07.04.2015 Views

xuTi esse Tanamedrove saqarTvelos Sesaxeb - Litsakhelebi.ge

xuTi esse Tanamedrove saqarTvelos Sesaxeb - Litsakhelebi.ge

xuTi esse Tanamedrove saqarTvelos Sesaxeb - Litsakhelebi.ge

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>xuTi</strong> <strong>esse</strong> <strong>Tanamedrove</strong> <strong>saqarTvelos</strong> <strong>Sesaxeb</strong><br />

gigi TevzaZe


sarCevi:<br />

1. Cveni sinamdvilis ganjadoebis dasawyisi saqarTveloSi mecnierebis warsulis,<br />

awmyos da momavlis <strong>Sesaxeb</strong> msjelobis gziT<br />

2. pirvelad - politikuri anTropologia saqarTveloSi<br />

3. warsulis ganviTarebis scenari: kanonieri qurdebis SemTxveva<br />

4. qarTveli eris dabadeba<br />

5. „saqarTvelo - aRmosavleTis da dasavleTis gzisgasayarze“: dRevandeli<br />

qarTvelebis TviTwarmod<strong>ge</strong>nis da TviTprezentaciis istoria<br />

SeniSnvebi


Cveni sinamdvilis ganjadoebis dasawyisi saqarTveloSi mecnierebis warsulis,<br />

awmyos da momavlis <strong>Sesaxeb</strong> msjelobis gziT<br />

kiTxvaSi gawvrTnili mkiTxveli mixvdeba, rom saTauris am formas bevri<br />

saerTo aqvs me-19 da me-18 saukunis teqstebTan. aseve, TvalSi moxvdeba ucnauri<br />

sityva - ganjadoeba, romlic mniSvnelobasac albaT intiuciurad esmis, magram<br />

100 welze meti xnis winandeli stilis dasaTaurebaSi am neologizmis SemoWra<br />

albaT afiqrebs da maT Soris kavSirze kiTxvas aRZravs.<br />

ganjadoeba socialur mecnierebaSi maqs veberis mier Semotanili cnebaa<br />

(Entzauberung) da niSnavs samyaros suraTis cvlilebas - religiasa da<br />

saswaulebze orientirebuli msofilmxedvelobidan racionalizmze orientirebul<br />

msoflmxedvelobaze gadasvlas.<br />

maqs veberi am gadasvlas evropaSi kaTolicizmis dasustebas,<br />

protestantizmis gaZlierebas da kapitalizmis warmoSobas ukavSirebda. dRes<br />

veberis am Teorias, romelic sazogadoebrivi warmod<strong>ge</strong>nebis ganjadoebas evropis<br />

Sua saukuneebidan gamosvlis erT-erT ZiriTad gzad ganixilavs, bevri<br />

mowinaamRde<strong>ge</strong> hyavs, rogorc axal Teoriebze, aseve - meoce saukunis meore<br />

naxevarSi moZiebul empiriul masalaze dayrdnobiT. es Teoriebi da masalebi<br />

miuTiTeben, rom arc kapitalizmis warmoSobaa erTminSvnelovnad<br />

protestantizmTan dakavSirebuli da arc ise erTmniSnvnelovania axali drois<br />

evropaSi samyaroze warmod<strong>ge</strong>nebis saswaulebTan kavSirisagan dacla da amis gamo<br />

mmarTvelobiTi racionalizmis da <strong>Tanamedrove</strong> biurokratiis warmoSoba.<br />

es werili saqarTveloSi mecnierebis dRevandel mdgomareobas, mis<br />

warsuls da savaraudo momavals aRwers. sityva ”ganjadoeba”-sac me veberiseuli<br />

pirvandeli mniSvnelobiT viyeneb da viwyeb msjelobas qarTuli mecnierebis<br />

<strong>Sesaxeb</strong> - im warmod<strong>ge</strong>nebze orientaciiT, romlebic dRes arsebobs Cvens<br />

sazogadoebaSi, da romelTa umetesobac - vecdebi davamtkico - umsjelobebsa da<br />

sazogadoebrivi koniuqturisadmi gauazrebel morCilebazea dayrdnobili.


saqarTveloSi <strong>saqarTvelos</strong> mecnirebis <strong>Sesaxeb</strong> Cvens garSemo arsebuli<br />

warmod<strong>ge</strong>nebis dawurva Semdeg gamoTqmebze SeiZleba:<br />

pirveli: saqarTveloSi mecniereba Zalian magari iyo sabWoTa dros, imitom, rom<br />

maSin saxelmwifo did yuradRebas aqcevda mecnierebas;<br />

meore: dRes qarTuli mecniereba dakninebulia, imitom, rom saxelmwifo auqmebs<br />

mecnierebaTa akademias da ar aqcevs yuradRebas mecnierebs;<br />

mesame, romelic pirvelis da meores sinTeziviTaa: saqarTveloSi dResac<br />

msoflio donis mecnierebaa, sakmarisia fuli mivceT, da sabWoTa kavSiris dones<br />

male davubrundebiT.<br />

es sami debuleba Tu mosazreba mniSvnelovan miTiur fenas aCens qarTuli<br />

sazogadoebis wevrebis azrovnebSi: SeiZleba Tamamad vTqvaT, rom am sam<br />

debulebas yvela eTanxmeba - met-naklebi variaciebiT: magaliTad, xelisuflebis<br />

wevrma an misma gulSematkivarma SeiZleba Tqvas, rom ”Znelia sabWoTa kavSiris<br />

donis miRweva mecnierebaSi - maSin xom qveyana uzarmazar resursebs flobda.<br />

Cven vcdilobT, da imedia, male mivaRwevT mecnierebis im dones, romelzec<br />

saqarTvelo sabWoTa kavSiris dros iyo”. amas Semdeg mohyveba saubari im<br />

kontaqtebze da laboratoriebze, romelic ”im dros” iyo, da a.S.<br />

igives ityvis xelisuflebis mowinaamRde<strong>ge</strong>, an ubralod e.w. ”neitraluri”<br />

adamiani. es erTsulovneba imdenad TvalSisacemia - Cvens sazogadoebaSi arsebul<br />

totalur ”erTmaneTTan-araferSi-daTanxmebis”, sazogadoebrivi interesebis<br />

ramdenime saerTo mniSvnelamde dauyvanelobis fonze, rom socialur<br />

mecnierebaSi odnav ganswavlulic ki aucileblad ityvis, rom aq saqme gvaqvs<br />

sakmaod Zlier miTTan.<br />

magram es srulebiT ar niSnavs, rom es sami debuleba, raki isini miTiuri<br />

konstruqciis nawilebs Sead<strong>ge</strong>nen, imTaviTve ar Seefereba sinamdviles: miTiuri<br />

konstruqciebis mecnieruli kvlevis istoriaSi bevria SemTxvevebi, rodesac<br />

miTebis realurobasTan Sesabamisobis maRali xarisxi damtkicebula da<br />

skeptikosebis didi sinanuli gamouwvevia.<br />

nebismier SemTxvevaSi, davamtkicebT Tu ara am miTs qarTuli mecnierebis<br />

<strong>Sesaxeb</strong>, Tu uarvyofT, mainc davd<strong>ge</strong>biT ganjadoebis gzaze: uaryofis SemTxvevaSi


kamaTs da diskusias mainc miviRebT am miTis <strong>Sesaxeb</strong>, rac miTs daasustebs mainc,<br />

xolo damtkicebebis SemTxvevaSi - miTi ukve aRar iarsebebs da SesaZlebelia<br />

sazogadoebas amiT sxva sakiTxebze SeTanxmebis mniSvnelovani, verificirebuli<br />

dasayrdeni gamouCndes.<br />

meTodi<br />

<strong>Tanamedrove</strong> samecniero samyaroSi mecnieris, mecnierTa jgufis Tu mTlianad<br />

qveynis mecnierTa miRwevebis gazomvis utyuari raodenobrivi meTodi arsebobs da<br />

mas ”bibliometruli analizi” hqvia. am meTodis mixedviT, mecnieruli muSaobis<br />

indikatori sul ramdenimea da maTi ricxvebze dayvana, minimaluri<br />

interpretaciis saWiroebiT, savsebiT SesaZlebelia. es indikatori ZiriTdad<br />

oria: mecnieris avtorobiT gamoqveynebuli naSromebis raodenoba da am mecnieris<br />

naSromebis sxva mkvlevarebis naSromebSi citirebis raodenoba.<br />

cxadia, rom es indikatorebi iTvaliswineben mxolod pirdapir<br />

raodenobriv monacemebs, romlebic SeiZleba ar iyos erTmniSvnelovani - mag.<br />

konkretuli publikaciis citirebis raodenoba SeiZleba gaizardos ara mecnieris<br />

ideebTan da Sede<strong>ge</strong>bTan Tanxmobis, aramed uTanxmobis gamo. magram mecnierebis<br />

ganviTarebis istoriaSi Secdomebs aranaklebi wvlili miuZRviT, vidre pozitiur<br />

Sede<strong>ge</strong>bs. garda amisa, xSirad, aRiarebuli Secdoma gamxdara mecnierebis momavali<br />

ganviTarebis qvakuTxedi. Sesabamisad, es niSnavs, rom Tuki mecnieris Secdomas<br />

bevri gamoxmaureba aqvs, is mniSvnelovnadaa CarTuli samecniero procesSi.<br />

amitom, yvelaze advili da albaT erTaderTi gza, vnaxoT Tu ra<br />

mdgomareobaSia <strong>saqarTvelos</strong> mecniereba - da Sevadarod is mis warsul miRwevebs<br />

- aris zemodCamoTvlili indikatorebis mixedviT <strong>saqarTvelos</strong> mecnierebis<br />

miRwevebis Sefaseba.<br />

dRevandel msoflioSi ramdenime monacemTa bazaa, romlebic mecnierTa<br />

miRwevebis Sesaxen raodenobiv monacemebs amuSaveben da aqveyneben. yvelaze<br />

momcveli maT Soris e.w. ”codnis qselia” (ISI Web of Knowled<strong>ge</strong>) romelic<br />

samecniero slengSi tomsonis (Thomson) saxeliTaa cnobili. monacemTa es baza<br />

Secavs akademiuri kvlevis miRwevebis monacemebs 1975 wlidan dRemde.


Sesabamisad, Cven advilad SegviZlia Tvali mivadevnoT <strong>saqarTvelos</strong> miRwevebs,<br />

rogorc sabWoTa kavSiris farglebSi, aseve mis Semdeg.<br />

monacemTa bazebSi gamocdil mosiarules gauCndeba saZiebo arealebis<br />

<strong>Sesaxeb</strong> kiTxva. nakleb gamocdilebisaTvis Sevecdebi ganvmarto, ratom aris<br />

saZiebo arealebis codna mniSvnelovani monacemTa bazebidan swori pasuxis<br />

miRebisaTvis: warmoidgineT, rom gaqvT xorblis da rkinis marcvlebis grova,<br />

xolo amocanaa erTmaneTisagan gamoaCioT rkina da xorbali. aq sul mcire sami<br />

gzaa: 1. xeliT - anu vizualurad da SegrZnebis safuZvelze gadaarCioT grova; 2.<br />

daTesoT mTeli grova da romelic ar amova, is iqneba rkina; 3. magnitis<br />

saSualebiT miizidoT rkinis marcvlebi.<br />

am sam wesSi pirveli energiis didi danaxarjs moiTxovs, meore -<br />

maxvilgonieria, magram Sede<strong>ge</strong>bs didi xani unda velodoT. Sedegic SeiZleba ar<br />

iyos zusti - xorblis marcvlebis raRac raodenobam SeiZleba ar gaixaros.<br />

mesame - yvelaze adekvaturia - moiTxovs minimalur dros da Sedegic<br />

maqsimalurad efeqturi unda iyos.<br />

saZiebo arealis codna swored is magnitia, romelsac informaciis<br />

grovidan CvenTvis saintereso monacemebi umokles droSi gamoaqvs.<br />

”tomsonSi” Sesulia informacia e.w. saerTaSoriso JurnalebSi<br />

gamoqveynebuli Tu citirebuli naSromebis <strong>Sesaxeb</strong>. saerTaSoriso Jurnalebi ki<br />

is Jurnalebia, romelsac gaaCnie peer review-s meqanizmi: anu, redaqciis mier<br />

statiebis SerCevis meTodologia, romelic gulisxmobs Jurnalis redaqciaSi<br />

Semosuli statiebis xarisxis anonimur Semowmebas avtoris kole<strong>ge</strong>bis mier. am<br />

monacemTa bazaSi Sesul TiToeul erTeuls, anu, publikacias aqvs Tavisi<br />

maxasiaTeblebi. maT Soris, garda avtoris saxelebisa da gvarisa, aris am<br />

avtorebis instituciuri mikuTvnebuloba, da qveyana, sadac es institucia<br />

mdebareobs. bunebrivia, gvarebis mixedviT rom vamuSaoT monacemTa baza, amas<br />

Zalian didi dro da resursebi dasWirdeba da daemsgavseba rkinis da xorblis<br />

marcvlebis xeliT gadarCevas. magnitis funqcia qveynis da instituciis<br />

dasaxelebam unda Seasrulos, rac, sabWoTa kavSiris droindeli <strong>saqarTvelos</strong><br />

SemTxvevaSi iqneba ”<strong>saqarTvelos</strong> mecnierebaTa akademia” da/an ”<strong>saqarTvelos</strong>


sabWoTa socialisturi respublika” daweris yovelnairi formiT, xolo sabWoTa<br />

kavSiris Semdgom periodSi ”<strong>saqarTvelos</strong> respublika” - ase miuTiTeben<br />

<strong>saqarTvelos</strong> tomsonis monacemTa bazebSi mas merec, rac saqarTvelom dasaxeleba<br />

Seicvala - imisaTvis rom aSS-s jorjiis Statisagan ganasxvavon (romelic,<br />

sxvaTa Soris, cnobilia maRali donis kvleviTi unviersitetebiT).<br />

Cveni miznebis misaRwevad SerCeuli tomsonis saZiebo sityvebis nakrebi ase<br />

gamoiyureba:[Address=(rep* of Georgia) OR Address=(Tbilisi*) OR Address=(Georgian<br />

Acad*) OR Address=(GEORGIA USSR) OR Address=(GEORGIA SSR) OR<br />

Address=(Kutaisi*) OR Address=(Batumi*) Timespan=All Years. Databases=SCI-<br />

EXPANDED, SSCI, A&HCI, CPCI-S, CPCI-SSH]. rac Semdegnairad ikiTxeba; momeci<br />

yvela monacemi, romlis aRweraSic miTiTebulia an <strong>saqarTvelos</strong> respublika, an<br />

<strong>saqarTvelos</strong> mecnierebaTa akademia, an <strong>saqarTvelos</strong> ssrk, an <strong>saqarTvelos</strong> ssr,<br />

an Tbilisi, an baTumi, an quTaisi. da am sityvebis yvela SesaZlebeli gagrZeleba<br />

(* - es amas niSnavs).<br />

es ki niSnavs, rom unda gvqondes imedi, rom monacemTa baza mogvems yvela<br />

im monacems, romlis aRweraSic Tundac erTi es sityvaTSeTanxmeba Tu sityva<br />

figurirebs. amitom, Cven, am magnitis gamoyenebiT, ar unda gagviWirdes vnaxoT<br />

<strong>saqarTvelos</strong> mecnierebis mdgomareoba 1974 wlidan sabWoTa kavSiris dangrevamde,<br />

da Semdeg - <strong>saqarTvelos</strong> damoukidebeli saxelmwifos Camoyalibebidan dRemde.<br />

gamonaklisebi da uzustobebi<br />

cxadia, monacemTa arcerTi baza da miT umetes damuSavebis meTodi ar aris<br />

unaklo. Cvens SemTxvevaSic saqme gvaqvs gamonaklisebTan da uzustobebTan. magram<br />

arc es gamonaklisebi da arc uzustobebi ar moqmedeben mTlian suraTze.<br />

gamonaklisebia: am Sede<strong>ge</strong>bSi ver moeqceva is samecniero produqti, sadac ar<br />

aris miTiTebuli qarTuli saxelmwifo, an instiucia. Sesabamisad, rac ar unda<br />

gvegonos, rom maqs plankis intitutSi an niu iorkis universitetSi moRvawe<br />

qarTveli mecnieri qarTul mecnierebas warmoad<strong>ge</strong>ns, es ase ar aris, Tuki is<br />

Tavis publikaciebis misamarTad ar uTiTebs <strong>saqarTvelos</strong> an <strong>saqarTvelos</strong><br />

romelime institucias.


aseve, rogorc zemoT aRvniSneT, tomsonis monacemTa baza iTvaliswinebs<br />

mxolod im JurnalebSi gamoqveynebas, romlebsac miRebuli aqvT saerTaSoriso<br />

statusi. Sesabamisad, Tuki aseTi statusi Jurnals ar aqvs, masSi gamoqveynebuli<br />

statia ver Seva Cveni kvlevis arealSi. imdenad, ramdenadac saqarTveloSi<br />

gamocemul arcerT humanitarul da socialuri mecnierebis Jurnals ara aqvs es<br />

statusi miRebuli, am damuSavebidan avtomaturad vardeba am sferoebSi qarTul<br />

enaze gamoqveynebuli statiebis 100 %. aseve, SesaZlebelia am damuSavebidan<br />

zogierT ucxour JurnalSi publikaciac amovardes. magram Tuki<br />

gaviTavalisiwnebT imas, rom 1. Cven am SemTxvevaSi gvainteresebs qarTuli<br />

mecnierebis donis Sedareba saerTaSoriso indikatorebTan, aseve imasac, rom 2.<br />

Tuki naSromis Rirebuleba maRalia, da misi citireba mimdinareobs, is<br />

aucilebad xvdeba monacemTa bazaSi: anu, Tuki qarTvelma mecnierma gamoaqveyna<br />

statia ara-saerTaSoriso statusian JurnalSi, magram Tu am statiam gamoiwvia<br />

kole<strong>ge</strong>bis interesi, is moxvdeba Cveni damuSavebis arealSi: radganac, rogorc<br />

vTqviT, Cven gamovikvlevT ara marto publikaciebs, aramed, qarTuli mecnierebis<br />

citirebis indeqssac, rasac - dRevandel samecniero samyaroSi sul ufro da<br />

ufro meti mniSvneloba eniWeba (igive exeba wignebis citirebas - <strong>Tanamedrove</strong><br />

samecniero samyaroSi wignis Rirebuleba ufro metad misi citirebebis<br />

raodenobiT fasdeba, vidre gamomcemlobis prestiJiT). am monacemTa bazaSi sxva<br />

indikatorebic arsebobs, mag. konferenciebSi monawileobis raodenoba da<br />

konferenciis gamoqveynebuli absrtaqtebis raodnoba. dRes am or indikators am<br />

publikaciaSi ar viyeneb - isini mainc meoreulebi arian da Tavisi mniSvnelobiT<br />

bevrad CamorCebian samecniero JurnalebSi gamoqveynebebs da citirebebs. Tunca,<br />

maTi gaTvaliswnebiTac rom gadaviTvaloT qveynis an mecnierebis Sede<strong>ge</strong>bi,<br />

proporcia arc sxva qveynebTan da arc sxva mecnierebTan mimarTebaSi mainc ar<br />

icvleba.<br />

ase rom, Cveni kvlevidan gamonaklisebi da uzustobebi ase SeiZleba<br />

CamovayaliboT: Cveni monacemebis didi wili - 90%-mde - iqneba<br />

sabunebismetyvelo da zust mecnierebaTa <strong>Sesaxeb</strong>. Tumca, esec ar aris Cveni<br />

amocanisaTvis didi problema. Cveni sakvlevi miTi xom ZiriTdad


sabunebismetyvelo da zust mecnierebebze laparakobs: sabWoTa kavSiris dros<br />

humanitaruli da socialuri mecnierebebi ideologiuri kontrolis qveS iyo -<br />

saxelmwifo cdilobda xeli SeeSala am mecnierebebis ganviTarebisaTvis. amitom,<br />

rac am dros saqarTveloSi am humanitaruli da socialuri mecnierebis dargSi<br />

Rirebuli Seiqmna, Seiqmna saxelmwifos moqmedebis sawinaamRdegod. amis<br />

sapirispirod, sabWoTa kavSiri aviTarebda (garkveuli ideologiuri<br />

SezRudvebiT), sabunebismetyvelo da zust mecnierebebs, romlebic, misi<br />

partiuli bosebis azriT, iaraRis damzadebaSi gamoad<strong>ge</strong>bodaT.<br />

citirebis da publikaciebis indeqsis kidev erTi arasrulyofileba mis araabsoluturobaSia:<br />

mecnieris Rirebuleba garkveul SemTxvevebSi ganisazRvreba<br />

ara misi dawerili da gamoqveynebuli produqciiT, aramed - mag. misi<br />

monawileobiT saerTaSoriso eqsperimentebSi, magram aseTi mniSvnelovani<br />

mecnierebis wili (anu, romelbic teqnikosebi ar arian da mTel Tavis dros<br />

konkretuli eqsperimentis Catarebas uZRvnian) msoflio mecnierebaSi, da miT<br />

umetes, saqarTveloSi, sakmaod cotaa. amitom, yvela zemod CamoTvlili<br />

gamonaklisis da uzustobis gaTvaliswinebiT, dRes, citirebis da publikaciebis<br />

indeqsi rCeba erTaderT instrumetad, romlis saSualebiTac Cven SegviZlia<br />

vimsjeloT qveyanaSi mecnierebis ganviTarebis doneze, mis warsulze da momaval<br />

perspeqtivebze.<br />

monacemebi:<br />

cxrili #1. <strong>saqarTvelos</strong> saxeliT gamoqveynebuli naSromebi 1975 wlidan<br />

dRemde


(am cxrilSi 70 da momdevno ricxvebi 100-mde niSnavs 1975 da mis momdevno<br />

wlebs. 100 da misi momdevno ricxvebi niSnavs 2000 da mis momdevno wlebs).<br />

rogorc am cxrilidan Cans, saqarTveloSi warmoebuli samecniero<br />

publikaciebis raodenoba 1975 wlidan 2008 wlis bolomde - mxolod imatebs,<br />

da 2008 wels aRwevs im maCvenebels, romelic arasodes hqonia.<br />

cxrilidan Cans, rom yvelaze maRali niSnuli sabWoTa kavSiris dros 1985<br />

wels iyo miRweuli, da es monacemi emTxveva sabWoTa kavSiris ideologiuri<br />

manqanis Sesustebas. sabWoTa kavSiris Semdeg ki yvelaze maRali niSnuli 2005-<br />

2006 wlebze modis da rogorc cxrilidan Cans - izrdeba. sagulisxmoa, rom<br />

publikaciebis raodenobis zrda emTxveva ganaTlebis da mecnierebis reformis<br />

dasawyiss - rodesac dRis wesrigSi dadga mecnierTa Sromis racionaluri<br />

indikatorebiT Sefasebis sakiTxi.<br />

magram, am statiis SesavalSi aRwerili miTiuri konstruqciis momxre<br />

ityvis, rom saqme aris ara raodenobaSi, aramed xarisxSi: anu, sabWoTa kavSirSi<br />

gamoqveynebuli Sromebis xarisxi ufro maRalia, vidre sabWoTa kavSiris<br />

dangrevis Semdeg. es ki niSnavs, rom sabWoTa kavSiris dros gamoqveynebuli<br />

Sromebis citireba bevrad unda sWarbobdes sabWoTa kavSiris Semdeg<br />

gamoqveynebuli Sromebis citirebas. codnis qseli citirebis indeqsis mxriv<br />

Semdeg suraTs gvaZlevs:<br />

cxrili #2


es ki niSnavs, rom dRes qarTuli mecnierebis cnobadoba iseTia, rogorc<br />

arasdros. is ramdenimejerme aRemateba sabWoTa kavSiris droindels da<br />

yovelwliurad izrdeba.<br />

maSasadame, am ori cxriliT miTi ”<strong>saqarTvelos</strong>-mecnierebis-sabWoTakavSirSi-kargi-mdgomareobis-<strong>Sesaxeb</strong>-da-<strong>Tanamedrove</strong>-saqarTveloSi-misi-cudimdgomarebis-<strong>Sesaxeb</strong>”<br />

daingra. ra Tqma unda, arsebobs imis Teoriuli Sansi, rom<br />

2008 wels citirebuli statiebis absoluturi umravlesoba sabWoTa kavSirSia<br />

dawerili. magram es saeWvoa, Tundac imis gamo, rom citirebis zrda emTxveva<br />

publikaciebis raodenobis zrdas, da pirdapir unda iyos 2004-2005 wlebSi<br />

dawyebul saerTaSoriso samecniero kontaqtebis gaaqtiurebasTan dakavSirebuli,<br />

da ara - qarTveli mecnierebis 15 an 25 wlis winandeli naSromebis Tavidan<br />

aRmoCenasTan.<br />

magram gvaZlevs Tu ara am miTis ngreva safuZvels, rom davmSviddeT da vTqvaT,<br />

rom yvelaferi kargadaa, da rom mecnieruli kvlevebis saxelmwifo politika<br />

sworedaa mimarTuli? amisaTvis Sedarebas unda mivmaroT da da SevadaroT Cvens<br />

mier mopovebuli monacemebi regionis da Tundac - yofili sabWoTa kavSiris<br />

qveynebis analogiur monacemebs:


cxrili #3<br />

Georgia, Armenia, Azerbaijan,<br />

Latvia, Estonia, Lithuania<br />

am cxrilebidan Cans, rom sulac ar gviWiravs regionSi mowinave adgili<br />

da mniSvnelovnad CamovrCebiT ufro mcire mosaxleobis mqone qveynebs: kidev<br />

erTi mniSvnelovani daskvna, romleic SegviZlia am cxrilebidan gamovitanoT,<br />

aris is, rom citirebis indeqsi yvela qveyenaSi Tanabrad izrdeba. magram,<br />

mniSvneloba aqvs imas, Tu saidan aris dawyebuli es zrda da ra niSnulia mag.<br />

