanonzomiereba<br />

aris is, rom farTobebis sxvaoba mudmivia da 4-is tolia.<br />

SeiZleba sxva magaliTis ganxilvac, roca kvadratis gver di sxva ricxviT icvleba


(magaliTad, ganvixilavT marT kuTxe debs, romelTa sigrZe 3-iT metia kvadratis gverdis<br />

sigrZeze, sigane _ 3-iT naklebia).<br />

amis Semdeg klass vTavazobT miRebuli kanonzomiereba for mulis saxiT Caweros<br />

_ magaliTad,<br />

(a+2)(a–2)=a 2 –4, (a+3)(a–3)=a 2 –9.<br />

am tolobebis Cawera kvlav kiTxva-pasuxis procesiT SeiZ le ba ganxorcieldes.<br />

_ vTqvaT, kvadratis gverdis sigrZe a-s tolia, risi to lia, misi farTobi?<br />

_ Tu marTkuTxedis sigrZe 2-iT metia kvadratis gverdze, si gane _ 2-iT naklebi,<br />

risi tolia misi farTobi?<br />

_ risi tolia miRebuli marTkuTxedis farTobi?<br />

moswavleebi advilad SeZleben am igiveobebisa da misi ganzogadoebis miRebas<br />

algebruli xerxiTac (frCxilebis gaxsnis wesis gamo ye nebiT).<br />

axla SeiZleba gamoviyenoT formulis geometriuli dasa bu Tebis xerxi.<br />

SevTavazoT moswavleebs daxazon kvadrati, romlis gverdi a-s tolia.<br />

Semdeg SeiZleba davsvaT kiTxvebi:<br />

_ ra figuris farTobi SeiZleba iyos warmodgenili (a+b)(a-b)<br />

formuliT.<br />

_ risi tolia daStrixuli figuris farTobi?<br />

_ (a 2 -b 2 )-is.<br />

_ tolia Tu ara daStrixuli fi gu ris farTobi im marTkuTxedis<br />

farTobis, romlis gverdebia a+b da a-b?<br />

_ ra tolobis dawera SeiZleba?<br />

am kiTxvebisa da pasuxebis sistema warmoadgens (a+b)(a-b)=a 2 -b 2 tolobis miRebis<br />

process. Semdeg SeiZleba igive to lo ba moswavleTaTvis cnobili algebruli xerxebiTac<br />

miviRoT (frCxi lebis gaxsnis wesi).<br />

am procesis Catarebis Semdeg moswavleebs vekiTxebiT:<br />

_ risi tolia mocemuli kvadratis perimetri?<br />

_ risi tolia misi erTi gverdis b-Ti SemcirebiTa da meore gver dis b-Ti gazrdis<br />

Semdeg miRebuli marTkuTxedis peri met ri?<br />

_ kvadratsa da marTkuTxeds toli perimetrebi aqvs; rom lis farTobia metia<br />

da ramdeniT?<br />

am kiTxva-pasuxis procesSi moswavleebi aRmoaCenen mniS vne lovan faqts: mocemuli<br />

perimetris mqone marTkuTxedebs So ris udidesi farTobi aqvs kvadrats. aq<br />

SeiZleba yuradReba mi vaqcioT kvadratis `met~ simetriulobazec marTkuTxedTan<br />

Se darebiT.<br />

saxelmZRvaneloSi mocemuli ($2.2.) amocanebis amoxsna xels uwyobs codnis gan mtkicebas,<br />

formulis gamoyenebis unaris gamomuSavebas. 76-e amo cana kvlav geometriul<br />

interpretacias Seexeba da sasur ve lia misi amoxsna klasSi.<br />

aqtivoba:<br />

proporcia. proporciis gamoyenebebi.<br />

reziume:<br />

moswavleebi euflebian proporciis gamoyenebas sxvadasxva sayofacxovrebo an<br />

maTematikis momijnave disciplinebidan amocanebis amosaxsnelad. ecnobian proporciul<br />

sidideebs da maT geometriul gamosaxvas.<br />

IV<br />

35


savaraudi dro:<br />

1 gakveTili.<br />

aqtivobis mizani:<br />

• moswavleebma ganiviTaron Sefardebisa da proporciis gamoyenebis unar-Cvevebi<br />

amocanaTa amosaxsnelad.<br />

• moswavleebi daeuflon proporciuli sidideebis cnebis, proporciuli damokidebulebis<br />

cnebasa da mis geometriul ga mosaxvas.<br />

aucilebeli wina codna:<br />

• Sefardeba<br />

• proporcia. proporciis ZiriTadi Tviseba<br />

• sakoordinato sibrtye<br />

ativobis aRwera<br />

muSaoba SeiZleba daviwyoT im ori praqtikuli amocanis gan xilviT, romelic moswavlis<br />

saxelmZRvanelos $3.4-is me-3 punqtSi 1 da 2 magaliTiT aris warmodgenili.<br />

isini rukis mixedviT manZilis gansazRvras da sayofacxovrebo amocanis amox snas<br />

ukavSirdeba. Tu saskolo oTaxSi kedelze saqarT ve los rukaa Camokiduli, maSin<br />

SeiZleba aRniSnuli amocanis mi xedviT maswavlebelma am rukis mixedviT saqarTvelos<br />

raime or qalaqs Soris manZilis povnis amocana dasvas.<br />

Semdeg moswavleebs davyofT ramdenime jgufad da Sev Ta vazebT amocanebs proporciul<br />

sidideebze.<br />

• magaliTad, erT-erT jgufs vTxovT Seavsos cxrili<br />

36<br />

vaSlis masa<br />

m (kg)<br />

m kg vaSlis<br />

Rirebudeba p<br />

(lari)<br />

0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 4,5<br />

0,8<br />

• ipovos m<br />

p sididis ricxviTi mniSvnelobebi.<br />

• ipovos sakoordinato sibrtyeze (m; p) wyvilebis Sesabamisi ricxvTa wyvilebis<br />

gamomsaxveli wertilebi.<br />

sxva jgufs SeiZleba mivceT Sesavsebad cxrili, romelic Tanabari moZraobisas<br />

gavlil manZilsa (S km) da dros (t sT) Soris damokidebulebas Seesabameba, SeiZleba<br />

aseTi amocanac Sev TavazoT: vixilavT marTkuTxedebs, romelTa erT-erTi gver dia a.<br />

SeavseT cxrili, romelic meore gverdis sididesa da saTanado marTkuTxedis far-<br />

Tobs Soris damokidebulebas See sabameba.<br />

erT-erT jgufs SeiZleba davusvaT iatakis Tanabrad Se Reb visas S farTobsa da<br />

daxarjuli saRebavis odenobis Sesa ba misi cxrilis Sevsebisa da sakoordinato sibrtyeze<br />

am damo kid ebulebis mixedviT wertilebis agebis amocana.<br />

jgufebis mier warmodgenili cxrilebisa da sako or di na to sibrtyeze Sesabamisi<br />

damokidebulebis Sesabamisad age bu li wertilebis mixedviT mimdinareobs msjeloba<br />

da vara udis gamoTqma aRniSnuli damokidebulebebis Tvisebebisa da geometriuli<br />

gamosaxvis Sesaxeb.


proporciis gamoyenebiT mimdinareobs Semzadeba Senad no beb ze, narevebze amocanebis<br />

amosaxsnelad.<br />

am SemTxvevaSi gamoiyeneT saxelmZRvaneloSi mocemuli me-3 magaliTi, roca cnobilia<br />

ori biznesmenis saerTo Tanxa (10 000 lari) da am Tanxebis Sefardeba:<br />

a<br />

= 2<br />

b 3<br />

proporciul nawilebad gayofis procesi SeiZleba kiTxva-pasuxis reJimSi gavagrZeloT:<br />

_ kidev ra proporciis dawera SeiZleba mocemuli pro por ciis mixedviT ( a b<br />

2<br />

= )?<br />

3<br />

_ ra SeiZleba vTqvaT a da b ricxvebis Sesaxeb (a da b aris 2 da 3-is proporciuli)?<br />

_ vTqvaT, toli Sefardebebi k-s tolia (proporciulobis koeficienti). ris<br />

tolia a? b? (a=2k, b=3k).<br />

_ 10 000 larSi ra wilia erTi biznesmenisa da ra wilia meore biznesmenis?<br />

_ sul ramden wils warmoadgens 10000?<br />

_ ra Tanxa modis 1 wilze?<br />

_ ra Tanxa Seesabameba 2 wils? 3 wils?<br />

aqtivobis Semdgomi gafarToeba-gaRrmaveba 2 an 2-ze meti Sesakrebis povnis zogadi<br />

wesis Camoyalibebaa, roca cnobilia maTi jami da ricxvebi, romelTa proporciulia<br />

mocemuli ricx vebi. arasavaldebulo nawilad SeiZleba CaiTvalos sa xel mZRvaneloSi<br />

mocemuli is nawili, romelic oqros kve Tas _ harmoniul proporcias exeba.<br />

sakontrolo kiTxvebi da `testebi~ (mesame punqtis #1-#9) moswavleTa TviT Semowmebis<br />

kargi saSualebaa.<br />

sasargebloa klasSi gavarCioT da amovxsnaT amocanebi Se nad no bebze, xsnarebze,<br />

masStabis gamoyenebaze (#12, #14, #26, #28).<br />

29-e amocana proporciuli sidideebis geometriuli ga mosaxvis gamoyenebis kargi<br />

magaliTia;<br />

33-e amocana, romelic struqturirebuli kiTxvebisgan Sed geba, statistikur<br />

monacemTa diagramis aRwerisas pro por ciulobis gamoyenebas Seicavs.<br />

aqtivoba:<br />

samkuTxedis kuTxeebis jamis formulis gamoyvana sxva da sxva gziT.<br />

reziume:<br />

moswavleebi aRmoaCenen samkuTxedis Tvisebas (samkuTxedis kuTxeebis jamis Sesaxeb)<br />

modelebze, asabuTeben am Tvisebas sxvadasxva xerxiT, msjeloben dasabuTebis<br />

xerxebis sarwmunoobis Sesaxeb.<br />

savaraudo dro:<br />

1 gakveTili.<br />

aqtivobis mizani:<br />

• miiRos eqsperimentis Catarebis Cvevebi<br />

gaiwafos amocanis konteqstis Sesabamisad geometriul obieqtTa gamosaxvaSi<br />

• Camouyalibdes kritikuli azrovneba, msjelobisa da dasabuTebis unari<br />

V<br />

37


ZiriTadi SekiTxvebi:<br />

1. SeiZleba Tu ara figuris Tvisebis aRmoCena misi mo de lis mixedviT?<br />

2. SesaZlebelia Tu ara sazomi xelsawyoebis gamoyenebiT fi guris raime Tvisebis<br />

Sesaxeb varaudis gamoTqma?<br />

3. debulebis samarTlianobis dadgenis romeli xerxia uf ro sarwmuno _ dasabuTebis<br />

gziT miRebuli, Tu sazomi xel saw yoebis gamoyenebiT?<br />

masala:<br />

furclebi, transportiri, saxelmZRvanelo.<br />

aqtivobis aRwera:<br />

muSaoba iwyeba gavlili masalis gameorebiT: paraleluri wrfeebis Tvisebebi, ori<br />

wrfis paralelurobis niSani, samkuTxedebis klasifikacia kuTxeebis mixedviT (am<br />

masalis didi nawili $ 4.5-is pirvel nawilSia gadmocemuli da wina ori gakveTilis<br />

Sinaarss Seesebameba).<br />

klasis moswavleebs vyofT jgufebad: erT-erTi jgufis mos wavleebs vTxovT gamoiyenon<br />

transportiri da sxva da sxva gva ri samkuTxedebis kuTxeebis zomis mixedviT<br />

gamoTqvan va ra udi kuTxeebis jamis Sesaxeb.<br />

38<br />

meore jgufi iye nebs samkuTxedis mo de lebs,<br />

gamoWris sam tol samkuTxeds da mi ad gams maT ise,<br />

ro gorc suraTzea gamo saxu li.<br />

mesame jgufi iyenebs saxelmZRvaneloSi war modgenil su raTs da iq<br />

dasmul kiTxvaze pa suxebis Ziebis procesSi cdi lobs gamo Tqvas varaudi<br />

samkuTxedebis kuTxeebis jamis Se sa xeb.<br />

meoTxe jgufi iyenebs saxel mZRvanelos mixedviT ABC<br />

sam kuTxedis models, aagebs mis si maRles _ BD-s; poulobs<br />

AD da CD monakveTebis Sua mar To bebs da gadakecvebis sa SualebiT<br />

(ise, ro gorc saxel mZRva neloSia miTi Te buli) cdi lobs<br />

gamoTqvas vara udi samkuTxedebis kuTxeebis ja mis Se saxeb.<br />

oTxive jgufi axdens Tavisi namuSevris prezentacias.<br />

imar Teba diskusia _ romeli xerxia ufro ioli, romeli uf ro sarwmuno?<br />

saxelmZRvaneloSi mocemuli sxva Teoriuli sakiTxebi (marT kuTxa samkuTxedis<br />

maxvili kuTxeebis jami, tolgverda sam kuTxedis TiToeuli kuTxis sidide, gare<br />

kuTxis Tviseba) Se iZ leba davalebad mivceT moswavleebs.<br />

samkuTxedis aRniSnuli Tvisebis aTvisebis TviTkont rolisTvis sasargebloa $ 4.5-is<br />

me-2 nawilis #1-#8 `testebSi~ pasuxebis SerCeva. dasabuTebisa da msjelobis unaris<br />

ganviTarebas emsaxureba #10, #12, #14, #15, #20 da #28 amocanebis amoxsnis proce sebi.<br />

sasurvelia isini maswavleblis xelmZRvanelobiT Sesruldes.


