gamocdili maswavlebeli
gamocdili maswavlebeli gamocdili maswavlebeli
Tavi 7 150 v) v. klasis SekrebaTa umravlesoba ori kategoriis mixedviT (Ria dasasruliT da saganmanaTleblo-diagnostikuri) CaatareT. z) z. klasis Sekrebebi standartuli saswavlo programis SeZlebisdagvarad ukeT swavlebisaTvis gamoiyeneT. mxardaWeris sistema 1. heterogenuli, sakuTar klasze agebuli gakveTilebi. klasma, rogorc socialurma erTeulma, dRis umetesi nawili erTad unda gaataros, raTa ganviTardes erTmaneT- Tan da maswavleblebTan CarTulobis SegrZneba. 2. araviTari `ABCDF~ tipis Sefaseba. (araviTari `warumateblis~ iarliyi). 3. saswavlo programa orientirebuli unda iyos `azrovnebaze~, raTa... 4. saswavlo programa moswavleTa cxovrebiseuli sakiTxebis relevanturi unda iyos. 5. warmateba kiTxvaSi. glaseri am miRwevas imdenad Tvlis skolasTan dakavSirebuli socialuri molodinis nawilad da, faqtobrivad, imdenad saWirod miiCnevs skolaSi warmatebis SegrZnebebis miRwevisTvis, rom mas gansakuTrebuli yuradReba unda mieqces saswavlo programis Seqmnisas. amisaTvis is klasis dayofasac ki gvTavazobs kiTxvis gakveTilze. 6. albaT, umniSvnelovanesia, maswavlebeli iyos is adamiani, romelsac endomeba TviT- Sewirva da TviTinvestireba Tavis moswavleebTan `CarTulobis~ misaRwevad. socialuri sistema 1. aradamsjeli. 2. moswavleebi monawileoben wesebis SeqmnaSi. 3. rwmena da mcdeloba. maswavleblis mudmivi survili, rom Tavidan daiwyos im moswavlesTan erTad, romelmac ver Seasrula piroba, gamoxatavs rwmenasa da ndobas moswavlisadmi, rom is warmatebas miaRwevs. (aseve gamoxatavs maswavleblis CarTulobis siRrmes.) 4. maswavleblis roli aris pasuxismgeblobis modeli. 5. maswavlebels aqvs keTilganwyobili despotis rolic, ara damsjelis, aramed wesebis gamtareblisa da damcvelis da bavSvebisTvis dadebuli pirobis Sesrulebis meTvalyurisa. 6. gonivruli wesebi. moswavleebis monawileoba konstituciur procesSi mimarTulia wesebis gonivrulobaze. Tumca glaseri acnobierebs da iwonebs im faqts, rom ufrosebi asruleben im principebis ZiriTadi wyaros rols, saidanac modis wesebi. es aris praqtikuli realoba. glaseris debuleba, rom wesebi `unda iyos gonivruli~, maswavleblebisa da administratorebis misamarTiT aris naTqvami, radgan maT unda hqondeT mTavari saTqmeli. (glaseri samerhileli ar aris. [samerhili (Summerhill) er-er- Toblivi swavlebis erT-erTi yvelaze cnobili pedocentristuli skola qveyanaSi, romelic sufolkis sagrafoSi mdebareobs. mTargmn. Sen.] 7. moswavleebi pasuxs ageben sakuTar qcevaze da yovelTvis Tavisufali arian qcevis arCevanSi. maTi pasuxismgebloba vrceldeba ara mxolod TviT maTze, an maswavlebelze, aramed, yvela sxva moswavlezec. efeqtebi pirdapiri: Riad xdeba muSaoba socialur problemebze, orientacia keTdeba mogvarebaze da ara dadanaSaulebaze.