2008 wlis bolosaTvis: rogorc vxedavT, somxeTis citirebis angariSi TiTqmis<br />

orjer aRemateba Cvensas, xolo estoneTis - TiTqmis 4-jer.<br />

igive SeiZleba iTqvas publikaciebis raodenobaze: 2008 wels qarTvelma<br />

mecnierebma 311 statia gamoaqveynes. litvelma mecnierebma 2163 statia<br />

gamoaqveynes. estonelebma 942, somxebma 465, latvielebma - 360, xolo<br />

azrbeijanelebma - 282. es monacemebi aRebulia 2008 wlis dasawyisSi. imdenad,<br />

ramdenadac yoveli Semdegi kalendaruli wlis pirvel naxevarSi gamoicema<br />

Jurnalebi romelsac gamocemis wlad 2008 weli aqvT miTiTebuli, wlis bolos<br />

an SuaSi monacemebi SeiZleba ramdenadme gansxvavdebodnen mocemulidan, magram,


ogorc wesi aseTi ”gadacdomebi” wlis arc ZiriTad tendencias da arc<br />

miRebul proporcias ar cvlis.<br />

cxrili # 4.<br />

(ix. linki: qveynebis ranJireba publikaciebis raodenobis mixedviT:<br />

Http://www.scimagojr.com/countryrank.php?area=0&category=0&region=all&year=all&<br />

order=it&min=0&min_type=it qvemoT moyvanili cxrili gakeTebulia 1996-2007<br />

wlebisaTvis).<br />

Country<br />

Publications<br />

Citable<br />

Publications Citations<br />

Self-<br />

Citations<br />

Citations<br />

per<br />

Publication<br />

1 United States 3.885.065 3.652.547 55.078.925 26.887.171 14,51<br />

2 United<br />

Kingdom<br />

1.105.308 1.007.750 12.819.856 3.315.114 12,39<br />

3 Japan 1.103.915 1.081.652 9.104.613 3.003.301 8,52<br />

4 Germany 1.013.151 963.401 10.817.780 3.064.671 11,30<br />

5 China 969.985 964.718 2.379.100 1.178.534 3,68<br />

6 France 732.180 695.274 7.491.135 1.855.193 10,78<br />

7 Canada 550.920 524.539 6.180.777 1.302.773 12,44<br />

8 Italy 534.598 509.208 5.018.387 1.250.266 10,28<br />

9 Spain 388.908 367.174 3.126.547 852.506 9,14<br />

10 Russian<br />

Federation<br />

369.018 366.673 1.352.932 444.618 3,69<br />

11 Australia 346.740 325.599 3.415.148 772.972 11,19<br />

12 India 336.429 322.168 1.347.950 485.084 4,59<br />

13 Netherlands 306.962 291.250 3.955.859 735.740 14,11<br />

14 Korea,<br />

Republic Of<br />

265.535 261.952 1.400.150 350.951 6,70<br />

15 Sweden 224.187 215.491 2.870.070 539.440 13,55<br />

16 Switzerland 218.831 207.770 3.122.283 480.655 15,72<br />

17 Brazil 197.705 192.615 1.036.204 331.101 6,50<br />

Taiwan,<br />

18 Province of 197.162 193.462 1.036.713 276.206 6,38<br />

China<br />

19 Poland 184.120 181.128 905.331 278.293 5,55<br />

20 Belgium 165.330 157.589 1.799.084 303.047 11,99<br />

21 Turkey 145.069 137.575 534.944 166.337 4,84<br />

22 Israel 137.447 131.702 1.522.055 255.082 11,78<br />

23 Denmark 115.462 110.364 1.540.066 256.255 14,34


Citable<br />

Country Publications<br />

Publications Citations<br />

Self-<br />

Citations<br />

Citations<br />

per<br />

Publication<br />

24 Austria 114.352 108.346 1.166.968 189.608 11,36<br />

25 Finland 109.740 106.887 1.284.956 242.028 12,75<br />

26 Greece 93.184 89.266 583.651 123.192 7,59<br />

27 Hong Kong 90.031 86.736 632.361 128.739 8,22<br />

28 Mexico 82.792 80.945 470.643 112.239 6,57<br />

29 Norway 82.489 79.146 848.672 154.873 11,45<br />

30 Czech<br />

Republic<br />

81.068 79.090 436.320 118.277 6,05<br />

31 New Zealand 69.958 66.141 638.868 118.609 10,25<br />

32 Singapore 68.762 66.833 428.798 73.677 7,43<br />

33 Ukraine 65.566 65.174 178.075 55.784 2,73<br />

34 Ar<strong>ge</strong>ntina 64.630 63.051 422.383 101.758 7,08<br />

35 Hungary 63.923 62.035 464.390 92.894 7,76<br />

36 South Africa 61.905 58.317 386.983 92.161 6,92<br />

37 Portugal 60.411 58.911 398.409 90.635 8,12<br />

38 Ireland 49.429 46.596 443.543 57.103 11,07<br />

Iran, Islamic<br />

39<br />

Republic Of<br />

48.818 47.859 133.024 57.498 5,04<br />

40 Egypt 40.967 40.411 154.308 38.547 4,21<br />

41 Thailand 33.485 32.713 167.269 31.732 6,69<br />

42 Romania 33.424 33.054 120.388 30.661 4,18<br />

43 Chile 31.137 30.441 234.489 47.196 9,02<br />

44 Slovakia 30.738 29.965 148.005 37.534 5,07<br />

45 Croatia 27.425 26.722 96.574 26.561 4,05<br />

46 Bulgaria 26.434 26.016 120.784 25.615 4,83<br />

47 Slovenia 25.379 24.899 125.714 31.010 5,72<br />

48 Saudi Arabia 23.515 22.504 92.635 14.288 4,10<br />

49 Malaysia 21.324 20.772 73.628 13.606 4,75<br />

50 Pakistan 19.025 18.112 51.229 14.781 3,38<br />

51 Ni<strong>ge</strong>ria 16.973 16.566 43.816 11.523 3,29<br />

52 Belarus 15.778 15.721 49.075 12.666 3,17<br />

53 Venezuela 15.416 15.068 80.335 14.506 5,60<br />

54 Tunisia 14.124 13.748 39.110 9.348 3,91<br />

55 Morocco 14.009 13.640 54.839 11.534 4,24<br />

56 Colombia 11.238 10.924 61.088 9.442 7,10<br />

57 Lithuania 10.343 10.194 46.985 10.422 6,18<br />

58 Cuba 10.342 10.005 43.335 11.230 5,03


Citable<br />

Country Publications<br />

Publications Citations<br />

Self-<br />

Citations<br />

Citations<br />

per<br />

Publication<br />

59 Al<strong>ge</strong>ria 9.052 8.973 25.143 5.171 3,95<br />

60 Estonia 9.030 8.900 68.885 14.294 8,79<br />

61 Jordan 8.936 8.823 28.502 5.621 3,85<br />

62 Kenya 8.770 8.376 71.701 13.284 9,19<br />

63 Bangladesh 7.835 7.638 31.821 6.424 4,64<br />

64 Indonesia 7.791 7.646 46.885 5.526 6,86<br />

65 Kuwait 7.675 7.509 32.462 6.020 4,46<br />

United Arab<br />

66<br />

Emirates<br />

7.272 6.980 25.530 3.821 4,50<br />

67 Philippines 6.505 6.352 46.499 6.439 7,95<br />

68 Lebanon 6.254 5.805 28.934 3.483 6,19<br />

69 Viet Nam 5.898 5.789 35.795 5.147 7,51<br />

70 Puerto Rico 5.867 5.724 55.577 4.898 10,28<br />

71 Iceland 5.121 4.955 69.490 7.426 15,54<br />

72 Armenia 4.901 4.845 23.962 4.662 5,25<br />

73 Uruguay 4.763 4.607 38.870 6.097 9,53<br />

74 Latvia 4.626 4.590 26.853 4.808 5,88<br />

75 Uzbekistan 4.280 4.255 10.566 2.390 2,52<br />

Tanzania,<br />

76 United<br />

3.928 3.781 27.484 4.737 8,48<br />

Republic Of<br />

77 Georgia 3.867 3.816 19.063 2.789 5,41<br />

78 Peru 3.710 3.568 26.712 3.176 9,34<br />

79 Cameroon 3.659 3.567 19.403 4.244 6,82<br />

80 Ethiopia 3.640 3.566 18.212 3.700 5,97<br />

81 Oman 3.637 3.458 12.377 2.035 4,23<br />

82 Sri Lanka 3.608 3.393 18.046 2.251 6,17<br />

83 Zimbabwe 3.479 3.369 21.143 2.791 5,90<br />

am monacemebisaTvis aranaklebi mniSvneloba aqvs qveyanaSi realur<br />

mkvlevarTa raodenobas. igive tomsonis mixedviT, 2008 wels saqarTvelodan<br />

saerTaSoriso JurnalebSi 310 publikaciis gamoqveynebaSi monawileoba miiRo<br />

(ara marto - mTavar avtorad, aramed - damxmaredac) 263 mkvlevarma. aqedan 150<br />

mkvlevarma 1 statiis momzadebaSi miiRo monawileoba, 78-ma - 2-s, 19-ma - 3-s, 11-<br />

ma 4-s, 3-ma 5-s, 2-ma 6-s xolo 1-ma - 16-s. SeiZleba kritikosebma Tqvan, rom 16


publikaciaSi erTi mkvlevaris monawileoba ararealuria. magram meores mxriv, am<br />

monacemis arseboba <strong>saqarTvelos</strong> mecnierebis aRweraSi utyuaria.<br />

es ricxvi ki mogviTiTebs, rom saqarTveloSi realur, anu aqtiur<br />

mkvlevarTa raodenoba 500-s ar unda aWarbebdes - yvelaze ufro Tamami daSvebis<br />

SemTxvevaSi: Tuki vivarudebT, rom am 261 mkvlevaris ricxvSi ver moxvedrili<br />

mkvlevarebi or weliwadSi erTxel akveyneben statiebs anda - rTul temebze<br />

muSaoben da or-sam weliwadSi erTel axerxeben samecniero qselSi formalur<br />

dafiqsirebas.<br />

Tuki gaviTvaliswinebT, rom msoflios karg kvleviT universitetebSi<br />

Sefardeba profesorebs (romlebic ZiriTadaT mkvlevarebi arian) da studentebs<br />

Soris saSualod 1/10-Tanaa - anu, erT mkvlevarze modis 10 studenti, miviRebT,<br />

rom dRes saqarTveloSi erTi patara kvleviTi universitetis (5000 studenti)<br />

potenciali arsebobs.<br />

gamodis, rom dRes mcire raodenobis mecnierebi qmnian iseTi xarisxis da<br />

raodenobis produqcias, romelic arasodes ar yofila saqarTveloSi. magram,<br />

meore mxriv, Tuki saerTaSoriso indikatorebiT SevxedavT, arc mecnierTa da<br />

arc maTi produqciis raodenoba ar aris sakmarisi imisaTvis rom vTqvaT, rom<br />

saqarTveloSi mecnierebis mdgomareoba Tundac damakmayofilebelia.<br />

miT umetes, Tuki gaviTavaliswinebT imas, rom qveyanaSi sadoqtoro<br />

programebis studnetebis raodenoba katastrofulad mcirea: 2008 wels<br />

qveyanaSi sul 728 doqtoranti iyo. rac niSnavs yovel wels 100-150 doqtoris<br />

gamoSvebis potencias. Tavis mxriv, es sul ar aris sakmarisi imisaTvis, rom<br />

mecnierebis ricxvi aramc Tu gaizardos, aramed maTi axlandeli raodenoba<br />

SenarCundes. - isic gasaTvaliswinebelia, rom aqtiur mkvlevarTa asaki sakmaod<br />

xandazmulia da maTi saSualo asaki 50 wels uaxlovdeba.<br />

Tuki raodenobrivi niSnuli gvinda, Tu ra doneze unda iyos <strong>saqarTvelos</strong><br />

mecnierebis produqcia, imisaTvis, rom Tavi ganviTarebuli mecnierebis mqoned<br />

CavTvaloT, am mxriv estoneTis monacemebis doneze asvla sulac ar aris<br />

warmatebis indikatori. qvemoT mocemulia sami wlis ganmavlobaSi estoneTis da<br />

sxva ganviTarebuli qveynebis mecnierTa citirebebis raodenobebis Sedareba. es is


qveynebia, romlebic mosaxleobis raodenobiT, iseve, rogorc saqarTvelo, e.w.<br />

“patara qveynebis” jgufSi SeiZleba SeviyvanoT:<br />

cxrili<br />

#5<br />

rad gvinda mecniereba, anu, mecnierebis adgili qveynebis ekonomikaSi<br />

zemoT moyvanili raodenobrivi monacemebi sakmarisia am werilis dasawyisSi<br />

aRwerili saqarTveloSi mecnierebis warsuls da awmyos <strong>Sesaxeb</strong> miTis<br />

ganjadoebisaTvis. magram mecnierebis momavlis <strong>Sesaxeb</strong>ac arsebobs ori miTiuri<br />

konstruqcia, romelic erTmaneTs ewinaamRde<strong>ge</strong>ba, magram, orive maTgani poulobs<br />

sazogadoebaSi Tavis mimdevrebs.<br />

aqedan pirveli (da ufro didi xnis - jer kidev sabWoTa kavSiris bolo<br />

wlebidan rom modis) ambobs, rom mecniereba qveynis, gansakuTrebiT patara<br />

qveynis, prestiJia, misi savizito baraTia msoflioSi da is aucileblad unda<br />

finansdebodes, Tundac mxolod imitom, rom msoflios wamyvan centrebSi Cveni<br />

mecnierebi muSaobdnen da saqarTvelo amiT - kulturuli da ganviTarebuli<br />

qveynis saxels imkvidrebdes.<br />

meore (wina saukunis 90-iani wlebis bolos gamoCnda saqarTveloSi)<br />

ambobs, rom mecniereba unda ganvixiloT ara rogorc qveynis prestiJis, aramed,<br />

rogorc ekonomikuri mo<strong>ge</strong>bis wyaro. am Teoriis mixedviT kargi mecniereba<br />

yovelTvis mo<strong>ge</strong>biania, amitom, Tuki is swored aris organizebuli, mas<br />

yovelTvis moaqvs mo<strong>ge</strong>ba. es Teoria uyurebs mecnierebas rogorc bankiri<br />

sainvesticio proeqts: Tu mecniereba gaamarTlebs, man unda daabrunos is fuli,


omelic masSi iqneba Cadebuli da Semdeg - damoukideblad SesZlos<br />

warmatebuli arseboba.<br />

saintereso isaa, rom es orive Teoria saR azrzea damyarebuli da<br />

safuZvlad yvelaferi SeiZleba edos, yvelaferi am sakiTxis codnis garda:<br />

satelevizio gadacemebSi nanaxi an gagonili (vinmes mier moyolili),<br />

TviTgadarCenisken swrafva, warsulis viTarebis aRd<strong>ge</strong>nis survili Tu sxva<br />

nebismieri ram.<br />

pirveli Teoria ambobs, rom marTalia, fundamentur mecnierebebSi<br />

Catarebuli kvleva <strong>saqarTvelos</strong> bevr materialurs verafers moutans, magram,<br />

saqarTveloSi kargi, msoflio donis mecnierebis arseboba Cveni<br />

civilizebulobis da gnebavT, evropelobis niSania. ramac, saboloo jamSi,<br />

SeiZleba usafrTxoebis mniSvnelovani garantic ki Seqmnas. es salonuri Teoria<br />

warmoiSva sabWoTa kavSiris ngrevis Semdeg, rodesac <strong>saqarTvelos</strong> mecnierebam<br />

dakarga iaraRis warmoebis xelSewyobis azri. mecnierebis arsebobis<br />

ideologiuri safuZvelis gaqrobis Semdeg qarTvel mecnierebs da<br />

inteleqtualebs sakuTari arsebobis da muSaobis gamarTlebisaTvis axali<br />

argumentebis moZebna dasWirdaT.<br />

meore Teoria e.w. gamoyenebiTi mecnierebis arsebobas eyrdnoba, da ambobs,<br />

rom saxelmwifom mxolod mom<strong>ge</strong>biani da praqtikuli proeqtebi unda dafinansos.<br />

am mimarTulebiT uxvad gamoiyeneba iseTi cnebebi, rogorebicaa inovacia,<br />

teqnologia, sistemuri midgoma da a.S. am Teoriis momxreebi amboben, rom erTis<br />

mxriv mxolod ase SevZlebT im ekonomikuri danaxarjis gamarTlebas, romelsac<br />

am mimarTulebiT gavwevT, xolo meores mxriv - am midgomis safuZvelze<br />

gadavarCevT dasafinansebel mecnierebebs da mimarTulebebs. am Teoriis<br />

konturebi, rogorc ukve aRvniSneT, 90-iani wlebis bolos gamoCnda<br />

saqarTveloSi, rodesac saxelmwifo aparatSi gaCnda azri optimaluri meTodiT<br />

gadaenawilebinaT mwiri resursebi da mwiri resursebis miuxedavad mainc<br />

ganviTarebuli mecniereba mieRoT Sedegad.<br />

Tumca, mecnierebis <strong>Tanamedrove</strong> marTva orive am miTologiuri<br />

konstruqciidan gansxvavebulia: wminda ekonomikuri da biznes TvalsazrisiT


yvela qveyanaSi mecniereba wam<strong>ge</strong>biania - yvela im gamoyenebiTi laboratoriebis<br />

mom<strong>ge</strong>bianobis gaTvaliswinebiT, romlebic maRalteqnologiur sawarmoebSi<br />

arsebobs da konkretuli inovaciebis danergvaze muSaobs. fundamentur<br />

mecnierebebSi imdeni danaxarjia saWiro Tundac mcire efeqtis misaRebad, rom<br />

laparakic ki zedmetia qveyanaSi mom<strong>ge</strong>biani mecnierebis arsebobaze. ra Tqma unda.<br />

qveynis PR-ic ar udevs safuZvlad mecnierebis dafinansebas, Tumca, SesaZlebelia,<br />

rom politikur diskursSi mecnierebis cneba xSirad am azriT gamoiyenebodes.<br />

mecnierebis roli <strong>Tanamedrove</strong> samyaroSi sxvaa: mecniereba, anu, kvlevis da<br />

kvlevis saSualebiT swavlebis arseboba saWiroa codnis ekonomikis misaRwevad:<br />

Tuki qveyanaSi aris kargi mecniereba, es niSnavs, rom qveyanaSi kargi<br />

universitetebia. es ki niSnavs, rom qveyenaSi bevri ganaTlebuli adaminia,<br />

romlebmac ician kvlevis meTodebi, samyarosadmi racionaluri midgoma aqvT da<br />

ician rogor da<strong>ge</strong>gmon sakuTari cxovreba. qveyana kargi mecnierebis arsebobis<br />

pirobebSi damoukidebeli, ganaTlebuli da zrdasruli adaminebiTaa savse. es ki<br />

utyuari Sansia qveynis ekonomikisaTvis gaxdes condaze, da ara fizikuri Tu<br />

bunebrivi resursebis (rac adre Tu gvian iwureba, an gamousadegari xdeba)<br />

primitiul gamoyenebaze dafuZnebuli.<br />

SeiZleba paradoqsia, magram qveyanisaTvis kvlevis Sede<strong>ge</strong>bi ar aris<br />

uSualod is, rasac is pirvel rigSi elodeba mecnierebisagan. mecnierebis<br />

ganviTrebam gvaCvena, rom mecnierebis istoriaSi garRvevebi da naxtomebi<br />

sruliad moulodnel da xSirad - cariel adgilebze warmoiSoba. qveyana, Tuki<br />

mis politikosebs da sazogadoebas undaT rom am qveyanaSi iarsebos codnis<br />

ekonomikam, rac saboloo jamSi sazogadoebis wevrebis bednierebas moemsaxureba,<br />

daiteresebulia kargi da mravalferovani kvlevebis arsebobiT: ara imitom, rom<br />

xval vinme am kvlevebisagan saswauls elodeba, aramed imitom, rom adamianebma,<br />

romlebic am kvlevebSi monawileobiT da am kvlevebis saSualebiT iReben karg<br />

ganaTlebas, gaaZlieron da gazardon qveynis ekonomika. Zlieri ekonomika ki<br />

Tavis mxriv kvlevebis da swavlebis dafinansebis gazrdaSic Seitans wvlils da<br />

ase Semdeg. saboloo jamSi, ase emsaxureba qveyanaSi mecniereba sazogadoebis


yoveli wevris keTildReobis da bednierebis miRwevis mizans, da ara uSualod<br />

teqnologiuri saswaulebis da garRvevebis miznad dasaxviT.<br />

qvemoT moyvanil cxrilSi mocemulia qveynebis saerTo erovnuli<br />

produqtidan danaxarjebis procentuli wili mecnierebaze da mecnierebis donis<br />

maCvenebeli citirebis indeqsi. advili SesamCnevia, rom is qveynebi, romlebic<br />

ekonomikuri keTildReobiT gamoirCevian, mets xarjaven mecnierebaze da<br />

Sede<strong>ge</strong>bic ukeTesi aqvT. mecnierebaze danaxarjebis gazrda ki aris ara<br />

ekonomikuri keTildReobis momdevno, rogorc ex xSirad hgoniaT ”mecnierebis,<br />

rogorc prestijis”, da ”mecnierebis, rogorc mom<strong>ge</strong>biani biznesis” Teoriis<br />

momxreebs, aramed - winmswrebi procesi:<br />

cxrili #6 da #7<br />

GDP % expenditure per Country<br />

aSkaraa, rom mecnierebis miRwevebis done pirdapir kavSirSia saerTo<br />

erovnuli produqtis danaxarjis moculobaTan. proporciebis Cavardnebi am<br />

cxrilebSi iseve rogorc me-8 da me-9 cxrilSi (latviis, azerbaijanis da


xorvatiis SemTxvevaSi) mecnierebis marTvis sistemis aramodernizebulobas unda<br />

mivaweroT.<br />

rac Seexeba sxva, ganviTrebul evropul qveynebs, pozitiuri kavSiri<br />

danaxarjebs da mecnierebis dones Soris utyuaria. rogorc zemoT aRvniSneT,<br />

SedarebisaTvis SevarCieT iseTi qveynebi, romlebSic mosaxleobis raodenoba<br />

<strong>saqarTvelos</strong> mosaxleobis raodenobis farglebSia:<br />

#9<br />

cxrili #8 da<br />

”mxolod mom<strong>ge</strong>biani mecnierebis dafinansebis Teoriis” momxreebi ityvian,<br />

rom es qveyanaSi gaweuli mTliani xarjebia, da ara mxolod saxelmwifo<br />

biujetidan. magram Tuki CaxedavT Tundac internetSi ganTavsebul cxrilebs,<br />

qveynebis mier mecnierebaze [kvlevaze da ganviTarebaze [research & developemnt],<br />

rogorc mas dRevandel saerTaSoriso diskursSi ewodeba] gaweul sabiujeto da


sxva danaxarjebs, naxavT, rom saxelmwifo biujetebis wili am danaxarjebSi<br />

maRalia, xolo danarCeni, e.w. ara-sabiujeto xarjebi ZiriTadaT imitom xdeba,<br />

rom saxelmwifoebi sxvadasxva sakanonmdeblo xerxebiT xels uwyoben kvlevaze<br />

da ganviTarebaze Tanxis gaRebas kerZo pirebis da korporaciebis mxridan. unda<br />

iTqvas, rom umetes SemTxvevaSi es xelSewyoba ar aris primitiuli sagadasaxado<br />

SeRavaTi.