I Tavi. racionaluri ricxvebi<br />

I Tavi, ZiriTadad, ricxvis cnebis gafarToebis, racionaluri ricxvebisa da maTze<br />

moqmedebebis aRweras eZRvneba. poziciuri sistemis gamoyenebiT racionaluri ricxvebis<br />

Sedarebisa da dalagebis Cvevebis aRdgenisa da ganmtkicebis safuZvelze mimdinareobs<br />

uaryofiTi ricxvebis gamosaxvis, Sedarebisa da dalagebis Sesaxeb masalis<br />

gadacema.<br />

pirveli Tavis sawyisi paragrafebi naturaluri ricxvebis mwkrivis ganxilviT<br />

iwyeba, naturaluri ricxvebis Caweris xerxebisa da poziciuri sistemis gamoyenebis<br />

magaliTebis ganxilvas eZRvneba.<br />

maswavleblebs SevaxsenebT, rom naturalur ricxvTa dafuZnebis Teoriis gacnobisas,<br />

maT, ZiriTadad, or midgomaze miuTiTebdnen _ aqsiomuri midgoma, romelic<br />

peanos saxelTan aris dakavSirebuli da simravluri koncefcia (kantoris mier dafuZnebuli).<br />

pirveli midgomisas naturalur ricxvTa mwkrivi esaa {N, I, F} struqtura, romelic<br />

1. Sedgeba N simravlisgan (am simravlis elementebs naturaluri ricxvebi hqvia);<br />

2. gamoyofilia elementi, romelsac erTi (1) hqvia;<br />

3. gvaqvs mimarTeba F(x; y), y aris x-is momdevno.<br />

garda amisa mocemuli struqturis Tvisebebia (aqsiomebi);<br />

1) 1 ar aris raime naturaluri ricxvis momdevno;<br />

2) nebismieri naturaluri ricxvisTvis arsebobs erTi da mxolod erTi misi momdevno;<br />

3) yoveli naturaluri ricxvi araumetes erTi naturaluri ricxvis momdevnoa;<br />

4) (induqciis aqsioma) N-is yoveli qvesimravle, romelSic Sedis 1 da yovel x-Tan<br />

erTad Sedis misi momdevno naturaluri ricxvi, N-s emTxveva.<br />

aqsiomuri meTodis Tanmimdevruli gatarebisas asec amboben: elementebis buneba,<br />

romlebisganac N Sedgeba, araa arsebiTi.<br />

amis Semdeg SeiZleba SemoviRoT naturalur ricxvTa monakveTis cneba, Semdeg<br />

masze dafuZnebiT sasruli simravlisa da sasrul simravleSi elementTa odenobis<br />

(simZlavris) cnebebi.<br />

naturaluri ricxvis cnebis dafuZnebis meore midgoma kantoris saxelTan aris<br />

dakavSirebuli. aq elementebis ricxvi gaigeba, rogorc simravlis simZlavris kerZo<br />

SemTxveva. safuZvlad erTi simravlis meore simravleze urTierTcalsaxa Sesabamisobis<br />

cneba aiReba. am mimarTebiT xdeba simravleTa faqtorizacia, klasebad dayofa.<br />

am koncefciis Sesabamisad TiToeuli klasi xasiaTdeba misi simZlavriT. aracarieli<br />

sasruli simravlis simZlavre, gansazRvrebis Tanaxmad, naturaluri ricxvia.<br />

aseTi Semotanisas sasruli simravle ganusazRvrelia. kidev erTi daSveba am dros<br />

aris usasrulo simravlis arseboba (magaliTad, mimdevrobis usasrulo gagrZelebadobis<br />

daSveba).<br />

peanos Tvalsazrisis Sesabamisad ki saWiroa imis daSveba, rom aqsiomuri sistemis<br />

modeli arsebobs. es daSveba bevr maTematikoss (ix. mag., [21]) ufro bunebrivad miaCnia.<br />

cxadia, rom skolaSi ariTmetikis sawyisi Seswavla TvalsaCino unda iyos. igi ar<br />

unda misdevdes arc aqsiomur meTods da arc sxva logikuri agebis sqemas. es ar niSnavs<br />

imas, rom ricxvTa sistemis swavlebas ar unda hqondes Tavisi logikuri agebuleba.<br />

39


icxvis cnebis gafarToebas meTodikur literaturaSi [21] xSirad sqematurad ase<br />

warmoadgenen:<br />

(2) mTeli ricxvebi<br />

(3) racionaluri ricxvebi<br />

(4) algebruli ricxvebi<br />

algebris TvalsazrisiT ganzogadebis bunebrivi gza aseTia: (1) → (2) → (3) → (4)<br />

skolaSi ki Tanmimdevroba aseTia:<br />

(1) → (5) → (3) → (7)<br />

axali erovnuli saswavlo gegmac ricxvis cnebis gafarToebis am Tanamimdevrobas<br />

gvTavazobs: Tumca, uaryofiTi ricxvebis Seswavla me-7 klasidan aris gaTvaliswinebuli.<br />

uaryofiTi ricxvebis Seswavla erT-erTi rTuli sakiTxia. misi Camoyalibebis istoriac<br />

amas adasturebs (didi xnis ganmavlobaSi mecnierebis mier ar iyo miRebuli).<br />

es sakiTxebi kargad aris gadmocemuli kolmogorovis statiaSi (ix; mag; [21] da<br />

maswavleblebs vurCevT gaecnon mas. Cven mier SemoTavazebuli gadmocemis meTodika<br />

TvalsaCinoebis farTo gamoyenebas gulisxmobs.<br />

miuxedavad imisa, rom moswavleebi am droisTvis TiTqos ukve safuZvlianad unda<br />

flobdnen arauaryofiT racionalur ricxvebs, Cven mainc Sesabamisi sakiTxebis gadmocemas<br />

didi dro davuTmeT. erovnuli saswavlo gegmac iTvaliswinebs zogierTi adre<br />

naswavli sakiTxis gameorebasa da formaluri TvalsazrisiT ufro maRal doneze<br />

gadmocemas _ magaliTad, gayofadobis zogierTi niSnis swavlebisas deduqciuri<br />

msjelobis gamoyenebas.<br />

maswavleblebs kidev erTxel SegaxsenebT, rom Sefasebis zogad principebs wignis<br />

Sesaval nawilSi calke paragrafi daeTmo, es pedagogebisTvis saxelmZRvanelo<br />

principebia – yovel konretul SemTxvevaSi pedagogma am principebis safuZvelze<br />

unda miiRos gadawvetileba. moswavlis Sefaseba, TviT dabali Sefasebac ki, unda<br />

iyos dafiqsireba arsebuli realobis, romelic unda aRiqmebodes samomavlo<br />

pozitiuri cvlilebebisken mimarTul qmedebad. am Sefasebas ar unda dahyvebodes<br />

niSnis mogebis, angariSsworebis elferi. saerTod, yofaqceva da akademiuri donis<br />

Sefaseba unda gaimijnos erTmaneTisgan. warumateblobis yoveli gamovlineba ar unda<br />

iqces moswavlisTvis gamousworebel Cavardnad. akademiuri Sefaseba unda iyos xSiri<br />

40<br />

(1) arauaryofiTi mTeli ricxvebi<br />

(8) kompleqsuri ricxvebi<br />

(5) arauaryofiTi racionaluri<br />

ricxvebi<br />

(6) arauaryofiTi namdvili<br />

ricxvebi<br />

(7) namdvili ricxvebi


da mravalmxrivi, pedagogiur praqtikaSi unda gamoiricxos adre damkvidrebuli<br />

ualternativo procesi – gamoZaxeba, moswavlis xangrZlivi monologi, informaciis<br />

flobis donis warmoCena, maswavleblis ramdenime replika da Sefaseba.<br />

dRes SeiZleba SevafasoT erTi sagulisxmo CarTvis, sayuradRebo varaudis<br />

gamoTqmis, ganxilvisas konstruqciuli rolis, TanaklaselTa naSromebis prezentaciis<br />

aqtiuri oponireba, gakveTilis procesSi gamovlenili SemoqmedebiTi aqtiuroba. am<br />

midgomiT SeiZleba moswavleTa akademiuri aqtivobis amaRleba, motivaciis gaZliereba,<br />

SemoqmedebiTi unarebis gaRrmaveba. Sefasebis procesi unda iyos gamWvirvale.<br />

mis gareSe SeuZlebelia pedagogma maRali avtoriteti daimkvidros moswavleTa<br />

Soris. ufro metic, TviT moswavleebic SeiZleba CavabaT SefasebaTa kriteriumebis<br />

SemuSavebaSi.<br />

sakontrolo naSromebis ganxilvas unda eswrebodes Sefasebis kriteriumis sajaro<br />

wardgena klasSi _ es sayuradRebo meTodikuri xerxia, romlis saSualebiTac<br />

moswavleebi, sakmaod maRali sizustiT, Tavad ivaraudeben sakuTar Sefasebebs,<br />

zogierTi amocanis Sefasebisas gamoyenebuli nawilobrivi Sefasebebic mimarTuli<br />

unda iyos moswavlis naSromSi `dadebiTi nabijebis~ aRmoCenisa da dafiqsirebisken.<br />

moswavlem unda igrZnos pedagogis TanagrZnoba, keTili ganwyoba da imavdroulad,<br />

maRali principuloba da profesiis erTguleba moswavlis akademiuri moswrebis<br />

Sefasebisas.<br />

gavixsenoT, rom Sefasebis ZiriTadi miznebia: moswavlis swavlis xelSewyoba,<br />

moswavlis Zlieri da susti mxareebis gamovlena (saTanado analiziTa da<br />

daskvnebiT), swavlebis konkretuli meTodis efeqtianobis Semowmeba, saswavlo<br />

programebis efeqturobis dadgena da srulyofa da sxva. amrigad, Sefasebis<br />

formebi ganmaviTarebeli, ganmsazRvreli da diagnostikuria da am formebs vaniWebT<br />

aRmzrdelobiT funqciasac. gamovyoT Sefasebis kidev ori funqcia: swavlis<br />

procesis Sefasebis funqcia (mimdinare Sefaseba) da Sedegebis Sefaseba (Semajamebeli<br />

Sefaseba).<br />

SefasebaSi unda aisaxos prezentaciisas gamovlenili unarebi, moswavleTa mier<br />

erTmaneTis Sefasebebi.<br />

sagangebod unda SevCerdeT CvenSi farTod gavrcelebul erT-erT mankier Cvevaze,<br />

romlis Sedegebi xandaxan did gavlenas axdens Sefasebis obieqturobaze. migvaCnia,<br />

rom zogjer `uwyinar ancobad~ miCneuli sxvaTa naSromebis gadawera unda CaiTvalos<br />

moswavlisTvis miuRebel, uRirs saqcielad, moswavlem unda icodes, rom is iTvisebs<br />

sxvaTa inteleqtualur sakuTrebas, raTa daumsaxureblad miiRos maRali niSani,<br />

miiRos `jildo~ sicrueze agebuli qmedebisTvis. aseT SemTxvevaSi maswavleblis mier<br />

gamoCenili principuloba klasSi yovelTvis moipovebs gagebas, garkveuli drois<br />

