Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti<br />
humanitarul mecnierebaTa fakulteti<br />
eTnologia<br />
giorgi mamardaSvili<br />
sazogadoebrivi da saojaxo yofa leCxumis mosaxleobaSi<br />
eTnologiis doqtoris (Ph.D.) akademiuri xarisxis mosapoveblad<br />
warmodgenili<br />
d i s e r t a c i a<br />
samecniero xelmZRvaneli: eTnologia/anTropologiis doqtori<br />
profesori TinaTin RuduSauri<br />
Tbilisi 2010<br />
1
s a r C e v i:<br />
leCxumis kvlevis istoriidan gv 3<br />
leCxumis istoriidan gv 7<br />
leCxumis istoriuli geografiidan gv 25<br />
leCxumis sazogadoebrivi yofa gv 40<br />
leCxumis socialuri istoriidan gv 40<br />
leCxumis mosaxleoba da migraciuli procesebi<br />
gv. 76D<br />
dasaxlebis struqtura gv. 94<br />
urTierTdaxmarebis formebi gv. 101<br />
leCxumis saojaxo yofa gv. 106<br />
Oojaxis formebi gv. 106<br />
sacxovrebeli da sameurneo nagebobebi gv. 118<br />
saqorwino wes-Cveulebebi gv. 123<br />
micvalebulis kulti gv. 135<br />
rwmena-warmodgenebi da saojaxo ritualebi gv. 144<br />
daskvna gv. 167<br />
gamoyenebuli literatura gv. 170<br />
2
leCxumis kvlevis istoriidan<br />
leCxumi saqarTvelos sxva kuTxeebTan SedarebiT naklebad aris<br />
Seswavlili. XIX saukunis qarTuli mecnierebis warmomadgenlebis mier<br />
Catarebulma kvlevebma, istorikosTa Ziebebma saqarTvelos TiTqmis yvela<br />
kuTxe moicva, Tumca leCxumiT maincdamainc aravin dainteresebula.<br />
SeiZleba iTqvas, rom XX saukunis Suawlebamde, istoriuli da<br />
eTnografiuli TvalsazrisiT leCxumis kvleva jer kidev ar iyo<br />
dawyebuli. dResdReisobiT moipoveba TiTze CamosaTvleli gamokvlevebi,<br />
publikaciebi da aRwerilobebi, romlebic zogadad exebian leCxumis<br />
istorias da eTnografias. am mxriv, SedarebiT uxvia Sromebi leCxumis<br />
istoriuli geografiis Sesaxeb.<br />
vaxuSti batoniSvilis naSromSi `aRwera samefosa saqarTvelosa~<br />
leCxums calke, momcro Tavi aqvs daTmobili, sadac mimoxilulia<br />
leCxumis geografiuli da bunebrivi pirobebi, mokledaa daxasiaTebuli<br />
leCxumelebisa da maTi meurneobis Taviseburebebi. pirveli qarTveli<br />
geografi iZleva Tavisebur interpretacias leCxumis saxelwodebis<br />
Sesaxeb, misi adgilmdebareobisa da istoriul-geografiasTan<br />
dakavSirebul sakiTxebze. vaxuStis gansazRvrebiT mocemuli leCxumis<br />
adgilmdebareoba TiTqmis identuria dRevandeli leCxumis<br />
adgilmdebareobisa. vaxuStisave TqmiT, Takveri, romelsac<br />
bagrationebamde raWa erqva, Semdgom xanebSi leCxumis aRmniSvnelad iqca.<br />
Takverisa da leCxumis urTierTmimarTeba qarTvel istorikosebs<br />
Soris azrTa sxvdasxvaobas iwvevs. leCxumis istoriul geografiaze<br />
sakuTari mosazrebebi aqvT gamoTqmuli iv. javaxiSvils, n. mars, n.<br />
berZeniSvils, l. musxeliSvils. Semdgom xanaSi am mimarTulebis kvlevebi<br />
Caatares d. leTodianma, T. beraZem, j. SaraSeniZem.<br />
leCxumis istoriuli geografiis mkvlevarebi qarTul da ucxour<br />
werilobiT wyaroebs eyrdnobian, romelTaganac uadresi VI_VII saukunis<br />
bizantieli istorikosebis cnobebia _ prokofi kesarieli, iustine da<br />
Teodosi gangreli exebian ra lazikis saxelmwifosa da iq mimdinare<br />
3
politikur Tu sxva saxis movlenebs, gvawvdian mniSvnelovan cnobebs<br />
leCxumis Sesaxeb.<br />
leCxumis istoriuli geografiis mkvlevarTaTvis didmniSvnelovania<br />
vaxuSti batoniSvilis aRwerilobanic.<br />
vaxuStis ,,aRwera samefosa saqarTvelosa” leCxumis istoriis<br />
Sesaxebac Seicavs metad faseul cnobebs.<br />
leCxumis istoriis gakveul etapebs mieZRvna ramodenime gamokvleva<br />
da publikacia. aRsaniSnavia XIX saukunis dasasruls raf. erisTavis mier<br />
Seswavlili leCxumel glexTa yofis niuansebi, romelic man gamoaqveyna<br />
naSromSi ,,batonymoba saqarTveloSi”.<br />
mniSvnelovania cnobebi, romelsac mefis ruseTis droindeli<br />
mosaxleobis aRwera iZleva. SeiZleba maTi analiziT gakeTdes rigi<br />
daskvnebi leCxumis ekonomikisa da meurneobis xasiaTze. statistikuri<br />
aRwerilobis garda XIX saukunis rusi mogzaurebi Tu Cinovnikebi<br />
nawilobriv Seexnen leCxumis sakiTxs. maTgan aRsaniSnavia, rionis xeobis<br />
leCxumis Sesaxeb g. rades, xolo sofeli lailaSis Sesaxeb i. maiseevis<br />
aRwerilobani.<br />
1910 wlisTvis leCxumSi imogzaura eqvTime TayaiSvilma, romelmac<br />
aRwera leCxumis TiTqmis yvela mniSvnelovani eklesia-monasteri, maTi<br />
warwerebi da saeklesio siZveleni. eklesia-monastrebis aRweriloba da<br />
maTi warwerebis gamoqveyneba leCxumis istoriis mkvlevrebisTvis<br />
didmniSvnelovani saqme gaxldaT.<br />
g. Citaiam leCxumis sakiTxebi mokled mimoixila, leCxumis<br />
arqeologiuri eqspediciis angariSSi.<br />
leCxumis Sesaxeb ,,qarTlis cxovrebaSi” metad mwiri cnobebi<br />
mogvepoveba. XVII-XIX saukunis ucxoeli mogzaurebic maincdamainc ar<br />
interesdebian am kuTxiT _ guldenStedisa da Jan Sardenis<br />
aRwerilobebSi leCxumis Sesaxeb ramodenime zogadi frazaa<br />
dafiqsirebuli.<br />
leCxumis istoriul geografias mimoixilaven is mecnierebi,<br />
romlebic maqsime aRmsareblis cxovrebiTa da gansakuTrebiT misi<br />
moRvaweobis bolo periodiT arian dainteresebulni. aris mosazreba rom<br />
maqsime dasaflavebulia cageris maxloblad da am azrs vaxuStis cnobac<br />
4
da leCxumSi dRemde Semonaxuli gadmocemebic mowmobs. maqsime<br />
aRmsareblis saflavs da Sesabamisad leCxumis istoriul geografias<br />
Tavis droze naSromebi miuZRvnes briliantovma da m. Ciqovanma.<br />
XX saukunis ormocdaaTian wlebSi leCxumis eTnografiisa da<br />
istoriis sakiTxebis kvlevaSi mniSvnelovani wvlili Seitana m. alaviZem.<br />
mis mier quTaisis ped. institutis SromebSi gamoqveynebuli samecniero<br />
werilebi (,,leCxumis eTnografiuli SeswavlisTvis”, ,,g. inasariZis<br />
vinaobisTvis” da a.S.) mniSvnelovnad amdidrebs leCxumis TematikiT<br />
dainteresebulTa kvlevis SesaZleblobebs. m. alaviZis SromebSi<br />
aRwerilia leCxumuri saxl-kari, Sromis iaraRebi, saojaxo wes-<br />
Cveulebebi. m. alaviZem Sekriba xalxuri gadmocemebi da gamosca<br />
SesaniSnavi wigni ,,leCxumuri zepirsityvaoba”. m. alaviZesve ekuTvnis<br />
kvlevebi leCxumuri toponimikisa da leqsikis Sesaxeb.<br />
leCxumuri xalxuri wes-Cveulebebis, ritualebisa Tu saxalxo<br />
dResaswaulebis Sesaxeb sakmad mdidar cnobebs gvawvdis<br />
f. gardafxaZe-qiqoZis xalxur dReobaTaA aRwera, sadac is aRgviwers<br />
samocamde mniSvnelovan dResaswaulsa da mis ritualur mxares.<br />
f. gardafxaZesve ekuTvnis naSromi leCxumSi tradiciuli meurneobis,<br />
meTuneobis Sesaxeb.<br />
gasuli saukunis miwuruls leCxumis sakiTxebiT dainteresdnen g.<br />
gasviani, T. mibCuani, a. tuRuSi. 1985 wels gamoica krebuli ,,leCxumi”,<br />
sadac gamoqveynebuli iqna gamokvlevebi leCxumSi arsebuli mevenaxeobis,<br />
Sromis koleqtiuri formebis, wylisa da micvalebulis kultebis,<br />
Rebvisa da tradiciuli Cacmulobis, qviTxuroobis Sesaxeb. 80-iani<br />
wlebis dasawyisSi avtorTa jgufma gamosca amave saxelwodebis wigni,<br />
romelSic safuZvlianadaa Seswavlili leCxumis safortifikacio qseli,<br />
samimosvlo gzebi, sakulto nagebobani, ris safuZvelzec aRdgenilia<br />
leCxumis istoriul-geografiuli suraTi da naCvenebia mis SigniT<br />
arsebuli patar-patara Sidaregionaluri gaerTianebebi.<br />
leCxumur gvarTa Sesaxeb srul informacias gvawvdis r. TofCiSvili,<br />
naSromSi ,,leCxumuri gvar-saxelebi”, sadac is mimoixilavs leCxumSi<br />
gavrcelebul gvarTa umetesobas, maT warmomavlobas da maTTan<br />
dakavSirebul gadmocemebs.<br />
5
leCxumis sazogadoebrivi da saojaxo kvleva jerjerobiT aravis<br />
uwarmoebia. amitomac, sakmaod rTulia am sakiTxebis Sesaxeb wyaroTa<br />
moZieba. zemoTdasaxelebuli kvlevebi odnav Tu exeba sazogadoebriv da<br />
saojaxo yofis sakiTxebs. am mxriv sakmaod mniSvnelovan cnobebs<br />
gvawvdis XVII_XVIII saukunis saeklesio sabuTebi, romlebic gamosces s.<br />
kakabaZem da i. doliZem. am saeklesio sabuTebis mixedviT SeiZleba<br />
aRdgenil iqnas gvianSuasaukuneobrivi socialuri fenebi, maTi ufleba<br />
movaleobani, meurneobis ekonomikuri safuZvlebi, ojaxis dasaxlebis<br />
forma da leCxumis sazogado da saojaxo yofis mravali sxva niuansi.<br />
masalis simwiris gamo leCxumis sazogadoebrivi da saojaxo yofis<br />
Seswavla savele-eTnografiuli masalis mogrovebas moiTxovs, romelze<br />
dayrdnobiTac SesaZlebeli iqneba leCxumis sazogadoebrivi da saojaxo<br />
yofis suraTis, misi warsulisa da awmyos mTlianobaSi gaazreba.<br />
6
leCxumis istoriidan<br />
leCxumis teritoriaze mosaxleoba, savaraudod jer kidev qvis<br />
xanaSi Cndeba (76, 259). sofel tviSTan aRmoCenili neoliTuri xanis kaJis<br />
iaraRebi amis dasturi unda iyos.<br />
brinjaos xanaSi leCxumi ukve farTodaa aTvisebuli da erT-erTi<br />
dawinaurebuli kuTxea. leCxumis dawinaurebas, brinjaos epoqidan<br />
moyolebuli, antikuri xanis ganmavlobaSi garkveuli winapirobebi<br />
gaaCnda. Zveli w. aR_iT XIV_XII saukuneebSi aq ukve arsebobda<br />
metalurgiis mZlavri kera. aRniSnul periodsa da Zv. w. aR_iT X_VIII<br />
saukuneebs miekuTvneba leCxumSi mopovebuli brinjaos ganZebi. brinjaos<br />
ganZebi napovnia sofel lailaSSi, surmuSSi, cageraSi, oyureSSi,<br />
luxvanoSi, xojSi da lexeroSi (64, 3). sami ganZia napovni lailaSSi, ori<br />
surmuSSi, sxvagan ki TiTo-TiTo. lailaSSi brinjaos iaraRebis aseTi<br />
Tavmoyra gvaZlevs sababs vifiqroT, rom lailaSSi iyo metalurgiis erTerTi<br />
centri, an rogorc ukve feodalizmis xanaSi, satranzito gzebis<br />
gadakveTaze mdebareobda. surmuSic lailaSis axlo mdebare sofelia da<br />
SesaZloa es ori sofeli brinjaos xanaSi erTian samrewvelo Tu<br />
socialur kompleqss qmnida. oyureSisa da luxvanos brinjaos ganZebi<br />
erTgvarovania. leCxumis brinjaos metalurgia dasavleT saqarTvelos<br />
ganZebis jgufs ukavSirdeba da msgavsia biWvinTis, egres, Woroxis,<br />
qobuleTis, melquduris, pilenkovos da a.S. analogiuri msalisa.<br />
leCxumSi brinjaos adgilze damuSavebas mowmobs is, rom sof. oyureSSi,<br />
ofitaraSi, laWepitaSi, TeTr-Releze (saZovari) aris spilenZis<br />
gamosavlebi. es spilenZis gamosasvlelebi aRar gamoiyeneba, Tumca aq da<br />
umeteswilad im soflebSi sadac ganZebia napovni, brinjaos xanidan<br />
SemorCenili spilenZis zodebi, Tixis namsxvrevebi, widebi leCxumSi<br />
brinjaos warmoebis maRalganviTarebulobaze migviTiTebs (64; 23, 24).<br />
savaraudod, brinjaos mrewveloba mTeli kuTxis ganviTarebas<br />
gansazRvravda. SesaZloa, am periodis monacemebiT leCxumSi ukve<br />
davinaxoT, SemdgomSi dadasturebuli dayofa cxeniswylisa da rionis<br />
xeobis leCxumad _ oyureSi da misi mimdebare adgilebi (laWepita,<br />
ofitara, TeTr-Rele) cxeniswylis xeobis brinjaos warmoebis centri<br />
7
unda yofiliyo da warmoebis am saSualebis ganviTarebisTvis<br />
xelsayreli pirobebis gamo cxeniswylis xeobaSi, jer kidev brinjaos<br />
xanaSi yalibdeba damoukidebeli mikro-regioni. rionis xeobac, rogorc<br />
qarTveli da Crdilokavkasieli mTielebis damakavSirebeli erT-erTi<br />
samimosvlo gza, flobda sakmaris ekonomikur SeZlebas. lailaSsurmuSis<br />
ganZebi ara mxolod dasavleT saqarTvelos kuTxeebTan aqtiur<br />
urTierTobaze migviTiTebs _ am soflebis ganZebSi, cxenis brinjaos<br />
lagamis iseTi nimuSebia, romlis msgavsi saqarTveloSi ar moipoveba.<br />
aseTi tipis lagmebi CrdiloeT kavkasiisTvisaa maxasiaTebeli da misi<br />
rionis xeobis leCxumSi moxvedra CrdiloelebTan savaWro urTierobebiT<br />
SeiZleba aixsnas. SemTxveviTi ar unda iyos brinjaos nimuSebis Tavmoyra,<br />
spilenZis gamosavlebisgan sakmaod Sors, sofel luxvanoSi. luxvanoze,<br />
adrefeodaluri xanidan cxeniswylisa da rionis xeobis leCxumidan,<br />
agreTve laSxeTidan kolxeTis dablobSi mimavali umoklesi gza<br />
gadioda. amis gamo, luxvanos teritoria mofenilia cixesimagreebiT.<br />
savaraudod, luxvanom, rogorc tranzituli gzis mniSvnelovanma punqtma,<br />
gansakuTrebuli ekonomikuri da samxedro funqciebi jer kidev brinjaos<br />
xanaSi SeiZina.<br />
leCxumis brinjaos ganZebSi umTavresi adgili brinjaos culs<br />
uWiravs. sakmaodaa cxenis Sesakazmi aRWurvilobac. ganZebSi arsebuli<br />
samoci culidan oTxi lokaluri niSniT gamoirCeva da adgilobrivi<br />
warmoebis unda iyos (64, 26). Tavad faqti, rom am ganZebSi sabrZolo<br />
iaraRi yvelaze metad aris warmodgenili, metyvelebs, rom leCxumSi ukve<br />
iwyeba meomarTa kastis Camoyalibebis procesi. socialuri diferenciacia<br />
TvalnaTelia _ cxeTisa da usaxelos elinisturi samarovnebi<br />
Raribulia, amave drois mdidruli samarovnebi ki savsea iaraRiT (70, 99).<br />
identuri mdgomareobaa saqarTvelos sxva kuTxeebSic _ Zv. w. aR -iT V<br />
saukunis Sua wlebidan samarovnebSi iaraRi saerTod ar Cans, mdidrul<br />
samarxebSi ki iaraRi uxvad aris Catanebuli (16, 81). aqedan SegviZlia<br />
davaskvnaT, rom iaraRi da Zalaufleba ekonomiurad da uflebrivad<br />
dawinaurebuli wris xelSi gadadis (16, 81).<br />
ucxour werilobiT wyaroebSi leCxumi pirvelad VI saukunis<br />
bizantiur wyaroebSi ixsenieba. leCxumi, igive skvimia VI saukunis egrisSi<br />
8
sakmaod dawinaurebuli kuTxea. igi dasavleT saqarTvelos erTerTi<br />
samTavroTagania (57, 126).<br />
niSandoblivia, rom am kuTxis Sesaxeb pirveli cnoba dasavleT<br />
saqarTveloSi imJamad mimdinare oms ukavSirdeba. sparseT-bizantiis omSi,<br />
romlis asparezic egrisis baris raionebia, skvimnia anu leCxumi<br />
bizantielTa mokavSire egrisisTvis omis zurgis funqcias asrulebs _<br />
sparselebi mokavSireTa sabolood dasamarcxeblad mTebisken mimaval<br />
gzebze ganlagebul cixe-simagreebs ikaveben, riTac skvimniaSi/leCxumSi<br />
da svaniaSi/svaneTSi mimaval gzebs ketaven (57, 197).<br />
leCxumis adreulma dawinaurebam Taviseburi asaxva hpova<br />
Suasaukuneebis sawyis periodzec. adreSuasaukuneebidan aq iwyeba cixeTa<br />
mSeneblobebi da leCxumi safortifikacio qseliT ifareba. bunebrivi<br />
pirobebis mixedviT arsebuli samimosvlo gzebi, maTi makontrolebeli<br />
cixesimagreni, savaWro da religiuri centrebi leCxumis SigniT momcro<br />
mikro-regionebs qmnida. leCxums, garda imisa, rom antikuri xanidan<br />
moyolebuli satranzito mniSvneloba hqonda, sxva funqciis Sesrulebac<br />
uwevda. leCxumi erT-erTi obieqti unda yofiliyo im strategiuli<br />
amocanisa, romlis gadaWras cdilobdnen egrisis momijnave didi<br />
saxelmwifoebi _ CrdiloeT kavkasiidan marbiel momTabareTa gadmosvla<br />
egrisisTvis da TviT sparseTisa da bizantiisTvisac metad saSiSi ram<br />
gaxldaT. leCxumi, meore damxvduri, Crdiloelebis SeCerebis<br />
strategiaSi zurgis funqciis Semsrulebeli unda yofiliyo. `gadmovles<br />
ovsTa gza Takverisao~ gvamcnobs `qarTlis cxovreba~ IV saukunis ambebis<br />
gadmocemisas. mematianes es cnoba, amtkicebs, rom am dros marTlac<br />
arsebobda Crdiloeli urdoebis Semosevis saSiSroeba da am saSiSroebis<br />
erT-erTi aRmkveTis funqcia Takvers, im regions ekisra romlis<br />
SemadgenlobaSiac igulisxmeba leCxumi. es kuTxe dasavleT saqarTvelos<br />
barSi mdebare politikuri centrebisTvis CrdiloeTidan Semosevebis<br />
SeCerebis erT-erTi mniSvnelovani punqti unda yofiliyo. leCxumis<br />
meSveobiT, masze gamavali gzebiT dasavleT saqarTvelos da CrdiloeT<br />
kavkasiis mTis mosaxleoba kolxeTis dablobs ukavSirdeboda. bunebrivia,<br />
satranzito mniSvnelobam gzebis maxloblad cixe-simagreebis mZlavri<br />
qselis warmoSoba ganapiroba, ramac sxva faqtorebTan erTad leCxumSi<br />
9
meomruli kastis Camoyalibebas Seuwyo xeli. leCxumis Semdgomi istoria,<br />
TiTqos pirvelxsenebis inerciiT umeteswilad saomar moqmedebebis<br />
aRweras axlavs Tan. mudmivi monawileoba samxedro operaciebSi,<br />
leCxumels meomrisTvis saWiro da aucilebel Tvisebebs sZenda da am<br />
Tvisebebis gamo gvianSuasaukuneebis leCxumeli vaxuSti batoniSvilis<br />
xatovani daxasiaTebiT aseTia: `kacni muneburni mbrZolni, SemmarTebelni,<br />
haerovanni, tanovanni, mxneni da morCilni ufalTa TvisTa~ (24, 749).<br />
savaraudod, leCxumis XI saukunis Semdeg satranzito mniSvneloba<br />
unda Semcirebuliyo, radgan qveynis gaerTianebam politikuri da savaWro<br />
centrebi aRmosavleTiT gadaswia. dedaqalaqis quTaisidan TbilisSi<br />
gadatanam leCxumi romelic adre sataxto qalaqTan axlo mdebare da<br />
metad saWiro (samalav-saxizrebiT, cixesimagreebiT, es kuTxe miuvalia da<br />
Tanac barTan Zalian axlo mdebareobiT gamoirCeva) kuTxe iyo, erTgvar<br />
provinciad aqcia. Tumca, leCxums Zveleburi `pativi~ ar daukargavs _<br />
raWa-Takveris saerisTavos prestiJi kargad Cans Tamar mefis mefed<br />
kurTxevis dros _ Takveris mmarTvels, albaT imdroindeli tradiciis<br />
mixedviT, aqvs pativi erT-erTi wamyvani roli iTamaSos erTiani<br />
saqarTvelos mefis kurTxevis dros. Takveris erisTavi, kaxaberi,<br />
quTaTel episkoposTan erTad sakuTari xeliT adgams gvirgvins Tamar<br />
mefes (31, 27).<br />
XII-XIII saukuneSi leCxumi anu Takveri, raWa-Takveris gaerTianebul<br />
saerisTavos SemadgenlobaSia.<br />
qarTul istoriul wyaroebSi leCxumis pirveli xseneba XV<br />
saukunis svanebisa da jafariZeebis mtrobis aRwerilobaSi gvxvdeba. am<br />
sabuTiT naTeli xdeba leCxumis zemoTaRniSnuli satranzito, savaWro da<br />
samxedro funqciebis mniSvnelovneba: raWveli jafariZeebisgan erTob<br />
SeWirvebuli svanebi aleqsandre mefesTan Civian, rom karga xania maT<br />
saSualebas ar aZleven raWasa da leCxumSi samuSaod Cavidnen, veRarc<br />
savaWrod dadian da marilisa da Rvinis Sesyidvis saSualebac ar aqvT.<br />
svanebs aq jafariZeebis koaliciaSi myofi raWa-leCxumeli didebulebi<br />
laSxiSvilebi, inasariZeebi, kuWaiZeebi da garayaniZeebi aviwroeben.<br />
savaraudod, es Tavadebi, raWa-leCxumze gamaval gzebs akontroleben,<br />
isini usafrdebian leCxumSi savaWrod Casul svanTa rvaaskacian razms,<br />
10
arTmeven mTeli svaneTisTvis Sesyidul Rvinos da umowyalod xocaven<br />
maT. Cans, svanTa da raWa-leCxumis dapirispirebas seriozuli winapiroba<br />
hqonda. svanebi mefes Semweobas sTxoven, misi pasuxi ki aseTia:<br />
jafariZisnairi Tavadi meore ar myavs, saqme rom Tqvens sasargeblod<br />
gadavwyvito raWvelTa, ufro metad ki leCxumelTa keTilganwyobas<br />
davkargavo. aleqsandre mefis pasuxidan, aSkarad Cans Tu raoden did<br />
mniSvnelobas aniWebs is leCxumelTa mxardaWeras (66, 112-116). imereTis<br />
samefo karisaTvis leCxumisTvis angariSis gaweva didwilad misi<br />
strategiuli mniSvnelobiT aixsneba. XVII-XVIII saukuneebSi leCxumis<br />
roli saxelmwifo mmarTvelobaSi Zalian didia, xolo adrindeli<br />
cnobebi fragmentulad, magram mainc xazs usvamen leCxumis funqcias.<br />
leCxumi erTgvari placdarmia, saidanac imereTis samefo kari Tu mis<br />
winaaRmdeg mebrZoli Zalebi awarmoeben TavianT qmedebebs: XIII saukuneSi,<br />
daviT ulus Zes, konstantine mefes misi Zma miqaeli ganudga, `daipyra<br />
raWa, leCxumi, argveTi~ da iq mefobda. cotaTi adre, rodesac daviT ulu<br />
da daviT narini saqarTvelos orad iyofen, xvamlis kldis saganZursac<br />
inawileben _ `ganiyvnes mefeTa queyanani da qalaqni quTaTisi da<br />
tfilisi orad, samefo orad; saWurWle orad; aramed xomlis quabsa Sina<br />
raica iyo, mciredi gayvnes da sxva dauteves munve.~ (24, 219)<br />
XV saukuneSi, bagrat mefis saomar eqspediciaSi leCxumlebi erT-erT<br />
umTavres funqcias asruleben: `uku-dgnen suanni, gardamovidnen,<br />
mostyuevnnes quTaTisi da mowves. scna ra ese bagrat mefeman, mswrafl<br />
movida quTaTiss. mun Semoikribna sruliad spani giorgiisani da herkaxTa,<br />
waruZRvuanna raWvelni da ubrZana maT misvla raWidam da dadiani,<br />
gurieli da afxazni da somxiTarni mogzavna odiSamde ecersazeda; xolo<br />
TviT wariZRuanna leCxumelni da miatanna mesxni, klarjni da imeriTameriT<br />
mihyva TviTca da Sevida esreT~ (24, 261). rogorc am cnobidan Cans,<br />
bagrat mefes didi sadamsjelo operacia mouwyvia svaneTSi. mefis armiis<br />
Setevis mTavari mimarTuleba leCxumidan iwyeba. am mimarTulebas mefe<br />
TviTve xelmZRvanelobs da rCeul meomrebs uyris Tavs _ mesxni da<br />
klarjni maSindeli saqarTvelos armiis mowinaveni, mterTan pirvelad<br />
Sebmis, omis dawyebis pativis mqoneni iyvnen. am laSqrobis Semdeg<br />
11
agratma daimorCila svanebi da erisTavad vardanisZis magivrad<br />
gelovani dasva (24, 261).<br />
XVI saukuneSi, leCxumelTa SemweobiT aleqsandre bagratis Ze,<br />
quTaiss ipyrobs da imereTis mefe xdeba. savaraudod, am periodidan<br />
moyolebuli leCxumeli molaSqreebi da warCinebulni aqtiurad<br />
erTvebian dasavleT saqarTvelos politikur movlenebSi. aleqsandres<br />
Zis, bagratis mefobaSi Takveris erT nawils, raWas saerisTavos statusi<br />
miuRia. Takveri, romelic aerTianebda leCxums da raWas, rogorc Cans,<br />
mefis saxaso miwebi iyo, bagratma ki `dasua erisTavad CxeiZe SoSita da<br />
misca romelnime saxasoni dabani da cixe minda, rameTu aqamomde iyo raWa<br />
samefod da kvalad hyo saerisTavod~ (24, 811). rogorc vxedavT, saubari<br />
ar aris leCxumze, e.i. es kuTxe kvlav mefis saxaso mamulia, mefis pirad<br />
sakuTrebaSia.<br />
gvianfeodaluri xanis bolo monakveTamde leCxumi imereTis mefis<br />
mTavari dasayrdenia. leCxumelTa razmebi imereTis mefis rCeuli<br />
molaSqreebi arian. am razmebs metad sapasuxismgeblo funqcia, mefis<br />
piradi dacva evalebaT: `saxasoni aznaurni da msaxurni glexni<br />
xeobaTagan iyvnen mcvelni mefisani, da umetes moxeve-mTiulni, vidre<br />
daipyrobdnen mas saerisTaod. xolo imerTa _ raWa da sruliad leCxumi,<br />
xolo kaxTa _ qiziyi~ (24, 31). am cnobis mixedviT, raWvelebi da ufro<br />
metad leCxumlebi imereTis mefeTa piradi mcvelebi iyvnen da samefo<br />
xelisuflebis dasayrdens warmoadgendnen. leCxumi, imereTis samefo<br />
karisTvis mravalmxriv saintereso kuTxe unda yofiliyo _ samefo kari<br />
ukeTes `saxaso~ mamuls verc inatrebda: imereTTan da mis politikur<br />
centrebTan siaxlove advili komunikaciebis saSualebas iZleoda;<br />
omianobis dros erTguli molaSqreebic droulad cxaddebodnen<br />
batonTan. leCxumSi arsebuli reliefi mas bunebriv simagred aqcevda, am<br />
kuTxis mkvidrTa meomruli Tvisebebi da batonebTan urTierTobac<br />
sanaqebo yofila: `da ars mTiTa da kldiTa friad magari, da kacni<br />
muneburni mbrZolni, SemmarTebelni, haerovanni, tanovanni, mxneni da<br />
morCilni ufalTa TvisTa~<br />
leCxumel mebrZolTa razmebs, saqarTveloSi miRebuli wesebis<br />
mixedviT, aznaurni da msaxurni glexni Seadgendnen. saqarTveloSi<br />
12
molaSqreoba, miTumetes mefis gverdSi dgoma udidesi pativi gaxldaT:<br />
laSqarSi yofna da samsaxuri marto moqalaqeobrivi movaleoba ki ar<br />
iyo, aramed sapatio da saamayo uflebad iTvleboda yoveli<br />
keTilSobili mamakacisTvis (87, 223); ufro metic, XIII saukunis erT-erTi<br />
dokumentiT dasturdeba, rom mefis mier laSqrobis uflebis CamorTmeva<br />
udides sasjelTan, eklesiidan mokveTasTan iyo gatolebuli (78, 16).<br />
imereTis samefos erTiani saxelmwifosgan gamoyofis Semdeg,<br />
Takveris erTma nawilma, raWam saerisTavos statusi miiRo. bagrat<br />
aleqsandres Ze yofil saxaso miwaze, raWaSi erisTavad, XVI saukunis<br />
ocdaaTiani wlebisTvis SoSita CxeiZes niSnavs (24, 811). rogorc Cans,<br />
leCxumi kvlav mefis pirad sakuTrebaSi, mis saxaso mamulad rCeba.<br />
XVII saukunis Sua wlebSi dasavleT saqarTvelos politikur<br />
movlenebSi leCxumel Tavadebs erT-erTi wamyvani adgili uWiravT, rac<br />
leCxumel molaSqreTa saomar qmedebebSi aqtiur monawileobas<br />
gansazRvravs. imereTis mefe, dadiani, gurieli samkvdro-sasicocxlod<br />
arian gadakidebuli. imereTis samefos xelSi Cagdebas qarTleli<br />
bagrationebic cdiloben. damoukideblobisTvis ibrZvian Tavadebic,<br />
romelnic Zalian xSirad mefeebze Zlieri xelisufalni arian. garda<br />
amisa TurqeTis faSebi (axalcixe, arzrumi) Tavisuflad TareSoben<br />
daqsaqsul qveyanaSi. am periodSi, raWa-leCxumi naklebad dazaralda da<br />
maTi warCinebulebis gamoCena dasavleT saqarTvelos politikur<br />
asparezze am faqtoriTac iyo gamowveuli. XVII saukunis meore naxevridan<br />
moyolebuli iwyeba imereTis mefisa da odiSis mTavrebis brZola<br />
leCxumisTvis. rogorc zemoT aRvniSneT leCxumi, erTgvari zurgi iyo<br />
imereTisTvis, Tanac leCxumelni `talanni-mcvelni mefisani~ iyvnen.<br />
odiSis mTavrebisTvis leCxumis daTmoba amitomac iyo saZnelo imereTis<br />
mefisTvis. leCxumisTvis davas gabriel cagerelma, gvarad Ciqovanma<br />
daudo saTave. igi imereTis samefo karis didi ndobiT da wyalobiT<br />
sargeblobda. Tavidan samefo kars igic erTgulebda da amiT<br />
mniSvnelovan qonebriv da samxedro Zlierebasac miaRwia. mefe<br />
aleqsandresgan mravali yma-glexis miRebis Semdeg cagerelma irguna<br />
leCxumis erT-erTi umTavresi da satranzito gzebis makontrolebeli<br />
zubis cixe, cxeniswylis xeobaSi da SedarebiT momcro ,, meSvelianis<br />
13
cixe” sof. usaxeloSi, agreTve ramdenime `sasaxle~ leCxumis soflebSi.<br />
aleqsandres gardacvalebis Semdeg cagereli pozicias icvlis. Tumca,<br />
TiTqos pirvel xanebSi igi dadianebis mowaaRmdegea da maT batonobis<br />
damyarebas leCxumis erT-erT yvelaze Semosavlian sofelSi, oyureSSi<br />
ewinaaRmdegeba (23, 522). SemdgomSi ukve ormag TamaSs TamaSobs da<br />
erTnairad dafasebuli pirovnebaa imereTSica da odiSSic. sabolood is<br />
axerxebs da leCxumis Tavobas, imereTis sardlobas da odiSis yvelaze<br />
did saTavados, saufliswulod miCneul salipartianos, mis Zmas kacia<br />
Ciqovans ugdebs xelSi. gabrieli iqamde gandidebula rom dasavleT<br />
saqarTveloSi mis gareSe Znelad Tu raime mniSvnelovani sakiTxi<br />
gadawydeboda. gabriel Ciqovani safiqrebelia, rom akontrolebda<br />
sasuliero xelisuflebasac, dasavleT saqarTvelos kaTalokosi misi<br />
,,dayenebuli” daviT nemsaZe gaxldaT (33, 75).<br />
gabrielma da kaciam intrigebiT odiSis taxti Caigdes xelSi da<br />
raRaA Tqma unda TavianT axalSeZenil samTavros gamgeblobaSi leCxumis<br />
moTavsebac ganizraxes. kacias gabrielis avtoritetiT mTeli leCxumi<br />
emorCileboda (24, 842). garda amisa gabrielma SeZlo Tavisi<br />
Tavdapirveli da Semdgomi samflobeloebi da gavlena, rac cagerlobis<br />
dros moipova da SemdgomSi Wyondidis saepiskoposos mflobelobis Jams<br />
xelSi Caigdo, erTurTs mWidrod daukavSira, riTac leCxumze gavlena<br />
gaaZliera.<br />
kacias STamomavali oficialurad XVIII-saukunis dasawyisSi gaxda<br />
odiSis mmarTveli. Ciqovan-dadianebs leCxumis gamo mudmivi brZola<br />
hqondaT imereTis mefis karTan. leCxumic or banakad imereTis da odiSis<br />
momxreebad iyo gayofili.<br />
leCxumelTa razmi pirvelad mefis laSqars 1684 wels<br />
upirispirdeba. mefe aleqsandre bagratis Zis winaaRmdeg wasul giorgi<br />
gurielis laSqarSi raWis erisTavisa da beJan lorTqifaniZis gverdiT<br />
moixsenieba giorgi lipartiani, odiSis faqtobrivi gamgebeli, romlis<br />
gavlenamac ganapiroba leCxumelTa imereTis mefis sawinaaRmdego banakSi<br />
gamoCena. giorgi gurieli mokavSireebiTurT am omSi damarcxda. sami<br />
wlis Semdeg, 1687 wels, aleqsandre mefe raWis erisTavis dasasjel<br />
14
eqspedicias awyobs, Tumca mainc Sedegiani dasasruliT ver agvirgvinebs.<br />
raWaSi mis winaaRmdeg raWvelebTan erTad leCxumelebic ibrZvian.<br />
cota xnis Semdeg, raWis erisTavisa da qarTlis mefis giorgis<br />
mxardaWeriT arCili (imereTis yofili mefe mcire xniT) imereTis taxtis<br />
Cagdebas cdilobs. am SemTxvevaSi, leCxumelebi aleqsandres mxareze<br />
dganan _ imereT-leCxumis jarebi arCilis momxreebs amarcxeben. Cans<br />
leCxumelTa samxedro wreebSi (Tavadaznauroba), didia giorgi<br />
lipartianis gavlena. mefis banakSi leCxumelTa kvlav dabruneba albaT<br />
misi winaswarganzraxuli, angariSiani svla iyo. arCilis<br />
damarcxebisTanave aleqsqndrem da giorgim urTierT kavSirze<br />
moilaparakes da aleqsandrem lipartians leCxumi aRuTqva.<br />
giorgi lipartiani Tavs leCxumis mmarTvelad Tvlida. Tumca<br />
imereTSi kvlavindeburad gamefebuli arCili ase ar fiqrobda. giorgi<br />
lipartinma leCxumis dauTmobloba arCils Zvirad dausva: man arCils<br />
leCxumis gadacema maSin mosTxova roca maT jarebs is-is iyo Turqebis<br />
garnizoni unda Cabareboda da quTaisi unda gaeTavisuflebinaT. uaris<br />
miRebis Semdeg lipartianma RamiT cixidan Turqebi gamoiyvana, dautova<br />
sursaT-sanovage da Tavisi jarebiT odiSs miaSura. arCilma quTaisi ver<br />
aiRo da SemdgomSi imereTidan wasvlac mouxda.<br />
etyoba giorgi lipartians ar akmayofilebda leCxumSi misi<br />
batonobis mcire xarisxi da yovelmxriv cdilobda gaemyarebina sakuTari<br />
xelisufleba. man leCxumelTa urCobis gamo uaxloes megobars, imereTis<br />
imJamindel faqtobriv xelisufals giorgi abaSiZes mimarTa.<br />
gaerTianebuli laSqriT mokavSireebi leCxumSi Sevidnen: „gaTxares mTa<br />
raWa-leCxumisa Tovliani da Sevidnen leCxums, urCni moswves, mostyvevnes<br />
da daumorCila liparitiansa“ (24; 860, 861).<br />
Ggiorgi lipartianma, amis Semdeg, leCxumSi poziciebi sakmaod<br />
gaimyara. man leCxumis Tavoba sakuTar Zes beJans misca, 1704 wels ki<br />
ufrosi Svili kacia dadianad daniSna. amave dros dasavleT<br />
saqarTveloSi erT-erTi yvelaze mdidari da gavleniani saepiskoposos,<br />
mRvdelTmTavari giorgis mesame Svili gabrieli iyo. lipartiani ojaxSi<br />
ufrosobda da zemoTCamoTvlil xelisufalTa mmarTveli gaxldaT.<br />
miuxedavad rigi warmatebebisa giorgi lipartianma leCxumSi Ciqvan-<br />
15
dadianTa batonoba absoluturi ver gaxada. rogorc Cans, leCxumeli<br />
Tavadaznaurebis nawili situaciisdamixedviT xan imereTis mefis xan ki<br />
odiSis mTavris mxares iWerdnen. vaxuStis cnobiT lipartians leCxumis<br />
sruli Semomtkiceba sabolod mainc ver mouxerxebia: `Tavobda leCxums<br />
da kninRa daipyrobda~ (24; 856, 857).<br />
XVII saukunis meore naxevarSi da XVIII saukunis dasawyisSi imereTis<br />
samefo da dasavleT saqarTvelos saTavadoebi SinaomebiT aris moculi.<br />
imereTis taxtze imereli bagrationebis garda qarTleli bagrationebic<br />
acxadeben pretenzias, zogjer gurielic mefobs. aseT areulobaSi<br />
yvelaze stabiluri politikuri erTeuli dadianTa samflobeloa,<br />
romlis rolic leCxumTan erTad ganuzomlad didia – dasavleT<br />
saqarTvelos mefe-mTavrebs Soris samxedro dapirispirebis dros umetes<br />
SemTxvevaSi is mxare imarjvebda viskenac dadiani, `mpyrobeli odiSleCxumisa~<br />
iyo (22, 166).<br />
leCxumelTa monawileoba, XVIII saukunis dasawyisSi g. abaSiZis mier<br />
osmalebisagan TavdacviT omebSic Cans. sxva didebulebTan erTad,<br />
dasavleT saqarTvelos laSqris Semkrebni arian giorgi lipartiani da<br />
vinme qvariani (69; 44, 45). giorgi lipartiani am dros leCxums<br />
patronobda, xolo qvariani, leCxumis warCinebuli gvaris<br />
warmomadgeneli, savaraudod gavleniani da samxedro TvalsazrisiT<br />
dawinaurebuli piri unda iyos. leCxumelTa razmebi brZolebSi aqtiur<br />
monawileobas iReben. Turqebi Tumca ramodenime mTavar cixes ikaveben,<br />
magram dasavleT saqarTveloSi fexs ver ikideben da jaris mTavari<br />
nawilis ukan daxevisas mas qaixosro iaSvilis meTaurobiT imereTis,<br />
raWisa da leCxumis jari esxmis Tavs da did zaralsac ayenebs (24, 865).<br />
giorgis Semdeg dadiani misi Ze, leCxumis Tavi beJan Ciqovani gaxda.<br />
leCxumi amis Semdeg ufro gadaixara odiSisaken da umravles SemTxvevaSi<br />
odiSis mTavrebis samxedro operaciebSi Rebulobdnen monawileobas.<br />
ase grZeldeba imereTSi solomon II-is gamefebamde.<br />
beJan Ciqovani politikur asparezze dadianis taxtis Cagdebamde<br />
gamodis da Tavisi sabatonos, leCxumis samxedro ZaliT erT-erTi<br />
umniSvnelovanesia dasavleT saqarTveloSi. imereli Tavadebisgan<br />
Adevnili giorgi mefe axalcixis faSasTan Semweobis aRmoCenisTvis Ziebis<br />
16
Jams swored leCxumis Tavs, beJans ukavSirdeba _ gavlenian Tavad zurab<br />
abaSiZesTan erTad midis leCxumSi da samiveni erTad imereTSi im dros<br />
gamefebuli gurielis winaaRmdeg ilaSqreben. omis bedi leCxumelebisa<br />
da TviT beJanis simamaces gadauwyvetia. aRsaniSnavia is faqtic, rom<br />
Tavidan beJan Ciqovani gurielis gamefebis momxre iyo, Tumca misTvis<br />
amas xeli ar SeuSlia yofili TanamoazreebisTvis RalataSi.<br />
beJani aseve moxerxebulad da RalatiT igdebs xelSi dadianobas _<br />
igi ukavSirdeba imereTis mefes, uxdis mas 4 000 marCils da mefis<br />
davalebiT mas exmarebian raWis erisTavi da abaSiZe. beJani am Zalas<br />
sakuTari mamis, giorgi lipartianis winaaRmdeg razmavs da mas aZevebs<br />
kidec odiSidan. beJani mamamiss motyuebiT igdebs xelSi da sabolood<br />
imarjvebs odiSis taxtisTvis brZolaSi.<br />
gadadianebis Semdeg, yofili leCxumis Tavi da masTan erTad<br />
leCxumelTa razmebi ufro aqtiurdebian da SinaomebSi erT-erT mTavar<br />
rolsac asruleben.<br />
beJan dadianisa da aleqsandre imerTa mefis (bagratis Ze) qiSpobas<br />
leCxumelTa darbeva-awiokebac mosdevda Tan. beJan dadiani da zurab<br />
erisTavi Turqebis mier gamogzavnil isay faSas jars ebrZvian. isay faSa<br />
aleqsandres gamefebis momxrea. beJani da zurabi maTTan brZolaSi<br />
marcxdebian da leCxumSi ixiznebian. TurqTa marbieli laSqari leCxumSi<br />
misdevs mokavSireebs da am kuTxes saSinlad awiokebs (24; 881, 882). beJan<br />
dadiani iZulebuli iqna sxva gzas gasdgomoda – man isay faSa moqrTama,<br />
Semoiriga da imasac miaRwia, rom aleqsandres meurved daudga,<br />
faqtobrivad gaxda imereTis samefos mmarTveli. beJan dadiani,<br />
miuxedavad misTvis sakuTari Zmis, gabriel Wyondidel-cagerelisa da<br />
giorgi imerTa mefis colyofilis, Tamaris dagebuli maxeebisa, axerxebs<br />
Turqebis keTilganwyoba SeinarCunos. savaraudod, Turqebis garnizonebi<br />
am dros leCxumis cixeebSic dganan. TurqTa leCxumSi xangrZlivad<br />
yofnis faqtebi istoriuli cnobebiT ar Semonaxula. arsebobs zepiri<br />
gadmocema, rom Turqebi (TaTrebi) leCxumSi samiod weli yofilan –<br />
TaTrebs mxolod erTxel daupyriaT leCxumi da aq gaCerebulan. imden<br />
xans gaCerebulan, ramdeni xanic atmis kurkis miwaSi moxvedridan misgan<br />
nayofis gamoRebamde aris saWiro (g. m. eTnografiuli savele dRiuri).<br />
17
marTlac, leCxumis teritoriaze ucxotomelTa xangrZlivi droiT<br />
yofnis sxva faqti ar gagvaCnia. leCxumelTa maxsovrobas SemorCenili<br />
TaTarTa iq yofna, ara gvgonia rom solomon II-is dros ukavSirdebodes<br />
– solomonis jarebma XVIII-XIX saukunis mijnaze marTlac daikava<br />
leCxumi (rionis xeoba) da mis armiaSi lekTa 1500 kaciani razmic<br />
ibrZoda.<br />
TurqTa datoveba beJan dadians leCxumSi poziciebis gasamagreblad<br />
sWirdeboda. radgan am regionSi Zlieri iyo gabriel cagerelis gavlena.<br />
garda amisa, beJanma, romelic gadadianebamde leCxumis Tavi iyo kargad<br />
icoda am kuTxis Taviseburebebi, iq arsebuli winaaRmdegobebi da<br />
saSualebebi, riTac SeeZlo daemorCilebina leCxumeli Tavad-aznauroba.<br />
beJans, leCxumSi saomari qmedebebis Catarebam misi gamTavrebisTanave<br />
mouwia. vaxuStis cnobiT, yofil leCxumis Tavs, am kuTxis xelaxali<br />
Semomtkiceba mkacri represiebiT mouxerxebia (24, 879).<br />
beJanis mmarTveloba leCxumisaTvs niSandoblivi imiTaa, rom am<br />
droidan leCxumi ukve mtkiced gadadis odiSis mTavrebis xelSi da maT<br />
samTavros uerTdeba. Sesabamisad leCxumeli molaSqreebic dadianTa<br />
samxedro miznebs emsaxurebian, rac umTavresad imereTis mefis<br />
winaaRmdeg mimarTuli zraxvebis ganxorcielebSi gamoixateboda. beJanis<br />
mmarTvelobis periodSi odiS-leCxumis jari xSirad laSqravda imereTs,<br />
xandaxan maT mokavSireebad afxazTa mTavris jarebic hyavdaT.<br />
leCxumelTa razmi 1734 wels otia dadianis, z. abaSiZis, raWis<br />
erisTavisa da mamuka ufliswulis ajanyebaSi monawileobda.<br />
ajanyebulebs mefe aleqsandres Camogdeba surdaT. mefis mxareze iyvnen<br />
mamia gurieli, levan abaSiZe, dadianis Zma kaco, baris erisTavi gedeoni<br />
da merab wulukiZe. ajanyebulebi, romlis umravles nawils raWvelebi da<br />
leCxumelebi Seadgendnen damarcxdnen. vaxuStis cnobiT uamravi<br />
leCxumeli da raWveli meomari gaiyida osmalebze.<br />
tyved Cavarda daWrili otia dadianic. mefe aleqsandrem mas<br />
Tavisuflebis sanacvlod leCxumis daTmoba mosTxova. dadiani rogorc<br />
Cans leCxums udides strategiul daniSnulebis mxared Tvlis da<br />
tyveobaSi myofic ki uarzea daTmos es kuTxe. sabolood mefes dadiani<br />
saWilao-samiqelaos aZlevs da amiT Tavisufldeba (24, 888).<br />
18
Ootia, amis Semdegac, aqtiurad ebrZvis mefe aleqsandres. 1740 wels<br />
leCxumeli meomrebi kvlav aleqsandres winaaRmdeg ibrZvian. rogorc<br />
Cans, erTi xanoba mefes mowinaaRmdegeni daumarcxebia da is periodi<br />
roca mefe dadianebze mZlavrobda, leCxumi cota xniT samegrelos<br />
mTavris iurisdiqciidan unda gamosuliyo. 1745 wels, leCxumis Tavi,<br />
mefis erTguli, raWveli Tavadi merab wulukiZea (67, 55).<br />
leCxumeli molaSqreebi 1757 wels xresilis omSi monawileoben.<br />
solomon I axalcixis faSis, aWaris sanjayis, levan abaSiZis da<br />
wulukiZis laSqars daupirispirda _ megrelTa da leCxumelTa razmebis<br />
Tavdadebulma brZolam dasawyisSi mefis mowinaaRmdegeebis mier<br />
miRweuli warmatebebi gaabaTila da mefis jaris gamarjveba ganapiroba<br />
(22, 178).<br />
leCxumisaTvis brZola solomon I da solomon II-is drosac<br />
grZeldeboda. solomon I-is dros leCxumi dadianebis xelSia. solomon I<br />
dasavleT saqarTveloSi Seqmnili mZime samxedro-politikuri<br />
mdgomareobis gamo Ciqovan-dadianebis mokavSireobas did mniSvnelobas<br />
aniWebda. mefem kargad icoda, rom misi mTavari miznebis ganxorcieleba,<br />
TurqTa gandevna da TavkerZa Tavadebis alagmva, odiSis mTavrebTan<br />
mtrobis pirobebSi TiTqmis SeuZlebeli iyo. amitomac mefobis pirvel<br />
xanebSi leCxumze xeli aiRo. Tumca solomon I-is mmarTvelobis<br />
miwuruls odiS-imereTis urTierToba daiZaba. dapirispirebis umTavresi<br />
mizezi kvlav leCxumi gaxldaT.Mmale yofilma mokavSireebma kvlav omis<br />
gziT daiwyes urTierTobebis garkveva. am dapirispirebam kulminacias<br />
solomon II-is mefobis dros miaRwia.<br />
XVIII saukunis meore naxevarSi dadiani ukve myarad flobda leCxums<br />
da Tavisi gavlena am dros lentexis Temzec gaavrcela (18, 109).<br />
leCxumelebi kacia II dadianis banakSi arian XVIII saukunis 80-ian<br />
wlebSic. am droisaTvis dadianis laSqari 6000 jariskacisagan Sedgeba.<br />
maTgan oriaTasamde rCeuli leCxumeli meomaria, romelnic saukeTesoni<br />
arian samegrelos armiaSi (91, 74). rusi moxelis es cnoba 1770 wlis<br />
mdgomareobas asaxavs da gvaZlevs safuZvels vifiqroT, rom leCxumis<br />
samxedro Zalebis saukeTeso nawilebi mTlianad dadianis<br />
gankargulebaSia. 1860 wlis, e. i. am cnobidan erTi saukunis Semdeg<br />
19
leCxumSi aznaurTa 374, xolo TavadTa 43 komlia (93, 196). cxadia, asi<br />
wlis manZilze TavadaznaurTa ricxvi mniSvnelovnad ar unda<br />
Semcirebuliyo, 400-ze odnav meti warCinebulis ojaxi ki raRa Tqma unda<br />
sakmarisi ar iqneboda 2000 meomris Sesakrebad. amitom, savsebiT<br />
SesaZlebelia dadianis laSqris leCxumis razmis Semadgenlobis<br />
umetesoba msaxuri glexebi yofliyvnen. Tumca aseTi Semadgenlobis<br />
razmic gamorCeuli yofila dadianis tradiciulad brZolisunarianobiT<br />
cnobil laSqarSi da es faqti TavisTavad metyvelebs leCxumelTa maRal<br />
samxedro SesaZleblobebze. Aar aris gamoricxuli, rom dadianebi<br />
samxedro Zalebs qvemo svaneTidanac avsebdnen. Nn. dadianis cnobiT<br />
afxazebis winaaRmdeg brolaSi odiSis mTavris laSqarSi leCxumelebTan<br />
erTad svanebic monawileobdnen (22, 179). leCxumTan erTad lentexis<br />
Temze dadianis uflebebis gavrcelebis faqtad SeiZleba CaiTvalos 1803<br />
wels dadianis mier ruseTis erTgulebisa da qveSemrdomobaze<br />
dadebuli ficis VII paragrafi, romelSic garkveviT araferia naTqvami<br />
leCxumisa da lentexis statusze, Tumca Cans rom es mxareebi dadianis<br />
samflobeloebia: xelSekrulebis am paragrafSi dadiani ruseTis mefes<br />
Txovs rom svaneTSi da leCxumSi arsebuli da SemdgomSi gamovlenili<br />
samTo sabadoebidan Semosavlis garkveuli wili masac Seaxvedron,<br />
danarCeni ki saxelmwifom moixmaroso.<br />
leCxumi, imereTis ukanaskneli mefis solomon II-is politikaSi erTerT<br />
umTavres rols TamaSobda. sainteresoa is faqti, rom solomon II-is<br />
gamefebas leCxumSi eyreba safuZveli _ kacia dadianis sikvdilis Semdeg<br />
taxtze Zalian axalgazrda grigol dadiani adis. igi ver uZlebs<br />
imereTis mefis daviT giorgis Zis agresias da Tavs leCxums afarebs.<br />
odiSisa da imereTis didebulebs leCxumSi CayavT imereTis taxtis<br />
maZiebeli daviT arCilis Ze, mas colad rTaven grigol dadianis das da<br />
leCxumidan iwyeben moqmedebebs imereTis mefis winaaRmdeg. am saqmis erTerTi<br />
moTave, leCxumis Tavi, qaixosro gelovani iyo (22, 184). gelovanma,<br />
dadianma da maTma momxreebma SeZles TavianTTvis sasurveli daviT<br />
arCilis Zis gamefeba, romelic taxtze solomon II-is saxeliT avida.<br />
qaixosro gelovanis Zliereba am faqtis Semdeg ufro matulobs. is<br />
leCxumis Tavicaa da odiSis didebulTagan erT-erTi yvelaze<br />
20
gavleniania _ `didad SemZle iyo yma dadianisa qaixosro gelovani,<br />
romelic Tavobda leCxums da mZlavrobda odiSSic~ (22, 184)<br />
miuxedavad imisa, rom mmarTvelobis dasawyisSi mokavSireebi<br />
iyvnen, solomonsa da grigols Soris mtroba maleve Camovarda. maTi<br />
dapirispirebis umTavresi mizezi isev leCxumia, sadac maTi mmarTvelobis<br />
bolo wlebSi samxedro operaciebi mimdinareobs. mefisa da dadianis<br />
dapirispirebaSi kvlav udides rols TamaSobs, leCxumis Tavi qaixosro<br />
gelovani, romlis SemweobiTac solomoni amarcxebs grigols da es<br />
ukanasknelic iZulebulia afxazeTs Seafaros Tavi. dadianis taxtze<br />
grigolis Zmas manuCars svamen. ramodenime xnis Semdeg, odiSSi<br />
afxazebisa da erTguli odiSis didebulebis laSqriT dabrunebul<br />
grigols isev qaixosro ebrZvis Tavisi laSqriT da amarcxebs kidec maT<br />
(22, 187). grigoli faqtiurad gandevnilia. misi erTguli didebulebic<br />
damorCilebuli yavT mefesa da gelovans da grigolis momxreebi mxolod<br />
organ _ Waqvinjisa da muris cixeebSi arian gamagrebuli. muris<br />
mecixovneebs xosia gasviani meTaurobs.<br />
grigoli yovelnairad cdilobs solomonTan saerTo enis gamonaxvas.<br />
am saqmeSi erekle mefesac rTavs, romelic solomonTan<br />
mosalaparakeblad Tavis Zes aleqsandres da SviliSvil ioanes gzavnis.<br />
Tumca, miuxedavad aseTi avtoritetuli pirebis Carevisa, solomoni<br />
dadianTan Serigebas mainc uarobs. grigoli amis Semdeg qaixosro<br />
gelovanTan cdilobs saerTo enis gamonaxvas – mas sakuTar aRmzrdels,<br />
giorgi dadians SeuCens da qaixosroc grigolis mxareze gadadis. amis<br />
Semdeg leCxumSi midis dadianis meuRle, erekle mefis qaliSvili nina da<br />
mas leCxumeli didebulebi grigolis erTgulebis fics aZleven. cota<br />
xanSi grigoli dadianobas kvlavac leCxumidan, qaixosro gelovanis<br />
SemweobiT ibrunebs.<br />
solomons, Tavisi mmarTvelobis bolo periodSi didi Zalisxmeva<br />
hqonda mimarTuli leCxumis Semomtkicebisaken. grigol dadiani, odiSis<br />
mTavari leCxums Tavisad Tvlida. mefesa da mTavris dapirispirebaSi<br />
aqtiurad monawileobdnen leCxumis Tavebi, romlebic im dros gelovanTa<br />
gvarisani iyvnen, da leCxumeli Tavadaznaurebi. XIX saukunis<br />
dasawyisidan ki am saqmeSi CaerTo ruseTis saxelmwifo, romlebic<br />
21
leCxums, mefesTan da dadianTan urTierTobaSi maTze zemoqmedebis<br />
saSualebad iyenebda, arc erTs aZlevda misi bolomde damorCilebis<br />
saSualebas da arc meores da orives am kuTxis gadacemis sanacvlod<br />
erTgulebas sTxovda. 1804 wlis, erT-erT werilSi mTavarmarTebeli<br />
cicianovi litvinovs, romelic dasavleT saqarTvelos saqmeebs agvarebs,<br />
wers, rom leCxumis problemis yvelaze upriani gadawyvetileba am kuTxis<br />
orad gayofa da dadianisTvis da mefisTvis naxevar-naxevris gadacema<br />
iqneba, rac orives dasustebas gamoiwvevso (92, 381). marTlac, solomonis<br />
mefobis bolo wlebSi leCxumi or nawilad iyo gayofili. 1802 wels<br />
solomonma leCxumSi jari Seiyvana. mefe manuCar dadianTan erTad<br />
WyviSis cixesTan dabanakda. mefis mxareze aRmoCnda `leCxumsa Sina<br />
SemZle kaci~ baaka Ciqovani. grigoli muris cixeSi gamagrda da meti gza<br />
rom ar darCenoda solomonTan molaparakebas Seudga _ grigolma<br />
solomons manuCar dadianTan urTierTobis gawyvetis sanacvlod WyviSis<br />
cixis gadacema aRuTqva, riTac faqtiurad uari ganacxada rionis xeobis<br />
leCxumis, kdedaRmarTis soflebze. solomoni daTanxmda winadadebas,<br />
Tumca grigolma Semoiriga ra Tavisi Zma, manuCar dadiani, piroba ar<br />
Seasrula. solomonma WyviSi aiRo, Semdeg grigolis momxre leCxumelTa<br />
razmi usaxelosTan daamarcxa da gadavida lajanuris xeobaSi. leCxumis<br />
Semdgomi strategiuli punqti, dexviris cixe mefes sakmaod gamagrebuli<br />
dauxvda. mecixovneebs, aznauri beJan yruaSvili meTaurobda. ramodenime<br />
dRis Semdeg beJanis razms alya gaurRvevia da murSi dadianTan misula.<br />
dadianma solomons winaaRmdegoba ver gauwia da samegreloSi gaiqca.<br />
grigols afxazTa mTavari qelaiS-ahmad begi exmareba da solomoni mas<br />
ukan gabrunebis SemTxvevaSi grigolze Tavdausxmelobis pirobas aZlevs.<br />
Tumca afxazTa jaris wasvlis Semdeg solomoni odiSs aoxrebs da<br />
Semdgom isev leCxumisken miemarTeba da gordis cixes utevs, Tumca<br />
uSedegod, cixeSi gamagrebuli dadianis momxre Ciqovanebi Tavs<br />
warmatebulad icaven. solomonma leCxumis Tavad beri gelovani,<br />
qaixosro gelovanis Svili dasva. qaixosro gelovani, yofili leCxumis<br />
Tavi gavleniani kaci gaxldaT. mis poziciaze didad iyo damokidebuli<br />
leCxumis bedi. qaixosroc sakuTari miznebis gamo xan erT banakSi<br />
aRmoCndeboda, xan meoreSi. rogorc Cans, qaixosro gelovanis gandideba<br />
22
mefisTvisac da grigolisTvisac saSiSi gamxdara da am ori samkvdrosasicocxlod<br />
dapirispirebuli xelisuflisTvis Zalian did problemad<br />
qceula. dadianma, miuxedavad imisa, rom qaixosro imxanad misken<br />
ixreboda, misi orguli xasiaTisa da Zalian didi avtoritetis gamo<br />
moakvlevina, xolo Tavi solomons gaugzavna. arsebobs mosazreba, rom<br />
qaixosro gelovanis mkvleloba dadianma da solomonma erToblivad<br />
dagegmes (22, 190).<br />
solomon II-m leCxumi didi xniT ver SeinarCuna, leCxumel TavadTa<br />
umetesobac dadianis mxares aRmoCnda. solomoni isev ZaliT cdilobda<br />
leCxumis dapyrobas. mas am miznisaTvis axalcixis faSisTvis 1500 leki<br />
hyavda gamorTmeuli da qirasac uxdida. 1804 wlisTvis cxeniswylis<br />
leCxumis cixeebs dadiani akontrolebs. misi jarebi dexviris cixeSi<br />
solomonis mecixovneebs aviwroveben. Tumca rom ara rusebis faqtori,<br />
romlebic aSkarad dadianis mxareze ixrebodnen, imreTis mefe dadians<br />
imJamadac gandevnida leCxumidan.<br />
Ggrigoli solomon II-isgan Tavdasacavad iZulebuli iyo<br />
ruseTisTvis miemarTa. am saqmesac ar Cauvlia leCxumisa da leCxumelebis<br />
gareSe _ dadianma karis mRvdeli asaTiani (eWvgareSea leCxumuri<br />
warmoSobis didebuli) gagzavna cicianovTan. mRvdeli asaTiani leCxumis<br />
gavliT gadavida lentexSi, iqidan zemo svaneTSi, Semdeg mozdokSi da<br />