pirvelad - politikuri anTropologia saqarTveloSi<br />

politikuri anTropologia, rogorc mecniereba, romelic politikur<br />

procesebs ”eTnografiuli meTodis” gamoyenebiT swavlobs, meoce<br />

saukunis pirvel naxevarSi britaneTSi Seiqmna. meTodis SemuSaveba<br />

daemyara britaneli anTropolo<strong>ge</strong>bis afrikaSi miRebul gamocdilebas,<br />

romlis mixedviTac britanuli politikuri institutebis kopirebam<br />

afrikis qveynebSi ar moitana is Sedegi, rasac elodnen. miuxedavad<br />

imisa, rom britanuli da afrikuli politikuri institutebi<br />

sakanonmdeblo formiTa da funqcionirebis wesebiT erTmaneTisagan ar<br />

gansxvavdebodnen. mogvianebiT politikuri anTropologiis meTodis<br />

gamoyeneba daiwyes nebismieri sazogadoebis Sesaswavlad – im faruli,<br />

siRrmiseuli socialuri institutebis gamosavlenad, romlebic<br />

gadawyvetilebebis miRebas da politikuri procesebis konkretul<br />

saxes ganapirobeben.<br />

1985 wels meoce saukunis erT-erTma yvelaze cnobilma anTropologma<br />

meri duglasma (Mary Douglas) sirakuzis universitetSi waikiTxa leqciebis<br />

kursi ”rogor fiqroben institutebi”. mogvianebiT es kursi wignadac gamoica.<br />

leqciebis am kursma da wignma saTave daudo axal talRas institutebisa da<br />

individebis urTierTobis kvlevaSi. ZiriTadi idea, romelsac duglasi asabuTebs<br />

am wigniT, is aris, rom organizaciul gadawyvetilebebs metwilad da<br />

upiratesad gansazRvravs ara Zalauflebis mqone pirovnebebs Soris molaparakeba,<br />

aramed instituticiuri kultura: institutebi axorcieleben Cveni codnisa da<br />

gadawyvetilebis unarTa (cognition) socialur kontrols. es niSnavs, rom, Tuki<br />

raime msjeloba sazogadoebis romelime jgufSi erTxmad aris miRebuli da/an<br />

masze saerTo Tanxmoba arsebobs, unda vivaraudoT, rom is ufro socialur<br />

kontrols eyrdnoba, vidre informaciasa da informirebulobas.<br />

institutebis mier ganxorcielebuli socialuri kontrolis magaliTi<br />

SegviZlia SedarebiT martivi socialuri institutebis sferodan moviyvanoT:<br />

rodesac saqme exeba saSualo fenis ojaxSi memkvidreobiT moulodnelad<br />

miRebuli didi fulis gankargvis sakiTxs, ojaxis ufrosebis gadawyetileba –<br />

ras moaxmaron es fuli – saxli iyidon, kargi ganaTleba miaRebinon Svilebs,


fasiani qaRaldebi Seisyidon Tu Tanxa bankSi datovon – ufro im Sexedulebazea<br />

damokidebuli, romelsac sazogadoebaSi arsebuli ojaxis instituti (qcevebis<br />

da metyvelebis kodebisa 1 da praqtikebis erTianoba) uWers mxars, vidre ojaxis<br />

wevrebis molaparakebasa da SeTanxmebaze. sxva viTarebasa da sxva sazogadoebaSi<br />

SesaZloa gonivrulad CaTvliliyo fulis eklesiisTvis Sewirva, msoflios<br />

garSemo samogzaurod wasvla, fulis vertmfrenidan gadmoyra da a.S.<br />

axla ufro rTuli institutebis mxridan socialuri kontrolis<br />

magaliTebi vnaxoT: metia imis albaToba, rom xangZlivi istoriisa da Zlieri<br />

infrastruqturis mqone eklesiaSi saeklesio pirebis mier dogmebze msjelobis<br />

dawyeba eresad iyos aRqmuli, vidre eklesiis gaZlierebisken mimarTul qmedebad.<br />

Sesabamisad, metia albaToba, rom saeklesio ierarqebi dogmebze msjelobaSi<br />

eress dainaxaven. aseve, eTnikuri umciresobis warmomad<strong>ge</strong>nlis winaaRmdeg<br />

mimarTuli radikaluri qmedeba an sityva, im SemTxvevaSic ki, rodesac is<br />

damnaSavea, <strong>Tanamedrove</strong> liberalur erTobaSi ufro metad aRqmuli iqneba<br />

rogorc gadametebuli RonisZieba. da piriqiT – metia albaToba, rom tradiciul<br />

sazogadoebaSi eTnikuri umciresobis warmomad<strong>ge</strong>nlis mier Cadenili danaSauli<br />

aRqmuli iqnes rogorc danaSauli eTnikur warmomavlobis gamo, vidre im<br />

adamianis konkretul Tvisebebidan gamomdinare. anu, rodesac institutebze<br />

vlaparakobT, vgulisxmobT qcevebis, metyvelebis praqtikebisa da kodebis<br />

kompleqss, romlebic yvelaze ufro mosalodneli da moTxovnadia konkretul<br />

sazogadoebriv jgufSi.<br />

socialuri institutis yvelaze ufro moxerxebuli, magram<br />

aramecnieruli gansazRvreba, romelic me Semxvedria aseTia: ”is, rac<br />

arsebobs Sens dabadebamde”. anu is aramaterialuri struqtura,<br />

romelSic Sen Sedixar, rogorc ukve arsebulSi da romlis nawilic<br />

xdebi.<br />

es niSnavs, rom sazogadoebrivi jgufebis SeTanxmebuli da sayovelTaod<br />

mowonebuli qmedebebi unda ganvixiloT rogorc ufro socialur kontrolze


damyarebuli, vidre am jgufSi Semavali konkretuli adamianebis motivebidan da<br />

pirovnuli Rirebulebebidan gamomdinare.<br />

aq erTmaneTisagan unda ganvasxvaoT politikuri da socialuri<br />

institutebi: politikuri institutebi aris kanonebiT, moqmedebis dawerili<br />

wesebiT da xSirad – konkretuli politikuri TanamdebobebiT warmod<strong>ge</strong>nili<br />

sistemebi, romlebic uzrunvelyofen politikaSi CarTuli adamianebisa da<br />

Zalauflebis ganawilebas. socialuri institutebi ki qcevebisa da metyvelebis<br />

is uxilavi kodebi da sistemebia, romlebSic politikuri institutebi arseboben<br />

da Tanaarseboben. magaliTisaTvis SegviZlia vTqvaT, rom moqalaqeobis socialuri<br />

instituti demokratiul qveyanaSi aris is, romelSic da romlis ZaliTac is<br />

politikuri institutebi (mag., parlamenti, mTavroba, prezidenti, sasamarTlo,<br />

policia) arseboben, romlebic Tavis mxriv ganapirobeben demokratiuli qveynis<br />

(mag., britaneTis, aSS-is, safran<strong>ge</strong>Tis) dRevandel politikur saxesa da Sinaarss.<br />

socialuri mecnierebis midgomas, romelic socialuri instiutebidan<br />

gamomdinare ganixilavs sazogadoebaSi mimdinare politikur procesebs da<br />

individebis politikur qcevas, politikuri anTropologia ewodeba. am midgomis<br />

mixedviT, sazogadoebaSi mimdinare procesebi im politikuri da sociologiuri<br />

Teoriebis gamoyenebiT ki ar unda aRvweroT, romlebic ukve viciT, aramed –<br />

davakvirdeT mimdinare procesebs da am procesebis <strong>ge</strong>neralizaciiT, reducirebiTa<br />

da analogiebis moxmobiT aRvweroT (”daviWiroT”) qcevis is praqtikebi da<br />

kodebi, anu is socialuri institutebi, romlebic mimdinare procesebs udevs<br />

safuZvlad.<br />

politikuri anTropologiis meTodis gamoyeneba miT umetes gamarTlebulia<br />

CvenSi arsebuli politikuri procesebisa da gadawyvetilebebis analizisaTvis:<br />

zemoTqmulidan gamomdinare, udavod sainteresoa, ras warmoad<strong>ge</strong>nen socialuri<br />

institutebi, romlebic dRes Cvens garemoSi apirobeben politikuri<br />

gadawyvetilebebis miRebas da am gadawyvetilebebis mxardaWeras politikaSi<br />

CarTuli sazogadoebis wevrebis mier. es midgoma produqtiuli unda iyos im<br />

realobis gaTvaliswinebiT, rac bolo dros miviReT, da im viTarebis gamoc,<br />

romelic bolo dros Seiqmna am realobis analizis TvalsazrisiT. politikuri


subieqtebis nebismieri Sefaseba miuReblobisa da gauziareblobis kedlebs<br />

awydeba. am SefasebaTa miReba/miuReblobis ZiriTadi problema, Cemi azriT, is<br />

aris, rom analitikosebi politikosebis, politikur gadawyvetilebaTa miRebis<br />

procesSi CarTuli profesionalebisa da maTi mimdevrebis ama Tu im<br />

gadawyvetilebas da moqmedebas maTi pirovnuli Tvisebebidan da Rirebulebebidan<br />

gamomdinare aRweren, rac umetes SemTxvevaSi miaxloebulic ki ar aris am<br />

politikosebisa da maTi mimdevrebis warmod<strong>ge</strong>nasTan sakuTar Tavze. amis<br />

magaliTia am bolo dros gaxSirebuli paralelebis gavleba kanonieri qurdebis<br />

qcevasa da „ucnobis“ politikur prezentaciebs Soris 2 ; braldebad qceuli<br />

analizi, romlis mixedviTac radikaluri opozicia, Tu ganzrax ara,<br />

aracnobierad mainc ruseTis davalebas asrulebs; xelisuflebis, rogorc<br />

adamianis uflebebis permanentuli damrRvevis, ufro radikaluri SefasebiT –<br />

rogorc kaciWamiebis, mkvlelebis, kriminalebis da a.S. jgufis, moqmedebaTa ukve<br />

socialur konstantad qceuli aRwera. aseTi mouxeSavi analogiebi ki<br />

politikuri poziciebis matareblebSi iwvevs ara dafiqrebasa da<br />

TviTkoreqtirebis survils, aramed – gaRizianebas da Sefasebis avtoris<br />

erTmniSnvnelovan ”ganTavsebas” romelime politikur banakSi.<br />

zemoT aRwerili meTodiT midgoma, vfiqrob, pirovnebebze miTiTebisa da<br />

maTTvis iarliyis mikerebis xifaTs agvaridebs. me vapireb aRvwero qcevisa da<br />

metyvelebis kodebi, romlebic koleqtiurad aRiarebuli gadawyvetilebebidan da<br />

koleqtiuri qcevebidan gamomdinareobs, da ara konkretuli adamianebis<br />

fsiqotipebi da RirebulebiTi prioritetebi. Sedegad miviRebT im socialuri<br />

institutebis (an institutis) aRweras, romelSic dRevandeli politikuri<br />

institutebi moqmedeben da urTierTmoqmedeben.<br />

kidev erTi mniSvnelovani aspeqti, romelic Cveni politikuri garemos<br />

analizisaTvis politikuri anTropologiis meTodis gamoyenebisaken gvibiZ<strong>ge</strong>bs,<br />

aris rogorc radikaluri opoziciis, aseve mmarTveli partiisa da<br />

xelisuflebis politikuri programebis sqematuri xasiaTi 3 , rac mafiqrebinebs,<br />

rom es programebi imitomacaa sqematuri, rom raRac sxvaze miuTiTeben da<br />

TavisTavadi mniSvneloba ara aqvT. is raRac ki, razedac es sqemebi miuTiTeben,


savaraudod, is socialuri institutebi arian, romlebic politikur subieqtebs<br />

moqmedebisa da diskursis konkretuli formebisaken mimarTaven. am SemTxvevaSi<br />

politikuri programa kodirebuli gzavnilis rols asrulebs, romlis miRebis<br />

Sedegad socialuri institutis wevrisaTvis cxadi xdeba, rom es mis socialur<br />

institutSi Semavali jgufis mier gakeTebuli ganacxadia. Sesabamisad, Tuki es<br />

asea, individebi orive mxares moqmedeben ufro rogorc socialuri institutis<br />

warmomad<strong>ge</strong>nlebi, vidre politikuri partiis an partiaTa koaliciis wevrebi.<br />

dRevandel politikur procesebSi CarTuli individebis koleqtur qcevaTa<br />

da sajaro gamoTqmaTa analiziT yalibdeba diskursuli da qceviTi kodebis ori<br />

jgufi (TiToeulSi oTxi kodia), romelTaganac erTs umetesad radikaluri<br />

opoziciis, xolo meores umetesad xelisuflebisa da mmarTveli partiis<br />

warmomad<strong>ge</strong>nlebi da mxardamWerebi ekuTvnian.<br />

esenia: radikaluri opoziciis qcevis da diskursis kodebi:<br />

1. yvelaze ufro misaRebi saqcielia iyo mediatori da msajuli, yvelaze<br />

miuRebeli – iyo CarTuli da warmoad<strong>ge</strong>nde mxares;<br />

2. erTaderTi politikuri pozicia, romelic SeiZleba <strong>ge</strong>kavos, aris is,<br />

romlis <strong>Sesaxeb</strong>ac ukve arsebobs upirobo Tanxmoba im jgufSi, romelsac<br />

miakuTvneb sakuTar Tavs;<br />

3. arsebobs upirobo avtoriteti, romelic unda aRiaro da romelsac unda<br />

daemorCilo. magram avtoritetad aRiareba rTuli da sapasuxism<strong>ge</strong>blo saqmea da<br />

Secdoma dauSvebelia;<br />

4. nebismieri politikuri aqcia/qmedeba mxolod samarTlianobis aRd<strong>ge</strong>nasa da<br />

Rirsebis dabrunebaze SeiZleba iyos mimarTuli.<br />

mmarTveli partiis da xelisuflebis qcevis da diskursis kodebi:<br />

1. sakuTari Secdomis aRiareba Rirebulebaa;<br />

2. SeTanxmebuli Rirebulebebis ignorireba SesaZlebelia, Tuki arsebobs<br />

arCevani am Rirebulebebsa da socialur-politikur cvlilebebs Soris;<br />

3. Cven unda SevTanxmdeT vin aris Cven Soris avtoriteti, romelsac<br />

davemorCilebiT;


4. nebismieri politikuri qmedeba, romelic arsebuli viTarebis Secvlas<br />

isaxavs miznad, Rirebulia.<br />

kodebis orive am kompleqss bevrnairi da mravalmxrivi gamovlineba aqvs.<br />

magaliTad, radikaluri opoziciis qcevis kodebi vlindeba rogorc radikaluri<br />

opoziciuri partiebis qmedebebSi, aseve politikur eqspertTa, politikuri Toq<br />

Souebis wamyvanTa, ubralod, radikaluri opoziciuri partiebis mxardamWerTa<br />

qcevebSi da perfonmansebSic ki. ramdenime magaliTi: radikaluri opoziciuri<br />

partiebis mcdeloba arsebuli politikuri konfliqti warmoeCinaT ara rogorc<br />

ori politikuri jgufisa da maTi mxardamWerebis dapirispireba, aramed rogorc<br />

xelisuflebisa da xalxis konfliqti, xolo sakuTari Tavis rogorc ”saqmis<br />

gamrCevisa” da samarTlianobis damd<strong>ge</strong>nis reprezentacia moexdinaT; aseve – maTi<br />

mxridan konkretuli politikuri poziciis dafiqsirebaze uaris Tqma – garda im<br />

poziciisa, rom isini upirobod icaven adamianis uflebebsa da samarTlianobas;<br />

patriarqis avtoritetis upirobobis manifestacia miuTiTebs, rom isini zemoT<br />

aRwerili operaciuli kodebis mixedviT moqmedeben; am bolo dros zogierTi<br />

politikuri eqspertis swrafva, maqsimalurad daafiqsiros ara sakuTari<br />

kompetencia, aramed sakuTari obieqturoba, gansajos orive mxare adamianis<br />

uflebebisa da samarTlianobis upirobo poziciaze dayrdnobiT;<br />

ar SemiZlia ar moviyvano magaliTad ori adamianis kamaTi ”ria<br />

novistis” studiaSi: erT-erTi maTgani sakmaod cnobili politologi da<br />

parlamentis wevria, meore - eqspertis label-is matarebeli. kamaTisas<br />

eqspertma uTxra politologs, rom is ar aris eqsperti, razedac<br />

gabrazebulma politologma miugo, ra gaqvs salaparako, rodesac<br />

politologiis elementaruli cnebebi ar icio. eqspertma mSvidad<br />

upasuxa: samagierod me obieqturi varo.<br />

amave rigSi ewereba peticiebis wyeba, romelic april-maisSi gamoCnda –<br />

sazogadoebis cnobili saxeebis mier xelmowerili da romlis diskursi igive<br />

iyo: Cven obieqturebi varT, arc viciT visi politikuri poziciaa swori, magram<br />

mTavari adamianis uflebebi da samarTlianobaao; aseve – xelovnebis cnobili


warmomad<strong>ge</strong>nlebis mowodeba Rirsebis aRd<strong>ge</strong>nisaken, TiTqos Rirsebis aRd<strong>ge</strong>na<br />

TavisTavad cxadi politikuri programa iyos; da bolos – Toq Souebis<br />

wamyvanTa umetesobis pozicia – ki ar daexmaros studiaSi mowveuls gamoxatos<br />

Tavisi pozicia da am gamoxatvisas daafiqsiros winaaRmdegoba, aramed sityvaze<br />

gamoiWiros stumari da daumtkicos, rom is mtyuania.<br />

qcevis Tu diskursis es formebi xan kanonieri qurdebis instituts<br />

gvaxsenebs (mag., saknebis simbolika da mTavar sakanSi myofi ucnobi, sadac<br />

opoziciis mxardamWerebi midian saqveyno saqmeebze salaparakod), xan – sabWoTa<br />

inteli<strong>ge</strong>ncias (xelovnebis dargis warmomad<strong>ge</strong>nelTa peticiebi), xan –<br />

komunisturi partiuli elitis diskurss, rodesac sakuTari privilegiebis<br />

mopovebis survili umaRlesi Rirebulebebis dacviT iniRbeboda (mag., Rirsebisa<br />

da qarTvelobis dabruneba).<br />

amave diskursuli kodis erTi saintereso gamovlinebaa qarTuli<br />

humanitaruli da socialuri mecnierebis warmomad<strong>ge</strong>nlebis mier sakuTari<br />

kole<strong>ge</strong>bis minimaluri citireba sakuTar statiebSi sxva qveynebis<br />

mecnierebTan SedarebiT; TiTqosda maT amis gakeTeba rcxveniaT.<br />

sinamdvileSi, zemoT aRwerili kodebis mixedviT, vinmes dasaxeleba<br />

niSnavs mis aRiarebas avtoritetad. es ki amave diskursis Tanaxmad<br />

safrTxilo da sapasuxism<strong>ge</strong>lo saqmea – ar unda Se<strong>ge</strong>Salos da vinme<br />

usafuZvlod ar unda gamoacxado avtoritetad.<br />

aRsaniSnavia, rom amave diskursuli kodis nawilia kritikuli sityvieri<br />

Tu performansuli epataJebi qarTveli eris mimarT: sazogadoebisadmi kritikuli<br />

damokidebulebis axali diskursi aq ver ”xarobs”, is zedmetad tradiciulia:<br />

sul erTia, qarTveli eris mimarT kritika laSa buRaZis piridan modis Tu anri<br />

joxaZis klipidan. TiTqosda stereotipebis damrRvevi politikuri satirac,<br />

romelic anri joxaZem dadga, ver gavida sayovvelTaod miRebuli da dad<strong>ge</strong>nili<br />

warmod<strong>ge</strong>nebis miRma da ilia WavWavaZis ”bednieri eris” meti veraferi ver<br />

moifiqra teqstad. ras ar SexvdebiT am diskursis matarebeli xalxis<br />

TviTgamoxatvebSi: ilia WavWavaZis, konstantine kapanelis, meram mamardaSvilis,


akaki baqraZis sityvebisa da ganwyobebis kopirebas, magram yvela am kopirebis<br />

ukan mkacri saxiT dgas diskursuli kodi, romlis mixedviTac am sazogadoebaSi<br />

arsebuli da miRebuli lanZRvis wessac ki ar unda gadauxvio da mxolod ise<br />

unda ilaparako, rogorc upirobo jgufuri SeTanxmeba gavaldebulebs. rac<br />

arcerTi zemoT CamoTvlili pirovnebis SemTxvevaSi ase ar iyo: yoveli maTgani<br />

axal diskurss qmnida an axali diskursi gadmohqonda qarTul sinamdvileSi.<br />

diskursuli da qceviTi kodebis es erTianoba erT konkretul socialur<br />

institutze migviTiTebs, romelic Cveni warsulis ganuyofeli nawilia da<br />

romelsac moqalaqis Zveli socialuri instituti SeiZleba davarqvaT. Aam<br />

institutisaTvis SeiZleboda sabWoTa <strong>saqarTvelos</strong> moqalaqis socialuri<br />

instituti dagverqmia, magram maSin mkiTxvelebis mxridan RirebulebiT,<br />

SefasebiT aRqmas ver gaveqceodiT. es im diskursebisa da qcevaTa kodebis<br />

kompleqsia, romlebic wlebis ganmavlobaSi yalibdeboda sabWoTa saqarTveloSi.<br />

mis CamoyalibebaSi sxvadasxva politikuri Tu arapolitikuri procesebi<br />

Rebulobda monawileobas. moqalaqis am socialur institutSi gaerTianda<br />

kanonieri qurdebis, inteli<strong>ge</strong>nciis da partiul-mmarTvelobiTi elitis kodebis<br />

nawili. sabolood miviReT socialuri instituti, romelic socialur sivrceSi<br />

gamoixateba rogorc konkretuli politikuri da moqalaqeobrivi poziciis<br />

daukavebloba, mxolod zogad-sakacobrio Rirebulebebisadmi mxardaWeris<br />

dafiqsireba, msajuloba da gansja rogorc umaRlesi Rirebuleba, Rirseba da<br />

samarTlianoba rogorc moqmedebis erTaderTi orientiri – es qcevis is kodebia,<br />

romlebidanac gamomdinareobda rogorc qarTveli inteli<strong>ge</strong>ntis, aseve partiuli<br />

aqtivistis da kanonieri qurdis qceva da diskursi.<br />

am ganwyobis ”bralia”, rom 2003-2007 wlebSi xelisuflebis mier<br />

wamowyebuli reformebis vercerTma talRam ver moipova verc e.w.<br />

yofili sabWoTa inteli<strong>ge</strong>nciis da verc im axalgazrdebis mxardaWera,<br />

romlebsac sazogadoebaSi met-naklebad aRiarebuli pozicia ekavaT: es<br />

mxolod im reformebma daimsaxures, romelTa mizanic Zalian cxadad<br />

da upirobod pozitiurad gamoiyureboda. amitom xelisuflebam<br />

mxolod ori mimarTulebiT miiRo mxardaWera am jgufebisgan –


patrulis reformaze da erTian erovnul gamocdebze. sxva<br />

mimarTulebebma, iqneboda es saswavlo <strong>ge</strong>gmebis liberalur principebze<br />

damyareba, sasamarTlos inkviziciuri formidan SejibrobiTobisaken<br />

moZraoba Tu ekonomikuri reformebi, ver miiRo am diskursis<br />

matareblebis mxardaWera swored am reformebis kompleqsurobisa da<br />

araerTmniSnvnelovanebis gamo. amitom maTi mxridan rTul da<br />

kompleqsur reformebze msjelobisas iReb pasuxs ”ar vici”, an ”saidan<br />

ici”. am SemTxvevebSi isini diskusiaSi ar Semodian da<br />

sazogadoebisaTvis da Tundac maTTvis Zalian mniSvnelovan sakiTxebs<br />

(umaRlesi ganaTlebis reforma, sasamarTlos konkretuli mowyoba,<br />

investiciebis tipi da xelSemwyobi garemos formireba) mxolod<br />

politikosebs utoveben gadasawyvetad, raTa Semdeg Seafason da<br />

gansajon.<br />

ra Tqma unda, es ar niSnavs, rom radikaluri opoziciis mxardamWerebi<br />

aRtacebulni arian sabWoTa <strong>saqarTvelos</strong> ideiT da iq undaT dabruneba. es,<br />

ubralod, niSnavs, rom sabWoTa <strong>saqarTvelos</strong> dros Camoyalibebuli moqalaqis<br />

socialuri instituti jer kidev Zlieria (kvlav gaZlierda) da aRzrdisa da<br />

socializaciis SemorCenili sistemebisa da qvesistemebis meSveobiT is maTzec<br />

zemoqmedebs, visac sabWoTa kavSirSi did xans ar ucxovria an saerTod ar<br />

ucxovria.<br />

rac Seexeba saxelisuflebo-mmarTvelobiT qceviT da diskursul kodebs,<br />

isinic socialuri institutis parametrebsa da sazRvrebs gvid<strong>ge</strong>nen, Tundac<br />

imitom, rom am institutis SemoTavazebuli kodebi radikalurad gansxvavdeba<br />

moqalaqis Zveli institutis kodebisagan. Tuki am institutis adgilis moZebnasa<br />

da daxasiaTebas davapirebT, im qcevebisa da diskursuli kodebis erTobliobas<br />

mivad<strong>ge</strong>biT, romlebic sabWoTa epoqaSi Seiqmna disidenturi kulturis saxiT, da<br />

socialur institutad Camoyalibda sabWoTa kavSiris ngrevis Semdeg.<br />

aRsaniSnavia, rom disidenturi kultura saqarTveloSi ufro<br />

nacionalisturi iyo, vidre adamianis uflebadacviTi. SesaZloa


nawilobriv amiT aixsneba am axali socialuri institutis qcevis<br />

kodi, romlis mixedviTac adamianis uflebebis dacva meoreuli SeiZleba<br />

iyos eri-saxelmwifosa da socialuri cvlilebebis konkretuli<br />

miznebidan gamodinare.<br />

Draki aRar arsebobda sabWoTa kavSiri, romlisadmi dapirispirebac disidenturi<br />

kulturis mTavari macocxlebeli Zala iyo, disidentobam<br />

gaqroba/gadasxcvafereba daiwyo. misi adgili sazogadoebaSi arasamTavrobo<br />

organizaciaTa kulturam daikava, romelmac disidenturi qcevisa da diskursis<br />

kodebi SeierTa. sabolood, 2003 wlisaTvis am kulturis matareblebma gaakeTes<br />

ganacxadi, rom SeZlebdnen moqalaqeobis Zveli socialuri institutis anu<br />

politikuri institutebis mimoqcevisa da urTierTqmedebis safuZvlis<br />

Canacvlebas axali socialuri sivrciT/institutiT. am socialuri institutis<br />

zemoT CamoTvlili kodebi xelisuflebisa da misi mxardamWerebis nebismier<br />

qcevaSi vlindeboda da vlindeba: 2004-2007 wlebSi – adamianis uflebebis<br />

minimalistur dacvasa da radikalur cvlilebebze orientirebaSi [es cvlilebebi<br />

radikaluria maSinac, rodesac ukve radikalurad Secvlilis isev wina<br />

mdgomareobaSi dabrunebaze iwyeba laparaki.], 2008 wlidan – socialurad<br />

orientirebul mTavrobad gadaqcevis mcdelobaSi, nepotisturi ekonomikis<br />

maqsimalurad Tavisufal ekonomikad gardaqmnasa da Semdeg mis sqematur<br />

organizebulobaSi. yovelive es miuTiTebs, rom es axali instituti, romelsac<br />

xelisufleba da misi mxardamWerebi sTavazoben moqalaqeebs, mTlianad<br />

cvalebadobazea orientirebuli. Sesabamisad, cvalebadoba da cvlilebebi am<br />

socialuri institutis RerZia.<br />

maSasadame, Cveni sinamdvilis politikuri anTropologiis meTodiT<br />

analizisas mivediT daskvnamde, rom am bolo dros, daaxloebiT 2007 wlidan,<br />

Cvens politikur sivrceSi moqalaqeobis ori socialuri instituti ebrZvis<br />

erTmaneTs. sagulisxmoa, rom es brZola mimdinareobs ara erTi socialuri<br />

institutis farglebSi, rogorc es xdeba xolme ganviTarebuli demokratiis<br />

qveynebSi, sadac prezidentis, parlamentisa da mTavrobis erTi instituciuri<br />

mniSvneloba arsebobs, xolo politikuri brZola am institutebis sakuTari


individebiTa da ideologiebiT Sesavsebad CaRdeba. Cvens SemTxvevaSi orive<br />

socialur instituts sakuTari warmod<strong>ge</strong>nebi aqvs am politikuri institutebis<br />