Semdeg ki – aRiarebas.<br />

sayuradRebo rekomendaciebi gvaqvs jgufuri muSaobis warmarTvisa da Sefasebis<br />

mimarTac (ixileT wignis Sesaval nawilSi `gakveTilis dagegmvis zogadi principebi~)O<br />

jgufuri muSaobis warmarTvas, axlavs garkveuli sirTuleebi, magram am formis didi<br />

aRmzrdelobiTi, ganmaviTarebeli, emociuri mxare migvaniSnebs, rom is aucileblad<br />

da jerovnad unda tardebodes.<br />

wignis Teoriul nawilSia agreTve ganxiluli moswavleTa mier proeqtis<br />

Sesrulebis da am naSromis SefasebasTan dakavSirebuli sakiTxebi, dro da dro<br />

daubrundiT xolme SefasebasTan dakavSirebuli Cvens am rekomendaciebs, gaamdidreT<br />

es masala Tqveni gamocdilebis kvalobaze aRmoCenili detalebiT. Cven ki gzadagza<br />

kvlav SegaxsenebT xolme SefasebasTan dakavSirebul zogierT mosazrebas, konkretuli<br />

amocanebis Sefasebis kriteriumis dadgenasTan dakavSirebul sakiTxebs.<br />

unda gvaxsovdes, rom moswavleTa SefasebaSi daSvebulma Secdomebma SeiZleba<br />

arsebiTad daakninos sxva mimarTulebiT mopovebuli warmatebebi.<br />

41


42<br />

§ 1.1. naturaluri ricxvebi. naturaluri ricxvis<br />

Caweris sxvadasxva forma<br />

mizani:<br />

• naturaluri ricxvebis Caweris sxvadasxva formis gaxsenebiT, moswavleebma ganiviTaron<br />

Caweris formebis, poziciuri sistemis gamoyenebis unar-Cvevebi.<br />

• xarisxis cnebis gamoyenebiT moswavleebi gaiwafon ricxvebis, kerZod ki `giganturi~<br />

ricxvebis Caweris xerxebis gamoyenebebSi.<br />

• naturalur ricxvTa mwkrivis Tvisebebis gamoyenebiT moswavleebs eqmnebaT<br />

pirveli warmodgenebi usasrulobis (usasrulod gagrZelebadobis) Sesaxeb.<br />

erovnuli saswavlo gegmis im moTxovnebis Sesasruleblad, romlebic <strong>VII</strong>.I da <strong>VII</strong>.II<br />

indikatorebiTaa warmodgenili, saWiroa CavataroT Semamzadebeli muSaoba, rac wina<br />

wlebSi Seswavlili sakiTxebis Sesaxeb codnis gafarToebas gulisxmobs.<br />

pirvel paragrafSi warmodgenili masala moswavleebisTvis SeiZleba ar iyos axali.<br />

aseTi dasawyisi bunebrivia, radgan saswavlo wlis pirveli gakveTilebi mizanSewonilia<br />

da sasurvelia ucnobi maTematikuri faqtebis gadmocemiT ar daviwyoT.<br />

calkeuli gakveTilebis dagegmvisa da warmarTvisTvis konkretuli miTiTebebis<br />

garda, mizanSewonilad vTvliT zogadi saxis zogierTi rekomendaciis Sesaxeb saubarsac,<br />

romlebic momavalSi SeiZleba aRar gavimeoroT.<br />

saswavlo masalis aTvisebisa da ganmtkicebisTvis saWiro muSaobis ZiriTadi nawili<br />

gakveTilze unda modiodes; gakveTili saswavlo procesis organizaciis ZiriTadi<br />

formaa; gakveTilze xdeba saganmanaTleblo miznebis ganxorcieleba. xSirad sauke-<br />

Teso Sedegamde mivyavarT aseT zogad rekomendaciebs swavlebis meTodikidan:<br />

1) maswavlebeli unda cdilobdes, rom yoveli axali SemecnebiTi amocana TviT moswavleebma<br />

Camoayalibon,<br />

2) maswavleblis da moswavleebis erToblivi ZalisxmeviT, dakvirvebis, konkretuli<br />

SemTxvevebis analizis Sedegad iqmneba garkveuli warmodgena arsebul maTematikur<br />

kanonzomierebebze,<br />

3) maswavleblis xelmZRvanelobiT moswavleebi eZeben amocanis amoxsnis gegmas da<br />

xSirad TviT axdenen gegmis realizacias.<br />

maswavleblebs kargad moexsenebaT, rom saswavlo procesisTvis mzadebis zogadi<br />

sqema gulisxmobs:^<br />

1) saswavlo wlis dawyebamde Catarebul muSaobas, 2) gakveTilebis sistemis gaazrebas,<br />

3) konkretuli gakveTilisTvis momzadebas.<br />

axali saxelmZRvaneloebis SemoRebis procesSi saswavlo wlis dawyebamde muSaobaSi<br />

igulisxmeba erovnuli saswavlo gegmis moTxovnebis kargad gaazreba. ZiriTadi<br />

masala, romelsac unda daeyrdnos maswavlebeli saswavlo procesSi, erovnuli saswavlo<br />

gegmaa. saxelmZRvanelo mxolod damxmare saSualebaa erovnuli saswavlo gegmis<br />

moTxovnebis Sesasruleblad. saxelmZRvanelo erovnuli saswavlo gegmis mixedviT<br />

iqmneba, Tumca misi Sinaarsi, sakiTxebis Tanamimdevroba xSirad avtoris SexedulebebiTaa<br />

Sedgenili da rekomendaciebis doneze unda aRiqvas maswavleblebma. erovnuli<br />

saswavlo gegmis Sesabamisad, maswavlebels SeuZlia damoukideblad SearCios sakiTxebi<br />

da maTi gadacemis Tanamimdevroba. moswavlis saxelmZRvanelo, maswavleblis<br />

sarekomendacio wigni, romlebmac gaiares eqspertiza, pilotireba da meore gamocemisas<br />

eqspertTa da maswavlebelTa mosazrebebisa da rekomendaciebis Sesabamisad gadamuSavda,<br />

exmareba maswavleblebs moswavleze da Sedegze orientirebuli saswavlo<br />

procesis dagegmvasa da warmarTvaSi.


saswavlo wlis pirveli gakveTilebis specifikidan gamomdinare, pirvel paragrafs<br />

SeiZleba 2 saaTic ki davuTmoT. aq mocemuli masala moswavleTaTvis SeiZleba nacnobic<br />

iyos, amitom maswavlebels meti saSualeba aqvs gakveTilebi moswavleTa aqtiuri<br />

monawileobiT, interaqtiuri meTodiT warmarTos. aqcenti gakeTdes swavlebis iseT<br />

formebze, roca yvela moswavle aqtiurad erTveba swavlis procesSi. gakveTilebi<br />

ise SeiZleba daigegmos, rom yovelma moswavlem ipovos Tavisi adgili, ar darCes pasiuri<br />

an gariyuli. maswavlebeli da moswavleebi aqtiurad urTierToben erTmaneT-<br />

Tan. moxerxebulad SerCeuli kiTxvebis dasmis saSualebiT moswavleebi Cabmuli arian<br />

saswavlo procesSi. Tumca, ar igulisxmeba mxolod kiTxva-pasuxis reJimis damkvidreba<br />

_ moswavle TviTon monawileobs saganmanaTleblo procesis mimdinareobaSi;<br />

monawileobs diskusiaSi _ icavs sakuTar mosazrebebs da oponirebas uwevs sxvebs.<br />

erT-erTi sadiskusio Tema pirvel paragrafSi SeiZleba iyos naturalur ricxvTa<br />

mwkrivis usasrulod gagrZelebadobis SesaZlebloba, potenciuri usasrulobis Sesaxeb<br />

diskusia; SeiZleba gamoviyenoT hilbertis magaliTi rubrikidan `sxvadasxva~.<br />

SeiZleba gaimarTos diskusia poziciuri da arapoziciuri sistemebisa da maTi Taviseburebebis<br />

Sesaxeb.<br />

maswavlebeli warmarTavs gakveTils, SearCevs sadiskusio Temas, Tumca diskusia<br />

SeiZleba daugegmavadac _ gakveTilze wamoWrili problemis irgvliv gaimarTos.<br />

moswavleebi monawileoben diskusiaSi, avseben erTmaneTis pasuxebs; magaliTad, naturaluri<br />

ricxvebis Tanrigebis saSualebiT Cawerisas, sxvadasxva Tvisebis CamoTvlis<br />

dros, damrgvalebis wesebis warmodgenisas. maTematikuri faqtebis codnis Sesamowmeblad<br />

SeiZleba gamoviyenoT amocanebi savaraudo pasuxebiT. maswavleblebi am tipis<br />

davalebebis Sesrulebis sxvadasxva meTods mimarTaven xolme. rac mTavaria, am<br />

davalebebis Sesrulebas SeiZleba drois mcire monakveTi davuTmoT da SeiZleba<br />

garkveuli TanamimdevrobiT yvela moswavle CavrToT am procesSi. araswori pasuxis<br />

miTiTebis SemTxvevaSi SeiZleba gaimarTos msjeloba Secdomis mizezebis Sesaxeb.<br />

pirvel gakveTilze SeiZleba amoixsnas 9, 11, 13, 15, 17, 19, 21 amocanebic. maTi<br />

momdevno amocanebi moswavleebs saSinao davalebad miecemaT.<br />

meore gakveTilze vagrZelebT amocanebis amoxsnas. sruldeba 22, 24, 26, 28, 30, 32,<br />

34, 36, 38, 40, 42, 44 amocanebi. maTi `mezobeli~ _ kentnomriani amocanebi moswavleebs<br />

saSinao davalebad SeiZleba mivceT.<br />

pasuxebi da miTiTebebi<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18<br />

2 3 3 1 2 1 3 4 2 3 2 2 2 1 2 4 4 3<br />

19 20 21 22<br />

3 4 1 2<br />

27. a) 27148 ≈ 27150; b) 27148 ≈ 27100; g) 27148 ≈ 27000;<br />

28. a) 9753; b) 86540; g) 97542.<br />

29. a) 13456; b) 1057; g) 30689.<br />

37. mefe daviT IV (aRmaSenebeli) daibada 1073 wels. is 16 wlisa gamefda. XII saukuneSi<br />

saqarTvelos aRorZineba daviTis saxels ukavSirdeba. 1121 wels didgorSi didi<br />

gamarjvebis Semoqmedi mefe daviTia.<br />

43


42. 32a - 23a = 320 - 230 = 90.<br />

43. 1ab0 saxis ricxvebis odenoba ase daviTvaloT: cifri a SeiZleba SeirCes nebismierad<br />

aTi cifridan _ 0; 1; 2; 3; 4; 5; 6; 7; 8; 9 _ sul 10 SesaZlebloba. aseve aTi SesaZlebloba<br />

aqvs b cifris arCevasac. amitom sul asi ricxvi gveqneba _ 10 . 10=100.<br />

44. amowerilia pirveli eqvsi naturaluri ricxvis kvadrati.<br />

52. 9 cifriT gadainomreba pirveli gverdi, 180 cifriT _ Semdegi 90 gverdi, 2103<br />

cifriT _ Semdegi 701 gverdi; amrigad, gvaqvs 800 gverdi, anu 400 furceli.<br />

jgufuri muSaobis proeqti<br />

mizani:<br />

• kanonzomierebis aRmoCena da gavrceleba;<br />

• kritikuli azrovnebis, msjelobisa da dasabuTebis unaris gamomuSaveba.<br />

jgufuri muSaoba aris saswavlo procesis organizaciis iseTi forma, roca xdeba<br />

moswavleTa jgufebad dayofa da jgufebs eZleva saziaro kompleqsuri davaleba.<br />

davaleba miznad isaxavs moswavleebis CarTvas TanamSromlobaSi. jgufuri davaleba<br />

moswavleebisgan amocanis erToblivad gadaWras, an saerTo produqtis Seqmnas unda<br />

moiTxovdes. jgufSi moswavleTa odenoba davalebis specifikiT unda ganisazRvros.<br />

moswavleebi SeiZleba daiyos sam jgufad. jgufebs erTnairi davaleba eZleva _<br />

Seadginon ricxvebis xarisxebis `bolo cifris~ cxrili. TiToeul jgufSi davalebebis<br />

ganawileba jgufis moswavleebzea damokidebuli. SeiZleba erTma moswavlem<br />

cxrilis romelime erTi striqonis Sedgenasa da Sesabamisi kanonzomierebis aRmo-<br />