mozdokidan tiflisSi. amis Semdeg dadianma rusebis mfarveloba<br />
oficialurad miiRo da pirveli rac man rusebis ZaliT gaakeTa is iyo,<br />
rom beri gelovans erTguleba mosTxova (22; 192, 193)<br />
leCxumi solomon II-sTvis udidesi mniSvnelobis kuTxea. man kargad<br />
uwyis leCxumis mniSvneloba imereTis samefosTvis da cicianovisadmi<br />
miwerili erT-erT werilSi amas adasturebs kidec: „...Толко в надежде на<br />
лечгум отдам себя в рабство Е. И. В. Лечгум причина нашего соединения“ miuxedavad<br />
leCxumisaTvis amgvari mniSvnelobis miniWebisa da uamravi Txovnisa<br />
ruseTis xelisuflebisadmi misi imereTisaTvis mikuTvnebisa, sabolood<br />
solomon II iZulebuli iqna xeli moewera dokumentze, romlis erT-erT<br />
punqtis mixedviT imereTis jarebs unda daetovebina leCxumis<br />
teritoria. dokumentis ZiriTadi punqtebi solomon II-isa da ruseTis<br />
saxelmwifos urTierTobas gansazRvravda da miuxedavad imisa, rom<br />
23
imereTis mefes garkveuli privilegiebsac sTavazobda, es xelSekruleba<br />
leCxumis gamo dairRva. solomonma jarebi leCxumidan ar gaiyvana. 1804<br />
wlisTvis leCxumSi TerTmeti mniSvnelovani cixe yofila. aqedan xuTSi<br />
solomonis jarebi edga, sami dadians ekuTvnoda, sams ki adgilobrivi<br />
Tavadebi akontrolebdnen (92, 410). Tavadebi xan solomons uWerdnen mxars<br />
xan ki dadians. leCxumis sakiTxis garkvevas ruseTis xelisufleba gangeb<br />
aWianurebda, raTa arc dadianisaTvis da arc mefisTvis Tavisufali<br />
qmedebebis SesaZlebloba ar mieca. solomoni, mefobis bolo wlebSi<br />
aSkarad moiTxovda leCxums da yovelTvis cdilobda daedasturebina<br />
misTvis leCxumis gadmocemis didmniSvneloba: ruseT-TurqeTis<br />
dapirispirebaSi solomons foTis aRebaSi daxmareba mosTxoves. leCxumis<br />
sakiTxiT ganawyenebulma solomonma rusebs uari SeuTvala: ganzraxuli<br />
gvqonda gagvewia daxmareba, magram leCxumi rom ar damibruneT da<br />
dadians mieciT, amis gamo Sevikave Tavio. solomoni Tavisi mefobis bolo<br />
dReebSic ki, 1810 wlis 5 ianvars mTavarmarTebel tormasovisadmi<br />
miweril werilSi leCxumis Sesaxeb saubrobs da yofil mTavarmarTebels<br />
cicianovs sityvis gatexaSi adanaSaulebs. 1810 w. 20 Tebervals solomon<br />
II oficialurad iqna gadayenebuli ruseTis xelisuflebis mier, leCxumi<br />
miekuTvna samegrelos samTavros da ruseTis imperiis SemadgenlobaSi<br />
Sevida.<br />
ruseTis mefis mmarTvelobis dros leCxumi kargavs Tavis<br />
strategiul mniSvnelobas, mas aRarc samxedro TvalsazrisiT aqvs<br />
adrindeli mniSvneloba. Tumca, pirvel periodSi erTgvari inerciiT<br />
leCxumelTa razmebi dadianTa jarSi mainc Canan da rusul samxedro<br />
SenaerTebTan erTad dasavleT SavizRvispireTSi mimdinare samxedro<br />
operaciebSi monawileoben (22, 209).<br />
leCxumi 1857 wlamde samegrelos samTavros ganuyofeli nawilia,<br />
xolo samTavros gauqmebis Semdeg quTaisis guberniis nawili xdeba _<br />
leCxumis mazra leCxumis garda qvemo svaneTsa da zemo svaneTis<br />
nawilsac moicavda.<br />
24
leCxumis istoriuli geografiidan<br />
leCxumi dasavleT saqarTvelos mTiswineTis momcro kuTxea. mas<br />
CrdiloeTidan qvemo svaneTi, samxreTidan imereTi, aRmosavleTidan raWa<br />
xolo dasavleTidan samegrelo esazRvreba. farTobi 755,4 kv.km-ia da 56<br />
sofels, erT dabas da erT qalaqs aerTianebs.<br />
saqarTvelos istoriuli-geografiis mklevarebma mniSvnelovani<br />
yuradReba dauTmes leCxumis problemas _ wlebis manZilze irkveoda am<br />
kuTxis mdebareoba, misi sazRvrebi. mimdinareobda toponimikuri Ziebebic,<br />
Tumca leCxumis, Takverisa da raWis urTierTmimarTeba yvela istoriuli<br />
drois monakveTSi, jer kidev Ria sakiTxad rCeba.<br />
leCxumis adgilmdebareoba istoriul-geografiuli mecnierebis<br />
ganviTarebis gariJraJzeve azrTa sxvadasxvaobas iwvevda. vaxuSti<br />
batoniSvili pirvelia vinc am kuTxis lokalizeba scada: `xolo<br />
gordidam vidre kavkasamde ars xeoba leCxumisa, romelsa uwodeben<br />
Takverad. aramed moigo saxeli ese garemosTa mTaTagan. kversaviT<br />
mdebarisa _ ixile ese mTa kveri, anu cixisgan friad magrisa, munve<br />
Takverisa. xolo leCxumi ewoda xomlis kldis gamo-ese ars leCxomi~ (24,<br />
748).<br />
vaxuSti leCxumis sazRvrebsac adgens da or saxelwodebas<br />
Takversa da leCxums qronologiuradac mijnavs _ misi azriT Takveri<br />
pirvelad, bagrationebamde raWas unda rqmeoda, vinaidan `qarTlis<br />
cxovrebaSi~ mefe amazaspis winaaRmdeg ajanyebulebs mokavSire osTa<br />
laSqari Takveris gziT xvdeba dasavleT saqarTveloSi _ `gardmovles<br />
osTa gza Takverisao~. vaxuStis daskvniT gza kavkasionis CrdiloeTiT<br />
mcxovreb osebis qveynidan dasavleT saqarTveloSi swored rom raWazea<br />
da ara leCxumze.<br />
vaxuSti, daskvnas Takveri bagrationebamde raWas erqvao, TviTve<br />
ewinaaRmdegeba _ istoriuli geografiis mkvlevari ambobs, rom mdinare<br />
cxeniswyals sanam igi anakofiidan ukumoqceul murvan yrus jars<br />
daaxrCobda Takveri ewodebodao (24, 748). gamodis rom 837 wlamde<br />
Takveris mdinare rqmevia cxeniswyals da bunebrivia saxeli `mdinare<br />
Takverisa~ im adgilis mixedviT Seerqva sadac is miedineba, anu an<br />
25
leCxumis xevis, andac gordis midamoebis gamo. bizantieli avtorebis<br />
mier moxseniebuli skvimebi rom dRevandeli leCxumis teritoriaze<br />
mosaxleni arian cxadia (skviminelebis gza rionisa da cxeniswylis<br />
xeobebis qveda cixeebiT iketeba (57, 197) skvimias qarTvel mkvlevarTa<br />
didi nawili Cxvimni _ Cxvimebis berZnul variantad miiCneven da Zirad<br />
cxums – rcxilas ganixilaven (iv. javaxiSvili, g. Citaia, m. alaviZe).<br />
leCxumis, rogorc dasavleT qarTuli saxelmwifos erT-erTi mowinave<br />
kuTxis mniSvneloba adrefeodalur xanaSi, kargad Cans bizantieli<br />
istorikosebis mier sparseT-bizantiis kolxeTSi omis aRwerisas _<br />
centri egrisisa noqalaqevi da misi Semogarenia, moxirisi ki erT-erTi<br />
umniSvnelovanesi regioni. sparsTa sardali mermeroe swored rom<br />
`zurgisken~ mimavali gzebis gadaWras cdilobs da cxeniswylisa da<br />
rionis dablobebSi mdgari cixeebis dakavebiT leCxum-svaneTis<br />
egrisisTvis metad saWiro arterias ketavs (57; 197, 202).<br />
leCxums SesaZloa didmniSvnelovani adgili ekava im magistralSic,<br />
romelic egrisis saxelmwifos gulsa da mis ukidures periferias,<br />
madniT metad mdidar zemo raWis liTonis mwarmoebel punqtebTan<br />
akavSirebda. savaraudod leCxumze gadioda liTonis mwarmoebel yvelaze<br />
did centramde mimavali gza, romlis kontroli da Seuferxeblad<br />
funqcionireba dasavleT saqarTvelos teritoriaze arsebuli<br />
saxelmwifoebis erT_erTi mTavari sazrunavi unda yofiliyo. Tumca jer<br />
egrisis da SemgdomSi afxazTa samefos dakninebis Semdeg, ramac<br />
saxelmwifo da sawarmoo (X-XI saukunidan qarTvel xelisuflebs<br />
yuradReba qvemo qarTlis madniT mdidarma mxareebma miipyres.) centrebi<br />
aRmosavleTiT gadaswia, leCxumis rogorc madnis mwarmoeblebTan<br />
mekavSiris roli Seamcira (4, 58).<br />
Takverisa da leCxumis urTierTmimarTebis dasadgenad droSi ukan<br />
daxeva dagvWirdeba: werilobiT wyaroebSi gansaxilveli adgilis Sesaxeb<br />
qronologiurad yvelaze adrindeli cnoba IV saukunis ambebs aRwers da<br />
am adgils Takverad moixseniebs _ XI saukunis istorikosi, leonti<br />
mroveli egrisis erisTavTan amzasp mefis winaaRmdeg ajanyebaSi<br />
monawileobis misaRebad wamosuli osebis egrisSi Casasvlel gzad<br />
Takvers asaxelebs: `gardmovles ovsTa gza Takverisa da movidnen iginica<br />
26
munve~ (79, 57) raWisa da leCxumis adgilmdebareobis dadgena istoriuli<br />
geografiis pirvelma qarTvelma mkvlevarma, vaxuSti batoniSvilma,<br />
swored am cnobaze dayrdnobiT scada _ misi azriT Takveri pirvelad,<br />
bagrationebamde raWas unda rqmeoda, vinaidan `qarTlis cxovrebaSi~ mefe<br />
amazaspis winaaRmdeg ajanyebulebs mokavSire osTa laSqari Takveris<br />
gziT xvdeba dasavleT saqarTveloSi _ `gardmovles osTa gza<br />
Takverisao~. vaxuStis daskvniT gza kavkasionis CrdiloeTiT mcxovreb<br />
osebis qveynidan dasavleT saqarTveloSi swored rom raWazea da ara<br />
leCxumze.<br />
leCxumis/leCxumelTa igive skvimebis, Takveris/Takverelebis da<br />
raWa/raWvelebis, rogorc erT did gaerTianebaSi Semavali patar-patara<br />
istoriuli qveynebis urTierTmimarTebac sakmao interess iwvevs.<br />
qarTveli JamTaaRmwerlebi Takvers xSirad moixsenieben xolme raWasTan<br />
erTad (31; 27, 33, 65). erT-erT wyaroSi ki moxseniebulia Takverisa da<br />
argveTis erisTavi bakuri, romelic V saukuneSi erisTavobda (91, 185).<br />
bakuri vaxtang gorgaslis moxelea da albaT argveTisa da Takveris erT<br />
saerisTavod gaerTianebac qarTlis samefos dasavleTiT eqspansiaze<br />
migviTiTebs. raWa-leCxumi erT saerisTavod ixsenieba afxazTa samefoSi,<br />
VIII saukuneSi, leon II-is mefobis dros (24, 796).<br />
bizantieli istorikosebi Takvers naklebad icnoben: Teodosi<br />
gangrelis cnobiT abazgiis maxloblad aris Takvriis cixe (Sesabamisad<br />
Takveric), sadac bizantiidan devnili cnobili RvTismetyvelis maqsime<br />
aRmsareblis Tanamoazre anastasi gamoketes (26, 43). gangrelis am<br />
nawarmoebis laTinur TargmanSi ki `yvelaferi rigzea~ _ Takvriis cixe<br />
iberiis maxloblad moixsenieba, rac TavisTavad kargad ewyoba prokopis<br />
cnobas, rom lazTa qveynis Sida mxareebis (e.i CrdiloeT da aRmosavleTi<br />
mxareebi) Semdgom iwyeba iberia (57, 127). amave avtoris meore cnobiT<br />
svaniisa da skvimiis xelSi CagdebiT sparselebi ikaveben teritorias<br />
moxirisidan iberiamde (57, 202). gamodis, rom skvimias aRmosavleTi<br />
sazRvari iberiasTan aqvs. iraneli sardali mermeroe ki iberiis<br />
sazRvarze sarapanisSi (SorapanSi) aSenebs cixes da zamTradac iq rCeba<br />
(48; 203, 204). SeiZleba vivaraudoT, rom skvimTa gavlenis qveS myofi<br />
mosaxleoba, an Tavad skvimebi aRmosavleTiT Sorapanamdec ki uwevdnen.<br />
27
prokopisave cnobiT skvimebis Semdeg miuval da maRal mTebSi iberielTa<br />
qveSevrdomi mesxebi cxovroben (57, 127). skviminebs Wanebis qveynis Semdgom<br />
mosaxle tomad suanebis, afsilebisa da abazgebis gverdiT moixseniebs<br />
prokofis Tanamedrove bizantieli istorikosi iustinianec (32, 37).<br />
rogorc zemoT aRvniSneT, Takveri IV saukunis ambebis Txrobisas XI<br />
saukunis wyaroSi ixsenieba, VI_VII ss-ebis bizantieli istorikosebi<br />
skvimebs icnoben, X saukunidan pirvelad ixsenieba raWa (8, 75). raWaleCxumis<br />
da raWa-Takveris erT saerisTavod moazreba tradiciulia<br />
qarTuli istoriografiisTvis (vaxuSti; `istoriani da azmani~). leCxumis<br />
(Tu ar CavTvliT, rim skvimia/skviminebis samTavro igive CxvimebiT<br />
dasaxlebuli qveyana, anu le-Cxumia) xseneba ki pirvelad XV s-is erT-erT<br />
dokumentSi gvxvdeba (36, 126).<br />
Takverisa da leCxumis urTierTmimarTebis dasadgenad<br />
mniSvnelovania Takveris cixisa da mTa kveris, Takveris mTis<br />
adgilmdebareobis garkveva. vaxuStis Takveris cixis zusti<br />
adgilmdebareobis dadgenac ucdia. misi TqmiT igi mdebareobs<br />
cxeniswylis da gords zemoT CrdiloeTidan gamomavali wylis<br />
SesarTavebSi. vaxuStis am cnobas exmaureba da rigi toponimikuri<br />
dakvirvebis Sedegad j. SaraSeniZe miiCnevs, rom Takveris cixe igive<br />
zubis cixea. zubis cixe mdebareobs mdinare cxeniswylisa da md.<br />
kvereSulas Sesayarze. j. SaraSeniZe toponimikas iSveliebs: md.<br />
kvereSula gasdevs gora kvereSigverds da saTaves iRebs asxis mTis<br />
adgil sakveriedan. agreTve am adgilebSi (asxis mTaze) aris sabalaxo<br />
Takvera. TviT kvereSulas Ziri kveridanaa warmoqmnili _ kver-eS-ul-a _<br />
kver _ fuZe, eS _ naTesaobiTi brunvis niSani svanurSi, ul _ kninobiTi<br />
(svanurSi) = (mTa kveris patara mdinare) (74, 12 _ 25)<br />
zubis cixidan arc Tu ise Sors mdebareobs ori mcire cixe _<br />
qvabikara da qvawiTeli. cixeebis aseTi Tavmoyra mniSvnelovani biZgia am<br />
azrisken, rom zubis cixe SesaZloa Takveris cixe, Takveris<br />
administraciuli centri iyos.<br />
Tumca, am azris sawinaaRmdegod SeiZleba iTqvas, rom kvereSula<br />
`Crdilodam~ ar erTvis cxeniswyals, is misi marjvena Senakadia, e.i.<br />
dasavleTidan uerTdeba. garda amisa aris kidev erTi mZlavri<br />
28
pretendenti Takveris cixeobisa _ kinCxas cixe. romelic cxeniswylisa da<br />
misi Crdilo Senakadis maxloblad mdebareobs. kinCxas cixe sakmaod<br />
didi unda yofiliyo. axla mxolod nangrevebiRaa SemorCenili. Tanac es<br />
cixe dahyurebs mTa sakverias. (7; 63 _ 75) sakveria SeiZleba iqnes<br />
gagebuli rogorc kveris mTisken mimavali gzis, misi misadgomis<br />
aRmniSvneli adgili. (magaliTad sa _ jvaro _ jvarisken mimavali gza) j.<br />
SaraSeniZe swored aRniSnavs, rom kveris mTaze, amJamad asxis mTaze<br />
kinCxadanac SeiZleba moxvde. kinCxas cixe da gordis midamoebi umoklesi<br />
mosaxerxebeli gzaa imereTisken cxeniswylis xeobidan.<br />
vaxuStis ganmartebam `ixile mTa igi kveri~ da Semdeg leCxumis<br />
saxelwodebis xvamlis mTasTan dakavSirebam (24; 748), agreTve xvamlis<br />
mTis moxazulobam, misma rogorc TavSesafrisa Tu ganZTsacavis da<br />
uaResad didi religiur-saritualo daniSnulebam warmoSva xvamlisa da<br />
kversaviT mdebare mTis erTidaigiveobis idea (54, 19). xvamlis mTa<br />
marTlac STambeWdavia _ sali, TiTqmis Sveuli kldeebiT, wakveTili<br />
TaviT marTlac mogvagonebs xuros xelsawyos _ CaquCs, rasac<br />
leCxumlebi kvers uZaxian. xvamli didZali ganZis sacavicaao _<br />
`saqarTvelos gauWirdes, xvamlma arCinoso~ _ dResac gaigonebT<br />
leCxumSi amgvar gamoTqmas. garda amisa xvamlis mTis simdidreebze<br />
gadmocemebs werilobiTi saistorio wyaroebic umagrebs zurgs (24, 752).<br />
aq arsebuli wminda giorgis eklesia da xalxSi arsebuli gadmocemebi,<br />
rom am mTas amindis ganmgeblobis funqcia akisria, mas marTlac aqcevs<br />
erT-erT umniSvnelovnes adgilad leCxumSi. xvamls mas da masTan<br />
misasvlelebs cixe-simagreTa kompleqsi icavda _ dasavleTis mxridan<br />
zubis da isundris cixeebi, saidanac kargad Cans xvamlis mTis<br />
mwvervalis gza, xolo daucvli nakuraleSis mxridan uwvaSis cixe<br />
icavda (7, 23).<br />
kvleva_Ziebam Semdegi azric warmoSva: Takveri moicavda sam<br />
regions sakuTriv Takvers _ Takveris cixiT, gordis midamoebs,<br />
cxeniswylis Sua wels da lajanuris xeobas; dRevandel raWas, im<br />
teritoriis gamoklebiT romelzedac im dros svanebi saxlobdnen; da<br />
leCxums _ cxeniswylis da rionis wyalgamyofze mdebare soflebs,<br />
kldedaRmarTs (rionis xeoba tolasa da namaxvans Soris) da rionis<br />
29
marjvena napirs xvamlis mTis samxreTiT) (7, 68) am azris sasargeblod<br />
metyvelebs am samive regionis erTmaneTisagan bunebrivi sazRvrebiT,<br />
xeobebiT gancalkeveba.<br />
vaxuStis Semdegdroindelma istoriuli-geografiis mklevarebma is<br />
azri, rom Takveri raWas erqva bagrationebamde, iolad uaryves. gza<br />
oseTidan egrisSi uciloblad raWazeao, ambobs vaxuSti. sxva<br />
mosazrebebiT gza oseTidan egrisamde, sxva uReltexilebidan momdinare<br />
gzac SeiZleba yofiliyo, Tanac IV saukuneSi osni gacilebiT<br />
dasavleTiT saxlobdnen da sulac araa gasakviri rom maT raWidan<br />
dasavleTiT mdebare miwebze hqonodaT mimosvla (86, 52) da egrisis<br />
dablobisken dRevandeli leCxumis gzebiT emoZravaT.<br />
gza, romliTac osebs SesaZloa emoZravaT egrisis mimarTulebiT,<br />
srulad SesaZlebelia aseTi yofiliyo: maCxafaris uReltexili (kargia<br />
mimosvlisTvis zamTris garda)_laSxeTi _ orbeli _ cageri_ Rvedi<br />
_gordi _ maTxoji_xoni. es gza rom mudmivmoqmedi iyo adrefeodalur<br />
xanaSi mis gaswvriv cixeebis simravlec migvaniSnebs (7, 65)<br />
kidev ufro mokle gziT SeiZleboda SeerTeboda CrdiloeT<br />
kavkasiidan momavali gza egriss. laSxeTidan mas SeeZlo cageris gavliT<br />
zubis cixemde mieRwia da Semdeg mkveTrad dasavleTiT asxis masivis<br />
gavliT dRevandeli senakis raionSi Casuliyo. meore mxriv Tu<br />
Crdiloelebi isargeblebdnen rionis gadmosasvlelebiT, cixegojisken<br />
mimavali gza mainc leCxumisken uxvevda da asxis gadavliT Cadioda<br />
egrisis centrSi. moxirisisken mimavalTaTvis ki cxeniswylisa da rionis<br />
xeobebi erTnairad mosaxerxebeli unda yofiliyo..<br />
amgvarad, Takveris mTad, masze da mis garSemo arsebuli<br />
toponimikis, mis ZirSi am regionis erTerTi yvelaze adreuli da<br />
STambeWdavi cixis mdebareobis, masze gamavali satranzito gzebisa da<br />
masTan dakavSirebuli fortifikaciis gaTvaliswinebiT, asxis mTis<br />
miCnevaa marTebuli. Sesabamisad Takveris centri dRevandeli leCxumis<br />
teritoriaa.<br />
leCxumisa da Takveris droSi Tavdapirvelobisa da<br />
urTierTmimarTebis TvalsazrisiT metad sainteresoa VII saukunis<br />
anonimi istorikosis cnoba: igi egrisis SemadgenlobaSi arc erTs ar<br />
30
asaxelebs, Tumca sarmatiaSi (kavkasiis mTebSi, g.m) skumebsa (Cxvimebs, g.m)<br />
da takrebs/takocebs (Takverelebs, g.m) dvalebis, wanarebis, TuSebis,<br />
cxavatebis, gudamayrelebis gverdiT ixseniebs (99, 37). Aam cnobis<br />
mixedviT, skumebi da takrebi, gverdi-gverd Tanacxovroben, e.i. orive<br />
toponimi, leCxumica da Takveric, VII saukuneSi arsebobs da es ori<br />
mxare urTierTgansxvavebuli mxareebia.<br />
skumebis moxsenieba da Takverelebis ignorireba bizantiel<br />
istorikosTa mier imaze migvaniSnebs, rom VI saukuneSi skumebi<br />
mZlavrobdnen Takverze da mxaresac Tavis saxels aZlevdnen. VII saukunis<br />
anonim geografs Tu daveyrdnobiT da misi CamoTvlili tomebis<br />
Tanmimdevrobis sizustes vendobiT takocebis/Takverelebis Semdeg<br />
dvalebi da wanarebi cxovroben (99, 37) rac Takveris sazRvars sakmaod<br />
aRmosavleTiT swevs.<br />
savaraudod VII_XI saukuneebSi Takveri anu cxeniswylis xeobis<br />
Suaweli, qvemo raWaze da leCxumze gabatonda (43, 60) da mTeli regioni<br />
Takverad amitomac ixsenieba.<br />
adrefeodaluri xanis cixesimagreebidan dRemde uwvaSis, gvesos da<br />
luxvanos cixesimagreebi SemorCa. gvesoSi da luxvanoSi ramodenime<br />
cixis nangrevia. maTgan yvelaze didi gvesos is cixea, romlis ezoSi<br />
eklesiis nangrevebia SemorCenili. eklesiisa da sakmaod mozrdili<br />
galavnis arseboba, gvafiqrebinebs, rom aq mniSvnelovani samxedro da<br />
religiuri centri iyo. adrefeodalur xanaSi gvesos cixe umTavresi<br />
punqtia cxeniswylis xeobisa da luxvanos cixeebTan erTad kolxeTis<br />
dablobisken mimaval gzebs icavs. gveso da luxvano axlo-axlo mdebare<br />
soflebia, luxvanodan mdinare namkaSuris xeobiT, axalWalis gavliT<br />
mokle gzaa samegrelosken, xolo labaxaris gadasasvleliT cxenosani<br />
sam-oTx saaTSi lentexis mTaSi moxvdeba (9; 25, 26). am adgilebidan<br />
momcro manZiliTaa daSorebuli kolxeTis dablobisken (SemdgomSi<br />
odiSisken) mimavali mTavari gza, romelic mdinare jonoulis xeobas<br />
miuyveba. xeobis TavSi aris sofeli qulbaqi, romlis saxelwodebac<br />
savaWro adgils niSnavs. mniSvnelovania uwvaSis cixis mdebareobac _ igi<br />
rionis marcxena Senakadis, laxefis xevis xeobaSi, kldezea aSenebuli.<br />
cixe rionis xeobidan xvamlisa da oyureSis misagdom gzas<br />
31
akontrolebda. zemo leCxumidan da laSxeTidan rionis xeobaSi,<br />
nakuraleSis gamovliT tviSisken mimaval gzasac uwvaSi darajobda.<br />
amJamad, uwvaSi mxolod cixes qvia, Tumca mis garSemo arsebuli<br />
namosaxlarebis naSTebi gvafiqrebinebs, rom adre cixis SemogarenSi<br />
sofelic unda arsebuliyo. uwvaSis cixe, savaraudod ara marto,<br />
nakuraleSze da mis mimdebare teritorze batonobda _ misi gavlena<br />
alpana-tviSamde unda gavrcelebuliyo (9; 35, 37).<br />
gvesos, luxvanos da uwvaSis cixeebs ganviTarebul Sua saukuneebSi<br />
masStaburobiTa da rTuli fortifikaciiT gamorCeuli cixeebic<br />
daematnen. maTgan gansakuTrebuli mniSvnelobisaa muris da zubis cixeebi.<br />
muris cixis uZvelesi fenebi adre Suasaukuneebisa unda iyos (9, 20).<br />
cixe, albaT bevrjer gadakeTda da mas saboloo saxe ganviTarebuli da<br />
gviani Suasaukuneebis rekonstruqciebis Semdeg unda mieRo. muris cixe<br />
cxeniswylis marcxena napirze mdebareobs. Mmuris cixe da mis<br />
mopirdapired mdgari ragvis cixe, cxeniswylis xeobas saguldagulod<br />
ketavdnen. muris cixe akontrolebda lajanuris xeobidan rogorc<br />
CrdiloeTiT, svaneTisken, aseve samxreTis mimarTulebiT mimaval gzebs.<br />
muris cixes erT-erTi umTavresi roli unda eTamaSa cxeniswylis<br />
safortifikacio sistemaSi. cixe `aravisgan Semusvril aRebuli~ (24, 749)<br />
XVIII saukunis dasawyisidan dadianTa rezidencia xdeba. aq dadianebs<br />
aqvT sazafxulo sasaxle. dadianebis mmarTvelobis dros muris cixis<br />
dawinaurebas, TviT cixis mdgomareobam Seuwyo xeli _ muris cixe<br />
samegrelodan luxvanos gziT yvelaze axlos mdebare didi cixesimagrea.<br />
misi xelSi CagdebiT leCxumis didi nawilis gakontrolebaa<br />
SesaZlebeli. muris cixis floba qvemo svaneTis mTavar samimosvlo<br />
gzaze batonobas niSnavs da albaT SemTxveviTi araa, rom odiSis<br />
mTavarebis axali dinastiis Ciqovan-dadianebis warmomadgenlebi, romlTa<br />
drosac leCxumze da murSic dadianTa batonoba ufro da ufro<br />
mtkicdeba, XVIII dasawyisis sabuTSi Tavs leCxumis mWirav-mqoneblebs<br />
svaneTis klited moixsenieben (33, 86). muris cixis dadianis mier<br />
dasakuTreba xalxurma Tqmulebamac Semoinaxa: cixe Turme qvemo svaneTis<br />
mflobel Svid Zmas ekuTvnoda. kacias maTi Zliereba mosvenebas ar<br />
32
aZlevda. man, Svidive Zma gordis sasaxleSi dapatiJa da RalatiT<br />
moakvlevina. amis Semdeg kacia leCxumsac da svaneTsac daepatronao (3, 7).<br />
muris cixe cageris tafobs, lentexisken mimaval gzas da<br />
cxeniswylis xeobaSi cageridan sarewkelamde mdebare soflebs<br />
akontrolebda. sarewkelas kldekarTan axlos mdebareobs aRvis cixe,<br />
romelic lajanuris xeobisken (rionis xeobis soflebisken) mimaval gzas<br />
akontrolebda. aRvis cixe luxvanosa da muris cixebTan erTad mZlavr<br />
saTavdacvo qsels qmnida da zemo leCxumis am mikroregions saimedod<br />
icavda.<br />
leCxumis safortifikacio sistemaSi umniSvnelovanesi adgili<br />
uWiravs zubis cixes. igi sxvadasxva istoriuli periodis fenebs Seicavs<br />
da aSenebulia cxeniswylis marjvena sanapiroze, mdinare kvereSulasa da<br />
cxeniswylis SesarTavSi. kvereSulas xeobis ayolebaze, zubis cixis<br />
maxloblad qvawiTelisa da qvabikaras cixeebia. zubidan samxreTiT,<br />
cxeniswylis marjvena napirze, SemaRlebul kldeze dgas isundris cixe.<br />
zubis cixesTan cxeniswylis marcxena sanapiros cixis maxloblad<br />
gadebuli xidi akavSirebda. zubis cixis CrdiloeTiT mdebareobs<br />
sarewkelas uReltexili, romelic bunebriv sazRvars warmoadgens<br />
sxvadasxva periodSi murisa da gvesos cixeebis sabatono<br />
teritoriasaTan. isundris cixis samxreTiT, arc Tu ise Sors,<br />
cxeniswylis xeobas perpendikularulad ebjineba xvamlis mTidan<br />
momavali sakmaod maRali seri. dasavleTidan, Cvens mier CamoTvlil<br />
cixeebs asxis mTa xolo aRmosavleTidan xvamli uyurebs. cxeniswylis<br />
xeobis SuawelSi, cixe-simagreTa Tavmoyra, misi bunebrivi<br />
gamocalkevebuloba gvafiqrebinebs, rom sarewkelas samxreTiT vidre<br />
kuTxis mTamde, calke mikro-regioni arsebobda, misi samxedroadministraciuli<br />
centri zubis cixe unda yofiliyo. zubis cixis<br />
sabatonoSi, gavlenis sferoSi sofeli oyureSi, zubi, maxura, isunderi,<br />
laWepita da ofitara Sediodnen. pirobiTad zubis cixis mikroregionze<br />
gadioda rionis xeobidan samegrelosken mimavali gza. gza xvamlis<br />
gadasasvlelebiT oyureSze gaivlida, Semdeg kvereSulas auyveboda da<br />
asxis mTis gadavliT kolxeTis dablobisken eSveboda. isundris cixe ki<br />
33
zubis cixis gverdis avliT samegreloSi gadasvlis msurvelebs<br />
eRobeboda win.<br />
rionis xeobisa da mis SenakadebSi arsebuli cixeebidan yvelaze<br />
mniSvnelovani orbelis, dexvirisa da WyviSis cixeebia. orbelis cixe<br />
lajanuris xeobis mTavari cixea, romelic cager-alpanis da rionis<br />
xeobidan laSxeTisken mimaval gzebs akontrolebda. dexviris cixe<br />
vaxuSti batoniSvilis cnobiT mdebareobs Sua leCxumSi: ` cxeniswylis<br />
kidezed ars cixe kldesa zeda Seni, dexviri, Tavi Takverisa, rameTu<br />
romelsa upyravs igi, morCilebasa missa arian sruliad~ (24, 749). cixes<br />
garSemo sadexviros saxeliT cnobili aremare akravda, rac TavisTavad<br />
aq mcire mikroregionis arsebobas mowmobs. sadexviroSi sofeli dexviris<br />
garda mcxeTa, lasxana, Txizurga, wilamieri, lesindi da leSkeda<br />
Sedioda.<br />
WyviSis cixe raWidan rionis xeobiT leCxumisken da Semdgom<br />
dasavleT saqarTvelos barisken mimaval gzebs ketavda. is askis wylis<br />
samxreTiT mdebare teritoriebze batonobda. SemTxveviTi araa, rom<br />
imereTis mefe solomon II leCxumisTvis dadianTan warmoebuli omis<br />
dros WyviSis cixes sagangebod amagrebs _ mecixovneebs aqvT 2 zarbazani,<br />
ori falkoneti da xuTi muSketi. WyviSis cixe samefo daqvemdebarebisaa<br />
da imereTis samefoSi Semavali WyviSis samouravos gamgeblis, gelovanis<br />
rezidenciaa (92, 437 ). amave periodSi gelovanebis sakuTrebaSia tolas<br />
cixe da savaraudod WyviSis mouravis Zalaufleba mTels rionis xeobis<br />
leCxumze vrceldeboda da regioni WyviSis cixidan imarTeboda.<br />
WyviSis cixis solomonis droindeli samflobeloebi TiTqmis<br />
emTxveva XVII saukunis `sainasariZeos~, Tavad inasariZeTa sabatonos,<br />
romlis erT-erTi Semadgeneli nawilia kldedaRmarTis soflebi.<br />
leCxumis am mikroregions bunebrivi sazRvrebi, CrdiloeTidan orpiris<br />
kldekari, xolo samxreTidan mdinare lexidaria. kldedaRmarTis mTavari<br />
cixe dRnorisisa unda yofiliyo. momdevno xanaSi, ganviTarebul<br />
SuasaukuneebSi mniSvnelovani punqtia sofeli derCi da amave sofelSi<br />
mdebare cixe-simagreebi. kldedaRmarTze raWis imereTTan<br />
damakavSirebeli umoklesi gza gadioda.<br />
34
amrigad, leCxumis safortifikacio qselis mixedviT, romlis<br />
ganlagebac bunebrivi da reliefuri pirobiTaa ganpirobebuli, is<br />
teritoria, romelsac dRes leCxumi ewodeba, SeiZleba ramodenime<br />
mikroregionad daiyos: cxeniswylis xeobaSi zubis cixis sabatono mxare<br />
laWepitasa da sarewkelas kldekars Soris mdebare teritorias moicavs;<br />
mis CrdiloeTiT muris xidamde gvesosa da muris cixeebis samflobeloa;<br />
rionis xeobaSi lajanuris `qveyanaze~ batonobs orbelis cixe; rionis<br />
xeobaSive askis wylidan orpiris kldekaramde WyviSis cixis<br />
samflobeloa; kldedaRmarTs dRnorisisa da derCis cixeebi icavs.<br />
leCxumis safortifikacio qseli saimedod icavda am kuTxis<br />
mosaxleobas da am kuTxes erTiani cixesimagris iers aZlevda.<br />
leCxumisTvis erTgvari buferis funqcias asrulebdnen momijnave<br />
kuTxeebis cixeebic. leCxumisken mimaval gzis saTaveSi cxeniswylisa da<br />
oxviris xevis SesayarSi, sofel didRvabunaSi adrefeodaluri xanis<br />
cixesimagre gvxvdeba (51; 115, 116). savaraudod es cixe imereT-leCxumis<br />
gzis pirveli simagrea da cxeniswylis xeobas ketavs. am cixis<br />
maxloblad, sofel maTxojSi mdebare momcro adrefeodaluri xanis<br />
cixesac cxeniswylis xeobaSi mimavali gzis mcvelis funqcia unda<br />
hqonoda (10, 460). mis zemoT, sofel gordis (es sofeli adre leCxumi<br />
SemadgenlobaSi Sedioda) maxloblad, mdebareobda kinCxas cixe. cixe<br />
sakmaod mozrdili unda yofiliyo da mas cxeniswylis xeobis leCxumis<br />
soflebSi samxreTidan misasvleli gza unda Caeketa. kinCxas cixe da<br />
gordis midamoebi imereTis dablobisken metad mosaxerxebeli gzaa.<br />
CrdiloeTidan mTebi leCxums bunebriv simagred edga da TiTqmis ar<br />
saWiroebda cixe-simagreebs. Tumca CrdiloeTis gadmosasvlelebs<br />
drodadro mainc darajobda ramdenime cixe. erT-erTi maTgani, XII<br />
saukuniT daTariRebuli lankveris cixea. es sakmaod didi cixe, uSgulis<br />
aRmosavleTiT mdebareobs (71, 58-61) da savaraudod maCxafaris<br />
uReltexilis gakontrolebasac axerxebda. maCxafaris uReltexilis<br />
gadmovlis Semdeg gza laSxeTs gauyveboda da muris cixesTan leCxumis<br />
im satranzito gzebs SeuerTdeboda, romlebic dasavleT saqarTvelos<br />
politikur-administraciuli centrebisken miemarTebodnen. leCxumis<br />
teritoriaze arsebuli safortifikacio qseli ki leCxums amgvar mikro-<br />
35
egionebad yofs: cageris tafobi (gvesosa da muris cixeebiT), orbelis<br />
tafobi da lajanuris xeoba kldedaRmarTiTurT (orbelis, dexvirisa da<br />
uwvaSis cixeebiT) da zubis tafobi (zubis cixiT), rasac<br />
mniSvnelovanwilad exmianeba leCxumis dayofa gadaRma da gadmoRma<br />
zonebad, romelTa Soris sazRvrad dRevandel leCxumlebs xvamlis mTa<br />
daudevT. leCxumur dialeqtSic sami ganayofia: qvemoleCxumuri da or<br />
kilod dayofili zemoleCxumuri. qvemo anu kldedaRmarTis dialeqts<br />
bevri saerTo aqvs raWulTan. zemoleCxumuri iyofa cagerszemour da<br />
cagersqvemour nawilebad (80, 173; 21, 161).<br />
leCxumis istoriuli-geografiis sakiTxebis gasarkvevad didi<br />
mniSvneloba aqvs leCxumSi arsebul toponimikas. geografiul<br />
saxelTaTvis zerele Tvalisgadavlebis Sedegadac ki TvalSisacemia<br />
svanur toponimTa simravle. sayuradReboa is faqti, rom mravali<br />
toponimi leCxumSi da svaneTSi erTmaneTs emTxveva (19, 185). sakmaod<br />
karga xani mimdinareobda kvlevebi da kamaTi leCxumis toponimikis<br />
Sesaxeb _ mecnierTa nawili Tvlida rom leCxumis geografiul adgilTa<br />
is saxelebi romlebic –iS, _eS sufiqsiTa nawarmoebi zanuri<br />
warmoSobisa iyo (85, 421).. amave azrs iziarebda g. Citaiac. m. Ciqovani<br />
leCxumur toponimikaSi qarTulis, megrul-Wanurisa da svanuris kvals<br />
TiTqmis Tanabrad xedavs. misive mtkicebiT _iS, _eS sufiqsebiT<br />
nawarmoebi geografiul saxelTa waroeba svanuri enis gavlenis Sedegi<br />
unda iyos. am sakiTxze msjelobis umTavresi argumenti m. qaldanisTvis<br />
swored am sufiqsebiani toponimebis kuTxeTa mixedviT koncentraciaa _<br />
guriaSi, sadac savaraudoa zanuri enis gavrceleba –iS sufiqsiani<br />
saxelebi TiTqmis ar gvxvdeba. xolo sakuTriv samegrelos teritoriaze<br />
_iS sufiqsiani 12 soflis saxelwodeba fiqsirdeba. cageris raionSi _iS<br />
sufiqsiT 13 soflis saxelia nawarmoebi, lentexSi 14, xolo mestiaSi 23<br />
(72, 240). m. qaldanis kvlevam am sakiTxis garSemo, uaryo azri leCxumis<br />
toponimikis umravlesobis zanuri warmoSobis Sesaxeb da Sesabamisad<br />
gaabaTila samecniero wreebSi erT dros gavrcelebuli mosazreba<br />
TiTqos leCxumi mxolod megrul-lazuri tomebis sacxovrisi iyo (85,<br />
421). megrul-zanuris gavlenas leCxumis toponimikur saxelebze m.<br />
Ciqovani ar uaryofs, piriqiT miiCnevs rom o- TavsarTiani da i-S<br />
36
sufiqsiani geografiuli adgilebis saxelebi swored megrul-Wanuri enis<br />
gavleniTaa moxvedrili leCxumSi (77, 238).<br />
svanuri warmoSobisaa umravlesoba im leCxumuri toponimebisa<br />
romlebic la-a da le-a prefiqsebiTaa nawarmoebi. am prefiqsebiT<br />
nawarmoebi geografiuli saxelebi zanuri warmoSobisac SeiZleba iyos,<br />
Tumca maTgan umravlesoba radgan svanuri eniT ixsneba (ledeSto –<br />
daTvebis adgili,; laWepita – misamwyvdevi adgili, larCvali –<br />
damewyrili adgili; laWyepa – Waobiani adgili; laZgveria –<br />
uswormasworo adgili, leSkeda – Crdiliani adgili. aseve laxefa,<br />
leifana, leSvana, lesindi, lefura da sxva). leCxumSi gvxvdeba<br />
svanurisTvis maxasiaTebeli –er, -el sufiqsiTac nawarmoebi<br />
geografiuli saxelebi: cageri, isunderi, wilamieri, TekenTeri, babuSeri,<br />
imuderi, ucxeri. Aamave sufiqsebiT aris nawarmoebi mravali geografiuli<br />
saxeli svaneTSic (72, 75). leCxumis toponimikas, rogorc vTqviT, zanuris<br />
gavlenac etyoba. ZiriTadad es SeiZleba iTqvas o- afiqsiT warmoebul<br />
geografiul saxelebze (oRrabuCe, ofitara, oyaleTi, ontofi, onWeiSi da<br />
sxva). Tumca aRsaniSnavia rom amgvari toponimebi ZiriTadad leCxumis<br />
samxreTi nawilisTvisaa maxasiaTebeli da es faqti, zogierTi mecnieris<br />
azriT leCxumis mosazRvre imereTSi odesRac mosaxle zanebis gavlenis<br />
Sedegia. sayuradReboa is faqti rom leCxumSi bevria iseTi toponimebi<br />
romelTac svanuri Ziri aqvT da mawarmoeblad da damatebad ki qarTuli<br />
erTvis: leifanas Rele _ leifana niSnavs saifne adgils, lexidrisTavi<br />
– lexidari niSnavs xidis adgils; zeda leJamoli – leJa mol niSnavs<br />
aRmosavleTiT mdebare saxnav adgils, cxakuwveri – cxakur niSnavs<br />
qorebis adgils, romelsac daemata `wver~; xamareSi qvabi - xamareSi<br />
saRores niSnavs rasac daemata qvabi (19, 193) aseTivea svanuri warmoebis<br />
imuderi romelsac emateba gora(imudris gora adgilia oyureSSi).<br />
svanur Zirebze qarTuli damateba-ganmartebebis arseboba leCxumis am<br />
toponimTa svanur warmoSobas kidev ufro ueWvels xdis da amtkicebs<br />
rom svanuri toponimika leCxumis teritoriaze pirveladia da is SemorCa<br />
am kuTxis sruli enobrivi qarTizaciis Semdegac. raRa Tqma unda, rom<br />
leCxumur toponimikaSi mravlad gvxvdeba sakuTriv qarTuli<br />
geografiuli saxelebi: sairme, aWara, sanorCi, usaxelo, bardnala,<br />
37
nakarvali, fijvari, didtalaxi, gora, Waleigverdi, sarewkela,<br />
TeTrRele, verZisTava, orpiris klde, ktedaRmarTi, mcxeTa, saTibebi,<br />
Wuris naTxarebi, WiRvibolo, WiRviTavi, RarRele, namosaxli, nacixura,<br />
gormaRali, marxilis satexela, yelieri baRdouli da a.S. Tumca<br />
aRsaniSnavia rom leCxumis sofelTa saxelebis TiTqmis mesamedi ar aris<br />
qarTuli fuZisgan nawarmoebi da maT svanuri Ziri aqvT.<br />
xalxur zepirsityvierebaSi SemorCenili gadmocemebis mixedviTac<br />
toponimebi nawarmoebia samive (sakuTriv qarTuli, megruli da svanuri)<br />
enaze:<br />
sofeli dexviris maxloblad mdebareobs adgili lekarCa.<br />
gadmocemis mixedviT, beJan dadianis dros, leCxums lekebi dascemian<br />
Tavs. leCxumelTa laSqari, am dros, dadianTan erTad TaTrebs ebrZoda.<br />
beJanis mouravi, glaxua Ciqovani dexviris cixeSi gamoiketa. lekebis<br />
TareSs nodarma, mouravis karis mwirvelis petre xucesis Svilma mouRo<br />
bolo. igi Tavis razmTan erTad dabrunda leCxumSi, Seeba lekebs da<br />
maTi gaqceuli beladi, saxelad arCa Tavisi xeliT mokla. am adgils<br />
xalxi dResac lek-arCas uwodebs (3, 11)<br />
TaTrebTan brZolis Semdeg muris cixis mopirdapire mxares daerqva<br />
lawundara. xalxSi gavrcelebuli TqmulebiT imerlebis damarcxebis<br />
Semdeg leCxums selim faSas meTaurobiT TaTrebi Semoesivnen. muris<br />
cixes kaco Tavobda, mis mopirdapired mdebare, ragvis cixe-koSkis<br />
ufrosoba RvTisavars ebara. TaTrebs orbelis cixe samdRiani brZolis<br />
Semdeg aRebuli hqondaT, jeri muris cixeze iyo. kacos silamaziT<br />
ganTqmuli qaliSvili dara hyavda. RvTisavari warmoSobiT glexi iyo,<br />
kacos ki siZed didgvarovani undoda. selim faSas daras colad SerTva<br />
moundomebia. kacom pirdapiri uari selim faSas ver Sehbeda. sxva gza ar<br />
iyo, arCevani daras unda gaekeTebina. daniSnul dros selim faSa ragvis<br />
cixis midamoebSi gamoCnda. RvTisavarma svan mebrZols daavala daras<br />
pasuxi cixeebisTvis yviriliT emcno. muris da ragvis cixeebma pasuxad<br />
lawundarao miiRes, rac daras dawunebuls niSnavs. es niSani iyo da<br />
leCxumeli mebrZolebi mters Seebnen, RvTisavarma faSa mokla da<br />
TaTrebis jaric gandevnil iqna (3, 9).<br />
38
sofeli sairmis midamoebSi aris adgili, romelsac<br />
joriswixldanakravs uZaxian: giorgi inasariZes, leCxumSi ganTqmul<br />
meomarsa da sainasariZeos gamgebels, okribaSi qeifis dros mis<br />
samflobeloebSi lekebisa da TaTrebis marbieli laSqris Semosvla<br />
gaugia. rionze gadebuli erTaderTi xidi, romelzec erTaderTi xeRa<br />
iyo SerCenili giorgis Tavis joriT gadauvlia, razmi Seukribavs da<br />
mteri gaunadgurebia. im adgils sadac inasariZis jori Zalian swrafad<br />
garboda, exlac amCnevia misi nakvalevi da joriswixldanakravi hqvia.<br />
inasariZis saxelTanaa dakavSirebuli kidev erTi toponimis warmoSoba _<br />
mis mier lekebis morigi damarcxebis Semdeg, sofel zogiSSi binuli<br />
lekebis sisxliT wiTlad SeRebila, am agdils xalxma `lekis wyali~<br />
daarqva (3, 11).<br />
arsebobs gadmocema adgil doRuraSis Sesaxebac: dadianis<br />
sazafxulo rezidencias Tavs dasxmia dadeSqelianTa razmi. esAambavi<br />
male Seutyvia dadians da mecixovneebisTvis SemouTvlia cocxali mters<br />
ar Cabarebodnen. momxvdurs cixe mxolod maSin auRia roca mecixovneebi<br />
mTlianad gaJlites. naomar adgils romelic muris xidTan, leCxumisa da<br />
qvemo svaneTis sazRvarze mdebareobs doRuraSi qvia, rac megruli eniT<br />
ixsneba da sasikvdilo adgils niSnavs.<br />
mniSvnelovani faqtia isic rom leCxumSi, savaraudod erT-erT<br />
centralur sakralur adgilis _ xvamlis mTis saxeli megruli leqsikiT<br />
ixsneba. xvamli, igive xvamili dalocvils, wmindas niSnavs.<br />
rogorc vxedavT, zemoTmoyvanili magaliTebiT XVII-XVIII saukuneSi<br />
leCxumis toponimikuri saxelebis warmoebaSi samive qarTveluri ena<br />
monawileobs, Tumca am droisTvis megrulisa da zanuris wili sakmaod<br />
Semcirebuli unda iyos radgan leCxumi am droisTvis mTlianad<br />
qarTizebulad unda CavTvaloT da zemoTmoyvanili gadmocemebi (isic<br />
sasazRvro adgilebSi) gamonaklis SemTxvevebad unda iqnas miCneuli.<br />
39
leCxumis sazogadoebrivi yofa<br />
$ 1. leCxumis socialuri istoriidan<br />
leCxumis sazodagoebrivi yofa, socialuri wyoba da sazogadoebaSi<br />
arsebuli urTierToba dasavleT saqarTvelos sxva kuTxeebis msgavsia.<br />
Tumca, arsebobs mcire gamonaklisebi, rac leCxumis gansxvavebul<br />
geografiul mdebareobas, meurneobis xasiaTsa da istoriuli<br />
ganviTarebis Taviseburebebs unda mivaweroT.<br />
leCxumis socialuri ierarqiulobis Sesaxeb pirvelad vaxuSti<br />
batoniSvilis cnobas moviSveliebT: `mosaxleni (leCxumis) arian aznaurni<br />
da glexni, rameTu ar ars mosaxle, romelsa ara edgas koSki qviTkirisa~<br />
(24, 749). dasavleT saqarTvelos sxva kuTxeTagan gansxvavebiT, vaxuSti ar<br />
ixseniebs warCinebulTa umaRlesi fenis warmomadgenlebs _ Tavadebs.<br />
leCxumis momijnave kuTxeebis teritoriaze, gvianSuasaukuneebSi<br />
saTavadoebis arseboba tipiuri movlenaa. erTiani centralizebuli<br />
samefos daSlis Semdeg XV-XVII saukuneebSi saqarTvelos sxvadasxva<br />
kuTxeebSi yalibdeba damoukidebeli saxelmwifoebi da samTavroebi,<br />
romelsac damoukidebeli xelisuflebi marTaven. am politikur<br />
erTeulebSi gabatonebuli socialuri fenas Tavadebi warmoadgenen,<br />
romlebic Sua saukuneebis miwuruls sakmaod Zlierdebian, mefemTavrebisgan<br />
faqtobrivad damoukideblobasac iReben da isedac<br />
daqucmacebuli saqarTvelo wvril feodalur samflobeloebad iSleba.<br />
leCxumSi Zlieri saTavadoebi, gamokveTili damoukideblobiTa da<br />
centraluri mmarTvelobisadmi dapirispirebuli samflobeloebi ar<br />
gvxvdeba. TviT leCxumis gamgeblis, leCxumis Tavis Tanamdeboba<br />
aramemkvidreobiTi gaxldaT da mas XVII saukunis bolomde imereTis mefe<br />
niSnavda, Semdgomi saukunenaxevris ganmavlobaSi odiSis mTavrebi,<br />
ruseTTan odiSis samTavros SeerTebis Semdeg ki leCxumi qvemo svaneTTan<br />
erTad quTaisis guberniis erT-erT mazrad mazrad iqca.<br />
savaraudod, leCxumis erTgvari `mibmuloba~ centralur<br />
xelisuflebasTan misi gansakuTrebuli, dasavleT saqarTvelos sxva<br />
kuTxeebisgan gansxvavebuli funqciTac iyo ganpirobebuli. vaxuStis es<br />
40
gansxvavebuli funqcia pirdapir aqvs dafiqsirebuli _ leCxums imereTSi,<br />
rogorc xevsa da mTiuleTs qarTlSi da qiziys kaxeTSi samxedro saqmeSi<br />
mTavari funqcia eniWebodaT. am kuTxeebis `saxasoni aznaurni da msaxurni<br />
glexni xeobaTagan~, mefis piradi gvardiaa da misi siZlieris mTavari<br />
ganmapirobebelia. vaxuStisave TqmiT, saqarTvelos saxelmwifos<br />
erTianobisa da siZlieris xanaSi mefis piradi gvardia roqis spa,<br />
daqiravebulTa armia iyo. `Semgdomad ganyofisa samefoTa~ mefeebs<br />
erTguli razmebi, mudam Tanmxlebi meomrebi saxaso mamulebidan hyoliaT.<br />
garda amisa, Tavad-aznaurTa ojaxebs omianobis SemTxvevaSi zrdasruli<br />
mamakacebis mTeli SemagdenlobiT evalebodaT saomar operaciebSi<br />
monawileoba. savarudod, Znelbedobis Jams samxedrovaldebulebi iyvnen<br />
glexebic (24, 31).<br />
im kuTxeebis Sesaxeb saidanac mefis piradi razmebi ivseboda saintereso<br />
mosazreba aqvs gamoTqmuli s. janaSias: `mefes msaxurebsa aZlevdnen<br />
xeobelni, `umetes moxeve-mTiulni, vidre daipyrobdnen mas saerisTaoT~,<br />
e.i vidre mefesa da mTis xalxs Soris Sualedi feodaluri rgoli ar<br />
gaCnda da mTielebs axali, arsebiTad sabatono, gamosaRebic ar daekisra.<br />
aseTsave rolSi gamodian imereTisTvis raWa da gansakuTrebiT leCxumi,<br />
kaxeTisaTvis qiziyi. mTielebs mefis samsaxurSi is upiratesobac hqondaT,<br />
rom isini jer kidev mTlad `gamuSakglexebulni~, e.i. miwaze dakrulni<br />
da feodaluri tvirTisgan welSi moxrilni ar iyvnen, aramed Zvels<br />
vaJkacursa da amay suls atarebdnen, abjris siyvarulsa da xmarebas<br />
bavSvobidan eCveodnen da Cinebuli meomrebic gamodiodnen.~ (84, 457)<br />
gansakuTrebuli funqciis Sesrulebam, samefo karTan mibmulobam,<br />
raRa Tqma unda leCxumis sazogadoebrivi yofis da socialuri<br />
struqturis Taviseburebebi gamoiwvia. aRsaniSnavia, leCxumel glexTa<br />
orive fenis, msaxurebisa da moinale glexebis aqtiuri monawileoba<br />
samxedro saqmeSi. SemTxveviTi araa, rom `mefis talanTa~ qveyanaSi,<br />
leCxumSi, saqarTveloSi pirvelad fiqsirdeba moinale glexTa<br />
samxedrovaldebuleba. am kuTxeSi gansakuTrebiT Zlieri unda yofiliyo<br />
msaxurTa fena, romlisganac Sedgeboda leCxumel meomarTa razmebis<br />
didi nawili. TavadTa fenasac axasiaTebs Taviseburebani: vaxuStis<br />
ganmartebiT Tavadad iwodeba is didgvarovani vinc flobda cixe-qalaqs,<br />
41
simagres da xeobebs (vrceli mosaxleobis Semcveli miwa-wyali, romelic,<br />
garkveuli safexuris feodaluri saxelmwifos aRnagobis Sesabamisad,<br />
msxvil administraciul erTeulsac qmnida). amgvari mflobelebi<br />
leCxumSi ar arsebobdnen, radgan cixe-qalaqisa da vrceli miwebis<br />
flobis saSualebas leCxumis Taviseburi mdebareoba ar iZleoda _<br />
leCxumi, Tavadac patara kuTxe rTuli reliefis gamo danawevrebuli iyo<br />
patar patara xeobebad, romlebic TavianTi momcro, Tumca bunebrivi<br />
pirobebis gaTvaliswinebiT metad Tavdacvisunariani, simagreebiT sakmaod<br />
damoukidebeli politikuri erTeulebi iyvnen. am cixeebis mflobelebi,<br />
aznaurebi da msaxurebi, mefesTan daaxlovebuli pirebi gaxldnen da<br />
amitomac TavianT Zalauflebis SenarCunebas axerxebdnen. Sesabamisad,<br />
warCinebuli, dawinaurebuli aznaurisTvis, TavadisTvis mamulis<br />
gamsxvilebis perspeqtiva leCxumSi naklebad iyo. vaxuSti bagrationi<br />
leCxumis socialuri struqturis Taviseburebis erT-erT safuZvlad mis<br />
geografiul da klimatur pirobebsac miiCnevs: `garna ars leCxumi mTis<br />
adgilad Tqmuli, garna ars venaxiani, xiliani, movals yovelni<br />
marcvalni, Tvinier brinj-banbisa, garna siviwrovisa da kldianobisaTvis<br />
ara egoden simravaliT~. vaxuStis am gansazRvrebiT leCxumSi miwa<br />
nayofieria, oRond mTiani reliefis gamo miwis savargulebi naklebadaa.<br />
miwis noyiereba iwvevda mosaxleobis socialur dawinaurebas, xolo<br />
savargulebis nakleboba ufro ganviTarebuli raionebisgan<br />
damokidebulebis ganmsazRvreli faqtori unda yofiliyo (84, 458).<br />
feodalur xanaSi leCxumSi warCinebuli gvarebi arian: gelovanebi,<br />
laSxiSvilebi, axvledianebi, inasariZeebi, Ciqvanebi, asaTianebi, qvarianebi,<br />
nemsaZeebi, yifianebi. ioane batoniSvili saqarTveloSi mcxovreb<br />
warCinebulTa gvarebis aRwerisas, TavadTa Soris ar ixseniebs leCxumel<br />
mebatoneebs umravlesobas _ imereTis TavadTa Soris moixseniebian<br />
inasariZeebi. agreTve naxsenebia laSis Svilebi (naklebad savaraudoa<br />
Tumca Teoriulad SeiZleba davuSvaT, rom es laSxiSvilis mcdari<br />
interpretaciaa) Tumca es gvari aznaurisaa Tu Tavadis Zneli gasarkvevia,<br />
radganac batoniSvils imereTis warCinebuli gvarebi gaerTianebuli aqvs<br />
Tavisi wignis TavSi romelsac `imereTis Tavadni da aznaurni~ qvia.<br />
inasariZeebis SemTxvevaSi xazgasmulia, rom isini Tavadebi arian, xolo<br />
42
laSis Svilebze weria rom mefis (laSa giorgi) aRzrdili oboli<br />
aznaurisgan warmoSobila es gvari (6, 126). samegreloSi Tavadad Ciqoani<br />
(Ciqovani) dafiqsirebuli. batoniSvili ioane aseve axsenebs asaTianebs,<br />
romlebic dadianis aznaurebi arian (6; 130, 133). Cvens xelT arsebul<br />
qarTul istoriul wyaroebze da ruseTis mmarTvelobisdroindel<br />
dokumentebze dayrdnobiT SegviZlia vTqvaT, rom Tavis droze leCxumSi<br />
TavadTa rangSi iyvnen: gelovanebi, laSxiSvilebi, inasariZeebi,<br />
axvledianebi, Ciqvanebi, asaTianebi. garda amisa sakmaod didi politikur<br />
Zalis da ekonomikuri SesaZleblobisa gaxldaT eklesia, romelsac<br />
saTaveSi cageris sakaTedro taZari edga.<br />
sakmaod, sainteresoa faqti, Tu ratom ar moxda leCxumSi dasavleT<br />
saqarTvelos sxva kuTxeebis msgavsad damoukidebeli saTavadoebis<br />
Camoyalibeba. erT-erTi mizezi, leCxumisa da imereTis samefo karis<br />
urTierTobis Tavisebureba da leCxumis moxerxebuli mdebareoba da<br />
soflis meurneobisaTvis vargisianoba unda iyos. leCxums klimaturi<br />
pirobebi ar daewuneboda, rac sxva mTian kuTxeebTan SedarebiT<br />
uxvmosavlianobas ganapirobebda. leCxumSi sxva mTian regionebTan<br />
momgebiani samiwaTmoqmedo pirobebis arsebobas Semdgomi drois<br />
dakvirvebebic adasturebs _ leCxumSi gacilebiT kargi pirobebia<br />
xorblis warmoebisTvis vidre mis mimdebare qvemo raWaSi (100). leCxumis<br />
miwis nayofierebas Tavidanve SeniSnaven rusi Cinovnikebi – leCxumis miwa<br />
saerTod nayofieria, qviSagareul Sav miwebSi da TixnarebSi xarobs<br />
mravali marcvleuli kultura, aRniSnavs litvinovi (94, 124).<br />
gamoTqmulia mosazreba, rom leCxumi msoflioSi xorbleuli<br />
mcenareebis kulturizaciis erT-erTi keraa (74). am kuTxeSi mevenaxeobac<br />
sakmaod momgebiania da mosavlianobis TvalsazrisiT mezobel kuTxeebs<br />
aRemateba. yvela am faqtoris gaTvaliswinebiT, leCxumi imereTis samefo<br />
karisTvis friad mniSvnelovani kuTxe unda yofiliyo. misi mniSvneloba<br />
XVII-is meore naxevridan XIX saukunis dasawyisamde mimdinare imereTis<br />
mefeebsa da odiSis mTavrebs Soris leCxumisTvis gauTavebel brZolaSic<br />
naTlad Cans.<br />
leCxumisa da samefo karis urTierTobas sakmaod didi xnis<br />
istoria aqvs. leCxumis mTa, xvamli mefeTa saganZurTa sadebia (24, 750).<br />
43
xvamlis qvabulebSi Senaxul simdidres iyofen monRolTa<br />
Tavdasxmebisgan SeWirvebuli qarTveli mefeebi. SemdgomSic, leCxumi<br />
erTgvari zurgia imereTis samefo ojaxisTvis _ aq afareben Tavs<br />
mterTagan ltolvili imereTis mmarTvelebi, leCxumis xelSi CagdebiTa<br />
da gadabirebiT iyo dainteresebuli TiTqmis yvela vinc imereTis samefos<br />
dasustebas an iq gamefebas cdilobda (24; 801, 808, 821, 839, 850).<br />
cxadia, amgvari mniSvnelobis kuTxisadmi mefe gansakuTrebul<br />
yuradRebas gamoiCenda. Cvenamde moRweuli XV saukunis erT-erT<br />
dokumentSi aSkarad Cans, rom bagrat imerTa mefe leCxumelTa<br />
momdurebas erideba (36, 126). es bunebrivicaa, radgan tradiciulad<br />
leCxumelebi talanni mefisani anu mefis piradi dacvis wevrebi arian (24,<br />