<strong>Sesaxeb</strong>. amitom praqtikulad SeuZlebelia maT is saxec SeinarCunon, rac axla<br />

aqvT, da amave dros maT Soris Tanxmobam daisadguros – saerTo wesebiT TamaSze<br />

SeTaxmdnen. ase rom, ara politikur, aramed socialur-institucionalur<br />

konfliqtTan gvaqvs saqme.<br />

zemoT ukve vTqvi, rom is socialuri instituti, romlis<br />

warmomad<strong>ge</strong>nlebic mTavroba, xelisufleba da maTi mxardamWerebi arian,<br />

disidenturi da arasamTavrobo organizaciaTa qcevisa da diskursuli kodebis<br />

gaerTianebis Sedegad Seiqmna. mniSnvelovania imis aRniSvna, rom es socialuri<br />

instituti swored im xalxis Seqmnilia, vinc 2003 wels vardebis revolucia<br />

moaxdina da vardebis revoluciis warmatebac amaze iyo damyarebuli: axali<br />

socialuri institutis, da ara politikuri moqmedebis <strong>ge</strong>gmis, SeTavazeba,<br />

romelic mniSvnelovnad gansxvavdeboda arsebulisagan (moqalaqis Zveli<br />

socialuri institutisagan), da axal, manamde ganucdel, totalur cvlilebebze<br />

dafuZnebul samyaros sTavazobda mxardamWerebs. am axal instituts pirobiTad<br />

SeiZleba ”moqalaqis axali socialuri instituti” vuwodoT.<br />

moqalaqis Zvel socialur instituts ramdenime weli dasWirda imisaTvis,<br />

rom gamococxleba/aRd<strong>ge</strong>na daewyo: 2003 wlis vardebis revoluciis Sedegad<br />

moqalaqeobis Zveli socialuri institutis sayovelTao Tanxmobis ideologia,<br />

romelsac pirobiTad ”Rirsebis xelSeuxebloba da samarTlianoba” SeiZleba<br />

davarqvaT, mas warmatebiT waerTva axali institutis warmomad<strong>ge</strong>nlebis mier.<br />

Zvel socialur insitutSi Rirseba sul ufro da ufro metad niSnavda<br />

mmarTvelebis Rirsebas, xolo samarTlianoba metismetad iyo Seferili<br />

kriminaluri, kanonier-qurduli warmod<strong>ge</strong>nebiT. ramdenime wlis Semdeg ki misi<br />

aRd<strong>ge</strong>na/gacocxleba moxda im adamianebisa da jgufebis daxmarebiT, visac<br />

xelisuflebis mier SeTavazebulma axalma socialurma institutma imedi<br />

gaucrua. am imedgacruebis pirovnuli mizezi uamravi SeiZleba iyos –<br />

ukmayofileba axali mTavrobis mier adamianis uflebebis dacvis moTxovnaTa<br />

minimalisturi SesrulebiT an, zogierTi SefasebebiT, saerTod ignorirebiT;


sakuTari Tavisa da jgufis axali socialuri instutitis ierarqiul<br />

simaRleebze verayvana; xelisuflebis warmomad<strong>ge</strong>nelTa qcevis esTetikuri an,<br />

ubralod, pirovnuli miuRebloba da a.S..<br />

<strong>saqarTvelos</strong> moqalaqis Zvelma institutma axali mxardaWera swored im<br />

xalxisgan moipova, vinc nel-nela emijneboda axal socialur instituts: maT<br />

mier gamoyenebuli adamianis uflebadacviTi diskursi aRmoCnda swored is<br />

safuZveli, romelze dayrdnobiTac moqalaqis Zvelma socialurma institutma<br />

ipova is politikuri pozicia, romlis mimarTac mis mxardamWerebSi upirobo<br />

Tanxmoba iarsebebda. amave dros xelisuflebis mier samarTlianobis aRd<strong>ge</strong>nis<br />

egidiT ganxorcielebulma qmedebebma bevri adamianis artikulirebuli protesti<br />

gamoiwvia, radganac maTi warmod<strong>ge</strong>na samarTlianobasa da Rirsebaze<br />

ewinaaRmde<strong>ge</strong>boda imas, rac maT da maT axloblebs daemarTaT „mTavrobis gamo“.<br />

Sesabamisad, adamianis uflebebis dacvas ”bunebrivad” Seeria Rirsebis da<br />

samarTlianobis aRd<strong>ge</strong>nis koncefcia da Sedegad miviReT Zveli socialuri<br />

instituti, romelmac nel-nela Zalebis mokrefa da aRd<strong>ge</strong>na daiwyo da romelsac<br />

ueWvel da upirobo ideaTa axali sistema hqonda.<br />

am ZalTa mokrebis da aRd<strong>ge</strong>nis mniSvnelovani safuZveli is xalxi iyo,<br />

vinc uari Tqva axal socialur institutSi monawileobaze. rogorc zemoT<br />

aRvniSneT, mizezi bevri iyo – xelisuflebis wevrTa zedmeti gulgriloba<br />

sakuTari mxardamWerebis, sakuTari socialuri institutis wevrebis mimarT,<br />

piradi ambiciebi, maTi warmod<strong>ge</strong>nebis SeuTavsebloba imasTan, rasac xelisufleba<br />

akeTebda samarTlis ganxorcielebis mxriv da a.S. xelisuflebis gulgriloba<br />

sakuTari socialuri mokavSireebis mimarT advilad gasa<strong>ge</strong>bia – 2003 wlidan<br />

moqalaqeobis sxva instituti, romelic xelisuflebis mier SemoTavazebul<br />

moqalaqeobis socialuri intitutis koncefcias konkurencias gauwevda,<br />

ubralod, ar arsebobda, Tundac imitom, rom Zvel, damarcxebul moqalaqeobis<br />

instituts arc filosofiuri da arc adamianuri resursebi aRar gaaCnda. magram<br />

nel-nela axali moqalaqeobis socialuri jgufis wevrobaze uaris mTqmelTa<br />

”misakuTreba” <strong>saqarTvelos</strong> moqalaqis Zvelma socialurma institutma daiwyo.<br />

amis mizezi ramdenimea: 1. opoziciurma partiebma aRmoaCines, rom yvelaze


warmatebuli diskursi adamianis uflebadacviTi diskursia da ara – politikurprogramuli;<br />

2. es diskursi daemTxva im adamianebis diskurss, romlebmac uari<br />

Tqves axali socialuri institutis wevrobaze da cvlilebebis kods<br />

daupirispirdnen; 3. yofilma nomenklaturam da maTma socialurma Tu<br />

fiziologiurma STamomavlebma aRmoaCines, rom adamianis uflebebis dacva<br />

samarTlianobis aRd<strong>ge</strong>nas moiTxovs. Sesabamisad, maT saSualeba miecaT maTi Zveli<br />

”samarTlianobis” kodi SemoetanaT axal sistemaSi da masSi gawevrianebuliyvnen.<br />

Sedegad, am sami faqtoris gadakveTiT aRdga moqalaqis Zveli socialuri<br />

institituti, sadac sayovelTaod gaziarebul ideaTa sistemaSi samarTlianobisa<br />

da Rirsebis dacvis upirobo moTxovnas adamianis uflebebis dacva daemata.<br />

ver vityvi, rom am axali/Zveli socialuri institutis aqtiuri da<br />

politikur procesebSi monawileobis msurveli wevrebis raodenoba didia. es<br />

imitom, rom politikuri moZraobis TvalsazrisiT Zveli instituti<br />

winaaRmdegobrivia: garda imisa, rom Cvens sinamdvileSi mas SeuZlia didi<br />

raodenobiT wevrebis SemoerTeba, amave dros is Caurevlobasa da<br />

mxardauWerlobas iRebs operaciul kodad. amitomacaa, rom radikaluri<br />

opoziciis momxreebi saprotestod didi raodenobis xalxs ver kreben, Tumca im<br />

xalxis raodenoba, romelic maT arCevnebis SemTxvevaSi xmas miscems, bevrad<br />

ufro meti iqneba, vidre mitin<strong>ge</strong>bis monawileTa raodenobaa. magram maTi ricxvi<br />

mainc ver gadaaWarbebs xelisuflebis mxardamWerTa ricxvs, radganac, Tuki<br />

Tbilisis mosaxleobas axsovs <strong>saqarTvelos</strong> moqalaqeobis Zveli institutisadmi<br />

mikuTvnebulobis xibli, es xibli bevrad ufro mcire da zomieri iyo regionebis<br />

mcxovreblebSi. amitomacaa, rom, politikuri anTropologiis TvalTaxedviT, 26<br />

maisis Semdeg radikaluri opozicia politikuri uTanxmoebis gamo ki ar gaiyo<br />

[maTi politikuri moTxovnebi, Tundac formalurad, igive darCa], aramed, erTi<br />

mxriv, imis gamo, rom gubaz sanikiZem da konstantine gamsaxurdiam 70-iani<br />

wlebis kulturuli nacionalizmis politikuri gamoyenebis aRd<strong>ge</strong>na moindomes,<br />

xolo irakli alasaniam – axali moqalaqeobis institutSi dabruneba.


Tundac imitom, rom kargad esmis (inglisuri enis kargad codnis<br />

gamo), ras eubnebian evropeli da amerikeli politikosebi,<br />

romelTa naTqvams am statiaSi SemoTavazebuli cnebebiT Tu<br />

vTargmnoT, miviRebT, rom radikaluri opozicia unda dabrundes<br />

(an Sevides) im socialur institutSi, sadac politikuri<br />

institutebis maTTvis (evropelebisa da amerikelebisaTvis)<br />

nacnobi mniSvnelobebi moqmedebs. es erTmniSvnelovnad sul ar<br />

niSnavs saakaSvilis mxardaWeras. magram swored imis gamo, rom<br />

isini saakaSvilis SemoTavazebul axal socialur institutSi<br />

dabrunebas mouwodeben, radikaluri opoziciis adeptebis mier es<br />

saakaSvilis mxardaWerad aRiqmeba.<br />

marTalia, alasanias ukanasknels jerjerobiT arc Zvel institutTan<br />

gauwyvetia urTierToba, magram, Tuki is Tavis gadawyvetilebebs ar Secvlis,<br />

adre Tu gvian am arCevanis gakeTeba mouwevs. orive es qmedeba mniSvnelovnad<br />

daasustebs Zvel instituts – alasania ”wamoiRebs” politikuri kamaTis<br />

SesaZleblobas erTi socialuri institutis safuZvelze, xolo sanikiZe da<br />

gamsaxurdia – kulturul-nacionalistur diskurss gamoaclian mas.<br />

socialur institutebs politikuri partiebisagan is ganasxvavebs, rom maTi<br />

wevrebi erTmniSvnelovnad ar arian Semofargluli wevrobis politikuri<br />

valdebulebiT. amitom moqalaqeobis Zveli socialuri institutis<br />

warmomad<strong>ge</strong>nlebi mravlad iyvnen saakaSvilis xelisuflebaSi da, unda<br />

vivaraudoT, rom axlac arian. is, rom radikaluri opoziciis liderebis<br />

absoluturi umravlesoba saakaSvilis yofili TanamebrZolia, amis dasturia.<br />

riTi damTavrdeba es procesebi jerjerobiT ucnobia, Tumca cxadia, rom<br />

<strong>saqarTvelos</strong> moqalaqis Zveli socialuri instituti Tavis pikze 2007 wlis 7<br />

noembers da 2009 wlis 26 maiss iyo. magram es ar niSnavs, rom is gaqreba –<br />

rogorc zemoT aRwerilma procesebma dagvanaxa, misi aRd<strong>ge</strong>na Zalian SemTxveviT<br />

faqtorebzea damokidebuli da mcire droiT, magram mainc SeiZleba seriozuli,<br />

angariSgasawevi Zala gaxdes. aSkaraa, rom moqalaqeobis Zveli socialuri<br />

instituti ukve meored marcxdeba, magram aranairi garantia ar aris, rom misi


aRd<strong>ge</strong>na ar moxdeba. magaliTad, saqarTveloSi ruseTis intervencia am<br />

institutis aRd<strong>ge</strong>nas uciloblad gamoiwvevs.isic aSkaraa, rom am damarcxebis<br />

Semdeg Zalian bevri adamiani rCeba am axal instituts gareT. vfiqrob,<br />

xelisuflebis warmatebuli Zalisxmeva iqneba moqalaqis axali socialuri<br />

institutis gaZliereba da gamravalferovneba, Tundac imisTvis, rom yvelam<br />

ipovos am socialur sivrceSi Tavisi adgili – Tundac rogorc radikalurma<br />

politikurma protestantma.<br />

cxadia, rom male isev minavldeba moqalaqis Zveli socialuri institutis<br />

Zala da kvlav xelisuflebisa da maTi mxardamWerebis SemoTavazebuli axali<br />

moqalaqis socialuri institutis amara davrCebiT. magram es ar niSnavs, rom am<br />

instituts gareT ar darCebian ”miumxroblebi”, rac momavalSi moqalaqis Zveli<br />

institutis gamovlenas SesaZlebels gaxdis. imisaTvis, rom moqalaqis axali<br />

socialuri instituti kvlav sworxazovani (da amitom saeWvo) ar darCes,<br />

saWiroa mravalferovani politikuri institutebiT misi maqsimaluri Sevseba.<br />

rogorc sen-Jiusti ambobda – rac ufro bevri politikuri institutia, miT<br />

ufro Tavisufalia adamiani.


warsulis ganviTarebis scenari: kanonieri qurdebis SemTxveva<br />

erT–erTi borxesuli Teoriis mixedviT, romelmac am aTiode wlis winaT<br />

gazeT „pravdis“ mowinaveebis avtorTan dialogSi wamoyo Tavi, dro Tavis yovel<br />

wertilSi ori mimarTulebiT iSleba - warsulisaken da momavalisaken. istoriis<br />

mecniereba, dawerili istoria, romelic baZavs dros, mxolod im SemTxvevaSia<br />

Tavisi misabaZis adekvaturi, rodesac ori mimarTulebiT muSaobs: rodesac is<br />

warsulis aRweriT da warsulze azrovnebiT cvlis da formas aZlevs momavals.<br />

anu, Cvens mier aRwerili warsuli, Tu es aRwera met-naklebad relevanturia,<br />

iwyebs Cveni momavlis da xandaxan (sic!) awmyos gansazRvrasac ki. aseT istorias<br />

iqve „warsulis ganviTarebis scenarebi“ davarqviT.<br />

amave Teoriam iqve, dialogisas, Seqmna dominikaneli ieronimusi,<br />

romelmac SeimuSava es swavleba da romlisTvisac istoriis wera<br />

RmerTis baZvis saukeTeso saSualeba iyo: ieronimusis TeoriiT,<br />

droSi mizez-Sedegobrivi kavSiri - gonebis iluziaa da<br />

SemTxveviTia. sinamdvileSi RmerTi yovel momentSi qmnis axal<br />

samyaros, romelsac Tavisi warsuli da momavali aqvs. Sesabamisad,<br />

istoriis wera aris qmnadobis umciresi SemTxvevis kopirebis<br />

miwieri analogi. istoriis weriT Cven maqsimalurad vuaxlovdebiT<br />

saRvTo saqmes - ambobda ieronimusi - radganac vimeorebT [rogorc<br />

SegviZlia] drois saRvTo qmnadobis process.<br />

am TeoriiT, Zalian mniSvnelovania vweroT da viazrovnoT (rac xSirad<br />

erTi da igivea) Cvens uaxloes da arc Tu ise uaxloes warsulze: swored<br />

warsulze weris saSualebiT xdeba momavlis Secvla - da ara momavlis<br />

ganviTarebis proeqtebiT, rogorc es dRes bevrs hgonia. amitom, gveubneba es<br />

Teoria, istoriis wera da istoriaze azrovneba axal mniSvnelobas iZens, ara<br />

imis gamo, rom gviyveba Cveni identobis da warsulis <strong>Sesaxeb</strong>, aramed, imis gamo,


om gveubneba, rogorebi viqnebiT uaxloes momavalSi - im Sefasebebis da<br />

gadafasebebis saSualebiT, romelsac istoriaze dawerili teqstebi iwveven.<br />

es aTi wlis winandeli inteleqtualur-iumoristuli dialogi am bolo<br />

dros inteleqtualur, politikur da maT gadakveTaze warmoSobil facebook-ur<br />

diskursebSi kanonier qurdebis xSirma gamoyenebam gamaxsena. Cvens istoriulkoleqtiur<br />

mexsierebaSi ramdenime Temaa, romelzec azrovneba mniSvnelovania<br />

Cveni momavalis formirebisaTvis. vfiqrob, erT-erTi aseTi Tema kanonieri<br />

qurdebis sakiTxia. imdenad, ramdenadac maqvs am sakiTxis, rogorc socialuri<br />

institutis kvlevis mcire gamocdileba, gadavwyvite mokled gadmovce is, rac<br />

vici am sakiTxis <strong>Sesaxeb</strong>, Sesabamisad, isic, rac ar vici.<br />

kanonieri qurdebis socialuri institutis warmoSobis <strong>Sesaxeb</strong> sul ori<br />

Teoria arsebobs:<br />

1. romantikuli: kanonieri qurdebis instituti ganviTarda sabWoTa<br />

la<strong>ge</strong>rebSi ruseTis imperiaSi manamde arsebuli bandituri saZmoebidan. anu,<br />

sabWoTa xelisuflebam daiWira yvela kriminali, xolo Semdeg, ukve la<strong>ge</strong>rebSi<br />

am kriminalebma Seqmnes kanonieri qurdebis instituti, rogorc ruseTis<br />

imperiis droindeli qurdebis samyaros (”vorovskoi mir”) gagrZeleba (James O.<br />

Fikenauer, Elin J. Waring, А. В. Роулинсон, А. В. Кучинский. aseve, ixile<br />

vikipediis rusuli da inglisuri versiis resursebi);<br />

2. <strong>ge</strong>nealogiuri (miSel fukos azriT): kanonieri qurdebis instituti Seiqmna<br />

sabWoTa specsamsaxurebis mier jer la<strong>ge</strong>rebSi - politpatimrebis sakontrolod,<br />

xolo Semdeg - kontrolis es meqanizmi gavrcelda mTel sazogadoebaze -<br />

kanonieri qurdebis la<strong>ge</strong>rebidan gamosvlis Semdeg (Gigi Tevzadze. “Thieves in Law:<br />

New Facts for the History of Social Control,“ in: Die Idee der Freiheit in Philosophie und<br />

Sozialwissenschaften, Benjamin Verlag, Amsterdam 2009 (forthcoming).;<br />

pirveli, ”romantikuli” Teoria erTmaneTs upirispirebs kanonier qurdebs,<br />

rogorc anti-saxelmwifoebriv organizacias (romelsac sruli monopolia<br />

gaaCnda danaSaulis samyaroze) da saxelmwifos (opozicia: saxelmwifo/qurdebi),<br />

da aRwers saxelmwifos da kriminalebis aTwleulebis ganmavlobaSi<br />

dapirispirebis process. am Teoriis sisuste swored am dapirispirebis


daSvebaSia: saeWvoa kanonieri qurdebis institutis saxelmwifo organoebidan<br />

damoukidebeli arseboba, miT umetes stalinis periodSi. aseve, am romantikuli<br />

Teoriis mixedviT gau<strong>ge</strong>baria, ra edo safuZvlad kanonieri qurdebis kodeqss,<br />

romelic sakmaod gansxvavdeba „vorovskoi miris“ kodeqsidan. konkretulad,<br />

kanonieri qurdebis kodeqsis mixedviT qurds ar unda qondes qoneba, unda<br />

dastovos ojaxi da TviTon ar daojaxdes, ar imuSaos, aiRos sxva qurdis<br />

danaSauli Tavis Tavze, moiTxovos krebis mowveva konfliqturi situaciis<br />

gasarCevad, ar daTvres, ar iTanamSromlos xelisuflebasTan, ar miiRos<br />

monawileoba sajaro aqtiobebSi, ar gawevriandes sazogadoebriv organizaciebSi,<br />

ar imsaxuros jarSi. saeWvoa es kodeqsi ”TavisTavad” – ”xalxurad” Seqmniliyo<br />

la<strong>ge</strong>rebSi.<br />

aRsaniSnavia, rom kanonieri qurdebis da saxelmwifos dapirispirebis<br />

Teoriis wyaro mxolod kgb-s da nkvd-s yofili oficrebi, an<br />

saukeTeso SemTxvevaSi, yofili sabWoTa kavSiris qveynebis Sinagan<br />

saqmeTa saministros TanmSromlebi arian (magaliTad, aleqsandre<br />

gurovi, sabWoTa kavSiris organizebul danaSaulTan mebrZoli<br />

ganyofilebebis [kgb da Sinagan saqmeTa saministro] ufrosi). mxolod<br />

maTi mowmeobiT xdeba kanonieri qurdebis, rogorc saxelmwifosadmi<br />

impliciturad dapirispirebuli institutis ganmarteba.<br />

meore Teoriis mixedviT es winaaRmdegoba advilad iWreba: am TeoriiT<br />

kanonieri qurdebi Seqmna nkvd-m rogorc socialuri kontrolis meqanizmi da<br />

safuZvlad am insituts evropis Sua saukuneebis berebis qcevis kodeqsi daudo.<br />

amiT ixsneba kodeqsis is erTi SexedviT ucnauri adgilebi, romelic ojaxis<br />

datovebas, qonebaze uaris Tqmas, sazogadoebriv cxovrebaSi Caurevlobas, aseve -<br />

kanonieri qurdebis erTobis rogorc mxolod mamakacTa gaerTianebis dad<strong>ge</strong>nas da<br />

a.S. gulisxmobs. mizanic gasa<strong>ge</strong>bia - Sua saukuneebis evropaSi berebis ordenebi<br />

socialuri wesrigis erT-erTi mniSnvelovani nawili iyo: am gziT xdeboda<br />

socialuri stabilurobis miRweva da sazogadobidan aqtiuri xalxis ”amoReba” -<br />

maTTvis alternatiuli karieris SeTavazebiT.


am Teoriis mixedviT kanonieri qurdi ganmanrtebulia rogorc<br />

kanonis (xelisuflebis) nebiT arsebuli qurdi (kanoniT qurdi<br />

vor v zakone), romelic upirispirdeba kanongareSes (kanongareSe<br />

qurdi vor vne zakona). anu, saxelisuflebo, kontrolirebadi<br />

qurdi „velur“, ukontrolo qurds. Tumca, pirveli Teoriis<br />

mixedviT cneba ”kanonieri qurdi” ganmartebulia, rogorc qurdi,<br />

romelis sakuTari, urTierTSoris aRiarebuli kanonebis mixedviT<br />

cxovrobs.<br />

is, rac meore TeoriaSi eWvs iwvevs, aris im donis inteleqtualis<br />

arseboba sabWoTa kavSiris politikur istebliSmentSi, romelic moifiqrebda am<br />

sqemas da mere advilad danergavda - cnobilia, rom komunizmis ideolo<strong>ge</strong>bi da<br />

damnergavebi (dawyebuli plexanoviT, damTavrebuli trockiT), arc kargi<br />

ganaTlebiT da arc inteleqtiT ar gamoirCeodnen (ix. Mikhail Vaiskopf. Pisatel<br />