Cenaze ifiqros; Semdeg moxdes am striqonebis `gaerTianeba~ erT cxrilSi da kanonzomierebebis<br />

erToblivi prezentacia. amrigad, am jgufuri muSaobis Sesrulebisas<br />

TiTToeul jgufSi moswavleTa ricxvi SeiZleba 6-s ar aRematebodes. maswavlebeli<br />

afasebs mTlianad jgufis muSaobas. Tumca, is valdebulia Tvali adevnos am muSaobis<br />

process da gamorCeviT aRniSnos yvelaze produqtiuli monawileebi. prezentacias<br />

jgufis erT-erTi wevri warmoadgens. sxvadasxva jgufis Sedegebi Sedardeba<br />

erTmaneTs da imarTeba diskusia mTeli klasis monawileobiT. mxedvelobaSi SeiZleba<br />

miviRoT warmodgenili magaliTebis odenobac, romlebic kanonzomierebebis gamoyenebiT<br />

xarisxebis bolo cifrebis povnas exeba. gamarTuli diskusiisas deduqciuri<br />

dasabuTebis elementebic iqneba gamoyenebuli, romlebsac maswavlebelma unda yuradReba<br />

miaqcios da Sefasebisas gaiTvaliswinos.<br />

44


mizani.<br />

§ 1.2. naturaluri ricxvebis gayofa. gayofadobis niSnebi<br />

• poziciuri sistemis gamoyenebiT naturaluri ricxvis gayofis procedurebis<br />

Catarebis unarebis ganviTareba; gamoyeneba praqtikul amocanebSi.<br />

• deduqciuri msjelobis Catarebis unaris ganviTareba gayofadobis niSnebis ganxilviT.<br />

meore gadamuSavebul variantSi, eqspertTa mosazrebebis gaTvaliswinebiT ramdenime<br />

paragrafi gavaerTianeT. gayofis algoriTmi calke ar aris warmodgenili. viziarebT<br />

maT mosazrebas, rom am algoriTmis warmodgena a=bq+r, 0≤r


18. TiToeuls imdeni moneta aqvs, ramdenjerac 150 TeTri metia (10+20) TeTrze:<br />

150:30=5 — xuT-xuTi moneta hqoniaT.<br />

19. wina amocanis analogiuria, 200:(20+5)=8 — rva-rva mo neta.<br />

21. am ricxvTagan umciresi aRvniSnoT x-iT, maSin<br />

x+(x+2)+(x+4)+(x+6)+(x+8)+(x+10)=1326<br />

6x+30=1326<br />

x=216.<br />

22. a) 13·4=52; b) 13·4+1=53.<br />

23. mocemulobis Tanaxmad, yuTebis odenobaze erTiT naklebi ricxvi 6-is jeradicaa<br />

da 7-isac, Tanac 50-ze naklebia. aseTi ricxvia 42. maSasadame, 43 yuTi yofila.<br />

24. 25-is 7-ze gayofisas naSTi 4-ia, e. i. nika meoTxe yofila.<br />

25. 366=7·52+2.<br />

27. gaiTvaliswineT, rom 2009 wlis 1 ianvari iyo xuTSabaTi. aTvla SeiZleba sxva<br />

wlidanac daiwyoT isargebleT Semdegi informaciiT _ 2008 weli nakiani weli iyo;<br />

nakian weliwadSi 366 dRea, aranakianSi _ 365 dRe. 2007 wlis 1 ianvari iyo orSabaTi.<br />

28. gamoiyeneT jgufuri muSaobisas miRebuli cxrili da SeamowmeT 4-iT dabo-<br />

loebuli ricxvis axarisxebisas bolo cifrisTvis SemCneuli kanonzomiereba —<br />

kentmaCvenebliani xarisxis bolo cifria 4, luwmaCveneblianisa ki — 6. amitom<br />

a) 10-ze gayofisas naSTi 4-ia, Tu xarisxis maCvenebeli kentia — aseTi xarisxebis<br />

odenoba 15-ia;<br />

b) luwmaCvenebliani xarisxebis odenoba 14-ia;<br />

g) naSTi 8 arc erT SemTxvevaSi ar gvxvdeba — rviT daboloebuli oTxis xarisxi<br />

ar arsebobs.<br />

29. wina amocanis analogiurad gamoiyeneT `bolo cifris cxrili~.<br />

a) 1-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4-is jeradia, aseTi<br />

(mocemul SemTxvevaSi) 11-ia;<br />

11-ia;<br />

11-ia;<br />

12-ia;<br />

b) 9-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4k+2 saxisaa — aseTi<br />

g) 3-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maC ve neb lebi 4k+3 saxisaa — aseTic<br />

d) 7-iT bolovdeba 7-is is xarisxebi, romelTa maCve neb lebi 4k+1 saxisaa — aseTi<br />

e) 7-is arc erTi xarisxi 6-iT ar bolovdeba.<br />

30. Tu a=5n+r, b=5q+r, maSin a–b=5(n–q) — iyofa.<br />

46


31. vTqvaT, samive biWs erTad n burTi ergo, maSin n iyofa 3-ze; cxrave gogonas<br />

ki — m burTi, maSin m iyofa 9-ze da, amitom, m iyofa 3-zec. Tu n+m=20, maSin 20ic<br />

unda iyofodes 3-ze, rac ar sruldeba. amrigad, SeuZlebelia maT hqonodaT 20<br />

burTi.<br />

32. fanqris fasic da kalmis fasic luwi ricxvebia, lu wia nayidi rveulebisa da<br />

albomebis odenobebic. amrigad, na vaW ris Rirebulebac, rogorc luwi ricxvebis jami<br />

— luwia; 557 ki kentia. amrigad, gamyidveli Secda.<br />

33. a) TiToeuli ricxvi iyofa 3-ze — cifrebis jami iyofa 3-ze;<br />

b) 6-ze gaiyofa mxolod 132 da 312 — orive luwicaa da 3-is jeradic;<br />

g) 9-ze arc erTi ar gaiyofa — cifrTa jami (6) ar iyo fa 9-ze.<br />

34. a) 999998; b) 999999; g) 999995; d) 999999; e) 999990.<br />

35*. jer vipovoT im ricxvebis odenoba, romlebic 2-ze an 3-ze (erT-erT ricxvze<br />

mainc) iyofa; 2-is jeradia yoveli meore naturaluri ricxvi — aseTTa odenoba 500ia;<br />

3-is jeradia yoveli mesame naturaluri ricxvi — maTi odenobaa 333; 500+333<br />

jamSi 6-is jeradi ricxvebi orjeraa daTvlili, maTi odenobaa 166.<br />

miviReT, rom 1-dan 1000-mde im ricxvebis odenoba, romelic arc 2-ze da arc 3-ze<br />

ar iyofa, aris 1000-(500+333-166)=333.<br />

36. 1·2·3·4·5· ... ·10·11·12·13 — am TanamamravlTa Soris aris 2, 5 da 10, romelTa<br />

namravlia 100. amitom namravlis bolo ori cifri nulebia.<br />

37. a) dasaxelebul Tanamamravlebs Soris gamovyoT iseTi wyvilebi, romlebic<br />

nuliT daboloebul ricxvebs mogvcemen: 2 da 5; 4 da 15; 1 da 10 — sul sami. isini<br />

mxolod sami nuliT daboloebul ricxvs warmogvidgenen.<br />

38. ricxvi rom iyofodes 45-ze, is 9-zec unda iyofodes da 5-zec, amitom cifrTa<br />

jami 9-is jeradi unda iyos da bolo cifri ki — 0 an 5. saZiebeli ricxvebia:<br />

123840, 123345.<br />

39. gamoviyenoT 3-ze gayofadobis niSani da miviRebT, rom 3-is jeradia 8·10 7 +1;<br />

3·10 4 +2·10 2 +1; 2·10 n +1.<br />

47


mizani<br />

48<br />

§ 1.3. martivi da Sedgenili ricxvebi.<br />

udidesi saerTo gamyofi da umciresi saerTo jeradi<br />

• naturalur ricxvTa klasifikaciis warmodgena da misi gamoyeneba.<br />

• ariTmetikis ZiriTadi Teoremis propedevtika. misi gamoyeneba umciresi saerTo<br />

jeradisa da udidesi saerTo gamyofis povnisas.<br />

• praqtikuli amocanebis amoxsnisas udidesi saerTo gamyofisa da umciresi saer-<br />

To jeradis gamoyenebis unaris ganviTareba.<br />

naturalur ricxvTa klasebad dayofa _ martiv ricxvTa klasi, ricxvi 1, Sedgenil<br />

ricxvTa klasi _ mniSvnelovan rols TamaSobs ricxvTa Teoriasa da mis gamoyenebebSi.<br />

amitom maT Sesaxeb warmodgenebis gaRrmavebasa da gafarToebas me-7 klasSic<br />

vagrZelebT.<br />

erT-erTi mniSvnelovani sakiTxi, romelic martiv ricxvTa klasTan aris dakav-<br />

Sirebuli, aris imis dadgena, martiv ricxvTa klasi usasruloa, Tu ara.<br />

maswavleblebi sasurvelia icnobdnen evklides Teoremis damtkicebas ([5], gv. 49),<br />

romelic sawinaaRmdegos daSvebis meTodiT tardeba.<br />

paragrafi sami nawilisgan Sedgeba; TiToeul nawils Sesabamis amocanebTan erTad<br />

SeiZleba TiTo gakveTili davuTmoT.<br />

pasuxebi da miTiTebebi:<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16<br />

4 3 1 2 4 1 3 3 4 1 2 4 3 2 4 2<br />

17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 20 30<br />

2 4 2 2 4 2 2 3 2 4 2 3 4 2<br />

14. n=2 3 ·3 2 — am ricxvis gamyofebia 1, 2, 3, 4, 6, 8, 9, 12, 18, 24, 36, 72 — sul 12<br />

gamyofi.<br />

36. pirvel rva aTeulSi cxriani rvajer gvxvdeba 9; 19; ...; 79; mecxreSi — orjer:<br />

89; 90; meaTeSi — aTjer; 91, 92, ..., 99, e. i. sul ocjer.<br />

37. am ricxvs 5-is garda sxva martivi gamyofic Tu aqvs, maSin mas oTxi gamyofi<br />

eqneba (ix. amocana 7). amrigad, es ricxvia mxolod 5 2 , anu 25 — gamyofebia 1; 5;<br />

25.<br />

38. ricxvi, romelic 21-ze iyofa, gaiyofa 3-zec da 7-zec. amrigad, misi gamyofebia<br />

1; 3; 7; 21. am ricxvebisgan gansxvavebuli p martivi gamyofi rom hqonoda, kidev sul<br />

cota oTxi gamyofic eqneboda — p, 3p, 7p, 21p. amrigad, saZiebeli ricxvis martiv<br />

mamravlebad daSlaSi 3 an 7 orjer mainc monawileobs. 3 unda gamoiricxos — maSin<br />

ricxvi 9-ze gaiyofoda. amrigad, gameordeba 7. Sesabamisad, gamyofebi iqneba: 1; 3;<br />

7; 21; 49; 147, TviT ricxvia 147.<br />

39. radgan x ricxvi orze metia, x–1 da x+1 ricxvebi erTze metia da (x–1)(x+1)<br />

namravls sami gamyofi mainc aqvs — 1, x–1, x+1 — amitom Sedgenili ricxvia.


40. m=n+14 — amis gaTvaliswinebiT gveqneba.<br />

A B A-sa da B-s<br />

SeniSvnebi<br />

Sedareba<br />

m–10 n A>B m–10=n+14–10=n+4<br />

m n+20 A


50. es ricxvi iqneba usj(4;5;7)+3=143.<br />

51. 4 -sa da<br />

5<br />

-ze gayofa 37 -sa da<br />

41<br />

-ze gamrav le bas niSnavs, amitom saZiebeli<br />

37 41<br />

4 5<br />

ricxvi 4-zec unda iyofodes da 5-zec — aseT ricxvebSi umciresia 20.<br />

52. Tu a ar aris p-s jeradi, maSin usg(a; p)=1, usj(a; p)=ap; Tu a aris p-s jeradi,<br />

maSin usg(a; p)=p, usj(a; p)=a.<br />

53. mocemuli ricxvebi unda iyos 9m da 9n saxis, sadac m da n Tanamartivebia.<br />

vTqvaT, 9m


sakontrolo wera #1<br />

(sakontrolo weris variantebis nimuSebi)<br />

I varianti<br />

1. ipoveT 76-is 12-ze gayofisas miRebuli ganayofisa da naSTis jami.<br />

1) 6 2) 8 3) 12 4) 10.<br />

2. x ricxvis 5-ze gayofisas naSTSi miiReba 2. ipoveT (x+6)-is 5-ze gayofisas<br />

miRebuli naSTi.<br />

1) 2 2) 4 3) 1 4) 3.<br />

3. x martivi ricxvia, x≠2 da x≠3. ipoveT 6x-is gamyofebis ricxvi.<br />

1) 4 2) 8 3) 12 4) 16.<br />

4. a da b gansxvavebuli martivi ricxvebia. mocemulia tolobebi:<br />

I. usg (a; b)=1, II. usj (a; b)=ab,<br />

III. usg (a; b)=a, IV. usj (a; b)=1.<br />

maTgan WeSmaritia<br />

1) mxolod I 2) III 3) IV 4) I da II.<br />

5. ipoveT umciresi naturaluri ricxvi, romelic 3-ze, 5-ze da 7-ze gayofisas<br />

naSTSi 2-s iZleva.<br />

6. saskolo Sejibrebaze 36 gogona da 96 vaJi gundebadaa dayofili. gundebSi<br />

mxolod gogonebi an mxolod vaJebia.<br />

gundebSi moTamaSeTa odenobebi erTi da igivea. moTamaSeTa ra udidesi o de no ba<br />

