Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
sazRvros. arsaidan ara Cans, rom j u a n S e r s qsanic hqondes mxedvelobaSi. xerTvisi<br />
misTvis, ueWvelia, or wyals Sua mdebare adgilia. marTalia, am or wyalTagan igi<br />
mxolod aragvs axsenebs, magram cxadia, rom meore mdinared mas mtkvari aqvs nagu-<br />
lisxmevi.<br />
Zveli teqstebis mowmobiT, maSasadame, xerTvisi aRniSnavda rogorc dRevandel<br />
k u n Z u l s , ise agreTve n a x e v a r - k u n Z u l s a c , romelTa diferenciacia maSin arc<br />
arsebobda. miuxedavad amisa, mainc unda vTqvaT, rom xerTvisi Tavdapirvelad unda<br />
yofiliyo naxevar-kunZuli da ara kunZuli, Tanac iseTi naxevar-kunZuli, romelic<br />
ori mdinaris SeerTebiT (an mdinaris zRvasTan SerTviT) aris warmomdgari.<br />
amas is garemoeba gvafiqrebinebs, rom sazogado saxeli xerTvisi sakuTar saxelad<br />
iqca qarTulSi da geografiul nomenklaturaSi amoyo Tavi.<br />
xerTvisi dResac geografiuli saxelia da igi ramdenimejer gvxvdeba. magaliTad,<br />
xuT-versian rukaze, romelic gamocemuli iyo kavkasiis samxedro topografiuli ganyofilebis<br />
mier, am saxelwodebiT (Хертвиси, Хертвисъ) xuTi sofelia aRniSnuli:<br />
1. j a v a x e T S i , iq, sadac mtkvars axalqalaqis wyali erTvis.<br />
2. f o c x o v S i , wurwyabidan 15-iode versis manZilze, CrdiloeTiT.<br />
3. k l a r j e T S i , artanujis aRmosavleTiT, aTiode versis manZilze.<br />
4. a W a r a S i , sadac Woroxs aWaris wyali erTvis (= zeda xerTvisi?).<br />
5. aWaraSive, maWaxelis wyalze (qveda xerTvisi).<br />
magram unda vifiqroT, rom xerTvisi, rogorc geografiuli saxeli, gacilebiT<br />
ufro metia saqarTveloSi, vidre rusul xuT-versian rukazea aRniSnuli. magaliTad<br />
SemiZlia davasaxelo<br />
6. J i n v a n s gaRma mdebare adgili, sadac fSavis aragvs mTiuleTis aragvi uer-<br />
Tdeba da romelsac xerTvisi hqvian. igi dasaxelebul rukaze aRniSnuli ar aris.<br />
Tu yuradRebas mivaqcevT zemore CamoTvlili adgilebis mdebareobas, vnaxavT, rom<br />
yvelani mdinaris pirad imyofebian; metsac vityviT: yvelani SerTul mdinareebs Soris<br />
arian moqceulni; `arian moqceulni~-meTqi, magram ufro swori iqneboda, meTqva: `unda<br />
iyvnen moqceulni~, radganac ueWvelad da danamdvilebiT amis mtkiceba jer-jerobiT<br />
mxolod sami xerTvisis Sesaxeb SemiZlia: aragvisa, mtkvrisa da Woroxisa. erT maTgans<br />
vaxuSti batoniSvili ase niSandobliv agviwers: `sad erTvis mtkvars javaxeTis<br />
mtkvari, am ors mdinares Soris ars xerTvisi: mtkvris aRmosavleTis kidezed<br />
da javaxeTis mtkvris samxriT~ 13 . sxva xerTvisebsac albaT aseTive mdebareoba aqvT,<br />
Tu, rasakvirvelia, romelime maTgani sxva xerTvisidan gadmosaxlebuli xalxis mier<br />
gaSenebuli ar aris da saxelic iqidan, Zveli xerTvisidan, gadmotanili da axalSenis<br />
mdebareobis Seufereblad darqmeuli ar aris. erTi sityviT, xerTviss unda movelodeT<br />
Cveulebriv mxolod iq, sadac mdinare mdinaresve an zRvas erTvis.<br />
erTvis _ ai is zmnis forma, romelTanac etimologiuri kavSiri aqvs xerTviss 14 .<br />
rom es kavSiri udavoa, amas erTTavad isic adasturebs, rom rTva zmnisagan sxva geografiuli<br />
saxelic gvaqvs nawarmoebi, saxeldobr S e r T u l i , romelic sofelia<br />
didisa da patara liaxvis SesarTavTan. oRond S e r T u l i axali formaa, Zvelad ki<br />
igi mravlobiT ricxvSi yofila xmarebuli: S e r T u l n i , S e r T u l T a , rogorc<br />
amas gviCvenebs Semdegi adgili qarTlis cxovrebisa:<br />
(mariam dedofl. red.)<br />
TÂT Tavadi surtani dadga kar-bsa da<br />
8<br />
(ana dedofl. red.)<br />
da TuiT Tavadi surtani dadga karbs<br />
13 ReoRraჶiuli aRwera saqarTveloჲsa batoniSvilis vaxuStis mier, peterburgi, 1842, gv., 96.<br />
14 xerTvisis etimologiuri kavSiri erTvis formasTan gaTvaliswinebuli hqonia i. rostomaSvilsac,<br />
romelsac oRond xani SecdomiT Semoklebuli xevi (scil. Ãevi) hgonia. igi wers: «Хертвис<br />
– слово грузинское. Образовалось оно из двух слов: х сокращенное хеви – река, вода и эртвис (erTvis) –<br />
соединяется. И действительно, Хертвис стоит как раз у соединения р. Топараванки с Курой, на левой стороне первой<br />
и на правой – второй» (Ахалкалакский уезд в археологическом отношении: Сборник материалов, XXV, 115).