Stalin. Mockva. 2002. rusul enaze). Sesabamisad, erTsa da imave dros es adamiani<br />

unda yofiliyo 1. kargi ganaTlebis mqone inteleqtuali - im SemTxvevaSic ki,<br />

Tu es sqema am ukanasknelis mofiqrebuli ar iqneboda, mas unda gaego da<br />

gaeziarebina is, rac, aseve, araordinalur inteleqtualur Zalisxmevas<br />

moiTxovs.; 2. unda yofiliyo sabWoTa mmarTvelebis pirvel rigSi - imisaTvis,<br />

rom mis proeqts ar Seqmnoda winaamRdegoba da warmatebiT danergiliyo. aqedan<br />

gamomdinareobs am Teoriis meore naklic - kanonieri qurdebis institutis<br />

”xelovnuroba” saeWvoa swored imis gaTvaliswinebiT, ramdenad adekvaturad da<br />

srulyofilad xdeboda am institutis gamoyeneba wlebis manZilze<br />

sazogadoebrivi kontrolisaTvis.<br />

am insitutis saxelwmifo kontrolze iribad miuTiTebs Tundac is, rom<br />

sabWoTa kavSiris periodSi kanonieri qurdebi cxovrobdnen maTTvis<br />

gamoyofil adgilebSi. mag. saqarTveloSi kanonier qurdebs, manam sanam<br />

sabWoTa kavSiris policiuri manqana gamarTulad muSaobda, SexvdebodiT


mag. quTaisSi da Tbilisis periferiaze, magram arasodes - Tbilisis<br />

centrSi - sadac politikuri da policiuri elita cxovrobda.<br />

anu, kanonieri qurdobis instituti muSaobda iseve, rogorc berebis<br />

ordenis instituti Sua saukuneebis evropaSi: imisaTvis, rom sazogadoebrivi<br />

cxovreba zedmetad aramdgradi ar gamxdariyo, xdeboda ”zedmeti” aqtivistebis<br />

kanonieri qurdebis samyaroSi gadasrola da im sazogadoebrivi Rirebulebebis<br />

kultivireba, romlis mixedviTac sazogadoebriv cxovrebaSi monawileoba da<br />

xelisuflebasTan TanamSormloba uRirsi saqcielia (”grexia” - qurduli<br />

JargoniT).<br />

yovel SemTxvevaSi, orive Teoria, romantikulic da <strong>ge</strong>nealogiuric,<br />

Tanxmdeba imas, rom sazogadoebriv sferoSi kanonieri qurdebis institutis<br />

gavlena Zalian didi iyo. Zalian mniSvnelovani moqmedeba, romlebsac kanonieri<br />

qurdebi awarmoebdnen, iyo e.w. qurduli garCeva, anu, sasamarTlo.<br />

struqturulad es igive rols asrulebda, rac prokuroris ofisTan<br />

molaparakeba aSS-Si an dRevandel saqarTveloSi: imisaTvis, rom sasamarTlo ar<br />

gadaitvirTos, saWiroa instituti, romelic mcire davebs swrafad gaarCevs ise,<br />

rom ar gamoiwvevs sasamarTlo manqanis Zvir da xist amoqmedebas. magram garda<br />

aseTi ”Semsubuqebisa” qurduli sasamarTlo ”kanonier qurds” RirebulebiT<br />

orientirad aqcevda: rodesac konfliqti or mxares mouri<strong>ge</strong>beli iyo, sabWoTa<br />

kavSiris moqalaqeebi ufro qurdul sasamarTlos aniWebdnen upiratesobas vidre<br />

saxelmwifo dawesebulebebs. sazogadoebrivad miRebuli iyo, rom qurdi mkacria,<br />

magram samarTliani, imitom, rom gamorCenas ar elodeba saqmidan (rasac<br />

mosamarTle elodeboda - korumpirebuli sistemis gamo).<br />

qurdic, Tuki saqme qurdebs ar exeboda, uflebamosili iyo martos<br />

gadaewyvita saqme da ganaCeni gamoetana. Tuki saqme qurdebs Soris iyo gasarCevi,<br />

an qurdis saqciels exeboda, maSin am saqmes qurdebis sabWo<br />

arCevda.mniSvnelovania imis gaTvaliswineba, rom sazogadoebriv aRqmaSi qurdi ar<br />

iyo movale raime saqmis profesionali yofiliyo - mas qonda ”ga<strong>ge</strong>ba”, anu,<br />

qurduli kanonebidan gamomdinare samarTlianobis codna. orive mxaris mosmeniT


da ”ga<strong>ge</strong>bis” gamoyenebiT is saqmes wyvetda ara romelime mxaris, aramed<br />

samarTlianobis sasar<strong>ge</strong>blod. eklesiis upirobo paticiscemac aseve Sedioda<br />

kanonieri qurdis paradigmaSi.<br />

rom SevajamoT kanonieri qurdis paradigma, romelic Seiqmna politikuri<br />

(mizanmimarTuli) da socialuri (mizanmiumarTavi, arapirdapiri) meqnizmebis<br />

saSualebiT, ase gamoiyureba: ar TanamSromlobs sazogadoebriv organizaciebTan<br />

da xelisuflebasTan; upirobod aRiarebs eklesiis avtoritets [es nawilic<br />

albaT sabWoTa uSiSroebis mier ori kontrolirebadi insitutis koordinacias<br />

emsaxureboda.]; konfliqtebSi ar uWiravs romlime mxare; aqvs ”ga<strong>ge</strong>ba” romelic<br />

mas aZlevs saSualebas iyos samarTlianobis, da ara konfliqtis romelime<br />

monawilis mxareze; ar zrunavs sazogadoebriv karieraze [Sida, qurduli<br />

kariera, ra Tqma unda, iyo zrunvis mizani]; ara aqvs qoneba; TavisTvis araferi<br />

unda;<br />

sxvadasxva da<strong>ge</strong>gmili kampaniebis Tu TavisTavad momxdari SemTxvevebis<br />

wyalobiT qurduli kodeqsi gaxda is, razec misi Semqmnelebi albaT verc<br />

iocnebebdnen: is nel-nela sazogadoebis wevrebis qcevis ganmsazRvrel, erT-erT<br />

”farul” idealad iqca. ra Tqma unda, am gaidealebaSi lomis wili am<br />

institutis xelisuflebasTan afiSirebul dapirispirebaze modioda.<br />

amave dros is dapirispirebis moxerxebuli forma iyo - Tuki<br />

disidentobis yvelaze ufro susti formac (mag. samzareuloSi politikuri<br />

anegdotebis moyola) xelisuflebasaTan pirdapir konfrontacias niSnavda, da<br />

SeiZleboda dakavebiT damTavrebuliyo, qurduli kodeqsis elementebis gaziareba<br />

am konfrontacias gamoricxavda: ra Sedegi unda moyoloda Tavmdablobas,<br />

karieraze arzrunvas, an politikur Tu sazogadoebriv procesebSi Caurevlobas.<br />

Tan es yvelaferi religiuri morCilebiT iyo Seferadebuli.<br />

vfiqrob, rom sabWoTa kavSiriSi cxovrebis sami paradigmuli konstruqcia<br />

arsebobda: partiuli (elitaruli gza, romelic ZiriTadad memkvidreobiT<br />

gadadioda, Tumca deklarirebuli miznebis SesanarCuneblad uSvebda cxovrebis<br />

sxva strategiebis matarebeli individebis CarTvas), disidenturi (es ZiriTadad<br />

inteleqtualebis strategia iyo da didi amplituda qonda - ironiidan sabWoTa


xelisuflebis mimarT - realur, saxelmwifosadmi dapirispirebul politikur<br />

moZraobaSi CarTvamde) da qurduli (es struqtura moicavda sazogadoebis im<br />

nawilebs, romlebic yoveldRiur fizikur SromaSi an momsaxurebaSi iyvnen<br />

CarTulebi). saintereso isaa, rom am sami paradigmuli konstruqciidan ors<br />

Soris saocari msgavseba iyo, da ra gasakviric ar unda iyos, es ori msgavsi -<br />

qurduli da elitaruli iyo.<br />

am msgavsebas la<strong>ge</strong>ruli saxeldebebic aRniSnavs: la<strong>ge</strong>rebis<br />

zedamxedvelebs ori termini qondaT disidentebis da kriminalebis<br />

gasarCevad: SB (socialno blijnii) - kriminalebi da SV (socialnii vrag)<br />

disidentebi. es garCeva saWiro iyo imitom, rom Zalian bevr<br />

disidents kriminaluri muxliT qonda ganaCeni gamotanili.<br />

orive, qurduli da elitaruli konstruqcia Seicavda avtoritetebisadmi<br />

morCilebas, politikur msjelobaze uaris Tqmas, Sida, Caketil karieraze<br />

zrunvas da sazogadoebrivi procesebisadmi ”zemodan yurebas”. am ors<br />

disidentur cxovrebiseul karierasTan mxolod eklesiisadmi loialoba Tu<br />

qonda saerTo, isic, absoluturi ar iyo: disidenturi paradigmis nawili iyo<br />

eklesiis, rogorc uSiSroebis da komunisturi partiis a<strong>ge</strong>nturis aRwera.<br />

swored am msgavsebis gamo moxda daSlis piras misul sabWoTa kavSirSi am ori,<br />

qurduli da elitaruli paradigmuli tipebis gaerTianeba, ramac Sedegad<br />

ruseTis axali (dRevandelis CaTvliT) politikuri elitis struqturuli<br />

paradigma mogvca.<br />

magram, qurdul idealur tips qonda erTi mniSvnelovani aspeqti, romelic ar<br />

gaaCnda arc disidenturs da arc elitaruls: samarTlianobis ga<strong>ge</strong>ba, romelic<br />

saSualebas aZlevda am ga<strong>ge</strong>bis matarebels miukerZoebeli arbitri yofiliyo. es<br />

aspeqti qurdul idealur tips Zalian momxibvlelad aqcevda: Tan ar gaiZulebda<br />

romelime mxare (disidenturi Tu saxelisuflebo) da<strong>ge</strong>Wira, Tan uzrunvelyofda<br />

angarebis ararsebobas, rac am poziciis matarebels erTsa da imave dros<br />

socialuri ierarqiis ”gareT da zemod” ayenebda. miT umetes, rom meoce


saukunis meore naxevarSi am arbitrobam mniSvnelovani materialuri sikeTis<br />

motana daiwyo kanonieri qurdebisaTvis.<br />

sabWoTa kavSiris dangrevis saqarTveloSi Semdeg garkveuli periodi axali<br />

paradigmis - cxovrebiseuli strategiis axali tipis Seqmnas moxmarda. magram,<br />

vfiqrob, rom erTis mxriv gamsaxurdias mier qveynis yoveldRiur marTvaSi<br />

sabWoTa biurokratiis zedmetma gamoyenebam, xolo meore mxriv SevardnaZis mier<br />

Catarebulma met-naklebad warmatebulma restavraciam isev daabruna sami<br />

dominanturi paradigma, romlebic cxovrebiseuli strategiis sam ZiriTad tips<br />

gansazRvravda.<br />

calke sakiTxia, rogor ganviTardnen es cxovrebiseuli strategiebi dRes da ra<br />

forma miiRes. Tumca, es ukve warsulis sxva SesaZlebeli scenaria.


qarTveli eris dabadeba<br />

identoba da ideologia. politetaluri da socioetaluri identobebi.<br />

erovnuloba da religiuroba<br />

Tuki meoce saukunis azrovnebis rukas gadavavlebT Tvals, vnaxavT, rom<br />

erebis warmoSobasTan dakavSirebiT arsebobs sami ZiriTadi Teoria, romlic<br />

ekuTvnis ernst <strong>ge</strong>lners (Ernst Gehlner) 4 , bedediqt andersons 5 (benedict Anderson)<br />

da entoni smits 6 (Antony Smith). am samma Teoriam erTis mxriv Seajama<br />

arsebuli diskusia 7 , xolo meores mxriv, safuZveli Cauyara axal msjelobas<br />

erebis da erovnuli cnobierebis warmoSobis <strong>Sesaxeb</strong>.<br />

samive Teoria ambobs, rom nacionalizmi, an, ufro zustad, naciis, eris<br />

idea, artefaqtia da misi warmoSoba dakavSirebulia kacobriobis istoriaSi<br />

konkretul socialur-politikur da kulturul movlenebTan. am SeTanxmebaze<br />

mTavrdeba am Teoriebis erTgvarovneba da iwyeba gansxvavebebi:<br />

<strong>ge</strong>lneri gansazRvravs nacionalizms rogorc ”politikur princips,<br />

romlis mixedviTac politikuri da nacionaluri unida daemTxves erTmaneTs”. es<br />

aris sruliad axali principi, romlic modernulobas axasiaTebs. manamde<br />

saxelmwifoebi ar iyvnen organizebuli erovnulis mixedviT 8 .<br />

<strong>ge</strong>lneri gamoyofs istoriis sam safexurs: monadire-Semgrovebulurs,<br />

agro-damwerlurs da industriuls: nacionalizmi Cndeba agro-damwerluri<br />

kulturidan industriul safexurze gadasvlisas. agro-damwerlur safexurze<br />

elitebi sar<strong>ge</strong>bels naxuloben kulturul mravalferovnebaSi - am dros aseT<br />

viTarebaSi maT Zalauflebas araferi ar emuqreba.<br />

industriul sazogadoebebSi ”maRali kultura xdeba mTeli sazogadoebis<br />

ganmsazRvreli da saWiroebs politikis mier uzrunvelyofil mdgradobas”.<br />

industriul sazogadoebaSi samuSaos bunebis Secvla iTxovs kulturul<br />

homo<strong>ge</strong>nurobas. anu, warmoiSoba saWiroeba impersonalur, konteqstidan<br />

Tavisufal komunikaciaSi.<br />

garda amisa, industriuli sazogadoeba damokidebulia moTxovnilebebis<br />

dakmayofilebis mizniT mudmiv zrdaze. mudmiv zrdas ki SesaZlebelia miaRwio


mxolod samuSaoze ayvanis struqturaSi mudmivi cvlilebebis ganxorcielebiT.<br />

teqnikuri unarebis moTxovnili maRali done niSnavs, rom bevri adgili unda<br />

ganawildes meritokratulad. es ki aucilebels xdis garkveul egalitarizms,<br />

da amave dros, aucileblad aqcevs zogad wvrTnas specialuri wvrTnis win,<br />

imisaTvis, rom samuSao adgilebs Soris gacvla da gadanacvleba iqnes<br />

uzrunvelyofili.<br />

amdenad, ganaTleba mniSvnelovan adgils ikavebs. ganaTleba iwyebs individis<br />

statusis gansazRvras, iseve, rodesac amas manamde, agro-damwerlobiT<br />

sazogadoebaSi, naTesaoba akeTebda.<br />

amitom, saxelmwifo aerTianebs saxelmwifos da kulturas. amitom<br />

warmoiSoba saWiroeba, rom gadaifaros kulturuli wvdomis yvela are, da<br />

nacionalizmi aris erTaderTi gza, rom es gadafarva warmatebiT ganxorcieldes.<br />

andersonis ”warmosaxviTi sazogadoebebi” gamoqveynda imave wels, romel<br />

welsac <strong>ge</strong>lneris ”erebi da nacionalizmi” (1983). andersonis ZiriTadi daSveba<br />

mdgomareobs SemdegSi: religiis gavlenis daRmasvlam gamoiwvia drois axali<br />

koncefciebi, ramac Tavis mxriv gamoiwvia eris warmosaxvis SesaZlebloba.<br />

nacionalizmamde arsebobda ”diadi religiurad warmosaxviTi<br />

sazogadoebebi”, rogoricaa, magaliTad, qristianuli, romlic eyrdnoboda saerTo<br />

enas (mag. laTinurs). gavrceleba/gafarToebasTan erTad evropelebma aRmoaCines,<br />

rom arsebobis maTi koncefciebi ar aris erTaderTi. aseve, laTinuris, rogorc<br />

saerTo enis faqtorma Sesusteba da e.w. saero enebma - aRorZineba daiwyo.<br />

sanam evropa arsebobda, rogorc diadi religiuri warmosaxviTi<br />

sazogadoeba, drois cneba iyo is, rac aerTianebda da Tavs uyrida istorias.<br />

warsuli, awmyo da momavali mizez-Sedegobrivad ki ar iyo dakavSirebuli,<br />

aramed, RvTaebrivi nebis meSveobiT. drois aseT cnebaSi sityvas ”amasobaSi” ar<br />

qonda azri. aseTi sazogadoebis daSlis Semdeg SesaZlebeli gaxda iseTi<br />

mdgomareobis warmosaxva, sadac iyo ara ”erTdrouli dro” aramed ”homo<strong>ge</strong>nuli,<br />

carieli dro”. aseTi tipis drois moniSvna SesaZlebeli iyo saaTiT da<br />

kalendariT, da iyo pasuxism<strong>ge</strong>beli Teoriulad SemTxveviTi damTxvevebisaTvis.


Semdeg ”dadga” beWdviTi kapitalizmis xana. garkveuli drois Semdeg<br />

laTinurma dakarga monopolia da daiwyo axali wignebis saero enebze<br />

gamoqveyneba. aq gansakuTrebuli mniSvneloba qonda protestantizms da mis<br />

koncefcias Sinagani gadarCenis <strong>Sesaxeb</strong>. dabeWdilma da gavrcelebulma wignebma,<br />

gazeTebma da moTxrobebma gauCines mkiTxves azri, rom erTdrulad arsebobs misi<br />

msgavsi mkiTxvelebis jgufi, romelic, iseve rogorc is, iyenebs kulturuli<br />

warmoebis produqtebs.<br />

am warmoebam mkiTxvelebs erovnuli cnobierebis sami safuZveli Seuqmna:<br />

1. laTinursa da saero enebs Soris mimocvlis erTiani veli;<br />

2. enis dafiqsirebis axali saSualeba da amiT eris mudmivobis ideis<br />

safuZvlis gaCena;<br />

3. Zalauflebis enebi, romlebic gansxvavdebodnen manamde arsebuli laTinuri<br />

enisagan.<br />

andersoni amtkicebs, rom nacionalizmi aris sekularizaciis, adamianuri<br />

mravalferovnebis, kapitalizmis da beWdviTi teqnologiis ganviTarebis nazavis<br />

Sedegi.<br />

smitis Teoria damyarebulia ”eTno-simbolizmze” - smiti <strong>ge</strong>lneris mowafe<br />

iyo da Seecada gadaelaxa is sirTuleebi, rac <strong>ge</strong>lneris modernistul<br />

perspeqtivas qonda. modernistuli perspeqtivis mTavari sisuste aris<br />

nacionalizmis mier gamowveuli vnebebis axsnis SeuZlebloba: ratom ibrZvian da<br />

kvdebian sakuTari erisaTvis, Tuki nacionalizmi aris mxolod da mxolod<br />

iaraRi, romelsac elita qmnis ekonomikuri mo<strong>ge</strong>bis gazrdisaTvis da ekonomikuri<br />

SekavSirebisaTvis?<br />

smiti amtkicebs, rom yoveli nacionalizmi eyrdnoba ”konkretuli jgufis”<br />

mcdelobas mianiWon istorias saerTo identobis da saerTo istoriis azri. es<br />

ar niSnavs, rom es istoria akademiurad adekvaturi uda iyos - smiti ambobs,<br />

rom bevri nacionalizmi damyarebulia istoriulad mcdar interpretaciebze da<br />

miiswrafis sakuTari istoriis garkveuli nawilebis mTliani<br />

miTologizaciisaken.


nacionalizmi, smitis mixedviT, ar moiTxovs, rom ”eris” wevrebi msgavsni<br />

iyvnen. aramed, mxolod imas, rom isini unda grZnobdnen solidarobas erTan da<br />

eris sxva wevrebTan. nacionalizmis grZnoba SeiZleba warmoiSvas nebismieri<br />

ideologiidan, romelic dominanturia mocemul adgilas. nacionalizmi<br />

amoizrdeba manamde arsebuli naTesaobidan, religiuri da rwmenis sistemebidan.<br />

es samive Teoria sami sxvadasxva perspeqtiviT - konstruqcivistuli<br />

(<strong>ge</strong>lneri), tradicionalisturi (smiti) da reduqcionistuli (andersoni) -<br />

ixilavs nacionalizms da eris warmoSobas. magram, samive Teorias aqvs<br />

mniSvnelovani nakli - rogorc smiti marTebulad aRniSnavs, vercerTi es Teoria<br />

ver xsnis, ratom “klaven” adaminebi erTmaneTs eris da erovnuli ideis gamo.<br />

Ratoma ris nacionalizmi mniSvnelovani da zogjer Semzaravi vnebebis safuZveli.<br />

maT Soris verc smitis Teoria, romelic ambobs, rom erovnuloba Tavis arsSi<br />

solidarobis grZnobaa da solidarobis grZnoba SesaZlebelia iyos is, risTvisac<br />

adamianma SeiZleba Tavi gaswiros.<br />

* * *<br />

aq kidev erT miTologias unda SevexoT, romelic saTaves XIX saukuneSi<br />

iRebs da aracnobieris cnebis gaCenas ukavSirdeba. XIX saukuneSi aracnobieris<br />

cneba gamoiyureboda, rogorc erTaderTi ram, riTac masebis aRSfoTebis da<br />

ajanyebebis axsna SeiZleboda. froidi ”totemSi da tabuSi” werda, rom<br />

erTaderTi, riTac SesaZlebelia masebis (xalxis) fsiqologiis axsna, aris masis<br />

fsiqikis arseboba, da gamocdilebis dagroveba masis fsiqikaSi.<br />

qvemoT moyvanili <strong>ge</strong>rmanuli dedani da ori - inglisuri da rusuli<br />

Targmani imiTaa saintereso, rom TargmanebSi am abzacis sakvanZo sityva<br />

gansxvavdeba erTmaneTisagan: rusuli Targmani dednis adekvaturia,<br />

rodesac inglisur avtorizebuli Targmani ”erebis (xalxebis)<br />

fsiqologias” mecnierebis dargiT - ”socialuri fsiqologiiT”<br />

anacvlebs. SesaZlebelia es froidis mier inglisuri enis konteqstSi<br />

cudaT garkveulobas mivaweroT, an - imas, rom ”totemi da tabus”<br />

<strong>ge</strong>rmanuli gamocemidan <strong>xuTi</strong> wlis gavlis Semdeg, froidi ufro mkacri<br />

gaxda Tavisi meTodis mimarT, da fsiqoanalitikosis kabinets gareT is


mxolod kulturaSi gamomuSavebuli midgomebis (mag. socialuri<br />

fsiqologiis) analizisaTvis miaCnda gamosadegad. Tumca, SeiZleba saqme<br />

ubralo uyuradRebobasTanac gvqondes. miT umetes, rom Semdegi<br />

winadadeba (If psychic proc<strong>esse</strong>s of one <strong>ge</strong>neration...) ucvleladaa Targmnili.<br />

“Allein eine weitere Erwaegung zeigt, das wir die Varaentwortlichkeit fuer<br />

solche Kuenheit nicht allein zu tra<strong>ge</strong>n haben. Ohne die Annahme einer<br />

Massenpsyche, einer Kontinuitaet in Gefuehlsleben der Menschen, welche<br />

<strong>ge</strong>stattet, sich ueber die Unterbrechnun<strong>ge</strong>n der seelischer akte durch das<br />

Ver<strong>ge</strong>hen der Individuen hinwegzusetzen, kann die Voelkerpsychologie<br />

ueberhaupt nicht bestehen. Setzen sich durch die psychischen Proz<strong>esse</strong> der einen<br />

Generation nicht auf naechste fort, mueste jede ihre Einstellung zum Leben neu<br />

erwerben, so gaebe es auf diesem Gebiet keinen Frtschritt und keine<br />

Entwiklung.” 9<br />

“But further consideration shows that we ourselves do not have to carry the<br />

whole responsibility for such daring. Without the assumption of a mass psyche,<br />

or a continuity in the emotional life of mankind which permits us to dis¬regard<br />

the interruptions of psychic acts through the transgression of individuals, social<br />

psychology could not exist at all. If psychic proc<strong>esse</strong>s of one <strong>ge</strong>neration did not<br />

continue in the next, if each had to acquire its attitude towards life afresh! there<br />

would be no progress in this field and almost no development.” 10 .<br />

“Однако, дальнейшие соображения показывают, что не нам одним<br />

приходится нести ответственность за подобную смелость. Без<br />

допущения массовой психики, непрерывности в жизни чувств людей,<br />

дающей возможность не обращать внимания на прерываемость<br />

душевных актов, вследствие гибели индивидов, психология народов<br />

вообще не может существовать. Если бы психические процессы<br />

одного поколения не находили бы своего продолжения в другом,<br />

если бы каждое поколение должно было заново приобретать свою<br />

направленность к жизни, то в этой области не было бы никакого<br />

прогресса и почти никакого развития” 11 .