SeiZleba iyos TiToeul gundSi? ramdeni gundi Camoyalibdeba am Sem Txve vaSi?<br />

II varianti<br />

1. ipoveT is a ricxvi, romlis 17-ze gayofisas miiReba ganayofi 3 da naSTi 2.<br />

1) 51 2) 50 3) 53 4) 54.<br />

2. x ricxvis 7-ze gayofisas miiReba naSTi 6. ra naSTi miiReba (x+2)-is 7-ze gayofisas?<br />

1) 1 2) 8 3) 2 4) 3.<br />

3. x martivi ricxvia, x≠3 da x≠7. ipoveT 21x-is gamyofebis ricxvi.<br />

1) 2 2) 8 3) 4 4) 16.<br />

4. x da y gansxvavebuli martivi ricxvebia. mocemulia tolobebi:<br />

I. usg (x; y)=y II. usg (x; y)=xy, III. usj (x; y)=xy,<br />

IV. usg (x; y)=1, V. usj (x; y)=1.<br />

maTgan WeSmaritia:<br />

1) II da III 2) III da IV 3) I 4) V.<br />

5. ipoveT umciresi naturaluri ricxvi, romelic 5-ze, 7-ze da 11-ze gayofisas<br />

naSTSi 2-s iZleva.<br />

6. or punqts Soris boZebi yovel 45 m-is manZilze iyo gan la gebuli. es boZebi<br />

axliT Secvales da isini erTmane Tis gan yovel 60 m-Si ganalages. ipoveT manZili<br />

pirveli punq ti dan uaxloes boZamde, romelic Zveli boZis adgilasaa dar Wo bili.<br />

51


Sefasebis sqema<br />

pirveli oTxi amocanidan TiToeulSi swori pasuxis Ser Ceva Sefasdeba 1 quliT.<br />

me-5 da me-6 amocanebidan Ti To euli – 3 quliT. am ori amocanis Sefasebisas Se iZ le ba<br />

gamoviyenoT 1 an 2 qulac im SemTxvevaSi, roca amocanis na wilia amox s nili – amoxsna<br />

bolomde ar aris miyvanili.<br />

magaliTad, Tu me-5 amocanaSi napovnia dasaxelebuli Tvisebis raime naturaluri<br />

ricxvi (romelic umciresi ar aris), SeiZleba es amoxsna 2 quliT Sefasdes.<br />

sakontrolo weris variantebis nimuSebSi SemoTavazebuli zogierTi amocanis<br />

amoxsnebi:<br />

36 2<br />

18 2<br />

9 3<br />

3 3<br />

1<br />

5. aseTi ricxvia 5·7·11+2=387.<br />

52<br />

96 2<br />

48 2<br />

24 2<br />

12 2<br />

6 2<br />

3 3<br />

1<br />

I varianti<br />

5. aseTi ricxvia 3·5·7+2=107.<br />

6. movZebnoT 36-isa da 96-is saerTo gamyofebs Soris udidesi:<br />

usg (36; 96)=2·2·3=12.<br />

maSasadame, gundebSi SeiZleba iyos sul didi 12-12 moTamaSe.<br />

aseTi odenobebis moTamaSeTa gundebis odenoba iqneba 11. maTgan<br />

3 — gogonebisa da 8 — vaJebis.<br />

II varianti<br />

6. unda movZebnoT 45-isa da 60-is umciresi saerTo jeradi.<br />

45 $ 60<br />

usj (45; 60)=<br />

=<br />

45 $ 60<br />

180<br />

usg ( 45; 60)<br />

15<br />

= .<br />

(SeiZleba es usj movZebnoT 45-isa da 60-is martiv mamravlebad daSlis gzi-<br />

Tac).<br />

saZiebeli manZili 180 metria.


§ 1.4. mTeli ricxvebi<br />

mizani<br />

• mTeli ricxvis Sesaxeb pirveli warmodgenebis Seqmna<br />

• mTeli ricxvebis praqtikuli interpretaciebis gaazreba urTierTmopirdapire<br />

situaciebis aRwerisas. mTeli ricxvebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />

• mTeli ricxvebis TvalsaCino warmodgenis gaazreba.<br />

erovnuli saswavlo gegmis mixedviT paragrafSi mocemuli masala axali unda iyos<br />

moswavleTaTvis, Tumca, yoveldRiur cxovrebaSi maT aucileblad SexvedriaT situaciebi,<br />

roca uaryofiTi mTeli ricxvebis gamoyeneba xdeboda, am gamoyenebebze saubriT<br />

iwyeba paragrafis Teoriuli nawili da igi moswavleebTan saubrisTvis SeiZleba<br />

gamoviyenoT. saubaric moswavleTa monawileobiT SeiZleba warimarTos. magaliTad,<br />

visaubroT moswavleebTan zamTarSi haeris temperaturis Sesaxeb, xom ar icnoben<br />

isini Termometrs, romliTac haeris temperaturas vzomavT, ra SemTxvevaSi vityviT,<br />

rom haeris temperatura –5 0 -ia _ Termometri am dros 0-s qvemoT 5 0 -s uCvenebs. gadacemis<br />

meTodika konkretul-induqciuri unda iyos; maSasadame, axlis gagebis safuZveli<br />

moswavleTa cxovrebiseuli gamocdileba da sakoordinato wrfeze Tvalsa-<br />

Cino warmodgenebi unda iyos. sidideTa cvlilebis dasaxasiaTeblad axali ricxvebis<br />

aucilebloba moswavleTa azrovnebaSi ganzogadebas, sayofacxovrebo enaSi (zogjer,<br />

lakonurobis mizniT) `moqnili~ maTematikuri terminologiis damkvidrebas ukavSirdeba.<br />

magaliTad, Cveulebriv enaze _ temperatura nuls qvemoT 3 0 , maTematikurad _<br />

temperatura: –3 0 .<br />

axali ricxvebis Semotanis motivaciis procesis gaazreba ar mTavrdeba am paragrafSi.<br />

igi Semdeg paragrafebSi moqmedebebis (mag. gamoklebis) operaciis warmodgenisas<br />

grZeldeba.<br />

cxadia, maswavlebelma ar unda Caataros leqcia mTeli ricxvebis Sesaxeb, moyves<br />

Teoriuli nawilis Sinaarsi; saWiroa saubari moswavleebTan _ Sesabamisi kiTxvebis<br />

dasma, pasuxebis mosmena. mniSvnelovania Semajamebeli sja-baasi mTel ricxvTa zogierTi<br />

Tvisebis Sesaxeb.<br />

mniSvnelovania mopirdapire ricxvebis gaazreba.<br />

pasuxebi da miTiTebebi<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 24<br />

4 4 2 4 2 2 3 4 3 3<br />

7.<br />

8.<br />

9.<br />

19. a) 12; b) 6; g) 18; d) 0.<br />

20. koordinatebi moimatebs or-or erTeuls.<br />

25. 2a=12, a=6.<br />

53


mizani<br />

54<br />

§ 1.5. mTeli ricxvis moduli (absoluturi mniSvneloba).<br />

mTeli ricxvebis Sedareba<br />

• mTeli ricxvebis Tvisebebis Sesaxeb codnis ganmtkiceba.<br />

• mTeli ricxvebis geometriuli warmodgenebis gamoyeneba dalagebis mimarTebis<br />

SemoRebisas.<br />

vagrZelebT mTeli ricxvebis Tvisebebis Seswavlas, geometriuli warmodgenis<br />

gamoyenebebs. ricxviTi wrfis saSualebiT Semogvaqvs dalagebis mimarTeba mTel ricxvTa<br />

simravleSi.<br />

aqac SeiZleba praqtikuli interpretaciebis gamoyeneba; magaliTad, haeris temperaturis<br />

gamzomi Termometri SeiZleba ricxviTi wrfis analogiurad ganvixiloT.<br />

moswavleebs SeiZleba SevTavazoT kiTxvebi, romlebic maT daafiqrebs uaryofiTi<br />

ricxvebis Sedarebaze;<br />

_ ra temperaturaa Tqveni azriT meti 3 0 yinva, Tu 5 0 yinva, –3 0 , Tu –5 0 ?<br />

#1 _ #6, #10 amocanebis amosaxsnelad sasurvelia SedarebiT susti moswavleebi<br />

moiwvioT _ es saSualebas mogcemT CarToT isini saswavlo procesSi, miTumetes, rom<br />

es amocanebi maTTvis sruliad misawvdomia da iolad dasaZlevi; #7 _ #8 amocanebi<br />

iTxovs meti informaciis damuSavebas, xolo #9, #12, #13 amocanebis amosaxsnelad<br />

saWiroa kanonzomierebis SemCneva, ganzogadeba, debulebis saxiT Camoyalibeba.<br />

paragrafs SeiZleba mxolod 1 saaTi davuTmoT.<br />

pasuxebi da miTiTebebi:<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 16<br />

3 4 3 4 3 1 4 3 2 3 1 2<br />

17. a)<br />

b)<br />

22. a) a>b; b) |a|>|b|.<br />

23. a) a>b; b) |a|


mizani<br />

§ 1.6. mTeli ricxvebis Sekreba da gamokleba<br />

• mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis TvalsaCinod warmodgenis saSualebiT<br />

am operaciaTa aTviseba, mTel ricxvTa simravleze moswavleTa warmodgenebis gafar-<br />

Toeba.<br />

• mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis praqtikuli gamoyenebebis unarebis<br />

ganviTareba.<br />

SesavalSi aRvniSneT, rom ricxvis cnebis gafarToebis algebruli gza ar emTxveva<br />

skolaSi ricxviTi sistemebis swavlebis Tanamimdevrobas. es sakiTxi kargad aris axsnili<br />

kolmogorovisa [21] da froidentalis [38] wignebSi.<br />

mTel ricxvebze moqmedebebis wesebis `receptulobisa~ da praqtikasTan naklebi<br />

kavSirebis Sesaxeb kolmogorovTan ([21], gv. 21) vkiTxulobT: `dabal klasSi kiTxva<br />

_ SeiZleba Tu ara ricxvs, romelic naklebia, gamovakloT meti ricxvi; SeiZleba Tu<br />

ara, magaliTad, 3-s gamovakloT 5 _ iwvevs gamococxlebas moswavleebSi da maswavleblis<br />

kargi xelmZRvanelobiT SeiZleba gaxdes uaryofiT ricxvebze moqmedebebis<br />

swavlebis dasawyisi. magram konkretul gamoyenebebTan kavSiris gareSe es yvelaferi<br />

gasarTob TamaSad aRiqmeba.<br />

sakiTxi _ SeiZleba Tu ara 3 orze gavyoT, ufro bunebrivad moeCveneba moswavleebs.<br />

maswavleblis daxmarebis gareSec am sakiTxis aRqma ufro advilia dawyebiT<br />

klasebSi; rom gavyoT 3 vaSli, erT-erTi unda Suaze gavWraT da miviRebT erTnaxevar<br />

vaSls~. amitom kolmogorovs ufro bunebrivad miaCnia ricxvebis swavlebis is Tanamimdevroba,<br />

romelic istoriulad Camoyalibda (swavlebis Tanamimdevroba emTxveva<br />

istoriuli ganviTarebis Tanamimdevrobas).<br />

SevecadeT e. w. dadebiTi da uaryofiTi muxtebis, valisa da qonebis, ricxviTi<br />

wrfis gamoyenebiT, TvalsaCinod warmogvedgina mTeli ricxvebis Sekrebisa da gamoklebis<br />

operaciebi.<br />

nu movTxovT moswavleebs Sekrebisa da gamoklebis wesebis zepirad gameorebas _<br />

mTavaria moswavles hqondes wesebis swori gamoyenebis unari, romelic TvalsaCino<br />

warmodgenebiT uyalibdebaT.<br />

SeiZleba maswavlebelma sxva praqtikuli interpretaciebic moiSvelios. magali-<br />

Tad, dRis ganmavlobaSi temperaturis cvlileba zamTris romelime dRes _ diliT<br />

SeiZleba temperatura nuls qvemoT iyos, Semdeg gaizardos, saRamos isev Semcirdes.<br />

es procesi SeiZleba mTeli ricxvebis SekrebiTa da gamoklebiT warmoadginos maswavlebelma.<br />

SeiZleba Sesabamisi plakatic ki moitanos skolaSi (sadac miTiTebuli<br />

iqneba dRis ganmavlobaSi temperaturis cvlileba) da moswavleebTan erTad imsjelos<br />

am cvlilebis Sesaxeb, es cvlilebebi mTel ricxvebze moqmedebebiT aRweros.<br />

paragrafs SeiZleba daeTmos sami gakveTili. amocanebi ise gaanawileT, rom erTi<br />

tipis savarjiSoebi gadabmulad ar sruldebodes. magaliTad, 22-e savarjiSos a) Sei-<br />

