q a l i T u r q e T S i

q a l i T u r q e T S i q a l i T u r q e T S i

13.07.2015 Views

140am sazogadoebis Tanadamaarsebelia zemoT moxseniebuli nejlaaraTi, qalTa sakiTxis kvlevis centris xelmZRvaneli stambolisuniversitetSi.prof. araTi erT-erTi pirveli iyo, romelic Seecada qalTaTvissavaldebulo ganaTleba 5- dan 8 wlamde gaezarda.meore aqtiuri qemalisturi dajgufebaa “Turq qalTa federacia”,romelsac qveyanaSi 35 ganStoeba aqvs. isini zrunaven qalTajanmrTelobis, ganaTlebisa da iuridiuli uflebebisaTvis da a.S.aRsaniSnavia, rom stambolis universitetis samedicino fakultetisme-5 kursis studenti ainur demireli mzad iyo Tavisi ganaTleba Seewirareligiuri mrwamsisaTvis. is daJinebiT moiTxovda Tavsaburavis tarebasda amaSi ver xedavda veranair diskriminacias. Sesabamisad es armianiSnebda mamakacTa batonobaze. is ambobda: “Tu mamakaci religiuradganaTlebulia, is qals ukeTesad epyroba, amitomac me msurs, romreligiurad ganaTlebul qmarze viqorwino”. ainurs ar darTes nebaCaebarebina gamocdebi, radganac Tavsaburavs atarebda.wignis avtori marvin hovi ainurs piradad Sexvda da esaubra.avtori dasZens, rom gogonas sityvebSi igrZnoboda fundamentalisturiideebi. man ganacxada, rom sjeroda yuranis TiToeuli sityvis daTavsaburavis tareba misTvis religiuri valdebuleba iyo. “Tu me ardaviburav Tavs, me davisjebi sxva cxovrebaSi. qalebs aqvT miniWebuliuflebebi yuranis mixedviT, da Tu mamakacebi ufro met uflebebsfloben (daqorwinebisas, sasamarTloSi, mekvidreobis miRebisas da sxv.)es imitom, rom isini ufro Zlierni arian da maT SeuZliaT qalTa dacvada mxardaWera (houvi 2000:109).1998 wels ganaTlebis saministros mier SemoRebuli kodeqsiTaikrZala Tavsaburavisa da wveris tareba saswavleblebSi da romeliuniverisitetis xelmZRvanelic amas ar Seasrulebda, ganTavisufldebodaTanamdebobidan.samwuxarod, unda aRiniSnos, rom “Tavsaburavis omi” –s drosdaixarja mniSvnelovani dro, maSin, roca 21 saukunis TurqeTSi mravladarian gaunaTlebeli qalebi, xSiria adreuli qorwinebisa da