750). cnobilia, rom samefo xelisuflebis dasayrdeni saSualo da<br />
wvrili aznaurebis fena iyo. leCxumel aznaurTa didi funqcionaluri<br />
datvirTva, maTi roli samefo karze rac mefis maTdami did yuradRebas<br />
ganapirobebda, iyo mizezi imisa, rom leCxumSi saSualo da wvrilma<br />
aznaurobam Tavisi uflebebi SeinarCuna. Sedegad, leCxumSi msxvili<br />
saTavadoebis Seqmnas da maT SemadgenlobaSi SedarebiT momcro<br />
mflobelobisa da gavlenis mqone aznaurTa gaerTianebisTvis<br />
araxelsayreli pirobebi Seiqmna.<br />
leCxumis teritoria mofenilia didi Tu patara cixeebiTa da<br />
simagreebiT. vaxuStis cnoba: `ar ars mosaxle, romelsa ara edgas koSki<br />
qvitkirisani~ odnav gadametebulia, Tumca im faqtis gamoZaxili unda<br />
iyos. leCxumis did cixeebi, rogoricaa muris, zubis, dexviris, orbelis<br />
da WyviSis cixeebi albaT umetes SemTxvevaSi centralur xelisuflebas<br />
ekuTvnis da maTi mflobelebis vinaobasac centraluri xelisufali<br />
gansazRvravs (33, 81; 94, 437). patara cixeebi, eWvgareSea, saSualo da<br />
wvrili aznaurebis kuTvnileba iyo. aseTi simagreebi SemorCenilia<br />
leCxumis bevr sofelSi. momcro simagreebs _ Takvrelanis, qvarianis (9;<br />
22, 43), meSvelianis TanaviSvilebis cixeebs am gvarebis warmomadgeneli<br />
aznaurebi floben. leCxumSi, meomruli fenis, wvrili da saSualo<br />
aznaurebis, siZlieris kidev erTi dasturi amgvari, patar-patara cixeebis<br />
simravlea.<br />
44
warCinebul gvarTa dawinaureba, savaraudod xelisuflebisTvis<br />
gaweuli samsaxuris gamo xdeboda. gvianfeodalur xanaSi leCxumSi<br />
gamorCeulad Zlieri gvaria gelovani. isini gadmocemiT svaneTidan arian<br />
leCxumSi Casaxlebuli. istoriuli wyaroebiTac dasturdeba, rom<br />
gelovanebi XV saukuneSi svaneTis batonebi iyvnen. maT es pativi bagrat<br />
V-isgan ergoT (24, 261). gelovanTa dawinaureba ki albaT XII saukunidan<br />
iwyeba _ vaxuStis cnobiT Tamar mefis karze vezirad da<br />
mdivanTuxucesad dauniSnavT anton gelovani (24, 172).<br />
gelovanTa leCxumSi damkvidrebis zusti dro ucnobia. isini, am<br />
kuTxeSi XVII saukunis meore naxevarSi sakmaod momZlavrebulni Canan da<br />
imereTis mefis mowinaaRmdegeni arian. aleqsandre III gelovanebs amis<br />
gamo sjis kidec (33, 55). SesaZloa, am dromde leCxumis Tavebi, swored<br />
gelovanebi iyvnen, mefesTan dapirispirebis Semdeg leCxumis Tavi<br />
laSxiSvili xdeba. gelovanebisa da mefis dapirispirebis Sedegia isic,<br />
rom am gvaris warmomadgenlebi ar saxeldebian XVII saukunis meore<br />
naxevarSi imereTis samefo karTan daaxlovebulTa siaSi da ar arian<br />
darbazis wevrebi (35, 206). gelovanebi, leCxumSi poziciebs XVIII saukunis<br />
bolomde ver ibruneben, solomon II-is dros ki leCxums ganagebs didi<br />
gavlenis mqone qaixosro gelovani. am periodisTvis, gelovanTa gvari or<br />
did cixesimagres flobs. samefo cixea WyviSis cixe, romelic leCxumis<br />
sardal-mouravi gelovanis rezidenciaa, xolo tolas cixe am gvaris<br />
kerZo sakuTrebaa (94, 437).<br />
gvian SuasaukuneSi dawinaurebuli Cans laSxiSvilTa sagvareulo.<br />
isini politikur asparezze XV saukuneSi Cndebian. savaraudod<br />
laSxiSvilebi leCxumisa da misi momijnave laSxeTis mebatoneebi arian.<br />
es sagvareulo aqtiurad monawileobs svanebsa da Tavad jafariZeebs<br />
Soris konfliqtSi, sadac maTi interesi svaneTidan leCxumSi mimavali da<br />
leCxumidan sxva kuTxeebSi gadasasvlel gzebze kontrolis daweseba da<br />
maTi xelSi Cagdeba unda iyos. XVII saukunis meore naxevarSi xosia<br />
laSxiSvili imereTis samefo karis darbazis wevria da aleqsandre III-isa<br />
da rusTa mefis mimoweraSi `did baiarad~ moixsenieba (35, 206). leCxumis<br />
Tavi xosia laSxiSvili, dasavleT saqarTveloSi erT-erTi yvelaze<br />
gavleniani figuraa _ xosias meSveobiT qarTlis mefe vaxtang V Tavidan<br />
45
iSorebs vamiy dadians (24, 836). laSxiSvili, mcire xnis ganmavlobaSi<br />
dedofal darejanTan da vaxtang WuWunaiSvilTan erTad imereTis<br />
samefos ganagebda. Tumca, imereli Tavadebisgan gadabirebulma, maT male<br />
uRalata, darejani sakuTari xeliT mokla, rasac male WuWunaiSvilis<br />
mkvlelobac moyva.<br />
XVII saukunis miwuruls genaTeli episkoposia markoz laSxiSvili.<br />
Semdgom periodSi, laSxiSvilebi politikur asparezze aRar Canan.<br />
SesaZloa, maTi uflebebis damcroba da sabolood maTi leCxumidan<br />
gadasaxleba, leCxumSi XVIII saukunidan Ciqovan-dadianebTan<br />
dapirispirebamac gamoiwvia.<br />
inasariZeebi leCxumSi XIII saukunidan ixsenebian (2, 127). XV<br />
saukuneSi svanebisa da jafariZeebis konfliqtSi isinic arian Cabmulebi<br />
da albaT, laSxiSvilebis msgavsad satranzito gzebis da misi mimdebare<br />
teritoriebis xelSi Cagdebas cdiloben. sainteresoa is faqti, rom<br />
vaxuSti inasariZeebsa da laSxiSvilebs raWis Tavadebad moixseniebs (24;<br />
36). SesaZloa, es mciredi cdomileba gamowveulia imiT, rom inasariZis<br />
mamulebi raWisa da leCxumis sazRvrispira soflebia. isic dasaSvebia,<br />
rom inasariZeebs samflobeloebi orive kuTxeSi hqonodaT. inasariZeebis<br />
gandidebas XV saukunis erTi dokumentic cxadyofs _ maT, sof.<br />
WaSlaTSi daviT aRmaSeneblis mier mTis wm. giorgisTvis Sewiruli (qvemo<br />
leCxumi) mcxovrebi ymebi waurTmeviaT. imereTis mefe, bagrat II eklesias<br />
kuTvnil ymebs ubrunebs da amis damamtkicebel dokumentis bolos<br />
aRniSnavs, rom `inasariZeTa gvarman amas zeda (am glexebze) ara saqme ar<br />
qondes~ (59, 308).<br />
XVII saukunis Sua wlebSi imereTis samefo karTan arsebuli<br />
darbazis wevria qaixosro inasariZe. qaixosros memkvidreebi unda iyvnen<br />
iese da giorgi inasariZeebi, romlebic darbazis wevrTa siaSi 1669 wels,<br />
bagrat imereTis mefis rusebisadmi werilSi ,,baiarebad” iwodebian.<br />
giorgi inasariZis dros sainasariZeo mZlavri feodaluri gaerTianeba<br />
yofila. sainasariZeo rionis xeobis leCxums moicavda, mis gamgeblobaSi<br />
Sedioda sairme, WyviSi, labeWina, Rvardia, zogiSi, aWara-alpana, klde<br />
daRmarTis soflebi _ tviSi, onWeiSi, dRnorisa, saCxeuri, CorTisa,<br />
WaSleiTi, lexidrisTavi. giorgi inasariZeze dResac Semonaxulia<br />
46
xalxuri Tqmulebebi, romlebic mas Zlier mmarTvelad, gulad meomrad<br />
warmogvdgens (2, 122_127). inasariZeebs dawinaureba leCxumis sxva<br />
mebatoneebTan SedarebiT Cans iqidanac, rom XVII-saukunis meore naxevarSi<br />
arsebobs calke saTavado sainasariZeo. odiSis gamgebel CiqvanTa<br />
titulaturaSi maTi samflobeloebis CamoTvlisas xSirad sainasariZeo<br />
ixseneba. es saTavado leCxumisgan gamocalkevebulia. mag: giorgi<br />
lipartiani (Ciqvani) aris odiSis salipartianos mpyrobeli, leCxumisa da<br />
sainasariZeos mWirav-mqoneli, imereTis sardali da Tavi, sul svaneTis<br />
klite (33, 86).<br />
XVIII-s-Si gaurkveveli mizezebis gamo inasariZeTa sagvareulo<br />
politikur asparezze ar Cans. SesaZloa inasariZeTa sagvareulo, rogorc<br />
leCxumis erT-erTi yvelaze warCinebuli da Zveli Tavaduri saxli,<br />
leCxumis axal mebatoneebisTvis, odiSis mTavar dadian-CiqvanebisTvis<br />
saSiSi metoqe iyo. savaraudod inasariZeebis daknineba da SemdgomSi<br />
leCxumidan maTi gauCinareba swored am dapirispirebis Sedegia.<br />
XVII-s-is meore naxevarSi ,,did baiars@ xosia laSxiSvils leCxumis<br />
Tavis Tanamdebobaze xosia axvlediani cvlis (33, 72). rogorc Cans es<br />
aznauruli gvari imereTis mefis erTgulia. 1645-46 wlebSi, levan II<br />
dadinis mier alyaSemortymul imereTis mefes ori Zma axvlediani axlavs,<br />
romlebic brZolaSi iRupebian kidec. SesaZloa, rom axvledianebi mefis<br />
piradi mcvelebis arian. erTguli samsaxurisTvis xosia da giorgi<br />
axvledianebi aleqsandre mesamisgan RviriSs Tavisi cixiT, cxukuSers da<br />
tviSis ramodenime glexs iReben (33, 63).<br />
XVIII-s-is bolosTvis axvledianebi zogiSis cixis mflobelebi<br />
arian, romelic solomon II jarebs aqvs dakavebuli (92, 80). albaT es<br />
axvlediani, imereTis da odiSis leCxumisTvis samxedro dapirispirebaSi<br />
imereTis mefis mxaresaa, rac sxva leCxumel warCinebulTa<br />
cicianovisadmi miweril mliqvnelur werilSi Cans sadac isini ruseTis<br />
morCilebas, dadianis maTze batonobas aRiareben da amboben, rom am<br />
sakiTxSi isini erTsulovnebi arian, mxolod axvlediani, Ciqovani da<br />
gelovani gadgnen gverdzeo (92, 472). Cans, rionis xeoba, sadac solomonis<br />
poziciebi myaria solomonis mxaresaa, xolo samegrelosTan ufro axlos<br />
mdebare cxeniswylis xeobis leCxumi dadianis momxrea (gelovanebis<br />
47
samflobelo WviSis cixe, - axvledianebis zogiSis cixe, baka Ciqovanis<br />
aWaris cixe rionis xeobaSi mdebareoben).<br />
asaTianTa sagvareulos gaTavadeba XVIII saukunis dasawyisSi xdeba.<br />
pirveli leCxumeli asaTiani XV saukunis dokumentebSia moxseniebuli.<br />
qveli da ardaSel asaTianebi ,, didad erTguli aznaurSvilebi@ yofilan<br />
vaxtang (gorgaslad wodebuli) imereTis mefisa, ris gamoc mefe maT<br />
swyalobs da sasisxlo sigelSi maTi gvaris kacis sisxlis, im<br />
droisaTvis, metad Zvirad faseulobas amtkicebs (38; 14, 15). amave<br />
saukuneSi asaTianTa gvari svaneTSic mkvidrobs (30, 39) pirveli<br />
gaTavadebuli asaTiani xaxuta asaTiania. mas imereTis mefesTan da<br />
odiSis mTavarTanac kargi damokidebuleba aqvs da orivesagan iRebs<br />
wyalobas (67, 130).<br />
XVIII saukunis ganmavlobaSi asaTianebi sainasariZeoSi epatronebian<br />
sofel derCis nawilsa da sofel dRnorisas. SemdgomSi, maT mamulebi<br />
aqvT sofel saCxeuraSi, cxukuSerSi, tviSSi, bardnalaSi, qoreinSi,<br />
WaSleTSi, onWeiSSi da wungamalieTSi, agreTve imereTis sofel<br />
patrikeTSi.<br />
xaxuta asaTiani da misi memkvidreni dadianis dasayrdeni<br />
mebatoneebi arian da maTi gandideba odiSis mTavarTa keTilganwyobis<br />
Sedegia. niSandoblivia, rom asaTianebi, leCxumSi dadianTaTvis<br />
metoqeobis SemZle inasariZeebis mamulebs epatronebian. asaTianebs, aseve<br />
uTanxmoeba aqvT mosazRvre mflobelebTan, axvledianebTan da aznaur<br />
qvarianebTan. XVIII saukunis bolosTvis asaTianebi Zlieri Tavadebi<br />
iyvnen _ maT mflobelobaSi zemoTCamoTvlil soflebis garda sami cixesimagre<br />
da naTlismcemlis eklesiaa. asaTianTa sabatonoebSi savaraudod<br />
300 komlze meti glexi saxlobda (67; 136, 137).<br />
XVII saukuneSi warCinebulTa Soris gvxvdebian qvarianebi. zaqaria<br />
qvariani 1637 wels genaTeli episkoposi xdeba, 1657-1660 wlebSi ki<br />
dasavleT saqarTvelos kaTalikosia. aRsaniSnavia, rom zaqarias erT-erTi<br />
uaxloesi memkvidre kaTalikosis taxtze isev leCxumeli aznauri, daviT<br />
nemsaZea (33, 75) qvarianebis mamulad albaT sofeli orxvi unda miviCnioT.<br />
qvarianebis cixe, swored am sofelSi mdebareobs.<br />
48
qvariani moixsenieba sxva didebulebis gverdze, romlebic zurab<br />
abaSiZis TaosnobiT erTiandebian da Turqebis dasaxvedrad emzadebian.<br />
abaSiZe, imereTis imdroindeli faqtobrivi mmarTveli, axerxebs TiTqmis<br />
mTeli dasavleT saqarTvelos Tavadebis mobilizebas mtris winaaRmdeg,<br />
Tumca leCxumelTagan am gaerTianebaSi mxolod qvariani Cans (69; 44, 45).<br />
politikur asparezze, leCxumeli didgvarovnebidan yvelaze gvian<br />
Ciqovanebi gamoCndnen. isini mesame kategoriis (mdabio, calmogvi)<br />
aznaurebi yofilan, Tumca XVII saukunis meore naxevridan Zmebi Ggabriel<br />
(cageris episkoposi) da kacia Ciqvanebi dasavleT saqarTvelos<br />
mmarTvelobaSi erT-erT umTavres rols asrulebdnen. XVII saukunis<br />
bolosTvis maTi memkvidreni dadianebs odiSidan sdevnian da dadianobas<br />
igdeben xelSi. XVIII saukunidan leCxumSi Cndebian ukve Tavadobis rangSi<br />
aRzevebuli Ciqvanebi. Zalian xSirad, am gvaris warmomadgenlebi, saero<br />
da sasuliero xelisuflebis saTaveSi gvevlinebian _ leCxumis sardalmouravebis<br />
Tanamdeboba da cageris episkoposoba XVIII-XIX saukuneebSi<br />
umeteswilad CiqvanTa xelSi iyo.<br />
rogorc zemoT ganxiluli masalidan Cans, leCxumSi Tavaduri<br />
gvarebi imdenad Zlierni ar iyvnen, rom centralur xelisuflebas maTi<br />
TviTneboba maleve ar aelagma. gelovanebis da laSxiSvilebis dasjis<br />
magaliTi am azris adasturebs. qaixosro laSxiSvilis, kacia Ciqovanis<br />
da qaixosro gelovanis did rols dasavleT saqarTvelos mmarTvelobaSi<br />
ki ufro maTi piraduli Rirsebebi gansazRvravda vidre maTi feodaluri<br />
samflobeloebis siZliere.<br />
gabatonebulTa meore eSelons aznaurebi Seadgendnen. rogorc<br />
aRvniSneT, leCxumSi es fena sakmaod Zlieri unda yofiliyo. aznaurTa<br />
ZiriTadi movaleoba laSqrobaSi monawileoba, batonTan msaxuri _<br />
batonis xleba, Sikrikoba iyo. sainteresoaLleCxumeli aznauris batonis<br />
Tanxlebis erT-erTi epizodis etiketi: TavadTa oficialur<br />
molaparakebebs eswrebian maTi mxlebeli aznaurebi; wesisamebr, aznauri,<br />
kedelsaa akruli., fexi fexze aqvs gadajvaredinebuli, marjvena xeli ki<br />
iaraRze udevs (67, 138). Ees cnoba, leCxumelTa vaxuStiseul daxasiaTebas<br />
(morCilni ufalTa TvisTa), exmianeba da leCxumeli aznaurebisa da<br />
Tavadebis urTierTobis erT-erT niuanss asaxavs. aznaurebi<br />
49
emorCilebodnen TavianT mebatoneebs da Tavadac SeeZloT yolodaT ymebi<br />
agreTve aznaurebi ixdidnen saudieros. leCxumSi, iseve rogorc yvelgan,<br />
aznaurebi iyofodnen samefo, sabatono da samRvdelo aznaurebad.<br />
aznaurebi iyvnen Sinaymebic, romlebic Zlieri Tavadebis karze raime<br />
sapatio samsaxurSi iyvnen.<br />
leCxumel aznaurTa didi roli dasavleT saqarTvelos<br />
SeiaraRebul ZalebSi vaxuStisa da sxva qarTuli istoriuli wyaroebis<br />
garda ucxoeli mogzaurebisa Tu moxeleebis cnobebiTac dasturdeba.<br />
amaTgan, aRsaniSnavia ruseTis mTavrobis moxelis, iazikovis moxsenebiTi<br />
werili, romelic dasavleT saqarTvelos XVIII saukunis meore naxevris<br />
samxedro mdgomareobas ganixilavs. iazikovis TqmiT, odiSis mTavars<br />
eqvsi aTasi jariskaci hyavs, aqedan ori aTasi kaci leCxumidanaa.<br />
leCxumeli, molaSqreebi saukeTesoni arian dadianis armiaSi, rac imaze<br />
metyvelebs rom am molaSqreTa umetesoba narCevi meomrebi, aznaurebi,<br />
arian (93, 196). iazikovis cnobidan daaxloebiT asi wlis Semdgomi, 1860<br />
wlis aRweris mixedviT aznaurTa raodenoba leCxumSi 364, xolo TavadTa<br />
43 komlia. cxadia, es raodenoba oriaTasamde rCeuli meomris Sesakrebad<br />
sakmarisi ar iqneboda. am ori cnobis urTierTSeuTavsebloba<br />
savaraudod, ruseTis mmarTvelobis dros leCxumSi aznauruli gvarebis<br />
Semcirebaze migvaniSnebs. am tendenciis amsaxveli unda iyos XIX saukunis<br />
meore naxevris rusi moxelis, i. maiseevis odnav ironianarevi cnoba:<br />
`kiTxvaze ra wodebisani arian, bevri pasuxobs: aznaurobis maZiebeli.<br />
Aamis dasturad maT aqvT gaxunebuli, aznauri babuis an didi babuis<br />
danatovari qaRaldis nafleTebi. i.maiseevis TqmiT lailaSSi aznaurobis<br />
maZiebeli sakmaod bevri ojaxi iyo, maT Soris somxebic (97, 138). sofel<br />
lailaSis mosaxleobaSi dadasturebuli amgvari swrafva aznaurobisken<br />
albaT mTeli leCxumisTvis iqneboda damaxasiaTebeli _ am mxriv<br />
sayuradReboa dRemde Semonaxuli tradicia im ojaxebis `aznouriSvilad~<br />
wodebisa, romelTa aznauroba dokumentebiT ar dasturdeba.<br />
`aznouriSvilebi~, sazogadoebis umravles nawilisgan, glexTagan raime<br />
niSniT (codniT, ekonomikuri SeZlebiT, gavleniT da sxva) gamorCeuli<br />
ojaxebi arian (g.m, savele dRiuri). SesaZloa, isini marTla damcrobili<br />
aznaurebis, andac aznaurebTan miaxlovebuli msaxurebis STamomavlebi<br />
50
arian. aznaurTa Tu aznauryofilTa da msaxurTa amgvari problemis erTerTi<br />
mizezi, albaT rusTa mmarTvelobis dros, maTi rogorc<br />
molaSqreebis funqciis dakargvaa, ramac maTi sazogadoebrivi statusic<br />
daaknina.<br />
gvianfeodalur leCxumSi sakmaod gavleniani da ekonomikurad<br />
Zlieria eklesia. cageris saepiskoposo, romelic XVII-XVIII saukuneebSi<br />
sakmaod mniSvnelovan rols asrulebs dasavleT saqarTvelos politikur<br />
cxovrebaSi, savaraudod IX-X saukuneebSi unda daarsebuliyo; yovel<br />
SemTxvevaSi cageris saepiskoposo VII-IX saukuneebis bizantiur wyaroebSi,<br />
sadac CamoTvlilia lazikis saepiskoposoebi, ar Cans (berZeniSvili 1983:<br />
21). CvenTvis cnobili pirveli cagereli episkoposi ixsenieba iSxnis<br />
warwerebSi. irkveva, rom anton cagereli moRvaweobda XI saukuneSi,<br />
Tavdapirvelad gaxldaT cageris xolo SemdgomSi iSxnis episkoposi (25,<br />
323, 324).<br />
`cxeniswylis aRmosavliT ars cageris eklesia didSeni,<br />
gumbaTiani, zis episkopozi, mwyemsi leCxumisa da suaneTisa~, vaxuStis es<br />
cnoba gansazRvravs cageris RvTismSoblis eklesiis samwysos da<br />
leCxumTan erTad mas svaneTsac miawers (24, 729) marTlac, mTeli Sua<br />
saukuneebis manZilze svaneTSi saepiskoposo ar Cans da albaT am kuTxis<br />
saeklesio cxovrebas caiSisa (bals qvemoT) da cageris (balszemo da<br />
cxeniswylis xeobis svaneTSi) episkoposebi uZRvebodnen (30, 7; 19, 76) TviT<br />
cageris RvTismSoblis saydris kuTvnili miwa taZris siaxloves<br />
mdebareobda da sakmaod nayofieri da vrceli Walebi ekava. taZris<br />
kuTvnili teritorias qvemo svaneTis sofli, yvedreSi, namkaSuris xeoba<br />
da sof.luxvanos saxnavi adgili muaSi sazRvravs da am miwebs<br />
saepiskoposo glexebi `cagerovanis xatis ymebi amuSavebdnen (33, 9; 9, 81)<br />
XVII-XVIII saukunis saeklesio dokumentebi cageris saepiskoposos,<br />
sacagerlos Sesaxeb sakmaod vrcel masalas iZleva. sacagerlo gvian Sua<br />
saukuneebSi dasavleT saqarTveloSi sakmaod dawinaurebuli<br />
saepiskoposoa, romelic aqtiuradaa Cabmuli qveyanaSi mimdinare<br />
procesebSi da xSir SemTxvevaSi umTavres rols asrulebs rogorc<br />
imereTis mefis karze, aseve odiSis samTavroSi.<br />
51
XVI saukunis bolosTvis sacagerlos social-ekonomikur<br />
mdgomareobis Sesaxeb TiTqmis amomwurav informacias iZleva<br />
`sacagerlos gamosavlis davTari~. samwuxarod, davTars TavSi da<br />
boloSi furclebi aklia da amitomac iZulebuli varT am nakluli<br />
dokumentis monacemebiT visargebloT. am sabuTis mixedviT, SeiZleba<br />
iTqvas, rom sacagerlo saSualo SeZlebis feodaluri gaerTianebaa da<br />
mis SemadgenlobaSi leCxumis sul mcire 8 soflis 64 komli Sedis. misi<br />
teritoria moicavs leCxumis orive nawils (dRevandeli tradiciebi<br />
leCxums or nawilad, xvamlis mTis gadaRma da gadmoRma zonebad hyofs)<br />
da Cxutelis, zoSxas, usaxelos, nakuraleSis, aRvis, laxefis, oyureSis<br />
da maxuris macxovrebelTYaerTianebs. Yyvelaze meti yma _ 16 komli,<br />
cagerels oyureSSi hyolia. 14 sacagerlos kuTvnili komlia<br />
nakuraleSSi, laxefaSi 12, CxutelSi 9, usaxeloSi 3, maxuras 2, aRvsa da<br />
zoSxaSi TiTo-TiTo.Gglexebi batons umTavresad RviniT, puriT, RomiT,<br />
mecxoveleobisa da mefrinveleobis produqtebiT da sanTliT amarageben.<br />
iSviaTi saxis gadasaxadebia: yvelis, gamomcxvari puris, samaWrobo<br />
saklavis, samarxvo puris da naaRdgomevs batknis gadasaxadi. sakmaod<br />
gavrcelebulia begaris iseTi forma rogoricaa puris (batonisTvis)<br />
Wmeva, tvirTi (anu tvirTebis gadazidvaSi monawileobis miReba), muSaoba<br />
(fizikuri muSaoba) da laSqroba. sacagerlos gamosavali anu cageris<br />
RvTismSoblis taZris feodaluri meurneobis Semosavali wliurad<br />
Seadgenda: 320 goro (10 240 litri) Rvinos; 335 foxal, 12 kabiw da 12<br />
goro (3572 kg) xorbals; 83 foxal (664 kg) Roms; 70 qaTams, saklavis<br />
raodenoba 852 TeTris saklaviT, erTi ZroxiT, erTi cxvriTa da oTxi<br />
saklaviT ganisazRvreboda; sanTlis gadasaxadi 13 oka (39 girvanqa) iyo<br />
(wonis Tanamedrove erTeulebSi davTris mixedviT mocemuli monacemebi<br />
gadayvanil iqna m.alaviZis mier moZiebul cnobebze (1, 147-148)<br />
dayrdnobiT); tvirTebis gadazidvaSi 42 komli monawileobda, muSaobaSi<br />
ki 38; cagerelis samsaxuri 15 komls, `puris Wama~ anu misi gamaspinZleba<br />
uklebliv yvela glexs, laSqroba ki 23 komls edo valad. sacagerloSi,<br />
rogorc gadasaxadebidan Cans meurneobis ZiriTad dargebs meRvineoba da<br />
memindvreoba warmoadgens. yvelaze msuye soflebi oyureSi, Cxuteli da<br />
nakuraleSia. am soflebis gadasaxadebis saSualo raodenoba aseTia:<br />
52
oyureSSi Rvinis saSualo gadasaxadi 150-160 litri iyo, xorblis ki 60<br />
kg-s; Cxutelis glexoba ZiriTadad Rvinos ixdida da komls saSualod<br />
300-320 litramde Rvinis gadaxda uwevda, nakuraleSlebsa da laxefelebs<br />
ZiriTadad xorbalis gadaxda evalebodaT, da saSualod 60-65<br />
kilogramsac ixdidnen. soflebs wamyvani meurneobebis mixedviT hqondaT<br />
gadasaxadi da gamonaklisi aq mxolod oyureSia _ aqaur glexebs<br />
xorblis, Rvinis da saklavis sakmaod maRali gadasaxadebi adevT (41, 3-8).<br />
sacagerlos glexTa gadaxdisunarianoba didad ar gansxvavdeba<br />
dasavleT saqarTvelos sxva eparqiebis glexTa SeZlebisgan. sacagerlos<br />
gamosavali davTris mixedviT ymaTagan episkoposis xazinaSi 3450 TeTrad<br />
Rirebuli naturaluri produqcia iyris Tavs, sacagerlos ymebis<br />
saSualo gadasaxadi ki daaxloebiT 57,5 TeTria, rac amave periodTan<br />
miaxloebuli monacemebiT sxva eparqiis glexTa gadasaxads cotaTi<br />
CamorCeba (39; 36, 37, 38).<br />
sacagerlos ymaTa ricxvSi, rogorc sxva sabatonoebSi glexebi anu<br />
moinaleebi Warboben _ maTi ricxvi ormocdaoria, mosamsaxureebi<br />
TxuTmetni arian. cageris episkoposis kuTvnili eqvsi ojaxi partaxtia.<br />
partaxtTa simravle SesaZloa raime daavadebis Sedegia (39, 38). SeiZleba<br />
vivaraudoT, rom leCxumic ver gadaurCa Savi Wiris epidemias, Jams<br />
romelic 1568 wels imereTSi mZvinvarebda (40, 191). eseni mitovebuli,<br />
droebiT upatronod darCenili adgilebia, romelze dasaxlebis<br />
SemTxvevaSic axali ojaxis gadasaxadi winaswar aris gansazRvruli. mag:<br />
laWyepiani kvakvalias (romlis ojaxsac ekuTvnoda es miwa) partaxtis<br />
gadasaxadi, anu am partaxtze mosuli ojaxis gadasaxadi Seadgens 5 goro<br />
Rvinos, 9 foxal purs, 44 TeTris saklavs, 2 qaTams, 1 TeTris yvels,<br />
agreTve puris Wmevas, tvirTis zidvas da muSaobas). am partaxtis<br />
gadasaxadi saSualo gadasaxadis tolia, zogierTi parametriT<br />
saSualoze metic ki, danarCen xuT partaxtsac ar aqvs TvalSisacemad<br />
mcire gadasaxadi (41; 3, 5, 6, 7), rac metyvelebs imaze, rom partaxti<br />
sakmarisi ekonomikuri potenciis mqonea da ar niSnavs gapartaxebulgakotrebul<br />
meurneobas. s.kakabaZis azriT, cagerelis erT-erTi yma,<br />
oyureSeli manoel yruaSvili aznauria. SesaZloa, es asec iyo, radgan<br />
mas `puris Wamis~ meti gadasaxadi ar akisria (39, 38), e.i. sxvebTan<br />
53
SedarebiT privilegirebulia. Tumca yruaSvils arc laSqroba akisria da<br />
vinaidan imdroindeli kanonis mixedviT aznaurebi samxedrovaldebulni<br />
iyvnen, misi aznauroba odnav saeWvoa.<br />
sacagerlos CamoTvlil mebegreebs, XVII saukunis Sua wlebisTvis<br />
emateba 18 moaRape glexi, romelTac zemoT moxseniebul glexTagan odnav<br />
gansxvavebuli gadasaxadebi aqvT _ ZiriTadi aq mainc Rvino da xorbalia,<br />
Tumca mniSvnelovani datvirTva modis xorcis produqtebze (saklavi,<br />
salore Rori, cxvari, yveruli) da Tevzeulze (23, 523) Eeseni `Tavisda<br />
saaRapod~ gaumwesebia gabriels, rac misi gavlenisa da ambiciebis zrdis<br />
udavo dasturia. ¬<br />
sacagerloSi, XVII saukunis Sua wlebSi gamocalkevebulia<br />
gansakuTrebuli gadasaxadi, romelsac marTalia ixdis glexi, magram<br />
cagerels TemisTvis aqvs micemuli; mag: glexi daTua TevdoraSvilis<br />
begara giorgoba dRes ikribeboda oyureSelis (albaT oyureSis saydris<br />
winamZRvris) mier da misive organizebiT imarTeboda saxalxo lxini.<br />
Llxinis oficialuri daniSnuleba gabriel cagerelis dalocva, misi<br />
Sesandobris Tqma gaxldaT (23, 519) da aseTi saTemo lxinebi meTemeTa<br />
momadlierebas, maTSi sakuTari gavlenis gamyarebasac emsaxureboda.<br />
aseTive saxis gadasaxadebisgan cagerelis sulis saaRapod saTemo lxins,<br />
albaT romelime saeklesio dResaswaulis dRes sakuTar TemebSi<br />
usaxelovneli(sof. usaxelo), nakuraleSeli (sof.nakuraleSi) da<br />
laxeTelic (sof. laxefa) marTavdnen (23, 523). Aaseve gansakuTrebuli<br />
gadasaxadi aqvs glex maTvalia mamardaSvils, romlis Zalian mcire<br />
begara (64 litri Rvino, 16 kilo xorbali, 16 kilo Romi da erTi<br />
saklavi) zubelebs eZleodaT. Tumca amis Sesaxeb aranairi miTiTeba ar<br />
gvaqvs, magram SesaaZloa, am begaris mimRebi aqac samRvdeloebis<br />
warmomadgenelia. winaaRmdeg SemTxvevaSi, es gadasaxadi zubeli<br />
mecixovneebis anac asxis mTis saZovrebisken mimavali gzis gadasaxads<br />
warmoadgenda.<br />
sainteresoa, rom laSqroba, ocdasam komls, sacagerlos glexTa<br />
mesameds uwevda da am molaSqreTa umetesoba oyureSidan (14) da<br />
nakuraleSidan (7) iyvnen. `meomari glexebis~ amgvari Tavmoyris mizezi,<br />
albaT am soflebis ekonomikuri siZliere unda yofiliyo, radganac im<br />
54
SemTxvevaSic ki, Tu glexebi laSqrobebis dros meorexarisxovan rols<br />
asrulebdnen, isini mainc saWiroebdnen garkveuli saxis saomar<br />
aRWurvilobas, risi floba, Senaxva da ganaxleba arc Tu ise mcire<br />
saxsars moiTxovda. rogorc Cans, imereTis mefe XVI saukunis bolos<br />
sakmaod rTul mdgomareobaSi imyofeba, radganac mas jaris Sevseba<br />
moinale glexebiT uwevs _ rogorc wesi, am droisTvis laSqars Tavadebi,<br />
aznaurebi da msaxurebi Seadgendnen. glexs anu moinales laSqrobis<br />
pativi ar ergeboda (52, 307) sacagerlos gamosavalis davTaris mixedviT<br />
cagerelis kuTvnil ocdasami samxedrovaldebuli komlidan, cameti<br />
mosamsaxurisaa, aTi ki moinale glexis (41, 3-8) molaSqreobis pativi<br />
logikurad unda asaxuliyo glexis ufleba-movaleobebsa da begaris<br />
raodenobaze, Tumca amgvari ram ar SeimCneva _ gadasaxadebis raodenoba<br />
molaSqre glexisTvis maincadamainc SeRavaTiani araa da saSualo<br />
gadasaxadis tolia. Aam mxriv gamonaklisia oyureSeli molaSqre glexis<br />
komlis, kaxnia mamardaSvilisa da mamamisis erToblivi ojaxis, sakmaod<br />
mozrdili gadasaxadi _ am ojaxs laSqrobasTan erTad batonisa marTebs<br />
8 goro Rvino, 11 foxali puri, saklavi 24 TeTris, 2 qaTami, puris Wama,<br />
tvirTi da muSaoba (41, 8). amaTi gadasaxadi saSualoze gacilebiT metia<br />
da xSir SemTxvevaSi molaSqreobis pativis armqone glexebis<br />
gadasaxadebs sakmaod aWarbebs.<br />
aRsaniSnavia is faqti, rom ocdasam CamoTvlil molaSqre<br />
glexTagan ocdaoris movaleoba ara ubralod molaSqreoba aramed<br />
`mefis laSqroba~ iyo. usaxeloeli muselianebis ojaxi erTaderTia<br />
molaSqreTagan romelTa laSqrobis movaleoba daukonkretebelia, araa<br />
aRniSnuli rom maT mefis laSqroba evalebodaT. savaraudod, am<br />
SemTxvevaSi kaligrafosis meqanikur SecdomasTanac SeiZleba gvqondes<br />
saqme. Aamdenad, Tavisuflad SegviZlia vTqvaT, rom cagerelsa da mefes<br />
garkveulwilad erTi saymo hyavs _ cagerelis sakuTrebaSi myofi<br />
glexebis rCeuli nawili bolomde misi sakuTreba araa, is nawilobriv<br />
mefesac ekuTvnis da es faqti albaT migvaniSnebs, rom mefisa da<br />
cagerlis interesebi erTmaneTs emTxveva. mefis molaSqreoba, rom<br />
ubralo molaSqreobisgan gansxvavdeba s.kakabaZis mier gamoqveynebuli<br />
erT-erTi dokumentiTac, sadac saubaria glexi TevdoraSvilis<br />
55
movaleobebze, sabuTdeba. am dokumentSi, cagereli TevdoraSvilis<br />
movaleobebs sazRvravs, mis begaras Tems aZlevs da aRniSnavs, rom<br />
begaris gareT `sxva nadoba, laSqroba, samsaxuri cagerelisa ariso~ (23,<br />
520)<br />
`sacagerlos gamosavlis davTarSi~ daculi cnobebis Sedegad<br />
SegviZlia vTqvaT, rom saqarTveloSi glexTa molaSqreobis erT-erTi<br />
pirveli faqti leCxumel glexTa mefis laSqrSi monawileobaa. saomari<br />
qmedebebis dros maTi funqciis gansazRvris saSualebas faqtebisa da<br />
cnobebis simwire ar gvaZlevs. Tumca, erT-erTi rusi Cinovnikis cnobis<br />
mixedviT SesaZlebelia vivaraudoT, rom XVIII saukunSi, omianobis dros<br />
isini mouravebisa da samxedro meTaurebis xelmZRvanelobiT ZiriTadad<br />
strategiul adgilebs da cixeebs amagrebdnen (94, 438). glexTa samxedro<br />
gawvevis tradicia monRolebidan modis _ monRolTa batonobisas aseTi<br />
kanoni dawesda: yoveli mecxre glexis komli TiTo meomars iZleoda<br />
(JamTaaRmwereli, 207-208). savaraudod, monRolTa omebSi gawveuli<br />
glexebi Tarxndebodnen, msaxuris kategoriaSi gadadiodnen. glexi<br />
molaSqreni monRolTa alafis moziareebic iyvnen, rac maT gamdidrebas<br />
uwyobda xels (78; 19, 21). amdenad, am tipis molaSqreebs glexTa<br />
socialur kategorias namdvilad ver mivakuTvnebT. XV-XVI saukuneebSi<br />
glexTa molaSqreoba arsad ar ixsenieba. albaT monRolTa batonobis<br />
Semdeg qarTvel xelisufalT glexTaTvis samxedro valdebulebis<br />
dakisreba SeuwyvetiaT. 1616-1621 wlebiT daTariRebul dokumentSi,<br />
malaqia kaTalikosis `molaSqre kacTa~ nusxaSic ver vxvdebiT glexTa<br />
xsenebas. glexTa molaSqreobis pirveli faqti 1625 wlis marabdis omSi<br />
dasturdeba sadac daxocil Tavadaznaurobasa da msaxurTa gverdiT<br />
ixseniebian glexebic. farTo xasiaTi glexTa laSqarSi gawvevas XVII<br />
saukunis meore naxevarSi miuRia (37, 124). amdenad, cagerelis ymebs,<br />
SesaZloa pirveli molaSqre glexebic vuwodoT.<br />
XVII saukunis Sua xanebSi sacagerlo da misi mesveurni leCxumSi<br />
imerTa mefis erT-erT mtkice dasayrdens warmoadgenen. imereTis mefeebi,<br />
giorgi III da aleqsandre III mamuliTa da ymis simravliT aZliereben<br />
cagerel episkoposebs. XVII saukunis dasawyisisTvis cagerSi episkoposi<br />
serapion abaSiZea, mis Semdeg nikoloz kuWaiZe (25, 60), xolo<br />
56
ormocdaaTiani wlebis bolos sacagerlos gamgeblad gabriel Ciqvani<br />
(23, 521; 25, 60) gvevlineba da mis dros cageris eparqia erTiorad<br />
izrdeba. saepiskoposo ibrunebs Tavis samflobeloebs, romlebic mefis<br />
xelisuflebis Sesustebis gamo sxva mflobelebis xelSi iyo gadasuli.<br />
cagerelis moqiSpeni gelovanTa sagvareulos warmomadgenlebi arian.<br />
rogorc Cans, maT usargebliaT mefis xelisuflebis SesustebiT, rac<br />
cagerelisadmi saTanado yuradRebisa da dacvis SemcirebaSi aisaxa da<br />
eqvsi komli `naZaladevad~ gamourTmevia cageris RvTismSoblis<br />
taZrisTvis (33, 55). SemdgomSi mefem etyoba poziciebi gaimagra, gelovans<br />
Semoswyra da glexebic Zvel patrons daubruna. cagereli axalYymebs<br />
Soulobs oyureSeSSi, usaxeloSi, sacagerlos uflebebi vrceldeba<br />
sofel ojolis glexebze. Aam periodSive cagereli sofel usaxeloSi,<br />
sakuTari saxsrebiT yidulobs miwas da iSenebs sasaxles/rezidencias.<br />
mefis mieraa nawyalobebi meSvelianis cixe da misi Semogareni. cagerels<br />
etyoba sakmaod kargi ekonomiuri mdgomareoba aqvs da adgilobrivi<br />
feodalebisgan _ gelovanebisgan, laSxiSvilebisgan, nemsaZeebisgan,<br />
yifianebisgan Sesyiduli glexebiT sakmaod zrdis Tavis meurneobas (33,<br />
55). cagerelis qoneba Zlieri Tavadebis SemowirulobebiTac ivseba, rac<br />
TavisTavad am saeklesio xelisufalis avtoritetis zrdaze metyvelebs _<br />
leCxumSi metad gavleniani saTavados sainasariZeos Tavadebi cageris<br />
RvTismSobels TavianTi samflobelos mniSvnelovani teritoriis<br />
(lexidridan jvardamwvramde) Semosavlis 2/3-s swiraven (41, 14). mefes<br />
sacagerlosTvis, leCxumis gareTac, imereTSi, JoneTSi miucia erTi<br />
glexi (33, 55) da amas albaT Tavisi logikuri axsnac aqvs: JoneTSi metad<br />
gavrcelebul qvis mrewvelobis produqcias leCxumSi didi popularoba<br />
hqonia (55, 74) da Tumca es cnoba mogviano xanisaa, vfiqrobT rom<br />
gansaxilvel periodSic JoneTis qvis mrewvelobas leCxumis<br />
mosaxleobaSi da gansakuTrebiT qvis mrewvelobis produqtis farTo<br />
momxmarebel saeklesio gaerTianebebSi, am SemTxvevaSi ki sacagerloSi<br />
blomad muStari unda yoloda. mcire xnis Semdgom cagerels, imave<br />
JoneTSi (joneTi) ukve vamey dadiani swiravs aznauris saxlkars da miwawyals<br />
da or koml glexs (41, 15-16).<br />
57
cagerels, ra Tqma unda mWidro urTierTobebi aqvs leCxumis<br />
danarCen saeklesio gaerTianebebTan da maT winamZRvrebTan: oyureSelTan,<br />
nakuraleSelTan, usaxelovelTan, laxeTelTan, sairmis winamZRvrebTan,<br />
lexanelTan. Uumravles SemTxvevaSi cagereli, rogorc leCxumis<br />
`eklesis Tavi~ keTilganwyobili da mowyalea, Tumca iSviaTad mainc<br />
iqmneba konfliqturi situaciebi _ sakmaod momZlavrebul gabriels,<br />
romelic ukve cagerlobasTan erTad Wyondidelicaa, lexanelTan miwis<br />
Taobaze hqonia dava (33, 72). Llexaneli savaraudod sofel luxvanoSi<br />
arsebuli saeklesio gaerTianebis winamZRvari unda iyos, romelsac<br />
gabrielis winamorbed gvarad fularian cagerelTan, gabrielTan sadavo<br />
miwebze hqonia garigeba. Ggabrieli, etyoba politikuri mosazrebiT<br />
lexanelisadmi keTilganwyobil leCxumis batonis, xosia axvledianis,<br />
xaTriT mniSvnelov daTmobaze midis (33, 72).<br />
cagereli, Tavis mxriv aqtiur saeklesio politikas awarmoebs da<br />
cdilobs regionSi arsebuli mZlavri saeklesio kerebis Semomtkicebas _<br />
erT-erTi nabiji, leCxumSi didad popularuli xvamlis wminda giorgis<br />
eklesiis `momadlierebaa~. gabrieli wm. giorgis swiravs Svid koml<br />
glexs, tba babuSers, zubis cixes da cixis glexebs (23, 519) Tu<br />
gaviTvaliswinebT zubis cixis maSindel mniSvnelobas da imas, rom es<br />
cixe regionis Sida da sxva kuTxeebTan damakavSirebeli gzebis<br />
gadakveTaze mdebareobda, Senawiri udavod didmniSvnelovania.<br />
sainteresoa, rom Ggabriel cagerels zubis cixe da cixis glexoba<br />
imereTis mefisgan aqvs gadacemuli da faqti, rom cagerels SeuZlia<br />
Tavisi nebisamebr gankargos aseTi didmniSvnelovani cixe, gabrielis did<br />
uflebebze da avtoritetze metyvelebs.<br />
G gabrielis xelisufleba droTa ganmavlobaSi kidev ufro izrdeba,<br />
_ 1669 wlisTvis is ukve gaerTianebuli eparqiebis winamZRolia da<br />
Wyondidel-cagerelad ixsenieba (33, 72). TiTqos gaugebaria _ Wyondidis<br />
eparqia odiSis sakaTalikosos eqvemdebareba, cagereli ki TiTqos mefis<br />
saimedo dasayrdenia. Aam sakiTxSi garkveva ufro cxadad dagvanaxebs Tu<br />
ra rols asrulebs sacagerlos batoni dasavleT saqarTvelos<br />
politikur cxovrebaSi. igi alali Zmaa, im xanis erT-erT yvelaze<br />
gavleniani Ffiguris kacia Ciqvanisa, romlis dawinaurebaSi da<br />
58
warmatebul politikur karieraSi swored gabrielma iTamaSa didi roli,<br />
ufro swori iqneba iTqvas, rom kacias politikur asparezze gayvana da<br />
Semdgomi gandideba gabrielis intrigebisa da gamWriaxobis Sedegia (47,<br />
112). Ggabrieli kargad iyenebs imereTis samefo karisa da odiSis mTavrebs<br />
Soris arsebul dapirispirebas da maT dainteresebas leCxumiT.<br />
Ddadianebi ukve seriozul pretenziebs acxadeben aqamde imereTis mefis<br />
xeldebul leCxumze. pirvel xanebSi, XVII saukunis ormocdaaTiani<br />
wlebis bolosTvis gabrieli imereTis mefis banakSia, rasac 1656 wlis<br />
maxloblad daTariRebuli xvamlis wm. giorgisadmi Sewirulobis wigni<br />
mowmobs _ odiSis mTavris karze dawinaurebuli vinme qvarianis sasaxles<br />
oyureSSi gabrieli Tavis mflobelobaSi aqcevs da xvamls swiravs,<br />
Tanac dasZens, me rom ara `sruliad oyureSi~ dadians Cauvardeboda<br />
xelSio (23, 521). aSkaraa, rom cagereli dadianTa interesebs<br />
upirispirdeba.<br />
XVII saukunis meore naxevrisTvis dasavleT saqarTveloSi<br />
mimdinare politikurma movlenebma sacagerlosa da samefo<br />
xelisuflebis damokidebuleba Secvala. ormocdaaTiani wlebis<br />
miwuruls imereTis mefe aleqsandre III TiTqos poziciebs imagrebs,<br />
Tumca misi sikvdilis Semdeg vaxtang V, qarTlis mefe da vamey dadiani<br />
imereTs Suaze iyofen. vameyi, swored am wels swiravs cageris<br />
RvTismSoblis taZars sasaxlesa da or koml glexs (41, 15-16). male<br />
dadianisa da vaxtangis SeTanxmeba irRveva. vaxtang mexuTes dadianTan<br />
sabrZolvelad miemxrnen gurieli, `srulerT~ imereTi da leCxumis Tavi<br />
xosia laSxiSvili. damarcxebuli vameyi garbis svaneTSi sadac mas<br />
vaxtang V-is SekveTiT akvlevinebs leCxumis batoni xosia laSxiSvili<br />
(24, 836). samegrelos mTavari levan III xdeba. xosia laSxiSvilisa da<br />
imereli Tavadebis SemweobiT imereTis taxtze dedofali darejani da<br />
misi meuRle vaxtang WuWunaiSvili adian. Ddarejanma da vaxtangma xosia<br />
samefo karze pirvel kacad daayenes, Tumca maTTvis es arCevani<br />
damRupveli aRmoCnda _ imereli Tavadebisgan gadabirebulma xosiam,<br />
darejani sakuTari xeliT _ SubiT mokla. darejanis mkvlelobas male<br />
WuWunaiSvilis sikvdilic moyva.<br />
59
vaxtang V-m, dasavleT saqarTveloSi Tavisi politikis gatarebis<br />
usafrTxoebis mizniT, daatyveva da Sulaveris cixeSi gamoketa<br />
Wyondideli gabrieli (24, 836). Tumca gabrieli maleve axerxebs cixidan<br />
gaparvas da isev Wyondidelad gvevlineba. misi meoxebiT kacia Ciqvani<br />
jer imereTis mefis bagrat IV-is karze winaurdeba da leCxumis<br />
batonobas iRebs, Semdeg ki levan III dadianisgan salipartianos<br />
gamgeblobas. salipartiano odiSis samTavros yvelaze mniSvnelovani<br />
samflobelo iyo, romelsac dadianis ojaxis wevrebi ganagebdnen da<br />
mTavrebis Zlier dasayrdens warmoadgenda. cxadia, odiSis warCinebulebs<br />
ar surdaT mdabali aznauruli warmoSobis kacia Ciqvanis gandideba da<br />
sadadianoSi poziciebis gasamyareblad kacias maTTan dapirispireba<br />
uwevs. kacia gabrielis SegonebiT moqmedebs da male odiSisa da<br />
leCxumis baton-patroni xdeba (24; 842, 845). CiqvanTa mier leCxumis<br />
odiSisTvis mierTeba, savaraudod 1669 wlis Semdeg unda momxdariyo,<br />
radganac am dros leCxumis batoni jer kidev xosia axvlediania (33, 72)<br />
ase, rom imereTis mefeebisa da odiSis mTavrebis qiSpobas leCxumisTvis,<br />
romelic ruseTTan SeerTebamde gagrZelda, gabriel Wyondidelcagerelma<br />
daudo saTave.<br />
am movlenebis Semdeg gabrielis xelisufleba kidev ufro<br />
matulobs, 1675 _1680 wlebiT daTariRebul sabuTSi igi ukve Wyondidelcagerel-bedielad<br />
iwodeba (33 78). SeiZleba iTqvas, rom gabrieli<br />
erTgvari ruxi kardinalis rolSi gvevlineba _ samoc-samocdaaTian<br />
wlebSi igi yvela metnaklebad mniSvnelovani movlenis Tanamonawile<br />
Cans. Wyondidel cagereli batoni gabrieli aqtiurad monawileobs<br />
biWvinTis kaTalikosad, misTvis sasurveli kandidatis, daviT nemsaZis<br />
daniSvnaSi (33, 75). gabrieli nemsaZis kaTalikosad daniSvnis Suamavalia,<br />
garda amisa igi saeklesio sabuTebSi dasaxelebul mowmeTagan yovelTvis<br />
pirvel adgilze aris moxseniebuli (33; 75, 76). amave wlebSi genaTeli anu<br />
gelaTis episkoposi markoz laSxiSvilia (23, 598). savaraudoa, rom<br />
leCxumuri warmomavlobis (nemsaZe, laSxiSvili) warCinebulTa<br />
dawinaureba dasavleT saqarTvelos saeklesio asparezze, Ggabriel<br />
Ciqvanis damsaxurebaa. gabrieli, albaT Tavisi TanamoazreebiT ajerebda<br />
strategiul Tanamdebobebs da amiT Tavis gavlenis sferoebs zrdida.<br />
60
sainteresoa, rom biWvinTis anu afxazeTis kaTalikoss, levan III<br />
dadiani, imereTis mefis TanxmobiT niSnavs, am saqmis moTave da mTavari<br />
mowme gabrielia, xolo misi Zma kacia Ciqvani erT-erTi mowme (33, 75),<br />
romelic am dros dadianis veziria da flobs leCxumisa da<br />
salipartianos patronis, odiSis Tavis, odiSisa da imereTis sardalis<br />
tituls (25, 82) rogorc vxedavT, gabriel Wyondidel-cagerels da mis<br />
Zmas, xelT upyriaT mniSvnelovani saero da saeklesio xelisufleba.<br />
Tumca maT ufro Sorsmimavali gegmebi aqvT da am gegmas nelnela<br />
anxorcieleben kidec. gabrieli levan III-is didi ndobiT sargeblobs da<br />
misi vaJis manuCaris aRmzrdelia (33, 76).<br />
gabrielisa da kacias moRvaweobis bolo periodSi, rodesac isini<br />
sakmaod gaZlierdnen, sacagerlos qoneba unda gazrdiliyo. leCxumSi, am<br />
droisTvis iwyeba eklesiebis mSenebloba _ XVII saukunis meore naxevarSi<br />
da XVIII saukuneSi, leCxumSi aSenda nakuraleSis, sairmis, mcxeTis da<br />
oyureSis eklesiebi, romelTa maSeneblebic odiSis mTavarTa axali<br />
dinastiis warmomadgenlebi, gadadianebuli Ciqvanebi iyvnen (25; 82, 14, 35,<br />
50). TviT gabrieli da kacia nakuraleSis eklesiis maSeneblebi arian. es<br />
faqti eklesiis kedlis mxatvrobiTa da warweriT dasturdeba _<br />
gabrieli moxseniebulia saydris aRmSeneblad da es warwera<br />
mRvdelTmTavris, romelsac xelSi eklesiis gegma uWiravs, gamosaxulebis<br />
qveS aris gakeTebuli. mis gverdiT ki axalgazrda mRvdelTmTavari,<br />
svimon cagerelia gamosaxuli (25, 82). eqvTime TayaiSvilis varaudiT es<br />
ori da eklesiis kedlebze gamosaxuli kidev sami mamakaci Zmebi unda<br />
iyvnen. cagerlad svimonis moxsenieba, odnav ucnauria, radgan am dros<br />
gabrieli Wyondidelicaa da cagerelic. SesaZloa, svimoni gabrielis<br />
mouclelobis gamo, misi sicocxlis bolo wlebSi, marTlac ganagebda<br />
sacagerlos da cageris episkoposic gaxda misi gardacvalebis Semdeg.<br />
Tumca svimonis cagerlobasa da mis moRvaweobaze meti araferia<br />
cnobili.<br />
XVII saukunis bolos, dasrulda Ggabriel Wyondidel cagerelis<br />
wamowyebuli saqme _ 1691 wlidan odiSis taxti mTlianad uvardebaT<br />
xelSi Ciqvanebs. axali dinastiis pirveli mTavari, gabrielis Zmis, kacias<br />
SviliSvili, kacia I momdevno saukunis dasawyisidan mtkicdeba.<br />
61
XVIII saukunis manZilze sacagerlosa da leCxumis eklesiebs ukve<br />
gadadianebuli Ciqvanebisganac ar akldebaT yuradReba _ rogorc zemoT<br />
aRvniSneT, maTi TaosnobiT mimdinareobs eklesia-monastrebis Seneba;<br />
maTive xelSewyobiT ewyoba da umjobesdeba saeklesio meurneoba, izrdeba<br />
eklesiaTa Semosavali. amgvarad, cageris saepiskoposo odiSs mTavarTa<br />
yuradRebis centrSia da leCxumSi maTi dasayrdenicaa.<br />
cageris RvTismSoblis eklesia giorgi lipartianisgan (kacia<br />
Ciqvanis Ze), romelic faqtiurad odiSis mTavaria (sakmaod mniSvnelovani<br />
figuraa dasavleT saqarTveloSi), iRebs ymad aznaur svimon iaSvils (33,<br />
86). iaSvili rom saWiro kacia da misi mamuli strategiulad saintereso<br />
adgilzea, amas TviT lipartianis sityvebi _ CvenTvis saWiro adgilze<br />
cxovrobso, mowmobs. SesaZloa es iaSvili raWveli aznauria da misi<br />
samxedro samsaxuri giorgi lipartians aRmosavleTiT, leCxumis<br />
momijnave raWis sazRvrebis gasamagreblad sWirdeba.<br />
G gabriel Ciqvans sacagerloSi, albaT misi gardacvalebis Semdeg<br />
misive Zmis SviliSvili, gabrieli cvlis. mas winamorbedis msgavsad<br />
cagerlobasTan erTad Wyondidelobac upyria da masaviT gavleniani da<br />
bevrisSemZle kaci Cans. Ggabriel lipartiani (igi Zea salipartianos<br />
gamgeblis giorgi Ciqvanisa, romelsac istoriuli sabuTebi lipartianad<br />
moixsenieben, amitom mis Svilsac movixseniebT lipartianad) cageris<br />
RvTismSoblisa da oyureSis wm. giorgis eklesiebs uamrav mamulebsa da<br />
ymas swiravs. gabrielis cnoba am Sewirulobis Sesaxeb imiTacaa<br />
mniSvnelovani, rom cageris eklesiebs yma-mamuli okribidan da<br />
quTaisidan ewirebaT, Tanac maT Soris bevria aznauri da mosamsaxure (33<br />
110-111). rogorc Cans, Wyondidel-cagerels imereTis mefis teritorazec<br />
aqvs gavlenis sferoebi. misi Zalauflebis zrda, rac albaT gabriel<br />
Ciqvanis moRvaweobidan gamomdinare inerciulad viTardeboda, odiSis<br />
mTavarTa ojaxSi urTierTobebs Zabavda. gabrielsa da mamamiss, giorgi<br />
lipartians Soris uTanxmoebas, gabrielis Zmis, kacias memkvidris beJan<br />
dadianis gamTavrebisTanave, gabrielisTvis Wyondidelobis CamorTmeva<br />
moyva. `Cveni Zma gabrieli saWyondidloSi batonad ijda da eSmakis<br />
sixarbiT Cvensa mis aSlileba da erTmaneTis mocileba Seeqmna~ _ ambobs,<br />
erT-erT Cvenamde moRweul sabuTSi biZis gandidebiT friad Sewuxebuli<br />
62
eJan dadiani da albaT, misi rogorc mTavris pirveli nabiji, gabrielis<br />
Wyondidis episkoposobidan daTxovnaa (33; 110, 111, 113). Tumca, cagereli<br />
Ggabriel lipartianis gavlena imdenad didia, rom imave wels igi kvlav<br />
ori, cagerisa da gelaTis eparqiis winamZRolia da Sesabamisad<br />
cagerel-genaTelad ixsenieba (33, 114).<br />
XVIII saukuneSi, odiSis mTavrebis ojaxi cageris eparqias sam<br />
eklesias mateben. sairmis monastris mSenebloba dauwyiaT otia dadiansa<br />
da dedofal gulqans da 1766 wels dausrulebia maT memkvidre kacia II-s<br />
(34, 30-32). xalxSi arsebuli tradiciiT otia dadiansa da misi meuRlis<br />
mieraa aSenebuli sof. mcxeTis eklesia (23, 50), romelic erTaderTi<br />
gumbaTiani eklesiaa leCxumSi. saukunis miwuruls giorgi otias Ze<br />
dadiani oyureSSi wm. giorgis taZars agebs. dadianebi yovelmxriv<br />
zrunaven cagerisa da cageris eparqiaSi Semavali eklesiebis<br />
gaZlierebisTvis (34; 8, 9, 28, 29, 30-32). gansakuTrebuli aqcenti sairmis<br />
monasterzea gakeTebuli: aq, rogorc vTqviT, axal eklesias aSeneben da<br />
mas uwyveti Sewirulobani aqvs kacia II-is, anton cagerelis da nikoloz<br />
dadianisgan (kacias Zmaa, romelsac didi mamulebi aqvs leCxumSi) (34; 29,<br />
43, 44). kacia II-sa da nikolozis mier gaRebuli Sesawiri sakmaod<br />
soliduria: mravali ymisa da adgil-mamulis garda, sairmes udabnosa da<br />
RvTismSoblis miZinebis taZars ewireba mTeli leCxumidan akrefili<br />
sadadiano begaris aTisTavi (naaTali (56,), meaTedi), Semosavlebi odiSis<br />
sabaJodan, lailaSSi mosaxle oTxi somxuri ojaxi, romlebic albaT<br />
vaWrebi/xelosnebi iyvnen, meTevzeebi da kidev mravali sxva ram.<br />
sairmisadmi interesi SeiZleba aixsnas im faqtiTac, rom sairme leCxumis<br />
aRmosavleT nawilSia, Soria odiSis centrisgan da amitomac, swored aq<br />
aris saWiro poziciebis gamyareba.<br />
XVIII saukunis ganmavlobaSi sacagerlos gamgeblebi odiSis<br />
mTavrebis ojaxis wevrebi arian _ sacagerlos, Sida ojaxuri<br />
dapirispirebis Semdgom WyondidelobawarTmeuli Ggabriel cagerel<br />
genaTeli, saepiskoposos albaT garkveuli wlebis manZilze marTavda. mis<br />
Semdeg dadasturebuli cagereli grigol beJanis Ze dadiania. igi 1757<br />
wlis sabuTiT cagerelia (34, 8), xolo 1760 wels Wyondidelad<br />
moixsenieba(33, 14). imdroindeli sabuTebis mixedviT SegviZlia vTqvaT,<br />
63
om Wyondideli erT-erTi angariSgasawevi figuraa dasavleT<br />
saqarTvelos saeklesio da politikur wreebSi _ Wyondideli yovelTvis<br />
eswreba mniSvnelovani sakiTxebis gadasawyvetad Sekrebil Tavyrilobebs<br />
da saeklesio pirTa Soris kaTalikosis Semdegac saxeldeba (42).<br />
grigolis Semdeg besarionia, romelsac antoni, kacia dadianis Zma cvlis.<br />
Semdeg cagereli kvlav mTavarTa ojaxis warmomadgeneli, ioane kacia<br />
dadianis Zea, romelic 1792 wels Wyondideli xdeba (25 14). samwuxarod,<br />
saeklesio sabuTebi XVIII saukunis miwurulis cageris saepiskoposos<br />
cxovrebis Sesaxeb ar SemorCenila, Tumca Cvens xelT arsebuli da zemoT<br />
ganxiluli masalebi sakmaod naTel warmodgnas gviqmnis gviani Sua<br />
saukuneebis sacagerlos socialur-ekonomikur mdgomareobasa da<br />
istoriis Sesaxeb. am monacemebze dayrdnobiT SegviZlia vTqvaT, rom<br />
cageris saepiskoposo dasavleT saqarTvelos XVI-XVII saukuneebis<br />
mijnaze saSualo ekonomikuri SeZlebisaa. misi Zalauflebis zrda<br />
Ggabriel cagerelis gamgeblobas emTxveva. gabrielis episkoposobis<br />
bolo wlebisTvis sacagerlos ekonomikuri momZlavreba TvalnaTlivia,<br />
risi safuZvelic TviT saepiskopososa da am saepiskoposos mmarTvelebis<br />
politikur asparezze dawinaurebaa. SesamCnevad matulobs sacagerlosa<br />