Zleba gakeTdes klasSi, b) da g) _ mieces davalebad, 23-is a) da b) _ klasSi, g) da<br />

d) _ davalebad da a. S.<br />

pasuxebi da miTiTebebi:<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12<br />

3 3 3 1 3 3 3 2 2 3 3 4<br />

13 14 15 16 17 18 19 20<br />

3 3 1 3 2 1 2 1<br />

55


7. 3) –5+7.<br />

8. gavixsenoT, rom • aRniSnavs –1-s, 0 ki — 1-s. amis gaTvaliswinebiT, swori pasuxia<br />

2) .<br />

9. gaiTvaliswineT, rom TiTo dadebiTi da uaryofiTi `muxti~, anu — nulia.<br />

amis gaTvaliswinebiT, swori pasuxia 2) –3.<br />

19. (a+(–4))-is Sesabamisi wertili mdebareobs A(a) wer ti lidan 4 erTeuliT marcxniv.<br />

20. b=a+3.<br />

32. a) (+)–(–)=(–) — arasodes, radgan (+)–(–)=(+)+(+)=(+);<br />

b) (+)–(+)=(+) — zogjer; magaliTad, 3–2=1, 2–3= –1;<br />

g) (–)–(+)=(–) — yovelTvis, radgan (–)–(+)=(–)+(–)=(–);<br />

d) (–)–(–)=(+) — zogjer; magaliTad, (–2)–(–5)=3, (–5)–(–2)= –3;<br />

e) (–)–(+)=(+) — arasodes, radgan (–)–(+)=(–)+(–)=(–);<br />

v) (+)–(+)=(–) — zogjer; magaliTad, 5–7=–2, 7–5=2;<br />

z) (+)–(–)=(+) — yovelTvis, radgan (+)–(–)=(+)+(+)=(+).<br />

42. a) 99–(–99)=99+99=198;<br />

b) 999–(–999)=999+999=1998.<br />

43. a) yoveli momdevno ricxvi winaze 3-iT naklebia;<br />

4; 1; –2; –5; –8; –11; –14; –17;<br />

b) yoveli momdevno ricxvi winaze 4-iT metia;<br />

–15; –11; –7; –3; 1; 5.<br />

44. moxvedraTa odenoba aRvniSnoT n-iT, acdenaTa odenoba m-iT, maSin qulebis<br />

odenoba iqneba — 7n+(–5)m.<br />

a) n=5, m=2, 35–10=25;<br />

b) n=2, m=5, 14–25=–11.<br />

46. WeSmaritia: b); g); v).<br />

56


mizani.<br />

§ 1.7. mTeli ricxvebis gamravleba da gayofa<br />

• mTeli ricxvebis Tvisebebis warmodgeniTa da gamoyenebiT gamravlebisa da gayofis<br />

operaciebis aRwera.<br />

wina paragrafSi naxseneb `receptulobaze~ ufro metad `receptuli~ xasiaTisaa<br />

mTeli ricxvebis gamravlebisa da gayofis wesebi. am operaciebis SemoReba Sekrebisa<br />

da gamoklebis (magaliTad, jeradi Sekreba _ gamravleba) operaciebze dayrdnobiT,<br />

naturalur ricxvebze moqmedebaTa Tvisebebis (magaliTad, gadanacvlebadobis, ganrigebadobis<br />

gavrcobis saSualebiT mimdinareobs.<br />

gamravlebisas `niSnebis wesis~ aTviseba gacilebiT swrafad mimdinareobs, vidre,<br />

magaliTad, mTeli ricxvebis gamoklebis operaciis Catareba. nu movTxovT moswavleebs<br />

am wesebis raime saxiT dasabuTebis warmodgenas.<br />

amocanebis amoxsnisas ecadeT zogierTi moqmedeba moswavleebs zepirad SeasrulebinoT<br />

_ amiT gaaxsenebT moqmedebaTa Tvisebebsac da cota gaaxalisebT gamoTvlebTan<br />

dakavSirebul mosawyen procedurebs, SesaZlebloba mogecemaT mTeli klasi<br />

CarToT ganxilvebSi, SeajibroT moswavleebi swraf gamoTvlebSi.<br />

Zalian saintereso savarjiSoa 11 _ aq ar arsebobs SekiTxvaze calsaxa pasuxi,<br />

radgan ar aris miTiTebuli Sefasebis raime SezRudva, amitom yoveli swori Sefaseba<br />

SeiZleba misaReb pasuxad CaTvaloT; Tumca saintereso iqneba, Tu moswavleebs SemoTavazebuli<br />

Sefasebebidan yvelaze `zusts~ SearCevinebT. magaliTad,<br />

a) –24⋅35≈-20⋅40=-800<br />

-24⋅35>24⋅40=-960<br />

-24⋅35


mizani<br />

58<br />

§ 1.8. simravle. qvesimravle<br />

• simravlis, qvesimravlis, carieli simravlis cnebebis aRwera da maTi sxvadasxva<br />

gamoyenebis unaris ganviTareba<br />

• ricxviT simravleebs Soris mimarTebebis warmodgenisas simravluri enis gamoyenebis<br />

daufleba<br />

paragrafs SeiZleba ori gakveTili davuTmoT. pirveli gakveTili SeiZleba Sereuli<br />

tipis iyos; mimdinareobs wina gakveTilze axsnili masalis aTvisebis Semowmeba, ganmtkiceba.<br />

SeiZleba amoixsnas damatebiTi amocanebidan ramdenime Sesabamisi amocana. amis<br />

Semdeg gadavdivarT simravlis cnebis aRweris procesze. es procesic SeiZleba moswavleTa<br />

monawileobiT daigegmos. Tavidanve miaqcieT yuradReba imas, rom simravle<br />

SeiZleba erTi, ori, an meti elementisgan Sedgebodes, an ar hqondes elementi, rom<br />

simravle ganisazRvreba raRac TvisebiT, romelic axasiaTebs gansaxilvel obieqtebs<br />

da mxolod maT (maxasiaTebeli Tviseba). garkveuli Tvisebebis miTiTebiT moswavleebi<br />

asaxeleben simravles, romelsac am Tvisebis mqone yvela obieqti qmnis. magaliTad,<br />

SeiZleba moswavleebTan ganvixiloT naturaluri ricxvebi da mivuTiToT Tviseba _<br />

`iyos martivi~. moswavleebi TviTon adgenen simravles, romelic Sedgeba yvela martivi<br />

_ 2; 3; 5; 7; ... ricxvisgan.<br />

simravleTa Teoriis sawyisi elementebis swavleba xels uwyobs maTematikis sxvadasxva<br />

nawilis erTianobis gaazrebas. zogierTi simravlisTvis specialuri aRniSvnebi<br />

Semogvaqvs. am aRniSvnebis gamoyeneba momavalSi moswavleebs xSirad mouwevT.<br />

maswavlebelma ar unda ifiqros, rom aRniSnuli masaliT moswavleebs simravleTa<br />

Teorias vaswavliT skolaSi _ am Teoriis sawyisi cnebebis gadmocema damxmare saSualebaa.<br />

simravleebTan dakavSirebiT asoebis gamoyeneba maTematikuri niSnebis gamoyenebis<br />

erT-erTi mniSvnelovani magaliTia _ aso aRniSnavs, gansazRvravs `sagans~ _<br />

konkretul simravles an am simravlis elements. momavalSi ufro xSirad mogviwevs<br />

im SemTxvevebis ganxilva, roca aso simravlis nebismieri elementebis aRsaniSnavad<br />

gamoiyeneba (cvladi; ix., mag. [11]); magaliTad, Canaweri `x nebismieri naturaluri<br />

ricxvia~, niSnavs, rom ar SeiZleba iyos 1, 2, 3 an romelime sxva naturaluri ricxvi,<br />

erT-erTi yvelaze gavrcelebuli Secdoma, rac simravleTa swavlebisas gvxvdeba es<br />

erTelementiani simravlis Tavis elementTan gaigivebaa _ xSirad moswavle fiqrobs,<br />

rom {a} da a erTsa da imave obieqts warmogvidgens. saTanado amocanebis ganxilviT<br />

mniSvnelovania am sakiTxze moswavleTa yuradReba gansakuTrebiT gaamaxviloT _<br />

{a}∈a. am momentis aTvisebis xarisxs me-6 testis amoxsniT SeamowmebT.<br />

meore gavrcelebuli Secdomaa simravluri CarTvisa da mikuTvnebis niSnebis araswori<br />

gamoyenebebi _ moswavleebs erevaT erTmaneTSi ⊃ da ∈ niSnebi. am Secdomis<br />

prevencias movaxdenT 1-5, agreTve, 16 savarjiSoebis SesrulebiT.<br />

pasuxebi da miTiTebebi<br />

1 2 3 4 5 6 8 20<br />

2 1 4 3 4 1 4 2<br />

7. {ianvari, marti, maisi, ivlisi, agvisto, oqtomberi, dekemberi}.<br />

13. a) {2; 3; 5; 7; 11; 13; 17; 19; 23; 29; 31; 37; 41; 43; 47};<br />

b) {2; 4; 6; 8; 10; 12; 14; ... ; 48; 50};<br />

am simravleebis saerTo elementia mxolod 2.


15. sasruli simravleebia:<br />

g) N 3 — masSi sami elementia;<br />

d) N 6 — masSi eqvsi elementia;<br />

e) 5-ze meti da 9-ze naklebi mTeli ricxvebis simravlea — {6; 7, 8}, masSi sami<br />

elementia.<br />

16. a) N⊃N n ; b) N n ⊂N m ; g) N m ⊂N; d) Z⊃N; e) N n ⊂Z.<br />

17. N m–1 simravleSi m–1 elementia; pirobiT, m–1=9, m=10.<br />

18. N k ⊂N 7 ⇒ k≤7, anu k=1; 2; 3; 4; 5; 6; 7.<br />

19. N m ⊂N n ⊂N 6 , e. i. 1≤m≤n≤6; gveqneba (m; n) SesaZlo wyvilebi:<br />

(1; 1), (1; 2), (1; 3), (1; 4), (1; 5), (1; 6);<br />

(2; 2), (2; 3), (2; 4), (2; 5), (2; 6);<br />

(3; 3), (3; 4), (3; 5), (3; 6);<br />

(4; 4), (4; 5), (4; 6);<br />

(5; 5), (5; 6);<br />

(6; 6).<br />

20. Tu ricxvi iyofa 6-ze, is gaiyofa 3-zec, amitom B aris A-s qvesimravle —<br />

B⊂A.<br />

21. a) aseTi qvesimravle sami arsebobs. isini SeiZleba ase CavweroT:<br />

A 0 ={3k\ k∈N, 4≤k≤33};<br />

A 1 ={3k+1\ k∈N, 3≤k≤32};<br />

A 2 ={3k+2\ k∈N, 4≤k≤32}.<br />

b) A 0 , A 1 , A 2 simravleTagan TiToeulis nebismieri ori elementi 3-ze gayofisas<br />

erTsa da imave naSTs iZleva, amitom am elementebis sxvaoba iyofa 3-ze — naSTi<br />

nulia.<br />

22. A={1; 2; 3; 5; 6; 10; 15; 30};<br />

B={1; 2; 3; 6; 7; 14; 21; 42};<br />

a) saerTo elementebis simravlea {1; 2; 3; 6};<br />

b) {1; 2; 3; 5; 6; 7; 10; 14; 15; 21; 30; 42};<br />

g) {5; 10; 15; 30};<br />

d) {7; 14; 21; 42}.<br />

59


mizani<br />

60<br />

§ 1.9. venis diagramebi<br />

• simravleebis, simravleebze operaciebis (gaerTianeba, TanakveTa) TvalsaCinod<br />

warmodgenis unaris ganviTareba<br />

• amocanebis amoxsnis TvalsaCino xerxebis gamoyenebis unarebis ganviTareba.<br />

vecnobiT simravleebis TvalsaCino gamosaxvis xerxs _ venis daigramebs. venis diagramebiT<br />

warmovadgenT simravleTa gaerTianebasa da TanakveTas. venis diagramebs<br />

didi gamoyeneba aqvs _ maTi saSualebiT mravali amocana TvalsaCinod da martivad<br />

ixsneba.<br />

simravleebze operaciebis venis diagramebiT warmodgenisas yuradReba miaqcieT,<br />

rom yvela logikuri SesaZlebloba iyos ganxiluli; magaliTad, roca saubaria ori<br />

simravlis saerTo elementebis arsebobaze, an erT simravleSi iseTi elementebis arsebobaze,<br />

romlebic meore simravleSi ar Sedis. magaliTad, ori simravlis TanakveTis<br />

ama Tu im SemTxvevis gamosaxvasTan erTad moswavleebi ganixilaven sxva SemTxvvebsac<br />

da TanakveTis sxva SesaZleblobebsac Tavad warmoadgenen venis diagramebiT.<br />

simravleebis gaerTianebis SesaZlo SemTxvevebis ganxilvisas sayuradReboa saer-<br />