imisaTvis, rom arsebobdes im viTarebebis axsna, rac awuxebda XIX<br />

saukunis bolos da XX saukunis dasawyisis inteleqtualebs, aucilebeli iyo<br />

erSi, xalxSi saerTo fsiqologiis daSveba. anu, im raRac saerTos da<br />

iracionaluris daSveba, romlic raRacnairad gadaecema mamidan (an dedidan)<br />

Svils Semdgom Taobebs da Semdeg, aiZulebs xalxTa masebs moiqcnen, rogorc<br />

organizmi. amitom, mecxramete saukunis miTologia erebis <strong>Sesaxeb</strong> gveubneba, rom<br />

arsebobs raRac saerTo, risi nawilebic adamianebSi devs, da romelic<br />

aqtualizirdeba, rodesac isini ikribebian. inteleqtualebma mecxramete<br />

saukuneSi daiwyes SemCneva, rom konkretuli adamianebis garda, arsebobs<br />

erTobebi, romlis moqmedebebsac SesaZlebelia, garkveul viTrebebSi,<br />

damangreveli efeqtic ki qondes. es maTTvis srulian axali socialuri faqti<br />

iyo. maT aqamde - arc iq, rasac swavlobdnen da arc sakuTari gamocdilebiT -<br />

ar SexvedriaT am faqtis axsna. amitom, sruliad logikuri iyo, ”swrafi” axsnis<br />

mosaZebnad, SeexedaT masisaTvis, xalxisaTvis, rogorc organizmisaTvis da<br />

sabolood - daeSvaT am organizmSi rogorc fsiqikuri (cnobieri), aseve -<br />

aracnobieri. XIX da XX saukunis yvelaze gavlenianma moazrovneebma - froidi,<br />

vundti, iungi - swored am sqemis gaazrebas da aRweras miuZRvnes sakuTari Tavi.<br />

maTi popularoba imiTac SeiZleba aixsnas, rom es iyo gasa<strong>ge</strong>bi da advili pasuxi<br />

kiTxvaze romelic am periodis (da Semdgomisac) inteleqtualebs awuxebdaT: ra<br />

aris is, rac adamianebs, rodesac isini masaSi arian, aiZulebs moiqcnen ase da<br />

ara sxvagvarad.<br />

amjerad me aRar gavagrZeleb am udavod saintereso Temas. mxolod<br />

aRvniSnav, rom smitis Teoria, romlic solidarobaSi xedavs erovnulobis da<br />

eris ga<strong>ge</strong>bis fesvebs, am, mecxramete-meoce saukuneSi gamogonil, axsniT<br />

receptzea damyarebuli. solidaroba aris meoce saukunis meore naxevris saxeli<br />

imisaTvis, rasac froidi da iungi masebis fsiqologias uwodebda. kidev ufro<br />

rom ganvmartoT - solidarobis daSveba eris da erovnuli cnobierebis<br />

safuZvlad, niSnavs, rom yovel CvenganSi aris raRac, rac am solidarobas<br />

ganapirobebs da rac gvaiZuleba adamianebs erTobebisaken miviswrafodeT. es<br />

fsiqikuri da fsiqologisturi axsnaa: isic gasaTvaliswinebelia, rom ar


arsebobs aranairi eqsperimentaluri dadastureba, rom es Tviseba SesaZlebelia<br />

calke gamoiyos adamianSi - an fsiqikurad an <strong>ge</strong>netikurad. erTaderTi, rac<br />

zustad viciT adamianebis erTobebis <strong>Sesaxeb</strong>, aris is, rom adamiani socialuri<br />

arsebaa da ver arsebobs Tavis msgavsebTan interaqciis gareSe. solidaroba<br />

mniSvnelovani socialuri konstruqtia, magram is mTlianad inteligibeluri<br />

warmonaqmnia da cnobier gadawyvetilebebs efuZneba. riCard rorti moqalaqeebis<br />

erTmaneTTan solidarobas demokratiuli da libelaruli Rirebulebebis mTavar<br />

damcvels uwodebs 12 . amitom, saeWvoa, rom entoni smitis kiTxvaze marTebuli<br />

pasuxi solidarobas daefuZnos: is, rac cnobieri gadawyvetilebaa, ver iqneba<br />

masiurad ajanyebebis da Tavis gawirvis safuZveli. es SesaZlebelia, oRond,<br />

mcire raodenobis xalxSi, romlebsac gadawyvetilebebis miRebis seriozuli<br />

treningi eqnebaT gavlili. imisaTvis, rom am xalxma eris masStabi miiRos, isini<br />

Zalian ganviTarebul sazogadoebaSi da saxelmwifoSi unda cxovrobdnen - raTa<br />

am treningis miRebis saSualeba umravlesobas qondes. arada, nacionalisturi<br />

afeTqebebi, marTalia modernul, magram ZiriTadaT ganviTarebad qveynebSic xdeba.<br />

meores mxriv, ra unda vuyoT Sua saukuneebidan SemorCenil im werilobiT<br />

wyaroebs romlebic dRes, mkiTxvelebis mier erTmniSvnelovnad gai<strong>ge</strong>ba, rogorc<br />

eris ideis da nacionalizmis Canasaxebi? am kiTxvaze pasuxi Sua saukuneebis<br />

sazogadoebis struqturaSi unda veZeboT: procentulad rom gamovsaxoT, albaT,<br />

ganaTlebuli da SeZlebuli fena, romelmac wera-kiTxva icoda da marto<br />

yoveldRiuri gadarCena ar qonda miznad da safiqrad, yoveli sazogadoebis 5 %-<br />

ze naklebs Sead<strong>ge</strong>nda. ra Tqma unda, maT qondaT saerTo ideologia, romelic<br />

varirebda jgufidan jgufSi da samTavrodan samTavromde, magram yovelTvis<br />

brunavda politikuri erTeulis damoukideblobis garSemo. amitom, marTalia,<br />

sakamaToa, vipoviT Tu ara imdorindel wyaroebSi eris <strong>Tanamedrove</strong> cnebas,<br />

magram, samagierod, uxvad gvxvdeba saxelmwifos cneba da erTiani saxelmwifos<br />

ideologia. es ideologia, aqedac gamomdinare sar<strong>ge</strong>blis da piradi warmatebis<br />

perspeqtivis gamo, warmoSobda solidarobas am miznis garSemo. Tumca, es<br />

solidaroba advilad irRveoda Tuki sxva, ufro mom<strong>ge</strong>bian solidarobaSi<br />

gawevrianebis Sansi Cndeboda. aseTi solidaroba iqneboda im didgverovnebSi da


samefo ojaxebSi, romlebic aviTarebdnen ideologias, rac dRes erovnuli<br />

cnobierebis pirvel versiad aRiqmeba. Tumca, am ideologias politikuri, da<br />

ara poeturi, TvalTaxedviT Tu gavaanalizebT, miviRebT, rom rom es ideologia<br />

maT eqspansiuri politikis gasamarTleblad da/an arsebuli centrebidan meti<br />

avtonomiis misaRebad sWirdebodaT: cnobili fraza Sua saukuneebis qarTuli<br />

”grigol xanZTelis cxovrebidan” romelic xSirad erovnuli cnobierebis<br />

dabadebis sabuTad mohyavT (<strong>Tanamedrove</strong> qarTul enaze rom vTargmnoT, es fraza<br />

gveubneba, rom iq, sadac qarTuli wirva-locva warmoebs, yvelgan saqarTveloa),<br />

sxva araferia, Tu ara saxelmwifos ideolo<strong>ge</strong>bis mier momavali eqspansiuri<br />

politikis gamarTleba. amis iribi dasturi Tundac isaa, rom qarTvelebi axlo<br />

aRmosavleTSi da aRmosavleT evropaSi Sua saukuneebSi aqtiurad aSenebdnen<br />

eklesia-monastrebs. Znelia am aqtiobis sxva mizezi ivaraudo, Tu ara momavali<br />

eqspansiisaTvis fizikuri da moraluri dasayrdenis Seqmna. igive xdeboda<br />

protestantuli ideebis gavrcelebisas centralur da CrdiloeT evropaSi:<br />

protestantizmi iyo is ideologia, riTac adgilobrivi feodalebi da samefo<br />

sagvareuloebi meti damoukideblobis da avtonomiis mosapoveblad iyenebdnen.<br />

mxolod amiT SeiZleba axsna <strong>ge</strong>rmaneli mTavrebis mier luTeris politikuri<br />

mxardaWera da protestantizmis warmateba: sxva mxriv, ”ubralo xalxSi” arc<br />

mxardaWeris, da arc axali moZRvrebis ga<strong>ge</strong>bis potenciali ar unda yofiliyo,<br />

imdenad yoveldRiur cxovrebaze orientirebuli da wera-kiTxvis ucodinari iyo<br />

Sua saukuneebis evropis ZiriTadi mosaxleoba.<br />

am zedapiruli ganxilviTac Cans, rom Sua saukuneebSi eris da<br />

erovnulobis cnebebi (rac ar unda erqvas am konstruqts sxvadasxva enis<br />

SemTxvevaSi) gamoiyeneba, rogorc ideologia: anu, marqsis gansazRvrebiT rom<br />

vTqvaT - socialuri realobis amotrialebuli asaxva 13 . socialuri realoba ki<br />

Sua saukuneebSi marTlac amotrialebulia erovnul ideasTan mimarTebaSi: im<br />

xalxis umravlesobas, vinc saxelmwifoSi cxovrobs, araferi ar aerTianebs<br />

sakuTri cxovrebis adgilze mijaWvulobis garda. aseTi erTianobis SegrZneba ki<br />

aSkarad aqvs elitas. metic - elitis wevrebis aRzrdac - met naklebad


stabilur (da albaT arastabilur) saxelwifoebSi Tu samTavroebSi - am<br />

ideologiiT xdeboda.<br />

rac verbalurad SeiZleba gamoixatos ase: es saxelmwifo Seni<br />

samSobloa, adgili, sadac Seni winaprebi cxovrobdnen da Seni<br />

STamomavalebi icxovreben, es aris Seni xalxi, vinc aq cxovrobs da<br />

a.S. - an, is adgili - sxva saxelmwifo/samTavro aris sivrce, romlic<br />

Sen <strong>ge</strong>kuTvnoda, imitom, rom iq Seni winaprebi cxovrobdnen da a.S.<br />

am SemTxvevaSi, aSkaraa, rom is, rac Sua saukuneebis elitis aRzrdis da<br />

azrovnebis qvakuTxedi iyo, socialur realobas amotrialebulad asaxavda: is,<br />

rac iyo zednaSeni (superstructure) - tyeebze, velebze da ubralo xalxze<br />

konkretuli mmarTvelobis niSnis miwera da maTi am niSniT dabeWdva -<br />

ganixileboda, rogorc am yvelafris safuZveli: rogorc wesi, am safuZvels<br />

religiuri argumentic - RvTis mier kurTxeulobac emateboda. amitom, sruliad<br />

SesaZlebelia, Sua saukuneebSi eri-saxelwmifos ideologiuri cnebac gaCeniliyo,<br />

magram, am cnebis adgili - TviTon elitaSive misi gavrcelebis arainstitucionalizaciis<br />

gamo - elitis warmomad<strong>ge</strong>nlis cnobierebaSi SemTxveviTi<br />

iyo: SesaZlebeli iyo misi, rogorc elitis wevris pirovnulobis<br />

makonstruirebelis muSaoba (Tuki konkretul sasaxlis karze<br />

aRzrdis/ideologiis gadacemis Camoyalibebuli sistema arsebobda) da aseve,<br />

SesaZlebeli iyo mas emuSava, rogorc solidarobis safuZvels: qceuliyo im<br />

konstruqtad, romelic ganapirobebda elitis wevrebs Soris saerTo<br />

politikuri enis arsebobas da saerTo miznebs. savsebiT dasaSvebia, rom es ori,<br />

erTmaneTisagan gansxvavebuli viTareba erT elitarul sistemaSi arsebobda: anu,<br />

elita Sed<strong>ge</strong>boda im adamianebisagan, visTvisac eri-saxelmwifos idea misi<br />

pirovnebis konstruirebaSi iRebda monawileobas, da aseve, im adamianebisagan,<br />

romlebisTvisac es idea mxolod solidarobis safuZveli iyo. imdenad,<br />

ramdenadac Sua saukuneebSi ar arsebobda aRzrdis mwyobri sistema, romelic am<br />

ideas pirovnebis makonstruirebel institucionalizirebul elementad


gadaqcevas moaxerxebda, [anu, ar arsebobda elitis aRmzdelebis/maswavleblebis<br />

mwarmoebeli instituti] savaraudoa, rom elitaSi maTi ricxvi, visTvisac<br />

eri/saxelwmifos idea mxolod solidarobis safuZveli iyo, ufro meti iyo,<br />

vidre maTi, visac saxelmwifo/eris ideis gareSe sakuTari Tavi ver warmoedgina.<br />

amitomac, elitis wevrebs Soris Sua saukuneebSi Cveulebrivi movlena iyo<br />

solidarobis safuZvlis Secvla, anu, <strong>Tanamedrove</strong> SefasebiT, Ralati.<br />

Sesabamisad, Cven gagviWirdeba vipovoT Sua saukuneebSi politikuri elita,<br />

romelsac ar eqneboda raime ideologia, romelic saxelmwifo/eris da erTi<br />

xalxis cnebebis sxvadasxva versias gvTavazobs. amaTgan zogi Zalian axlos<br />

id<strong>ge</strong>ba eris <strong>Tanamedrove</strong> cnebasTan, zogi ki Zalian Sors. magram, es siaxlove da<br />

siSore sxva araferia, Tu ara sxvadasxva istoriuli pirobebiT ganpirobebuli<br />

konstruqciebi. ra Tqma unda, yovel am konstruqtSi religia centralur rols<br />

asrulebs - gansakuTrebiT im SemTxvevebSi, rodesac qveyanaSi arsebuli<br />

religiuri praqtika gansxvavebulobis safuZvels iZleva. am SemTxvevaSi ara<br />

aqvs mniSvneloba imas, Tu ra tipis religiaa es, aramed, imas, Tu ramdenad aris<br />

socialur garemoSi potenciali elitam esa Tu is religia sakuTari<br />

eqskluziurobis da pretenziebis safuZvlad gamoiyenos. erTi SexedviT, aseTi<br />

eqskluziurobis safuZveli ufro marTlmadidebluri da protestantuli<br />

religiebi unda iyvnen, magram irlandiis magaliTi gviCvenebs, rom aseTi<br />

ideologiis safuZveli elitisaTvis SeiZleba kaTolicizmi vs protestantizmic<br />

iyos.<br />

<strong>Tanamedrove</strong> warmod<strong>ge</strong>niT ers ori Semad<strong>ge</strong>neli aqvs: Tavad eris cneba,<br />

ideis konstruqcia da adamianebis erToblioba, romlic sakuTar Tavs am eris<br />

nawilad Tvlis. aseve, igulisxmeba, rom am ers misi wevrebi, rogorc wesi,<br />

dabadebiT unda ekuTvnodnen da eris wevrebis raodenoba unda cdebodes erTi<br />

ojaxis an naTesauri kavSirebiT dakavSirebuli adamianebis raodenobas. kidev<br />

ufro rom gavaRrmaod eris meore niSani, unda vTqvaT, rom adamiani, vinc<br />

sakuTar Tavs romelime ers akuTvnebs, amave dros eris saSualebiT sakuTar Tavs<br />

sazRvravs, anu, axdens sakuTari Tavis identificirebas konkretul ideasTan da


istoriasTan. amave dros, axdens sakuTari Tavis gansxvavebas im adamianebisagan,<br />

visi identobac sxva ideasTan da istoriasTanaa dakavSirebuli.<br />

* * *<br />

Sesabamisad, rodesac eris warmoaSobaze vlaparakobT, am orive nawilis<br />

warmoSobas cal-calke unda SevxedoT: 1) eris ideologiis warmoSoba da 2)<br />

eris, rogorc identobis warmoSoba. istoriulad, eris, rogorc ideologiis<br />

warmoSoba win uswrebs eris, rogorc identobis warmoSobas. anu, imisaTvis, rom<br />

raRac ideologia identoba gaxdes, is unda damuSavebuli unda iyos rogorc<br />

ideologia.<br />

eris warmoSobis ideologiis da identobis warmoSobebad gayofa maSin<br />

iqneba gasa<strong>ge</strong>bi, rodesac ganvixilavT socialuri cxovrebis im process,<br />

romelsac identobebis Seqmna da konkretuli adamianis mier identobis miReba<br />

hqvia: samwuxarod, identobis erTiani Teoria, romelic identobas, rogorc<br />

socialur mocemulobas da process ganixilavs, socialur mecnierebaSi ar aris<br />

damuSavebuli, amitom, qvemoT gadmocemuli Teoriuli mosazrebebi amis pirvel<br />

mcdelobaa: adamiani identobebis kompleqss warmoad<strong>ge</strong>ns. am identobidan<br />

zogierTi pirveladia, da masSi Sedis pirveladi socialuri institutebis<br />

saSualebiT (ojaxi) an meoradi, da adamianis mier misi gaTaviseba sxvadasxva<br />

tipis socialuri institutSi monawileobiT xdeba. arseboben identobebi,<br />

romlis miRebac konkretul socialur struqturaSi gardauvalia (ojaxis,<br />

naTesaobis, sqesis) da arseboben identobebi, romelTa miRebac SemTxveviTia<br />

(profesiuli, partiuli da isini, romlebic konkretul sazogadoebaSi<br />

midrekilebebis institucionalizaciazea damokidebuli - mag. seqsualuri<br />

umciresobebis identoba).<br />

rogorc ukve aRvniSneT, yoveli konkretuli identoba Cveni sakuTreba<br />

sxvadasxvanairad xdeba: imisaTvis, rom gaverkveT, ras niSnavs identobis miReba,<br />

umjobesia identobebis miRebis (akrefis) procesi Cveni civilizaciis da<br />

kulturis magaliTze ganvixiloT: Cveni identoba ojaxTan, an iq, sadac pirvel<br />

cnobier moZraobebs vakeTebT, aucilebelia: am identobis miReba, anu, imis<br />

gacnobiereba, rom Sen konkretuli ojaxis wevri xar da Seni Tavi SenTvis da


sxvebisTvis ase unda gansazRvro, iwyeba dabadebidan - anu, pirveladi<br />

socializaciidan. Semdegi identoba, romlic CvenSi Semodis, aris dayarebuli im<br />

garemoze, romelSic Cemi ojaxi cxovrobs - anu, miviReb me naTesaobiT<br />

identobas, anu, sakuaTar igiveobas gadavWimav ojaxis naTesavebze Tu ara - es<br />

konkretul socialur garemozea damokidebuli. Tumca, rogorc wesi, ”ojaxis<br />

Semdgomi” identoba naTesauria. paralelurad, im informaciis da socialuri<br />

kavSirebis saSualebiT, romelsac me viReb, me miCndeba socio-biologiuri<br />

identobebi (socio-biologiuri identoba [bavSvi] da sqesobrivi identoba).<br />

Semdegi identobebis miReba dakavSirebulia im socialur institutebTan,<br />

romleTa saSualebiT me verTvebi socialur garemoSi: Cvens kulturaSi es<br />

socialuri institutebi ganaTlebis da mas-mediis (anu, inforiaciis da codnis<br />

gavrcelebis/gadacemis) institutebia. am dros CemSi iwyebs erovnuli identoba<br />

Semosvlas. es SesaZlebelia skolaSi siarulis dawyebamde moxdes, SeiZleba<br />

daemTxves skolaSi siarulis dawyebas. TavisTavad cxadia, eris cneba CemSi<br />

SemTxveviTad ar Semodis - is Semodis im principebze dayrdnobiT, romelzec<br />

dgas ganaTlebis sistema da informaciis gavrceleba. Cvens, <strong>saqarTvelos</strong><br />

SemTxvevaSi, es principebi cnobieradaa SemuSavebuli - mag. rogori unda iyos<br />

erovnuli saswavlo <strong>ge</strong>gma, an, konkretuli gamomcemlobis an eleqtronuli<br />

mediis politika. am identobis Semosvlis da Cemi sakuTari Tavis gansazRvrebad<br />

gadaqcevis Semdeg, an pararelurad, me mid<strong>ge</strong>ba profesiuli, partiuli Tu sxva<br />

(midrekilebiTi) identobebis arCevis periodi, romlsac me virCev, vir<strong>ge</strong>b, Tu ar<br />

momegro vicvli da a.S. is, rac CemSi rCeba mudmivad da rac Cemi<br />

gadawyvetilebis miRma aris Semosuli - aris ojaxuri, naTesauri, sociobiologiuri<br />

da erovnuli identobebi. ra Tqma unda, amaTi Secvlac SeiZleba,<br />

Tuki adamini gadawyvetilebas miiRebs. gansxvaveba isaa, rom am oTxi identobis<br />

miReba ar aris damokidebuli gadawyvetilebaze. Tumca, zogierT SemTxvevaSi<br />

erovnuli identobis adgili SeiZleba aRweris mixedviT eTnikurma identobam<br />

daikavos, gansakuTrebiT im SemTxvevebSi, Tuki saqme gvaqvs eTnikurad aramonoliTur<br />

saxelwmifoebTan. am SemTxvevaSi, Cemi pirovnebis CamoyalibebaSi<br />

erovnuli identoba iqneba eTnikuri identobis Semdgomi, zemo struqtura.


am <strong>xuTi</strong> (ojaxuri, naTesauri, socio-biologiuri eTnikuri da erovnuli)<br />

identobidan oris (eTnikuri da erovnuli) miRebis wesi da Sinaarsi ufro metad<br />

damokidebulia konkretul politikur gadawyvetilebebze da strategiul<br />

xedvebze, romelic sazogadoebaSi arsebobs, xolo samis (ojaxuri, naTesauri da<br />

socio-biologiuri) - im socialur struqturebze, romelis arsebobs<br />

konkretul sazogadoebaSi.<br />

Tumca, isic aRsaniSnavia, rom konkretul sazogadoebaSi ufro metad<br />

socialur struqturebze damokidebuli identobebis wyaroebi SesaZlebelia<br />

sulac ar atarebdnen igiveobriv enobriv dasaxelebebs. magaliTad, ojaxis<br />

eqvivalents SeiZleba eklesia, an klani erqvas, an raime sxva, CvenTvis<br />

radikalurad gansxvavebuli Sinaarsobrivi konotaciis matarebeli.<br />

Sesabamisad, Cveni ZiriTadi identobebi, anu, is identobebi, romlis arCevac<br />

da romlebzec uaris Tqmac ar Sedis socialuri cxovrebis yoveldRiur wesSi,<br />

SeiZleba gavyoT orad - socialurze da politikurze metad damokidebulebebad<br />

- da maT societaluri da politetaluri identobebi davarqvaT.<br />

Tuki identobebis Camoyalibebas istoriulad SevxedavT, unda vTqvaT, rom<br />

societaluri identobebis Camoyalibeba e.w. ”bunebrivad” xdeba - maTi<br />

CamoyaliebebisaTvis adamianebis ubralo erTobebi sakmarisia. rac Seexeba<br />

politetalur identobebs, maT arsebobas da maTi miRebis safuZvels<br />

politikuri gadawyvetilebebi da formaluri da araformaluri ganaTlebis da<br />

mas mediis institucionaluri struqturebi warmoad<strong>ge</strong>ns: eTnikuri idnetobebis<br />