da mis irgvliv arsebuli eklesia-monastrebis ekonomikuri siZliere<br />
odiSis mTavrebis axali dinastiis, dadian-CiqvanTa mmarTvelobis<br />
periodSi _ XVIII saukunis bolosTvis leCxumSi cageris RvTismSoblis<br />
sakaTedro taZris garda arsebobs odiSis mTavarTagan sakmaod<br />
dafasebuli da ekonomikurad SeZlebuli eklesia monastrebi da maTTan<br />
arsebuli feodaluri mamulebi. amaTgan aRsaniSnavia mcxeTis,<br />
nakuraleSis, oyureSis, xvamlis, sairmis eklesia-monastrebi. XVII-XVIII<br />
saukuneebi cageris eparqisTvis namdvilad didmniSvnelovania _ am<br />
periodis sabuTebi gvaZlevs imis Tqmis uflebas, rom gvian Sua<br />
saukuneebSi sacagerlo da masSi Semavali eklesiebi dasavleT<br />
saqarTvelos saeklesio da politikur asparezzec sakmaod<br />
dawinaurebulia da did avtoritetsac flobs.<br />
leCxumis sazogadoebis umetes nawils, saqarTvelos sxva kuTxeTa<br />
msgavsad glexoba warmoadgenda. leCxumel glexTa yofaze, maTsa da<br />
mebatoneebs Soris urTierTobaze, garkveul warmodgenas gviqmnis<br />
64
`sacagerlos gamosavali davTari~ da XVII-XVIII saukunis saeklesio<br />
sabuTebi. samwuxarod, saero mebatoneebisa da glexebis urTierTobis<br />
amsaxveli wyaroebi Zalian mwiria da am urTierTobebis gasarkvevad<br />
iZulebulebi varT paralelebi gavavloT saeklesio glexebsa da maT<br />
batonebs Soris arsebul damokidebulebebTan. rusebis mmarTvelobaSi<br />
Catarebuli mosaxleobis aRwerebi da mogzaurTa werilebis meSveobiT,<br />
SedarebiT advili aRsagdenia XIX saukunis leCxumis sazogadoebrivi<br />
yofis suraTi.<br />
leCxumel glexTa Sesaxeb pirveli cnoba XIII saukunisaa _<br />
labeWinis saxarebis bolosityvaobaSi aRwerilia, rac saSineli<br />
miwisZvris Sedegad dangreuli labeWinis eklesiisa da samonastro<br />
meurneobis aRdgenaSi gabriel labeWinelis udidesi Rvawli. gabriel<br />
labeWinels meurneobis asaRorZineblad eqvsi glexi Seumatebia<br />
monastrisTvis: `eqvsi glexi momigian zogiSs, oTxi tegianiseuli, erTi<br />
nikoloz inasariZiseuli benmuqis Ze, erTi saglexo kidev hamaris Zeman<br />
Semomswira da me zed kaci davasaxle, JoSxas JoSqofas ze da gogelauri<br />
partaxti. es orni ivane qobulisZeman moaxsena eklesiasa (25, 23)<br />
labeWinis saxarebis bolosityvaobaSi gvxvdeba termini `saglexo~.<br />
saglexo miwis nawilia, romelzedac SesaZloa gaiSalos saglexo<br />
meurneoba. Semdgomdroindeli wyaroebis mixedviT da leCxumSi arsebuli<br />
meurneobis SemorCenili Taviseburebis mixedviT saglexo aerTianebs<br />
mTels kompleqss da mis SemadgenlobaSi Sedis: sakarmidamo, savenaxe,<br />
sayane (albaT soflis gareT), saSeSe tye, saZovari (soflis ganapiras) da<br />
a.S.<br />
sxva kuTxeTa msgavsad, leCxumSi glexebi oTx kategoriad iyofian.<br />
yvelaze dabali fena mojalabeebi arian, romelTac sakuTrebaSi ar<br />
gaaCniaT miwa da batonis karmidamoSi cxovroben. leCxumSi mojalabeTa<br />
arsebobisa da maTi umiwawylobis dasturi Ggabriel cagerelis erT-erTi<br />
Sewirulobis sabuTia _ gabrielis mier xvamlis wm. giorgisadmi<br />
Sewirul qvarianiseul sasaxlis aRwerisas, sasaxlis kompleqsis erT-erT<br />
Semadgenel nawilad sajalabo moixsenieba (23, 519). termini `sajalabo<br />
saxli~ SesaZloa niSnavdes sacxovrebel saxlsac, Tumca es termini<br />
leCxumTan dakavSirebul sabuTebSi arsad ar gvxvdeba ojaxis<br />
65
sacxovrisis mniSvnelobiT. aqedan gamomdinare, SeiZleba iTqvas rom<br />
leCxumeli mojalabe batonis karmidamoSi cxovrobs. am mxriv<br />
gansxvavebuli mdgomareobaa zemo samegreloSi, sadac mojalabe batonTan<br />
ar cxovrobs da mas gaaCnia sakuTari (aramemkvidreobiTi) saxnav-saTesi.<br />
samegrelosgan gansxvavebulia mebatonisTvis moaxlis micemis wesi _<br />
samegreloSi batoni mojalabis TiTo colqmruli wyvilidan erT<br />
moaxles iTxovda, leCxumSi ki mojalabis erTi komli erT moaxles<br />
aZlevda batons. moaxle, rogorc wesi ver Txovdeboda, ojaxis Seqmnis<br />
nebarTva mas batonisgan unda mieRo. Tu moaxle qorwinebis uflebas<br />
miiRebda igi unda gahyoloda mxolod imave batonis mojalabes.<br />
mojalabes SeeZlo gaeTxovebina danarCeni qaliSvilebi, Tumca am<br />
nebarTvaSi 5_10 maneTs uxdidnen batons (95, 423). kac mojalabes SeeZlo<br />
daojaxeba _ samegreloSi mojalabis daqorwinebaze batoni zrunavda. igi<br />
amis gamo fulsac ixdida. radganac dainteresebuli iyo sakuTar saxlSi<br />
mojalabeTa ricxvis matebiT (13, 87). leCxumSi, batoni mojalabisadmi<br />
amgvar gulisxmierebas ar iCens da mojalabis daojaxebaSi urvads ar<br />
ixdis. albaT, es gansxvavebac leCxumis mciremiwianobis Sedegia, riTac<br />
ganpirobebulia mebatonis naklebad daintereseba mojalabeTa ricxvis<br />
zrdiT.<br />
mojalabe batonis saxlSi mZime da saTakilo samuSaoebs<br />
asrulebda. XVIII saukunis meore naxevris erT-erTi sabuTis mixedviT<br />
isini uvlian mebatonis saqonels, cexvaven da fqvaven marcvleuls,<br />
arCeven purs. batons mojalabeze sruli uflebebi hqonda. am kategoriis<br />
glexTa mgdomareoba, socialuri statusi da sacxovrebeli pirobebi XIX<br />
saukunis aRwerilobiT savalaloa: `mojalabe Tavs irCens batonis<br />
nasufraliT, agreTve Romis garecxvis Sedegad narCeni qatoTi, simindiT,<br />
gogriT, lobioTi, mxliT. masve ekuTvnis Signeuli batonis ezoSi<br />
dakluli saqonlisa. tanT icvamen batonisa da misi ojaxis wevrebis<br />
gamonacvals an visme naCuqar ZvelZulebs, saerTod daglejili da<br />
ZonZebi acviaT (13, 87)<br />
leCxumSi, mojalabeebis yidva-gayidvis, gaCuqebis faqtebi<br />
mravladaa: sairmis monasters zemoCamoTvlili samuSaoebis<br />
Sesasruleblad swiraven Wixvaria ZaRlutas (34, 31); 1839 wels Tavadi<br />
66
CiCua Tavad gelovans Cuqnis mojalabes; amave periodSi baka Ciqovans<br />
imerel aznaur marjaniSvilisTvis miuyidia mojalabe Tavis SviliTurT.<br />
mojalabis gadasvla momdevno wodebaSi, misTvis sakuTrebaSi miwis<br />
gadacema da misi mebegre glexad qceva sxva kuTxeebSi Cveulebrivi<br />
movlenaa, leCxumSi amgvari faqtebi ar fiqsirdeba. SesaZloa, mojalabis<br />
mebegred qcevis process leCxumis mciremiwianoba uSlida xels.<br />
savaraudod piruku movlena, mebegris mojalabed qceva leCxumSi<br />
naklebad iqneboda gavrcelebuli. amas gvafiqrebinebs is, rom leCxumSi<br />
mojalabeTa ricxvi Zalian mcirea _ 1860 wlis aRweriT, leCxumSi<br />
mojalabeTa 44 komlia rac glexTa 0.02 procents Seadgens. am dros,<br />
samegreloSi mojalabeTa 990 komli cxovrobs, rac procentuli<br />
SefardebiT leCxumSi mosaxle mojalabeTa raodenobas orjer aRemateba.<br />
leCxumSi mcxovrebi 44 komli mojalabidan 14 dadianis sazafxulo<br />
rezidenciaSi msaxurobda, danarCeni 30 ki adgilobriv mebatoneebs<br />
ekuTvnoda (53, 106).<br />
glexTa Semdgomi kategoria mebegreebi arian. isini kerZo<br />
sakuTrebaSi floben miwas (52, 269) da valdebulni arian batonis winaSe.<br />
maTi ricxvi 1860 wlis monacemebiT 2393komlia (53, 109). adrindel<br />
sabuTebs mebegreTa raodenobis Sesaxeb cnobebi ar Semounaxavs, Tumca<br />
maT movaleobebze zogad warmodgenas gviqmnis saeklesio sabuTebi.<br />
saeklesio sabuTebSi dafiqsirebuli saeklesio glexebisa da maTi<br />
batonebis urTierToba mraval aspeqtSi analogiuri saero urTierTobis<br />
msgavsi unda iyos. zogierT SemTxvevaSi saeklesio glexebi ormagi<br />
batonobis qveS arian _ cagereli episkoposis ymebs garda cagerelis<br />
gadasaxadebisa mefis laSqrobebSi monawileoba evalebaT (41, 3-8);<br />
gelovanis miwaze dasaxlebis SemTxvevaSi cagerelis ymis, foCianis<br />
begaras gelovani iRebs, xolo muSaoba, mgzavroba da sxva samsaxuri<br />
cagerelisaa, cagerels SeuZlia roca ki moesurveba Tavisi glexi maSin<br />
ahyaros da sxvagan daasaxlos (33, 81). savaraudod, saeklesio da saero<br />
mebegre glexebis umravlesoba ixdida saurs, romelsac XVII saukuneSi<br />
saxvanTqro ewodeboda (35, 187-189). osmalTa am tipis gadasaxadebisgan<br />
sauri mefe-mTavrebis xazinaSi Sedioda. leCxumeli glexebi saurs<br />
67
dadians uxdidnen, Tumca odiSis mTavris wyalobiT gamonaklisis saxiT<br />
saeklesio ymebis mcire nawili Tavisufldeba am gadasaxadidan (34, 29).<br />
miwaze mkvidrad ,,msxdomi” glexebi or kategoriad iyofa _<br />
msaxurebsa da moinaleebs ZiriTadad begarisa da batonTan samsaxuris<br />
saxeobebi gamoarCevs. leCxumeli glexebis begara, iseve rogorc<br />
dasavleT saqarTvelos sxva glexebisa, Sedgeba Tavi begarisagan da<br />
damatebiTi begarisagan. rogorc wesi msaxuris, moinalesTan SedarebiT<br />
maRla mdgomi glexis movaleobas ar warmoadgenda batonTan muSaoba,<br />
tvirTis zidva, nadoba. Tumca XVII saukunis bolodan am saTakilo<br />
samuSaos msaxurebis nawilic asrulebs da Semdgom periodSi isini<br />
Zalian emsgavsebian moinales. sacagerlos gamosavlis mixedviT moinale<br />
cagerels 42 hyavs mosamsaxure ki 16. XVI saukunis bolo periodis am<br />
dokumentis mixedviT mosamsaxuris da moinalis gansxvaveba advili<br />
SesaZlebelia. mosamsaxure ar asrulebs saTakilo samuSaoebs, anu maTi<br />
begaris damatebiT nawils moinalisgan gansxvavebiT ar Seadgens tvirTis<br />
zidva da mebatonesTan muSaoba. am movaleobebis sanacvlod, isini<br />
sapatio samsaxuriT arian valdebulni (laSqroba, mebatonis piradi<br />
momsaxureoba). dazustebiTi cnobebi imis Sesaxeb Tu ra iyo glexebis,<br />
mosamsaxuris da moinalis sxva movaleobebi, ar gagvaCnia, Tumca sxva<br />
kuTxeebis aRwerilobebis mixedviT Cven SegviZlia leCxumis batonymuri<br />
sazogadoebrivi urTierTobis suraTis aRdgena. am mxriv sainteresoa<br />
arqanjelo lambertis cnobebi, romlebic XVII saukunis meore naxevris<br />
samegrelos aRwers. miTumetes, rom am droidan, leCxumi nel-nela odiSis<br />
mTavrebis xelSi gadadis, XVIII saukunidan ki ukve maT mflobelobaSia,<br />
rac savaraudod am ori kuTxis sazogadoebriv yofis metnakleb<br />
identurobas ganapirobebs. erT-erTi italieli misioneris TqmiT,<br />
msaxurebi maTTvis dawesebul begaras ixdian. agreTve komlidan erT kacs<br />
batons msaxurad ugzavnian. batonTan msaxuris gagzavna rigrigobiT<br />
xdeba da amitomac batonis saxlSi yovelTvis imyofeba msaxuris ojaxis<br />
erTi wevri (13, 95). msaxuri batons laSqrobasa da mgzavrobaSi cxeniT<br />
unda eaxlos, Tu cxeni ar hyavs igi qveiTi mxlebelia. garda amisa,<br />
msaxuris ojaxi valdebulia batons emsaxuros xvna-Tesvisa da mosavlis<br />
68
aRebis dros. moinales mosamsaxurisgan gansxvavebiT ufleba ar aqvs<br />
batons cxeniT eaxlos (45, 34).<br />
yvela glexis valdebulebaa batonisaTvis puris Wmeva. samegreloSi<br />
amas goWkomuri hqvia. amave valdebulebas xadils, rikrikasac uwodeben _<br />
xadili msaxuris xolo rikrika moinalis batonisadmi gamaspinZlebaa (52,<br />
287) leCxumSi batonisaTvis gamaspiZlebis valdebulebas puris Wmeva<br />
hqvia. glexebi valdebuli iyvnen agreTve gamaspinZlebodnen batonis<br />
stumrebsac dResaswaulis dReebSi ymas batonTan mihqonda ZRveni, rasac<br />
ufro nebayoflobiTi tradiciis elferi hqonda, Tumca aseTi `rituali~<br />
Cveulebisamebr yovelTvis sruldeboda da mainc valdebuleba iyo (45,<br />
35).<br />
msaxuris sapatio movaleoba laSqroba iyo. msaxurTa raodenoba<br />
leCxumel meomrebSi sakmaod bevri unda yofiliyo. vaxuStis cnobis<br />
mixedviT am kuTxis aznaurebi da msaxurni arian mefis piradi gvardiis<br />
wevrebi. rusi moxelis, iazikovis cnobiT, odiSis samTavros rCeuli<br />
razmi 2000 leCxumelia (93, 261). es cnoba 1770 wlisaa da savaraudod 2000<br />
molaSqres Soris bevria wodebiT mosamsaxure _ am cnobidan<br />
daaxloebiT asi wlis Semdgomi aRweris mixedviT leCxumSi TavadaznaurTa<br />
417 komlia (95, 196). savaraudod, iazikovis saqarTveloSi<br />
yofnis dros, warCinebul komlTa ricxvi, mosaxleobis bunebrivi matebis<br />
gaTvaliswinebiT am maCvenebels ar unda aRematebodes da cxadia<br />
arasakmarisia 2000 meomris gamosayvanad. amdenad, leCxumeli msaxurTa<br />
fena, romelic molaSqreTa rigebs avsebda, meomruli saqmianobaSi<br />
aqtiuradaa Cabmuli.<br />
leCxumel msaxurTa samxedrovaldebulebas XVI saukunis saeklesio<br />
sabuTi, `sacagerlos gamosavali davTaric~ mowmobs _ cagerelis<br />
kuTvnili 16 mosamsaxuridan 13 molaSqrea da radgan eseni eklesiis<br />
msaxurebi arian, savaraudod saero mosamsaxureebs Soris molaSqreTa<br />
procentuli wili ufro meti unda iyos. `sacagerlos gamosavali<br />
davTarisve~ cnobiT molaSqreebi arian moinale glexebic. aRsaniSnavia,<br />
rom es aris pirveli cnoba sadac moinaleTa laSqrobis valdebulebaa<br />
dafiqsirebuli. cagerelis moinaleTa meoTxedi, 10 komli<br />
samxedrovaldebulia, Tumca maTi roli samxedro moqmedebebSi<br />
69
maincadamainc pirvelxarisxovani ar unda iyos. savaraudod, isini<br />
frontis xazs umagrebdnen zurgs da strategiulad mniSvnelovani<br />
adgilebisa da cixesimagreebis patrulirebas axdendnen (94, 438).<br />
XIX saukuneSi, leCxumSi glexebs ori saxis gadasaxadi, Tavi-begara<br />
da damatebiTi begara edoT. Tavi begara 100-dan 320 litr Rvino, 60 _ 160<br />
kilogram xorbali da or qaTami iyo (13, 98). damatebiTi begara 26 saxis<br />
iyo: sauri _ komlze ori cxvari; saudiero _ori Rori, aTi-TxuTmeti<br />
koka Rvino, 1-5 qila Romi; cxenisWamoba _ batonis cxenisa da mejinibis<br />
kveba; batonis stumarTa cxenebisa da mejinibeebis kveba; saboWi-qaTami _<br />
mTavris mamulze mosaxle glexi Tormet qaTams ixdis, sxva mebatoneTa<br />
glexebi TxuTmets; sayveliero _ yvelieris marxvaSi kvercxis gadasaxadi;<br />
saaRdgomo _ igivea rac sayveliero, ixdian aRdgomis kviraSi; ZRveni _<br />
mosakiTxis mirTmeva; samaspinZlo _ batonisa da misi ojaxis<br />
gamaspinZleba; sapure-puri _ ori qaTami, ori kveruli yveli, gamomcxvari<br />
puri; sabaziero da samejogeo _ batonis mwyemsebis, bazierTuxucesis da<br />
ZaRlebis kveba; samejinibo _ samegrelos mTavaris mejinibeTa Sesanaxi;<br />
saunado _ yanaSi muSaobisgan Tavdasaxsneli gadasaxadi (10 qila Romi an<br />
samuSao dRis gacdenisTvis 10 Sauridan 4 abazamde); saqorwilo _ ixdian<br />
batonis ojaxis wevris qorwilis dros, gadasaxadis raodenoba glexis<br />
SeZlebazea damokidebuli (komlze an or komlze erTi Zroxa an iSviaTad<br />
Tumani-Tumannaxevari); saSavo _ batonis ojaxis wevris<br />
sikvdilisSemTxvevaSi ixdian 3-5 maneTs; saCeqmo _ 5 maneTi, ixdidnen roca<br />
qaliSvils glexi sxva mebatoni ymas miaTxovebda, Tu glexi cols<br />
moiyvanda ixdida eqvs abazs; saqvrivo _ 5 maneTi, ixdidnen Tu qvrivi<br />
misTxovdeboda sxva mebatonis ymas; salaSqro _ erTi cxeni mTel<br />
sofelze da 1-2 maneTi komlze; sacixo _ saxelmwifo cixeebis Sesanaxad<br />
ixdidnen 1 koka rRvinos, 1 qila Roms da 1 qaTams; kuluxi, sakuloxo,<br />
sadedoflo _ TiTo goro (64kg) xorbali dedoflisTvis erT weliwads,<br />
meore weliwads 64 litri Rvino eklesiis sasargeblod; samouravo _<br />
mouravTa Sesanaxi, igivea rac sacixo, SesaZloa gadaixadon Sauridan<br />
maneTamde, wvrili gadasaxadebi _ kanafi, Toki, yurZnis sakrefi gideli,<br />
5-10 uremi ficari an yavari, seli, Tafli.<br />
70
garda amisa, mebegre glexi batons aZlevs Sinaymas. is muSaobs<br />
batonis mamulSi. leCxumSi Sinayma, samegrelosgan gansxvavebiT<br />
valdebulia batonis kuTvnili puri galewos. mebegre glexis<br />
movaleobaSi Sedis erTi moaxlis gagzavna batonis saxlSi, nadoba _<br />
batonis yanaSi muSaoba, tvirToba, mecixovneoba da cxenis Txoveba.<br />
leCxumel glexebs samegrelos glexebTan SedarebiT gadasaxadebis<br />
naklebi raodenoba da dadianebisadmi naklebi valdebuleba aqvT (13, 99;<br />
18, 231)<br />
leCxumSi glexTa yvelaze dawinaurebuli fena azatebi arian.<br />
mebegris azatad qceva raime gansakuTrebuli mizezis, ufro xSirad ki<br />
damsaxurebis gamo xdeba. mebegrem azatoba SeiZleba batonisTvis fulis<br />
gadaxdis Sedegad miiRos. XVIII saukunis erT-erT saeklesio sabuTis<br />
mixedviT, odiSis mTavarTa ojaxis wevri eklesias azatobiT swiravs<br />
ymebs. `aw amisTvis damics erTi rubi samTeli, weliwadSi,<br />
RvTismSoblobas cageris RvTismSobels miarTmevdes da wirva damics<br />
sxvebi begrebis samagieroT Cemis sulisTvis da ase azatobiT<br />
Semomiwiravs da gamirigebia ori Zmis silagaZis ioanesa da ZaRlutas<br />
saqme~ _ dadianis meuRle, Tamari Tavisi ZeebisTvis, grigol<br />
cagerelisTvisa da manuCarisTvis micemul or glexs amgvar<br />
valdebulebas uwesebs (34, 8). im uamravi gadasaxadis kvalobaze, rac<br />
sacagerlos davTrisa da XIX saukunis monacemebiT leCxumel glexebs<br />
edoT valad, azatobiT Sewirul silagaZeebs faqtobrivad arafris<br />
gadaxda ar uwevT. savaraudoa, rom silagaZeebis mimarT keTilganwyobili<br />
Tamari, romelsac es ori oboli Zma TviTve aRuzrdia maT did SeRavaTs<br />
uwevs da azatisTvisac ki mcire gadasaxadis gadaxdas avaldebulebs.<br />
garda amisa, silagaZeebisTvis micemuli qoneba, adgil mamuli, tye da<br />
mravali sxva ram, maRali wodebis Sesaferisia (34, 8). gaazatebis mizezi,<br />
am sabuTis mixedviT aris Tamaris survili, rom cageris sakaTedro<br />
taZarSi misi sulis mosaxseniebeli iTqmodes. Tamaris survils isic<br />
emateba, rom ioane da ZaRluta silagaZeebi misi aRzrdilebi arian, rac<br />
maTdami keTilganwyobas ganapirobebs. aRsaniSnavia, rom privilegirebuli<br />
silagaZeebis mxolod erTi Taobaa _ ra moxdeba maTi batonis grigolis<br />
gardacvalebis Semdeg, romelTanac isini azatebi arian, ucnobia. albaT,<br />
71
ogorc wesi, am SemTxvevaSi batonTa yovelma momdevno Taobam unda<br />
xelaxla daadasturos ama Tu im ymis azatoba.<br />
azati, zemoTnaxsenebi silagaZeebisgan gansxvavebiT ar ixdian<br />
mxolod begarisa da gadasaxadebis nawils. zogierT SemTxvevaSi, azatis<br />
gadasaxadi mebegrisaze metia. azatis mebegrisgan ganmasxvavebeli<br />
mTavari niSani isaa, rom azati ar ixdis Roris gadasaxads _ Roris<br />
gadasaxadi saTakilo gadasaxadad iTvleboda. azati mebegreTa klasidan<br />
gamosulad iTvleboda da nelnela uaxlovdeboda aznaurobas. azatis<br />
ojaxi, miuxedavad glexTa Soris dawinaurebulobisa, valdebuli iyo<br />
batonis ojaxSi Sina-yma gaegzavna. Tumca, am wodebis Sinayma mZime<br />
samuSaoebs ar asrulebda, ar Toxnida, ar Tesavda, tvirTs ar ezideboda<br />
da a.S. azati miRebuli kaci iyo batonis karze da mas batonTan<br />
miesvleboda kidec (13, 102).<br />
leCxumSi, azatTa wodeba XIX saukunSi batons uxdis: saukeTeso<br />
Zroxas, Rvinos da marcvleuls or weliwadSi erTxel. zogierTi azati,<br />
im wells, rodesac igi ganTavisuflebulia gadasaxadisgan, valdebulia<br />
batons miuyvanos Txa an cxvari, miutanos Rvino da marcvleuli (13, 103).<br />
azatis movaleobaa batonis xleba, Sikrikoba. leCxumSi samegrelosgan<br />
gansxvavebiT, azatis movaleobSi batonis gamaspinZleba ar Sedioda.<br />
batonis stumrobis SemTxvevaSi azati valdebulia saCuqari miarTvas<br />
batons. leCxumeli azatebi ixdian saurs (gadasaxadi romelic dadians<br />
ekuTvnoda). samegreloSi azati saurisgan ganTavisuflebuli iyo (13, 103).<br />
XIX saukunis bolosTvis leCxumSi da mis momijnave Qqvemo svaneTSi<br />
341 komli saxazino glexebi yofilan da isini leCxumis mazris 31<br />
sofelSi cxovroben (98, 163). sami komli saxazino glexebi qvemo svaneTis<br />
or sofelSi cxovrobda, danarCeni ki leCxumis soflebSi. glexTa am<br />
kategorias Seadgendnen yofili saeklesio glexebi, agreTve isini vinc<br />
saglexo reformamde memamuleebisgan Tavis gamosyidva moaxerxes da<br />
umiwawyloebi/ukanonodSobilebi. amaTgan saxazino glexebSi yvelaze<br />
bevri 278 komli yofili saeklesio glexebi arian, romlebic adre<br />
sacagerlos ekuTvnodnen da saeklesio qonebis saxelmwifod qonebad<br />
gamocxadebis Semdeg saxazino glexebad iqcnen. samocdaori komli<br />
reformebamde memamulisgan Tavdaxsnili glexebi arian da maT saxazino<br />
72
glexebisgan is gamoarCevs, rom isini saerTood ar sargebloben<br />
saxelmwifo miwebiT. saxazino glexebSi sakuTrebis armqoneTa<br />
(ukanonodSobilTa) raodenoba Zalian mcirea _ XIX saukunis meore<br />
naxevris monacemebiT aseTi mxolod erTi komlia. saxazino glexebSi<br />
Sedioda sofel lailaSis mkvidri, adre eklesiisTvis naCuqari<br />
ebraelebis rva komli, romelTa saqmianobac saxazinio glexTa siaSi<br />
gadasvlamde da mis Semdegac vaWroba iyo da amitomac maT qoneba patara<br />
miwis nakveTi da savaWro duqani Seadgenda (98, 163).<br />
leCxumSi, gvianfeodalur xanaSi da ruseTis mmarTvelobis<br />
periodSic, sazogadoebis erT-erTi Seadgeneli nawili iyo vaWarTa fena.<br />
vaWrobis ganviTarebas leCxumis mdebareoba uwyobda xels _ es kuTxe<br />
mdebareobda im gzis SuaSi, romliTac mezobeli mTielebi<br />
ukavSirdebodnen imereTisa da samegrelos dablobebSi mdebare savaWro<br />
centrebs. SemTxveviTi araa, rom leCxumis sofel lailaSis bazrobis<br />
savaWro brunva aWarbebs mezobeli kuTxeebis xalxmravali bazrobebis<br />
Semosavals. XIX saukunis meore naxevris monacemebiT lailaSis bazrobis<br />
savaWro brunva 25_30 aTas maneTze meti iyo., xolo zugdidis, sujunis,<br />
orpiris, xobis, senakis da onis bazrobebze brunva 20-25 aTas maneTs ar<br />
aRemateboda (18, 182). lailaSSi adgilobrivi mosaxleobis garda<br />
savaWrod Tavs iyridnen svanebi, imerlebi, megrelebi, raWvelebi.<br />
lailaSis amgvarma savaWro daniSnulebam misi mosaxleobis socialuri<br />
da eTnikuri mravalferovneba gamoiwvia. savaraudod, lailaSs, rogorc<br />
erT-erT dawinaurebul savaWro centrs, araqarTuli warmoSobis vaWarTa<br />
yuradReba adreve unda mieqcia. pirveli cnoba, lailaSel vaWrebze XVIII<br />
saukunis meore naxevrisaa _ lailaSis mosaxle oTxi somexi vaWris<br />
ojaxs, kacia dadiani sairmis eklesias gadaucia mflobelobaSi (34; 29,<br />
31). XIX saukunis meore naxevrisTvis, aq ukve 50 komli ebraeli, 32 komli<br />
somexi da mxolod 12 komli qarTveli cxovrobs (101). lailaSis somxuri<br />
da ebrauli mosaxleobis umetesad vaWrebi iyvnen da isini lailaSis<br />
dasavleT nawilSi cxovrobdnen. soflis am nawils adgilobrivebi<br />
qalaqs uwodebdnen. `qalaq~ lailaSSi zamTris Tveebis garda, yovel<br />
orSabaTsa da paraskevs imarTeboda bazrobebi (97, 142). zamTarSi bazroba<br />
axalWalaSi imarTeboda. garda amisa, seqtembris TveSi didi bazroba<br />
73
imarTeboda cagerSi (18, 183; 3, 87). XIX saukunis miwuruls leCxumis<br />
administraciuli centri lailaSis nacvlad cageri xdeba, rac<br />
lailaSis qalaqur cxovrebas odnav akninebs, Tumca is kvlav inarCunebs<br />
leCxumis mazris mTavari savaWro centris funqcias.<br />
Cvens xelT arsebuli istoriuli sabuTebisa da wyaroebis, agreTve<br />
ruseTis mefis mmarTvelobisdroindeli cnobebi Tu mosaxleobis<br />
aRwerebi, leCxumis sazogadoebrivi yofis niuansebis metnaklebad<br />
srulad aRqmis saSualebas iZleva. es kuTxe politikur asparezze<br />
adreul Sua saukuneebSi Cndeba, Tumca imdroindeli cnobebis simwire<br />
sazogadoebivi yofis Sesaxeb warmodgenis Seqmnis saSualebas ar iZleva.<br />
aseve cotaa informacia ganviTarebuli Suasaukuneebis leCxumis<br />
sazogadoebrivi cxovrebis Sesaxeb. gvianSuasaukuneebis istoriuli<br />
sabuTebi wina periodebTan SedarebiT mravladaa da ZiriTadad maTze<br />
dayrdnobiTaa mosaxerxebeli leCxumis sazogadoebriv struqturaze,<br />
socialur sakiTxebze saubari.<br />
gvianSuasaukuneebis leCxumis sazogadoeba feodaluria da Tavisi<br />
ganviTarebiTa da sazogadoebaSi arsebuli urTierTobebiT ZiriTadad<br />
dasavleT saqarTvelos kuTxeTa analogiuri urTierTobebis msgavsia.<br />
mTavari gansxvaveba dasavleT saqarTvelos sxva kuTxeebTan SedarebiT<br />
leCxumSi gansakuTrebiT gandidebuli, damoukidebeli da centralur<br />
xelisuflebasTan mebrZoli saTavadoebis ar arsebobaa. albaT esaa<br />
mizezi imisa rom vaxuSti da ioane batoniSvili leCxumSi TavadTa fenis<br />
arsebobas ar adastureben. gvianSuasaukuneebisa da Semdgomi xanis<br />
istoriuli wyaroebis mixedviT leCxumis mosaxleobis zeda fenas<br />
Seadgenen Tavadebi da aznaurebi, qveda fenas ki glexebi. glexTa fena<br />
oTx ZiriTad kategoriad (azatebi, msaxurebi, moinaleebi da mojalabeebi)<br />
iyofa. glexTa mdgomareoba, sxva kuTxebis glexTa yofis msgavsia da<br />
umniSvnelo niuansebiT gansxvavdeba. aznaurTa da molaSqre msaxurTa<br />
fena Sua saukuneebis miwuruls sakmaod mZlavria da samxedro<br />
TvalsazrisiT dasavleT saqarTvelos masStabiT erT-erTi saukeTesoa.<br />
leCxumis erTgvari satranzito mdebareoba da am gzebis makontrolebeli<br />
cixeebis simravle damatebiTi faqtori iyo, romelic am kuTxeSi<br />
aznaurTa da msaxurTa fenis siZlieris ganapirobebda. leCxumis<br />
74
safortifikacio qseli da Sida gzebi soflebis ganlagebasac<br />
gansazRvravda _ yvela didi soflis maxloblad dgas cixe da gadis<br />
Sida Tu sxva kuTxeebTan damakavSirebeli gzebi.<br />
samegrelos samTavros, romlis SemadgenlobaSi iyo leCxumi XIX<br />
saukunis Sua wlebSi, ruseTTan SeerTebis Semdgom Seicvala<br />
sazogadoebrivi urTierTobebic. ruseTis mefis mmarTvelobis mier<br />
gauqmebuli iqna batonymuri urTierToba, ramac sazogadoebrivi<br />
urTierTobebis axal formebis Camoyalibeba gamoiwvia.<br />
75
$ 2 leCxumis mosaxleoba da migraciuli procesebi<br />
leCxumis mdebareobis Taviseburebebi am kuTxis mosaxleobis<br />
demografiul viTarebazec aisaxa. istoriuli da demografiuli<br />
monacemebiT leCxumSi ucxo, araqarTuli eTnikuri jgufebis gansaxleba<br />
ar dasturdeba. leCxums CrdiloeTidan svaneTi, samxreTidan imereTi,<br />
dasavleTidan samegrelo da aRmosavleTidan raWa esazRvreba. leCxumi am<br />
oTxi kuTxis mcxovrebTa gansaxlebis da am kuTxebis mosaxleTaTvis<br />
damaxasiaTebeli tradiciebis urTierTSerwymis adgilia.<br />
leCxumi mTiswineTia da mas iseve, rogorc mTianeTs axasiaTebs<br />
migraciebi. mTasTan SedarebiT mTiswineTi ufro mWidrodaa dasaxlebuli,<br />
ekonomikuradac ufro Zlieria da Warbmosaxleobis problemac naklebad<br />
awuxebs. Tumca mTasTan SedarebiT barSi ganlagebul politikurkulturul<br />
da ekonomikur centrebTan siaxlove mTiswineTis<br />
mosaxleobis aqtiur migraciul qcevas iwvevda. leCxumi Tavisi<br />
mdebareobis gamo migraciul procesebSi erTgvari tranzitis funqciasac<br />
Seasrulebda. eTnografiuli da istoriuli wyaroebis mixedviT SeiZleba<br />
iTqvas rom leCxumSi umetesad svaneTis Warbi mosaxleoba poulobda<br />
svaneTTan SedarebiT momgebian saarsebo pirobebs da ikavebda Tavis mxriv<br />
barSi gadasaxlebul leCxumelTa adgils.<br />
sainteresoa vin iyvnen es migrirebuli leCxumelebi? ra wodebisa<br />
da ra profesiis iyvnen isini? savaraudoa, rom feodalur xanaSi<br />
leCxumidan gadasaxlebulTa umetesoba aznaurTa da msaxurTa<br />
warmomadgenlebi unda yofilyvnen. msaxurTa da aznaurTa didi nawilis<br />
profesia samxedro samsaxuri iyo. savaraudod barSi mimdinare samxedro<br />
procesebi, politikuri centrebisTvis saWiro samxedro kadrebze<br />
moTxovna mTis da gansakuTrebiT mTiswineTis mosaxleobas izidavda.<br />
garda amisa, leCxumeli molaSqreebis sapatio movaleoba imereTis mefis<br />
xleba da piradi dacva iyo da bunebrivia am TvalsazrisiTac leCxumel<br />
molaSqreebs axlo nacnoboba akavSirebdaT politikur mmarTvelebTan,<br />
axlodan icnobdnen barad cxovrebis TiTqmis yvela niuanss, rac maTTvis<br />
SemdgomSi barSi Camosaxlebas aadvilebda.<br />
76
SesaZlebelia, rom dasavleT saqarTvelos barSi svanuri<br />
warmomavlobis gvarebi (devdariani, maWavariani da sxva) meomris<br />
profesiis mqoneTa barSi Casaxlebis Semdeg Cndebian. amgvar migracias ki<br />
SesaZloa gzad `tranzitad~ leCxumi gaevlo _ svani/mTieli<br />
molaSqreebi Tavdapirvelad svaneTidan leCxumSi saxldebodnen, Semdeg<br />
ki isini ufro dawinaurebuli kuTxeebisken ikvlevdnen gzas. am azris<br />
dasamtkiceblad CiqvanTa da asaTianTa istoriac gamodgeba: Ciqvanebi<br />
calmogvi (mesame xarisxis), mdabio aznaurebi svaneTis mosaxleni<br />
yofilan Semdeg sofel gordSi dasaxlebulan, bolos ki odiSSi<br />
gadaunacvliaT da iq samTavros dinastiis damxoba da taxtis xelSi<br />
Cagdebac mouxerxebiaT. garda amisa, gvianSuasaukuneebis miwuruls<br />
samegreloSi Cndeba maTi gvareulobis saTavado, saCiqvano (70, 309)<br />
asaTianTa Tavidan svaneTSi mosaxleobis sabuTebi mravlad gagvaCnia.<br />
isini, XVIII saukuneSi leCxumSi Tavaddebian da amave dros gvxvdebian<br />
guriaSi da imereTSi, sadac mmarTvel wreebTan sakmaod axlo<br />
urTierTobebi aqvT. aseTive migrirebul aznaurul gvars unda<br />
ekuTvnodes qvarianic. savaraudod svanuri warmoSobis am gvaris<br />
warmomadgenlebi leCxumis garda gvxvdeba odiSSi da imereTis samefo<br />
karze da saeklesio marTvelobaSic.<br />
leCxumis mosaxleobaSi umetes gvarebs dRemde Semounaxavs<br />
gadmocemebi sakuTari gvaris warmoSobis Sesaxeb, rac saSualebas<br />
gvaZlevs sxva da sxva kuTxeebidan leCxumSi mosaxleobis Sesvladamkvidrebas<br />
da agreTve leCxumelTa gadasaxlebas vadevnoT Tvali.<br />
gvarTa warmomavlobis Sesaxeb gadmocemebis mixedviT mravali gvari<br />
romelic dRes leCxumSi saxlobs svanuri warmoSobisaa. aseTebia: gugava,<br />
muSkudiani, gasviani, bendeliani, liparteliani, zalkaliani, baxsoliani,<br />
cxvediani, xvadagiani, Cxetiani, gurguCiani, gvidani, gviSiani, gelovani,<br />
asaTiani, svaniZe, xabuliani, saRinaZe, Carkviani, kopaliani, TuTisani,<br />
jamburiZe, daviTuliani, janxoTeli, murcxvalaZe, Skubuliani,<br />
RoReliani, lakvexeliani, Wabukiani, ambrolani da sxva.<br />
sainteresoa am gvarTa leCxumSi gadmosaxlebis droebi. zemoT<br />
CamoTvlil gvarTa umetesoba XVI-XVII saukuneSi leCxumSi saxlobs, rac<br />
dasturdeba saeklesio sabuTebSi maTi moxseniebiT. aRsaniSnavia isic rom<br />
77
am gvarTa mniSvnelovani nawili XII-XIV saukuneebSi svaneTis mkvidria.<br />
leCxumSi mosaxle ramdenime gvari (gugava, gviSiani, xabuliani) dResac<br />
cxovrobs svaneTSi. zemoTCamoTvlil gvarTa svanur warmoSobas isic<br />
cxadyofs rom zogierTi gvari mniSvnelovan dResaswaulebze salocavad<br />
dResac svaneTSi, savaraudod maTi gvaris fuZis xatSi dadis.<br />
sainteresoa mTxrobelTa komentari gviSianebisa da mukbanianebis<br />
svaneTidan gadmosaxlebis Sesaxeb _ `babuebsac ki ar axsovT magaT<br />
Camosvlao~. babuebis TaobaSi, mTxroblisgan albaT sami oTxi Taoba<br />
igulisxmeba. anu mTxrobeli gulisxmobda rom babuebis (ori TaobiT wina<br />
xalxi) maxsovrobaSic ki aravin iyo iseTi vinac am gvarebis Camosaxlebas<br />
Seswreboda (27, 10). sayuradReboa, agreTve mTxrobeli s. megrelis<br />
komentari _ Txrobis bolos igi aRniSnavs: ` amis Semdeg gamravlebulan<br />
gurguCianebi (sof. orbelSi) da Cven da magaT gansxvaveba aRar gvaqvs, ise<br />
varT (27, 8). Aam komentaridan Cans, rom xalxuri warmodgeniT<br />
gurguCianebis Camosvlis periodSi leCxumSi gansxvavebuli eTnikuri<br />
garemoa, anu gurguCianebi svanurenovani garemodan qarTulenovanSi<br />
xvdebian da raRac drois Semdeg mTlianad leCxumeldebian.<br />
aRsaniSnavia, rom svanuri warmoSobis gvarebi mravalricxovnebiT<br />
gamoirCeva _ 1904 wlis monacemebiT: kopalianebi _ 122 ojaxia,<br />
axvledianebi _ 111, svaniZeebi _ 80, asaTiani _ 62, goleTiani da<br />
muSkudiani _ 60-60 ojaxi. Svil _ ze da Ze _ ze damTavrebuli gvarebi ki<br />
SedarebiT mcirericxovania _ silagaZe _ 88 ojaxi, fruiZe _ 63, CakvetaZe<br />
_ 52, yuraSvili _71, mamardaSvili _ 36. vfiqrobT, rom svanuri gvarebis<br />
mravalricxovneba, toponimika da sxva faqtebi leCxumSi svanTa pirvel<br />
mosaxleobas adasturebs. TviT is rom yvelaze didi leCxumuri gvaris,<br />
kopalianebis sacxovrisi sofeli Cqumi, jonoulis xeobaa anu is<br />
adgilebi sadac legendis mixedviT pirveli leCxumlebi unda<br />
vivaraudoT, mniSvnelovani faqtia (27, 11). Tu davakvirdebiT leCxumisa da<br />
qvemo svaneTis mosazRvre mosaxleobas, aq svanuri warmomavlobis gvarebi<br />
mravloben, xolo raWisa da imereTis momijnave soflebSi ZiriTadad<br />
qarTuli warmoebis gvarebia.<br />
yuradRebas iqcevs is faqti, rom leCxumSi mosaxle svanuri<br />
warmomavlobis gvaris xalxi, romlebic regionis mosaxleobis TiTqmis<br />
78
naxevars Seadgens svanurad ar laparakobs. dRes leCxumSi Rrma<br />
moxucebulsac ki ar axsovs, rom Tugind Sida saojaxo ena svanuri<br />
warmoSobis gvarTa ojaxebSi svanuri yofiliyos. Tumca amgvar faqts<br />
adasturebs T. mibCuani (50, 164). Ffrangi mogzauri Sardeni ki ambobs rom<br />
leCxumi dadianis samefoSi Semavali svanebiT dasaxlebuli samTavroao<br />
(75, 248). g. gasvianis mosazrebiT leCxumis mosaxleobis qarTizacia mTeli<br />
Sua saukuneebis manZilze grZeldeboda (19, 192). Tumca es azri Zneli<br />
gasaziarebelia, ufro sworad ki TiTqmis eWvgareSe SeiZleba iTqvas rom<br />
gaerTianebuli saqarTvelos daqucmacebis Semdeg da gansakuTrebiT<br />
imereTis samefos SinaaSlilobis periodSi (XVII-XVIII saukuneebi) baris<br />
regionebidan leCxumis mosaxleobis qarTizaciis procesisTvis<br />
xelisSemwyobi kulturuli, socialuri da ekonomikuri pirobebi<br />
namdvilad ar arsebobda da Sesabamisad es procesic<br />
gvianSuasaukuneebidan gacilebiT adrea damTavrebuli.<br />
leCxumur gvarTa svanuri gvarebisTvis maxasiaTebeli –ian(-an)<br />
sufiqsiT nawarmoebi gvarebis mciredi nawili ar aris svanuri<br />
warmoSobis. qomeTianebis Ziri gvari qomeTavaa, laWyepianisa naWyebia,<br />
leTodianisa Todia, burjalianisa burjanaZe.<br />
Mmegruli warmoSobisad Tavs miiCneven: WiRvariebi, mandariebi,<br />
futkaraZeebi, fruiZeebi, miqaZeebi, megrelebi, RurWumaliZeebi,<br />
leSkaSelebi.<br />
leCxumSi imereTidan mosulebad iTvlebian: kvirikaSvilebi,<br />
mamardaSvilebi, beniZeebi, xurciZeebi, xecurianebi, janaZeebi, abaSiZeebi,<br />
janeliZeebi, kuxalaSvilebi.<br />
CakvetaZeebi aWaridan, xolo giorbeliZeebi da kopalianTa nawils<br />
guriidan mosulebad iTvlebian. aWaras (an mesxeTs) ukavSireben sakuTar<br />
warmoSobas iremaZeebin da kenWaZeebi. mesxuri warmomavlobisad Tvlian<br />
Tavs arjevaniZeebi.<br />
leCxumSi raWidan gadmosaxlebuli arian mowoneliZeebi, arCvaZeebi,<br />
nemsiwveriZeebi, gzobavebi, kekutiebi, giorgobianebi, vaCaZeebi, goderiZeebi<br />
da sxva.<br />
leCxumidan migrirebulTa gvarebi unda iyos oyroSiZe<br />
(oyureSliZe), SilakaZe, silogava, silagava, Takverelia, romelTa<br />
79
migracia ukeTesi saarsebo wyaros Zieba, leCxumSi sakmaod gavrcelebuli<br />
sxva kuTxeebSi `samojamagireod~ siaruli, feodalTa mier ymebis sxva<br />
kuTxeebSi gasxvisebis Sedegi unda iyos.<br />
yvelaze adrindeli wyaro romlSic CamoTvlilia leCxumSi<br />
macxovrebelTa gvarebi XVI saukunis miwurulisaa. Aam sabuTis mixedviT,<br />
cageris saepiskoposos kuTvnil glexTa gvarebia: gugava(wyaroSi<br />
moxseniebulia guguva), museliani, laSarava, laWyepiani, mucxvatilaZe,<br />
Soviani, goCiani, goxiani, cvariani, qoqoziani, silagaZe (silakaZe), svaniZe,<br />
goleTiani, maRriani, gabadaZe, xutunaSvili, bedmonaSili, yruaSvili,<br />
gabrielaSvili, giorgobiani, cxvediani, CakutaZe (CakvetaZe,) sivsive,<br />
muSkudiani, mamardaSvili, giorgberiZe(giorbeliZe), qarselaZe,<br />
ugrexelaSvili (ugrexeliZe) (23, 374-380). Aam gvarebidan cameti svanuri<br />
warmoSobisaa, erTi megruli danarCeni cxridan, romlebic -Ze da _Svili<br />
sufiqsiTaa nawarmoebi erTi imereTidan, erTi guriidan da erTic<br />
aWaridan wamosulad iTvleba. Semdgomdroindel wyaroebSic gvarebis<br />
warmoSobis mixedviT urTierTSefardeba TiTqmis Tanabaria. aseTive<br />
mdgomareobaa dResac, im gansxvavebiT rom qarTulenovani gvarebisaTvis<br />
maxasiaTebeli _Ze da _Svili formis gvarebma da megruli warmoSobis<br />
gvarebma SedarebiT imates.<br />
Zneli saTqmelia Tu ratom xdeboda zogierTi svanuri warmoSobis<br />
leCxumSi gadasaxlebulTaTvis axali gvaris svanurisTvis<br />
aratradiciuli sufiqsi _Ze- Ti warmoeba(mucxvatilaZe, svaniZe, saRinaZe).<br />
erTaderTi rac SeiZleba vifiqroT isaa, rom es gvarebi leCxumSi maSin<br />
Camosaxldnen roca leCxumSi ukve sufTa qarTulenovani garemo iyo.<br />
Tumca amave periodSi vxvdebiT megruli warmoSobis gvars (laWyepianinaWyebia),<br />
romelic svanurisTvis maxasiaTebeli -ian sufiqsiTaa<br />
nawarmoebi. svanuri sufiqsiT arasvanur gvarTa warmoebis faqtebs albaT<br />
Semdgom periodSic eqneboda adgili – aseTia burjalianTa gvaris<br />
warmoSoba burjanaZeebisgan. r. TofCiSvilis mier gamokiTxuli (XX s-is<br />
oTxmociani wlebi) mTxroblis, oTxmocdaSvidi wlis estate<br />
burjalianis TqmiT maTi gvaris leCxumSi damkvidrebidan, misi CaTvliT<br />
eqvsi Taobaa gasuli (27, 14). Eeqvsi Taoba saSualod orasi weli unda<br />
miviCnioT da arc estate burjalianis cnobaSi unda SevitanoT eWvi,<br />
80
adgan leCxumSi dResac ki bevrma icis Tavisi ojaxis wina Taobebis<br />
saxelebi da saqmianoba. amgvari maxsovroba wina Taobebisa xuT-eqvs<br />
Taobas, zog SemTxvevaSi ki ufro metsac swvdeba.<br />
leCxums, Tavisi sameurneo da savaWro potencialiT, rac misi<br />
geografiuli mdebareobiT, klimatiTa da niadagis vargisianobis<br />
xarisxiT iyo ganpirobebuli, istoriis garkveul periodebSi Sesabamisi<br />
mosaxleobis raodenobis Senaxva-gamokveba SeeZlo. rogorc zemoT<br />
aRvniSneT, leCxumi ekonomikurad ufro Zlieria mTis regionebze, magram<br />
misi SesaZleblobebi mainc SezRudulia da bunebrivia aqac arsebobs<br />
Warbmosaxleobis problema. imis gasarkvevad Tu ramdenad ganapirobebda<br />
leCxumidan migracias Warbi mosaxleobisTvis sacxovrebeli pirobebis<br />
ukmarisoba, ramdenadac SesaZlebelia Tvali unda gadavavloT leCxumis<br />
istoriul demografias.<br />
adre da ganviTarebuli Sua saukuneebis leCxumis demografiaze<br />
mxolod arqeologiuri masaliTa da arqiteqturuli Zeglebis<br />
simravliTa da istoriul wyaroebSi iSviaTi cnobebis mixedviT Tu<br />
vimsjelebT. adre SuasaukuneebSi egrisis samefoSi leCxumis calke<br />
samTavrod arseboba gvafiqrebinebs, rom leCxumi im periodisTvis<br />
dawinaurebuli kuTxea da Sesabamisad maSindeli sameurneo ganviTarebis<br />
Sesaferisad maqsimalurad iyo dasaxlebuli. leCxumSi, Semdgom xanebSic<br />
stabiluri demografiuli mdgomareoba unda yofiliyo, raSic<br />
gvianfeodaluri xanis, ruseTis mmarTvelobis droindeli da XXsaukunis<br />
pirveli naxevris mdgomareobis analizic gvaCvenebs.<br />
pirveli cnoba romelic SeiZleba LleCxumis demografiis<br />
ricxobrivi SefasebisTvis gamoviyenoT XVII saukunis meore naxevrisaa (40,<br />
49). Ees cnoba antioqiis patriarq makars ekuTvnis, romelic gadmogvcems<br />
cagereli episkoposis cnobebs, romlis mixedviTac cageris eparqias anu<br />
svaneTs (gansazRvreba cageris eparqiisa aSkarad mcdaria), romelic<br />
samoci soflisgan Segdeba SeuZlia Tormeti aTasi molaSqris gamoyvanao.<br />
TviT soflebSi minimum oTxasi komlia, aris iseTi soflebi sadac 600<br />
komli cxovrobso. informaciis mcdaroba iqidanac Cans rom leCxumSi da<br />
svaneTSi ar arsebobs iseTi soflebi sadac eqvsasi Tugind oTxasi<br />
komlis Tanacxovreba iqneboda SesaZlebeli. antioqiis patriarqs,<br />
81
omelic XVII saukunis meore naxevarSi orjer imyofeboda<br />
saqarTveloSi, cageris episkoposma albaT misi samwysos TiToeul TemSi<br />
macxovrebel komlTa raodenoba dausaxela. rogorc cnobilia, cageris<br />
saepiskoposo am dros leCxumsa da dRevandel qvemo svaneTs moicavda.<br />
cageris saepiskoposos teritoriaze, am droisaTvis sami-oTxi Temis<br />
arseboba SeiZleba vivaraudoT. erTi TavisTavad qvemo svaneTisa iqneboda<br />
danarCeni sami Temi/ mikroregioni leCxumSi unda arsebuliyo (I. leCxumis<br />
seris, lajanuris xeobis da sarewkelamde leCxumis soflebi,<br />
II.sarewkeladan gordamde, III. sainasariZeo- rionis xeobis soflebi da<br />
kldedaRmarTi.) amgvari varaudis SemTxvevaSi leCxum-qvemo svaneTis<br />
mosaxleoba cageris episkoposis cnobiT sul mcire 1.600 komlia, xolo<br />
Tu saSualo maCvenebels (500 komli TiToeul TemSi) aviRebT mosaxle<br />
komlTa raodenobis gasarkvevad, gamodis rom XVII saukunis bolosTvis<br />
leCxumSi da qvemo svaneTSi 2000 komlamde cxovrobda. cagereli<br />
episkoposisAam cnobidan leCxumis mosaxleobis gansazRvras isic<br />
arTulebs rom SesaZloa, cagereli episkoposis samwyso zemo svaneTis<br />
raRac nawilsac moicavda. aseT SemTxvevaSi cagerelis informacia,<br />
eparqias Tormeti aTasi meomris gamoyvana SeuZliao, arareaeluri ar<br />
Cans da esec im SemTxvevaSi Tu qudze kaci gamovidoda salaSqrod.<br />
antioqiis patriarqisa da cagerelis es cnoba miT ufro saeWvoa gaxdeba<br />
Tu amave drois dasavleT saqarTvelos mosaxleobis raodenobas<br />
SevadarebT. lambertis cnobiT samegreloSi 30 000 molaSqrea, xolo<br />
Sardenis 1672 wlis cnobiT samegreloSi sul raRac 20 000 mamrobiTi<br />
sqesis macxovrebelia da maT mxolod oTxiaTasze odnav meti jariskacis<br />
gamoyvana SeuZliaTo. lamberti oci weli cxovrobda samegreloSi da<br />
mis cnoba sarwmunod unda miviCnioT. rogorc Cans, misi cnobidan sami<br />
aTeuli wlis manZilze samegrelo verandeboda da am faqts kidec<br />
afiqsirebs Sardeni: igi mosaxleobas klebis mizezad gauTavebel<br />
Sinaomebsa da didebulTa mier glexebis da tyveTa syidvas asaxelebs.<br />
mosaxleobis klebis ganmsazRvreli es faqtorebi leCxums samegreloze<br />
naklebad unda Sexeboda. SesaZloa, leCxumel didebulTa da maTi<br />
samxedro Zalis rolis gazrda samegreloSi da mTlianad dasavleT<br />
saqarTveloSi swored barSi mosaxleobisa da samxedro potencialis<br />
82
Semcirebas davukavSiroT. lambertis, Sardenisa da antioqiis<br />
patriarqisadmi miwodebuli cnobebidan SeiZleba vivaraudoT, rom<br />
Tormeti aTasi molaSqris gamoyvana cagerel episkoposs mxolod<br />
erTaderT SemTxvevaSi SeeZlo _ rogorc XVII saukunis meore naxevris<br />
saeklesio sabuTebidan Cans cagereli episkoposi, gabriel Ciqvani<br />
erTdroulad ori saepiskoposos, Wyondidisa da cageris<br />
saepiskoposoebis mmarTvelia, misi gavlena savaraudod mTels<br />
samegrelosa da leCxums swvdeba. antioqiis patriarqisave cnobiT<br />
svanebis ori nawili imereTis mefis kuTvnilebaa xolo erTi dadians<br />
emorCilebao. Tumca Tu gaviTvaliswinebT imdroindel situacias, sadac<br />
politikuri gavlenis sferoebi uswrafesad icvleba da imasac<br />
davamatebT rom erT-erTi yvelaze warmatebuli da stabiluri<br />
xelisufalni asparezze axladgamosuli Ciqvanebi (gabrieli da misi Zma<br />
kacia) arian, advilad dasaSvebia rom cagerel episkoposs, gabriel<br />
Ciqvans `Tavisad~ mieCnia odiSi, leCxumi da svaneTis garkveuli nawili<br />
da am kuTxeTa molaSqreebis raodenoba miewodebina patriarqi<br />
makarisTvis. yovel SemTxvevaSi, imisda miuxedavad es cnobebi<br />
gadaWarbebulia Tu ara, maTi meSveobiT SeiZleba vTqvaT rom leCxumi am<br />
dros kargad aTvisebuli da dasaxlebulia.<br />
s. kakabaZis gamoTvlebze dayrdnobiT q. muSkudiani varaudobs, rom<br />
ganviTarebul da gvian SuasaukuneebSi leCxumis mosaxleoba mkveTr<br />
cvalebadobas ar ganicdida _ s. kakabaZis gamoangariSebiT XVII-XVIII<br />
saukuneSi komlTa raodenoba TiTqmis igivea rac XIII saukuneSi,<br />
monRolTa batonobis dros. SesaZloa es sinamdviles Seeferebodes,<br />
Tumca q. muSkudianis gaangariSebebi mcdarad migvaCnia: gaangariSebebi<br />
monRolTa mier mosaxleobis aRweris mixedviTaa gakeTebuli; leCxumi<br />
monRolTa mier dumnebad dayofili saqarTvelos erT-erT dumnad aris<br />
miCneuli da radganac dumnebs metnaklebad Tanabari laSqari gayavdaTo<br />
monRolTa armiaSi, leCxumeli molaSqreebis ricxvic 90 000-is<br />
(monRolTa mier saqarTvelodan gasawvevi molaSqreTa ricxvi) mervedi,<br />
e.i. 11 000-mde iqnebodao (54, 45). Semdeg, argumentebis gareSe, mocemulia<br />
XIII saukuneSi leCxumSi mosaxle komlTa raodenoba (4050). komlSi<br />
saSualod 5 sulia naangariSebi da amgvarad leCxumis mosaxleoba<br />
83
monRolTa batonobis periodSi 20250 suliTaa gansazRvruli (54, 45). Q.<br />
muSkudianis gaangariSebebi ra Tqma unda arasworia, Tumca misi<br />
mosazrebis (XIII saukunisa da XVI saukunis leCxumis mosaxleobis<br />
TiTqmis igiveobis Sesaxeb) dasturad qveviT davinaxavT leCxumis<br />
mosaxleobas maincadamainc didi mateba an kleba ar axasiaTebs, SeiZleba<br />
iTqvas rom am kuTxeSi mTisa da mTiswineTis sxva kuTxeebTan SedarebiT<br />
demografili situacia stabilurobiT gamoirCeva. molaSqreTa<br />
ricxovnobasTan dakavSirebiT sainteresod gveCveneba XVIII saukuneSi<br />
dadianis jarSi leCxumelTa ricxvis da monRolTa armiaSi am kuTxidan<br />
gasawvevTa savaraudo raodenobis TiTqmis Tanabroba _ XVIII saukunis<br />
meore naxevarSi leCxumelTa raodenoba dadianis jarSi 2000-mdea (s.kakab,<br />
1920). TiTqmis amdenive unda iyos monRolTa laSqarSi leCxumidan<br />
gasayvan meomarTa ricxvic _ cnobilia rom monRolebis mier dumnebad<br />
dayofis Semdeg dasavleT saqarTveloSi ori dumani Camoyalibda: erTs<br />
cotne dadiani Tavkacobda, meore dumans ki raWis erisTavi ufrosobda,<br />
romelsac `raWis erisTavTa da yovelTa imeris samefos~ (58,JamTa aRmw.<br />
207-208; 61, saq.ist.1959 227-228) laSqris gayvana evaleboda. Tu vivaraudebT<br />
rom, leCxumi raWis erisTavisadmi rwmunebuli dumnis TiTqmis meeqvsedi<br />
(savaraudod raWis erisTavis dumanSi unda Sesuliyo raWa, leCxumi,<br />
imereTi da qvemo svaneTi) iyo, gamodis rom leCxumidan monRolebs 1800-<br />
1900 molaSqre gayavda. Tumca am mimarTulebiT msjelobisas TvalSi<br />
sacemia aSkara Seusabamoba _ Tu monRolebs cxra komlidan erTi meomari<br />
gayavdaT, maSin leCxumis mosaxleoba XIII saukuneSi minimum 15-16 aTasi<br />
komli yofila rac ararealuria.<br />
s. kakabaZis gamoTvliT XVII saukunis Sua xanebisTvis imereTis<br />
mosaxleoba 16 280 komli unda yofiliyo da radgan leCxumi im<br />
droisTvis jer kidev ar iyo dadianisa da imereTis mefis sacilo<br />
regioni, leCxumis mosaxleoba imereTis mosaxleobaSi igulisxmeba.<br />
leCxumis mosaxleobis raodenobis Sesaxeb XVIII saukunis<br />
ganmavlobaSi mxolod varaudi SeiZleba gamoiTqvas. guldenStedtis<br />
cnobiT 1772 wlisTvis odiSis samTavroSi mTlianad 14 000 komlia.<br />
odiSis samTavroSi Sedis leCxumic, romlis mosaxleoba guldenStedtis<br />
cnobiT 4000 komlia. raWas guldenStedisve cnobiT am dros 5 600 meomris<br />
84
gamoyvana SeuZlia, xolo svaneTis mosaxleobis raodenoba 5000<br />
komlamdea. s. kakabaZes es cnoba gadaWarbebulad miaCnia da leCxumisa da<br />
samegrelos teritoriebis urTierTSefardebis safuZvelze askvnis rom<br />
samegreloSi 10 000 komlis arsebobis pirobebSi leCxumis mosaxleoba<br />
unda yofiliyo 1800 komli (radgan leCxumis teritoria odiSis<br />
samTavros 18% Seadgenda.) (40, 47). leCxumis mosaxleobis gamoTvlisTvis<br />
meore kriteriumad, s. kakabaZe odiSis jarSi leCxumelTa procentul<br />
raodenobas iRebs da am gamoTvlidan gamodis rom leCxumSi 5 000 komli<br />
unda yofiliyo (40; 47) (leCxums odiSis samTavros jaris 1/3 gamohyavda<br />
da Tu odiSs 10000 komli mosaxleoba hyavda, leCxumSi 5 000 komls<br />
vRebulobT). Tumca s. kakabaZe leCxumSi mcxovreb komlTa raodenobis<br />
sarwmuno ricxvad mainc 1800 miiCnevs. marTlac Zneli warmosadgenia<br />
Tugind aqtiuri migraciuli procesebis fonze, rom XVIII saukunis<br />
bolosTvis leCxumSi TiTqmis imdenive mosaxle yofiliyo ramdenic meoce<br />
saukunis Sua wlebSi _ XVIII saukuneSi lCxumSi komlSi 7-8 suli unda<br />
viangariSoT, gamomdinare iqidan rom 1864 wlis dasavleT saqarTveloSi<br />
Catarebuli kameraluri aRweris mixedviT komli saSualod 7,87 sulisgan<br />
Sedgeba (40, 45). gamodis, rom 4000 komlis arsebobis SemTxvevaSi XVIII<br />
saukunis bolos leCxumSi minimum 32 000 mosaxlea, e.i TiTqmis imdenive,<br />