To elementebis arseboba _ isini axal simravleSi TiTo. TiTojer moiazreba. am<br />

SemTxvevaze yuradRebis miqceva momavalSi _ logikuri amocanebis amoxsnisas swori<br />

daskvnebis gamotanis sawindaria.<br />

paragrafis amocanebSi, garda ZiriTadi Temisa, mniSvnelovani yuradReba eqceva<br />

gayofadobasa da naSTebs _ magaliTad, amocanebi 10, 12, 13, 14, 15, 29, 30; amave Tematikas<br />

ganekuTvneba paragrafis boloSi SemoTavazebuli jgufuri muSaobis proeqtic.<br />

gTavazobT ramdenime amocanas uaryofiT ricxvebze moqmedebebis Tvisebebis gasaxseneblad<br />

_ amocanebi 20, 21, 22, 23, 24, 25, 27. Tematikis mravalferovneba saSualebas<br />

mogcemT gakveTili ise warmarToT, rom is ar iyos erTferovani, mosawyeni, amasTanave,<br />

SeZlebT gaiTvaliswinoT Tqveni klasis momzadebis specifika da meti yuradReba<br />

miaqcioT im masalas, romelic moswavleebs naklebad aqvT aTvisebuli. moswavleebTan<br />

mudmivi kontaqtiT, sakiTxebis erToblivi ganxilvebiT kidev ufro daazustebT arsebul<br />

xarvezebs moswavleTa codnaSi, codnis gamovlenis unarSi. es informacia Tqvens<br />

samomavlo muSaobas ufro mizanmimarTuls gaxdis.<br />

pasuxebi da miTiTebebi<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 10 18 19 20 21 22 26 27 29 30<br />

2 3 1 2 2 4 4 3 4 2 3 3 2 4 2 4 2 3<br />

9. A={1; 2; 7; 9; 10; 12; 15}, B={0; 3; 5; 6; 7; 8; 9; 11}.<br />

a) A∪B={0; 1; 2; 3; 5; 6; 7; 8; 9; 10; 11; 12; 15}; A∩B={7, 9};<br />

b) C SeiZleba SeirCes Semdegi simravleebidan: ∅, {7}, {9}, {7; 9};<br />

g) C∩(A∩B)=C.<br />

10. A={0; 1; 2; 3; 4}, B={0; 1; 2; 3; 4; 5; 6}, A∩B={0; 1; 2; 3; 4}.


11. a) A B<br />

b) A B g)<br />

C<br />

d) z) v) z)<br />

A B<br />

C<br />

12. A={3k| k∈N, 4≤k≤33};<br />

B={7n| n∈N, 2≤n≤14}.<br />

A∩B={21; 42; 63; 84} — sul oTxi elementi.<br />

13. orive mocemuli ricxvi warmovadginoT martivi mam rav le bis namravlis saxiT:<br />

210 231<br />

2 105 3 77<br />

2 3 35<br />

2 3 5 7 3 7 11<br />

210=2·3·5·7 231=3·7·11<br />

A={2; 3; 5; 7} B={3; 7; 11}<br />

A∩B={3; 7}.<br />

14. warmovadginoT mocemuli ricxvebis gamyofTa simrav le ebi:<br />

36—A={1; 2; 3; 4; 6; 9; 12; 18; 36};<br />

40—B={1; 2; 4; 5; 8; 10; 20; 40}.<br />

A∩B={1; 2; 4}.<br />

15. A={3k+1\ k∈N, 3≤k≤32}; B={3k+2\ k∈N, 3≤k≤32}; • A∪B aris 3k+1 an 3k+2 saxis<br />

orniSna ricxvTa simravle, anu im orniSna ricxvebis simravle, romlebic ar<br />

aris 3-is jeradi.<br />

17. a) A∩B=B b) A∪B=A.<br />

19. A={–6; –5; ...; 4}, B={–2; –1; ...; 9},<br />

A∩B={–2; –1; ...; 4}.<br />

24. a) 6+(–1); ; b) –3+2 .<br />

C<br />

A B<br />

C<br />

A B<br />

C<br />

A B<br />

C<br />

A B<br />

C<br />

61


29. m=9n=3(3n). 30. m=9n+6=3(3n+2).<br />

62<br />

jgufuri muSaobis proeqti<br />

es proeqti naSTTa ariTmetikis mniSvnelovani propedevtikaa, amitom mis Sesasruleblad<br />

maswavlebelma dro ar unda dainanos.<br />

1. • am simravleebs saerTo elementi ara aqvs — raime naturaluri ricxvis 5-ze<br />

gayofisas ori gansxvavebuli naSTi ar miiReba.<br />

• arsebobs — 5-is jeradi ricxvebi arc erT mocemul simravleSi ar Sedis.<br />

• magaliTad, ase: `simravle im naturaluri ricxvebisa, romlebic ar iyofa<br />

5-ze~.<br />

• magaliTad, ase: `5-is jeradi ricxvebi~. aRniSvnis SerCeva naSTis (0-is) mixedviT<br />

SeiZleba — A 0 .<br />

•<br />

A0 A1 A2 A3 A4 N<br />

2. wina amocanis analogiurad, n ricxvisTvis Sedgeba sim rav leebi<br />

A 1 ={nk+1| k∈Z, 0≤k}, ..., A n–1 ={n(k+1)–1| k∈Z, 0≤k}.


mizani<br />

§ 1.10. dadebiTi racionaluri ricxvebi<br />

• dadebiTi racionaluri ricxvebis warmosadgenad da Tvisebebis Sesaswavlad<br />

poziciuri sistemis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />

• dadebiTi racionaluri ricxvebis gamoyenebebis Sesaxeb codnis gaRrmaveba da<br />

gafarToeba<br />

• sxvadasxva formiT (procentiT, naturaluri ricxvebis SefardebiT, aTwiladebiT)<br />

dadebiTi racionaluri ricxvebis Cawerisa da gamoyenebis unaris ganviTareba.<br />

warmodgenili masala nawilobriv nacnobia moswavleebisTvis. amitom gadmocemisas<br />

moswavleTa aqtiuri monawileoba advilad miiRweva.<br />

erovnuli saswavlo gegmis mixedviT arauaryofiTi racionaluri ricxvebis Seswavlis<br />

Semdeg aTwiladebis swavleba mimdinareobas. Tumca, amas win uswrebs (ukve<br />

me-4 klaSi) propedevtikuli muSaoba wiladis Sesaxeb (Semodis naxevari, mesamedi,<br />

meoTxedi).<br />

Semdeg wlebSi konkretuli modelebis (wris, kvadratis marTkuTxedis) gamoyenebiT<br />

Semodis `wiladi~, `mniSvneli~, `mricxveli~, iswavleba wiladebis Sedareba, ricxvis<br />

nawilis povna, erTobliobis nawilis povna.<br />

swavlebis forma induqciuria _ xSiria TvalsaCino warmodgenebis, moswavleTa<br />

praqtikuli gamocdilebis gamoyeneba. amasTanave, wiladi ricxvebis swavlebis paralelurad<br />

mimdinareobs aTwiladebis swavlebis procesi, romelia poziciuri warmodgenis<br />

gaazreba naturalur ricxvebze Sesabamisi warmodgenebis gamoyenebiT advildeba.<br />

maTi praqtikuli gamoyenebebis sferoc gacilebiT farToa, ariTmetikuli moqmedebebis<br />

Sesruleba poziciuri sistemis gamoyenebiT ufro advilad Seiswavleba.<br />

aTwiladebze moqmedebebis Tvisebas eZleva induqciuri dafuZneba.<br />

paragrafSi warmodgenili masalis gadmocemisas mimdinareobs im codnis<br />

sistematizacia, romelic ukve aqvs me-7 klasels. upirveles yovlisa, es aris zomis<br />

metruli sistemis gameoreba, aTwiladebi da Cveulebrivi wiladebi. gansakuTrebiT<br />

mniSvnelovania am codnis praqtikuli amocanebis amoxsnebTan dakavSireba. amitom<br />

maswavleblebs vurCevT saswavlo procesSi gamoiyenon is amocanebi, magaliTad, #26,<br />

#27, romlebic dakavSirebulia sidideebs Soris kavSirebze _ metrebidan santimetrebze<br />

gadasvla, wamebidan _ saaTebze, kilogramebidan _ centnerebze da tonebze<br />

da a. S. amocanebi, romlebSic xdeba gadasvla m/wm-dan km/sT-ze da a. S.<br />

ukve SeiZleba codnis gaRrmavebis mimarTulebiT mivaRwioT saTanrigo erTeulebis<br />

gamoyenebiT ricxvebis Caweris unaris ganviTarebas.<br />

aTwiladebis gamoyenebebis istoriuli aspeqtebis win wamowevis mizniT, SesaZlebelia<br />

maswavlebelma Caataros saubari:<br />

`SevadaroT erTi da imave ricxvis ori Canaweri:<br />

2<br />

43<br />

da 2,43.<br />

100<br />

pirveli Seicavs 7 niSans, meore _ 4-s. meore Canaweri ufro `ekonomiuria~. XV<br />

saukuneSi aTwiladebis warmoSoba <strong>maTematika</strong>Si aRmoCenad aris miCneuli.<br />

SemdgomSi zomis aTobiTi sistemebis SemoRebisas am wiladebma didi gamoyeneba<br />

hpova~.<br />

paragrafSi gTavazobT mravalferovani Tematikis amocanebs: proporcia _ # #9,<br />

# #20, #21, wiladebze moqmedebebi _ @#10, #11, #12, #13, #17, #18, #19, poziciuri<br />

63


sistemaA _ #5, #6, #7, #8, Pprocentebi _ #1, #22, #23, sidideebs ASoris kavSirebi _<br />

#26, #27. es saSualebas mogcemT zogierTi moswavlis SesaZlo CamorCenis SemTxvevaSi<br />

masalis gameorebas meti praqtikuli datvirTva misceT. gansakuTrebuli yuradRebiT<br />

moekideT #16-s _ es kombinirebuli tipis amocanaa, saWiroa terminebis gaxseneba,<br />

SesaZlo mniSvnelobebis simravlis dadgena da analizi.<br />

pasuxebi da miTiTebebi:<br />

64<br />

1 2 3 4 5 6 7 8<br />

2 2 3 1 2 1 3 3<br />

14. gaviTvaliswinoT, rom ori naturaluri ricxvis Se far debis saxiT Cawerili<br />

ricxvi Caiwereba sasruli aT wi ladis saxiT mxolod im SemTxvevaSi, Tu es wiladi<br />

ukvecia da misi mniSvnelis gamyofi ar aris 2-isa da 5-isgan gansx va vebuli raime<br />

martivi ricxvi. amis gaTvaliswinebiT, usas ru lo aTwiladiT gamoisaxeba: 20 ;<br />

1<br />

;<br />

9 12<br />

sasruli aTwiladiT — 7 ;<br />

45<br />

; 59 ;<br />

8<br />

.<br />

20 12 32 125<br />

16. radgan n wesieri wiladia, n∈{1; 2; 3; 4}. amitom<br />

5<br />

a) n 5


mizani<br />

jgufuri muSaobis proeqti<br />

• maTematikis saskolo kursis cnebebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />

• maTematikis gamoyenebiT optimaluri variantis SerCevis unaris ganviTareba.<br />

1. sanimuSod warmogidgenT dagegmvis erT-erT variants: vTqvaT, avtobusis saSualo<br />

siCqarea 50 km/sT, maSin gzaSi yof nis droa sT, Sesabamisi gadasaxdeli Tanxa — ·25=37<br />

(lari), darCenili Tanxa — 123,2–37=85,2 lari rom gavyoT 25-ze, miviRebT Segrovili<br />