disciplina saswavlo programaSi xazi esmeba relevanturobas (Sesabamisobas). aRmzrdelobiTi: maswavlebelsa da moswavleebs da TviT moswavleebs Soris siTbo da siyvaruli izrdeba. viTardeba erTmaneTis moTxovnilebebisa da uflebebis mimarT pativiscema. moswavleTa moTxovnilebebis dakmayofilebisa da pa su xi sm geblobis ganviTarebasTan erTad viTardeba empaTia. Semdegi modeli, Tomas gordonis `maswavleblis efeqtianobis wvrTna~ (mew) misive wignis `mSobelTa efeqtianobis wvrTnis~ principebzea agebuli da gamoiyeneba skolebisaTvis rogorc kvalifikaciis asamaRlebeli kursi mTeli qveynis masStabiT. Tomas gordonis `maswavleblis efeqtianobis wvrTna~ disciplina, rogorc komunikacia mew modelSi gordoni komunikaciis unar-Cvevebis swavlebiT cdilobs im konfliqtebisa da gaugebrobebis aRmofxvras, romlebic auareseben maswavleblisa da moswavleebis urTierTobebs. mew-is komunikaciis unar-Cvevebi moswavleebsa da maswavleblebs Zalauflebis alternativas sTavazoben moTxovnilebaTa konfliqtis gadaWrisas. maswavlebels aRar sWirdeba moswavlis moTxovnilebaTa xarjze gamarjveba (I meTodi) an, piriqiT, moswavles – maswavleblis xarjze (II meTodi). III meTodi _ `yaimiT~ (no-lose), romelic mewSi iswavleba, moswavleebsa da maswavleblebs moTxovnilebaTa Tanxvedris saSualebas aZlevs. gansazRvrebebi 1. aqtiuri mosmena: mosaubris SeniSvnaSi emociuri Sinaarsis (daSifruli Setyobinebis) daWera da mosaubrisadmi emociuri gamoxmaureba. 2. `me~-Setyobineba: sxvisi qcevis miukerZoebeli aRwera, am qcevis xelSesaxebi gavlenis danaxva da qceviT gamowveuli emociebis gadmocema. nebismieri TanamimdevrobiT dalagebuli am sami elementisagan Sedgeba `me~-Setyobineba. 3. qmedebis Secvla: `me~-Setyobinebis gagzavnis Semdeg aqtiur mosmenaze gadasvla. varaudebi 4. roca adamians viRebT, mas cvlilebisa da zrdis saSualebas vaZlevT. Tu adamiani grZnobs, rom is `kargia~ rogorc pirovneba, miRebulia iseTad, rogoric aris, is mgrZnobiare xdeba sakuTari qcevis cvlilebis mimarT. garda cvlilebis xelSewyobisa miReba misTvis sine qua non-ia. rodesac adamiani grZnobs miuReblobas cvlilebis agentisagan, is winaaRmdegobas uwevs cvlilebas. aq aSkaraa, rom gordoni maslousa da rojerss eyrdnoba. 5. gordonis sistemas mxedvelobaSi fsiqikurad SedarebiT jansaRi bavSvebi hyavs; is emociurad agznebuli bavSvebisaTvis ar aris Seqmnili. 6. maswavlebelica da moswavlec afasebs maT Soris arsebul urTierTobas. sistema mxolod maSin gamoiyeneba, roca maswavlebels `sjera urTierTobis~, afasebs da nerviulobs masze. (gasakviri araa, rom gordoni da glaseri amJamad erTad atareben treiningebs.) adamiani ar iqneba motivirebuli, gaiaros aqtiuri mosmenisa da sxva nabijebi sintaqsSi, Tu mas ar anaRvlebs meore mxare. 7. moswavleebs SeuZliaT ikisron pasuxismgebloba da gadaWran sakuTari problemebi. 151
- Page 100 and 101: 100 19. aRmovaCine, rom es teqnika
- Page 102 and 103: 102 dafaze. me aseve vakrav lanCis
- Page 104 and 105: Tavi 6 104 literatura: Randolph, N.
- Page 107 and 108: I nawiliM Sesavali da mimoxilva dis
- Page 109 and 110: fizikuri mizezebi moswavlis mier um
- Page 111 and 112: maT, rogor gaakeTon is, ris gakeTeb
- Page 113 and 114: disciplina riTac Tavidan icilebs ar
- Page 115 and 116: disciplina Sedegebidan erT-erTs da
- Page 117 and 118: disciplina roca zustad ici, ris gak
- Page 119 and 120: disciplina dadro `moveli~ kidec mas
- Page 121 and 122: disciplina Watson 1978), kooperaciu
- Page 123 and 124: disciplina klasSi sazogadoebis Camo
- Page 125 and 126: disciplina sayalibeblad. is Tavis m
- Page 127 and 128: disciplina 7. Semobruneba: qcevis a
- Page 129 and 130: socialuri sistema disciplina 1. mas
- Page 131 and 132: disciplina moswavleebs monacemTa wi
- Page 133 and 134: problemis gansazRvra `vnaxoT, ra ar
- Page 135 and 136: avSvi: SemeZlo meTxova misTvis. dis
- Page 137 and 138: disciplina le Tavs ufro komfortulad
- Page 139 and 140: disciplina aRmzrdelobiTi: 1. maswav
- Page 141 and 142: miznebi gamoiyeneT es Rirebulebebi
- Page 143 and 144: disciplina lemis qonas~ hgavs (ix.