141mravalcolianobis SemTxvevebi. adgili aqvs Zaladobriv qorwinebas,saojaxo konfliqtebs.1980-iani wlebi – feminizmis aRmoceneba. aRsaniSnavia sami faqtori,ramac 1980-iani wlebidan feminizmis aRmoceneba gamoiwvia:1) samxedro mTavrobis mier qveynis gawmenda memarcxene damemarjvene ideologiebisagan. qveynis ideologiuri garemo asevegaTavisuflda moxaliseTa mier daarsebuli savaWro da politikuriorganizaciebisagan. es ki gzas uxsnida axal socialuri moZraobebisganviTarebas.2) liberaluri politika, romelic wamoiwyo premier ministrmaTurguT ozalma, mas Semdeg, rac 1983 wlis arCevnebiT xelisuflebaSimovida. mis mier xasgasmiT iqna aRniSnuli ori sakiTxis mniSvneloba:liberalizmisa da samoqalaqo sazogadoebis. liberaluri politikisdamyarebasTan erTad adgili daimkvidra pluralizmma da samoqalaqosazogadoeba gaTavisuflada memarcxene da memarjvene ideologiebisagan.ukanaskneli mesame faqtori, romelmac xeli Seuwyo feminizmisganviTarebas, iyo socialuri faqtori. eyrdnobodnen rasaganmanaTeleblo da sakomunikacio SesaZleblobebs, qalebi iTxovdnengansakuTrebuli uflebebis miniWebas. yvelaze mniSvnelovani am mxriv iyoprofesiis qona. qalebi, romlebic miiswrafodnen karierisaken, iRebdnenraime ganaTlebas da amiT xels uwyobdnen TviTrealizacias (ozTurqi1992/1993).Sirin Teqeli, romelic iyo Turquli feministuri moZraobisyvelaze gavleniani figura, ambobda, rom 1980-iani wlebis dasawyisi iyomaTi moZraobis Sesamzadebeli wlebi. am xnis manZilze feministmaqalebma mravali dasavlel feministTa wigni Targmnes Turqul enaze.Targmnil iqna iseTi cnobili dasavlel feministTa nawarmoebebi,rogoric arian: simone de bovuari, qeiT mileTi da SulamiTfaierstouni.feminizmis ganviTarebaSi mniSvnelovani roli iTamaSa Jurnalma“Kadınca” (“qaluri”), romlis gamocemac 1978 wlidan daiwyo. am Jurnalisstatiebi mTlianad exeboda qalTa problemebs. “Kadınca” didmniSvnelobas aniWebda qalis SesaZleblobebs, romliTac qals saSualeba

141mravalcolianobis SemTxvevebi. adgili aqvs Zaladobriv qorwinebas,saojaxo konfliqtebs.1980-iani wlebi – feminizmis aRmoceneba. aRsaniSnavia sami faqtori,ramac 1980-iani wlebidan feminizmis aRmoceneba gamoiwvia:1) samxedro mTavrobis mier qveynis gawmenda memarcxene damemarjvene ideologiebisagan. qveynis ideologiuri garemo asevegaTavisuflda moxaliseTa mier daarsebuli savaWro da politikuriorganizaciebisagan. es ki gzas uxsnida axal socialuri moZraobebisganviTarebas.2) liberaluri politika, romelic wamoiwyo premier ministrmaTurguT ozalma, mas Semdeg, rac 1983 wlis arCevnebiT xelisuflebaSimovida. mis mier xasgasmiT iqna aRniSnuli ori sakiTxis mniSvneloba:liberalizmisa da samoqalaqo sazogadoebis. liberaluri politikisdamyarebasTan erTad adgili daimkvidra pluralizmma da samoqalaqosazogadoeba gaTavisuflada memarcxene da memarjvene ideologiebisagan.ukanaskneli mesame faqtori, romelmac xeli Seuwyo feminizmisganviTarebas, iyo socialuri faqtori. eyrdnobodnen rasaganmanaTeleblo da sakomunikacio SesaZleblobebs, qalebi iTxovdnengansakuTrebuli uflebebis miniWebas. yvelaze mniSvnelovani am mxriv iyoprofesiis qona. qalebi, romlebic miiswrafodnen karierisaken, iRebdnenraime ganaTlebas da amiT xels uwyobdnen TviTrealizacias (ozTurqi1992/1993).Sirin Teqeli, romelic iyo Turquli feministuri moZraobisyvelaze gavleniani figura, ambobda, rom 1980-iani wlebis dasawyisi iyomaTi moZraobis Sesamzadebeli wlebi. am xnis manZilze feministmaqalebma mravali dasavlel feministTa wigni Targmnes Turqul enaze.Targmnil iqna iseTi cnobili dasavlel feministTa nawarmoebebi,rogoric arian: simone de bovuari, qeiT mileTi da SulamiTfaierstouni.feminizmis ganviTarebaSi mniSvnelovani roli iTamaSa Jurnalma“Kadınca” (“qaluri”), romlis gamocemac 1978 wlidan daiwyo. am Jurnalisstatiebi mTlianad exeboda qalTa problemebs. “Kadınca” didmniSvnelobas aniWebda qalis SesaZleblobebs, romliTac qals saSualeba

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!