TanxiT iyalToSi yofnisTvis gan kuTvnil udides dasaSveb dros (saaTebSi).<br />

2. • 850-iT.<br />

• 500-iT.<br />

• niniko — 350:4=87,5;<br />

mariami — –300:4= –75;<br />

kote — –500:4= –125;<br />

giorgi — 200:4=50.<br />

• magaliTad, niniko — 1000+250-750-150<br />

mariami — 1000-400-750-150<br />

kote — 250-250+250-750<br />

giorgi — 250-150+250-150<br />

• 700-quliani an 1000-quliani. ajobebs 700-qulianis SekveTa, radgan mosalodnelia,<br />

rom is ufro martivi iqneba, vidre 1000 quliani. Tumca, Tavad ninikoc,<br />

SesaZloa, kidev moipovebs qulebs, amitom 1000 quliani SekiTxvis SekveTis riskic<br />

gamarTlebulia.<br />

65


mizani<br />

66<br />

§ 1.11. racionaluri ricxvebi<br />

• dadebiTi da uaryofiTi racionaluri ricxvebis simravleebis warmodgena; maTze<br />

moqmedebebis aRwera<br />

• dadebiTi da uaryofiTi racionaluri ricxvebis praqtikuli gamoyenebebis unaris<br />

ganviTareba.<br />

es paragrafi ajamebs ricxvis cnebis gafarToebis or sqemas, romelic saxelmZRvaneloSia<br />

warmodgenili. faqtobrivad, ricxvis cnebis gafarToebis algebruli Tanamimdevrobaa<br />

warmodgenili.<br />

racionalur ricxvTa Q simravle Sedgeba dadebiTi racionaluri ricxvebisgan,<br />

uaryofiTi racionaluri ricxvebisgan da nulisgan. N⊂Z⊂Q mimarTebis venis diagramebiT<br />

gamosaxva aZlierebs am simravleTa aRqmas. ganvsazRvreT racionaluri<br />

ricxvis modulic:<br />

|a|=a, Tu a>0;<br />

|a|=–a, Tu a


14. gavixsenoT: nulisgan gansxvavebuli nebismieri a ricx vis Tvis a-s Sebrunebuli<br />

ricxvia a 1 .<br />

23. gaiTvaliswineT, rom uaryofiTi ricxvis mopirdapire ricxvi dadebiTia.<br />

24. nebismieri racionaluri ricxvis moduli dadebiTia an nulia.<br />

29. a) N∩A=∅; b) Z∩A={0; –1}; g) Q∩A=A.<br />

39. vTqvaT, pirvel yuTSi kanfetis masaa x kg, meoreSi — x–72 (kg).<br />

a) unda gadavdoT 7,2 kg-is naxevari — 3,6 (kg). marTlac, maSin I-Si darCeba x–3,6,<br />

II-Si — (x–7,2)+3,6=x–3,6 (kg);<br />

b) unda gadavdoT (10–7,2)-is naxevari — 1,4 (kg). marT lac, maSin II-Si darCeba:<br />

x–8,6 (kg), I-Si aRmoCndeba — x+1,4=(x–8,6)+10;<br />

g) unda gadavdoT (7,2-4,8)-is naxevari — 1,2 (kg); marT lac, maSin II-Si aRmoCndeba<br />

x–6, I-Si ki darCeba —<br />

x–1,2=(x–6)+4,8 (kg).<br />

43. ajobebs, Tu monacemebs ricxviT wrfeze moniSnavT (sqe ma turad) da dafaze am<br />

wrfes vertikalurad ga mosaxavT.<br />

niu<br />

a) 8848–(–400)=9248; b) 8848–(–1,5)=8849,5;<br />

g) 8848–(–27,9)=8875,9.<br />

67


§ 1.12. racionaluri ricxvis naturalurmaCvenebliani xarisxi<br />

mizani<br />

• naturalurmaCvenebliani xarisxis Tvisebebis gamoyenebis unaris ganviTareba<br />

• ricxvis Cawerisas xarisxis praqtikuli gamoyenebis Cvevebis daufleba.<br />

gavixseneT ricxvis xarisxis saxiT Caweris wesi: a ricxvis n-uri xarisxi (n∈N, n>1)<br />

aris n-cali Tanamamravlis namravli, romelTagan TiToeuli aris a _<br />

a⋅a⋅...⋅a=a n , n>1; a 1 =a.<br />

68<br />

n-jer<br />

xarisxis cnebis Seswavlas konkretuli ricxviTi magaliTebis ganxilviT viwyebT.<br />

am masalis propedevtikas adrec sakmao dro daeTmo _ ganixileboda ricxvis kvadrati,<br />

naturaluri ricxvis xarisxi, `giganturi~ ricxvebis xarisxis saxiT warmodgenebi.<br />

amitom, axal masalas, romelic nebismieri racionaluri ricxvis naturalurmaCvenebliani<br />

xarisxis aRweras eZRvneba, moswavleebi advilad euflebian.<br />

paragrafs SeiZleba 2 saaTi davuTmoT.<br />

#1 – #9 amocanebiT SeiZleba moswavleTaA faqtobrivi codnis Semowmeba, #11<br />

da # #12 _ erTgvari ganmazogadebeli amocanebia; saintereso amocanaa # 15 _<br />

moswavleebs _ kidev erTxel gaamaxvilebineT yuradReba faqtze: Tu a>b>0 da n∈N,<br />

maSin a n >b n ; amitom 2 6 >6 2 , radgan 2 6 =8 2 .<br />

pasuxebi da miTiTebebi<br />

1 2 3 4 5 6 7 8 9 11 12 13 14<br />

4 2 3 1 4 2 4 2 2 3 3 1 2<br />

15. 2 6 =2·2·2·2·2·2=8 2 >6 2 .<br />

22. 2·2·2·2·2=2 5 =32. Sesabamisad, sisqe iqneba 32·0,1=3,2 (mm).<br />

2·2·...·2=2 5 ·2 5 ·2 5 =32 3 . Sesabamisad, sisqe iqneba<br />

15-jer<br />

32 3 ·0,1=32768·0,1=3276,8 (mm).<br />

23. mexuTe _ 1–( 2 1 ) 5<br />

, meaTe _ 1–( 2 1 ) 10<br />

, mease _ 1–( 2 1 ) 100<br />

.<br />

sakontrolo wera #2<br />

(sakontrolo weris variantebis nimuSebi)<br />

I varianti<br />

1. ricxviT RerZze A(5) wertilidan 7 erTeuliT daSo re buli wertilebis Se sabamisi<br />

koordinatebia:<br />

1) 2 da 12 2) –2 da –9<br />

3) 12 da 19 4) –2 da 12.


2. muxtebis modeliT –3 SeiZleba ase gamoisaxos:<br />

1) 2) 3) 4)<br />

3. uaryofiTi ricxvebis jamis uaryofiT ricxvze nam rav lis moduli<br />

1) uaryofiTia 2) dadebiTia 3) nulia 4) dadebiTi ar aris.<br />

4. or faraSi 100 cxvaria. amasTanave, meoreSi 12 cxv riT metia, vidre pirvelSi.<br />

maSin pirvel faraSi cxvrebis odenoba Semdegi gamosaxulebis mniSvnelobis tolia:<br />

1) 100:2–12 2) (100–12):2 3) (100+12):2 4) 100:2+12.<br />

5. Tu a aris –56:8+(–14) gamosaxulebis mniSvneloba, maSin<br />

1) a∈N 2) a∉Z 3) a=Z 4) a∈Z.<br />

6. umciresi elementi, romelic (N 5 ∩Z)-simravles ekuTv nis, aris<br />

1) 1 2) 5 3) 0 4) –1.<br />

7. SeasruleT moqmedebebi:<br />

(–480):((–2)·15)+(–2)·(–7)+(1,3·(–3)) 2 .<br />

8. cnobilia, rom n∈N, 4 ar aris wesieri, n + 2 we si eri wiladia. ipoveT n-is<br />

n 6<br />

yvela SesaZlo mniSvnelobaTa sim rav le.<br />

II varianti<br />

1. ricxviT RerZze A(–5) wertilidan 6 erTeuliT da So rebuli wertilebis Se sabamisi<br />

koordinatebia:<br />

1) 1 da 7 2) –17 da –11 3) –11 da 1 4) –1 da 11.<br />

2. muxtebis modeliT –4 SeiZleba ase gamoisaxos:<br />

1) 2) 3) 4)<br />

3. uaryofiTi ricxvebis jamis dadebiT ricxvze namravlis moduli<br />

1) uaryofiTia 2) dadebiTia 3) nulia 4) dadebiTi ar aris.<br />

4. or oTaxSi 59 skamia. amasTanave, pirvel oTaxSi 13 ska miT metia, vidre meoreSi.<br />

maSin meore oTaxSi skamebis odenoba Semdegi gamosaxulebis mniSvnelobis tolia:<br />

1) (59–13)·2 2) (59–13):2 3) 59–13·2 4) 59·2–13.<br />

5. Tu b aris 49:(–7)–(–12) gamosaxulebis mniSvneloba, maSin<br />

1) b∉Z 2) b∉N 3) b=N 4) b∈N.<br />

6. udidesi elementi, romelic (N 7 ∩Z)-simravles ekuTv nis, aris<br />

1) 1 2) 7 3) –1 4) –7.<br />

7. SeasruleT moqmedebebi:<br />

(–768):((–4)·27+(–24)·(–5))–(4,3·(–2)) 2 .<br />

8. cnobilia, rom p∈N, 6 p<br />

ar aris wesieri wiladi,<br />

+ 3<br />

wesieri wiladia. ipoveT<br />

p 8<br />

p-s yvela SesaZlo mniSv ne lo baTa simravle.<br />

69


* * *<br />

Sefasebis sqema: yoveli variantis pirveli eqvsi amoca ni dan TiToeuli SeiZleba<br />

Sefasdes 1 quliT; me-7 da me-8 amocanebidan TiToeuli – 2 quliT, Tumca am or amocanaSi<br />

SeiZleba gamoviyenoT nawilobrivi Sefasebac _ davweroT 0,5; 1; 1,5 qulebi.<br />

magaliTad, I variantis me-8 amocanaSi, Tu moswavlem sworad gaaanaliza is faqti,<br />

rom erTi wiladi aris wesieri (an meore ar aris wesieri) da miiRo n-is saTanado<br />

Sefaseba, weiZleba dauweros 1 qla. sazogadod, Tu moswavle poulobs amoxsnis gzas,<br />

iwyebs amoxsnas, magram ver asrulebs, maSin mas SeiZleba mTeli Sefasebis 50% davu-<br />

weroT (aqve gasaTvaliswinebelia daSvebuli Secdomebis `simZime~, rac unda aisaxos<br />

am SefasebaSi). Tu gaiTvaliswina mxolod is faqti, rom n 4 ar aris wesieri wiladi<br />

da miiRo n-isTvis arazusti Sefaseba n


gTavazobT sakontrolo weris variantebis SemoTavazebuli nimuSebis zogierTi<br />

amocanis amoxsnas:<br />

varianti I<br />

7. (–480):((–2)·15)+(–2)·(–7)+(1,3·(–3)) 2 =-480:(–30)+14+(–3,9) 2 =16+14+15,21=45,21.<br />

8. radgan 4 ar aris wesieri, amitom n≤4; n + 2 — wesi e ria, amitom n+2


64.<br />

72<br />

1 0 2 9<br />

3 5<br />

5 1 4 5<br />

3 0 8 7<br />

3 6 0 1 5<br />

65. 125:25=5; 375:75=5; 250:50=5 _ sul sami aseTi wyvilia.<br />

66. manJili –4-isa da 4-is Sesabamis wertilebs Soris 8 erTeulia.<br />

68. visac SenobaSi ar uSveben, mas ara aqvs saSvi _ winaaRmdeg SemTxvevaSi, anu<br />

saSvi rom hqonoda, mas SenobaSi SeuSvebdnen.<br />

69. 3 . 4=12 _ 12 sxvadasxva variantia.<br />

70.<br />

yv. mwv. cisf. wT.<br />

cisf. wT. mwv. yv.<br />

mwv. yv. wT. cisf.<br />

wT. cisf. yv. mwv.<br />

71. 12 saaTi da 40 wuTi.<br />

73. a=3–8=–5<br />

b=3+8=11<br />

74. a) orjer;<br />

b) lurjebi _ 3 1 nawils, TeTrebi _ 3 2 nawils.<br />

g) lurjebi _ 24, TeTrebi _ 48.<br />

75. A _ martiv ricxvTa simravlea, B _ Sedgenil ricxvTa simravle; 1∈N da 1∉A,<br />

1∉B.<br />

76. SeiZleba ekuTvnodes, SeiZleba arc ekuTvnides:<br />

M<br />

P<br />

M P<br />

b b<br />

77. asoebi periodulad meordeba, yoveli xuTi asos Semdeg. 116-e adgilze iqneba<br />

`a~. adgilis rigiTi nomris 5-ze gayofisas miRebuli naSTis mixedviT vipoviT asos<br />

pirvel xuTeulSi.<br />

78. saxlsa da samsaxurs Soris manZils daTo avtobusiT saaTis meoTxedSi, anu 15<br />

weTSi gadis, xolo fexiT _ 1 4 1 saaTSi. Sesabamisad, samsaxurSi misvlasa da ukan dab-<br />

runebas fexiT is 2,5 saaTSi moaxerxebs.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!