CaTvliT, radganac eTnikuri identobis miRebisaTvis saWiroa SeTanxmeba<br />

sazogadoebis konkretul jgufs Soris da am Tanxmobis gamyareba misi wlebis<br />

ganmavlobaSi dacviT, rasac, Tundac araformaluri ganaTlebis sistema sWirdeba.<br />

politetaluri identobis gaCenis Semdeg, ideologia iqceva identobad,<br />

anu, trialdeba da isev d<strong>ge</strong>ba fexebze: rodesac erovnul ideologiaSi Cadebuli<br />

principebi ziardeba didi socialuri jgufebis mier, ideuri konstruqti ukve<br />

aRar aris amotrialebuli asaxva socialuri realobis (anu, mxolod elitebis<br />

mcire jgufebSi arsebuli ideebis didi socialuri jgufebis sakuTrebad<br />

gamocxadeba), aramed, arsebuli socialuri realobis Sesabamisi asaxva: rodesac


didi socialuri jgufebi marTlac arian erovnuli identobis matareblebi.<br />

xolo elitebis ideologia - romelic efuZneba erovnul identobas, SeiZleba<br />

”masebSi arsebuli viTarebis” piperbolizacias warmoad<strong>ge</strong>ndes (mag. faSisturi, an<br />

teroristuli), magram mainc, realur da ara amotrialebul amosavalze -<br />

mosaxleobaSi erovnuli identobis arsebobis faqtze dgas.<br />

Tuki identobebis warmoSobis istoriul process SevxedavT, SeiZleba<br />

SevimuSaoT hipoTeza, rom im warsulis perspeqtivaSi, sadac Cveni kulturis<br />

istoriis Tvali wvdeba, societaluri identobebi mudmivia, xolo -<br />

polietaluri - SeZenili. amis safuZveli ki is saSualebebia, romlebiTac es<br />

identobebi mtkicdebian da dgindebian: ojaxur, socio-biologiur da klanur<br />

identobebs damatebiTi istoriuli institucionaluri sxeulebi ar sWirdeba: am<br />

identobebis dad<strong>ge</strong>na da miReba xdeba mcire ricxvis adamianebis erTmaneTTan<br />

urTierTobiT. maSin, rodesac erovnuli da eTnikuri identobebis dad<strong>ge</strong>nas da<br />

didi jgufebis mier mis gaziarebas rTuli sistemebi - rogorc insituciuri,<br />

aseve teqnologiuri - sWirdeba. benediqt andersonma da <strong>ge</strong>lnerma am sistemebis<br />

ori modusi aRweres: ganaTlebis sistema da mas media. mxolod am oris<br />

saSualebiT aris SesaZlebeli gaxdes erovnuli da eTnikuri ideologia<br />

identoba - anu, mosaxleobis didi moculobisaTvis TviTgansazRvris da<br />

TviTdad<strong>ge</strong>nis, aseve, sakuTari Tavis da sakuTari erTobis sxvebisagan gansxvavebis<br />

saSualeba da instrumenti.<br />

yovelive zemodTqmulidan SeiZleba davaskvnaT, rom kacobriobis istoriis<br />

procesi amave dros socioetaluri da politetaluri identobebis, anu,<br />

sxvanairad rom vTqvaT, identobebis fenebis dagrovebis procesia da pirovnebis<br />

ganviTareba amave dros asaxavs istoriul ganviTarebas: identobebi dagroveba<br />

iwyeba ojaxis identobidan, da Cvens garemoSi mTavrdeba erovnuli identobis<br />

miRebiT. Tuki politetaluri identobis dad<strong>ge</strong>na da gavrceleba damokidebulia<br />

formalur da araformalur ganaTlebis sistemaSi Cadebul Sinaarsze da<br />

sainformacio saSualebebze, Semdgomi, momavlis identobebi regionuli,<br />

globaluri da albaT, msoflio identobebia. Tumca, am ukanasknelis


dad<strong>ge</strong>nisaTvis, Sesabamisi sainformacio sistemis arsebobis miuxedavad, am<br />

identobisaTvis ucxoebis arsebobis damtkiceba iqneba saWiro.<br />

amdenad, Cven SegviZlia ganvsazRvroT identoba, rogorc Cveni sakuTari<br />

Tavis, Cveni warsulis, kulturis da momavlis <strong>Sesaxeb</strong> warmod<strong>ge</strong>nebis kompleqsi,<br />

romlis Sexebis/dafarvis areals iqiT moxvedrili adamiani/movlena/artefaqti<br />

CvenTvis upirobod warmoad<strong>ge</strong>bs ucxos.<br />

rogorc vnaxeT, erovnuli identobis warmoSoba SemTxveviTia - anu, mas<br />

TviTon ar moaqvs misi gavrcelebis saSualebebi, aramed politikuri da<br />

teqnologiuri procesebis Sedegad warmoSobil gavrcelebis saSualebebs iyenebs<br />

ideologiis identobad qcevisaTvis.<br />

aseve, cxadia, rom am gavrcelebis saSualebebis gaCenamde didi, anu,<br />

polietaluri identoba ar arsebobda. ufro zustad, arsebobda mxolod misi<br />

Sinaarsi, elitis ideologiis saxiT.<br />

amitom, sanam am hipoTezis Camoyalibebas davasrulebT, kidev erTi kiTxva<br />

unda davsvaT: ramdenad aucilebeli da Seuqcevadia, rogorc istoriulad, aseve<br />

- faqtiurad, Cvens garemoSi - mxolod erovnulobis, rogorc politetaluri<br />

identobis dad<strong>ge</strong>na? xom ar aris kidev raime Cvens garemoSi, rac SeiZleba<br />

gaxdes [an gaxda da ver vamCnevT] didi identoba? an xom ar aqvs raime<br />

konstruqts did polietalur identobad qcevis Tundac Teoriuli Sansi?<br />

am kiTxvaze pasuxi zedapirze devs: Cven vlaparakobdiT erovnulobaze,<br />

rogorc Sua saukuneebis elitis SesaZlebel ideologiaze. magram, Sua<br />

saukuneebSi iyo ideologia, romelic upirobod warmoad<strong>ge</strong>nda yvela elitis<br />

ideologias (gansakuTrebiT Sua saukuneebis evropaSi). Sua saukuneebis<br />

erovnulobis ideologia mxolod am ideologiis kerZo SemTxvevad SeiZleba<br />

ganvixiloT. es ideologia aris religia. is, rom religia elitis ideologia<br />

iyo, ueWvelia da amas mravali istoriuli wyaro adasturebs. magram xom ar iyo<br />

amave dros religiuroba da religia didi identobac?<br />

gamomdinare im hipoTezidan, romlis Camoyalibebasac exla vcdilob, Sua<br />

saukuneebSi didi identobis arsebobis pirobebi ar iyo. anu, ar iyo arc<br />

formalizebuli, an Tundac araformaluri, magram institucionizirebuli


ganaTlebis sistema, romelic adamianTa did jgufebs moicavda da arc - mas<br />

media, romelic erTianobis da erTSi mTlianobis SegrZnebas gaaCenda. eklesiebis<br />

da sasuliero dawesebulebebis qseli elitis gafarToebas da mis mdgradobas<br />

emsaxureboda, da ara didi identobis Seqmnas: anu, Sua saukuneebSi eklesiis<br />

socialur-politikuri roli elitaSi ideologiis gavrceleba iyo, da ara didi<br />

identobis Seqmna.<br />

* * *<br />

meoce saukunis 70-iani wlebidan, mas Semdeg, rac piter ber<strong>ge</strong>rma uari<br />

Tqva Tavis Tezaze kacobriobaSi, da gansakuTrebiT, ganviTarebul qveynebSi<br />

religiurobis Semcirebis <strong>Sesaxeb</strong> 14 , mkvlevarebma meti yuradReba miaqcies Sua<br />

saukuneebis Seswavlas da gansakuTrebiT - am periodSi religiurobis rols 15 .<br />

daskvna, romlic maTi kvlevidan gamomdinareobs cxadaT aCvenebs, rom mkvlevarTa<br />

da filosofosTa lamis orsaukunovani azri imis <strong>Sesaxeb</strong>, rom Sua saukuneebi<br />

es iyo religiuri epoqa, sadac adamianebis identobas totalurad religia<br />

ad<strong>ge</strong>nda, iyo Secdoma da Cveni realobis parametrebis Sua saukuneebze gadatana 16 .<br />

Secdomis fesvebis kvleva, rac albaT, volteramde da he<strong>ge</strong>lamde migviyvans - im<br />

konstruqtebamde romelic maT daad<strong>ge</strong>nes - pirvelma - rwmenis epoqis<br />

damTavrebis da gonebis epoqis dadgomis moTxovniT, xolo meorem - gonis<br />

safexurebis aRweriT da am safexurebis principuli erTgvarobis dad<strong>ge</strong>niT. am<br />

Secdomis yvelaze mkafio msxverpli benediqt andersonia, romelmac sakuTari<br />

Teoriis swori daskvna araswor safuZvelze - Sua saukuneebSi didi religiuri<br />

identobis arsebobasac daayrdno 17 .<br />

Tumca, es ukve sxva teqstis Temaa. CvenTvis am msjelobidan saintereso<br />

isaa, rom religiis did identobad qceva emTxveva im periods, rodesac<br />

erovnuloba iqceva did identobad. sxva SesaZlebloba - gamxdariyo<br />

politetaluri identoba - religias ubralod arasodes ar qonda. sxvadasxva<br />

empiriuli kvlevebic 18 adastureben, rom Tuki Cven gvinda vimsjeloT religiaze,<br />

rogorc politetalur identobaze, es mxolod Cvens garemoSia SesaZlebeli da<br />

ara warsulis romelime epoqaSi.


maSasadame, ganaTlebis institucionalizebuli sistemis da globaluri<br />

sainformacio saSualebebis epoqis dadgomasTan erTad Cven ori politetaluri<br />

identobis SesaZlebloba miviReT: erovnuli da religiuri. ratom es ori da ara<br />

sxva - am kiTxvaze pasuxi martivia - is, rac SeiZleboda ganaTlebis sistemiT<br />

gavrcelebuliyo da mas mediaSi mieRwia formalizebisaTvis - anu, saxlmwifo<br />

ideologia am droisaTvis, da dResac - sul ori iyo - erovnuli da religiuri.<br />

anu, sul ori ideologia warmoad<strong>ge</strong>nda elitebis potenciur da aqtualur<br />

identobebs. Sesabamisad, mxolod ori ideologia SeiZleboda qceuliyo<br />

polietalur, did identobad. zogierTi qveynis SemTxvevaSi es ori erTmaneTs<br />

emTxveoda, zogierTis SemTxvevaSi ki, erTmaneTs ewinaamRde<strong>ge</strong>boda da elitas<br />

cnobieri, an gaucnobierebeli arCevani unda gaekeTebina.<br />

aseve, unda aRiniSnos, rom Sua saukuneebSi SeiZleba arsebuliyo elitis<br />

ideologia erovnulis gareSe, magram ar arsebobda da SeuZlebeli iyo yofiliyo<br />

erovnuli ideologia religiuris gareSe.<br />

Sesabamisad, rodesac didi identobebis dro dadga, politikosebma daiwyes<br />

sakuTari ideologiis instalireba ganaTlebis sistemaSi da mas mediaSi.<br />

zogierTi, rTuli socialuri sistemebis (mag. imperiebis) SemTxvevaSi,<br />

paralelurad ramdenime ideologia SeiZleba gavrcelebuliyo da am SemTxvevaSi<br />

viRebdiT ideologiebis konkurencias, romlis mizanic identobad qceva iyo.<br />

amitom, sruliad da gardauvlad istoriuladaa ganpirobebuli is, rom rig<br />

qveynebSi politetalur identobas religia warmoad<strong>ge</strong>ns, rigSi ki - erovnuloba.<br />

amitomacaa, rom xSirad religiis politetalur identobad qceva, magaliTad -<br />

aRmosavleTis qveynebSi, nacionalizmadaa aRqmuli. sinamdvileSi ki, es sxva<br />

araferia, Tu ara am sazogadoebis struqturaSi - globalizaciis, Tu raime sxva<br />

mizezis gamo - ganaTlebis formalizebuli sistemis da mas mediis instalaciis<br />

Sedegad - politetaluri identobis warmoSoba.<br />

amitom, rogorc globalurad, aseve, lokalurad, politetaluri<br />

identobis epoqis dadgoma ar niSnavs avtomaturad nacionalizmis epoqis<br />

dadgomas. Zalian xSirad, inteleqtualTa wreebSi nacionalizmi gamocxadebulia<br />

ganviTarebuli sazogadoebis produqtad, religiuloba ki - e.w. wina safexurze


mdgomi sazogadoebis Sedegad. rogorc Cvens mier Catarebuli kvleva da<br />

Camoyalibebuli hipoTeza aCvenebs, es kavSiri SemTxveviTia, da metic -<br />

fardobiTad Zalian mokle xanSi nacionalizmi SeiZleba Seicvalos<br />

religiurobiT, da piriqiT - Tuki Sesabamisi politikuri gadwyvetileba miiReba<br />

da moiZebneba amisaTvis saWiro adamianuri da materialuri resursebi.<br />

metic - religiurobis erTi SexedviT auxsneli zrda <strong>Tanamedrove</strong><br />

ganviTarebul sazogadoebebSi 19 swored politetaluri identobis cvlilebas<br />

miuTiTebs da am cvlilebis safuZveli am sazogadoebebis sainformacio<br />

saSualebebSi da formalur da araformalur ganaTlebis sistemebSi unda<br />

veZeboT. Tumca, esec kvlevis Temaa: SeiZleba religiurobis saxiT saqme ufro<br />

did politetalur identobasTan gvqondes, romelic qmnis ufro farTo<br />

identobas, vidre erovnulia. am SemTxvevaSi, SesaZlebelia momavali regionuli<br />

da msoflio identobebis kerZo versiad religiuri identobac ganvixiloT.<br />

Tumca, vimeoreb, es calke kvlevis Temaa, da SesaZlebelia saqme ”ubralod”<br />

erovnuli identobis religiuriT CanacvlebasTan gvqondes saqme. aseve,<br />

SesaZlebelia religiuroba - socioetaluri identobis axal, aqamde ucnob<br />

moduss warmoad<strong>ge</strong>ndes.<br />

* * *<br />

yovelive zemodTqmulis Suqze cxadia, rodis moxda qarTuli didi<br />

identobis warmoSoba. Cven SeiZleba sakmaod maRali xarisxis istoriuli<br />

sizustiT vTqvaT, rodis daiwyo im ideologiam, romelic sakmaod ganviTarebuli<br />

da Camoyalibebuli iyo qarTul elitaSi, did identobad qceva. me vfiqrob, rom<br />

am identobis gaCenis dasawyisi istoriul rukaze unda movxazoT mecxramete<br />

saukunis meore naxevarSi - pirveli qarTuli gazeTebis gamocemis periodSi.<br />

xolo ideologiis identobad gardaqmna - pirdapir unda davukavSiroT werakiTxvis<br />

gamavrcelebeli sazogadoebis daarsebas da mis gaaqtiurebas. amdenad,<br />

wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoeba marTlac iyo ”qarTveli eris<br />

skola” 20 , oRond ar im azriT, rom qarTveli eris umravlesoba swavlobda<br />

masSi, aramed im azriT, rom am skolidan gamovida qarTveli eri, anu, qarTveli<br />

eri daibada da aRizarda wera-kiTxvis gamavrcelebel sazogadoebaSi.


* * *<br />

magram kiTxva, romelic exla unda davsvaT swored am didi identobis<br />

Sinaarss exeba. ruseTis imperiis da sabWoTa kavSiris periodSi mas mediiT da<br />

ganaTlebis sistemis saSualebiT erovnuloba, rogorc didi politetaluri<br />

identoba vrceldeboda da dgindeboda, albaT, rogorc specifikuri eTnikuri<br />

identoba - sabWoTa erovnuli identobis gavrcelebis mouxeSav mcdelobebTan<br />

erTad. sabWoTa kavSiramde, ruseTis imperiis sasar<strong>ge</strong>blod unda iTqvas -<br />

qarTuli warmoqmnadi identoba principSi harmoniaSi iyo rusul imperiul<br />

identobasTan - qarTuli elita mSvidad aRiqvamda ruseTis imperiis wevrobas -<br />

da sakuTari ideologiis gardaqmnas eTnikur-politetalur identobad<br />

cdilobda. sabWoTa kavSiris ganaTlebis sistema cdilobda igive ganmeorebina,<br />

rasac ruseTis imperia akeTebda, magram, sxvadasxva politikuri Tu subieqturi<br />

mizezebis gamo, sabWoTa kavSiris ganmavlobaSi qarTveli ganmanaTleblebis mier<br />

dawyebuli eTnikuri polietaluri identobis Seqmna gadaiqca erovnuli<br />

identobis Seqmnis procesad - sakuTari, erovnuli saxelmwifos Seqmnis<br />

moTxovniT. Amis mizezi iyo rogorc sabWoTa kavSirTan qarTuli<br />

inteleqtualuri elitis kulturuli dapirispirebuloba, da aseve - ganaTlebis<br />

sistemaSi literaturis da istoriis saswavlo <strong>ge</strong>gmebis saxelmwifo kontrolis<br />

uneblie, an ganzrax sisuste.<br />

es moTxovna jer elitis ideologiad, xolo Semdeg - ganaTlebis sistemis<br />

da mas mediis gavliT, XX saukunis daaxloebiT 70-iani wlebis dasawyisidan -<br />

politetalur identobad gaformda. SeiZleba iTqvas, rom 80-iani wlebis bolos<br />

saqarTveloSi sabolood damarcxda sabWoTa politetaluri identoba. amave<br />

dros, erovnuli identobis konstruqtSi nel-nela daiwyo Sesvla<br />

danaSaulebrivi samyaros konstruqtebma, romlic kanonieri qurdebis wlebis<br />

ganmavlobaSi ganviTarebul kultTan iyo dakavSirebuli da misgan<br />

gamomdinareobda.<br />

dReisaTvis sakmaod Znelia rame vTqvaT 80-iani wlebis saqarTveloSi<br />

gavrcelebuli erovnuli identobis <strong>Sesaxeb</strong>. Tumca, imdroindeli presis da sxva<br />

beWdviTi gamocemebis analizis saSualebiT garkveuli rekonstruqcia mainc


SesaZlebelia. erTi ram cxadia: 80-iani wlebis bolosaTvis qarTul nacionalur<br />

ideologiaSi religiuri mTlianad iyo daqvemdebarebuli erovnuls: erTis mxriv<br />

- saeklesio ierarqebis sabWoTa uSiSroebasTan aSkara kavSiris, xolo meores<br />

mxriv - sabWoTa xelisuflebis mxridan religiis da eklesiis Zlieri<br />

kontrolis gamo. amasTanave - sabWoTa religiuri politika struqturulad<br />

ekumenuri iyo da principulad uars ambobda romelime religiis politetalur<br />

identobad qcevisaTvis Seewyo xeli.<br />

Semdegi kiTxva, romelic unda davsvaT exeba Cvens <strong>Tanamedrove</strong><br />

politetalur identobas: sabWoTa kavSiris dangrevis Semdeg politetaluri<br />

identobis danergvis teqnologia principulad xelmisawvdomi gaxda. es niSnavs,<br />

rom saqarTveloSi religiur ideologiasac iseTive saSualebebi mieca<br />

gasavrceleblad da identobad qcevisaTvis, rogoric es manamde erovnul<br />

ideologias qonda. 2006 wels Catarebuli <strong>saqarTvelos</strong> sazogadoebis<br />

Rirebulebebis kvlevam 21 aCvena, rom gamokvleuli 39 Rirebulebidan da<br />

institutidan 2/3-is warmosaxviT konstruirebaSi saxelmwifos da tradiciebis<br />

Rirebulebebis gverdiT Tanabrad iRebs monawileobas marTlmadideblobis da<br />

religiurobis Rirebulebebi.<br />

es Rirebulebebi/institutebia: mTavroba; naTesaoba; ojaxi;<br />

parlamenti; patriotizmi; pirovnuli Tavsufleba; politikuri<br />

partiebi; policia; religiuroba; samarTlianoba; samSoblosaTvis<br />

Tavganwirva; sasamarTlo sistema; sasjelaRsrulebiTi sistema;<br />

saxelmwifo; skola; tradiciebi; universiteti; qaliSvilobis<br />

instituti; qvelmoqmedeba; SeiaraRebuli Zalebi; Semwynarebloba;<br />

adamianis uflebebi; ara-marTlmadidebluri eklesiebi; axali<br />

teqnologiebi; bunebis dacva; ganaTlebis sistema; dasvenebis/garTobis<br />

SesaZlebloba; ekonomikuri sistema; Tavisufali<br />

asociaciebi/gaerTianebebi; Tavisufali seqsi; Tqveni samuSao;<br />

kanonmdebloba; kanonmorCileba; kerZo biznesi; kerZo sakuTreba;<br />

koleqtivizmi; kulturuli mravalferovneba; marTlmadidebeli<br />

eklesia; megobroba.


Sesabamisad, Cven SegviZlia vivaraudoT, rom qarTvelebis politetalurma<br />

identobam cvlileba daiwyo 90-iani wlebis dasawyisSi da albaT am axali<br />

formis konstruireba damTavrebuli ar aris. gamomdinare iqidan, Tu ideologiis<br />

instalirebis da identobad qcevis ra instrumentebi gaaCnia saxelwmifos da ra<br />

- eklesias, Zneli ar iqneba davaskvnaT, rom dReisdReobiT eklesia i<strong>ge</strong>bs am<br />

konkurencias da erovnulobas religiurobas uqvemdebarebs. Cvens garemoSi amis<br />

<strong>xuTi</strong> niSani arsebobs:<br />

1. eklesiis SigniT umravlesobas Soris ideologiis <strong>Sesaxeb</strong> Tanxmoba;<br />

2. xelisuflebaSi erovnuli ideologiis Camouyaliblebloba;<br />

3. eklesiis mier ideologiis identobad qcevis instrumetebis siZliere<br />

(eklesiebis maRali avtoriteti, eklesiebis mier warmoebuli araformaluri<br />

ganaTleba, saeklesio gamocemebi);<br />

4. saxelmwifos mier erovnuli ideologiis identobad qcevis instrumentebis<br />

sisuste (skolebis dabali avtoriteti da saxelmZRvaneloebis Sinaarsi), da<br />

masSi monawile subieqtebis (maswavleblebis) upiratesad eklesiis institutebSi<br />

monawileoba;<br />

5. sainformacio saSualebebis warmomad<strong>ge</strong>nlebis (Jurnalistebis)<br />

umravlesobis da eklesiebis principuli mokavSireoba, da saxelmwifos ideasTan<br />

dapirispirebuloba;<br />

Cven Cveni politetaluri identobis istoriis saintereso safexurze<br />

vimyofebiT: jer jerobiT, cxadia, rom didi politetaluri identobisaTvis<br />

gamarTul konkurenciaSi religiuroba imarjvebs da iqvemdeberebs erovnuls. ra<br />

moxdeba uaxloes momavalSi, SesaZlebeli iqneba Tu ara erovnuli da religiuri<br />

ideologiebis dabalanseba, an kvlav - erovnulis primati - amas momavali<br />

gviCvenebs: es bevr ramezea damokidebuli, upirveles yovlisa ki - saxelmwifos<br />

mier warmarTul socialur da ganaTlebis politikebze.


„saqarTvelo - aRmosavleTis da dasavleTis gzisgasayarze“: dRevandeli<br />

qarTvelebis TviTwarmod<strong>ge</strong>nis da TviTprezentaciis istoria<br />

is, rom saqarTvelo evropis da aziis, gnebavT, evropuli da aziuri<br />

kulturebis gadakveTaze arsebobs da amis gamo misi warsuli, awmyo da momavali<br />

gamorCeulia - dRes qarTul sazogadoebaSi (da ara marto) miRebuli da<br />

gavrcelebuli, eWvSeutaneli azria. am Temaze ewyoba konferenciebi - ara marto<br />

saqarTveloSi (mag. 2009 wlis aprilSi - kolumbiis universitetSi), mzaddeba<br />

telegadacamebi (amas winaT Tvali movkari reklamaSi - laSa buRaZes, rati<br />

amaRlobels da Tu ar vcdebi - gio axvledians moumzadebiaT e.w. „winandlis<br />

gadacema“ am Temaze), am Temas xSirad iyeneben ucxoeli „qarTvelolo<strong>ge</strong>bi“.<br />

ramdenime xnis winaT swored zemoT xsenebuli kolumbiis universitetis<br />

konferenciisaTvis moxsenebis momzadeba momiwia. erTi xanoba ki vapirebdi<br />

evropis da aziis gadakveTis fenomenologias SevWidebodi, da saxeldaxelo<br />

Teoriac ki movamzade, romlis mixedviTac evropa-aziis gadakveTa - politikurkulturuli<br />

cnebaa, da ara <strong>ge</strong>opolitikuri. rom am cnebis miyenebis areali<br />

dasavleTis politikuri Rirebulebebis da kulturis politikis gavrcelebasTan<br />

erTad, inacvlebs aRmosavleTisaken. am mini-Teoriis mixedviT, aRwera - „evropis<br />

da aziis gadakveTaze yofna“ (an, gnebavT, aRmosavleTis da dasavleTis)<br />

politikur-kulturuli indikatorebis kompleqsia da moZravia. XIX saukuneSi<br />

da XX-s dasawyisSi is <strong>saqarTvelos</strong>Tvis adekvaturi aRwera iyo. manamde ki,<br />

exla rom evropis centralur nawils rom uwodenen, im qveynebis Sesabamisi.<br />

amjerad is azerbaijanis kuTvnili aRweraa da mosalodnelia, rom ramdenime<br />

xanSi isev gaiwios aRmosavleTisaken.<br />

is iyo am Teoriis xorcSesxmas Seudeqi, nacional-socialistebis<br />

mxardamWeri erTi filosofosis - rCeva/wesi gamaxsenda, rom yvelaze meti<br />

kiTxva imis mimarT unda daisvas, rac zedapirzea da viciT, rom TavisTavad<br />

cxadia.


pirveli kiTxva swored am aRweris, rogorc evropis da aziis, Tu<br />

evropuli da aziuri kulturebis da cxvorebis wesebis gadakveTis mimarT<br />

gamiCnda: Tu es aRwera Sua saukuneebSic relevanturi iyo <strong>saqarTvelos</strong>aTvis,<br />

vinmes - ucxoel mogzaurs, an <strong>saqarTvelos</strong> mkvidrs mainc - unda gamoeyenebina.<br />

Cemma xangZlivma Ziebam saintereso Sedegi gamoiRo: arcerT ucxoel mogzaurs,<br />

arcerT qarTvel inteleqtuals, arc Sua saukuneebSi da arc merec, XIX<br />

saukunis bolomde, es aRwera <strong>saqarTvelos</strong>aTvis ar miuyenebia. arc Sardens, arc<br />

kastels, arc lamberts, arc de grai de fuas, arc avitables, arc monperes,<br />

arc giuldenStedts. arc marko polos da, bolos da bolos, arc aleqsandre<br />

diumas. mokled, arcerTi ucxoeli mogzauris TvalSi, romelic adreuli Sua<br />

saukeneebidan axal dromde saqarTveloSi mogzaurobda, arc saqarTvelo da arc<br />

misi romelime kuTxe ar aRuweria „evropis da aziis gadakveTis“ gamoyenebiT.<br />

magram xom SeiZleba es aRwera yofiliyo ara mogzaurebis, aramed,<br />

evropeli, aramogzauri inteleqtualebis mier gamoyenebuli? im adamianebis,<br />

romlebic <strong>ge</strong>ografiiT iyvnen dainteresebulni da mogzaurebis Canawerebze da maT<br />

mier Sed<strong>ge</strong>nil rukebze azrovnebdnen? am mimarTulebiTac igive Sedegi miviRe:<br />

magaliTad, imanuel kanti, romelic kioniqsbergis universitetSi fizikur<br />

<strong>ge</strong>ografiaSi kiTxulobda leqciebs, <strong>saqarTvelos</strong> <strong>Sesaxeb</strong> wers qveTavSi,<br />

romelsac „TurqeTis azia“ (anu, CvenTvis ufro nacnobi „wina azia“) hqvia 22 . ase<br />

rom, Tuki vlaparakobT warmoasaxviT saqarTveloze, rogori iyo is Sua<br />

saukuneebSi da axali drois dasawyisSi evropelebis da qarTvelebis TvalSi, is<br />

araniarad ar iyo evropis da aziis gadakveTa da arc am gadakveTaze<br />

warmoSobili cxovrebis wesi da saxelmwifo. ra Tqma unda, jer kidev adreuli<br />

Sua saukuneebidan qarTuli saxelmwifos ideologia metyvelebda sakuTar Tavze,<br />

rogorc karibWeze da qristianobis bolo sayrdenze aRmosavleTis mimarTulebiT.<br />

magram, dameTanxmebiT, „sayrden-karibWidan“ „gadakveTaze warmoSobilamde“ sakmaod<br />

rTuli gzaa, spekulaciebiT da aradamajereblobiT aRsavse.<br />

evropelebisaTvis saqarTvelo Sua saukuneebis da Semdgom periodSic iyo<br />

aRmosavleTi, an, ufro xSirad - wina azia. es ar aris gasakviri: Sua saukuneebis<br />

evropis rukebi ucnaurad emTxveva civi omis droindel centraluri evropis


ukas da ar Seicavs ungrul, serbul da polonur teritoriebs 23 . isic unda<br />

gaviTvaliswinoT, rom meore msoflio omis Semdeg <strong>ge</strong>rmaneli inteleqtualebi<br />