- Page 145 and 146: disciplina logikuri Sedegis ganxorc
- Page 147 and 148: 5. siyvaruli: CarTuloba. (smg) disc
- Page 149: gegma moswavlisaTvis realuri unda i
- Page 153 and 154: moswavles aqvs problem swavleba- sw
- Page 155 and 156: socialuri sistema disciplina moswav
- Page 157 and 158: disciplina sxva aRmzrdelobiTi efeqt
- Page 159 and 160: fiziologiuri daculoba da usafrTxoeb
- Page 161 and 162: disciplina rogor SegviZlia gamoviye
- Page 163 and 164: disciplina dreikursis meTodi Tavs a
- Page 165 and 166: disciplina eloba, pasuxismgebloba,
- Page 167 and 168: VI nawili reaqcia akrZalul qcevaze
- Page 169 and 170: d i s c i p l i n i s p r o b l e m
- Page 171 and 172: s a v a r j i S o yoveli moswavlis
- Page 173 and 174: dartymiT an xelis kvriT. is kargavs
- Page 175: Sarason, S. The Culture of Schools
- Page 179 and 180: sicxade sicxade cvladi sididea, rom
- Page 181 and 182: i~. meore nawilis naxvis Semdeg man
- Page 183 and 184: sicxade maswavlebelma SeiZleba wvdo
- Page 185 and 186: sicxade mxedvelobaSi gvaqvs ara mos
- Page 187 and 188: sicxade SeZlebisdagvarad meti gaigo
- Page 189 and 190: amocanisTvis _ 7,301 gayofili 45-ze
- Page 191 and 192: sicxade cnebis ruka (Archer 1990) d
- Page 193 and 194: maTematikis am gakveTilma SeiZleba
- Page 195 and 196: sicxade am SemTxvevaSi batoni oris
- Page 197 and 198: aqtivobaTa miznebi sicxade gasakvir
- Page 199 and 200: moswavleebisTvis marSrutis micema s
disciplina<br />
saswavlo programaSi xazi esmeba relevanturobas (Sesabamisobas).<br />
aRmzrdelobiTi: maswavlebelsa da moswavleebs da TviT moswavleebs Soris siTbo da<br />
siyvaruli izrdeba.<br />
viTardeba erTmaneTis moTxovnilebebisa da uflebebis mimarT pativiscema.<br />
moswavleTa moTxovnilebebis dakmayofilebisa da pa su xi sm geblobis<br />
ganviTarebasTan erTad viTardeba empaTia.<br />
Semdegi modeli, Tomas gordonis `maswavleblis efeqtianobis wvrTna~ (mew) misive wignis<br />
`mSobelTa efeqtianobis wvrTnis~ principebzea agebuli da gamoiyeneba skolebisaTvis<br />
rogorc kvalifikaciis asamaRlebeli kursi mTeli qveynis masStabiT.<br />
Tomas gordonis `maswavleblis efeqtianobis wvrTna~<br />
disciplina, rogorc komunikacia<br />
mew modelSi gordoni komunikaciis unar-Cvevebis swavlebiT cdilobs im konfliqtebisa<br />
da gaugebrobebis aRmofxvras, romlebic auareseben maswavleblisa da moswavleebis urTierTobebs.<br />
mew-is komunikaciis unar-Cvevebi moswavleebsa da maswavleblebs Zalauflebis<br />
alternativas sTavazoben moTxovnilebaTa konfliqtis gadaWrisas. maswavlebels aRar<br />
sWirdeba moswavlis moTxovnilebaTa xarjze gamarjveba (I meTodi) an, piriqiT, moswavles<br />
– maswavleblis xarjze (II meTodi). III meTodi _ `yaimiT~ (no-lose), romelic mewSi iswavleba,<br />
moswavleebsa da maswavleblebs moTxovnilebaTa Tanxvedris saSualebas aZlevs.<br />
gansazRvrebebi<br />
1. aqtiuri mosmena: mosaubris SeniSvnaSi emociuri Sinaarsis (daSifruli Setyobinebis)<br />
daWera da mosaubrisadmi emociuri gamoxmaureba.<br />
2. `me~-Setyobineba: sxvisi qcevis miukerZoebeli aRwera, am qcevis xelSesaxebi gavlenis<br />
danaxva da qceviT gamowveuli emociebis gadmocema. nebismieri TanamimdevrobiT<br />
dalagebuli am sami elementisagan Sedgeba `me~-Setyobineba.<br />
3. qmedebis Secvla: `me~-Setyobinebis gagzavnis Semdeg aqtiur mosmenaze gadasvla.<br />
varaudebi<br />
4. roca adamians viRebT, mas cvlilebisa da zrdis saSualebas vaZlevT. Tu adamiani<br />
grZnobs, rom is `kargia~ rogorc pirovneba, miRebulia iseTad, rogoric aris, is<br />
mgrZnobiare xdeba sakuTari qcevis cvlilebis mimarT. garda cvlilebis xelSewyobisa<br />
miReba misTvis sine qua non-ia. rodesac adamiani grZnobs miuReblobas cvlilebis<br />
agentisagan, is winaaRmdegobas uwevs cvlilebas. aq aSkaraa, rom gordoni maslousa<br />
da rojerss eyrdnoba.<br />
5. gordonis sistemas mxedvelobaSi fsiqikurad SedarebiT jansaRi bavSvebi hyavs; is<br />
emociurad agznebuli bavSvebisaTvis ar aris Seqmnili.<br />
6. <strong>maswavlebeli</strong>ca da moswavlec afasebs maT Soris arsebul urTierTobas. sistema<br />
mxolod maSin gamoiyeneba, roca maswavlebels `sjera urTierTobis~, afasebs da<br />
nerviulobs masze. (gasakviri araa, rom gordoni da glaseri amJamad erTad atareben<br />
treiningebs.) adamiani ar iqneba motivirebuli, gaiaros aqtiuri mosmenisa da sxva<br />
nabijebi sintaqsSi, Tu mas ar anaRvlebs meore mxare.<br />
7. moswavleebs SeuZliaT ikisron pasuxismgebloba da gadaWran sakuTari problemebi.<br />
151