ramdenic XX saukunis 20-40-ian wlebSi.<br />
rTulia ramdenadme swori varaudis gamoTqma leCxumis mosaxleobis<br />
raodenobaze da Cvenc mxolod miaxloebiTi gaangariSebebi unda<br />
gavakeToT. erT-erTi aseTi miaxloebiTi gaangariSebiT 1770 wlisaTvis<br />
leCxumis mosaxleoba 2000 komli unda yofiliyo (jaoSvili 1996: 48). mis<br />
mosazRvre raWaSi amave monacemebiT 4000 komlia, svaneTSi 1800, imereTSi<br />
15 800 da samegreloSi ki 10 000 (90, 48). XVIII saukunis meore<br />
naxevrisTvis rogorc gamokvlevebi gviCvenebs dasavleT saqarTvelos<br />
barSi komli saSualod 7,56 sulisgan Sedgeba, mTaSi ki 8,53 suls<br />
aerTianebs. Aaqedan gamomdinare leCxumis mosaxleoba 17 100(mTa), raWis<br />
34 100 (mTa), svaneTis 15 300 (mTa), samegrelos 75 600 (bari), xolo<br />
imereTis 119 400 sulisgan Sedgeba (90, 48)<br />
XIX saukunidan saqarTvelos kuTxeTa mosaxleobis dadgena ufro<br />
advili xdeba radganac mefis ruseTis mTavroba iwyebs mosaxleobis<br />
85
aRweras. Tumca leCxumis SemTxvevaSi aqac sirTulea: leCxumi<br />
samegrelos samTavroSi Semavali regionia da misi mosaxleobis Sesaxeb<br />
cnobebi calke ar arsebobs, is mocemulia samegrelos mosaxleobasTan<br />
erTad. Aase rom, am periodisTvisac leCxumis mosaxleobis dasadgenad<br />
SefardebiTi savaraudo gamoTvlebi dagvWirdeba.<br />
XIX saukunis pirvel meoTxedSi samegrelos mosaxleoba 106 400<br />
sulia (91, 62), 1832 wlis aRweriT ki 116 900 (91, 73). Tu odiSis samTavroSi<br />
leCxumis teritoriis procentul wils viangariSebT da am proporciebiT<br />
ganvsazRvravT mis mosaxleobas miviRebT, rom XIX saukunis dasawyisSi 19<br />
200 xolo 1832 wels 22 000 sulia (leCxumis teritoria odiSis samTavros<br />
18%ia). SesaZloa es cifrebi uzusto iyos, radganac Cven ar viciT Tu<br />
rogori sxvaoba iyos samegrelosa da leCxumis mosaxleobis bunebrivi<br />
matebis tempebsa da am ori kuTxis dasaxlebis simWidroves Soris. Tumca,<br />
savaraudoa rom gansxvavebebi mainca da mainc didi ar unda yofiliyo da<br />
leCxumis mosaxleobis maqsimumi 1832 wlisTvis savsebiT SesaZlebelia 22<br />
000 suli yofiliyo – leCxumis sameurneo pirobebi da ekonomikuri<br />
SeZleba am ricxovnobis mosaxleobis Sesanaxad sakmarisi unda<br />
yofiliyo.<br />
Mmosaxleobis aRwerebis mixedviT Cans rom dasavleT saqarTvelos<br />
barSi mosaxleoba 1832 wlidan 1865 wlamde swrafad matulobs, mTaSi<br />
(raWaSi), ki mateba zomieria(90, 76). zomieri unda iyos mosaxleobis mateba<br />
leCxumSic. mTis regionebis es erTgvari `CamorCena~, unda aixsnas<br />
migraciuli procesebiT, rac baris regionebSi ZiriTadad warmoebis<br />
ganviTarebis Sedegad warmoSobil sawarmoebSi mTis mosaxleobis<br />
Sromisunariani mosaxleobis dainteresebiT unda iyos gamowveuli.<br />
Semdgom periodSi, barSi kapitalizmis ganviTarebis kvalad mTis<br />
mosaxleobis migracia matulobs. Tumca es migraciebi demografiul<br />
suraTs radikalurad ver cvlis _ jer-jerobiT mTis regionebidan<br />
Sromisunariani (da reproduqciiuli) mosaxleobis nawili gaedineba. rac<br />
ra Tqma unda amcirebs reproduqciis dones, iwvevs mosaxleobis<br />
`daberebas~ da matebis tempebis Semcirebas. demografiuli suraTis<br />
Secvla mTis mosaxleobaSi sabWoTa mmarTvelobis Sua xanebs emTxveva da<br />
ZiriTadad ori TvalSisacemi faqtoriTaa gansazRvruli _ sabWoTa<br />
86
mmarTvelobis periodSi barSi ganlagebul qalaqebSi axladdaarsebulma<br />
fabrika-qarxnebma mTis mosaxleoba kidev ufro Zlierad miizida. garda<br />
amisa am periodSi moxda mosaxleobis gegmiuri da rogorc Semdgomma<br />
movlenebma gviCvenes gaumarTlebeli masiuri Casaxlebebi baris<br />
regionebSi. mTis mosaxleobisgan daclis ganmapirobebeli mesame<br />
faqtori, romelic moiTxovs saTanado kvlevebs, mTaSi arsebuli<br />
tradiciuli sameurneo yofis formebisa da saSualebebis moSla unda<br />
iyos. TavisTavad didi mniSvneloba unda hqonoda didi ojaxebis daSlis<br />
process, radganac mTisa da mTiswineTis mosaxleobis sameurneo yofis<br />
eqstensiuri (mTis pirobebSi) da mravaldargobrivi (mTiswineTSi) xasiaTi<br />
koleqtiur Sromas, e.i. didi ganuyofeli ojaxis resursebs moiTxovda.<br />
dResdReisobiT mTasa da mTiswineTSi mwvaved dgas demografiuli<br />
problema. arasakmarisi resursi, sasoflo-sameurneo savargulebis<br />
simcire da aqidan gamomdinare saarsebo saSualebebis deficiti mTisa da<br />
mTiswineTis mosaxleobis migraciis erT-erT mTavar mizezadaa miCneuli.<br />
migraciebis mizezad SeiZleba CaiTvalos gzebisa da komunikaciebis<br />
uqonloba (ekonomikuri da kulturuli centrebidan mowyveta) da<br />
stiqiuri ubedurebebi. es ukanaskneli leCxumSi ZiriTadad zvavebisa da<br />
mewyrebis saxiT gvxvdeba da umetes SemTxvevaSi soflis sxva adgilze<br />
gadanacvlebis an soflis romelime ubnis mosaxleobis usafrTxo<br />
adgilze gadasaxlebis mizezia. amgvari migraciebis kargi magaliTia sof.<br />
oyureSi _ soflis ganapiras, zubis cixesTan axlos mdebare adgils<br />
oyureSelebi namosaxls eZaxian. aq XIX saukunis bolomde ucxovria<br />
xalxs. gadmocemiT mosaxleoba didi zvavis gamo ayrila. gasuli<br />
saukunis oTxmocian wlebSi ki mewyrisgan dazianebuli mamardaSvilTa<br />
ubani, TiTqmis daicala, cxeniswylis xeobasTan sakmaod axlos dasaxlda<br />
da soflis axali ubani Seiqmna.<br />
leCxumisTvis komunikaciebis uqonloba brinjaos xanidan<br />
moyolebuli feodaluri xanis bolomde ar unda yofiliyo migraciis<br />
gamomwvevi mizezi. piriqiT, am dros leCxums masze gamavali gzebiT<br />
aqtiuri kavSirebi hqonda mezobel kuTxeebTan. feodaluri xanis<br />
bolomde komunikaciebi leCxumis feodaluri naturaluri meurneobis,<br />
namati produqciis gasaRebas da tradiciuli yofis moTxovnebs albaT<br />
87
akmayofilebda. sakmarisia gavixsenoT rom lailaSis bazroba, sadac Tavs<br />
iyrian mezobeli kuTxeebis macxovreblebi XIX saukuneSi erT-erTi<br />
yvelaze Semosavliania dasavleT saqarTvelos masStabiT. bazrobebi<br />
imarTeba cagerSica da axalWalaSic. cnobilni arian leCxumeli<br />
Calvadrebic (leCxumuri gamoTqmiT Calandari), tvirTis gadamzidavebi,<br />
romlebic saukeTesoebad iTvlebodnen regionSi da SeiZleba iTqvas rom<br />
erTi periodi maT dasavleT saqarTvelos mTisa da mTiswineTis zolSi<br />
erTgvari monopoliac hqondaT tvirTis gadazidvaze (g. mamardaSvilis<br />
eTnografiuli dRiuri).<br />
leCxums garda zemoaRniSnuli gzebisa, romlebiTac is<br />
ukavSirdeboda svaneTs, imereTs, CrdiloeT kavkasias hqonda sakmaod<br />
mniSvnelovani gza raWaze gavliT, romliTac is ukavSirdeboda<br />
aRmosavleT saqarTvelos centrebs. am gziT onidan an Rebidan lixis<br />
qedi ikveTeboda da cxinvalisken, Semdeg ki mcxeTisken eSveboda (gasviani<br />
18, 12-13). am gzis CrdiloeTi ganStoeba ki mamaisonis uReltexiliT<br />
CrdiloeT kavkasias ukavSirdeboda. CrdiloeT kavkasiaSi leCxumis<br />
mosaxleobis savaWrod siaruli dResac axsovT. cnobili iyo osuri<br />
jiSis xar-Zroxa, romelic sakmaod popularuli iyo leCxumSi.<br />
leCxumlebi am saqonelis SesaZenad oseTSic dadiodnen xolme, xandaxan<br />
osur saqonels onis bazrobaze yidulobdnen. savaraudod,<br />
mniSvnelovani saurme gzebi sayovelTao zrunvis sagani iyo. leCxumis<br />
soflebSi dResac arsebobs Sida mniSvnelobis saurme gzebi, romlebsac<br />
soflis mosaxleoba uvlis da am gzebis Sida moxmarebisTvis<br />
vargisianobas uzrunvelyofs. gadmocemebiT iseTi maRalmTiani soflebis,<br />
rogoric raWaSi Rebi da svaneTSi uSgulia, damakavSirebeli gzac ki<br />
kedlebiT iyo gamagrebuli, talaxian adgilebSi ki morebi yofila<br />
gadebuli (60, 20). Tu raWisa da svaneTis yvelaze maRalmTiani soflebis<br />
damakavSirebeli urTulesi gza amgvarad iyo movlili, safiqrebelia,<br />
rom masze naklebad movlili da Sesabamisad samimosvlod vargis arc<br />
raWa-leCxumis, miTumetes am kuTxeebis sxva kuTxeebTan da gansakuTrebiT<br />
savaWro-politikur centrebTan damakavSirebeli gzebi iyo. leCxumidan<br />
aRmosavleT saqarTveloSi mimaval mgzavrs ar sWirdeboda imereTis<br />
barSi Casvla da aqedan gadasvla mtkvris xeobaSi. moxerxebuli gzebis<br />
88
arsebobam leCxumelTa aRmosavleT saqarTveloSi samuSaod siarulsac<br />
Seuwyo xeli. leCxumeli glexebi kaxeTSic ki xSirad dadiodnen da<br />
daqiravebul muSebad, venaxis momvlelebad muSaobdnen. Tumca gare<br />
samuSaoebze saiaruli dasavleT saqarTvelos sxva momijnave kuTxeTa<br />
mcxovrebTaTvis ufro iyo damaxasiaTebeli vidre leCxumelTaTvis.<br />
mosaxleobis migracia gare samuSaoebze wasvlis gamo gansakuTrebiT XIX<br />
saukunis meore naxevarSi izrdeba. 1862 wlis monacemebiT quTaisis<br />
mazridan saSovarze gasulTa ricxvi 386 kaci iyo, Sorapnidan 487,<br />
ozurgeTidan 155, raWidan 1253 (62, csia. saq 58. fur. 21). 1887 wels<br />
quTaisis mazridan 698 kaci midis sxva kuTxeSi sarCos saZebrad,<br />
Sorapnidan 810, raWidan 3896, zugdid-senakidan 935, xolo leCxumis<br />
mazridan 763 (63, csia, f. 13, anaw. I, saqme 8977 b furc77). Tu<br />
gaviTvaliswinebT imas, rom am droisTvis leCxumis mazraSi zemo da<br />
qvemo svaneTic Sedioda, maSin kerZod leCxumidan gamomuSavebaze<br />
sazonurad migrirebulTa ricxvi erTi-orad dabali unda yofiliyo.<br />
Semdgom wlebSi sezonur samuSaoebze gamsvlelTa ricxvi sagrZnoblad<br />
izrdeba _ raWidan 1910 wels 15 154 kacia gasuli. am periodisTvis<br />
masiurad gadian sezonur samuSaoebze zemo svaneTidanac _ 1909 wels<br />
saSovarze zemo svaneTidan 1646 kaci wasula, rac Sromisunarian<br />
mamakacTa 85-90%-s Seadgenda. sezonur samuSaoebze siaruls cxadia<br />
ganagrZobdnen leCxumelebic. Tumca, rogorc quTaisiis gubernatorisadmi<br />
leCxumis mazris ufrosis moxsenebaSi Cans leCxumis mosaxleoba<br />
naklebad gadioda gare samuSaoebze (82, 168-169). vfiqrobT sayuradReboa<br />
is faqtic, rom leCxumi XIX saukunis bolosTvis saganmanaTleblo<br />
saqmianobis mxrivac ar CamorCeboda sxva kuTxeebs: XIX saukunis<br />
samociani wlebidan, leCxumSi ixsneba skolebi. pirveli saswavlo<br />
dawesebuleba dexviris sasuliero skola(dawyebiTi) iyo. 1873 wels,<br />
rodesac leCxumis samocdaeqvs sofelSi 22 aTas kacamde cxovrobs, ukve<br />
arsebobs vidi sasoflo skola (daxvirSi, orbelSi, nakuraleSSi,<br />
oyureSSi, WyviSSi, aWaraSi, meqvenaSi) (101). saukunis bolos, sofel<br />
lailaSSi funqcionirebs soflis meurneobis profilis dawyebiTi<br />
skola. Tu SevadarebT sxva mazrebis monacemebs leCxumSi saswavlo<br />
dawesebulebebis procentuli raodenobis simravles davinaxavT _<br />
89
quTaisis mazris 206 sofelSi 14 skola iyo, raWaSi 230 sofels 9 skola<br />
emsaxureba, Sorapanis mazraSi 220 sofeli da 13 skolaa, xolo svaneTSi<br />
am droisaTvis, arc erTi skola ar aris (101).<br />
leCxumidan migrirebulTa umetesobas qalaqebSi Tu im regionebSi<br />
sadac isini Cadiodnen samuSaod sakuTari niSa ukve damkvidrebuli<br />
hqondaT. raWvelebi ZiriTadad xelosnobas misdevdnen, svanebs xSirad<br />
qiraobdnen saTibebSi samuSaod da sxva samowaTmoqmedo samuSaoebis<br />
Sesasruleblad. leCxumelTa `viwro specializacia~ mainca da main ar<br />
dasturdeba. SesaZloa rom leCxumlebi raWvelTa msgavsad xiT xuroebi<br />
iyvnen. amis Sesaxeb daculi aqvs cnoba, litvinovs pirvel rus Cinovniks<br />
romelmac mokled aRwera leCxumi. litvinovis cnobiT mTeli odiSi<br />
leCxumelebis mier aris aSenebuli (igulisxmeba saxlebi) (96, 129).<br />
Mekonomikuri da saarsebo saSualebebis deficiti, migraciis erTerTi<br />
mTavari mizezi, leCxumis winaSe mainca da mainc mwvaved ar unda<br />
mdgariyo. vaxuStis rom davesesxoT: `Tumca ars leCxumi mTis adgilad<br />
Tqmuli, garna ars venaxiani, xiliani, movals yovelni marcvalni, Tvinier<br />
brinj-bambisa, garna siviwrovisa da kldovanebisTvis ara egodeni<br />
simravliT~ (24, 749). `miwa leCxumSi nayofieria... iTeseba xorbali, Svria,<br />
simindi da Romi. mxvnel-mTesvels muSaoba uxvi mosavliT unazRaurdeba.<br />
Tumca savargulebis nakleboba mosaxleobis gamravlebas uSlis xels~<br />
(96, 124) marTlac, leCxumSi arc Tu ise unayofo miwebia, Tumca saxnavsaTesi<br />
savargulebi mainc Wirs, radgan teritoriis didi nawili tyes<br />
uWiravs, sakmaod didia reliefis danawevrianebisa da eroziis xarisric.<br />
Tumca leCxums momijnave teritoriebTan SedarebiT (zemo da qvemo raWa,<br />
svaneTi, okriba, samegrelo) odnav ukeTesi sasoflo-sameurneo pirobebi<br />
hqonda. swored am, kerZod misTvis maxasiaTebeli meurneobisa da<br />
ekonomikuri SesaZleblobebis Sesabamisi iyo leCxumis mosaxleobis<br />
demografiuli procesebi da dinamika.<br />
leCxumSi, saglexo komlis kuTvnili miwebi, e.i. sameurneo<br />
saSualebebi da aqedan gamomdinare ekonomikuri SeZlebac TiTqmis<br />
Tanabari iyo dasavleT saqarTvelos sxva kuTxeTa analogiuri<br />
maCveneblisa. 1875 wlisTvis Sorapnis mazraSi komlze saSualod 2,7<br />
desetina miwa modioda, raWaSi 1,9; guriaSi 1,3; leCxumSi ki 2,1 (11, 7).<br />
90
leCxumis saxazino glexTa ekonomikuri mdgomareobis Semswavleli<br />
mecnieri nasoviCis monacemebiT saxelmwifo glexis erT komlze leCxumSi<br />
gacilebiT meti farTobi modioda (98, 168). leCxumSi miwa nayofierebis<br />
TvalsazrisiT erTgvarovani iyo, rasac sxva kuTxeebisa da leCxumis<br />
miwiebis fasebic adasturebs _ quTaisis mazraSi erTi desetina miwa 2-<br />
dan 30 maneTamde Rirda, zudgid-senakSi 8 -74man., guriaSi 8- 74man.,<br />
SorapanSi 4 -43 man, leCxumis mazraSi ki XIX saukunis bolosaTvis<br />
desetinis fasi 20-22 maneTi iyo. leCxumis saxazino glexebis erTi<br />
desetinidan xazinaSi saSualod 3,68 maneTi Sedioda, xolo qvemo<br />
svaneTSi imave farTobis miwa TiTqmis ornaxevarjer nakleb Semosavals<br />
aZlevda saxelmwifos (98, 175) niSandoblivia rom leCxumSi saxnavi<br />
miwebis fasi didad ar meryeobda. minimaluri fasi gacilebiT maRalia<br />
vidre sxva regionebSi. dasavleT saqarTvelos sxva kuTxeebSi miwebis<br />
maqsimaluri fasis sidide leCxumTan SedarebiT maTi xarisxobrivi<br />
gansxvavebiT ar unda iyos gamowveuli. SesaZloa raWisa da Sorapnis<br />
mazrebSi miwis siZvire savargulebis mwvave deficitiT iyos<br />
ganpirobebuli, xolo samegreloSi da guriaSi miwis siZviris damatebiT<br />
mizezad am regionebSi qalaquri cxovrebisa da kapitalisturi<br />
urTierTobebis ganviTareba unda miviCnioT.<br />
leCxumSi, savaraudod, saxnav-saTesi da sameurneo nakveTebis<br />
mainca da mainc didi deficitis problema mwvaved arasdros ar unda<br />
mdgariyo. am kuTxeSi XIX saukunis bolosTvis miwis garSemo atexili<br />
mxolod ori davaa dafiqsirebuli (96, 167).<br />
1886 wlis monacemebiT leCxumSi 28 036 mosaxlea (89, 81). 1959 wlis<br />
aRweriT ki 27 600. am maCveneblebis Sedareba saqarTvelos mTliani<br />
mosaxleobis amave periodis dinamikasTan, cxadad gviCvenebs rom<br />
aRniSnul wlebSi leCxumSi demografiuli problemebi ukve mwvaved dgas<br />
_ 1886 wels saqarTvelos mosaxleoba 1 697 700 sulia, 1959 wels ki 4 048<br />
600. e.i. saqarTvelos mosaxleoba daaxloebiT 2,5 jeraa gazrdili,<br />
leCxumSi ki ukuprocesia _ mosaxleobis raodenoba umniSvnelod magram<br />
mainc Semcirebulia. aRniSnuli periodis Sualeduri aRweris mixedviT,<br />
1926 wels leCxumSi 1886 welTan SedarebiT mosaxleoba matulobs 3 810<br />
suliT. regionSi mosaxleobis mateebis tempebi naklebia vidre qveyanaSi,<br />
91
Tumca TiTqmis tolia masTan ekonomikuri potenciis TvalsazrisiT<br />
yvelaze axlos mdgom qvemo raWis mosaxleobis matebis tempisa. es is<br />
periodia rodesac saqarTvelos msxvil qalaqebSi TandaTan fexs ikidebs<br />
warmoeba da amiT izidavs soflis mosaxleobas.<br />
Tu onis raionis (zemo raWa) analogiur monacemebs davakvirdebiT<br />
1886 wlidan 1926 wlamde mosaxleoba 1 930 kaciT mcirdeba. zemo raWaSi,<br />
iseve rogorc leCxumSi, mosaxleoba 1939 wlisTvis umniSvnelod<br />
matulobs, samagierod 1926-1939 wlebSi qvemo raWis mosaxleoba<br />
klebulobs. 1886-1956 wlebis mosaxleobis dinamikas Tu gadavavlebT<br />
Tvals, cxadi gaxdeba rom leCxumSi Tumca mosaxleobis gamravlebis<br />
tendenciebi ar SeimCneva, magram zemo da qvemo raWasTan SedarebiT<br />
ukeTesi demografiuli mdgomareobaa _ leCxumSi mosaxleoba 436, qvemo<br />
raWaSi 7 255, zemo raWaSi ki 8 400 suliT Semcirda. aqve mxedvelobaSia<br />
misaRebi isic, rom leCxumis teritoria zemo da qvemo raWis<br />
teritoriebze naklebia da radgan am samive regionSi TiTqmis Tanabari<br />
raodenobis mosaxleoba cxovrobs leCxumis mosaxleobis simWidrove<br />
metia raWis mosaxleobis simWidroveze. gasaTvaliswinebelia isic, rom<br />
1886 welTan SedarebiT 1959 wels leCxumis teritoria (cageris raioni)<br />
odnav, magram mainc Semcirda – ramodenime sofeli, romlebic mefis<br />
ruseTis mmarTvelobis dros leCxumis mazraSi Sedioda da<br />
eTnografiuli TvalsazrisiT leCxums ekuTvnoda, sabWoTa periodSi<br />
ambrolauris, wyaltubosa da xonis raionebs miekuTvna.<br />
mosaxleobis demografiuli qcevidan gamomdinare SeiZleba vTqvaT,<br />
rom leCxumSi mosaxleobis demografiuli stabiluroba XX saukunis Sua<br />
wlebamde grZeldeba.<br />
sainteresoa amave periodSi mosaxleobis migracia adgilobriv<br />
raionul centrebSi, sadac XIX saukunis bolos TandaTan iwyeba soflis<br />
mosaxleobis Casaxleba. raWa-leCxumSi XIX saukunis bolomde qalaquri<br />
tipis dasaxlebebi ar gvxvdeba. 1959 wels ki mosaxleobis mxolod 16,3%<br />
cxovrobs qalaqSi. es maCvenebeli TiTqmis samjer naklebia mTlianad<br />
saqarTvelos mosaxleobaSi qalaqSi macxovrebelTa raodenobaze. es<br />
bunebrivicaa – raWisa da leCxumis sameurneo Taviseburebebi da<br />
geografiuli pirobebi ar iZleva didi sawarmoo infrastruqturis<br />
92
gaSlis SesaZleblobebs da aqedan gamomdinare mosaxleobis interesic<br />
regionis qalaqebisadmi sustia.<br />
93
$ 3. Ddasaxlebis struqtura<br />
XIX saukunis oTxmociani wlebis monacemebiT leCxumSi samocdasami<br />
(27, 6) sofelia. soflebis umetesoba dResac arsebobs da maTi<br />
dasaxlebis tips dResac amCnevia saukuneebis winandel sameurneo Tu sxva<br />
sazogadoebrivi faqtorebis kvali. pirvelyovlisa aRsaniSnavia is faqti,<br />
rom leCxumis sofelTa umravlesoba mdinareTa xeobebidan moSorebiT,<br />
mTebSia gaSenebuli. xalxi amis mizezad SiSianobas asaxelebs, Tumca<br />
imis gaTvaliswinenebiT rom leCxumi maincadamainc didad ar ganicdida<br />
mtris Semosevebs, am faqtors soflebis maRal mTebze Sefenilobis<br />
mTavar mizezad ver CavTvliT. savaraudod leCxumis soflebis<br />
mdinareebisagan moSorebiT gaSeneba cxeniswylisa da rionis xeobebis<br />
siviwroviT da maTi wylis sasmelad gamouyeneblobis Sedegia. orive<br />
mdinares axasiaTebs gazafxulis wyaldidobebi, garda amisa maT<br />
siaxloves mdebare adgilebi maRali tenianobis gamo sameurneo<br />
TvalsazrisiT aramomgebiania. maRali tenianoba marcvleuli<br />
kulturebidan mxolod simindisTvisaa sasargeblo da is adrec<br />
iTeseboda da axlac iTeseba mdinareebis siaxloves (15, 166) leCxumel<br />
glexTa umTavresi saqmianobisTvis, mevenaxeobsa da memindvreobas, swored<br />
rom zomierad mSrali, mTis ferdobze Sefenili savargulebi<br />
sWirdeboda. rogorc cnobilia, leCxumSi adre meurneobis wamyvani dargi<br />
xorbleulis moyvana iyo da xorbleulsac swored saSualo xarisxis<br />
niadagi, arc ise teniani, arc Zalian ficxi da mSrali miwebi sWirdeboda.<br />
xorbali ZiriTadad zegnebze da saSualo simaRleebze (15, 165),<br />
soflebidan arc Tu ise moSorebiT iTeseboda da es faqtoric<br />
ganapirobebda soflis mdebareobas mTis ferdobebis Sua nawilebSi da<br />
ara xeobebis siaxloves. garda amisa, soflis siaxlove saZovrebiT,<br />
saTibebiTa da tyeebiT mdidar mTis masivebTan, mesaqonleobis<br />
ganviTarebas uwyobda xels da samSeneblo Tu sxva daniSnulebiT xe-tyis<br />
gamoyenebasac aiolebda. leCxumis mTagoriani reliefiTa da mdinareTa<br />
xeobebis TaviseburebebiTaa gamowveuli isic, rom Zveli, Sida Tu<br />
satranzito gzebis umetesoba mdinareTa xeobebs gverds uqcevs da maRal<br />
serebsa Tu mTis Zirebs miuyveba. bunebrivia soflebis umetesobamac<br />
94
gzebis siaxloves moiyara Tavi. am gzebis siaxloves, maT<br />
makontroleblad aris gaSenebuli Suasaukuneebis cixeebic.<br />
leCxumis soflebis umetesobis geografiuli mdebareoba<br />
ganapirobebs meurneobis Taviseburebebs. sofelTa umetesobSi<br />
mevenaxeobisTvis, memindvreobisaTvisa da mecxoveleobis ganviTarebisTvis<br />
sakmaod kargi pirobebia. soflebi ZiriTadad mTis kalTebzea Sefenili<br />
da soflis dasawyissa da bolos Soris zRvis donidan simaRleebs<br />
Soris sxvaoba sakmaod didia.<br />
sxva soflebTan SedarebiT gaSlili mdebareoba aqvT raionul<br />
centrs, cagers da cageris tafobSi moqceul soflebs, muris xididan<br />
sarewkelamde (bardnala, wiferCi, gveso, Cxuteli). amave mikroregionSi<br />
gvxvdeba mTaze Sefenili soflebi larCvali da luxvano. sarewkelas<br />
samxreTiT yvela sofeli mdinare cxeniswylis xeobisgan moSorebiTaa<br />
gaSenebuli (oyureSi, zubi, maxura, isunderi). rionTan axlos mdebare<br />
soflebia alpana, lajana, orbeli, tviSi, qoreinSi. mdinaris axlo<br />
soflebi maincadamainc mravalricxovnobiT ar gamoirCevian, radganac am<br />
soflebs xeobaTa siviwrovis gamo ar gaaCniaT sakmarisi sasoflosameurneo<br />
savargulebi.<br />
leCxumis sofelTagan gamosarCevia cxukuSeri, nasperi, nakuraleSi<br />
da ucxeri, romelTac SegviZlia mTis soflebi vuwodoT. am soflebSi<br />
danarCeni leCxumisgan gansxvavebiT yurZnis mosavali Zalian mcire da<br />
uxarisxoa.<br />
BleCxumSi barisa da mdinaris viwro xeobebis soflebs<br />
mecxoveleobis ganviTarebisTvis sakmarisi pirobebis deficiti aqvs,<br />
xolo mTis soflebi mevenaxeobisTvis saWiro savargulebs moisaklisebs.<br />
`mTis soflebis~ mosaxleobis garkveul nawils savenaxe adgilebi ufro<br />
dabali zonis soflebis teritoriaze aqvT. leCxumis mosaxleobisTvis<br />
didi mniSvneloba aqvs asxisa da xvamlis sazafxulo samTo saZovrebs,<br />
romelsac mTeli leCxumis mosaxleoba iyenebs.<br />
leCxumisa da mis momijnave raWaSic demografiul stabilurobas<br />
SedarebiT dabali mdebareobis soflebi inarCuneben. 1926-1957 wlebSi<br />
raWa-leCxumis mTliani mosaxleoba 14,9%-iT klebulobs, xolo 400-600<br />
metris simaRleze mosaxleTa raodenobam 18,7%-iT imata (89, 91). amgvari<br />
95
suraTi ori mizeziT unda iyos ganpirobebuli _ erTi rom mTaSi<br />
cxovrebis mZime pirobebi mosaxleobis sxva kuTxeebSi, barSi migracias<br />
uwyobda xels da meore, rom TviT soflebma (oyureSi, aRvi, luxvano,<br />
larCvali) nel-nela xeobisken, qveviT daiwies.<br />
leCxumuri soflis dasaxlebis tipis srulad aRsaqmelad, qvemoT<br />
ganvixilavT sofeli oyureSs:<br />
sofeli oyureSSi XIX saukunis bolos oTxmocamde komli<br />
saxlobda, rac imdroindeli leCxumisTvis sakmaod maRali maCvenebelia<br />
(ufro mravalricxovania mxolod eqvsi sofeli: wiferCi, luxvano, WyviSi,<br />
lailaSi, sairme da zubi). komlSi saSualod Svidi-rva sulia. oyureSi<br />
Sefenilia mTis ferdobze, ise rom soflis dasawyisidan soflis<br />
bolomde, mkveTrad daxrili aRmarTi gzis manZili 5-6 kilometria.<br />
soflis dasaxleba iwyeba muSkudianebis ubniT. es ubani mdinare<br />
cxeniswylis xeobasTan yvelaze axlos mdebareobs. muSkudianebis ubanSi<br />
aris adgili, romelsac nacixura qvia. oyureSlebis gadmocemiT, aq cixe<br />
unda mdgariyo, zogierTis TqmiT saZirkvelis naSTebi SemorCenilic<br />
yofila. muSkudianebi soflis erT-erT pirvel macxovreblebad unda<br />
CaiTvalon; am gvaris xalxi oyureSSi XVI saukunis bolos, rogorc<br />
cageris sakaTedro taZris ymebi `sacagerlos gamosavlis davTarSi~<br />
moixseniebian. aRsaniSnavia, rom muSkudianebis rva komlidan eqvss mefis<br />
molaSqreoba akisria, e.i. samxedrovaldebulia. SesaZloa, es eqvsi komli<br />
swored, nacixurad wodebul adgilze odesRac arsebuli cixis garSemo<br />
mosaxleni arian, romelTac mecixovneoba evalebodaT. muSkudianebi<br />
oyureSSi dResac yvelaze mravalricxovani gvaria, maT Semdeg<br />
ricxovnobiT mamardaSvilebi modian. mamardaSvilebic muSkudianebis<br />
gverdiT cageris eklesiis ymebad moixseniebian, `sacagerlos gamosavlis<br />
davTarSi~. am gvaris xalxiT dasaxlebulia soflis ori ubani,<br />
samamardaSvilo da saxeloiSvilo. erTad aRebuli es ori ubani soflis<br />
yvelaze vrceli adgilia da savaraudod erTi gvaris xalxiT,<br />
mamardaSvilebiT iyo dasaxlebuli (xeloiSvilebi mamardaSvilebis erTi<br />
Stoa da maTi oficialuri gvari mamardaSvilia). muSkudianebisa da<br />
mamardaSvilebis ubnebs Soris samandario da arjevaniZeebis ubania.<br />
gadmocemis Tanaxmad mandariebi da arjevaniZeebi oyureSSi mogvianebiT,<br />
96
savaraudod XVIII saukuneSi unda Camosaxlebuliyvnen. sofelSi aris<br />
kidev sam ubani, yelieri, gora da faTquneiSvilebi, romlTa mosaxleoba<br />
araerTgvarovania. safiqralia, rom es ubnebi SedarebiT mogviano xanaSi<br />
warmoiSva da misi mosaxleobis umetesoba sxvadasxva soflebidan<br />
gadmosaxlebuli unda iyvnen. magaliTad, goraSi mcxovrebi<br />
ugrexeliZeebi Tavs laWepitidan gadmosaxlebulebad Tvlian,<br />
goleTianebi da yuraSvilebi sakuTar warmoSobas sofel nakuraleSs<br />
ukavSireben. gora da yelieri marTlac oyureSis ganapira ubnebia da<br />
mosavlianobis mxriv maincadamainc saxarbielo miwebiTac ar gamoirCeva.<br />
oyureSSi meurneobis ZiriTadi dargis, mevenaxeobisTvis yvelaze uprian<br />
adgilad soflis centraluri nawili, mamardaSvilebis, arjevaniZeebisa<br />
da mandariebis ubani iTvleboda. am ubnebSi sanaqebo mosavali scodnia<br />
unikalur vazis jiSs usaxelours. soflis ganapira teritoriebze<br />
mosaxleobas mohyavda xorbleuli da simindi. soflis gareT mdebare<br />
savargulebs gare yanebs eZaxdnen da maTze Tanabari uflebebi hqondaT,<br />
rogorc soflis ganapira ubnebis aseve Sua soflis mcxovreblebsac.<br />
unda aRiniSnos isic, rom soflis ganapira ubnebSi mosaxleoba ufro<br />
metad mesaqonleobas misdevda, rasac adgilobrivi pirobebis<br />
Taviseburebani ganapirobebda. amgvarad sofeli sameurneo TvalsazrisiT<br />
erTgvar vertikalur zonebad iyofoda.<br />
oyureSisa da zubis sazRvarze mdebareobs adgili romelsac<br />
namosaxli ewodeba. gadmocemiT aq mamardaSvilebs da yuraSvilebs<br />
ucxovriaT. savaraudod XVII saukunis sabuTebSi moxseniebuli glexi<br />
mamardaSvilebis ojaxebi swored namosaxlis teritoriaze saxlobdnen.<br />
amis safuZvels gvaZlevs is rom sabuTebSi mamardaSvilTa Soris bevris<br />
xelobad moxseniebulia meTevzeoba, namosaxli ki oyureSTan SedarebiT<br />
Zalian axloa mdinare cxeniswyalTan da kvereSulasTan. aseve<br />
savaraudoa, rom Ggabriel cagerelis mier zubelebisaTvis (SesaZloa<br />
zubis cixis mecixovneebisTvis) micemuli sakuTari ymis, mamardaSvilis<br />
begaris nawili am glexis sacxovrebeli adgilis zubis cixis<br />
siaxloviTac iyo gamowveuli. namosaxlidan, didi zvavebis gamo,<br />
mosaxleoba XIX saukunis bolos ayrila. aq soflis arseboba marTlac<br />
realuria _ namosaxlis teritoriaze mravladaa wyaroebi (binuli, raCxa).<br />
97
mdebareobiTac gacilebiT gaSlili da vakea vidre oyureSi. namosaxlis<br />
Tavze aris adgili romelsac oyureSelebi ,,nasayTr goras~ uwodeben.<br />
mdinare cxeniswylis meore napirze namosaxlis mopirdapired mdebareobs<br />
zubis cixe. ase rom namosaxli da misi mimdebare teritoria soflis<br />
mTlian kompleqss moicavs _ soflis dasawyisSi (cixe dasaxlebamdea<br />
sofel isunderSic, zubs ki erTi cixe dasawyisSi udgas ori ki soflis<br />
bolos; soflis SuaSi cixeebi gvxvdeba luxvanoSi, nasperSi) mdebareobs<br />
cixe, soflis bolos SemaRlebul gorakze odesRac mdgara saydari, maT<br />
Soris ki sofeli da misi mimdebare savargulebi iyo moTavsebuli. Tu<br />
soflis struqturis am suraTs mivyvebiT, soflis ganlagebis wesi<br />
Semdegnairia: sofelTa umetesoba cixe-simagris siaxlovesaa gaSenebuli.<br />
eklesia umetesad soflis TavSi dgas. soflis centraluri nawilSi<br />
mosaxleTa kar-midamo, mamuli (venaxi) gacilebiT noyier miwebzea<br />
gaSenebuli vidre ganapira ubnebis mcxovrebTa ezoebi. es tendencia<br />
meurneobaSi miwaTmoqmedebis upiratesi rolis mqone soflebisTvis unda<br />
iyos maxasiaTebeli. mTis soflebis mosaxleobas ki xSirad SedarebiT<br />
dabal soflebSi aqvT venaxebi.<br />
rogorc wesi, Tavisi adgili hqonda sasaflaos. is Tavdapirvelad<br />
soflis boloSi unda yofiliyo da Zalian xSirad eklesiis ezoSic<br />
mdebareobda. droTa ganmavlobaSi sofelebi farTovdeboda da dRes<br />
xSirad sasaflaoebs soflis centrSic SevxvdebiT.<br />
oyureSs, iseve rogorc cxeniswylis xeobis sxva soflebs Camoudis<br />
sasmelad vargisi da sameurneo daniSnulebisTvis (wisqvilebisTvis)<br />
gamosadegi patar-patara mdinareebi. oyureSSi aseTi mdinareebia<br />
lelifana da laSkodia. sofeli maxura da isunderi mdinare raCxazea<br />
gaSenebuli, zubi kvereSulazea, jonoulis xeobaSi qulbaqi da Cqumia. am<br />
mdinareebSi bevri Tevzia.<br />
mTebze Sefenil soflebSi sasmeli wylis funqcias kodebi<br />
asruleben. kodebs oyureSSi TavianTi funqcia arc dRes daukargavT:<br />
dResac ki oyureSSi yvela ubans Tavisi kodi aqvT. arjevaniZeebis ubanis<br />
SesasvlelSi mdebareobs ubnis qvemoT ori kodi funqcionirebs. ubnis<br />
qvemoT arsebul wyaros civwyaros eZaxian. mamardaSvilebis ubanSi aris<br />
ori wyaro: yuraSvilebis kodi da oqromileis wyali. muSkudianebis ubani<br />
98
adre Turme qvarianis kodiT sargeblobda. qvarianis kodis oyureSSi<br />
arseboba TiTqos moulodnelia, qvarianebi oyureSis macxovreblebi ar<br />
arian. savaraudod kodma saxeli oyureSSi XVII saukuneSi arsebuli<br />
qvarianis sasaxlis gamo miiRo _ daaxloebiT 1656 wlis daTariRebuli<br />
saeklesio sabuTis mixedviT cageris episkoposs SeukeTebia qvarianis<br />
kuTvnili sasaxle (23, 521). rogorc am sabuTidan irkveva es sasaxle<br />
odiSis mTavris moxeles vinme qvarians ekuTvnoda.<br />
miuxedavad wyaroebis simravlisa, sasmeli wylis problemis<br />
mogvarebaSi ZiriTadi daniSnuleba Webs hqondaT. oyureSSi yovel meoremesame<br />
mosaxles ezoSi hqonda sakuTari Wa.<br />
sofeli oyureSis dayofa ubnebad, romelTac saxelebi iq mosaxle<br />
xalxis gvareulobiT erqmeva, gvaCvenebs, rom oyureSSi dasaxlebis<br />
Tavdapirveli forma gvarovnuli yofila. sofelSi exlac SeimCneva<br />
gvarovnuli dasaxlebis kvali _ sisixliT naTesavebi, ZmaTaSvilebi anu<br />
saxlikacebi erTmaneTis maxloblad cxovroben. isini erTmaneTis ezoSi<br />
da saxlSi TiTqmis daukiTxavad Sedian. xSirad saxlikacebs Wac saerTo<br />
hqondaT, romelic maTi ezoebis sazRvarze idga. dResdReisobiT ubnebis<br />
mosaxleoba mravalferovania da samezoblo Temis niSnebi gaaCnia: kuTxemezobeli<br />
iseve miRebulia ojaxSi rogorc uaxloesi naTesavi. lxinisa<br />
da Wiris dReebze kuTxe-mezoblis ar mowveva ufro meti danaSaulia<br />
vidre gvariTa da sisxliT naTesavis daviwyeba. ubanSi anu kuTxemezoblobaSi<br />
urTierTqorwili maincadamainc misaRebi ar aris.<br />
sarewkelas kldekaris CrdiloeTiT cxeniswylis xeoba farTovdeba<br />
da soflebi (bardnala, wiferCi, cageri, gveso, larCvali, Cxuteli)<br />
mdinaresTan SedarebiT axlosaa gaSenebuli. Tumca am soflebis<br />
Tavdapirvel teritoriebad mainc cxeniswylis xeobidan moSorebuli<br />
adgilebi unda CavTvaloT. soflebis dabla Camowevis faqtebi xnieri<br />
mosaxleobis gadmocemebiT dasturdeba da es tendecia dResac<br />
SeimCneva.<br />
cxeniswylis xeobis SedarebiT maRal soflebSi nasperSi, kenaSSi,<br />
sanorCSi wyali mdinareebis saxiT naklebadaa. Webic Zalian iSviaTad<br />
gvxdeba. samagierod bevria wyaroebi romlebic mosaxleobas sasmeli<br />
wylis problemas uxsnis. iseve rogorc, yvelgan mTis soflebSic<br />
99
dasaxlebis adreuli tipi gvarovnuli iyo. magaliTad, sofeli nasperi<br />
masSi mosaxle gvarebis mixedviT iyofa iremaZeebis, axvledianebis,<br />
arCvaZeebisa da fruiZeebis ubnebad.<br />
100
$ 4. urTierTdaxmarebis formebi<br />
leCxumis soflebSi, iseve rogorc saqarTvelos sxvadasxva<br />
kuTxeebSi, saojaxo meurneobaSi did rols asrulebda koleqtiuri<br />
urTierTdaxmarebis tradicia. Cvens xelT arsebuli eTnografiuli<br />
masala, romliTac SegviZlia vimsjeloT koleqtiuri Sromis formebze,<br />
XX saukunis dasawyisisaa, anu im periodisaa, roca xalxi umetesad patarpatara,<br />
individualur ojaxebad cxovrobs da didi, gauyofeli ojaxebi<br />
iSviaTad gvxvdeba. swored, didi, mravalsuliani da mravalTaobiani<br />
ojaxebis koleqtiuri Sromis tradiciidan unda modiodes leCxumSi<br />
dafiqsirebuli ganayari ojaxebis erToblivi Sroma _ soflis gareT<br />
arsebul savargulebs, gare yanebs, babuisSvilobaSi Semavali ojaxebi<br />
erTad amuSavebdnen. aRebuli mosavali nawildeboda Tanabrad, imisda<br />
miuxedavad, vin ra moculobis samuSao Seasrula. amgvari SemTxvevebi<br />
leCxumSi iSviaTi saxiTaa SemorCenili, Tumca babuisSvilebs, erTi fuZis<br />
ganayaris erTianobis tradicias, garda am saxis koleqtiuri meurneobisa<br />
migvaniSnebs isic rom ganayari ojaxebs xSirad saerTo salocavi<br />
hqondaT da sadResaswaulo wes-Cveulebebsa da ritualebs Zalian xSirad<br />
erToblivad asrulebdnen (20, 53). babuiSvilebis mier ziari<br />
miwaTsargeblobis faqtebi dafiqsirebulia sofel zaragulaSi mosaxle<br />
kopalianebSi _ miwis saerTo nakveTs ori wlis ganmavlobaSi erTi<br />
ojaxi amuSavebda, Semdgomi ori wlis vadiT babiSvilobis sxva ojaxi da<br />
a.S.. amave sofelSi saTibi adgilebi gauyofeli hqoniaT. saTibs mTeli<br />
naTesaoba (babuiSvilebi) erTad Tibavdnen da Semdeg ojaxebis mixedviT<br />
inawilebdnen (27, 12).<br />
xelmokle, an droebiT umamakacod darCenili ojaxebis SromiTi<br />
daxmareba, sazogadoebrivi yofis gacilebiT adreuli etapidan unda<br />
modiodes. dasaxmareblad, umetesad sakuTari iniciativiT<br />
erTiandebodnen, zogjer samuSaos organizebas soflis Tavkacebi<br />
ukeTebdnen. damxmareni samuSaod sakuTari Sromis iaraRiT, xSirad<br />
sakuTari sagzliT midiodnen. koleqtiuri Sromis am formis, safuZvels<br />
urTierTnaTesaoba ar warmoadgenda (20, 42). Tumca, Cveni azriT,<br />
daxmarebis es forma, gvarovnuli sazogadoebis ideologidan iRebs<br />
101
saTaves, romlis mixedviTac gvaris TiToeuli wevri valdebulia<br />
daxmareba gauwios SedarebiT naklebi SeZlebis TanamoZmes.<br />
leCxumSi yvelaze ufro gavrcelebuli koleqtiuri Sromis formas<br />
nads uZaxian. nadi, ZiriTadad marcvleuli kulturebis Toxnisa da<br />
mosavlis aRebis dros ewyoba, radganac es samuSaoebi sakmaod<br />
Sromatevadia da Tanac drois mcire intervalSia Sesasrulebeli.<br />
dasaxmareblad mezoblebs, ojaxi daTqmul dRes moiwvevda. isini Tavs,<br />
rogorc wesi dilaadrian yanaSi iyridnen. zogjer patronis ojaxSic<br />
ikribebodnen. mcire sauzmis Semdeg, nadis romelime wevri samuSaos<br />
anawilebda. miwa iyofoda svrelebad/surielebad, romelsac nadis<br />
TiToeuli wevri amuSavebda. saukeTeso muSas mesvrele erqva. TiTo kaci,<br />
mTeli dRis ganmavlobaSi, ramodenime svrels `aitanda~. svrelis TavSi<br />
CafiT Rvino idga. TiTo svrelis damTavrebis Semdeg Seisvenebdnen,<br />
Rvinos dalevdnen da momdevno svrels Seudgebodnen. muSaobisas<br />
mRerodnen nadurs. SuadRisas sadilobdnen, naSuadRevs samxrobdnen,<br />
SeRamebulze ki vaxSmad samuSaos patronTan midiodnen, sadac maT<br />
guluxvad maspinZlobdnen.<br />
urTierTdaxmareba icodnen tyeSi axos gaWris, sazamTrod SeSis an<br />
xis masalis transportirebis dros. mezoblebi erTmaneTs exmarebodnen<br />
xvna-Tesvis drosac. Toxnis, axos aRebisa da im samuSaoebis dros,<br />
romlebic did fizikur Zalas moiTxovda nadSi mamakacebi<br />
erTiandebodnen. Toxnis dros, iSviaTad icodnen qalebis nadi, romelic<br />
ZiriTadad sacxovrebelTan axlo mdebare yanis gasaToxnad ewyoboda.<br />
Zalian xSiri iyo simindis, lobios da sxva mosavlis garCevis dros<br />
qalebis nadi, romelic iwyeboda navaxSmevs da grZeldeboda mamlis<br />
pirvel yivilamde. mowveulebs diasaxlisi guluxvad maspinZlobda da am<br />
gamaspinZlebas siris kudi erqva (20, 42). qalebis nadi icodnen maxisa da<br />
zanduris aRebis drosac. simindis aRebis dros nadi Sereuli iyo, masSi<br />
monawileobdnen qalebic da kacebic.<br />
koleqtiuri Sromis, SedarebiT gansxvavebuli formaa ramodenime<br />
ojaxis gaerTianeba erTgvar amxanagobebad, romelic ramodenime glexis<br />
SeTanxmebis Sedegad ikribeboda. amgvari gaerTianebis wevrebi,<br />
gansazRvrul dReebSi erTmaneTs exmarebodnen. saWmeli im ojaxisa iyo<br />
102
vis yanaSic samuSao sruldeboda. am saxis urTierTdaxmarebas, naklebad<br />
mdidari glexebi mimarTavdnen, mdidrebi ki nads iwvevdnen.<br />
miwaTmoqmedebasTan da sameurneo saqmianobasTan dakavSirebiT<br />
sazogadoebaSi arsebobda garkveuli wesebi, romelTa safuZvels<br />
religiuri rwmena-warmodgenebi iyo _ leCxumSi nadis dReebi samSabaTi<br />
da oTxSabTia. orSabaTsa da xuTSabaTs glexi ZiriTadad Tavis<br />
meurneobaSi muSaobs. amis mizezi, orSabaTisa da xuTSabaTis<br />
gansakuTrebul dReebad miCneva unda vivaraudoT, romlis mixedviT<br />
leCxumeli am dReebSi ojaxidan raimis gatanas, ganaTxovrebas,<br />
gasxvisebas erideba, xelis gadayola icis da ojaxSi baraqas gamolevso.<br />
paraskevs miwis ryeva (miwaze muSaoba) akrZalul iyo. SabaT-kvirasac<br />
dRis meore naxevarSi miwis samuSaoebis Sesrulebas eridebodnen. miwis<br />
samuSaoebi wydeboda sofelSi vinmes gardacvalebis SemTxvevaSi. adre, am<br />
akrZalvebs sakmaod did yuradRebas aqcevdnen da meTvalyured<br />
specialurad dayenebuli kaci `meuqmari~ hyavdaT. zogierT sofelSi<br />
meuqmis movaleobas mevele asrulebda, romelsac xeStavi erqva. meuqmari<br />
Seuferebel dros momuSaves ajarimebda. zogierT sofelSi `damrRvevs~<br />
mRvdelTanac ki uCiodnen, romelic dawerda ganaCens, romlis mixedviTac<br />
wesis uarmyofels droebiTi boikoti ucxaddeboda, sofeli mas droebiT<br />
riyavda (gaWirvebis SemTxvevaSi ar exmareboda, ar icavda da a.S.). rwmena<br />
imisa, rom uqmis texva RvTis sasjels iwvevda wm. maqsimes eklesiaSi<br />
avdaris Sesawyvetad mavedrebeli mlocvelebis msvlelobis bolo<br />
nawilSic dasturdeba: kiserze RvleWmobmuli ramodenime aTeuli<br />
mlocveli maqsimes eklesiis Soriaxlo Cerdeba, eklesiaSi RvTisnier,<br />
dafasebul, uqmes rom ar texda iseT kacs gaagzavnidnen mociqulad.<br />
eklesiidan gamosuli xalxs amcnobda: `wminda maqsime gviwyreba,<br />
gvemduris: uqmi ar iciT, RmerTi ar gwamT da sxva~ (17, 54) . rogorc am<br />
magaliTidan Cans, xalxi wmindanis ganrisxebis pirvel mizezad uqmis<br />
gatexvas miiCnevs, romelic faqtobrivad RvTis gmobis tolfasia.<br />
soflebSi saerTo saTemo dResaswaulebs dResdReisobiTac mTeli<br />
sofeli aRniSnavs. gvianSuasaukuneebis monacemebiT saerTo saTemo<br />
dResaswaulebi, eklesiis mesveurTa xelmZRvanelobiT imarTeboda sofel<br />
oyureSSi, usaxeloSi, laxefaSi. saerTo saTemo dResaswauli iyo<br />
103
wifeTeliobac, romlis drosac mTeli orbeli xars yidulobda, Semdeg<br />
es xari orbelis TemSi Semaval soflebze (ubnebze) Tanabrad<br />
nawildeboda da am saklaviT mzaddeboda sadResaswaulo sufris kerZebi.<br />
xvamlobas mTeli leCxumi dResac erTad aRniSnavs da xvamlis wminda<br />
giorgis eklesiasTan leCxumis TiTqmis yvela soflis warmomadgeneli<br />
iyris Tavs.<br />
leCxumSi ufro xSiri saojaxo da sagvareulo<br />
dResaswaulia. axalkvireobas ZiriTadad orbelis Temis mosaxleoba<br />
aRniSnavda. gorgoTobis aRniSvna gansakuTrebulad icodnen nasperSi,<br />
spaTagorSi, RviriSsa da laWepitaSi. am dResaswaulze ojaxis wevrebi,<br />
saxlikacebi, naTesavebi cdilobdnen erTad yofiliyvnen. magaliTad,<br />
sofeli oyureSis macxovrebel ugrexeliZeebs wesad hqoniaT laWepitaSi<br />
stumroba, ragdanac warmoSobiT isini laWepitidan yofilan. saojaxo<br />
dResaswaulebze wesad hqondaT gaTxovili qalis ded-mamis saxlSi<br />
misvla, naTliebis, dobil-Zmobilebis dapatiJeba.<br />
leCxumis yofis arc Tu ise mravlad arsebul aRwerilobebSi da<br />
savele eTnografiuli masaliT kargad Cans, rom am kuTxis sazogadoebaSi<br />
arsebobda urTierTdaxmarebis formebi, rac sazogadoebis nebismieri<br />
wevris keTildReobas ganapirobebda _ SedarebiT SeZlebulebi<br />
Sromatevad samuSaoebs nadiT asrulebdnen, radganac maT nadis<br />
ramodenimejer gamarTvis da damxmareTa uxvad gamaspinZlebis saSualeba<br />
hqondaT; SedarebiT mcire SeZlebisani amxanagobebad erTiandebodnen da<br />
erTad asrulebdnen mravali muSa xelis momTxovn ama Tu im samuSaos;<br />
yvelaze xelmokleTaTvis ki mTeli sofeli zrunavda, mZime samuSaoebis<br />
SesrulebaSi exmareboda da gverdSi edga.<br />
SromiTi daxmarebis es formebi, savaraudod SemorCenili unda iyos<br />
saTemo tradiciebidan, romelebic saTaves Soreul warsulSi iReben da<br />
maTi ideuri arsi yoveli meTemis keTildReobaa.<br />
sasoflo Temis, rogorc sazogadoebrivi gaerTianebis gamoZaxils,<br />
koleqtiuri da SromiTi daxmarebis formebis garda saerTo saTemo<br />
dResaswaulebi da Zalze iSviaTi cnobebiT Semonaxuli saTemo<br />
TviTmmarTvelobac warmoadgens.<br />
104
leCxumSi, gadmocemebi TviTmarTvelobis formebis Sesaxeb sakmaod<br />
mwiria. saerTo saTemo problemebis ganxilva gadmocemebis mixedviT,<br />
specialur TavSeyris adgilze xdeboda. aseTi adgili yvela ubans<br />
gaaCnda. soflis TviTmarTvelobis ufrosi umetes SemTxvevaSi<br />
mamasaxlisi iyo. soflis mosaxleobis mier arCeuli mamasaxlisi<br />
oficialurad mTavrobis moxelec iyo. mis xelqveiT iyvnen asisTavebi da<br />
moxalise ocisTavebi. TviTmarTvelobis namdvili forma sofel nasperSi<br />
XX saukunis 40-ian wlebamde SemorCa. gadmocemebiT soflis saWirboroto<br />
sakiTxebs Tormeti uxucesi wyvetda, romlebsac Tomaia iremaZe<br />
xelmZRvanelobda. uxucesebis TavSeyris adgili soflis eklesiis ezo<br />
gaxldaT. maTi gadawyvetileba avtoritetuli da angariSgasawevi iyo<br />
soflis yvela mosaxlisaTvis (mTxrobeli S. RurWumaliZe).<br />
105
leCxumis saojaxo yofa<br />
$ 1. Oojaxis formebi<br />
leCxumis sazogadoebrivi yofis amsaxveli istoriuli sabuTebi da<br />
wyaroebi, arqeologiuri monapovrebi, aqamde arsebuli eTnografiuli<br />
masala, sul axlaxan savele samuSaoebis Sedegad mopovebuli cnobebi<br />
leCxumis saojaxo yofisa da am kuTxeSi gavrcelebuli rwmenawarmodgenebze<br />
garkveul, metnaklebad srul warmodgenas gviqmnis.<br />
leCxumis saojaxo yofa-cxovrebis zogierTi niuansi qarTuli<br />
eTnografiuli mecnierebis warmomadgenelTa mier nawilobriv aris<br />
Seswavlili: ojaxis sacxovrebelze, sameurneo mowyobaze, saojaxo<br />
inventarze, saritualo da sadResaswaulo tradiciebze sakmaod<br />
mniSvnelovan warmodgenas gviqmnis m. alaviZis Sromebi. saojaxo<br />
tradiciebi, ojaxis wevrTa funqciebi SegviZlia amovikiTxoT fafala<br />
gardafxaZe-qiqoZis aRwerilobebSi, sadac man dawvrilebiT gadmogvca<br />
xalxSi arsebuli rwmena-warmodgenebi da saxalxo dResaswaulebi.<br />
ojaxTa Soris koleqtiuri urTierTdaxmarebis formebis, wylis kultis,<br />
qvis warmoebis, Cacmulobis, micvalebulis kultis Tu saxalxo<br />
dResaswaulebis Sesaxeb cnobebi da maT garSemo mosazrebebi<br />
Tavmoyrilia krebulSi „leCxumi“ (g. jalabaZe, T. gelaZe, e. nadiraZe, l.<br />
molodini, c. bezaraSvili, m. makalaTia, l. soselia, n. qajaia). Tumca es<br />
krebuli pirdapir cnobebs saojaxo yofis Sesaxeb ar Seicavs, magram<br />
gamoqveynebuli statiebi, romlebic ZiriTadad savele eTnografiul<br />
masalas eyrdnoba ojaxuri yofis zogierTi niuansis garkvevaSi<br />
mniSvnelovan daxmarebas gviwevs.<br />
arqeologiuri monacemebis mixedviT leCxumSi xalxi jer kidev qvis<br />
xanaSi dasaxlebula. brinjaos xanaSi leCxumi erT-erT dawinaurebul<br />
mxared qceula. leCxumSi napovni brinjaos aTi ganZi, brinjaos zodebi<br />
da widis fenebi (64, 3) adgilze brinjaos warmoebis udavo dasturia.<br />
brinjaos xanaSi leCxumSi arsebuli liTonis warmoebis centrebi am<br />
kuTxis ekonomikur dawinaurebas gamoiwvevda. samarovnebSi Catanebuli<br />
nivTebis mixedviT cxadia, rom Zv. w. aR-iT V saukuneSi leCxumSi, iseve,<br />
106
ogorc saqarTvelos mrval sxva kuTxeSi, dawyebulia socialuri<br />
diferenciacia. socialuri diferenciacia, rogorc cnobilia gvarovnuli<br />
Temis Slas da ojaxuri dasaxlebebis gavrcelebas gulisxmobs.<br />
qonebrivi gansxvaveba, safuZveli sazogadoebis klasebad dayofisa, rac<br />
TavisTavad ekonomikurad da uflebrivad gansxvavebuli saojaxo Temebis<br />
Camoyalibebis winapirobaa, TvalnaTelia brinjaos xanis mTiani kolxeTis<br />
samarovnebis magaliTze _ usaxelosa da cxeTis samarxebi aSkarad<br />
Raribulia, amave drois samarovnebi da brinjaos ganZebi ki sakmaod<br />
mdidrulia (70, 99).<br />
iseve, rogorc sxva kuTxeebSi ojaxis Tavdapirveli forma, didi,<br />
gauyofeli, mravalTaobiani ojaxi unda yofiliyo. savaraudod,<br />
adrefeodaluri xanidan warCinebulTa patara-patara, individualur<br />
ojaxebic arsebobda. aq arsebuli mZlavri saTavdacvo sistema, romelic<br />
raRa Tqma unda moiTxovda mudmivmomsaxure personals, leCxumel<br />
molaSqreTa aqtiuri monawileoba dasavleT saqarTvelos samxedro<br />
saqmeebSi, ganapirobebda am kuTxeSi qonebrivad dawinaurebulTa fenis<br />
warmoqmnas. TavisTavad es dawinaurebulebi, anu warCinebulebi, ojaxebis<br />
Sesanaxad didi saojaxo meurneobebis ar saWiroebdnen, maT patara-patara<br />
individualur ojaxebadac SeiZleba ecxovraT. qarTul istoriografiaSi<br />
miRebuli azri am mosazrebis sasargeblod metyvelebs: mexuTe saukuneSi<br />
„SuSanikis wamebis“ erT-erT epizodSi dafiqsirebulia, rom varsqeni da<br />
misi Zma jojiki cal-calke saxloben (87, 140).<br />
V saukunidan moyolebuli IX saukunemde qarTuli individualuri<br />
ojaxebi kidev inarCunebdnen winamorbedi saojaxo Temis calkeul<br />
elementebs, rogoricaa uZravi qonebis gauyofloba, mSoblebis<br />
gardacvalebamde Svilebis gauyreloba (86; 389, 376).<br />
leCxumis saojaxo yofis, ufro sworad ojaxis struqturuli saxis<br />
dasadgenad sainteresoa istoriuli sabuTebi. leCxumis Sesaxeb sakmaod<br />
mniSvnelovan cnobebs XVII-XVIII saukunis saeklesio sabuTebi Seicavs,<br />
romlebic gamoqveynebulia s. kakabaZis da i. doliZis mier.<br />
gvianfeodalur xanaSi, leCxumSi did, gauyofel ojaxad cxovreba<br />
tipiuri unda yofiliyo. cageris saepiskoposos kuTvnil ymebisa da maTi<br />
batonis urTierTdamokidebulebis aRmwer dokumentebSi moxseniebul<br />
107
ymaTa gvar-saxelebi individualuri ojaxebis ufrosTa gvar-saxels ar<br />
unda niSnavdes. im dros ymebis siaSi Semavali gvari komlis ufrosis<br />
gvaria, komlSi Sedis ojaxebi, romelsac TavianTi ufrosi, „Tavi“ hyavT<br />
(88, 10).<br />
qronologiurad yvelaze adrindeli saeklesio sabuTi, romelic<br />
leCxumuri ojaxebis Sesaxeb Seicavs informacias, „sacagerlos<br />
gamosavlis davTaria“. samocdaoTxi glexis komlidan samoci<br />
moxseniebulia erTi kacis gvar-saxelis dasaxelebiT; magaliTad:<br />
„marTebs svaniZes cicunasa Rvino goro kiTxi, saklavi ori…“. sami ojaxi<br />
moxseniebulia ori kaciT, mag.: marTebs goleTians qiqnias da tatias<br />
TeTr ocdaaTi da Rvino goro 5. savaraudod, ori kaciT moxseniebuli<br />
ojaxebi SedarebiT didia erTi kaciT moxseniebul ojaxebze. amas<br />
gadasaxadebic migvaniSnebs – oyureSel maTvalia mamardaSvilisa da<br />
mamamisis gauyofel ojaxebs saSualo gadasaxadze meti begara uwevT,<br />
Tanac damatebiTi begaris yvela movaleoba – tvirTis zidva,<br />
mebatonesTan muSaoba da mefis laSqroba adevT. cxadia, amgvar mZime<br />
gadasaxadebs didi ojaxi, e. i. mravali muSaxeli dasWirdeboda. or<br />
SemTxvevaSi ori kaciT moxseniebuli ojaxi saSualo zomis gadasaxads<br />
ixdis, Tumca es sulac ar niSnavs rom es ojaxebi mcirericxovania da<br />