<strong>ge</strong>rmaniis <strong>Sesaxeb</strong> svamdnen misi evropisadmi Tu aziisadmi mikuTvnebulobis am<br />

kiTxvas da masze, rogorc evropis da aziis gadakveTaze myof saxelmwifoze da<br />

aqedan gamomdinare politikur Sede<strong>ge</strong>bze saubrobdnen 24 .<br />

bunebrivia, amis Semdeg marTebuli iqneba vikiTxoT rodis warmoiSva<br />

<strong>saqarTvelos</strong>, rogorc aRmosavleTis da dasavleTis, anda - evropis da aziis<br />

[kulturebis] gzisgasayarze/gadakveTaze mdgomis aRwera?<br />

zemoT Tqmulis gaTvaliswinebiT pasuxis sami versia SeiZleba arsebobdes:<br />

1. es aRwera SeimuSaves qarTvelma inteleqtualebma XIX saukunis boloSi<br />

XX-s dasawyisSi. gansakuTrebiT - damoukideblobis mokle (1917-1921) periodSi.<br />

miznad isini isaxavdnen Zlieri saxelmwifo-eris identobis Seqmnas;<br />

2. es aRwera SemoiRes sabWoTa kavSirSi, rogorc sabWoTa xelisuflebis<br />

proeqtis nawili, romlic amtkicebda sabWoTa kavSiris gansakuTrebulobas da<br />

gamorCeulobas yvelaferi da yvela sxvisgan;<br />

3. es aRwera warmoiSva sabWoTa saqarTveloSi, 70ian wlebSi, <strong>Tanamedrove</strong><br />

qarTuli erovnuli identobis Seqmnis procesSi.<br />

ganvixiloT samive versia:<br />

1. 1917-23 wlis versia:<br />

qarTvel inteleqtualebs Soris kamaTi qarTuli identobis <strong>Sesaxeb</strong><br />

saqarTveloSi XIX saukunis bolos, XX saukunis dasawyisSi daiwyo. am kamaTis<br />

dasawyisi emTxveva ruseTis imperiis Sidapolitikur da sagareo dasustebas.<br />

kamaTis ZiriaTadi Sinaarsi <strong>saqarTvelos</strong>, rogorc konkretuli kulturis da<br />

cnobierebis matarebeli xalxis erTobis mikuTvneblobis <strong>Sesaxeb</strong> iyo. es<br />

gasa<strong>ge</strong>bicaa: ruseTis dasustebamde da misi daSlis safrTxis realurad qcevamde<br />

ruseTisadmi politikuri da kulturuli kuTvnileba eWvs ar iwvevda. mas<br />

Semdeg, rac ruseTis imperiam rRveva daiwyo, qarTvelma moazrovneebma<br />

logikurad dasves kiTxva Tu „awi“ visTan mikuTvnebulad unda warmoeginaT<br />

sakuTari Tavi da qveyana.


isic unda iTqvas, rom es kamaTi ufro <strong>saqarTvelos</strong> momavalis,<br />

ganviTarebis gzis <strong>Sesaxeb</strong> mimdinareobda, vidre imis <strong>Sesaxeb</strong>, Tu warsulSi rani<br />

iyvnen da dRes ras warmoad<strong>ge</strong>nen qarTvelebi. am diskusiaSi mTavari kiTxva iyo<br />

momavali ganviTarebis mamarTulebis <strong>Sesaxeb</strong>: saiT unda wasuliyo saqarTvelo -<br />

evropisaken Tu aziisaken. evropis gzis „lideri“ <strong>ge</strong>ronti qiqoZe iyo, xolo<br />

aziis - vaxtang kotetiSvili. Zalian cota xma (maT Soris grigol robaqiZec)<br />

aRwerda <strong>saqarTvelos</strong>, rogorc kulturebis gadakveTas, am gadakveTaze mdgoms da<br />

cdilobda amiT <strong>saqarTvelos</strong> gansakuTrebulobis dasabuTebas (ix. „evropa Tu<br />

azia“. gamocemloba „literaturis matiane“. Tbilisi 1997). vfiqrob, am dros<br />

„gadakveTaze dgoma“ imitomac ar iyo popularuli idea, rom sakamaTo sakiTxi<br />

metad pragmatulad gamoiuyureboda: ruseTis imperia qreboda, da <strong>saqarTvelos</strong><br />

sWirdeboda identobis axali sayrdeni. Semdeg, rodesac ruseTis imperia<br />

marTlac daiSala, saWiro iyo axali adgilis povna <strong>Tanamedrove</strong> samyaroSi,<br />

romelic momavali identobis amosaval wertilad iqceoda. „gadakveTaze dgoma“<br />

ki sul mcire - momavlis gaurkveevlobas niSnavda da mudmiv qanqars or<br />

samyaros Soris - da amave dros - zedmetad iyo warsulze da warmoSobaze<br />

orientirebuli da pragmatulad ver pasuxobda konkretul kiTxvas konkretuli<br />

momavlis <strong>Sesaxeb</strong>. maSin, rodesac evropis da aziis mimarTulebebis momxreebs<br />

pragmatuli pasuxebic hqondaT da momavlis met-naklebad Camoyalibebuli xedvac.<br />

2. sabWoTa kavSiris gansakuTrebulobis Teoriis versia:<br />

sabWoTa kavSiris gansakuTrebulobis Teoria ZiriTadaT Seiqmna stalinis<br />

dros da misi mxardaWeriT. am Teoriis mniSvnelovani nawili iyo qarTuli<br />

renesansis Teoria, romlis mixedviTac evropuli renesansi saqarTveloSi daiwyo.<br />

aranaklebi mniSvneloba sabWoTa gansakuTrebulobis TeoriaSi eniWeboda<br />

‘evraziistvo“-s, romelic aRwerda ruseTs, rogorc orarsian qveyanas - sadac<br />

evropa da azia erTiandebodnen. es erTianoba ki orive mxareze batonobis<br />

legitimacia iyo. es Teoria XIX saukuneSi Seiqmna rusi nacionalistebis mier<br />

da aqtiurad gamoiyeneboda sabWoTa ideologiaSi.<br />

magram, „gadakveTaze myofoba“ arcerT - arc renesansis da arc<br />

„evraziistvos“ TeoriaSi ar iyo gamoyenebuli. me amis kvali didi sabWoTa


encikloediis vercerT gamocemaSi (sami gamocema - 30ian, 50ian da 70ian wlebSi)<br />

ver vipove.<br />

saqarTveloSi, gasabWoebamde da gasabWoebis Semdegac, mxolod oriode qarTveli<br />

inteleqtuali (mag. nikolo miwiSvili, akaki papava) cdilobda „evraziistvo“<br />

<strong>saqarTvelos</strong> aRweraSi gamoeyenebina, magram, rogorc Cans, maT verc amis<br />

adekvaturi gamoyeneba, da verc mimdevrebis povna ver moaxerxes 25 .<br />

3. wina saukunis 70-ian wlebSi saqarTveloSi warmoSobis versia:<br />

gasuli saukunis 70ian wlebSi sabWoTa kavSiris represiuli da<br />

ideologiuri meqanizebis muSaoba mTeli rigi Sida Tu gare faqtorebis muSaobis<br />

gamo Sesustda. aman ki saSualeba misca qarTvel sabWoTa inteli<strong>ge</strong>ncias daewyo<br />

fiqri qarTul kulturul identobaze (warsulze orientirebiT) da es nafiqri<br />

saskolo wignebSi da sauniversiteto leqciebSi gamoexata. mxolod am droidan<br />

xdeba „gadakveTis“ da „gzisgsayaris“ Teoria dominanturi <strong>saqarTvelos</strong><br />

aRwerebSi. amas mniSvnelovnad xeli Seuwyo grigol robaqiZis Tavidan aRmoCenam<br />

qarTveli mkiTxvelebisTvis: am droisaTvis robaqiZis nawerebma (romelTa<br />

RerZic „gadakveTis“, „gzisgasayaris“ „ori dapirispirebulis (evropis da aziis)<br />

aq SeerTebis“ Teoria iyo) aqtiuri gavrceleba daiwyo qarTul sazogadoebaSi<br />

e.w. „samizdatis“ meSveobiT. grigol robaqiZe upirobod iqna miwodebuli da<br />

aRqmuli, rogorc Zalian mniSvnelovani evropeli mwerali, da Sesabamisad, erTerTi<br />

(Tu yvelaze ufro ara) saukeTeso qarTveli mwerali. amitom, misi erT<br />

dros marginaluri Teoria „gzisgasayaris/gzajvaredinis“ <strong>Sesaxeb</strong> qarTveli<br />

sabWoTa inteli<strong>ge</strong>nciis mier (Zalian mcire gamonaklisebiT) aseve upirobod iqna<br />

miRebuli, rogorc <strong>saqarTvelos</strong> „sulis“ erTaderTi WeSmariti aRwera. es<br />

aRwera imdenad gavcelda, rom ukritikod SeaRwia qarTvelolo<strong>ge</strong>bSic ki 26 .<br />

Sesabamisad, am ideam, romelic axali kulturuli nacionalizmis nawili<br />

gaxda da qarTvelebis gansakuTrebulobas daedo safuZvlad: - is, rom<br />

saqarTvelo evropis da aziis gadakveTis Sedegad rom warmoiSva - an zogi,<br />

radikaluri versiiT - es is adgilia, romelic safuZvlad udevs orives -<br />

evropasac da aziasac. am Teoriam Zalian male moipova popularoba da<br />

TavisTavadi sicxade. Sedegad, <strong>saqarTvelos</strong> legitimuri kulturuli aRwera


Camoyalibda, rogorc evropis da aziis gzisgasayarze warmoqmnili da amitom -<br />

gansakuTrebuli, mniSvnelovani da a.S. Sedegad, dRemde, kiTxva „saqarTvelo -<br />

evropa Tu azia?“ ritorikulia da pasuxi cxadia - arc evropa da arc azia,<br />

aramed orive erTad da kidev raRac....<br />

post-sabWoTa ganviTareba<br />

90-iani wlebis Semdeg qarTuli erovnuli identobis am nawilma -<br />

„evropis da aziis gzisgasayarze da gadakveTaze yofnam“ - nel-nela<br />

<strong>ge</strong>opolitikur faqtorad daiwyo gardaqmna. am gardaqmnaSi mTavari roli eduard<br />

SevardnaZem Seasrula: mis winaSe sakmaod rTuli amocana iyo - sakuTari<br />

politikuri stabilurobis uzrunvelyofisaTvis erTsa da imave dros mas unda<br />

daemyarebina kargi (an normaluri) urTierToba ruseTTan, aSS-sTan, qarTul<br />

sazogadoebasTan (yofil sabWoTa inteli<strong>ge</strong>nciasTan mainc). es yvelaferi unda<br />

ekeTebina romelime mxares aSkara gadaxris gareSe.<br />

ar vici, ramdenad acnobierebda eduard SevardnaZe mis mier qarTuli<br />

identurobis kontrquciis gamoyenebas (romelic sxvaTa Soris, misi kompartiis<br />

centraluri mdivnobis periodSi Seiqmna), magram faqtia, rom swored misi<br />

miTiTebebiT moxda <strong>saqarTvelos</strong>, rogorc abreSumis gzis (warsuli) da<br />

navTobsadenebis gzis (momavali) prezentacia msoflio politikur scenaze.<br />

am prezentaciam saqarTvelo gasa<strong>ge</strong>bi da misaRebi gaxada msoflio<br />

politikisaTvis, da SevardnaZis moklevadiani mizani - uzrunvelyo sakuTari<br />

politikuri stabiluroba - Tundac teritoriebis dakargvis xarjze -<br />

Seasrula. SevardnaZis proeqti - eqcia gzisgasayari-derefani-gzajvaredini<br />

<strong>ge</strong>opolitikur mudmivad - warmatebiT ganxorcielda. gzisgasayaris,<br />

gzajvaredinis identoba uzrunvelyofs moqalaqeebis TviTwarmod<strong>ge</strong>nas da<br />

warmod<strong>ge</strong>nas sakuTari qveynis <strong>Sesaxeb</strong>, rogorc arcerT mxareze (arc evropa, da<br />

arc azia) mdgaris, magram raRac Zalian mniSvnelovanis. amas SevardnaZem<br />

<strong>ge</strong>opolitikuri aRwerac daumata, romelic identobis am Sinaaris ekonomikurpolitikur<br />

ganzomilebas uzrunvelyofda. Sedegad, SevardnaZem, rogorc am<br />

sqemis avtorma da erTaderTma mcodnem, Tu rogor unda uzrunvelyo misi<br />

warmatebuloba, sakuTari politikuri stabiluroba karga xniT gainaRda.


marTalia, am identoba-<strong>ge</strong>opolitikurma kontruqciam <strong>saqarTvelos</strong><br />

teritoriebic daakargvina da demokratiis da ekonomikuri ganviTarebis gzidanac<br />

aacdina, magram es qarTveli inteleqtualebisaTvis SeumCneveli darCa. piriqiT -<br />

SevardnaZis „<strong>ge</strong>gma“ zustad „Cajda“ 70ian wlebSi Seqmnil erovnuli identobis<br />

SinaarsSi, da amis Semdeg <strong>saqarTvelos</strong> politikuri midrekileba derefnebis,<br />

milsadenebis da gzisgasayarebisaken Seuqcevadad iqca.<br />

SevardnaZem moaxerxa, rom identobis konstruqcia <strong>ge</strong>opolitikur mudmivad<br />

eqcia da amiT kidev ufro gaamyara 70-80ian wlebSi Seqmnili gzisgasayaris,<br />

gzebis da kulturebis gadakveTis erovnuli identurobis Sinaarsi.<br />

SevardnaZis Semdeg<br />

miuxedavad imisa, rom 2003 wlis Semdeg axalma administraciam daiwyo<br />

SevardnaZis memkvidreobis uaryofa/cvlileba, misi mTavari memkvidreoba<br />

SeumCneveli darCa: gzisgadakveTis, kulturagadakveTis, gzajvaredinis da<br />

kulturjvaredinis Teoria, rogorc qarTuli identurobis da <strong>saqarTvelos</strong><br />

<strong>ge</strong>opolitikuri RerZi. es SeumCnevloba bunebrivicaa, radgan axlandeli<br />

xelisuflebis politikosebi swored im skolaSi dadiodnen, sadac qarTulma<br />

sabWoTa inteli<strong>ge</strong>nciam da qarTvelma maswavleblebma am identobaze damyarebuli<br />

ganaTlebis Setana daiwyo. amitom, bunebrivia, rom isini aRiqvamen am identobas,<br />

rogorc erTaderT SesaZlebels.<br />

axalma xelisuflebam moaxerxa SevardnaZis memkvidreobis zedapirze myofi<br />

problemebisagan mniSvnelovanwilad ganTavisufleba (korufcia, arasistemuri<br />

ganviTareba da a.S.), magram politikuri moqmedebis RerZi isev SevardnaZiseuli<br />

<strong>ge</strong>opolitikuri mudmivi da 80iani wlebis identobis Sinaarsi darCa:<br />

<strong>saqarTvelos</strong> prezentacia adgilad, romelic idealuria ucxo biznesis<br />

ganviTarebisaTvis, imitom, rom aq iseTi xelisSemwyobi kanonebia, rogorc arsad,<br />

isev im identobis kultivirebaa, romelic SevardnaZis dros warmoiqmna: iseve,<br />

rogorc gazsadenis da gzisgasayaris SemTxvevaSi, aqac orientacia ucxouri<br />

invesitciisaTvis karg pirobebzea gakeTebuli. Tuki gazsadenebis SemTxvevaSi es<br />

piroba <strong>ge</strong>orgafiulia, axali adminsitraciis SemTxvevaSi amas sakanonmdeblo baza<br />

daemata. imis Tqma, rom am midgomas aranairi Sedegi ar aqvs - Sors aris rogorc


saRi azrisagan, aseve saqmis realuri viTarebisagan. iseve, rogorc SevardnaZis<br />

baqo-jeixanis navTobsadenis SemTxvevaSi, sainvesticio garemos gaumjobesebamac<br />

ekonomikuri zrda gamoiwvia. magram ekonomikuri zrdis es orive meTodi<br />

moklevadiania - orientirebulia dros mokle monakveTSi ekonomikuri zrdis<br />

miRebaze: orive SemTxvevaSi aqcenti amowurvad da fardobiT (politikurad da<br />

fizikurad) resursebzea gakeTebuli.<br />

me ar vambob, rom romelime am meTodze uari unda iTqvas, magram eWvi<br />

mepareba am ori mimarTulebis RerZad dasaxvaSi. rogorc gazsadeni, aseve<br />

sainvesticio garemo kargia rogorc politikuri (es ukve vnaxeT) iaraRi da<br />

moklevadian perspeqtivaSi ekonomikis zrdis meTodi.<br />

magram mgonia, rom <strong>Tanamedrove</strong> samyaroSi erovnuli identoba ufro<br />

codnis da unarebis ganviTarebaze unda iyos damyarebuli, vidre garedan<br />

politikuri da ekonomikuri Cadinebebis molodinze. arada, codnis da unarebis<br />

ganviTarebaze qveynis orientirebas, rogorc Cans, Cveni erovnuli identoba da<br />

<strong>ge</strong>opolitikuri warmosaxva ewinaamRde<strong>ge</strong>ba.<br />

amitom vfiqrob, rom dRes Cveni mTavari problema Cveni erovnuli<br />

identobis Sinaarsis da a<strong>ge</strong>bulebis gansazRvraa. Tuki davrCebiT maspinZlis,<br />

gziris, gzis momvlelis sqemaSi, saeWvoa, rom raime Rirseuli ganviTarebis<br />

molodini unda gvqondes. arada - es samwuxaro iqneba, imis gaTvaliswinebiT, rom<br />

es identoba, romelic Cvens awmyos da momavals gansazRvravs, da romlis<br />

tyveobaSic varT, ara uxsovar dros, aramed sul raRac 20-30 wlis winaT<br />

Camogviyalibda. Tanac, imdroindeli sabWoTa xelsuflebis aqtiuri<br />

monawileobiT.<br />

imdenad, ramdenadac qarTuli saxelmwifos <strong>Tanamedrove</strong> profili exla<br />

yalibdeba, saxelmwifos moqmedebebs mniSvnelovani gavlenis moxdeba kidev<br />

SeuZliaT erovnuli identobis re-konstruirebaze. am bolo dromde Cveni<br />

ekonomikuri da saganmanaTleblo politika kvlav Zveli identobis farglebSi<br />

trialebda. ara marto ucxouri investiciebisaTvis xelsayreli sainvesticio<br />

garemos Seqmna, aramed sazRvargareT swavlebazec mkafio biujeturi aqcentis


gakeTebac isev da isev maspinZlobis, molodinis da garemos Seqmnis,<br />

gzisgasayarze yofnis identobis konstruqciaSi jdeba.<br />

Tumca, isic unda iTqvas, rom am bolo dros xelisuflebis sabiujeto aqcentis<br />

cvlileba da misi daintereseba Sida ekonomikuri procesebiT da codnis<br />

ganviTarebiT imeds iZleva, rom sabolood mivalT im poziciamde, rom ekonomikis<br />

grZelvadiani ganviTarebis piroba, Tundac saukeTeso da mdgradi sainvesticio<br />

garemo, aris ganaTlebuli moqalaqeebi da maTi codnaze damyarebuli unarebi. da<br />

imisaTvis, rom es garemo Seiqmnas ramdenime wlis Semdeg, amaze dRes unda<br />

daviwyoT zrunva. es ki aucileblad moaxdens Cveni identobis Sinaarsze<br />

Sesabamis gavlenas da Tavs davaRwevT im komikur, Zalian SemTxveviT faqtorebze<br />

damyarebul identobas, romlis tyveobaSic varT.


SeniSnvebi:<br />

1 am SemTxvevaSi ”kodis” cneba gamoiyeneba moqmedebis an metyvelebis algoriTmis,<br />

winaswar mocemuli struquturis mniSvnelobiT.<br />

2 am midgomis reprezentarorebi: giga zedania, levan RambaSiZe, gia nodia, am<br />

teqstis avtori.<br />

3 opozicia: ”ruseTTan keTlilmezobluri urTierTobis aRd<strong>ge</strong>na”, ”ganaTlebis<br />

sistemis damyareba erovnul tradiciebze”. xelisufleba: ”natoSi gawevrianeba”,<br />

”dasavleTSi integracia”, ”investiciebis mozidva”. struqturulad es ufro<br />

msoflmxedvelobis safuZvlebia, vidre partiuli programebi.<br />

4 ernst <strong>ge</strong>lneri. erebi da nacionalizmi. Tbilisi. nekeri. 2004<br />

5 benediqt andersoni. warmosaxviTi sazogadoebebi. Tbilisi. ena da kultura.<br />

2005.<br />

6 entoni smiti. nacionalizmi. Teoria, ideologia, istoria. Tbilisi. qarTuli<br />

enis saerTaSoriso centri. 2006<br />

7 renani (Renan), keduri (Kedourie), seton-uotsoni (Seton-Watson) da sxvebi.<br />

8 me aq ar ganvixilav hobsbaumis Teorias (Nations and Nationalism since 1780.<br />

Combrid<strong>ge</strong> university Press. 1992), romelic principulad <strong>ge</strong>lneris Teoriis<br />

dazustebaa.<br />

9<br />

Sigmund Freud. Gesammelte Werke. Neunter Band. Totem und tabu. Fischer Tachenbuch Verlag.<br />

p. 190.<br />

10 Sirmund Freud. Totem and Taboo: Resemblances between the Psychic Lives of Sava<strong>ge</strong>s and<br />

Neurotics. Contributors: Sigmund Freud - author, A. A. Brill - transltr. Publisher: Moffat, Yard.<br />

Place of Publication: New York. Publication Year: 1918. Pa<strong>ge</strong> Number: 260.<br />

11<br />

http://www.pseudology.org/Psyhology/Freid_TotemTaboo/index.htm. перевод М.<br />

Вульфа.<br />

12 Richard Rorty. Solidarity, Contin<strong>ge</strong>ncy, Irony. Chicago University Press. 1995.<br />

13 marqsi. ludvig foierbaxi da <strong>ge</strong>rmanuli ideologia. Tbilisi 1995.<br />

14 Rodney Stark, “Secularization. R.I.P. – rest in pease”, in: Sociology of Religion. Fall<br />

1999. p.13<br />

15 David Martin, “Toward eliminating the concept of secularization”, in: G.Harmondworth<br />

(ed.), Penguin survey of the social sciences. Penguin Books. 1965.


16<br />

William Swatos, Secularization theory: the course of a consept, in: Sociology of<br />

Religion. Fall 1999. p.2.<br />

17 benediqt andersoni. warmosaxviTi sazogadoebebi. Tbilisi. ena da kultura.<br />

2005<br />

18<br />

William H. Swatos, Jr. and Loftur Reimar Gissurarson. Icelandic spiritualism.<br />

Mediumship and Modernity in Iceland. New brunswick, NJ: Transaction Publishers. 1997.<br />

19 ibid: Swatos, “Secularization theory”; Martin, “Toward eliminating the concept of<br />

secularization”; Stark, “Secularization.<br />

20 Oliver Reisner: Die Schule der Georgischen Nation: Eine sozialhistorische Untersuchung<br />

der nationalen Bewegung in Georgien am Beispiel der "Gesellschaft zur Verbreitung der<br />

Lese- und Schreibkunde unter den Georgiern" (1850 - 1917). Reichert, Wiesbaden 2004.<br />

21 qarTuli sazogadoebis Rirebulebebi. fondi Ria sazogadoeba - saqarTvelo.<br />

2006 weli.<br />

22<br />

Kants Werke. Band IX. Physishe Geographie. Pp. 405-406. Leipzig. 1923<br />

23<br />

Geor<strong>ge</strong> H.T. Kimble “Geography in the middle a<strong>ge</strong>s” London 1937<br />

24<br />

Jakob Kaiser und der zusammenbruch der Deutschen brueckenfunktion zwischen ost und<br />

west. in: Christian Hacke. Die Aussenpolitik der Bundesrepublik Deutchland. Ullstein<br />

Buchverla<strong>ge</strong> GmbH, Berlin. 1997).<br />

25 „evropa Tu azia“. gamocemloba „literaturis matiane“. Tbilisi 1997.<br />

26 Luigi Magarotto – “Georgia as a brid<strong>ge</strong> between Europe and Asia”. “L’avanguardia a<br />

Tifliss”. Venice. 1982).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!