naklebi materialuri SeZlebis arian. qiqina da TaTia goleTianebisa da<br />
miqel maRrianis da misi Svili gabrielis ojaxebi wodebiT<br />
mosamsaxureni arian, da savaraudod, amitomac ixdian moinale glexTan<br />
SedarebiT mcire gadasaxads. sainteresoa Cxuteleli glexebis,<br />
Sovianebis gadasaxadi da maTi moxsenieba krebiTi saxiT – `marTebs<br />
Soviansa sulmamiSvilebsa Rvino goro ocdacameti, puri kabiwi ori,<br />
qaTami oTxi, puris Wama, tvirTi da muSaoba“. rogorc vxedavT<br />
gadasaxadi sakmaod didia – saSualo gadasaxadi sacagerlos ymebisTvis<br />
daaxloebiT 150 litr Rvinos, 60 kg. xorbals da or saklavs da 2 qaTams<br />
Seadgens. Sovianebs ki tonaze meti Rvinisa da centnerze meti xorblis<br />
gadaxda uwevT. aqac TvalnaTliv Cans rom ojaxi Zalian<br />
mravalricxovania, bevri muSaxeli hyavs da gvariani materialuri<br />
SeZlebisac aris. Sovianebis mraval ojaxiani komlis gamorCeuloba<br />
sacagerlos sxva komlTagan, maT krebiT saxelSi „sulmamiSvilebSi“ Cans.<br />
108
sulmamiSvili – erTobliv, mTlian fuZes unda gulisxmobdes da Tu<br />
gadasaxadebis mixedviT ganvsjiT da Sovianebis TiTo komlis wils<br />
saerTo meurneobaSi sacagerlos sxva ojaxebis gadasaxadebis raodenobas<br />
gaviTvaliswinebT, gamova rom sulmamiSvilebi 8-9 komls aerTianeben.<br />
erT fuZed da ramdenime komlad saojaxo gaerTianebis moxseniebas am<br />
droisaTvis, sxvadasxva dokumentebSi vxvdebiT. 1545 wlis bagrat mefis<br />
gelaTisadmi Sewirulobis dokumentSi fiqsirdeba, rom laSxiSvilebs<br />
niJaraZeebisagan sisxlSi gamourTmeviT qutireli, farsmanayaneveli da<br />
namaSevreli glexebi. amaTgan mardalaSvilebi (farsmanayaneli) erTi fuZe<br />
da rva komli uyidia da bagrat mefes eklesiisaTvis Seuwiravs (23, 187).<br />
mardalaSvilebi, Cans did teritoriaze mosaxle fuZiT erTi warmoSobis<br />
komlTa gaerTianebaa da maT gaaCniaT sakuTari mamuli, eklesia,<br />
sasaflao, wyali, wisqvili, veli, venaxi, yanebi, saTibebi, tyeebi,<br />
sanadiroebi, Walebi, saTevzaoebi, mTiTa da bariT. mardalaSvilebi<br />
farsmanayanevSi vrcel miwebs floben da zemoT CamoTvlili sameurneo<br />
saSualebani Tu savargulebi rva komlis saerTo sakuTrebaa.<br />
mardalaSvilebis magaliTze, SeiZleba vivaraudoT, rom leCxumSi<br />
sulmamiSvilebi, e. i. erTi mamis Svilebidan wamosuli Sovianebi arian,<br />
isinic erT fuZed iTvlebian da did gvarovnul gaerTianebasac<br />
warmoadgendnen.<br />
mardalaSvilebisa da Sovian sulmamiSvilebisagan gansxvavebuli,<br />
SedarebiT momcro unda iyos gvianSuasaukuneebis didi ojaxis saerTo<br />
tipi. leCxumSi didi ojaxebi albaT sam-oTx Taobas aerTianebs. XVII-XVIII<br />
saukunis saeklesio sabuTebSi mamis da Svilis, mamis Svilisa da<br />
Zmiswulis Zmebis erToblivad moxseniebis mrvali magaliTi gvaqvs –<br />
magaliTad: foCiani kacia da misi Zma giorgi da TaTia (33, 55)<br />
mamardaSvili kaxnia da misi mama (23, 521) kakia nemsiwveriZe, misi Svili<br />
da Zmiswulebi (33, 55). zog SemTxvevaSi komli ori kaciTaa moxseniebuli,<br />
magram am ors Soris naTesauri kavSiri ar aris dafiqsirebuli, mag.<br />
lakoxeliani kacia da giorgi; mucxvatelaZe kacia da gonieri.<br />
savaraudoa, rom erTi kacis gvar-saxeliT moxseniebuli komli orsam<br />
Taobiania. masSi mamis da Svilebis ojaxebi erTad cxoroben. es<br />
komlebi mSoblebis gardacvalebis Semdeg (umetes SemTxvevaSi)<br />
109
iyofodnen. amdenive Taobis gamaerTianebeli unda iyos is komlebi,<br />
romlebic ori an meti kacis saxeliT fiqsirdebian dokumentebSi. mamisa<br />
da Svilis, erToblivi komlis moxsenieba ama Tu im sabuTSi, komlSi<br />
Semavali ojaxebis mravalricxovnobiT unda iyos ganpirobebuli.<br />
batonisa da ymis urTierTobis ganmsazRvrel dokumentebSi zustad<br />
unda yofiliyo Camoyalibebuli ymis valdebulebebi. es valdebulebebi<br />
Taobidan Taobas gadaecemoda, Tumca glexTa komlebis gayofisas am<br />
ganayofebis valdebulebebi, sxvagvarad unda gansazRvruliyo. amitomacaa<br />
davTrebSi dafiqsirebuli, rom mamisa da Svilis esa Tu is komli,<br />
miuxedavad imisa, rom mravalricxovania, erToblivad ixdis gadasaxads –<br />
Tav begaras da damatebiT begarasac (batonisaTvis puris Wmevas, tvirTs,<br />
samsaxurs, muSaobas da a. S.)<br />
XVII-XVIII saukunis saeklesio sabuTebSi gvxvdeba saintereso<br />
terminebi, romlebic ojaxis tipze warmodgenas gviqmnis. „Sewirulobis<br />
da wyalobis wignebSi“ didi ojaxebis, gauyreli komlebis aRsaniSnavad<br />
„erTsaxli Zmebi“ ixmareba. magaliTad: xosia da giorgi<br />
axvledianebisadmi aleqsandre mefis wyalobis wignSi CamoTvlilia<br />
axvledianebisadmi naboZebi glexTa ojaxebi: iona nemsiwveraZis Svili<br />
glexi, meore glexi besia xucesi, mesame glexi daTuna xucesi, meoTxe<br />
glexi nasyida svaniZe. eseni maTis colSviliT, saxlkariT, erTi saxli<br />
ZmiT...“ (33, 63).<br />
„erTsaxli Zmebi“ saerTo qarTuli terminia da am periodis sxva<br />
kuTxeebis sabuTebSic gvxvdeba. „erTsaxli Zmebi“, romelTa „Tavi“,<br />
ufrosi daTua mRvdelaZea bagrat IV imereTis mefis mier 1660 wels eboZa<br />
nikorwmindis eklesias raWaSi (33) 1685 wlis dokumentSi aleqsandre IV-is<br />
biWvinTis eklesiisadmi „Sewirulobis wignSi“ moxseniebulia: erTi glexi<br />
da ori misi erTsaxeli Zmebi da meore glexi xresilzed giorga<br />
obolaZis Svilebi kacia, zaqaria, xaxuta, giorgi da qristeSa“ (33, 86). aq<br />
cxadadaa naCvenebi, rom „erTsaxli Zmebi“ erTi komlis, didi gauyofeli<br />
ojaxis aRmniSvneli terminia. „erTsaxli Zmebis“ paralelurad, am drois<br />
dokumentebSi gvxvdeba termini „erTsaxlkaci“ (33; 72, 74), romelic<br />
„erTsaxli Zmebis“ analogiuri Sinaarsisaa. leCxumis Sesaxeb SemorCenil<br />
sabuTebSi „erTsaxl Zmebis“ magivrad terminebis, „erTsaxli kacis“,<br />
110
`saxlikaci, erT arsi Zmebis~, moxsenieba ar gvxvdeba. Tumca dRemde<br />
leCxumSi naTesaobis aRmniSvnelad ixmareba termini saxlikaci. es mcneba<br />
dRes ojaxis ganayofis, uaxloesi naTesavis aRmniSvnelad gamoiyeneba.<br />
didi ojaxebis, gauyofeli komlebis gverdiT, ra Tqma unda, arsebobda<br />
patara, individualuri ojaxebi. gvianfeodaluri xanis erT-erT sabuTSi<br />
savaraudod, swored aseTi individualuri ojaxis aRmniSvneli terminia<br />
Semonaxuli. 1650 wlebiT daTariRebuli xvamlis wm. giorgisadmi gabriel<br />
cagarelis mier Sewirulobis wignSi vkiTxulobT: `mamardaSvili xucesi<br />
meTevze mefisa iyo da tba babuSeri. merme erTi colqmara kaci aiyara da<br />
mefes Seexvewa, isic mivarTvi da imiT miSovnia“ (23, 520) i. doliZis mier<br />
gamoqveynebul am sabuTSi es adgili erT abzacs Seicavs da Sesabamisad<br />
misi Semadgeneli winadadebebi azrobriv kavSirSi unda iyos. Tumca ra<br />
kavSiria maT Soris Zneli dasadgenia – gasagebia, rom mamardaSvili<br />
xucesi mefis meTevze iyo da albaT tba babuSerSi hqonda TevzsaWeri<br />
adgilebi (tba babuSeri, oyureSis teritoriaze ar arsebobs da arc<br />
axsovs vinmes, tba babaSeri m.alaviZis cnobiT axalWalis midamoebSi,<br />
oyureSidan sakmaod daSorebul adgilze mdebareobs), meore winadadebis<br />
`colqmara kacis~ xuces mamardaSvilTan kavSiri ki bundovania.<br />
savaraudod „colqmara kaci“, erTwyviliani ojaxis ufrosis aRmniSvneli<br />
unda yofiliyo. SesaZloa, es „colqmara kaci“ meTevze mamardaSvili<br />
xucesia, romelsac sapatio misia mefisaTvis Tevzis Wera avalia,<br />
amitomac SeiZleba calke, individualuri ojaxis gaZRolac SeuZlia.<br />
meTevzeoba, Tanac mefisTvis Tevzis Wera did drosa da jafas moiTxovda.<br />
safiqrebelia, rom profesionali meTevze didi ojaxis SromiT<br />
saqmianobaSi aqtiur monawileobas ver miiRebda, radgan mas sul<br />
dasaxlebuli punqtebidan, samiwaTmoqmedo savargulebidan moSorebiT<br />
(oyureSis maxloblad TevziT mdidari mxolod cxeniswyali da<br />
kvereSulaa, rac oyureSis kuTvnil sameurneo adgilebidan da TviTon<br />
soflidan sakmaod moSorebiTaa) uxdeboda saqmianoba.<br />
Sewirulobis amave wignSi vxvdebiT saintereso termins, romelic<br />
erTkaciani ojaxis aRmniSvneli unda iyos: „ambrolani maTvali Rerkecad<br />
kuWaiZes cagerels laSxiSvilisagan eSovna; da merme raxan is mokuda,<br />
aiyara da geluans sulas miuvida da sula geluanisagan Cemi TeTriT<br />
111
viSovne“ (23, 522) aq termini „Rerkaci“, martokacs unda niSnavdes da<br />
SesaZloa vifiqroT, rom es glexi ambrolani, cagereli episkoposis<br />
nikoloz kuWaiZis personaluri ymaa, mojalabea, romelsac sakuTari miwa,<br />
sameurneo saSualebani ar gaaCnia. amitomacaa, rom nikoloz cagerelis<br />
gardacvalebis Semdeg cagerelTan msaxuris dros miCenili miwidan<br />
iyreba da sxva batons ekedleba.<br />
amrigad, gvianfeodalur xanaSi, XVII saukunis sabuTebis mixedviT,<br />
leCxumlebi ZiriTadad did, gauyofel ojaxebad cxovrobdnen. am ojaxebs<br />
komlebi ewodebodaT. gauyofeli ojaxis aRmniSvneli termini „erTsaxli<br />
Zmebi“ unda yofiliyo. individualuri ojaxis ufrosis aRmniSvnel<br />
terminad SeZleba `colqmara kaci~, xolo martoxelas sinonimad<br />
`Rerkaci~ CaiTvalos.<br />
gvianfeodaluri xanis sabuTebi didi ojaxis gayris wesebze arafers<br />
gveubneba. samagierod erT-erT sabuTSi dafiqsirebuli cnoba leCxumSi<br />
ojaxebis Seyris, gaerTianebis arsebobis dasturad SeiZleba iqnes<br />
gamoyenebuli. gabriel cagerlis TaosnobiT Sedgenil dokumentSi<br />
moxseniebul glexTa komlebidan erT-erTi ZmaTa erTiani komlia. Tumca<br />
Zmebi sxva da sxva gvarisani arian – Skvibliani giorgi moxseniebulia<br />
pirvelad da safiqrebelia, rom igi ojaxis ufrosia. mis ojaxSi meore<br />
kacad moxseniebulia giorgi - „Skvibliani giorgi da misi Zma yruaSvili<br />
giorgi“ (33, 55). savaraudod, leCxumSi ojaxebis Seyrilobis mravali<br />
faqti arsebobda, radganac ojaxis gaZlierebisaTvis ganxorcielebuli<br />
amgvari qmedebebi maxasiaTebeli yofila mTeli saqarTvelosTvis. ojaxTa<br />
Seyris mizani ori susti ojaxis gaZlierebis erTdrouli survili, an<br />
Zlier ojaxSi susti ojaxis TavSefareba iyo. Seyra ara marto glexebSi,<br />
aramed warCinebul socialuri fenis ojaxebSic gavrcelebuli yofila.<br />
Seyrilobisadmi miswrafeba da procesi qarTveli eris yvela fenaSi<br />
dasturdeba _ `umaRlesiTgan moyolebuli soflelebamde, cxovrebis<br />
uSiSroebis Sesaqmnelad gayril-daSorebuli wevrebi saerTo gasaWiris<br />
dasaZlevad SeerTeba-SekavSirebaze zrunavdnen. amnairad gayrili da<br />
daSlili ojaxi an sagvareulo kvlav erTdeba, mamuls aerTianebs da<br />
saerTo meurneobis warmoebas iwyebs~ (87, 143). tipiuria Seyrili ojaxis<br />
ufrosis arCeva. Cvens mier moyvanili Skviblianebisa da yuraSvilebis<br />
112
erTiani ojaxis ufrosi, albaT giorgi Skvibliani iyo, e. i. SkviblianTa<br />
ojaxma yuraSvilebis ojaxi SeiTvisa, maT mfarveloba gauwia, am<br />
SeyrilobiT orive ojaxis ekonomikuri potencia gaZlierda.<br />
ivane javaxiSvilis mier gamoqveynebul Seyrilobis dokumentebis<br />
mixedviT, ojaxTa gaerTianebebi aRmosavleT saqarTveloSi axlo<br />
naTesavebs, biZaSvilebs, ganayofebs Soris xdeba. isini, rogorc vTqviT<br />
„erTiandebodnen odesRac dakarguli erTobis aRsadgenad, raTa<br />
muSaxelic meti yofiliyo da saerTo qonebac“ (102, 47) rusudan xaraZis<br />
informaciiT qarTlSi aratradiciuli Seyrili ojaxebic arsebobda –<br />
xaxutaanebis xuTi Taobis gamaerTianebel ojaxSi, bluaSvilebisa da maT<br />
dedis mxridan biZaSvilebs, areSiZeebs aerTianebda (102, 47). SesaZloa<br />
Skviblian-yuraSvilTa gaerTianebac am ukanaskneli magaliTis msgavsia.<br />
Tumca, Tu svaneTis eTnografiul masalas davimowmebT, Skviblianisa da<br />
yruaSvilis msgavsi sxvadasxva gvaris warmomadgenlebis Seyra erT<br />
ojaxad, sulac ar aris iSviaTi gamonaklisi. svaneTSi sxvadasxva gvaris<br />
erT ojaxad Seyra, `laiSxual~, Cveulebrivi movlena iyo (81, 47).<br />
didi ojaxebis arseboba leCxumSi, ruseTis mefis droindeli<br />
aRwerilobebiTac dasturdeba. 1860 wlis monacemebiT dadianis kuTvnil<br />
glexTa ojaxebSi saSualod cxra sulia gaerTianebuli, saeklesio<br />
komlSi rva, xolo adgilobriv batonebis mflobelobaSi myofTa<br />
komlebSi eqvsi wevria. rogorc vxedavT, dadianisa da eklesiis ymaTa<br />
ojaxebi gacilebiT didia, anu ufro meti ekonomiuri SeZlebisaa, vidre<br />
sabatono glexebis komlebi. es gasagebi faqtia, Tu gaviTvaliswinebT,<br />
rom samegrelos samTavroSi (im dros leCxumi samegrelos samTavros<br />
SemadgenlobaSia) dadiani da eklesia umdidresi mflobelebi arian.<br />
1860 wlis aRweris mixedviT dadasturebuli komlebis mcxovrebTa<br />
raodenoba, cxadad mowmobs, rom leCxumSi didi ojaxebi am droisTvisac<br />
arc Tu ise iSviaTia.<br />
XIX saukunis boloSi leCxumSi komlTa raodenobis mateba<br />
SeiniSneba. 1873 wlis kameraluri aRwerisa da 1885 wlis monacemebis<br />
urTierTSefardebis mixedviT saxazino glexebis komlTa raodenoba<br />
samocdaxuTiT gazrdila, xolo am komlebSi sulTa raodenobas 274-iT<br />
moumatia. cxadia, komlTa amgvari zrda arc bunebrivi matebisa da arc<br />
113
egionis garedan mosaxleobis migraciis Sedegia. nosoviCi, romelsac<br />
ekuTvnis gamokvlevebi leCxumel saxazino glexTa ekonomikuri<br />
mdgomareobis Sesaxeb, Tvlis rom komlTa ricxvis mateba did ojaxebis<br />
daSlisa da Sesabamisad patara, individualuri ojaxebis Seqmnis Sedegia.<br />
misive TqmiT, am process axalgazrda wyvilTa damoukideblad cxovrebis<br />
survili ganapirobebda (98, 164). leCxumSi, saxazino da savaraudod sxva<br />
kategoriis (memamulis kuTvnili, Tavisufali) glexebis komlebSi 4-10<br />
suli cxovrobda. arc Tu ise cota iyo komlebi romelTa raodenoba 14<br />
suls aRwevda. ufro mravalricxovani ojaxebi XIX saukunis bolosTvis<br />
iSviaToba yofila. Tumca 1904 wlis cnobiT leCxumSi gvxvdeba 39<br />
sulisgan Semdgari ojaxi (27, 3). didi ojaxebis daSla da patara<br />
ojaxebad cxvrebis dawyebis tendenciebi XIX saukunis meore naxavarSi<br />
aSkarad SeimCneva _ 1873 wlisTvis komlSi saSualod 8,76 sulia, 1885<br />
wels ki 7,98. e.i. komlis suladoba ase mokle drois manZilze erTiT<br />
Semcirebula.<br />
leCxumSi ojaxis gayrasac Tavisi wesi hqonda. didi ojaxebi samioTxi<br />
Taobis Semdeg iyrebodnen xolme da wyvilebi patar-patara<br />
individualur ojaxebs qmnidnen. magaliTad SegviZlia moviyvanoT sof.<br />
oyureSSi macxovrebeli ugrexeliZeebis mravalTaobiani da<br />
mravalsuliani ojaxis gayra: saerTo qoneba gaiyo eqvs nawilad. oTx Zmas<br />
Tavisdawilad ergo TiTo uReli xari da 8-8 Zroxa. ojaxis ufross ergo<br />
e. w. saufroso. erTi wili xvda mis rZalsac anu ojaxis zrdasruli<br />
wevrebis dedas. saufrososa da dedis wilma 6-6 Zroxa Seadgina. 12 suli<br />
saqoneli ojaxma gadasca mTavrobas, radganac imdroindeli wesebiT<br />
saqonlis mflobelobaze gansazRvruli norma iyo dawesebuli. erTi<br />
cxeni saziaro iyo oTxive Zmis ojaxisaTvis. gaiyo samosaxloca da<br />
sameurneo savargulebic. moxucebis meurneobas erTad, rigrigobiT Zmebi<br />
uvlidnen.<br />
ugrexeliZeebis didi ojaxis gayris magaliTze da leCxumSi<br />
arsebuli gayris wesi, gadmocemiT ojaxis yvela zrdasruli wevrisaTvis<br />
mTliani, Tanabari wilis miRebis uflebas adasturebs. gamonaklisi<br />
ojaxis mewileebs Soris qaliSvilebi arian, maT mxolod mziTvi ergebaT<br />
(mTxr. al. ugrexeliZe; 98, 169). ojaxis ufrosi TaobisaTvis gankuTvnilia<br />
114
saufroso: moxucebis SeuZleblobis SemTxvevaSi umcrosi vaJi patronobs<br />
maT meurneobas da maTi gardacvalebis Semdeg saufroso mas gadaecema.<br />
ojaxis ZiriTad memkvidred, fuZeze damrCenad, amJamindeli wesebiTac<br />
umcrosi vaJi iTvleba. dResdReobiT TiTqmis mTlianadaa dakarguli<br />
„saufrosos“ mcneba – mSoblebi umcros vaJTan rCebian, romelsac amis<br />
gamo qonebis gayofis dros garkveuli privilegiebi aqvs. ojaxis gayra<br />
ojaxis Sida saqmea, Tumca mourigeblobis SemTxvevaSi ojaxis wevrebi<br />
iwveven „mediators“. mediatori sayovelTaod miRebuli wesebiTa da<br />
ojaxis yvela wevris interesebis gaTvaliswinebiT saqmes agvarebs.<br />
mediatori xSirad, aranair naTesaur kavSirSi ar iyo ojaxTan, misi<br />
SerCevis principi pirovnuli Tvisebebi da avtoritetuloba iyo. rodesac<br />
gayofa xdeboda ojaxis ufrosis sicocxleSive (pirveli an meore Taobis<br />
warmomadgenlis) gaugebrobebi naklebad iyo, ojaxis qonebas Tanabrad<br />
anawilebda ojaxis ufrosi da mis gadawvetilebas yvelani<br />
emorCilebodnen. XIX saukunis meore naxevris cnobebiT ojaxebi gayofa<br />
ojaxis ufrosis gardacvalebamde axali tendencia yofila. Tu<br />
aRniSnul periodamde ojaxis ufrosis sicocxleSive gayra TiTqmis<br />
SeuZlebeli iyo da saZraxis saqmed iTvleboda, am droisTvis es<br />
Cveulebriv movlenad qceula. Aase rom, didi ojaxebad cxovrebis wesi<br />
XIX saukunis miwuruls ukve nel-nela adgils uTmobs individualur,<br />
erTwyvilian ojaxebad cxovrebis wess (98, 169-170).<br />
im ojaxebSi sadac ar hyavdaT mamrobiTi sqesis axalgazrda Taoba,<br />
ojaxis ufrosis gardacvalebis Semdeg memkvidreoba gadadioda<br />
mamrobiTi sqesis uaxloes naTesavebze. Tu ojaxs arc amgvari naTesavebi<br />
gaaCnda, maSin memkvidreebad iTvlebodnen ojaxis qaliSvilebi da maTi<br />
meuRleebi (98, 169).<br />
didi, gauyofeli ojaxis arsebobas leCxumSi, Tavisi myari pirobebi<br />
hqonda, rasac mowmobs isic, rom xalxis maxsovrobas dRemde SemorCa did<br />
ojaxebad cxovrebis faqtebi. leCxumSi dResac arsebobs erTgvari<br />
gauyofeli ZmaTa ojaxebi. isini erTimeoresTan Zalian axlos, xSirad<br />
erT ezoSi, calke saxlebSi TavianTi „ojaxobiT“ cxovroben, gayofili<br />
ar aqvT saxnav-saTesi da venaxi. ojaxur meurneobas erTad awarmoeben.<br />
aris iseTi faqtebi, rodesac saxli, qoneba, sameurneo savargulebi da<br />
115
saSualebebi ar iyofa da ojaxSi darCenil erT-erT Zmas, umetes<br />
SemTxvevaSi umcross rCeba. ojaxidan wasul Zmebs wili ar miaqvT, e. i.<br />
kvlav „gauyofel Zmebad“ rCebian da amgvari faqti didi mowonebiT<br />
sargeblobs xalxSi. gauyofeloba ojaxis saamayod iTvleba da aseTi<br />
ojaxebi sofelSic dafasebulebi arian.<br />
did ojaxebad cxovrebas leCxumSi XX saukunis 30-40-ian wlebamde<br />
mouRwevia. sofel orbelSi am dromdis gurCianebis ojaxi Tvramet kacs<br />
(sami Taoba) aerTianebda. ojaxs ufrosi mamakaci da misi meuRle<br />
xelmZRvanelobdnen. saqmianobebi ojaxis wevrebs Soris specifikis<br />
mixedviT ar iyofoda. yvela asrulebda im saqmes rac ojaxisTvis<br />
Sesabamis momentSi saWiro iyo. mamakacebi ZiriTadad venaxis, yanebis<br />
movliT, saTibebSi muSaobiT iyvnen dakavebulni. saqmeebs ojaxis ufrosi<br />
anawilebda. danawilebul saqmeTa Soris yvelaze martivs axalgazrdebi –<br />
bavSvebi asrulebdnen. maT movaleobaSi Sedioda msxvilfexa da<br />
wvrilfexa saqonlis yoveldRiuri sakvebze zrunva, maTi momwyemsva da<br />
darwyuleba da a. S.<br />
ufrosi qali saqalebo saqmes Tavobda. Tu ojaxSi ramdenime rZali<br />
iyo, isini rigrigobiT rCebodnen Sin. erTi kviris ganmavlobaSi erTi<br />
rZali iyo `Sinamdeqi~, mas Semdeg kviraSi meore rZali cvlida da a. S.<br />
Sinamdeqis movaleoba ZiriTadad saWmlis keTeba, puris cxoba da mewveli<br />
saqonlis saRamos da dilas movla – rZis produqtebTan dakavSirebuli<br />
samuSaoebisaTvis Tvalyuris devneba iyo. amgvarad, yvela rZals SeeZlo<br />
erTi kviris manZilze yofiliyo saqalebo saqmis ufrosi, Tumca mTavari<br />
diasaxlisoba mainc ufrosi qalis prerogativa iyo.<br />
raime mkacrad gansazRvruli akrZalvebi da tabuebi, sacxovrebeli<br />
farTis dayofa saqalebo da sakacebo nawilebad, rasac adgili hqonda<br />
rogorc aRmosavleT, ise dasavleT saqarTvelos mTianeTSi, Cvens mier<br />
mopovebuli eTnografiuli masaliT ar dasturdeba. Tumca gurguCianebis<br />
ojaxSi mkacrad icavdnen trapezis etikets – sadilobisas Tu vaxSmobis<br />
dros, Tavdapirvelad kacebi purdebodnen, Semdeg ki qalebis jeri<br />
dgeboda (mTxr. Sura RurWumaliZe, sof. nasperi. gurguCianebis ojaxi<br />
misi deduli iyo). leCxumSi sacxovrebeli farTis sakacebo da saqalebo<br />
nawilebad dayofis faqti dafiqsirebuli aqvs v. bardaveliZes bosloba<br />
116
dRis erT-erTi ritualis aRweris dros igi aRniSnavs rom sakacebo<br />
keriis marcxxniv, xolo saqalebo keriis marjvniv mdebareobda (5, 93).<br />
aseve mravalricxovani gaxldaT oyureSeli ugrexeliZeebis ojaxi<br />
gasuli saukunis ocdaaTian wlebis bolomde. gorad wodebul ubnis am<br />
gauyofel ojaxSi oTxi Taobis TxuTmeti warmomadgeneli erTad<br />
cxovrobda. ojaxis Tavi, asakiT yvelaze ufrosi nino svaniZe gaxldaT.<br />
igi ojaxis yvelaze axalgazrda Taobas did bebiad, anu peperad<br />
ekuTvnoda. qalbatoni ninos garda ojaxSi eqvsi qali (bebia, rZlebi da<br />
mamidebi) oTxi mozrdili mamakaci (Zmebi) da bavSvebi cxovrobda. ojaxis<br />
dovlaTi, imisda miuxedavad, visi damsaxurebiT an SromiT iyo SeZenili,<br />
qalbatoni ninos xelSi iyrida Tavs. is iyo ojaxis fuladi sasxrebis<br />
gamkargavic. saerTo fuls ojaxis ufrosi, Txis tyavisagan damzadebul<br />
qisaSi inaxavda. saWiroebis mixedviT es Tanxa ojaxis yvela wevrze<br />
nawildeboda.<br />
ugrexeliZeebis ojaxi ZiriTadad mesaqonleebi iyvnen. maT mravlad<br />
hyavdaT megruli jiSis saqoneli. cxeni oTx Zmas saziaro hyolia. ojaxis<br />
saqmianobebs nino svaniZe xelmZRvanelobda. kacebi ZiriTadad saqonlis<br />
movla-patronobiT iyvnen dakavebuli. peperas davalebiT ojaxis qalebi<br />
rig-rigobiT mzareulobdnen. mzareulsve evaleboda ojaxis<br />
wevrebisaTvis saRamo xans fexsabani wylis mitana, diliT ki pirsabani<br />
wylis dasxma (mTx. al. ugrexeliZe, sof. oyureSi).<br />
mkacrad akrZaluli iyo qalis mier saklavis dakvla. mTel leCxumSi<br />
es akrZalva dResac ZalaSia. amasTan dakavSirebiT, xdeba kuriozebic –<br />
Tu ojaxSi mamakaci ar imyofeba da stumrisTvis an sxva saWiroebis gamo<br />
aucileblad unda daiklas saklavi, zrdasruli qali xelebs akidebinebs<br />
najaxs mamrobiTi sqesis bavSvs, TviTon bavSvis xelebs kidebs xels ise<br />
rom najaxs ar Seexos da saklavic ikvleba (g.m. eTnografiuli savele<br />
dRiuri). akrZalva aseve exeboda Rvinis damzadebasac, iseve rogorc<br />
mTels saqarTveloSi yurZens kacebi wuravdnen, Rvinosac isini uvlidnen.<br />
sxva saxis samuSaoebs _ Toxna, barva da misTanebs qalebi kacebTan erTad<br />
asrulebdnen.<br />
117
$ 2. sacxovrebeli da sameurneo nagebobebi<br />
leCxumeli glexis karmidamos Tavisi ganlagebis Taviseburebani<br />
gaaCnda. sacxovrebeli saxlis irgvliv ganlagebuli iyo damxmare<br />
nagebobebi: marani, nalia, beReli, qarTa, boseli, sabZeli, Torne. maranSi<br />
ramodenime Wuria miwaSi dafluli. aqvea mowyobili Rvinis sawuri –<br />
sawnaxeli, romlis pirvandeli saxeli sametexlo unda iyos (83, 39). adre<br />
gavrcelebuli yofila WurisTavebi Ria cis qveS. oTxmociani wlebisTvis<br />
Ria cis qveS qvevrebi TiTo-orola glexs Tu hqonda. maranSi xSirad ori<br />
xorgo (sawnaxeli) hqondaT, erTi TeTri, xolo meore Savi yurZnis<br />
dasawurad. marnis mowyobilobas Semdegi iaraRebi Seadgendnen: xrika,<br />
niCabi, ofsiro, Zelbari, xis uro, larebi, Toxi, sarcxi, wberi (sawberavi)<br />
da aryis gamosaxdeli mowyobiloba (1, 132). marani wminda adgiladaa<br />
Seracxuli – leCxumSi dResacaa SemorCenili maranSi locvis tradicia.<br />
marans saguldagulod icavdnen avi Tvalisagan da ZiriTadad amas<br />
maranSi mware blis direebis gadebis gziT cdilobdnen (leCxumelTa<br />
rwmeniT mware bals avi Tvali ar ekareba).<br />
Wurebis zoma tonamdec aRwevs. rogorc wesi, glexs maranSi erTi<br />
didi, ori-sami SedarebiT patara, danarCeni ki momcro zomis Wuri aqvs.<br />
zomaTa aseTi gansxvaveba mosaxerxebeli iyo Rvinoebis gadasaRebad, an<br />
nakluli Wuridan mcire zomis WurSi Rvinis gafuWebis sawinaaRmdegod<br />
gadaRebisaTvis. Rvinis gadaReba, Rvinis dayenebis erT-erTi mniSvnelovani<br />
procesi yofila. bevrjer gadaRebuli Rvino kamkama ferisaa, ufro<br />
gemrielia da kargadac inaxeba. Rvino, „fexgasulamde“ rvajer unda<br />
gqondes gasxvisebuli (gadaRebuli) – ityvian xolme leCxumSi (mTxr. r.<br />
mamardaSvili, sof. oyureSi).<br />
rogorc Cans adre Wurebs adgilze amzadebdnen. sameTuneo centrebi<br />
iyo ofitaraSi, qulbaqSi, sairmesa da zubSi. Wurebi SemdgomSic<br />
imereTidanac SemohqondaT. leCxumSi damzadebuli Wuri formiT<br />
imerulisagan gansxvavdeba – imeruli Wuri kvercxiseburia, leCxumuri<br />
gulis formisaa. sairmeSi SedarebiT, didi zomis Wurebi mzaddeboda,<br />
zubSi da ofitaraSi SedarebiT momcro Wurebs akeTebdnen. ofitaris<br />
zemoT, oyureSisa da ofitaris gamyof seris gagrZelebaze, xvamlis<br />
118
gzaze aris adgili romelsac „Wuris naTxarebs“ eZaxian. SesaZloa,<br />
ofitrel meTuneebs Wurebis dasamzadeblad ayalo miwa (Tixa) swored am<br />
adgilebidan mihqondaT. leCxumSi damzadebuli Wurebi iyideboda<br />
leCxumis gareTac, raWasa da svaneTSi. adre Wuri imdeni maneTi Rirda<br />
ramdeni Cafi (16 litri) Rvinos tevadobisac iyo (83, 35-36).<br />
dResdReobiT iSviaTi araa marnis gaerTianeba sxva sameurneo<br />
nagebobebTan – WurisTavebTan erTad maranSi, romelsac xSirad „kuxnas“<br />
eZaxian moTavsebulia Tone, keria (romlis Tavzec iboleba SaSxi),<br />
xorgoebi fqvilis Sesanaxad, agreTve sxveni romelzedac Sinauri<br />
saqonlisa da frinvelis gamosakvebi simindi inaxeba.<br />
leCxumSi marani xSirad saxlzea midgmuli da calpiradaa<br />
gadaxuruli. aseT marans „calmags“ eZaxian. gvxvdeba marnebic, romlebic<br />
saxlis pirvel sarTulzea moTavsebuli. im adgilebSi ki sadac qva<br />
advili mosapovebeli iyo, marnebi qvisgan Sendeboda. „qvamarans“ xSirad<br />
Tavze beRels adgamdnen.<br />
msxvilfexa saqonlisTvis, agreTve Txisa da cxvrisTvis<br />
gankuTvnilia boseli. boseli xSirad qarTaSi anu saCixeSi, ZelebiT<br />
Semokavebul adgilas aris aSenebuli. sabZeli umetesad mrgvali<br />
formisaa. mas wneliT Robaven. aSeneben ficriT, ufro xSirad ki morebiT.<br />
adre am Senobebs buruli erqvaT. albaT imitom, rom maT koroliT<br />
(zanduriT an maxis namjiT) xuravdnen, buravdnen. koroli aT wels<br />
Zlebda. sabZels calmagi hqonda midgmuli, romelic Ria iyo kalosken –<br />
Tu gauwvimdebodaT kaloSi Cadgmul purs calmagSi inaxavdnen. nalia<br />
oTx svetze idga. mas an wnelisagan an daxvretili ficrebisagan<br />
aSenebdnen. nalias simindis Sesanaxad iyenebdnen. Torne igive Tone calke<br />
fardulSia moTavsebuli, xandaxan igi saxabazoSi dgas. ToneSi cxveba<br />
puri, xaWapuri, lobiani... wvaven goWsa da cxvarsac. Tone Tixisagan<br />
mzaddeba da mas garedan Txeli ficris mWidro Robe aqvs gakeTebuli.<br />
Robismagvar kedelsa da Tones Soris manZili TeTri miwiT ivseboda.<br />
saxabazoSi moTavsebulia Suacecxli. aq mzaddeba sadil-vaxSami. aqve<br />
iboleba SaSxi. sxvenze inaxaven RurRs, Rorebisa da qaTmebis saWmel<br />
siminds (1, 134). ezoSivea saRore, romelsac Zalian xSirad saqaTmes<br />
adgamen Tavze.<br />
119
kar-midamos ukan bostnebi da venaxebi aqvT. yanebi ZiriTadad<br />
sacxovrebeli saxlebisagan moSorebulia. Tumca simindisa da lobios<br />
venaxSic gamoTesavdnen xolme. zogierTis TqmiT, simindis foTlebi<br />
gvalvis dros yurZens dawvisagan icavso.<br />
XIX saukunis meore naxevris monacenmebiT, glexis komls erTi<br />
desetinidan 10-11 desetinamde miwaze uxdeboda sakuTari meurneobis<br />
warmoeba (desetina _ 1,09 heqtari). glexTa umravlesobis miwebis farTobi<br />
oridan eqvs desetinamde meryeobda. sameurneo savargulebi mimofantuli<br />
iyo patar-patara nakveTebad da xSirad es nakveTebi erTmaneTisgan<br />
sakmaod moSorebuli iyo. glexis miwebi ZiriTadad Semdegi nawilebisgan<br />
Segdeboda: sakarmidamo, venaxi, saxnav-saTesi, saTibebi da tye.<br />
sakarmidamo, sadac mdebareobda glexis sacxovrebeli da sameurneo<br />
nagebobebi (beReli, nalia, marani, ezo/wina ezo, samzadi, boseli, saRore,<br />
saqaTme/saqaTura, Sinauri cxovelebis sadgomi –qarTa) glexis kuTvnili<br />
miwebis oTx-xuT %-s Seadgenda. venaxebs 12-13%-mde ekava. saxnavi miwebi<br />
kuTvnili farTis TiTqmis naxevars Seadgenda. saTibebiT mainca da mainc<br />
ganebivrebuli ar yofilan glexebi _ saTib savargulebs glexTa miwebis<br />
mxolod 1%-mde ekavaT. tyeebi ki 31-32% -mde miwis farTobs moicavda (98,<br />
165).<br />
XIX saukunis meore naxevris cnobebiT gansxvebaa glexTa<br />
karmidamoSi nagebobebis ganlagebaSi maTi mepatroneebis finansuri<br />
mdgomareobis Sesabamisad. nasoviCis mier dafiqsirebulia SeZlebuli,<br />
saSualo da Raribi glexkacis sakarmidamo ezo, am glexTa uZrav-moZravi<br />
qonebis fasi da saSualo wliuri Semosavali. sof. zogiSSi mcxovrebi<br />
SeZlebuli glexis oqropir TofaZis ezoSi sami sacxovrebeli saxlia:<br />
Suacecxliani saxli, yavriT gadaxuruli, 3X2,5 saJeni (Rirebuleba 150<br />
maneTi); igive zomis cacxvis masaliT nagebi axali Suacecxliani saxli<br />
(300 maneTi); saxli stumrebisTvis, buxriT, 2X2 saJeni (100 maneTi).<br />
sacxovrebeli da sameurneo nagebobebis fasi mTlianobaSi 775 maneTia.<br />
SeZlebuli glexi (am konkretul SemTxvevaSi) 6,75 desetina miwas flobda<br />
_ aqedan umetesi nawili 3,75 desetina saxnavi iyo, 0,75 venaxi, sakarmidamo<br />
0,37, tye 1,88 desetina. ojaxs arendiT aRebuli hqonia 2 qceva (qceva _ 0,75<br />
desetina) miwac. oqropir TofaZis danarCeni qoneba (msxvilfexa da<br />
120
wvrilfexa saqoneli, frTosani) Sefasebulia 259 maneTad. misi meurneobis<br />
saerTo Semosavali 632,15 maneTi iyo. ojaxi wlis ganmavlobaSi 524,15<br />
maneTs xarjavda. ase rom ojaxis wliuri sufTa Semosavali 108 maneTs<br />
Seadgenda (98, 190-193). imave sofelSi mcxovrebi ioseb xurciZis, saSualo<br />
SeZlebis glexs mxolod erTi, Suacecxliani saxli (4X3saJeni) udgas<br />
ezoSi. misi sameurneo da sacxovrebeli nagebobebi 240 maneTad aris<br />
Sefasebuli, xolo saqoneli da frTosani 154, 80 rublad. ojaxis<br />
Semosavali weliwadSi saSualod 43, 86 maneTia. Raribi glexsac (WyviSSi<br />
mcxovrebi maTe xurciZe) erTi momcro (2.5X2saJeni) Suacecxliani saxli<br />
aqvs. saxli 80 maneTadaa Sefasebuli, xolo ojaxis wliuri Semosavali<br />
deficituria 20,98 maneTiT. Ddeficitis Sevseba SeZlebuli mezoblebisgan<br />
valis aRebiT gziT an mezoblebis SeZlebisdagvari daxmarebiT xdeboda.<br />
amJamad leCxumSi tipiuria orsarTuliani saxlebi. ojaxi<br />
sacxovreblad ZiriTadad pirvel sarTuls iyenebs. zogierT sofelSi<br />
pirveli sarTulis oTaxebs palatebsac uwodeben. meore sarTuls<br />
stumrebisaTvis an didi sufris gasaSlelad iyeneben. bolo dros<br />
pragmatuli mosazrebebis gamo mosaxleobam erTsarTuliani,<br />
leCxumisaTvis tradiciuli, saxlebis mSeneblobas mihyo xeli.<br />
eTnografiuli masalis mixedviT, adre leCxumSi xalxi oda da kaTxa<br />
saxlebSi cxovrobda. kaTxa saxli oTaxebad ar iyo gayofili. SuaSi<br />
keria iyo moTavsebuli. keriis Tavze mowyobili iyo cxveni, romelzec<br />
kakibera anu kaCa iyo Camokidebuli. kakibera oTxkuTxedad Sekruli<br />
ficrebis mowyobilobaa sadac Roris felikebi hkidia da CxolSi<br />
(kvamlSi iboleba). keriis Tavze, WerSia damagrebuli saqvabec. cxvenze<br />
iyo moTavsebuli kado, romelsac sveli tansacmlis gasafenad<br />
xmarobdnen. erTi romelime kedlis gaswvriv, mTels sigrZeze idga xis<br />
grZeli sawoli. sawols svetebi da maRali saxuravi, yafari hqonia.<br />
ojaxis wevrebs cal-calke an wyvil-wyvilad eZinaT. „loginebs“<br />
skivrebi yofda erTmaneTisagan. saxlis sivrce, sxva kuTxeTa msgavsad<br />
sakacebo da saqalebo mxareebad iyofoda (5, 93)<br />
aveji Sedgeboda jorkosgan, jorkolisgan (morisgan gamoTlili<br />
ufexo skami), bujerisgan (Taro) kuTxeSi Camokidebuli iyo CoCo, xis<br />
WurWeli, romelsac Ziri tkeCisgan hqonda damzadebuli. CoCos<br />
121
karadasaviT kari hqonda da masSi saWmels inaxavdnen, radganac CoCos<br />
ZaRli da kata veranairad ver miudgebodnen.<br />
kaTxa saxls saZirkveli xis hqonda, saZirkvelSi, Sua adgilze<br />
urTierTmopirdapire mxares ori afra iyo Camagrebuli. zemoT saxls<br />
xisave sartyeli hqonda Semovlebuli. sartylis zemoT or mopirdapire<br />
kedels, sartyels zemoT, samkuTxedebi edgaT, romlebsac lirsebs<br />
eZaxodnen. lirsebis ficrebs salirseebi erqvaT. afra saZirkvlis, karebs<br />
ori afra unda hqonoda. kedlebis afrebi amoRaruli iyo da masSi<br />
magrdeboda kedlis ficrebi. kedlis afrebSi Camagrebul ficrebs<br />
kveTdnen karebis afraSi wamosuli ficrebi, romlebic gadakveTis<br />
adgilze erTmaneTSi jdebodnen jvaredinad, zomaze amotexili<br />
urTierTsapirispiro pirebis meSveobiT. larsebs – korulis an yavris<br />
saxuravs ukeTebdnen, wvimisagan icavdnen da am fardulSi inaxavdnen<br />
urems, marxils, SeSas da a. S. saxls Txeli yavriT, loforCinebiT<br />
xuravdnen. gadaxurva orferda iyo (1, 134-136).<br />
kaTxa saxlebi bolo dros orsarTulianic Sendeboda. qveda<br />
sarTulze buxari iyo moTavsebuli. pirvel sarTuls erTi kedeli<br />
qviTkiris hqonda danarCeni sami ki xisa iyo. buxari qviTkiris kedelSi<br />
Sendeboda. kaTxa saxlebi oda saxlebiT Seicvala, romlebic ZiriTadad<br />
orsarTuliani, pirvel sarTulze qviTkiriT, xolo meoreze xiT naSeni<br />
iyo.<br />
kaTxa saxlebis SemoRebamde xalxi faqutebSi (faquta) saxlSi<br />
cxovrobda. faquta SedarebiT momcro da ufro martivi nageboba iyo. is<br />
isliT an koroliT ixureboda. konebs Soris kvamlis gasasvlelad<br />
datovebul adgils xani erqva.<br />
122
$ 3 saqorwino wes-Cveulebebi<br />
adrindel droSi qorwinebis asaki Zalian axalgazrda iyo.<br />
gansakuTrebiT gavrcelebuli iyo qalebis adre gaTxoveba, maTi<br />
saqorwino asaki 13-14 wlidan iwyeboda. qal-vaJis SeuRlebas aucileblad<br />
win uZRoda maWankloba. maWanklis an „maSualis“ gareSe ara saqme ar<br />
iqneboda (mTx al. ugrexeliZe). maSvaloba Zalian xSirad Semodgomis<br />
dadgomisTanave iwyeboda. soflebSi am saqmis profesionalebic<br />
moiZebnebodnen, romlebic qalis an vaJis ojaxis survilis<br />
gamomJRavnebisTanave elCobas iwyebdnen. saqme erTi an ori misvliT ver<br />
gadawydeboda. maSvals saqmis bolomde gaCarxvisTvis qalis ojaxSi oTxxuTjer<br />
mainc sWirdeboda misvla. molaparakebebi kerasTan, SuacecxlTan<br />
imarTeboda. maSvali saubris dros joxs nacarSi uyofda da saqmis<br />
mokvaraxWinebas cdilobda. momavali saqorwilo wyvili erTmaneTs<br />
qorwilamde naxavdnen. Tu ojaxebis winaswari Tanxmoba iqneboda<br />
imarTeboda niSnoba. niSnobamde ojaxebs erTmaneTis siavkarge ukve<br />
gamokiTxuli hqondaT. maSvalma sapatarZlos Sesaxeb yvelaferi icoda,<br />
sapatarZlo maSvalis stumrobisas aqtiuri unda yofiliyo, mis garSemo<br />
etriala da Tavisi saukeTeso Tvisebebi gamoemJRavnebina (mTxr. al.<br />
ugrexeliZe, sofeli oyureSi).<br />
niSnobis dRes sasiZo midioda sasimamros ojaxSi. mas miyveboda Zma<br />
an biZaSvili. am dRes win uswrebda „generaluri repeticia“ – saboloo<br />
Tanxmoba orive mxarisa, rac sapatarZlos ojaxis mxridan maSvalisaTvis<br />
bolo vizitad CaTvlili stumrobis Semdeg purmarilis gaSlaSi, xolo<br />
maSvalis mxridan purmarilze darCenis, nadimobis TanxmobiT<br />
gamoixateboda. amgvarad, oTxi-xuTi `raundiani~ molaparakebis Semdeg<br />
upurmarilod gamoSveba qalis ojaxis mxridan uars niSnavda, Tavis<br />
mxriv, maSvalis mier purmarilze uaris Tqma, kacis ojaxis uari iyo. ase<br />
„usityvod“ formdeboda vaJisa da qalis qorwinebis urTierTsurvili.<br />
niSani umravles SemTxvevaSi beWedi iyo. sasiZo, Tu mas ekonomikuri<br />
SeZleba hqonda sasimamros ojaxSi saCuqrebs arigebda (mTxr. al.<br />
ugrexeliZe, sofeli oyureSi).<br />
123
leCxumis zogierT sofelSi daniSvnis ceremonials `Sardvna~,<br />
daniSnul qals ki daSardnili erqva (mTxr. a. axvlediani, sof. nasperi).<br />
qalis daniSvnisTvis, daSardnisaTvis upriani dRe SabaTi iyo, niSnoba<br />
icodnen samSabaTobiTac. sapatarZlo niSnobis dros cdilobs pasiuri<br />
iyos. niSnobis dro saRamo xani iyo, cdilobdnen niSnoba savse mTvareze<br />
misi davaxSmebis Semdeg gaekeTebinaT. sasimamros ojaxSi, niSnobis<br />
aRsaniSnavad, imarTeboda mcire purmarili (mTxr. S. RurWumaliZe, sof.<br />
nasperi).<br />
niSnobidan maleve iniSneboda qorwilis dRe. sasiZos sasimamros<br />
ojaxSi mihyveboda mayari. dResdReisobiT mayari axalgazrdebisagan<br />
Sedgeba, adre ki misi Semadgenloba Sereuli iyo. mayarSi xvdebodnen<br />
ufrosi asakis, xandaxan xandazmuli mamakacebi, visac ki SeeZlo Rvinis<br />
sma, kargi simRera da nadimis mxiarulebis Sesaferi TavdaWera da<br />
molxena. sasiZo sacolis dedas fuls Cuqnida da es saCuqari „saZuZuris~<br />
saxeliT iyo cnobili (mTxr.S. RurWumaliZe, sof. nasperi;, r.<br />
mamardaSvili, sof. oyureSi).<br />
qali sasiZos ojaxSi saRamo xans mihyavdaT. manamde mcire qorwili<br />
imarTeboda sasimamros ojaxSi.<br />
sxva kuTxeebisagan gansxvavebiT, leCxumSi dadasturebuli<br />
niSnobasTan dakavSirebuli Cveulebebi maincadamainc mravalferovnebiT<br />
ar gamoirCeva. SesaZloa, es imiTacaa ganpirobebuli, rom sxva kuTxeTa<br />
analogiuri Cveulebebis Seswavla qarTvel mecnierTa mxriv XIX saukunis<br />
Sua wlebis da XX saukunis dasawyisis naratiul wyaroebze dayrdnobiT<br />
xdeboda; uamravi Zveli saqorwilo Cveuleba, im dros jer kidev<br />
cocxali iyo da sruldeboda kidec. samwuxarod, leCxumSi arsebuli<br />
amgvari wes-Cveulebebis cocxlad fiqsacia gasul saukuneSi ver<br />
moxerxda. Tumca, amJamindeli savele eTnografiuli masalis sxva<br />
kuTxeTa masalasTan Sedareba garkveuli daskvnebis gakeTebis,<br />
paralelebis gavlebis da ama Tu im wesis uZvelesi warmomavlobis<br />
danaxvis saSualebas gvaZlevs.<br />
saqorwilo urTierTobebs qarTuli tradiciebis mixedviT axasiaTebs<br />
mravali tabu, rituali, agreTve meqorwile ojaxebs Soris ekonomikuri<br />
urTierTvaldebulebani. saerTokavkasiuri tradiciisamebr qorwinebis<br />
124
survils wyvilebisa da maTi ojaxebis mxridan tabu aqvs dadebuli, anu<br />
winasaqorwilo urTierTobebSi mxareTa interesebi, wyvilTa<br />
colqmrobisaken ltolva saguldagulod iniRbeba.<br />
am tradiciis Sesabamisi unda iyos maSvalis ramodenimegzis<br />
stumroba sapatarZlos ojaxSi, romelic TavpatiJs idebda da Tavisi<br />
ojaxis prestiJs saqmis gaWianurebiT, Tanxmobis didi xniT miucemlobiT<br />
xazs usvamda. amave azris unda iyos usityvo Tanxmoba, romelic<br />
maSvalisTvis purmarilis gamarTvis da misgan, e. i. vaJis ojaxisagan (misi<br />
warmomadgenlisagan) purmarilis miRebaSi gamoixateboda. maSvalis<br />
gareSe qalis daniSvna – moyvana qalis ojaxis didi upativcemuloba iyo.<br />
leCxumSi dadasturebul am Cveulebas kargad exmianeba aRmosavleT<br />
saqarTveloSi, kerZod xevSi arsebuli tradicia – raime gmirobis an<br />
Temisadmi gaweuli samsaxuris gamo Temi ama Tu im pirovnebas<br />
ajildoebda. gamorCeuli kaci jildoze uars ambobda da Zalian xSirad<br />
iTxovda „sifros uwevars da qals uTxovars“, e. i. TemSi sufraze<br />
daupatiJeblad misvlas da qalis uSuamavlod Txovis uflebas (29, 83) am<br />
moTxovnidan Cans, rom uSuamavlod qalis moyvana vaJis da misi ojaxis<br />
gvarian privilegiad iTvleboda. aqedan cxadia Tu ratom ar keTdeba<br />
saqme maSvalis gareSe – maSvalis migzavna, Tugind samaWanklo araferi<br />
yofiliyo, etiketis Semadgeneli nawili gaxldaT da vaJis ojaxisagan<br />
qalis ojaxis pativiscemis dasturi iyo. maSvals, anu maWanklis waramara<br />
siaruli sapatarZlos ojaxSi wesad iyo aWaraSi (12, 33). maWanklis erTi<br />
vizitis Semdeg Tanxmobis Tqma qalis Rirsebas amdablebda da ojaxs<br />
Seuracxyofda samegreloSic. ambobdnen „xaTe ekaTxozu Te osurq Ti<br />
koCis“ (es qali ucbad gaekida im kacso), rac udidesi sircxvili da<br />
damcireba iyo (savele eTnografiuli dRiuri, walenjixis raioni, sof.<br />
obuji, mTxrobeli guli kalandia, 80 wlis). sxva kuTxeebis saqorwilo<br />
CveulebebSi sasiZosa da sapatarZlos ojaxebs Soris rTuli ekonomikuri<br />
urTierTvaldebulebebis arseboba dasturdeba. sasiZos ojaxi xSir<br />
SemTxvevaSi rZlis wamoyvanisaTvis sakmaod solidur saxsars saWiroebda.<br />
samegreloSi niSnobamde Tanxmdebodnen urvadze (vaJis ojaxis<br />
gadasaxadi qalis ojaxisadmi); svaneTSi qalis ojaxi ixdida `WiSxi<br />
lifSdunes~ (fexis axsna), vaJisa ki `naydanurs~ (uRel xars); xevSi<br />
125
sasimamros ojaxSi mihqondaT 3-6 vedro arayi, ori yoCi an Wedila, 100-200<br />
xmiadi puri da naxevari fuTi yveli (28, 187), qalebisaTvis tkbileuli da<br />
burnuTi, kacebisaTvis Tambaqo, sasidedrosTvis sakabe da TavSali.<br />
sasidedro Tavis mxriv valdebuli iyo siZisaTvis erTi xeli saqorwilo<br />
samosi Seekera; aWaraSi qalis dasaxsnelad vaJis ojaxi ixdida fulad<br />
gadasaxads baSluRs, rZis faras igive ZuZus faras, kardasamyrelos<br />
romelic patarZlis Zmas an biZaSvils ekuTvnoda, fuladi qrTami<br />
ergebodaT ojaxis bavSvebsac, saCuqrdebodnen soflelebic ki (12; 62-63,<br />
64); TuSebs sxva gadasaxadebTan erTad sapatarZlos soflis<br />
qalebisaTvis specialuri sufra „saqalebo“ unda ekisra (48, 166). amgvari<br />
„gadasaxadebidan“ leCxumSi mxolod „saZuZuri“, sasiZos mier<br />
sasidedrosaTvis fulis Cuqeba dasturdeba (mTxr. S. RurWumaliZe, r.<br />
mamardaSvili).<br />
aseve gamartivebulia da Tanamedrove elferisaa sasiZos ojaxSi<br />
qalis miyvanis wesi. samegreloSi, XIX saukunis Sua wlebis gadmocemebis<br />
mixedviT gansazRvruli yofila mayris Semadgenloba, misi meTauris<br />
vinaoba, gansazRvrulia sapatarZlos adgilic. patarZali mdadesTan<br />
(ufrosi qali, romelic patarZals sasiZos saxlSi miyveba da rCeva<br />
darigebas aZlevs) erTad mayars boloSi mihyveba (saxokia 1956: 96),<br />
mayrisTvis qalis naTesavebis gayoleba ar SeiZleboda. sxvagan<br />
tardeboda rituali dasaqorwinebeli wyvilis mojadoeba-gaCxibvis<br />
winaaRmdeg (12, 65). leCxumSi, qorwilis dRes Tavdapirvelad qalis<br />
ojaxSi mividoda mayari. mayrions eniSneboda ufrosi, romelsac unda<br />
ekontrolebina mayris wevrebi. igi ar svamda da ZiriTadad<br />
mayrionisaTvis yuradRebis miqceviT iyo dakavebuli, cdilobda aravin<br />
gadamTvraliyo, sufris wesi ar SeSlodaT, agreTve Tvals adevnebda<br />
ramdenad keTilsindisierad svamdnen (bolomde Tu ara) maspinZlebi.<br />
sapatarZlos ojaxSi purmarili didxans ar gastanda. sufras hyavda<br />
Tamada patarZlis mxridan da moadgile, anu `kanidati~ sasiZos<br />
mayrionidan. vaJis ojaxSi rolebi icvleboda _ yofili moadgile<br />
Tamadad dgeboda, mis moadgiled ki wina sufris Tamada iniSneboda<br />
(mTxr. J. yuraSvili).<br />
126
saqorwilo sufraze dasapatiJeblad gamoyofilia specialuri<br />
dampatiJebeli. patarZali ojaxSi saRamo xans mohyavdaT. sasiZos<br />
saxlamde karga manZilis moSorebiT mayrions bavSvebi xvdebodnen da<br />
maSxlebiT xelSi qorwilis sufris adgilamde acilebdnen (mTxr. kiazo<br />
arjevaniZe). maSxala mzaddeboda simindis gulisgan, romelsac<br />
amoavlebdnen navTSi, tars gaukeTebdnen da cecxls ukidebdnen. didi<br />
qorwilisTvis maSxalebisTvis erTi salasto (mownuli mozrdili<br />
WurWeli) simindic ki gairCeoda (mTxr. al. ugrexeliZe), roca saxls<br />
miuaxlovdebodnen, ori-sami maxarobeli dawinaurdeboda da ojaxs mayris<br />
mosvlas amcnobdnen. bavSvebs `JinJRilebi~ (maSxlebi) eWiraT, pirispir<br />
iyvnen Camwkrivebulebi da Sukasa da ezos anaTebdnen (1, 163).<br />
mayrioni saxlTan miaxlovebisas „mayruls“ mReroda, romelic<br />
daaxloebiT Semdegnairad JRerda:<br />
qali mogvyavs naTelio<br />
gagvinaTe sanTelio<br />
qali mogvyavs lamazio<br />
gagvinaTeT darbazio<br />
oreri orera, orera<br />
bediTa bednieria<br />
lamazi mSvenieria<br />
orera rera, orera orera<br />
aqa mSvidoba<br />
qali mogvyavs lamazio<br />
dagvicaleT darbazio<br />
o-rera rera, orera, orera<br />
aqa mSvidoba<br />
qali mogvyavs naTelio<br />
mogvinaTeT sanTelio<br />
o-rera, oreri orera<br />
aqa mSvidoba<br />
bedi, bednieri<br />
RmerTo bednieri qeni<br />
RmerTo bednieri qeni<br />
127
Cveni mefe dedofali<br />
dedofali mefesa<br />
lxini meqorwilesa<br />
RmerTo bednieri qeni<br />
Cveni mefe-dedofali (mTxr. kiazo arjevaniZe).<br />
WiSkarSi mefe-dedofals (leCxumuri gamoTqmiT nefe-dedofals)<br />
TefSs axvedreben gasatexad. karebis zRurblze maT tkbils SeaWmeven.<br />
dedofals kalTaSi patara biWs usvamen – biWianoba daebedoso. amis<br />
Semdeg sufras miusxdebian. sufris TavSi saqorwilo wyvili zis, siZe<br />
marjvniv jdeba, patarZali marcxniv. maT gverdiT, dobil-Zmobilebi,<br />
mejvareebi sxedan. vaJisa da qalis mayrebi maTTan axlos erTmaneTis<br />
sapirispiro adgilebze Tavsdebian, Semdeg dapatiJebuli stumrebis<br />
adgilebia.<br />
qalis mayrions did yuradRebas aqcevdnen da maTi ricxvi, rogorc<br />
wesi, orjer aRemateboda vaJis mayars. Tamadas tolubaSsac eZaxdnen.<br />
pirveli sadRegrZelo saerTo dalocva iyo, Semdeg nefe-dedofals<br />
adRegrZelebdnen. sadRegrZeloebis ricxvi araa gansazRvruli, Tumca<br />
normad Teqvsmetidan oc sadRegrZelomde iTvleba. sufris bolos<br />
yovladwmindis sadRegrZelo ismeboda (mTxr. r. mamardaSvili).<br />
yovlawmindis sadRegrZelo, qorwilebSi da sxva sufrebze xSirad<br />
salocavebis CamoTvliT da maTTvis Sewevnis TxovnaSi gamoixateboda:<br />
„Segvewios yovladwminda, xvamlis wminda giorgi, laWepitis oqros jvari<br />
da Cqumis mTavarangelozi“ – amgvarad ilocebian cxeniswylis xeobis<br />
leCxumSi (mTxr. k. arjevaniZe).<br />
saqorwilo sufris gamzadebaSi ojaxs ZiriTadad kuTxe-mezobeli<br />
exmareboda. maT moqondaT sursaTi, zogierTi fuliTac exmareboda<br />
ojaxs.<br />
qorwilSi icodnen „Tavze gadasagdebi“ gadaxda – naTesavebi da<br />
mezoblebi wyvilTan mividodnen, saTiTaod CamoarTmevdnen xels,<br />
miulocavdnen da Tavze gadasagdebs (fuls, nivTs an raime) qsovils<br />
aCuqebdnen (1, 164). zogierT sofelSi Tavze gadasagdebs Tamada iwyebda –<br />
is wamodgeboda da sadRegrZelos Tqmis dros xmamaRla gamoacxadebda,<br />
rom nefe-patarZals ama Tu im raodenobis TanxiT an saCuqriT<br />
128
asaCuqrebda. Tamadas sufris wevrebic ayvebodnen da TavianTi<br />
sadRegrZelos Tqmis dros, xmamaRla acxadebdnen<br />
axalSeuRlebulebisadmi mirTmeuli ZRvenis raodenobas (mTxr. a.<br />
ugrexeliZe). Tavze gadasagdebis raodenobis xmamaRla gamosacxadeblad<br />
qorwilSi specialurad niSnavdnen kacs.<br />
qorwilSi aucileblad imarTeboda Rvinis smaSi Sejibri. sasiZosa<br />
da sapatarZlos mayrebi da naTesavebi erTmaneTs ejibrebodnen. didi<br />
saxeli iyo Tu Tamadis moadgile Tamadaze mets dalevda, mas saCuqrad<br />
goWis Tavs aZlevdnen. Tu Zalian gadaTvrebodnen, maranSi, Wuris Tavze<br />
midiodnen da pirdapir qvevrebidan, pirqve damxobilebi svamdnen.<br />
ejibrebodnen vin ramdens moaklebda. raRa Tqma unda, es Sejibri<br />
saxumaro xasiaTs atarebda da garTobis mizniT iyo mowyobili (mTxr.<br />
al. ugrexeliZe).<br />
qalisa da vaJis urTierTkavSiri jvrisweramde ar SeiZleboda.<br />
jvriswera ufro xSirad vaJis ojaxSi misvlis meore dResve xdeboda<br />
(mTxr. al. ugrexeliZe). patarZals qorwilis damTavrebamde mdadi icavda,<br />
gverdiTac ewva, patarZali rasac inebebda, usrulebda. meqorwileebi,<br />
vaJis mayrebi asec mRerodnen xolme: `dedofali mefesao, mdadi<br />
meqorwilesao~ (1, 164). es albaT xumrobiT naTqvami iyo: mdadi dedoflis<br />
ojaxidan gamocdili, zrdasruli qali iyo, misi CamoSoreba<br />
dedoflisagan ki nefis survili gaxldaT. swored es iyo saxumarod<br />
qceuli, mayrebi nefes sulswrafobas swamebdnen da amiT amasxaravebdnen.<br />
qorwili adre ordRiani icodnen, exla ki erTi injraao (mTxr. al.<br />
ugrexeliZe). xandaxan qorwili mesame dResac grZeldeboda (1, 164).<br />
pirvel dRes qorwils ar eswrebodnen patarZlis mSoblebi. isini siZis<br />
ojaxSi meore dRes mihyavdaT (mTxr. r. mamardaSvili). qalis mayrebisa da<br />
naTesavebis gacilebisas WiSkarTan saxeldaxelo xonCebze iSleboda<br />
sufra, imarTeboda sma. amas „siris kuds“ eZaxodnen. namTralevebi kvlav<br />
smaSi ejibrebodnen erTmaneTs. gamarjvebuls xonCa, Semwvari goWi,<br />
ergeboda. Tumca stumrebs arc damarcxebis SemTxvevaSi wyvetdnen guls<br />
da xonCas mainc atandnen (mTx. r. mamardaSvili).<br />
leCxumur saqorwilo CveulebebSi saqarTvelos sxva kuTxeebis<br />
saqorwilo tradiciebTan msgavseba SeimCneva, miuxedavad imisa, rom<br />
129
leCxumSi mopovebuli masala gacilebiT gviandelia – patarZlis miyvana<br />
ojaxSi saRamo xans maxasiaTebelia sxva kuTxeTa saqorwilo<br />
etiketisaTvis (12, 59; 65, 87). T. saxokias mosazrebiT, es Cveuleba qalis<br />
motacebis uZvelesi tradiciis arsebobiT unda aixsnas (65, 87). SesaZloa,<br />
saqorwilo ritualebis saRamosa da RamiT Sesruleba mTvaris kults<br />
ukavSirdebodes – svaneTSi zRurblze fexSedgmul patarZals ase<br />
esalmebodnen: „bednieri fexi Semogetanos, karg mTvareze Semogedgas<br />
fexi am saxlSi“, mTvaris kultis mniSvneloba saqorwilo tradiciebSi<br />
leCxumSi dadasturebuli masaliTac mtkicdeba _ niSnobisaTvis<br />
gansakuTrebulad bednierebis momtan savse mTvaris davaxSmebis saRamoebs<br />
arCevdnen.<br />
saqorwilo wyvilis gaCxibva-mojadoebis winaaRmdeg mimarTuli<br />
RonisZieba unda iyos maSxlebis koridoris mowyoba, rac mefe-patarZlis<br />
gadajvaredinebul xanjlebs qveS gatarebis analogiuri unda iyos.<br />
msgavseba moeZebneba maSvalis anazRaurebis formasac. maSvals<br />
gasamrjelod qorwilSi dakluli saqonlis tyavi da fexebi ekuTvnoda.<br />
erT wuRas an qalamans an mis Rirebulebis gasamrjelos iRebda maSvali<br />
sxva kuTxeebSic (12, 33).<br />
daniSnul qalze uaris Tqma xSirad usiamovnebiT mTavrdeboda.<br />
niSnad mirTmeul nivTs qalis ojaxi itovebda. daniSnuli qalis<br />
dawunebis faqtebi leCxumSi Zalze iSviaTia. sawinaaRmdego SemTxvevebi,<br />
daniSnuli qalis sxva kacze gaTxoveba ufro metad xdeboda. aseT<br />
movlenas maSin hqonda adgili, roca qals TviTon ar moswonda<br />
ojaxisagan misTvis SerCeuli saqmro, miuxedavad imisa, rom ojaxs niSani<br />
miRebuli hqonda, Seyvarebulis megobrebis xelSewyobiT is saxlidan<br />
ipareboda da sxvaze Txovdeboda (mTxr. al. ugrexeliZe).<br />
qalis mayrebis upiratesi uflebebi leCxumur saqorwilo<br />
CveulebebSi kargad Cans. qalis mayari ufro pativcemulia, maTi<br />
ricxovnoba orjer aWarbebs vaJis mayars. qorwilis momTavrebis Semdeg<br />
maT xonCiT acileben. SesaZlo analogi SeiZleba davinaxoT m. beqaias<br />
mier aWaraSi da T. saxokias mier samegreloSi dafiqsirebul<br />
CveulebebTan. aWaraSi qalis mayars sufraze gacilebiT didi uflebebi<br />
aqvs vidre vaJis mayars, maTi pretenziebi aucileblad unda<br />
130
dakmayofilebuliyo, qorwilis meore dRes gamarTuli doRi an raime<br />
Sejibri maTive gamarjvebiT Tu dasruldeboda, isini agrZelebdnen<br />
Wirveulobas, iTxovdnen nair-nair kerZebs da sasmelebs. qorwilis<br />
bolos, qalis mayari vaJis ojaxs da mis sofels yiJiniTa da Tofis<br />
sroliT tovebda. am dros vaJis mxare Cumad unda yofiliyo da Tu<br />
maTgan vinme Tofs gaisroda, qalis mayars ufleba hqonda ojaxi daesaja,<br />
tyviebi daeSina keriis jaWvisaTvis, ziani mieyenebina soflisTvis, rac<br />
SemdegSi vaJis ojaxs unda gamoesworebina. qalis mayris aseTi<br />
„Tavgasuloba“ TiTqos erTgvari kompensaciaa im wyenisa, rac vaJis<br />
ojaxma maT qalis wagvriT miayena. samegreloSi, amgvari „wyena“<br />
gamoixateboda inscenirebul motaceba-devnasa da patarZlisaTvis vaJis<br />
ojaxSi pirvelad miyvanis dros naTesavebis argayolebaSi. am ori<br />
magaliTis mixedviT, SegviZlia vivaraudoT, rom leCxumSi arsebuli<br />
erTgvari morideba qalis naTesavebsa da mayrionisa, aWarul da megrul<br />
tradiciebTan erTad msgavsi uZvelesi Cveulebidanaa SemorCenili (12, 68-<br />
69; 65; 91, 96).<br />
saqorwilo Cveulebis ritualebi, TefSis gatexva da „Tavze<br />
gadasagdebi“ megruli `seniS taxuasa~ da „dudiS ganayoTamalis“<br />
pirdapiri analogia. „dudiS ganayoTamali“ iTargmneba rogorc „Tavze<br />
gadasagdebi“. es termini saCuqris erTi xelis moqneviT, mosmiT, e. i.<br />
uSurvelad gaRebulebis arss unda gamoxatavdes. TefSis gatexvis,<br />
samegreloSic arsebuli am Cveulebis axsna T. saxokias mier mopovebuli<br />
eTnografiuli masalis mixedviT Semdegia – TefSis mTlianoba patarZlis<br />
mTlianobas, qaliSvilobas ganasaxierebs, megrulad amas terimni `utaxu~<br />
Seefereba (65, 100). TefSis gatexva saboloo Tanxmobaa wyvils mxridan<br />
saqorwilo urTierTobisa.<br />
qorwilis ori kviris Semdeg, siZe midioda patarZlis ojaxSi.<br />
icodnen moyvrobac – ojaxebis urTierTpatiJi, sadac sufraze mxolod<br />
ojaxis wevrebi da uaxloesi naTesavebi iyvnen. Troba da smaSi gajibreba<br />
moyvrobis sufris dros ar iyo miRebuli. Rvinos gansxvavebulebiT ar<br />
svamdnen „wvrili staqnebiT“ Seeqceodnen da „WukWukobdnen“ (mTxr. al.<br />
ugrexeliZe).<br />
131
leCxumSi qalis mziTevis raodenoba ojaxis SeZlebaze iyo<br />
damokidebuli. mdidari ojaxi mziTevSi miwis nakveTs atanda qals.<br />
sofeli dexviris maxloblad dResacaa sameurneo savarguli, romelsac<br />
xalxi „anas namziTvs“ eZaxis (mTxr. a. axvlediani). zogjer sakuTar<br />
venaxs an yanas „CamouWridnen“ xolme ded-mama gaTxovil qals. xSirad<br />
atandnen Zroxas. SeZlebulebi eqvs pir loginsa da TeTreuls atandnen<br />
mziTvad. xelmokle ojaxebidan mziTvi umniSvnelo iyo, xandaxan ki<br />
mziTvi saerTod ar keTdeboda (mTxr. al. ugrexeliZe) Zalian sapatio iyo<br />
qalisaTvis „vefxistyaosnis“ gataneba, samziTvo wignSi pirvels swored<br />
„vefxistyaosans“ werdnen (1, 163).<br />
patarZals meore dRes saxli unda daegava. mamamTil–dedamTilTan<br />
da ojaxis sxva wevrebTan umZraxoba leCxumSi dResdReobiT mopovebuli<br />
eTnografiuli masaliT ar dasturdeba. is Cveulebrivad esaubreboda maT<br />
da dedamTil-mamamTils dedasa da mamas eZaxda. col-qmari erTmaneTs<br />
saxeliT ar mimarTavda (mTxr. al. ugrexeliZe).<br />
qal-vaJis daqorwinebis dros didi yuradReba eqceoda maT<br />
warmomavlobas. wyvilis naTesauri kavSirebi mecxre Taobamde, dgmamde ar<br />
unda gadakveTiliyo. ufro Sors midioda naTli-mironoba – naTlul<br />
naTliis STamomavlebs wesiT meTormete dgmamde ar ergebodaT<br />
urTierTqorwineba (mTxr. J. yuraSvili). es akrZalvebi mtkice iyo, Tumca<br />
misi gadevneba cxra an Tormeti Taobis manZilze Zneli savaraudebelia.<br />
naTel-mironis damrRvevi sazogadod ikicxeboda. aseTi SemTxveva<br />
momxdara sof. aRvSi – naTliam colad SeirTo naTlideda, ris gamoc is<br />
ojaxmac moikveTa da sazogadoebamac. kanonis damrRvevi wyvili Svidi<br />
wlis ganmavlobaSi marnad gankuTvnil saTavsoSi cxovrobda da<br />
soflelebisagan faqtiurad gariyuli iyo (mTxr. g. Carkviani, sof.<br />
oyureSi).<br />
colis moyvana da gaTxoveba soflis SigniT mainc da mainc<br />
sasurveli ar yofila. ufro metad erideboda saqorwilo urTierTobas<br />
erTi ubnis mosaxleoba. es Cveuleba, miuxedavad imisa, rom ubnebSi ukve<br />
araerTgvarovani mosaxleobaa dRemde angariSgasawevi faqtoria.<br />
leCxumis soflebs erTmaneTSi tradiciuli saqorwilo<br />
urTierTobebi hqoniaT. magaliTebs dResac vxvdebiT – oyureSSi Zalian<br />
132
evri rZalia aRvidan. am faqtis, oyureSis mcxovrebTagan aRveli qalebis<br />
colad moyvanis tradicias oyureSSi Cawerili erTi gamonaTqvamic<br />
mowmobs: `aRvSi bovSi rom atirdeba, mSobeli miualersebs: ra gatirebs<br />
boSo, geizrdebi da oyureSs gagaTxovebo~.<br />
sainteresoa leCxumSi arsebuli wes-Cveulebani romelic ukavSirdeba<br />
mSobiarobas: mSobiares cecxlis piras awvendnen da saxlis direze<br />
bawars Camoukidebdnen, raTa melogine qals tkivilebis dros bawrisTvis<br />
waevlo xeli. mSobiarobas sami qali (bebia da ori qali sxva ojaxidan)<br />
eswreboda. Tu situacia rTuli iyo, qals Tavze sanTels an cxvars<br />
Semoavlebdnen. vaJis gaCenis SemTxvevaSi aucileblad Tofs isrodnen.<br />
biWis mama Tofis srolas erideboda _ Svili urCi gamovao. mesame dRes<br />
unda gaSliliyo ,,salogino tabla”. moiwvevdnen bebia qals da mis<br />
damxmareebs, romlebic WiqiT Rvinos da sakmevels Tavze Semoavlebdnen<br />
jer qals, Semdeg ki bavSvs da dailocebodnen, deda RvTisas kargad<br />
morCenisTvis madlobas swiravdnen da Semdgom bednierebas sTxovdnen.<br />
tabla ise unda eWamaT rom miwaze namcecic ar davardniliyo, winaaRmdeg<br />
SemTxvevaSi bavSvi miwis mWameli gamovao. sadilobis Semdeg bebia qals<br />
asaCuqrebdnen (17, 52).<br />
meoTxe-mexuTe dRes iwyeboda mnaxvelebis mosvla. pirveyovlisa qali<br />
,,Tavis saxls”, ded-mamas unda moenaxulebina. Semdeg modiodnen<br />
naTesavebi, mokeeTebi da kuTxe-mezoblebi (mTx. J.yuraSvili). Tavis<br />
saxlis Semdeg misvla savaldebulo iyo mulisTvis, dobilisTvis,<br />
naTlidedasTvis (17, 53) Tavis saxls mosakiTxad mohqonda cxvari an<br />
Rori, SesaZloa indauric, meloginisTvis ori xmela puri, sami<br />
cxrakotota puri, ori Tungi Rvino da sxva sursaT-sanovage (17, 53).<br />
miuxedavad naTesaobis xangrZlivi da mkacri egzogamiurobis<br />
tradiciisa, leCxumSi gvargatexilobis faqtebic gvxvdeba.<br />
gvargatexilebs im gvarebs uwodeben, romlebSic mogvareTa qorwineba ar<br />
ikrZaleboda. aseTi gvarebia: kopalianebi, axvledianebi, yuraSvilebi.<br />
Tumca maT Soris qorwinebebi erTi Stos SigniT mkacrad iyo akrZaluli.<br />
samive am gvars egzogamiuri Stoebi gaaCniaT. gvaris SigniT aris<br />
warmomavlobis da socialuri saxis gansxvavebebic – axvledianebi,<br />
savaraudod gvianSuasaukuneebidan iyofian Tavad, aznaur da glex<br />
133
axvledianebad (mTxr. a. axvlediani). kopalianebis nawili leCxumSi<br />
svaneTidan gadmosaxlebulebad iTvleba, nawili ki guriidan wamosuli<br />
kopaleiSvilebis STamomavlebad (27, 21). yuraSvilis gvari adrindeli<br />
sabuTebiT yruaSvilebadac iwodeboda. amJamad yuraSvilis gvari orive<br />
gvars aerTianebs.<br />
leCxumSi gvargatexilobis aRsaniSnavad adre termini<br />
„Zvalgatexilobac“ unda yofiliyo. „Zvalgatexili“ aRmosavleT<br />
saqarTvelos mTianeTSi (xevSi) da svaneTSi gavrcelebuli terminia.<br />
leCxumSi am gansazRvrebas ver vxvdebiT, magram `Zvalis gatexvis~ mcneba<br />
dRemde Semoinaxa leCxumurma leqsikonma. „Zvali ar gamitexoo“ e. i. ar<br />
damaRalatoo etyvian kacs, xSirad axlo naTesavs, rodesac misgan raime<br />
didad saWiro saqmis Sesrulebas iTxoven. es erTgvari daficebis formaa<br />
(giorgi mamardaSvili, savele eTnografiuli dRiuri).<br />
leCxumSi arsebobda naTesaobis forma romelsac Svilobilobas,<br />
ZuZus Tanaziarobas eZaxdnen. ZuZus Tanamoziareebi, erTi dedis rZiT<br />
gamokvebili aramonaTesave bavSvebi dedmamiSvilebad iTvlebodnen da maT<br />
STamomavlebs Soris qorwineba akrZaluli iyo.<br />
134
$ 4. micvalebulis kulti<br />
leCxumSi, micvalebulis kultTan dakavSirebuli Zveli wes-<br />
Cveulebani da ritualebi dRemde mravladaa SemorCenili. micvalebulis<br />
datirebis, dakrZalvis, sulis mosaxseniebeli dReebis, rigebis wesebi<br />
sxva kuTxeTa wesebis msgavsia. micvalebulis kultTan dakavSirebuli<br />
rwmena-warmodgenebi qristianuli da winareqristianuli religiebis<br />
rwmena-warmodgenebis nazavia.<br />
leCxumSi gavrcelebuli azris mixedviT sikvdilis angelozi kacTa<br />
TvalisTvis SeumCnevelia. mis siaxloves cxovelebi da frinvelebi<br />
grZnoben. amitomacaa, rom leCxumSi da mTel saqarTveloSi ZaRlis<br />
ymuili, busa da Wotis kivili, mamlis udroo dros (dRis ganmavlobaSi)<br />
yivili sikvdilis momaswavebel niSnebad iTvleboda.<br />
mZime seniT Sepyrobil adamians xats Seavedrebdnen. zogan xarsac<br />
Semoavlebdnen Tavs. Tu imedi gadarCenisa aRar hqondaT, mRvdels<br />
mouyvandnen da aziarebdnen (73, 182). avadmyofis monaxuleba mezoblebis<br />
valdebuleba iyo. wesad iyo miRebuli mZime avadmyofisTvis Ramis Tevac,<br />
rac keTdeboda imisaTvis rom Wirisufals dasvenebis saSualeba<br />
miscemoda (mTx. al. ugrexeliZe). sulTmobrZavisTvis Ramis Tevas<br />
marTlac eqneboda WirisuflisaTvis daxmarebis praqtikuli funqcia,<br />
Tumca am tradicias ufro Zveli, SesaZloa animisturi warmodgenac<br />
udevs safuZvlad – T. saxokias mier XIX saukunis Sua wlebSi<br />
dafiqsirebuli tradiciisamebr samegreloSi Cvevad hqondaT avadmyofis<br />
monaxuleba. Tvlidnen, rom avadmyofis monaxuleba, misTvis mosakiTxis<br />
mitana, xSirad mnaxvelis mier avadmyofis sawolze vercxlis fulis<br />
dayra, im specialur suls, romelmac daaZabuna esa Tu is adamiani, guls<br />
moulbobda. Ram-RamobiT orive sqesis axalgazrdebi avadmyofis saxlSi<br />
ikribebodnen. iwyebdnen sxvadasxva TamaSobebs. Wirisufali am dros<br />
isvenebda. RamismTevlebi ki yurs ugdebdnen avadmyofs, TiTqos xels<br />
uSlidnen sikvdilis masTan miaxlovebas. ar SeiZleboda saubrisas<br />
sikvdilis xseneba, gulxelis dakrefa. Tvlidnen, rom sikvdilis xseneba<br />
da gulxelis dakrefa sikvdilis mopatiJebas niSnavda (65, 118). mokled,<br />
RamismTevlebi iseT garemos qmnidnen, rom sikvdils saxlSi Sesvla ar<br />
135
mondomeboda. savaraudod, aseTive mosazreba unda iyos leCxumSi<br />
avadmyofisaTvis Ramis Tevis tradiciis safuZveli.<br />
xaris samjer avadmyofis sawolis garSemo Semotarebis tradiciis<br />
analogiuri rituali samegreloSic sruldeboda (65, 116). gansxvaveba is<br />
iyo, rom samegreloSi, avadmyofs Tavze Zroxas avlebdnen. azri am<br />
ritualisa iyo oxvameris momadliereba, romelmac „tibini“-siTbo moaklo<br />
avadmyofs. saqoneli oxvamerisaTvis – salocavisTvis Sewirulad<br />
iTvleba. „Tavis Semovleba“ anu „goluafa“ megrelebis warmodgeniT Tavs<br />
Semovlebulis nacvlad sikvdilisTvis mzadebas niSnavda (65, 95).<br />
TavsSemovlebul Zroxas samegreloSi ar wvelidnen. misi naSieri Tu<br />
mozveri iqneboda oxvamers dauklavdnen. Tumca leCxumSi ar dasturdeba<br />
rom TavSemovlebul xars ar amuSavebdnen, magram TviT avadmyofis<br />
garSemo xaris samjer Semotareba megruli eTnografiuli masalis<br />
safuZvelze SegviZlia avxsnaT da am ori msgavsi ritualis safuZvlad<br />
erTidaigive rwmena-warmodgenebi miviCnioT.<br />
micvalebuls daubanlad ar damarxavdnen. naban wyals sxvis ezoSi<br />
ar gadaasxamdnen - `misdRemSi ver gaixarebso~. tanze Tavisave naxmar<br />
tansacmels Caacmevdnen, uxmar tansacmels, ar acmevdnen _ suleTSi<br />
gauqreba da ver icnobeno~. micvalebuls, rogorc wesi, damarxvis win<br />
bandnen (73, 182).<br />
Zvelad micvalebuls tilos sudaraSi SiSvlad gaxveuls marxavdnen,<br />
Semdeg `pirklis nifxav-perangsac ukeravdnen, romelic gverdebze<br />
Caxsnili yofila. leCxumelTa rwmeniT micvalebulis tanisamosSi Savi<br />
ar unda erios. micvalebuli ambobso: `Tu raime gaakeTe<br />
matylisaburtylis nairi misti-mostie da momewieo~, `Sali pirze ebuweba<br />
da awuxebso~ - asec xsnian leCxumSi micvalebulisken Salis tansacmelis<br />
`dawunebas~. micvalebulis sudara cdilobdnen tilosagan SeekeraT (65,<br />
183).<br />
micvalebuls 5-6 dRis Semdeg marxavdnen. es albaT imiT iyo<br />
ganpirobebuli, rom yvela naTesavs da mokeTes moeswro misi datireba –<br />
paralels isev T.saxokias mier mowodebul masalasTan gavavlebT,<br />
romlis mixedviTac suli manam ar datovebda amqveyniurobas sanam yvela<br />
naTesavi mis cxedarze cremls ar daRvrida (65, 121). adre,<br />
136
micvalebulisaTvis ezoSi keTdeboda sefa, romelSic mas damarxvamde<br />
erTi dRiT adre asvenebdnen (mTxr. J. yuraSvili). am wesis mermindeli<br />
saxecvlileba unda iyos saxlidan gamosvenebis Semdeg cota xniT ezoSi<br />
dasvenebis Cveva. micvalebulis xrwnisagan dasacavad xvamlis soflebSi,<br />
am mTaze arsebuli bunebrivi Wa-sayinuledan, ezidebodnen yinuls.<br />
zafxulis papanaqebaSi am xerxs dResac mimarTaven xolme.<br />
dakrZalvis dRes Wirisufali naTesavebs da mezoblebs `mawvieris~<br />
meSveobiT atyobinebda. Wirisuflis ojaxi axlo naTesavebis wridan<br />
irCevda `Tavi kacs~, romelTanac erTad wyvetda dakrZalvis xarjebTan,<br />
qelexTan Tu saritualo mxaresTan dakavSirebul sakiTxebs. `Tavi kacs~<br />
yovelnairad unda moendomebina da Wirisufali maqsimalurad<br />
gaenTavisuflebina saqmisagan. `Tavi kaci~ aucilebeli ar iyo yofiliyo<br />
ojaxis naTesavi, SeiZleba is yofiliyo mezobeli, ubneli an<br />
Tanasofleli, romelsac kargi organizatoruli niWi hqonda.<br />
Soreuli soflebidan mosul motirlebs miyavdaT xalxi<br />
micvalebulis dasatireblad. motirals mis mier miyvanili xalxis<br />
sakmarisi sursaTi Tan unda waeRo. saqelexo sursaTs Semdegnairad<br />
angariSobdnen: asi kacisaTvis ormoci lavaSi, lobio, gubTa, xaxvi<br />
fxalad gakeTebuli, Rvino (arayi ar SeiZleboda), fuli erTi maneTi.<br />
naTluls didi sanTeli mihqonda. kuTxe-mezobeli Wirisufals<br />
exmareboda da TiTo ojaxs Wiris dRis xarjis gasastumreblad 1 kg<br />
kakali, sami-oTxi kilo lobio, TxuTmet boTlamde Rvino da erTi vedro<br />
fqvili mihqondaT Wirisuflis ojaxSi (73, 184). amgvar daxmarebas<br />
Senawevari erqva. Wirisuflisadmi daxmareba fuliTac xdeboda. xSirad<br />
daxmareba Sereuli _ fuladi da naturaluri iyo. zogjer Wirisufali<br />
fulad daxmarebaze uars ambobda da mas mxolod sursaTiT exmarebodnen.<br />
fulad gadasaxads `garasafens~ uZaxdnen. adre misi raodenoba 30<br />
maneTamde yofila (mTxr. al. ugrexeliZe).<br />
leCxumSi uazro tirili iSviaTi movlena yofila. glova<br />
gardacvalebisTanave SecxadebiT iwyeboda. xmamaRali kivili ubedurebis<br />
niSani iyo da mezoblebic umal miaSurebdnen gardacvlilis saxls.<br />
Zvelad, Sesacxadeblad misuli mezoblebi micvalebuls imave sawolTan<br />
daitirebdnen romelzec igi gardaicvleboda. sawols odnav swevdnen<br />
137
kedlidan. Tu micvalebuli raime saSiSi seniT iyo daavadebuli, sawols<br />
wvavdnen (73, 182). Semdegi dReebisaTvis micvalebuls taxtze<br />
gadmoasvenebdnen. taxts moaTavsebdnen oTaxis centrSi da TavTan<br />
sanTel-sakmevels, Wiqa wyalsa da Rvinos, puris marcvals da sulis<br />
kvers uwyobdnen (73, 182). xSirad mokivari da mozareebi Wirisufals<br />
TviTonve mohyavda. Sori soflidan misul motirals sami mokivari qali<br />
mainc unda miyoloda, romlebsac tirilis gaTavebamde unda ekivlaT,<br />
rac Wirisuflis ojaxisaTvis didi pativiscema iyo (73, 182).<br />
vidre micvalebuls ar daasaflavebdnen naTesavebi da mogvareebi<br />
xorcs ar SeWamdnen. ikrZaleboda miwaze muSaoba, qalis xelsaqme (73, 183).<br />
micvalebulis panaSvidebisa da tirilis dros kubosTan ,,safexes”<br />
TmagaSlili coli jdeboda, deda TavTan unda mjdariyo. momsvlelebi<br />
kubosTan iCoqebodnen. kubosTan iCoqeben kacebic da ori xelze Sublze<br />
mirtymiT gamoxataven TavianT mwuxarebas (17, 49). xSirad kacebi xmiTac<br />
tirian micvalebuls.<br />
gadmocemebiT, leCxumSi scodniaT micvalebulis cxedarTan Savad<br />
Sesudruli cxenebis dayeneba, romelsac Semdeg saiqiosken mimaval<br />
gzaze~ win waumZRvarebdnen. XX saukunis meore naxevarSi micvalebulis<br />
TavTan Savad Sesudruli manqanasac ayenebdnen (73, 184).<br />
micvalebulis saxlidan gamoyvanis win cxedarTan mxolod<br />
axloblebi rCebodnen. Semdeg isini gahyavdaT. kubos waRma<br />
daatrialebdnen samjer, Semdeg daxurul karebs samjer miartyamdnen da<br />
micvalebuls ezoSi daasvenebdnen. micvalebuls saflavSi atandnen<br />
pirveladi moxmarebis sagnebs, fulsac ki - `bnel saval gzaze<br />
dasWirdebao~ (73, 185). WiSkarTan miyvanil micvalebuls Cataniebuli<br />
nivTidan romelimes amoaclidnen, rasac xelisbrunebas eZaxdnen.<br />
micvalebuls marxavdnen sagvareulo sasafloze, romelic soflis<br />
sasaflaos nawili iyo. sasaflaoze miwa `perangebad~ iyo dayofili.<br />
yovel micvalebuls Tavis `parangSi~ uWridnen saflavs. mesaflaveebi<br />
morigeobiT iyvnen soflelebi. mesaflaveebis sadRegrZelo, mekubovesTan<br />
erTad gamocalkevebiT iTqmeboda micvalebulis qelexze, ormocze da<br />
sxva mosaxsenebel dReebSi. `imaT gaumarjos vinc (micvalebulis saxeli)<br />
samudamo saxli auSena. amis Semdeg saflavis gamWrels saxlis balaveri<br />
138
gaeWras, mekuboves, kubos Semkeravs akvnebi ekeTebinos~ - daaxloebiT ase<br />
JRers maTi sadRegrZelo. sadRegrZelos Tqmis dros mesaflavisa da<br />
mekubovis saxelebis dakonkreteba aucilebeli ar aris. mesaflavisa da<br />
mekubovis gamocalkevebiT dalocvasac unda hqondes Tavisi fesvebi<br />
qristianobmdel rwmena-warmodgenebSi – sakmarisia gavixsenoT, rom<br />
micvalebulis cxedari aRmosavleT saqarTveloSi mavne muxtis<br />
matareblad iTvleboda, masTan Sexebis mqone kaci narevad iwodeboda.<br />
narevebi da mesaflaveebi marxaven micvalebuls, ris Semdegac sofelSi<br />
brundebian, magram saxlSi Sesvla eqvsi dRis manZilze ekrZalebaT (49,<br />
199). maT mavne aura mxolod specialuri ganaTvlis Semdeg SordebaT. am<br />
magaliTze dayrdnobiT SegviZlia vTqvaT, rom leCxumSi arsebuli<br />
tradicia mesaflavisa da mekubovis sadRegrZelos gamocalkevebisa maTi<br />
`narevobis~ Zveli warmodgenidan unda modiodes. TviT sadRegrZelo ki<br />
erTgvari analogia xevsuruli `ganaTvlisa~, ris Semdegac maT mavne aura<br />
exsnebodaT.<br />
micvalebulis dasaflavebis Semdeg imarTeboda qelexi. leCxumSi<br />
qelexi samarxvoa. dakrZalvis dRes Wirisufali icvamda Savi feris<br />
tanisamoss. adre Wiris tansacmeli ikereboda tilosagan da boloebSi<br />
mouTavebeli iyo. Tavsaburavic Savi icodnen. Savebs wlamde atarebdnen.<br />
wlisTavis mere am tanisamoss ToneSi wvavdnen. gardacvlils Tu deda<br />
cocxali hyavda is isev Savs Seikeravda, magram amjerad moTavebuls.<br />
leCxumSi, gadmocemiT dasturdeba, rom adre mgloviareebi nabdis<br />
formis, kiserTan zortiT Sesakvrel Sav tansacmels icvamdnen. is<br />
mTlianad faravda adamians da tilos naWrisgan ikereboda. msgavsi<br />
formis samgloviaro Casacmelis arseboba samegreloSi dasturdeba, iq<br />
aseT tanisamoss `qoxs~ uZaxdnen (73, 185).<br />
micvalebulis patroni glovis niSnad Tmasa da wvers ar gaiparsavda.<br />
xalxuri rwmena-warmodgenebiT Savebis tareba ormoci dRis Semdeg wesi<br />
ar iyo. Tumca Zalze axloblebi Sav tanisamoss wlisTavamde atarebdnen,<br />
xolo Svilmkvdari deda Savs aTi welic atarebda (73, 185).<br />
dakrZalvis dReebad leCxumSi samSabaTsa da SabaTs Tvlidnen. zogan<br />
xuTSabaTsac SeiZleboda micvalebulis dasaflaveba, Tumca orSabaTs da<br />
xuTSabaTs dakrZalvis akrZalva ufro adrindeli Cans. es dReebi<br />
139
leCxumelTa warmodgeniT `brZnilobis~ locvis dReebad yofila<br />
miCneuli. am dReebSi xel-pirs da fexebs ar ibandnen, banals ar<br />
daivarcxnidnen, ojaxidan raimes ar gascemdnen – baraqa da ojaxis<br />
wevrebis sicocxle gahyvebao (73, 185). am dReebis `siwminde~ samegreloSi<br />
dafiqsirebuli CveulebiTac naTlad Cans – orSabaTs mgzavrobisa da<br />
raime axali saqmis dawyeba ar SeiZleboda. orSabaTi, megrulad TuTaSxa<br />
mTvaris dRes niSnavs. mTvare ki Zveli qarTuli warmarTuli panTeonis<br />
erT-erTi umTavresi RvTaebaa. caSxa xuTSabaTi, e. i. cis dRea da<br />
amitomac bunebrivia rom es dRec leCxumSi brZnilobisTvis, locvisTvis<br />
iyo gankuTvnili. Semdgomi tradiciebi zogierT sofelSi<br />
dasaflavebisaTvis tabudadebuli dReebi iyo orSabaTi, oTxSabaTi da<br />
paraskevi (mTxr. al. ugrexeliZe). oTxSabaTsa da paraskevs dasaflavebis<br />
akrZalva albaT qristianuli rwmenis gavlenaa – SesaZloa savaldebulo<br />
marxulobam am dReebs leCxumelTa warmodgenaSi wminda dReebis elferi<br />
SesZina.<br />
micvalebuls dRis meore naxevarSi marxavdnen, radganac sjerodaT<br />
rom misi suli saiqios (sasuleTSi) Camaval mzes miyveboda. procesias<br />
mRvdeli uZRoda win, eklesiasTan micvalebuls wess augebdnen da<br />
TavianTi mogvareebis gverdiT daasaflavebdnen (73, 186). Tu vinme<br />
micvalebulis Casvenebamde saflavis TxrilSi Caixedavda aucileblad<br />
peSviT miwa unda Caeyara TxrilSi (mTxr. k. arjevaniZe). micvalebulis<br />
Casvenebis Semdeg mas axloblebi ramodenime peSvs miwas miayridnen. amis<br />
Semdeg Wirisufali gahyavdaT sasaflaodan. WirisufalisaTvis ukan<br />
mibruneba, ukan moxedvac ki mkacrad akrZaluli iyo.<br />
adre, Sesudruli micvalebuls jalavriT asaflavebdnen. jalavari<br />
ori ficrisgan da maT Soris gadaxlarTuli Tokebis xlarTebiT<br />
mzaddeboda. leCxumels axal wels kibisTvis ar unda Seexeda, radgan is<br />
jalavris msgavsia da maTSi sikvdilis asociacias iwvevda.<br />
micvalebulis suli, leCxumelis rwmeniT ormoci dRe saxlSia,<br />
Semdeg imerSi, zecaSi midis. is niavia, xandaxan ojaxs peplis an Citis<br />
saxiT moevlineba, xan sizmarSi gamoecxadeba. micvalebulis suli<br />
SeiZleba gzaSic Segxvdes da megzuroba gagiwios. sulis amgvar saxes,<br />
romelic cocxal adamians emsgavseba `agaga~ qvia (73, 186).<br />
140
micvalebulis suli keTilia. Tumca daviwyebis, misTvis<br />
mzrunvelobis moklebis SemTxvevaSi, SesaZloa ojaxi dazaraldes, sulma<br />
ojaxs avnos raime. leCxumSi micvalebulis suls amitomac ar akldeba<br />
mzrunveloba.<br />
leCxumSi micvalebulis sulisaTvis, gardacvalebidan erTi wlis<br />
ganmavlobaSi, sami rigis wadgma xdeba. ician xelis gaxsna, ormoci da<br />
wlisTavi.<br />
xelis gaxsna gardacvalebidan meSvide dRes scodniaT (73, 187).<br />
zogierT soflebSi xelis gaxsnas gasvenebidan mesame dRes,<br />
gardacvalebidan ki mecxredRes amTxveven. es im SemTxvevaSi xdeboda Tu<br />
meore dRes marxva iwyeboda. imave dRes gaxsnilebis SemTxvevaSi stumrebs<br />
samarxvo sufras uSlidnen, xolo naTesavebi saRamos xorciT<br />
ixsnilebdnen. micvalebuls Tu droze ar gauxsnile, codoa, xelebi<br />
Sekruli aqvs da ugviandebao – amboben leCxumelebi. sulis gaxsnamde<br />
Wirisufals ekrZaleboda xorcis Wama. xelis gaxsnas ojaxis wevrebi<br />
eswrebodnen. unda daiklas cxvari. cdiloben xelis gaxsnis sufraze rac<br />
SeiZleba meti kerZi iyos. cxvars mezobeli klavda. micvalebuli Tu<br />
mamakaci iyo mas verZs dauklavdnen, qals ki dedal cxvars uklavdnen.<br />
sakurTxis magidis qveS cxvris tyavSi gamoxveul cxvris Tavebs<br />
dadebdnen, romelic TokiT paloze iyo gamobmuli. sakurTxis magidaze<br />
Svidi sulis kveri unda dadebuliyo. sulis kverebs gulSi yveli hqonda<br />
CarTuli. sakurTxis sufraze unda yofiliyo sami patara kokori<br />
(ganatexi), sami sanTeli, Wantili, goWi, qaTami, xaWapuri, Rvino, wyali.<br />
sakurTxis magidaze yovelafers kents dgamdnen (73, 187).<br />
zogjer gaxsnileba, xelis gaxsna cxvris magivrad kvatiTac (ixvi)<br />
sruldeboda. kvati leCxumelTa warmodgeniT wminda frinvelia,<br />
RvTisganaa gaCenili. is micvalebuls exmareba ar daixrCos im cremlSi,<br />
rac mas eRvreba. kvatis CaCexva icodnen mdinaris im nawilSic sadac<br />
adamiani daixrCveboda. garda imisa, rom es damxrCvalis suls<br />
waadgeboda, upatroni micvalebulis sulis saoxic iqnebao (73, 188).<br />
micvalebulisTvis gankuTvnili Semdegi sufra, misi gardacvalebis<br />
meormoce dRes iSleboda. zogierTi gadmocemiT ormoci adre ar<br />
scodniaT. Tumca axlandeli mdgomareobiT ormocis gadaxda<br />
141
savaldebulo da aucilebelia. meormoce dRes micvalebulis sulis<br />
bolo dRea amqveynad, ris Semdegac igi saiqioSi miemgzavreba. sof.<br />
oyureSSi Cawerili gadmocemis mixedviT, ormocis sufris qveS unda<br />
daedoT dakluli cxvris tyavSi Sexveuli Tavfexi. zogierTis TqmiT<br />
cxvris tyavSi gaxveuli unda yofiliyo RviZlic an misi marjvena nawili.<br />
ormoci saxsnilo kerZebiT keTdeboda. ormocamde Savis tarebis<br />
tradicia, pirisgaxsnis magivrad cxvris Tavfexis magidis qveS dadeba,<br />
ormocis sufris xorciani kerZebiT gakeTeba im warmodgeniT unda iyos<br />
ganpirobebuli, rom ormoci dRe micvalebulis suli saxlSi trialebs –<br />
sulis winaSe pativiscemis niSnad Savebs icvamdnen. samegreloSi<br />
arsebuli rwmena, rom micvalebulis suli yvelafers xedavs, xedavs vin<br />
rogor dardobs mis gardacvalebas, albaT leCxumSic gavrcelebuli iyo<br />
da swored es unda yofiliyo ormoci dRis ganmavlobaSi Savebis Cacmis<br />
aucileblobis safuZveli. ormocis sufris qveS tyavSi gaxveuli cxvris<br />
Tavfexis dadeba xelisgaxsnis msgavsad, ormocis Semdgom xorcis<br />
miRebaze kidev erTi saboloo dasturi unda iyos.<br />
eqvsi Tvis Semdegac idgmeboda sakurTxi da imarTeboda mcire<br />
purmarili sakurTxi iseTive wesiT mzaddeboda, rogorc xelisgaxsnaze.<br />
sulis kveri eqvsi Tvis Tavze, sakurTxad sami ideba. magidaze aris goWi,<br />
kvata, qaTami, ikvleba cxvari. cxvris Tavfexs aucileblad joxze mibmul<br />
bawars waabamdnen – ase ityodnen – micvalebuls ar Seawuxebs, ar<br />
arbeninebso. eqvsi Tvis Tavze sasaflaoze gasvlac icodnen.<br />
gardacvalebidan erTi wlis Tavze imarTeboda wlisTavi anu<br />
meorenairad `sufris aReba~. klavdnen cxvars, kvats, goWs da a. S.<br />
micvalebulis niSanze tirodnen da saflavzec gadiodnen. adre<br />
scodniaT samgloviarod mozrdili Tmis SeWrevineba im adamianis mier<br />
visac Wirisufali gardacvlili adamianis nacvlad ayvanas upirebda. es<br />
wesi sakmaod gavrcelebuli yofila saqarTveloSi, gansakuTrebiT<br />
samegreloSi (65, 135).<br />
wlamde yovel SabaTs sakurTxi mzaddeboda. misi damzadebis dros<br />
diasaxliss cremli ar unda gadmovardnoda da sakurTxs ar unda<br />
dascemoda, Torem micvalebuls saWmeli dausveldeboda da veRar<br />
142
SeWamda. sakurTxi keTdeboda cxvriT, batiT, ixviT an qaTmiT. Txis xorci<br />
ar SeiZleboda, radgan Txa eSmakis cxovelad iTvleboda.<br />
micvalebulTaTvis sakurTxis dadgmis dRe iyo sulTaSabaTad<br />
wodebuli noembris bolo, didmarxvis pirveli SabaTi dReebi.<br />
sulSabaTze sakurTxis sufra mravalferovani iyo. magidaze debdnen sam<br />
suliskvers da Svid-cxra sanTels aanTebdnen. ezosa da saxlis karebi<br />
Ria hqondaT, sulebi Tavisuflad Semovleno. sinaTle saxlebSi Camqrali<br />
iyo. sulebs fexzedamdgarni, Cumad elodebodnen ojaxis wevrebi (73, 188-<br />
189).<br />
sulis dReebi iwyeboda naTlisRebidan da mis Semdgom xuTSabaTamde<br />
grZeldeboda. am dReebSi micvalebuls imas waudgamdnen sadilad, rac<br />
ojaxSi sadilad hqondaT. micvalebulisTvis gankuTvnil tablaze<br />
dadebdnen sam sulis kvers, romlebSic TiTo-TiTo sanTeli iyo<br />
CarWobili. sadilobisas (dRis pirvel naxevarSi) imitom xdeboda<br />
micvalebulis sakurTxis wadgma, rom maT gzaSi ar SemoRamebodaT (17, 17).<br />
sulis dReebs meorenairad `midgmac~ hqvia. mas ,,sulis gadabrZanebis<br />
kviresac” uwodeben. am kvires micvalebulTa sulebi TavianT saxlebs<br />
stumrobdnen. xuTSabaT dRes micvalebulebis sulebi isev saiqioSi<br />
brundebodnen. am dRisTvis sakalando Roris WiRvi (beWis an TeZos<br />
saxsaniani xorci) da sami nekni unda SeenaxaT gadra amisa sufraze unda<br />
yofiliyo sami yveliani an lobiani tabla, sami sulis puri (SuaSi sami<br />
TiTis anabeWdiT), Rvino da erTi Cxiri sanTeli (17, 17). am dRes arc kerva<br />
SeiZleboda da arc qsova.<br />
wadgma vaxSmobis xans xdeboda. Semdeg sanTels anTebdnen. sanTlis<br />
Caqrobamde yvelani Cumad iyvnen. mamakacebi qudmoxdilebi idgnen. sanTeli<br />
rom Caiwveboda ojaxis ufrosi qali Wiqas samjer wauqcevda da<br />
micvalebulebis ganaTlebas sTxovda RmerTs. amis Semdeg ojaxis<br />
romelime wevri (an ufrosi qali) erT sulis purs, sam nekns, WiqiT<br />
Rvinos da anTebul sanTels aiRebda da WiSkrisken acilebda sulebs.<br />
gzadagza Rvinos asxamda miwaze. aq is inaxavda saWmels (ufro xSirad ki<br />
naliaSi). diliT am saWmels ojaxis romelime bavSvi SeWamda da Rvinosac<br />
dalevda (17, 17-18).<br />
143
micvalebulis sakurTxis wadgma icodnen Sobas, mariamobaze, petrepavlobaze,<br />
aRdgomis dResaswaulze, xvamliobas, feriscvalebas... TiTqmis<br />
yvela `kai dRes~, religiur dResaswaulebze. sakurTxis wadgma ician<br />
maSinac, roca micvalebuli daesizmrebaT.<br />
leCxumelis warmodgeniT micvalebulis suli, `agaga~ xSirad<br />
ecxadeba adamianebs. micvalebulis `agaga~ keTilia, Tumca is<br />
uyuradRebobiT SeiZleba gawbildes da raime avnos sakuTari ojaxis<br />
wevrebs, romlebmac misi xsovna daiviwyes. sxvagan gardacvlili adamianis<br />
suli wiTeli ZafiT mohyavdaT. micvalebuli, leCxumelis rwmeniT<br />
sakurTxis suniT, misi oxSivariT ikvebeba.<br />
144
$ 5. rwmena-warmodgenebi da saojaxo ritualebi<br />
mniSvnelovani adgili leCxumelTa warmodgenebSi wylis kults<br />
uWiravs. wylis kulti mWidro kavSirSia micvalebulTa sulebis<br />
rwmenasTan da agreTve amindis ganmsazRvrel ZalebTan.<br />
xvamlis mTas, leCxumelTa yvelaze did salocavs, mravali<br />
religiuri warmodgena ukavSirdeba. is upirvelesad amindis mbrZaneblad<br />
unda miviCnioT. `fexgasulze xvamli Tu deiraxunebs im wels kargi<br />
amindi iqneba, Tu svaneTis mTebma moaswro daruxuneba, maSin cudi amindia<br />
mosalodneli (mTxr. S. RurWumaliZe) - ityvian leCxumSi. `asxma Tu<br />
deiruxuna da xvamlma daumowma~ - maSinac gaumarTlebda glexebs, kargi<br />
amindi iyo mosalodneli.<br />
xvamlis mTazeve dadiodnen mlocvelebi, rodesac uamindoba<br />
SeawuxebdaT. ZiriTadad xvamlze amindis saTxovnelad axlomaxlo<br />
soflis mcxovreblebi dadiodnen. mTis ZirSi mdebare sof. oyureSidan<br />
xvamlze wminda giorgis ori xati mihqondaT. procesias, romelic<br />
fexSiSvela qalebisagan Sedgeboda, win mRvdeli miuZRvoda. qalebi<br />
tiriliTa da xvneSa mudariT mimarTavdnen RmerTs: RmerTo nu dawvav<br />
qveyanas, nu gagviwyrebi, nu gagviwyvet pirSi lukmas... mogveci nebis wvima,<br />
ar gvinda koxis wvimao. xatebs salocavis gverdze mdebare wm. giorgis<br />
tbaSi ganbandnen. SesaZlo iyo wvimis gamoTxovnis mizniT tbaSi mozveri<br />
an ZaRli CaexrCoT. bolo dros cxovels aRar klavdnen da ise agdebdnen<br />
tbaSi. orbelSi ZuRuris tbaSi katis Cagdebac scodniaT, ris Semdegac<br />
aucileblad unda gawvimebuliyo. leCxumis sxva soflebSic icodnen<br />
xatis ganbana, eklesiidan gamotanili nagvis wyalSi Cayra. qulbaqelebi,<br />
`toba varCxilad~ wodebul tbaSi `jRarks~ Zvel fexsacmels agdebdnen.<br />
nasperSi Cawerili gadmocemiT xati an wminda giorgis unda yofiliyo an<br />
mariam RvTismSoblis da gamdinare wyalSi xati unda ganebanaT. umetesad,<br />
qal mlocvelTa procesia cxeniswylisken miemarTeboda. maTi rwmeniT,<br />
taxis nabani wyali roca zRvaSi CaaRwevda, aucileblad gawvimdeboda.<br />
gadmocemebi imasac mowmobdnen, rom xatis ganbanvis Semdeg Sin<br />
dabrunebuli qalebi aucileblad gaiwuwebodnen, wvima gzaSi<br />
mouswrebdaT (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
145
sainteresoa, rom wvimis gamosawvevad ori, TiTqos azrobrivad<br />
dapirispirebuli, xatis ganbanva da ZaRlis CaCexva (jRarkis Cagdeba) _<br />
wesi wvimis gamowvevisa, ratom iyo gamoyenebuli. xatis ganbanva erTgvar<br />
animistur warmodgenas unda ukaSirdebodes – xatis `wils~ naban wyals<br />
zRvaSi (zRvas miewereba wvimis gamgeblis funqcia) agzavnidnen da<br />
TavianT savedrebeli xatis meSveobiT evedrebodnen amindis meufes.<br />
xvamlis wminda giorgisa da `toba varCxilis~ tbebi marTalia gamavali<br />
ar aris, magram maT, xalxis warmodgeniT, etyoba gansakuTrebuli<br />
mdebareobis gamo pirdapiri kavSirebi aqvT zebunebriv ZalebTan da<br />
wminda tbebad iTvlebodnen.<br />
xaris CaCexva wminda giorgis tbaSi, amindis mbrZaneblisadmi<br />
msxverplSewirva unda iyos. ZaRlis CaCexva, jRarkisa da katis Cagdeba<br />
wyalSi ki albaT amindis mbrZaneblis gabrazebis da misgan sasjelis<br />
miRebis, wvimiT dasjis mizniT xdeboda. ZaRlis CaCexva meorenairad<br />
SegviZlia gaviazroT: ZaRli qarTuli warmarTuli panTeonis erT-erTi<br />
mTavari RmerTis kvirias wminda cxovelia. ZaRlebis meSveobiT kviria<br />
urCebs sjis. TviT kviria ki keTili adamianebis mimarT keTilganwyobili<br />
RmerTia da morige RmerTTan Tavisi sityva eTqmis. SesaZloa, ZaRlis<br />
CaCexva swored ZaRlis sulis gagzavnasa da misi meSveobiT kviriasagan<br />
misTvis wvimis gamotanebis SesaZleblobis rwmenis gamoxatuleba iyos.<br />
xvamlis mTis mixedviT momavali dRisTvis amindis prognozirebac<br />
SeiZleba – Tu Camavali mzis sxivebisagan xvamls vardisferi – mowiTalo<br />
feri adevs momdevno dRe mowmendili da mziani iqneba, Tu ara da<br />
moRrubluli an wvimiani dRea mosalodneli.<br />
xvamlis mTaSive cxovrobs wylis samyaros miTiuri warmomadgeneli<br />
gveleSapi, romelsac aseve miewereba wylis erT-erTi batonis funqcia.<br />
xvamlis mTaSi mcxovrebi gveleSapi ukvdavia, is kldis naJurs lokavs,<br />
rodesac marcxena mxares gadabrundeba mdinare verZis Tava xvamlis<br />
aRmosavleTiT sof. tviSisken miedineba, rodesac marjvniv gadabrundeba<br />
mdinare, romelsac raCxas uwodeben, ukve dasavleTiT, sof. oyureSis<br />
ganapiras Camoedineba. gadmocemis Tanaxmad gveleSapTan mebrZoli gmirebi<br />
arian JivJia da vaJina. am monadireebs miewerebaT gveleSapisgan wylis<br />
gaTavisufleba. gmirebi akuwuli gveleSapis Sxams dauxocavs. JivJia da<br />
146
vaJinas xsenebis dRed Savi oSabaTi dauwesebiaT, romelic didi marxvis<br />
pirvel dRes emTxveva. am dRes rkinis xmareba akrZaluli iyo. kvira<br />
saRamos rkinis iaraRebs saguldagulod malavdnen. rkinis garyeva am<br />
dros nadirisgan saqonlis vnebas gamoiwvevda. meore dRes JivJiasa da<br />
vaJinas locva saRamo xans iTqmeboda. sasurveli iyo ojaxSi araferi<br />
eWamaT, Tu amas ver moaxerxebdnen unda emarxulaT. JivJiasa da vaJinas<br />
ase dalocavdnen:<br />
`ramaca mxeci gouSva, mxecisa mteri JivJia,<br />
JivJiasa da mis Svil vaJinas Seundos~. (mTxr. S.RurWumaliZe)<br />
am locvis Semdeg rkina `aSobili~ iyo da misi gamoyeneba<br />
SeiZleboda. JivJiasa da vaJinas locvis Sesrulebis dros ojaxis<br />
ufross fexi rkinis nakeTobaze edga da masze danas akakunebda. zogan<br />
locvis Semdeg ojaxis ufrosi najaxs iRebda da ezoSi xexils an<br />
axlomdebare tyeSi xeebs Semoukakunebda.<br />
JivJia da vaJinas saxelebi mWidrod unda iyvnen dakavSirebuli wylis<br />
stiqiasTan. am saxelebis Ziri rom wyalTanaa dakavSirebuli, wylis an<br />
wyliT gajerebuli, wyliani adgilebis aRmniSvneli qarTuli sityvebic<br />
migvaniSnebs. magaliTad: Janti – mcire sisvele, JReri – Zlieri wvima,<br />
JRvipini, Jido, JinJvla da sxva (46, 129). maT kavSiri aqvT aseve rkinasTan<br />
da maTdami miZRvnil dRes rkinis iaraRebis gamoyenebis akrZalva,<br />
SesaZloa, foladis am saxeobis iaraRis Tavdapirveli gamoyenebis, misi<br />
dauflebis Sesaxeb miTologiuri gadmocemis Sedegia. savaraudod, kvira<br />
saRamodan orSabaT saRamomde dro asaxavs im periods, roca rkina jer<br />
kidev ar iyo xmarebaSi. Semdeg JivJiasa da vaJinas, cnobili da<br />
warmatebuli (gveleSapis mkvleli) monadireebis madliT xdeba rkinis<br />
iaraRis daufleba da rkinis `aSoba~. JivJiasa da vaJinas Sesandobaris<br />
Tqma miuTiTebs imaze, rom maT raRac codva adevT kiserze. SesaZloa es<br />
Tavad gveleSapis, miTologiuri gadmocemiT qaosis Zalebis<br />
gansaxierebis, magram mainc sakulto arsebis mkvlelobis codvaa.<br />
SeiZleba, JivJiasa da vaJinas codva amiranisa da promeTes codvebs hgavs<br />
– cecxlisa da sikeTis momtani gmirebi isjebian, aseve SeiZleba<br />
dasjiliyvnen (codva dasdebodaT) JivJia da vaJina adamianisaTvis rkinis<br />
iaraRis mitanisTvis. am mxriv sainteresoa m. makalaTias mier Cawerili<br />
147
cnoba – erT-erT svanur gadmocemaSi vaJinas dad moixsenieba yamari,<br />
romelic amave dros amiranis miTosis gmiricaa (46, 128).<br />
wylis kultTanaa dakavSirebuli rwmena-warmodgenebi wminda maqsimes<br />
Sesaxeb. xalxSi arsebuli tradiciiT wminda maqsime muris maxlobladaa<br />
dasaflavebuli. wminda maqsime aRmsarebeli, VII saukunis cnobili<br />
saeklesio moRvawe, vaxuStis cnobiTac da bizantiuri wyaroebis<br />
mixedviTac, marTlac cageris midamoebSi unda iyos dakrZaluli.<br />
maqsimesadmi mikuTvnebuli funqciebi, misadmi miZRvnili ritualebi am<br />
moRvawis did popularobaze metyvelebs. maqsimem, rogorc Cans<br />
romeliRac warmarTuli RvTaebis funqcia SeiZina da amindis<br />
ganmkarguleblis rolic SeiTvisa. rac unda yofiliyo, Tu daRma izamda<br />
xels (maqsime), wvimas dauSenda, Tu aRma izamda – isev dari iyo (46, 143).<br />
maqsime aTaswlovani cacxvis fuRuroSi cxovrobda. is dadioda sofelsofel<br />
da sikeTes Tesda. misi mkvleloba miewereba vinme Wabukians,<br />
romlis meore gvari qareiSvilia. gardacvalebis Semdeg maqsime,<br />
Wabukianis mier miCenil saflavSi ar gaCerebula, sizmarSi gamocxadebia<br />
erT qals, romlisTvisac Tavisi neba gaucxadebia, ris Semdegac maqsimes<br />
cxedari marxilze dausvenebiaT, masSi uRlad dauwmendavi xarebi<br />
SeubamT da sadac es marxili gaCerda, maqsimec iqve daukrZalavT.<br />
maqsimesave miTiTebiT, es xarebi dakles da imave marxilis SeSiT<br />
moxarSes da iqve SeWames.<br />
maqsime, Wabukians, romelic xSirad Cadioda siaves, wvimiT sjida. mas<br />
Rrublis, nislis saxis miRebac an maTSi daburva SeeZlo (Wabukianma<br />
esrola Tofi Rrubels da maqsime Camovarda. cxadia maqsime, am<br />
magaliTis safuZvelze wvimis momyvani, wylis saidumloebebTan<br />
dakavSirebuli RvTaebaa. `wminda maqsime da RmerTo! Seni gaCenilia ca da<br />
qveyana, gamogvidare~ - ase loculobda maqsimes saflavze wamsvleli did<br />
cacxvTan Sekrebili xalxi. Semdeg es xalxi, kiserze RvleWebs<br />
waiWerdnen da Cqari sirbiliT im gzas gauyveboda romliTac gadmocemis<br />
mixedviT wminda maqsimes cxedris mzidavma xarebma iares. am saqcieliT<br />
albaT maqsimesTan dakavSirebuli bolo saswaulis gameoreba undodaT –<br />
kiserze RvleWebSemobmuli xalxi ganasaxierebda xarebs, romelmac<br />
maqsimes cxedari dakrZalvis adgilamde zida. cdilobdnen es scena<br />
148
zedmiwevniT srulad SeesrulebinaT da am miznis aRsrulebisaTvis<br />
aranair xerxs ar eridebodnen – marSruts ar gadauxvevdnen Tugind win<br />
Robe an bostani SexvedrodaT ar Cerdebodnen, gadauvlidnen da<br />
gaivlidnen. ase Cavidodnen murSi. (17, 53-54)<br />
sayuradReboa, rom maqsimes xangrZlivi wvimebis dros mimarTavdnen.<br />
gvalvis dros maqsimesadmi vedreba ar icodnen. avdris Sewyvetis es<br />
rituali orSabaTs an xuTSabaTs, leCxumSi `brZnilobis~ dReebad<br />
wodebul dReebSi unda Catarebuliyo. ZiriTadad procesiaSi<br />
dexvirelebi iRebdnen monawileobas. isini am ritualSi monawileobis<br />
misaRebad erTi kviris ganmavlobaSi marxulobdnen da Tavs wmindad<br />
inaxavdnen qals ar ekarebodnen (17, 143).<br />
avi tarosis mbrZaneblad leCxumlebs elia miaCndaT. elia maTi<br />
warmodgeniT brma iyo (zogierTi gadmocemiT igi calTvalaa). is Weqa<br />
quxils dauZRveba caze da radgan mxedveloba ar uvarga eSmaks dahyavs.<br />
eSmaki xSirad atyuebs mas da soflis Tavze Weqa-uxils daatexinebs,<br />
setyvas agzavninebs. zogierTis TqmiT, is Weqa-quxilis dros eSmaks<br />
esroda mexs. xalxi roca SeamCnevda rom mosalodneli iyo Weqa-quxili<br />
da setyva, umal zaris rekvasa da caSi Tofis srolas atexda. amiT isini<br />
TiTqosda elias gaagebinebdnen, rom soflis Tavzea da isic<br />
gadaifiqrebda Weqa-quxilis gamoSvebas dedamiwaze.<br />
amindis siavkargeze zRapruli arsebebi, Winkebic axdendnen gavlenas.<br />
Winkoba 14 noembers iwyeba. Winkebi sami dRe barSi, sami dRe mTaSi, sami<br />
dRe wyalSi arian. mecxre dRes Tu wyalSi gadaiCexnen wvimiani weliwadi<br />
iqneba, Tu kldeze gadaiyarnen maSin mSrali amindebia mosalodneli<br />
(mTxr. S. RurWumaliZe). Winkebis movlis dros yvelafers rkinavdnen.<br />
mWrel pirian rkinis iaraRebs daawyobdnen naliaSi, beRelSi, Wuris<br />
Tavze da a. S. (46, 147).<br />
leCxumelTa warmodgeniT sakulto xed iTvleba nigvzis xe. adre<br />
Turme yvela ojaxs hqonia saxvamlo nigvzis xe, romlis ZirSi xvamloba<br />
dRes aucileblad unda SeesrulebinaT am dRisadmi miZRvnili rituali.<br />
zogan ubanSi erTi kaklis xe idga, romelsac ganayari ojaxebi saerTo<br />
salocavad Tvlidnen. saxvamlobo nigozi ibertyeboda SemdgomiT da<br />
149
momavali xvamlobis dResaswaulamde misi daxarjva-gamoyeneba akrZaluli<br />
yofila (46, 137).<br />
xvamlobas dResaswaulobdnen maisis TveSi. aRdgomidan me-8-kviris<br />
SabaT dRes. is saeklesio kalendris sulTa SabaTs emTxveva. zogierTi<br />
gadmocemiT xvamloba dRes xvamlze leCxumlebis garda svanebic<br />
dadiodnen. xvamlobis meore dRes fayobaa, qvemo svaneTSi. fayobis<br />
dResaswaulze faySi mlocvelebi leCxumis zogierTi soflidanac<br />
dadiodnen.<br />
xvamloba dRes ufrosi qali adgeboda, mozelda purs, saxvamlobo<br />
nigozisagan daamzadebda nigvzianebs – saxomlobo sami tablis garda<br />
unda gamoecxo jvris formis kveri, unda gaekeTebina sami jvrissaxiani<br />
sanTeli da moemzadebina kaklis sami naWuWi. yvelaferi es, erT boTl<br />
RvinosTan erTad saxvamlebo nigvzis qveS mihqonda ojaxis ufros qals,<br />
mas ukan gahyvebodnen ojaxis wevrebic. nigvzis qveS saxvamlebo tablebs<br />
waRma Semoatrialebdnen. ufrosi qali dailoceboda: `xvamlobis gamCeno,<br />
lebanis gamCeno Zalo da madlo gamibedniere Cemi qmar-Svili, daifare<br />
xvelisgan, snebisgan; sanam cocxali viqne, me Sen ZirSi momkla da<br />
Sexvewili ar davagdo~. Semdeg nigvzis naWuWSi asxamda Rvinos, masze<br />
jvaredin kvers adebda da kverze sanTels aanTebda. am saxis sam mRire<br />
tablas nigvzis qveS mopidapire mxareze daawyobda. Semdeg ojaxi<br />
sadilobda nigvzis qveS. nasadilevs ojaxis ufrosi nigvzis qveS samjer<br />
Tavs daxrida da Tayvans scemda, Tan ityoda: `RmerTo daifare xvelisgan,<br />
snebisgan Cemi ojaxi~. waRma datrialdeboda da Sin Sevidoda (17, 41).<br />
zogierTi gadmocemiT xvamloba dRes locvisas RmerTs xvavsa da<br />
baraqasac Txovdnen. mTavari ki xvelis batonebisgan dacvis Txovna iyo,<br />
xvamloba dRe yvavilis batonebis `barobaze~ gaxldaT Sewiruli. garda<br />
nigvziani tablebisa, saxvamlobo nigozis Ziras Seeqceodnen bavSvisTvis<br />
TavSemonavleb yvinCilas an qaTams (46, 136). sadilis Semdeg sadilis<br />
narCenebsa da WurWels iqve tovebdnen, radganac sjerodaT, rom amiT<br />
Wirsa da ubedurebas saxlis gareT datovebdnen.<br />
saxvamlo kaklebi hqoniaT kaloebzec. xvamloba dRes kaloze,<br />
saxvamebo nigvzis qveS qalebi Slidnen sufras da loculobdnen. kacebs<br />
am ritualze daswrebis ufleba ar qondaT.<br />
150
ar SeiZleboda saxvamlio kaklis moWra. kakals maSin moWridnen, Tu<br />
misi fesvi saxlis saZirkvelSi Sevidoda, rac garegani angelozis<br />
SemoCvevas iwvevda. garegani angelozis SemoCveva cudis niSani iyo. is<br />
kakalTan modioda da ojaxis ufrosis saxels iZaxda. Tu saxvamlio<br />
kakals siberis an am mizezis gamo moWridnen, mis nacvlad axali unda<br />
daergoT.<br />
saxvamlebo kaklis xis gamoyeneba ojaxs ar SeeZlo. amitom moWril<br />
xes isini mezobels aZlevdnen, romelsac is Tavis Sexedulebisamebr<br />
iyenebda (mTxr. k. arjevaniZe). saxvamlebo nigozis arseboba axsovT<br />
leCxumis mosazRvre qvemo raWis soflebSi, aseve qvemo svaneTis zogierT<br />
sofelSi (46, 137).<br />
leCxumSi magiuri Zalis mqoned iTvleba mware blis xec. mas avi<br />
Tvalis daTrgunvis Zala miewereba. adre maranSi, romelic erT-erT<br />
wminda da sakulto adgilad iTvleboda, wesad hqondaT mware blis<br />
direebis gadeba. pirveli dire kangaclili iyo. es dire karebSi<br />
Semsvlelis TvalTaxedvaSi umal eqceoda. cudi Tvali mas Tu ajobebda,<br />
misi momdevno dire, romelic ukve gauTleli mware balis xisgan iyo<br />
damzadebuli avi Tvalis mavne gavlenas namdvilad gaauvnebelyofda<br />
(mTxr. k. arjevaniZe). amgvari direebi dResac aris Semonaxuli sofel<br />
oyureSSi, kiazo arjevaniZis aswlovan maranSi. gadmocemiT xars Tu blis<br />
xisgan damzadebuli tabiki ukeTia, avi Tvali verafers daaklebs. mware<br />
xis jvari idgmeboda ezoSi did xuTSabaTsac, Wiakokonas cecxlis<br />
danTebis Semdeg. mware blis xe ojaxis ufross unda moetana, jvarsac is<br />
amzadebda da isev dgamda. didi xuTSabaTi kudianebis dRed iyo miCneuli<br />
da mware balis jvari albaT maTi avi qmedebebis gasaneitraleblad<br />
idgmeboda. aRsaniSnavia rom svaneTSi blis xis masala mxolod xatebis<br />
dasamzadeblad gamoiyeneboda.<br />
did xuTSabaTs garkveuli ritualis Semsrulebels kudianebis<br />
naxvac SeeZlo. amisaTvis saWiro iyo ubrad yofiliyo, atmis xis<br />
ZirisaTvis fexi miedga Txilis wknelisgan daewna cxrili da masSi<br />
gaexeda. miuxedavad xerxis codnisa aravis axsovs adamiani, romelsac<br />
kudiani hyavs nanaxi. mTeli dRe ubrad yofna, Txilis wknelebis moWra da<br />
Semdeg misgan saceris damzadeba erT dRis ganmavlobaSi saZnelo saqme<br />
151
iyo da amitomac aravin eSureboda mis gakeTebaso (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
leCxumSi blis xes SeSad araviTar SemTxvevaSi ar gamoiyenebdnen – sanam<br />
misi nacari ar gamoilevao, ojaxSi dardic ar dailevao.<br />
leCxumis eTnografiuli masala mdidaria im rwmena warmodgenebiT,<br />
romlebic Tavisi arsiT magiur qmedebebTanaa kavSirSi. am mxriv<br />
sainteresoa gadmocemebi da Selocvis ritualebi, romlebic avi<br />
Tvalisgan, an gareSe, araadamianuri Zalebisgan vnebis sawinaaRmdegodaa<br />
mimarTuli. mlocveli, romelic Tavisi locviT gaTvalul adamians<br />
vnebas aSorebda, ZiriTadad qali iyo. zogierT locvas maSin hqonda Zala<br />
Tu mas sami sxvadasxva gvaris qali Seasrulebda. kacis mlocveloba<br />
iSviaTi iyo, Tumca kacis locvas gacilebiT didi Zala hqonda vidre<br />
qalisas (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
leCxumSi dResac axsovT rogor ukravdnen pirs nadirs, raTa<br />
Sinauri saqoneli maTgan daculi yofiliyo. saqonlis Rame gareT<br />
darCenis SemTxvevaSi aseT magiur qmedebas mimarTavdnen: iRebdnen skams,<br />
romelsac amotrialebis Semdeg fexebs TokiT uborkavdnen.<br />
amotrialebul skamSi debdnen pirSekrul makratels da mas zemodan<br />
qvasanays adebdnen. es qmedebebi nadirs fexebs uborkavda, pirs ukravda<br />
da qvas adebda pirze (mTxr. r. mamardaSvili). zogierTi gadmocemiT<br />
Seborkil skamSi debdnen savarcxelsac (46, 131), rac albaT uRrani tyis<br />
aRmniSvneli da ganmasaxierebli sagania.<br />
nadirisgan dasacavad asrulebdnen locvebs: `RmerTo, Sen aSore Cem<br />
saqonels dana dausobeli, sufTa auRebeli, urwyav-uxarSavis mWameli~,<br />
skamis Seborkvis Semdeg ityodnen: RmerTo, ase Seuborke Cveni<br />
saqonlisken momaval nadirs piri, ravarc es Seiborka, ise Seuborke<br />
uwvav-uxarSavis mWamels kbilebi (46, 131).<br />
arsebobda sxva xerxi nadiris piris Sesakravad – najaxs `daamcoben~<br />
xolme xeze da dalocebian: RmerTo Seukari piri nadirs, rom Cemi<br />
saqoneli ar SeWamos. amave dros ician iskelitas locva:<br />
ekenia, mekenia, mekens xati arsenia<br />
RmerTo nu SeaWmev Cems saqonels nadirs (mTxr. S. RurWumeliZe).<br />
rogorc irkveva iskelita salocavi yofila, romelsac saqonlis<br />
mfarveloba ekisra. m. alaviZis cnobiT sofel nakuraleSSi maisSi<br />
152
iskelitobas ixdidnen. am dRisaTvis gamoacxobdnen maxisa da zanduris<br />
ganatexebs (kverebs). mividodnen boselTan da saRoresTan da saqonels<br />
ulocavdnen. amis Semdeg kvers SeWamdnen. sauzmobis Semdeg iskelitasken<br />
gaswevdnen. iskelita nakuraleSSi adgils erqva, sadac didi wiflis xe<br />
idga. xesTan dailocebodnen: `RmerTo gagvimravle saqoneli, asad aqcie<br />
Cveni Zroxa, Rori, cxvari, mSvidobiT gvimyofeo~. amis Semdeg iqve<br />
sadilobdnen (1, 162).<br />
iskelitas salocavi sofel nasperSi dRemde arsebobs. aq iskelitoba<br />
xvamlobis orSabaTs scodniaT. adre nasperSi iskelitobis dResaswaulze<br />
modiodnen rionis xeobis leCxumis soflebidan. scodniaT xaWapurebis<br />
gamocxoba iskelitas saxelze. iskelitobas ZiriTadad qalebi<br />
eswrebodnen (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
saqonlis gaTvalvisagan dasacavad adre xmarobdnen Tevzis Tvals –<br />
saqonels rqas uxvretdnen, gaxvretil rqaSi Tevzis Tvals debdnen da<br />
rqas am adgilze Seaxvevdnen.<br />
ojaxis avi Tvalisagan dacvis mizniT leCxumSi Robis sarebze cxenis<br />
Tavis Camocma icodnen xolme.<br />
Selocvis teqstebi, Tavisi SinaarsiTa da warmoSobiT bundovania.<br />
Cven qvemoT moviyvanaT Selocvis teqstebis im magaliTebs, romelic jer<br />
ar gamoqveynebula.<br />
gaTvalul saqonels an adamians Semdegnairad ulocavdnen:<br />
alisasa malisasa Sen gilocav Tvalisasa<br />
Sinaurma gagTvala mainc gaTvaluli xar<br />
gareulma gagTvala mainc gaTvaluli xar (es teqsti meordeba<br />
orjer-samjer).<br />
avayude ficari Sens gamTvalavs daeca RvTisZali<br />
ijda dedao mariami sabZelsa, qsovda Zoweulsa,<br />
Camoiara uria qeTelma Tma SeaRlita giSrisa<br />
Seikizilura, mere ra aris wamali<br />
ansaRa mansaRa Savi gveli sansala<br />
vinc Sen gagTvala mis suls, mis guls, mis mucels.<br />
es locva mlocvels ubrad unda daewyo, locvamde xma aravisTvis ar<br />
unda hqonoda ganacemi. locvis dros igi saqonels naxSirs amcvrevda<br />
153
Tavze da naxSiriTve TeZoze da rqebze jvars dausvamda (mTxr. r.<br />
mamardaSvili).<br />
arsebobda naTvalavis meorenairi locva:<br />
saxelisa RvTisa, sulisa wmindisa amin!<br />
win Semxvdomisas, ukan momwevisas,<br />
TeTrlaCaqianisa da SavlaCaqianisas,<br />
gameviare gza Savi, win damxvda tba Savi,<br />
Cavkar xeli Savi, ameviRe gveli Savi,<br />
gadavkari sipsa qvasa rulisasa,<br />
asad skdeba, asad grjeba, asad guli gauskdeba.<br />
Sens av Tvalze da av gulze Semomxedavs<br />
TvalSi nacari, gulSi laxvari<br />
askel baZgari, guliTa laxvari<br />
Sens av Tvalze da av gulze Semomxedvars!<br />
aruri kudianebs, aruri kudianebs, aruri kudianebs!<br />
(mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
am locvaSi mlocveli Tvalis vnebas borot Zalebs miawers,<br />
romlis gansaxierebaa Savi gveli. Savi gza unda gaiaros mlocvelma,<br />
rom Savi gvelis samyofelamde, Sav tbaze mivides. am gzaSi, mlocveliT<br />
Savi Zalebis nawili xdeba maT sakuTarive iaraRiT, Savi xeliT ebrZvis.<br />
gvelis daWeris Semdeg, vnebis mizezi unda ganadgurdes. gvelis gadakvra<br />
rulis sipisqvaze savaraudod magiur Sinaarss Seicavs. sipis qvaze<br />
gadakvra gvelisa, sxva locvaSic fiqsirdeba: `gamoskda wiTeli klde,<br />
gamohyva wiTeli gveli, gadaukravT sipis qvasa...~ (17, 56). am or<br />
SemTxvevaSi rulis qva ar aris naxsenebi. SesaZloa ruli naxevradmZinare<br />
an leTargiuli, jadosnuri arsis gamoxatulebaa, risi gadalaxva (masze<br />
gvelis gadaWimva) da Semdeg gaTvalvis mizezis (gvelis da rogorc<br />
locvis boloSi ixsenieba kudianebis, visi ZaliTac xdeba vnebis miyeneba)<br />
ganadgureba adamians normalur mdgomareobas ubrunebs. rulTan (ZilTan,<br />
mojadovebul mdgomareobasTan) gaTvalulis kavSiri naTlad Cans im<br />
warmodgenidan, rom Tu locvis dros is visac ulocaven daamTqnarebs<br />
namdvilad gaTvalulad CaiTvleba (mTxr. S. RurWumeliZe).<br />
SeSinebulis locva Semdegnairia:<br />
154
gulo adeqi dadeqi, Tavis budeSi Cadeqi<br />
TeTri qori qandaraso, qaTami sabudarasao.<br />
gulo Cadeq sagulesa, Segikraven safulesa<br />
gulo adeqi dadeqi, Tavis budeSi Cadeqi (es teqsti meordeba<br />
samjer).<br />
am teqstis warmoTqmis dros mlocveli vercxlisbalTebian qamars<br />
aiRebda da `SeSinebuls~ gulze ovalurad gakecilad (naxevarwred)<br />
miadebda. xelebSi balTebi eWira. Tu romelime mxares damokldeba,<br />
SeSinebis utyuar niSnad iTvleboda (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
arsebobda locvebi, romlis Sesruleba nebismier adamians SeeZlo<br />
roca gasaWirSi iyo. aseTia im mgzavris locva, romelsac gzaSi uecrad<br />
SiSi ewveva:<br />
arsevanias viyavi vityodi aRsarebasa<br />
eSmako CamomeTxove ara var Seni nebisa<br />
me qristesi var, qriste Cemia<br />
qriste nekiT mowerili, qriste nekiT mobeWdili<br />
iovane naTluli myavs, naTliRebas damxduri myavs<br />
jvari mwyalobs jvarsacmeli, veras mizams macduri.<br />
meZuZuri qalis an Zroxis gaSrobis saSiSroebis dros icodnen<br />
wylisis locva:<br />
ani iyo, bani iyo<br />
or wyals Sua navi iyo<br />
navis win saydari gaSenda<br />
saydris win qali gaCerda,<br />
ade qalo moitane<br />
kalami da kalmis Ziri.<br />
aval zecas vkiTxav dedas<br />
Camovitan Cangalsa<br />
Cavkrav wyalSi, gasaqrobad wyliseisa,<br />
kux-kux WuWumela<br />
am ZuZuSi wylis amara<br />
gouwyra wminda giorgi<br />
geipara dilasao (mTxr. S. RurWumaliZe).<br />
155
locvis am da f. gardafxaZe-qiqoZis mier gamoqveynebuli nimuSebiT<br />
SegviZlia vTqvaT, rom locvebi magiuri qmedebebia, romelic adamiansa da<br />
maTi saqonlis avi Zalebisagan dasacavad gamoiyeneba. sainteresoa maTSi<br />
dafiqsirebuli simbolo-xatebis (Savi gza, Savi gveli, Savi xeli, rulis<br />
qva, or wyals Sua navi, navis win qali da saydari, arsevania da sxva).<br />
Semdgomi kvleva, radganac yovelive maTgani konkretuli arsis<br />
matarebeli unda iyos da maTi amoxsna mniSvnelovnad gagviadvilebda<br />
Zvelad arsebuli rwmena-warmodgenebis gagebas.<br />
sainteresoa, f. gardafxaZe-qiqoZis mier, naSromSi `qarTuli<br />
xalxuri dReobebi~, dafiqsirebuli cecxlis locva, romelsac Rame<br />
cecxlis Sexvevis dros qali asrulebs, raTa diliT cecxli isev aanTos<br />
(dauxvdes):<br />
cicinasa, manasa, mTa Cxiri gaTenebasa,<br />
me melode, mzes elode, mTvares<br />
eRaRadebode, dilas adre avdgebode<br />
vaJkacurad damxvdebode, babus sZinavs<br />
babus RviZavs, babus wveri miwaSia (17, 54-55).<br />
cecxlis locvaSi Cans keriis sakraluroba, masze danTebuli<br />
cecxlis fuZe (babus wveri) miwaSia. cecxli iseve, rogorc keria ojaxis<br />
sakraluri RerZia, romelic aerTianebs sam sknels – qvesknels (cecxlis<br />
wveri miwaSia), Suasknels (cecxlis dasanTeb adgils) da zesknels<br />
(cecxlis ali zecaSi adis). sayuradReboa, rom am sakraluri adgilis<br />
movla-patronoba ojaxSi qals akisria, mis muyaiTobazea damokidebuli<br />
cecxlis Cauqrobloba, ojaxis keris angelozis mudmivi siwmindis<br />
Senaxva. garda amisa, leCxumSi qalebi mniSvnelovan funqcias<br />
asrulebdnen memindvreobaSi _ puris iseTi jiSebis movla, rogoricaa<br />
maxa da zanduri, TiTqmis mTlianad maT xelSi iyo. maxisa da zanduris<br />
krefis dros isini xmarobdnen erTgvar gakecil joxebs, Snakvebs.<br />
xorblis am jiSebis aRebaSi mxolod qalebi monawileobdnen. SesaZloa<br />
qalis amgvari roli memindvreobaSi im periodidan modis, rodesac miwaze<br />
muSaoba jer kidev ar iyo qceuli mamakacis mTavar saqmed. am mosazrebis<br />
dasturad Tesvis dros miwis ganoyierebis gansxvavebuli xerxebis<br />
gamoyenebis SemTxvevaSi qalisa da kacis funqciaTa sxvadasxvaobac<br />
156
gamodgeba _ Tesvis dros miwa Tu kaviT (saxvneli) ixvneboda mTesveli<br />
kaci, xolo miwis ToxiT damuSavebis dros mTesveli xSir SemTxvevaSi<br />
qali iyo. rogorc cnobilia, miwaTmoqmedebis ganviTarebis adreul<br />
etapze Toxi mTavari samiwaTmoqmedo iaraRia, saxvneli ki<br />
miwaTmoqmedebis Semdgom etapze Cndeba. cxadia, es tradicia<br />
miwaTmoqmedebis adreul etapze memindvreobaSi qalis aqtiur rolze<br />
metyvelebs. aqve isicaa gasaTvaliswinebeli, rom xorblis is jiSebi<br />
romlebsac leCxumSi ZiriTadad qalebi uvlidnen, naxevradvelur<br />
jiSebad iTvleba, rac maT miwaTmoqmedebis sawyis etapTan kavSirze<br />
metyvelebs. sainteresoa is faqti, rom leCxumSi maxa da zanduri<br />
gacilebiT did farTobze iyo daTesili vidre mis momijnave kuTxeebSi,<br />
Tugind zemo da qvemo raWaSi. maxa maincadamainc noyier miwas ar<br />
moiTxovs, mwifdeba sxva xorbleulze erTi an ori kviriT adre da<br />
swored amitom mosavlis aRebisas moilocavdnen da Wamdnen maxas. maxis<br />
puri maRali xarisxisaa, TeTri da aromatulia. maxa iseve rogorc<br />
zanduri kilian fxian xorbleulTa jiSs miekuTvneba da es orive<br />
mosavlis raodenobis mixedviT Camouvardeba SiSvelTeslianebs (ifqli,<br />
xulugo), magram saukeTeso xarisxisaa da maxisa da zanduris puri<br />
didxans rbilad inaxeba. didxans vargisianoba SesaZloa erT-erTi<br />
mizezic iyos maxisa da zanduris popularobisa leCxumSi _ n. bregaZe<br />
varaudobs rom gansakuTrebiT gvianSuasaukuneebSi leCxumeli<br />
meomrebisTvis, romlebic aqtiur monawileobas iRebdnen dasavleT<br />
saqarTvelos samxedro bataliebSi da mudmivad gzaSi myofi ubralo<br />
leCxumelisTvis (barSi savaWrod mosiarule glexi, cnobili leCxumeli<br />
gamcilebeli/tvirTmzidavi Calvadrebi) didad faseuli iqneboda maxisa<br />
da zanduris didxans vargisiani puri (14, 180).<br />
maxisa da zanduris popularobas albaT zemoT ukve aRniSnuli<br />
maTi SedarebiT `upretenziulobac~ gansazRvravda. garda amisa, zandurs<br />
arasasursaTo daniSnulebac hqonia _ zanduris sakrefi specialuri<br />
xelsawyoTi, SnakviT mosavlis aRebis Semdeg Calas ar abzevebdnen,<br />
saqonlis sakvebad ar iyenebdnen. TavTavebgadamtvreul korols mkidnen<br />
an xeliT Txridnen, da korols saxlebis gadasaxurad iyenebdnen.<br />
mTxrobelTa gadmocemiT arc Tu ise didi xnis win yavari SedarebiT<br />
157
naklebad yofila gavrcelebuli da saxlebi leCxumSi ZiriTadad<br />
korolisgan ixureboda. SesaZloa maxisa da zanduris leCxumSi ufro<br />
metad gavrceleba im faqtorsac mivaweroT, rom raWaSi yavari ufro<br />
xelmisawvdomia, radgan sayavre masala, wiwvovani da gansakuTrebiT naZvi<br />
raWaSi gacilebiT bevria vidre leCxumSi.<br />
qalebis aqtiuri monawileoba memindvreobaSi margvlasTan da<br />
mosavlis aRebasTan dakavSirebul sxva ritualebSic Cans _ aRdgomis<br />
kviris oTxSabaTi leCxumSi Sewirulia `samargilo puris baraze~. raWaSi<br />
es oTxSabaTi puris locvis dRea (14, 128). leCxumSi puris pirveli<br />
margvla (gaToxvna) aucileblad am dRes unda dawyebuliyo. ojaxis<br />
ufrosi qali am dRisTvis acxobda yvelian da lobian tablebs, waiRebda<br />
puris yanaSi, waRma Semoatrialebda da dailoceboda. amave dRes,<br />
margvlis dawyebamde sarevela glixorxas gavrcelebis aRkveTad<br />
sruldeboda erTi ucnauri rituali _ qali qveda sacvals ixdida da<br />
yanaSi miwaze miatar-moatarebda, Tanac glixorxas misamarTiT xmamaRla<br />
igineboda. gadmocemiT sarevela qalis ginebis SiSiT bolo dros<br />
Zveleburad veRar mravldebao (17, 33). am dRes leCxumSi Wabukobas<br />
uZaxian. leCxumSive arsebobda saritualo dRe `maxikrefis Wabukoba~,<br />
romelSic kvlav marto qalebi monawileobdnen _ kvirikobis Tvis pirvel<br />
orSabaTs leCxumSi maxis naTesebis aRebas iwyebdnen. qalebi yanebSi<br />
dilaadrian midiodnen, adreve brundebodnen Sin, tablasa da Semwvar<br />
mamlis xorcs waRma Semoatrialebdnen da ilocebodnen: `RmerTo,<br />
gagvikeTe Cveni naTesi, mogvawevine maxa, puri, nu dagvibnev da<br />
bednierebaSi mogvaxmare~. tablasa da mamlis xorcs mTeli ojaxi<br />
Seeqceoda. Mmaxis garda sxva pureulis aRebas win amgvari rituali ar<br />
uZRvoda – ubralod mkis dawyebisTvis SearCevdnen savse mTvarian dRes,<br />
mowyvetdnen ramodenime TavTav purs, konad Sekravdnen da beRelSi<br />
Camokidebdnen. damTvarebis (mTvaris erTi ciklis damTavrebis Semdeg)<br />
Semdeg SeiZleboda mkis dawyeba (14, 128). Kalos Cagdmis drosac ritualis<br />
Semsrulebeli qali iyo _ acxobda marilian tablas, romelic Wiqa<br />
wyalTan da sanTelTan erTad miqonda kaloze. kaloze am yvelafers<br />
samjer waRma Semoabrunebda da Semdegnairad iloceboda: `RmerTo,<br />
gamCeno Zala, Cem purs mieci kai xvavi, baraqa, kai niavi momiyvane.~ Semdeg<br />
158
wyals gadaaqcevda da tablas sadilobisas miirTmevda. aseTive mokle<br />
rituali uZRoda axali mosavlis puris xmarebis dawyebasac, cxveboda<br />
nigvziani an mariliani sabaraqo tablebi, ojaxis ufrosi qali keriis<br />
ZirSi loculobda. Qqalebis funqciebSi Sedioda agreTve mosavlis<br />
Citebisgan da sxva mavneblisgan dacva _ 24 ivnisi leCxumSi uqme iyo da<br />
Romis locvis dRed iyo miCneuli. am dRes isic uqmobda, visac Romis<br />
naTesebi ar hqonda. raWaSi am dRes ar uqmobdnen. leCxumSi 24 ivniss<br />
qals Romis yanaSi gaqonda nigvziani an yveliani tabla, tablas waRma<br />
atrialebda da loculobda: `Romis gamCeno Zala, Sen daifare Cemi Romi<br />
Citis daCiCqnisgan, Wiisagan~. tablas iqve SeWamdnen. am tablis Wama<br />
mamakacs ekrZaleboda (17, 41). Aaseve mavneblis sawinaaRmdegod iyo<br />
miCneuli wiTeli paraskevis dRe, rodesac `Wris baraze~ ojaxis ufrosi<br />
qali acxobda marilian tablas, keriasTan loculobda da RmerTs<br />
mWrelisgan, Tagvisgan da yovelgvari mavnisgan dacvas Txovda. tablas<br />
ojaxis wevrebi miirTmevdnen, ar Wamda mxolod ojaxis ufrosi qali (17,<br />
30).<br />
mamakaci garda venaxTan dakavSirebuli ritualebisa monawileobs<br />
da mTavari figuraa amindTan dakavSirebul ritualebSi. leCxumSi koxis<br />
(setyvis) sawinaaRmdego dResaswauls kvirtoba ewodeba da aprilis Sua<br />
ricxvebSi imarTeba. kvirtobisTvis mTeli sofeli SeiZenda saklavs,<br />
romelsac sajvaroze aiyvandnen. ufrosi kaci sanTliT marjvena beWs<br />
Seurujavda, waRma Semoatrialebda, xelSi aiyvanda, maRla awevda da<br />
dailoceboda. soflis yvela mekomurs urigdeboda TiTo Samfuri,<br />
romelzedac saklavis yvela nawilidan patar-patara naWrebi iyo<br />
wamocmuli. Amis Semdeg ufrosi kaci kvlav dailoceboda. qeifis dawyebis<br />
Semdegac pirveli sadRegrZelo avdrisagan mosavlis dacvas eZRvneboda<br />
17, 37-38).Aaseve koxis sawinaaRmdegod imarTeboda koxinjroba 7 maiss<br />
Qqvemo raWasa da leCxumSi, 9 maiss zemo raWaSi. leCxumSi, did xuTSabaTs<br />
sruldeboda avi Tvalisgan dascavi rituali, romelsac ufrosi mamakaci<br />
asrulebda. igi dilaadrian ubrad midioda tyeSi, saidanac moqonda<br />
verxvis an mware blis toti. totze horizontalurad CaarWobda askils<br />
da kaloze dadgamda. did xuTSabaTs rkinis rkinaze dartymiT,<br />
mavneblebisgan da siavisgan Tavdacvis mizniT, karmidamos Semovlac<br />
159
codniaT (14, 136) uqme didi xuTSabaTidan kviris dasrulebamde<br />
grZeldeboda. leCxumisgan gansxvavebiT, raWaSi did xuTSabaT dRes avi<br />
Tvalisgan dasacavad tyidan mware blisa da askilis toti ojaxis<br />
ufrosi kacis nacvlad ojaxis ufros qals moqonda.F D<br />
saerTod unda aRiniSnos, rom leCxumSi sakulto ritualebis dros<br />
qals sakmaod didi funqcia aqvs. qals, garda imisa, rom kerias uvlis,<br />
saojaxo ritualebis dros umTavresi mlocvelicaa. qali ojaxisaTvis,<br />
saqonlisaTvis, micvalebulTa sulebisaTvis loculobs iseT<br />
mniSvnelovan `diaxwvelebze~ rogorebicaa: barbaroba, Wantiloba, Soba,<br />
kalanda, axaliweli, sulis gadabrZanebis dRe, kai paraskevi, bosloba<br />
dRe, Tevdoroba, didi xuTSabaTi, giorgoba, xvamloba, amaRleba,<br />
maxikrefis Wabukoba, RvTismSobloba, sulTa SabaTi. dResaswaulebis<br />
dros umetesad qalebi uqmoben. saerTod, leCxumuri dResaswaulebis<br />
mixedviT qals gansakuTrebuli, ojaxSi didad dafasebuli adgili<br />
uWiravs. qalis pativiscemis da ojaxis ufrosobaSi kacze aranaklebi<br />
rolis dasturia axalkviris dResaswauli: am dRes ojaxis ufrosi qali<br />
wm. giorgis, mTavarangelozis, macxovris da kidev ramodenime xatisagan<br />
cdilobda wyliani TefSiTa da bambis ZafiT Seetyo romeli xati<br />
uwyreboda maT ojaxs da aavadebda ojaxis wevrebs. am ritualis Semdeg<br />
eklesiaSi mihqondaT Sesawiri. eklesiidan xalxi ojaxebSi brundeboda,<br />
sadac mravalstumriani wveuleba imarTeboda. pirveli kaTxiT ityodnen:<br />
„RmerTi, vaxsenoT da puri vWamoTo“. am kaTxas qalica da kacic bolomde<br />
svamda. qalebi da kacebi magidis mopirdapired, mwkrivSi isxdnen. Tamadis<br />
arCeva meore WiqiT xdeboda. Tamadis pirveli sadRegrZelo ki<br />
aucileblad ojaxis ufrosi qalisa iyo: „ojaxis ufroso qalo nu<br />
mogSalos RmerTma am ojaxSi ufrosad – Senianobis sapativcemod, Seni<br />
qmar-SvilisTvis gamyofos ufalma RmerTma kargad, sul saxeli nu<br />
mogSlodes mtersa da moyvareSi, rogorc dRes xar patiosani, ise<br />
brZanebuliyo sikvdilis dRemdi“. Semdegi sadRegrZelo ojaxis ufrosi<br />
mamakacisa iyo (17, 36).<br />
venaxi da masTan dakavSirebuli ritualebi ojaxSi mamakacis<br />
prerogativa iyo. axalwels „mkvloviaris“ (mekvle) mosvlamde zogierT<br />
ojaxSi ufrosi kaci dilaadrian Cavidoda mamulSi da xmamaRla<br />
160
daiZaxebda: „anguram Cameiara, Cveni mamuli Cameiarao, wvivi meitexao,<br />
Rvinis Rvari aayenao: isxa, isxa, isxa... gamoRma kviris Tavi gaRma kiris<br />
Tavi, gamoRma yurZeni – gaRma furceli. aseTi SeZaxiliT Semoivlida<br />
mTels venaxs da Sin brundeboda (17, 12).<br />
zogierT ojaxSi axalwels, naSuadRevisTvis ufrosi kaci zurgze<br />
Seisvamda (moikotrebda) ojaxis wevrs – kacs. xelSi daiWerda tablas,<br />
romelzedac ewyo badegadacmuli Roris Semwvari guli, WiqiT Rvino,<br />
sakmevlis sanTeli, zanduris TavTavebis kona. venaxSi SesvlisTanave<br />
ityoda: Ruz, Ruz, Ruz (siuxvis aRmniSvneli SeZaxili). zurgidan kacs<br />
Camosvamda, nakverCxalze sanTels daakmevda, tablas waRma<br />
Semoatrialebda da dailoceboda: „RmerTo, mogveci uxvad sazrdo da<br />
ulufa, gaumarjve Cvens venaxs, acile koxi, SfoTi, mogviyvane bevri<br />
mosawuri. Semdeg zanduris konas miitanda xardnis (Wigo) Tavze da Ruz<br />
Ruzs gaiZaxoda. amis Semdeg Rvinos dalevdnen, saWmels SeWamdnen da<br />
Sinisken gamoswevdnen. amgvar rituals zogierTi axaliwlis meore dRes<br />
„fexisdapwnis“ dRes asrulebda. Sin dabrunebisas kaci karSive<br />
daiZaxebda Ruz, Ruz, Ruz da Sinaurebic pasuxobdnen: Ruz, Ruz – Cven<br />
mamuls bveri moubams. vaxSmobisas ufros kacs uknidan bavSvi<br />
miepareboda (sasurvelia biWi yofiliyo) masac bavSvisTvis jer<br />
marjvnidan unda miewodebina WiqiT Rvino, mere marcxnidan. Rvinis<br />
miwodebisas bavSvs etyodnen „locva mamulisa“, is ki upasuxebda: „bevri<br />
moabmevine Cems mamuls“. bavSvs orive Wiqa unda daecala (17, 14-15).<br />
ojaxis ufrosi kaci loculobda cxra martsac, ,,TveT batonisadmi”<br />
miZRvnil dResac. am dRes ojaxis ufrosi „TveT batons“ (martis Tves)<br />
bednierebas, janmrTelobas, mowyalebas sTxovda da sadilobaze<br />
aucileblad 9 kula Rvinos svamda. `nacxramartevs~ xvna-Tesvis dawyeba<br />
SeiZleboda, cxra martamde ki samiwaTmoqmedo saqmeebidan arafers ar<br />
daiwyebdnen. am dRemde sazodgadod yovelgvari saqmis dawyebisganac<br />
ikavebdnen Tavs _ marti TveT batonia, anCxli Tvea, fereba undao da mis<br />
ganawyenebas eridebodnen Turme. ojaxis ufrosi kaci jvarsaxiani tabliT<br />
(nigvzian-mariliani namcxvari) da Rviniani kuliT xelSi keriis marjvena<br />
mxares jdeboda da ganatexis waRma Semotrialebis Semdeg TveT batons<br />
bednierebas da kargad yofnas SesTxovda, sanacvlod 9 martamde saqmeebis<br />
161
dauwyeblobas da am gagebiT uqmobas pirdeboda (17, 27-28). martis<br />
pativsacemi amgvari dResaswauli arsebobda raWaSic da iqac rogorc<br />
leCxumSi nacxramartevs SeiZleboda miwis samuSaoebis dawyeba.<br />
sayuradReboa is faqti, rom 9 marti axali stiliT 21 martia, es dRe ki<br />
gazafxulis buniobis dRea. safiqralia, rom dRe-Ramis sworobis<br />
miTologiuri gaazrebis Sedegad xalxuri warmodgenebiT am dRis Semdeg<br />
zamTari damarcxebulia da gazafxuli modis, e.i. xvna Tesvis dro dgeba.<br />
sainteresoa aseve miwaTmoqmedebasTan dakavSirebuli rituali, romelic<br />
leCxumSi da mis mezobel qvemo raWaSi aucileblad cxra martamde<br />
sruldeboda _ xvna-Tesvis dawyebamde TiTqmis erTi TviT adre arCevdnen<br />
dRes da asrulebdnen `Teslis gaRebis~ rituals. es dRe orSabaTi an<br />
oTxSabaTi unda yofiliyo, xandaxan Teslis gaRebisTvis Tedoroba<br />
dResac irCevdndn, andac Tedorobis kviraSi daimTvarebdnen da Zveli<br />
stiliT kent _ 7-9-11 ricxvSi, savse mTvareze, maSin rodesac mTvare<br />
matebaSi Sedioda gaiRebdnen Tesls. am dRisaTvisac cxveboda tablebi.<br />
vaxSmobis Semdeg, mosaRamoebulze, roca xalxis moZraoba wydeboda<br />
ojaxis ufrosi qali saxlidan gamodioda tablebiT, ToxiTa da erTi<br />
muWa saTesle marcvliT xelSi. igi dailoceboda, RmerTs mSvidobas da<br />
uxv mosavals SesTxovda, Tovlic rom yofiliyo erT-or kval miwas<br />
moToxnida da marcvals daTesavda. leCxumSi es rituali xSirad maranSi<br />
sruldeboda aRsaniSnavia rom qvemo raWaSi analogiur rituals ojaxis<br />
ufrosi kaci asrulebda (14, 125).<br />
naTliRebis dRes ojaxis ufrosi mamakaci Wuris Tavze ilocebda.<br />
igi sisxam diliT, „Citis azvramde“ sakalandod daklul Roris Tavs<br />
Camoxsnida sxvenidan, keriis marjvena mxares tuCiT dauCaCqunebda,<br />
gaasufTavebda da Tavisi xeliT xarSavda. qalis mier gamzadebul sam<br />
tablasTan erTad Roris Tavi mihqonda maranSi, dagozil WurTan. Wurs<br />
Tavs moxdida da dailoceboda (gobs sadac tablebi ewyo, cal muxlze<br />
daCoqili waRma Semoatrialebda) „RmerTo, deifare Cemi Wuris Tavi<br />
uwmindurisagan, slivaneisagan (erTgvari matlia), yinvis gatexisagan“.<br />
Semdeg Rvinos dalevda, tablas SeWamda, Roris Tavs naWers CamoaTlda<br />
da SeWamda. Wurs isev dagozavs da tablebianad Sin dabrundeba (17, 16).<br />
naTlisRebis dRes qalis gavla WurebTan akrZaluli yofila.<br />
162
„kai paraskevs“ piriqiT xdeboda – qali mamakacebis uCumrad<br />
jvarsaxian qonebis tablas, sanTelsakmevel nakverCxalsa da erT Wiqas<br />
vaxSmoba dros saRoresTan miitanda, tablas waRma Semoatrialebda da<br />
dailoceboda: „wminda basila, gamimravle Cemi Rorebio.” qalis<br />
saRoresTan locvis dros mamakaci saRoresTan ar gaivlida.<br />
dResaswaulebTan dakavSirebul ritualebSi Tavisi adgili uWiravT<br />
bavSvebsac. isini TiTqmis yvela ritualis wevrebi arian. zogierT<br />
dResaswaulSi isini aqtiuradac monawileobdnen. magaliTad sulTa<br />
gadabrZanebis dros sulebisaTvis Rame naliaSi an ezoSi damalul<br />
saWmels adre amdgari bavSvi Wamda, axaliwlis meore dRes bavSvis mier<br />
unda Sesmuliyo „mamulis (venaxis) locvis“ sadRegrZelo (17, 15), Sav<br />
orSabaTs bavSvebi qaTmis gasamravleblad SeZaxilebs asrulebdnen.<br />
amaRloba dRes bavSvebi wvrilfexa saqonels midenidnen saZovarze. Sin<br />
dabrunebulebs daWrelebuli Txilisa da askilis or-ori joxi<br />
mohqondaT. nasadilevs Sin morekil saqonels win erTi bavSvi<br />
gauswrebda, WiSkarTan sigrZeze daawyobda askilis joxebs, sxva bavSebi<br />
ki saqonels am joxebze gadaarbeninebdnen. Semdeg am joxebs WiSkris<br />
aqeT-iqiT CaarWobdnen da xmamaRla ambobdnen „amaRlebis gamCeno Zala,<br />
Cveni saqoneli daifare nadirisagan da yovel mavneblisagan.”<br />
bavSvebisTvis WiSkarTan tablac gamohqondaT, erTi maTgani<br />
dailoceboda da Rvinosac dalevda (17, 15).<br />
msxvilfexa rqosanze, muSa xarze ojaxis ufrosi mamakaci bosloba<br />
dRes dailoceboda. es dRe xarebis janmrTelobisTvisaa miZRvnili da am<br />
dRis ritualebSi TiTqmis Tanabaria qalisa da mamakacis roli. bosloba<br />
dRe uqme iyo da misi gatexva arafriT ar SeiZleboda. am dRis<br />
mniSvnelobas leCxumSi SemorCenili es Ffrazac mowmobs : `boslo-kotro<br />
brZandebao _ qalo, nu stav Ceriasa, ze Segaxmob xeliasa, ze dagaklav<br />
keriasa~(5, 95) mTavari rituali kerasTan, adgilTan romelic<br />
sacxovreblis da saerTod ojaxis mistiur centrs warmoadgenda,<br />
sruldeboda. ritualis magiurobas xazs usvams isic rom misi<br />
Sesrulebis dros absoluturi siCume unda yofiliyo. `akvnis bavSvsac ki<br />
ar unda etira~ (5, 93). ojaxis ufrosi kaci da qali Sesabamisad sakacebo<br />
da saqalebo mxareebze dgebodnen. daioTxebdnen. qali daiwyebda Zaxils:<br />
163
`kot-mozvera, kot-mozverao~ daoTxili mamakaci qalisken midioda<br />
SeZaxiliT: me var Seni mozverio~. qals kaci zurgidan uCerdeboda da<br />
falosamoRebuli irxeoda, riTac seqsualuri aqtis imitacias akeTebda.<br />
Semdeg, daoTxilebi (win qali da ukan kaci) kerias `waRma~ (marjvnidan<br />
marcxniv) samjer Semouvlidnen gars. seqsualuri aqtis imitacia xdeboda<br />
yovel wreze, saqalebo nawilSi. Semdeg isini fexze dgebodnen da<br />
saqonlis baraqaze loculobdnen. locvis dros kacs Rvinis doqi eWira,<br />
xolo qals lobiosguliani ganatexi, romelzedac ori tabiki iyo<br />
gamosaxuli. rituals ojaxis yvela wevri eswreboda da isinic saqonlis<br />
baraqaze ojaxis ufrosebTan erTad loculobdnen.<br />
bosloba dRis ritualuri mxaris meore varianti ideurad<br />
zemoTaRwerilis identuria, Tumca Sesrulebis TvalsazrisiT<br />
gansxvavebulia _ boslobisTvis mzadebas SuadReze iwyebdnen.<br />
diasaxlisi coms mozelda da cercvis xarSvas iwyebda. comis afuebis<br />
Semdeg patara sarTavian tablas gamoacxobda, romelic ojaxis salocavi<br />
iyo. saritualo qmedebebi keriaze sakmevlis nakverCxalze dakmeviT<br />
iwyeboda. Semdeg qali iloceboda : `RmerTo deifare Cemi ojaxi<br />
cecxlisgan, deifare Cemi qmar-Svili yoveli mavnebelisgan. am dros kaci<br />
midis masTan da eubneba `bosla-kotra momekotreo~, zurgze moikotrebs<br />
da samjer Semouvlian keras. col-qmari amis Semdeg tablas SeWamdnen.<br />
vaxSamisTvis unda gamoecxoT saojaxo salocavi, sami cercviani tabla<br />
da xaris salocavi, sami SedarebiT patara cercviani tabla. Sebindebisas,<br />
ojaxis wevri, janRoniT savse mamakaci (vaxSmamde) sanTliT xelSi xaris<br />
salocavi tablebs, erT Wiqa Rvinosa da imden um kvercxs, ramdeni xaric<br />
iyo ojaxSi, waiRebda boselSi. tablebis, sanTelis, kvercxebisa da<br />
Rvinis yvela xaris Tavze Semovlebis Semdeg asrulebda xaris locvas.<br />
locvas rom daasrulebda daiZaxebda: `mama Cemo romels urqino?~<br />
saxlidan mama an sxva mamakaci pasuxobda: nikoras urqineo. ritualis<br />
Semsrulebeli marjvena muxls wakravda dasaxelebul xars da etyoda:<br />
Cemo nikora janierad meyoleo. bolos mamakaci waRma Semobrundeboda da<br />
kvercxebs bagis kuTxeSi malavda. meore dRes am kvercxebs ojaxis<br />
vaJiSvili Wamda. ojaxis qaliSvils am kvercxebis Wamis ufleba ar qonda.<br />
qali im dros roca mamakaci xarebs ulocavda, kerasTan midioda gobiT,<br />
164
omelzec ewyo saojaxo tablebi da erTi Wiqa Rvino, anTebda sanTels<br />
da kvlav ojaxis wevrTa janmrTelobas SesTxovda RmerTs. tablebi<br />
ojaxis yvela wevrs unda SeeWama. xaris Tavze Semonavleb Rvinis dalevis<br />
ufleba mxolod xaris Selocvis ritualis Semsrulebels hqonda.<br />
gadmocemiT keriis samjer Semovlis dros col-qmari SiSveli unda<br />
yofiliyo (17, 19-21).<br />
bosloba DdRis saritualo mxaris niuansebi Cans mamakacsa da qalis<br />
sameurneo da saojaxo funqciebis danawileba _ qalis mTavari sazrunavi<br />
kera da ojaxis wevrTa movlaa, kaci ki miwaTmoqmedebas da saerTod<br />
materialuri dovlaTis Seqmnas aqcevs yuradRebas. bosloba dRis merTerTi<br />
mTavari rituali, seqsualuri aqtis imitacia (ritualis orive<br />
variantSi) v.bardaveliZis azriT magiuri qmedebaa: ojaxis ufrosi<br />
mamakcisa da qalis imitirebul aqts zemoqmedeba unda moexdina saqonlis<br />
gamravlebaze (5, 97). SemTxveviTi araa bosloba Ramis Sesaxeb Semonaxuli<br />
cnobac _ am Rames rac ufro metjer SeeuRlebodnen erTmaneTs colqmari<br />
miT ufro meti saqoneli eyolebodaTo (5, 93). TviT ritualis<br />
dros, mamakacisa da qalis daoTxili mdgomareoba, meore SemTxvevaSi ki<br />
zurgze mokotreba, agreTve qalisa da mamakacis dialogi eWvgareSed<br />
adasturebs rom isini cxovelur (saqonlis) seqsualur aqtis imitacias<br />
axdendnen. savaraudoa, rom Zvelad ritualis Sesrulebis dros, kerasTan<br />
qalisa da mamakacis SeuRleba (5, 97).<br />
leCxumSi arsebuli rwmena-warmodgenebi, mravalwliani dakvirveba<br />
bunebriv movlenebze gansazRvravda zogierT sameurneo tradicias.<br />
sameurneo TvalsazrisiT mTvares udidesi mniSvneloba eniWeboda.<br />
saerTod mTvare da misi fazebi, leCxumelTa warmodgeniT,<br />
gasaTvaliswinebelia yvela didi da mniSvnelovani saqmis dawyebis win.<br />
axal mTvareze leCxumSi xis moWras eridebodnen, daWiandebao. agreTve<br />
ar sxlavdnen vazs, radganac axal mTvareze gasxluli vazi kargad<br />
gaifoTleba, tansac aiyris, magram naklebs moisxamso. marcvleulisa Tu<br />
bostneulis Tesvasac mTvares urCevdnen: is rac foTlad undaT axal<br />
mTvareze iTeseba, xolo ramac Tavi unda gaikeTos _ Zvelze. Tesva kargia<br />
did xuTSabaTs da Tedoroba dResac (mTvare Tu ar uSlis xels). axal<br />
mTvareze kargia Rvinis gadaRebac.<br />
165
leCxumelTa warmodgeniT kviris dReebs TavianTi Tvisebebi gaaCniaT:<br />
orSabaTi xarbi dRea, samSabaTs kargia Teslis gaReba da mgzavrobis<br />
dawyeba, oTxSabaTi nakiania, xuTSabaTi – kidev sxva jobiao ityvian,<br />
paraskevs dabadebul adamians cecxli, xolo saqonels mgeli erCiso,<br />
kvira kargi dReao, xvna-Tesvis dawyebas samSabaTs an SabaTs<br />
amjobinebdnen (17, 52).<br />
orSabaTi da xuTSabaTi gansakuTrebuli dReebi iyo. orSabaTs<br />
mgzavrobas an saqmes ar daiwyebdnen. orSabaTs da xuTSabaTs sakuTari<br />
Tavis movlac ki akrZaluli iyo. Tu mainca da mainc vinme am dRes<br />
daibanda, fexis naban wyals gareT ar asxamda. im dRes saxlSi inaxavdnen<br />
da meore dRes gadaasxamdnen. micvalebulis dakrZalva orSabaTs<br />
sastikad ikrZaleboda. xuTSabaTic dasaflavebisaTvis tabudadebuli dRe<br />
iyo. Tu vinme daasaflavebda micvalebuls xuTSabaT dRes ityodnen<br />
„xuTSabaToule gaxades kacio“, e. i. ar daafases arad Caagdeso. aqedanve<br />
unda iyos Tqma „miaxuTSabaTa“, anu saqme ise gaakeTa, rogorc ar unda<br />
gaekeTebina, miCqmala Tumca saqmes garegnulad Sesrulebulis ieri aqvso.<br />
orSabaTsa da xuTSabaTs, leCxumeli arafers gayidda, arc<br />
gaanaTxovrebda – xels gadayveba da ojaxSi baraqas gamoulevso (mTxr.<br />
al. ugrexeliZe).<br />
D<br />
166
daskvna<br />
leCxumis sazogadoebrivi da saojaxo yofa, rogorc es leCxumis<br />
eTnografiuli masalisa da istoriuli wyaroebis Seswavlam gviCvena,<br />
msgavsia saqarTvelos sxva kuTxeTa sazogadoebrivi da saojaxo<br />
urTierTobebisa. Tumca leCxums, rogorc calke eTnografiul kuTxes<br />
axasiaTebs Taviseburebebic.<br />
leCxumis sazogadoebriv yofas, socialur struqturas, dasaxlebis<br />
tips istoriuli, geografiuli da bunebrivi pirobebis Tavisebureba<br />
ganapirobebda. dasavleT saqarTvelos politikur da savaWro centrebTan<br />
siaxlove, Tanac mTis adgilisTvis damaxasiaTebeli rTuli reliefi, rac<br />
am kuTxeSi mtris Semosevebs aZnelebda, leCxums gansakuTrebul<br />
mniSvnelobas sZenda. garda amisa leCxumi mdebareobda satranzito<br />
gzebze _ dasavleT saqarTvelosa da Crdilokavkasieli mTielebis gza<br />
kolxeTis dablobisken leCxumze gavliT midioda. sxvadasxva dros<br />
dedaqalaqebTan siaxlove, Tan bunebrivi pirobebiT daculoba misdami<br />
gansakuTrebuli yuradRebis mizezi xdeboda. amitomac, leCxumi imereTis<br />
mefis saxaso mamulad, Semdeg ki samegrelos mTavris erT-erT dasayrden<br />
punqtad iqca. orive xelisufali cdilobda leCxumSi myari poziciebi<br />
hqonoda, amitomac TavadTa gandidebas yovelgvari saSualebebiT<br />
ebrZodnen da maT sapirispirod sasuliero da wvrili aznaurebis fenas<br />
aZlierebdnen. swored es ukanasknelni gaxdnen leCxumis mflobeli<br />
imereTis mefeebisa da samegrelos mTavrebis dasayrdeni. maTgan da<br />
msaxuri glexebisgan Sedgeboda saukeTeso razmebi, romlebic erTgulad<br />
msaxurobdnen TavianT batonebs. leCxumis zeda fenis mkveTrad<br />
gamoxatuli saomari funqciebi leCxumel warCinebulT sxva kuTxis zeda<br />
fenisgan gamoarCevs _ isini saxaso, samefo aznaurebi da mefis piradi<br />
gvardiis wevrebi, ,,talanni mefisani~ arian.<br />
leCxumis geografiuli da bunebrivi pirobebi am kuTxis ekonomikis<br />
Taviseburebasac gansazRvravda _ nayofieri, soflis meurneobis TiTqmis<br />
yvela dargis ganviTarebisTvis xelsayreli pirobebis arseboba<br />
garkveuli dovlaTis dagrovebis saSualebas iZleoda. Tumca, sameurneo<br />
savargulebis ukmarisoba zRudavda am procesebs da am mxriv ufro<br />
167
dawinaurebuli kuTxeebisgan (imereTi, samegrelo) damokidebulebis<br />
faqtori unda yofiliyo.<br />
glexTa kategoriebi sxva kuTxeebSi arsebuli glexTa kategoriebis<br />
analogiuria. Tumca leCxumelTa salaSqro valdebulebebis<br />
tradiciulobas, msaxurTa fenis siWarbe unda gamoewvia. aris<br />
gansxvavebani glexTa umdablesi fenis, mojalabisa da batonis<br />
damokidebulebaSi. leCxumeli mojalabe batonis kar-midamoSi cxovrobda.<br />
sxva kuTxeTagan gansxvavebiT aq adgili ar hqonda mojalabis mebegre<br />
glexad qcevis faqtebs, batoni arc mojalabeTa ricxvis zrdas (Tugind<br />
maTi daojaxebis gziT) eSureboda, risi mizezic leCxumis mciremiwianoba<br />
unda iyos.<br />
glexTa kategoriaSi mebegre glexebi yvelaze mravlad arian. maTi<br />
gadasaxadebidan, Cans rom leCxumis meurneobis wamyvani dargebi<br />
mevenaxeoba da memindvreoba yofila, mesaqonleobasa da gansakuTrebiT<br />
mefrinveleobas damxmare meurneobis funqcia ekisra.<br />
sazogadoebrivi yofis damaxasiaTebeli niSani urTierTdaxmarebis<br />
tradicia gaxldaT. TanasoflelTa urTierTdaxmareba sazogadoebis<br />
yvela wevris keTildReobis erTgvari meqanizmi iyo, masSi<br />
gaTvaliswinebuli iyo sazogadoebis nebismieri SeZlebisa Tu<br />
rangiswevris interesebi. urTierTdaxmarebis es formebi araqaulia da im<br />
drois ideis gamoxatulebaa, rodesac xalxi did gaerTinebebad,<br />
sagvareulo, Semdeg ki sasoflo Temebad cxovrobdnen da erTmaneTze<br />
zrunva TiToeuli meTemis movaleoba iyo. TiTqmis dRevandelobamde<br />
SemorCenili miwis saerTo mfobelobisa da TviTmmarTvelobis formebic<br />
sazogadoebrivi yofis im etapis gamoZaxilia rodesac xalxi sasoflo<br />
Tu sagvareulo Temebad saxlobda.<br />
leCxumis sazogadoebis mTavari Semadgeneli nawilis ojaxis Seswavla<br />
umeteswilad eTnografiuli masalaze dayrdnobiT moxda. leCxumSi iseve,<br />
rogorc sxva kuTxeebSi, ojaxis Tavdapirvel formad didi gauyofeli<br />
ojaxi iqna miCneuli. istoriul wyaroebSi dafiqsirebuli cnobebis<br />
mixedviT ganisazRvra ojaxTa tipebis SesaZlo terminologia<br />
,,sulmamiSvilebi”, Cvenis azriT unda gamoxatavdes erTi fuZis ramodenime<br />
komlad (ojaxad) mcxovreb naTesavTa gaerTianebas. ,,colqmara” kaci,<br />
168
mxolod erTwyviliani ojaxis aRmniSvnelia, xolo ,,Rerkaci” calke<br />
individs, ojaxis gareSe kacis sinonimi.<br />
leCxumis saojaxo yofis amsaxvelma masalam gviCvena, rom leCxumSi<br />
adre (gvianSuasaukuneebSi) xalxi did ojaxebad cxovrobda. did ojaxebi<br />
tipiuria XIX saukunisTvis da iSviaTi saxiT XX saukunis ormocian<br />
wlebamdec aRwevs. savaraudod, did ojaxebad cxovrebas, klimaturi da<br />
geografiuli pirobebidan gamomdinare, leCxumelTa meurneobis xasiaTi<br />
gansazRvravda: naturaluri meurneobis pirobebSi ojaxi ramodenime<br />
sameurneo mimarTulebas misdevda, mis yoveldRiur cxovrebaSi farTo<br />
adgili ekava mevenaxeobas, memindvreobas, mesaqonleobas. Cvens mier<br />
mimoxiluli masalis mixedviT leCxumuri ojaxis sameurneo saqmianoba<br />
Semdegnairad nawildeba venaxis movla, muSa saqonlis patronoba<br />
zrdasruli mamakacis saqmea; qals ojaxis movla, mewvel saqonelze<br />
zrunva, evaleba. bavSvebi ki ZiriTadad wvrilfexa saqonlisa da<br />
frTosnebis movliT iyvnen dakavebuli. winaT, rodesac xalxis<br />
yoveldRiurobaSi Zveli rwmena-warmodgenebi erT-erT mniSvnelovan<br />
rols asrulebda, ojaxSi qalis statusi sakmaod myari iyo, rac<br />
SemdgomSi, pativiscemisa da dafasebis safuZveli unda yofiliyo.<br />
leCxumuri masalis mixedviT saqorwilo wes-Cveulebebs, cru<br />
rwmenebTan Tu micvalebulis kultTan dakavSirebuli ritualebs gaaCnia<br />
mraval paraleli saqarTvelos sxva kuTxeebSi arsebul analogiur wes-<br />
CveulebebTan. leCxumSi, iseve rogorc sxva kuTxeebSi ojaxisTvis<br />
mniSvnelovan movlenebs (qorwili, glova, xvna-Tesva, mosavlis aReba)<br />
Taviseburi etapebi da ritualebi axasiaTebda, rac ganpirobebuli iyo<br />
ojaxebis sameurneo-ekonomikuri pirobebiT, agreTve Zveli, pirvelyofili<br />
religiuri rwmena warmodgenebiT.<br />
leCxumis saojaxo meurneobis Tavisebureba aisaxeba leCxumeli<br />
glexis kar-midamosa da saxlis tipze. adreul xanaSi saxlis Sida<br />
mowyobiloba didi gauyofeli ojaxis yofas ergeboda _ didi kaTxa<br />
saxlebi oTaxebad ar itixreboda; Semdgomi drois ramodenime oTaxiani<br />
oda saxlebi umetesad individualuri ojaxebis sacxovrebeli gaxlda.<br />
leCxumSi, iseve rogorc yvelgan did da patara ojaxebad cxovrebis<br />
periods sxvadasxva sacxovrebeli saxlis tipebi miesadageba. didi<br />
169
ojaxebi sadac mravali suli saxlobda da maT Soris kerZo<br />
mesakuTruli miswrafebebi meurneobis erTianobis gamo naklebad iyo,<br />
did, erTian, gautixrav kaTxa saxlebSi cxovrobdnen. Semdgomi drois<br />
oda saxlebSi, ojaxis wevrTaTvis saxlSi calkeuli adgilebi, oTaxebi<br />
Cndeba da saxlis aseTi tipi damaxasiaTebelia individualur ojaxebad<br />
cxovrebisTvis.<br />
msgavsia leCxumisa da saqarTvelos sxva kuTxeebis sxva saojaxo<br />
wes-Cveulebebi, rwmena-warmodgenebi. zogierTi Cveuleba zustad emTxveva<br />
erTmaneTs da erTi da imave rwmena-warmodgenebidan momdinareobs.<br />
leCxumis sazogadoebrivi da saojaxo yofa sazogadoebrivi<br />
urTierTobis sakiTxebi, meurneobis tradiciuli formebi, rwmenawarmodgenebi<br />
SemdgomSi kvlevis gaRrmavebas moiTxovs. leCxumuri<br />
masala ganxiluli unda iqnas sxva kuTxeebis analogiuri masalebis<br />
fonze, rac leCxumis yofaSi da xalxis maxsovrobidan amovardnili da<br />
daviwyebuli yofis niuansebis aRdgenis saSualebas mogvcems da am<br />
kuTxis sazogadoebrivi urTierTobis ukeT aRqmas, saojaxo da<br />
sazogadoebrivi yofis warsulis da misgan gamomavali dRevandelobis<br />
sakiTxebis gaazrebasa da am mimarTulebiT dagrovili codnis<br />
samomavlod gamoyenebas gagviadvilebs.<br />
170
gamoyenebuli literatura:<br />
1) alaviZe m., leCxumis eTnografiuli SeswavlisTvis, quTaisis<br />
pedagogiuri institutis Sromebi, IX t., 1949 w.<br />
2) alaviZe m., giorgi inasariZis vinaobisTvis, quTaisis pedagogiuri<br />
institutis Sromebi, IX t., 1949 w.<br />
3) alaviZe m., leCxumuri zepirsityvaoba, Tb, sabWoTa mwerali, 1951 w.<br />
4) anTaZe k., raWa-leCxumis istoriul-geografiuli narkvevi,<br />
geografiuli institutis naSromebi, XV t., 1961 w.<br />
5) bardaveliZe v., qarTuli (svanuri) xalxuri saweso grafikuli<br />
xelovnebis nimuSebi, Tb., saqarTvelos mecnierebaTa akademiis<br />
gamomcemloba, 1953 w.<br />
6) bagrationi ioane, SemoklebiTi aRwera saqarTvelos Sina mcxovreb<br />
TavadTa da aznaurTa gvarebisa, Tb., `dial~, 1997 w.<br />
7) beraZe T., leCxumisistoriuli geografiidan, arqeologiis,<br />
eTnologiisa da xelovnebis `macne~, #3, 1976 w.<br />
8) beraZe T., raWa, Tb., sabWoTa saqarTvelo, 1983 w.<br />
9) berZeniSvili d., banZelaZe i., suramelaSvili m., WurRulia l.,<br />
krebuli `leCxumi~, Tb., mecniereba, 1983w.<br />
10) berZeniSvili n., saqarTvelos istoriis sakiTxebi, Tb., mecniereba,<br />
1990 w.<br />
11) bendianiSvili al., agraluri urTierTobani saqarTveloSi 1890 _<br />
1917ww., TB., 1965 w.<br />
12) beqaia m., Zveli da axali saqorwilo tradiciebi aWaraSi, bT.,<br />
sabWoTa aWara, 1979 w.<br />
13) borozdini k., erisTavi, murie, batonymoba samegreloSi, Tb., 1927w.<br />
14) bregaZe n., raWa-leCxumis marcvleuli kulturis Sesaxeb,<br />
mecnierebaTa akademiis sazogadoebrivi mecnierebaTa moambe, 1960 w.<br />
15) bregaZe n., xalxuri agroteqnikis zogierTi sakiTxi, macne, # 5,<br />
1965<br />
171
16) gagoSiZe i., adre antikuri xanis Zeglebi qsnis xeobidan, Tb.,<br />
mecniereba, 1964 w.<br />
17) gardafxaZe_qiqoZe f., qarTuli xalxuri dReobebi, Tb., mecniereba,<br />
1955 w.<br />
18) gasviani g., dasavleT saqarTvelos socialur-politikuri<br />
viTareba da ruseTTan SeerTeba XVI-XIX ss., Tb., sabWoTa saqarTvelo,<br />
1988 w.<br />
19) gasviani g., narkvevebi Sua saukuneebis svaneTis istoriidan, Tb.,<br />
mecniereba, 1991 w.<br />
20) gelaZe T., koleqtiuri Sromis formebi leCxumSi, krebuli<br />
`leCxumi~, mecniereba, 1985 w.<br />
21) gigineiSvili i., TofuriZe v., qavTaraZe i., qarTuli<br />
dialeqtologia, Tb., Tbilisis universitetis gamomcemloba 1961 w.<br />
22) dadiani n., qarTvelT cxovreba, Tb., saqarTvelos mecnierebaTa<br />
akademiis gamomcemloba, 1962 w.<br />
23) doliZe i., qarTuli samarTlis Zeglebi, III t., Tb., mecniereba 1970<br />
w.<br />
24) vaxuSti batoniSvili, aRwera samefosa saqarTvelosa, `qarTlis<br />
cxovreba~, IV t., sabWoTa saqarTvelo Tb., 1973 w.<br />
25) TayaiSvili e., emigrantuli naSromebi, arqeologiuri eqspedicia<br />
leCxum-svaneTSi 1910 wels, Tb., mecniereba, 1991 w.<br />
26) Teodosi gangreli, georgika IV t., Tb., iv. javaxiSvilis sax.<br />
instituti, 1941 w.<br />
27) TofCiSvili r., leCxumuri gvarsaxelebi, Tb., saqarTvelo, 1993 w.<br />
28) iToniSvili val., kavkasiis xalxTa saojaxo yofa, Tb., mecniereba,<br />
1977 w.<br />
29) iToniSvili val., qarTvel mTielTa saojaxo urTierTobis<br />
istoriidan, Tb., saqarTvelos mecnierebaTa akademiis gamomcemloba, 1960<br />
w.<br />
30) ingoroyva p., svaneTis saistorio Zeglebi, nakveTi I: sssr<br />
mecnierebaTa akademiis gamomcemloba, 1941 w.<br />
172
31) istoriani da azmani ...... A qarTlis cxovreba, teqsti dadgenili<br />
yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT s. yauxCiSvilis mier, II t.,<br />
saxelgami, Tb., 1959<br />
32) iustiniane, georgika II t., Tb., 1965<br />
33) s. kakabaZe, dasavleT saqarTvelos saeklesio sabuTebi, I t., Tb.,<br />
universitetis gam-ba 1925 w.<br />
34) kakabaZe s., dasavleT saqarTvelos saeklesio sabuTebi, II t., Tb.,<br />
universitetis gam-ba 1925 w.<br />
35) kakabaZe s., masalebi imereTis saxelmwifoebrivi mdgomareobis<br />
Sesaxeb me-17 saukuneSi, saistorio moambe, 1925 w.<br />
36) kakabaZe s., werilebi da masalebi saqarTvelos istoriisTvis,<br />
wigni I, Tb., s. losaberiZis stamba, 1914 w.<br />
37) kakabaZe s., saqarTvelos istoria axali saukuneebis epoqisa, Tb.,<br />
qarTvelTa Soris wera-kiTxvis gamavrcelebeli sazogadoebis gam-ba 1922<br />
w.<br />
38) kakabaZe s., sasisxlo sigelebis Sesaxeb, saistorio moambe, II t.,<br />
1924 w.<br />
39) kakabaZe s., masalebi dasavleT saqarTvelos socialuri da<br />
ekonomikuri istoriisTvis, saistorio krebuli, I, Tb., 1928 w.<br />
40) kakabaZe s., kvleva Ziebani, Tb, saq.centraluri kooperatiuli<br />
kavSiris gam-ba, 1920 w.<br />
41) kakabaZe s., sacagerlos gamosavali davTari, Tb., s. losaberiZis<br />
stamba, 1914 w.<br />
42) kakabaZe s., saeklesio reformebisTvis solomon pirvelis dros,<br />
tfilisi, b.a. kolaZis stamba, 1913 w.<br />
43) leTodiani d., leCxumi adrefeodalur xanaSi, Tbilisis<br />
universitetis Sromebi, 1982 w.<br />
44) leonti mroveli, cxovreba qarTvelTa mefeTa, qarTlis cxovreba,<br />
teqsti dadgenili yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT s. yauxCiSvilis<br />
mier, I t., saxelgami, Tb., 1955<br />
173
45) lamberti don arqanjelo, samegrelos aRwera, Tb, enguri, 1991 w.<br />
46) makalaTia m., wylis kultis gadmonaSTebi leCxumSi, leCxumi, Tb.,<br />
mecniereba 1985 w.<br />
47) makalaTia s., samegrelos istoria da eTnografia, 1941 w.<br />
48) makalaTia s., TuSeTi, Tb., nakaduli, 1983 w.<br />
49) makalaTia s., xevsureTi, Tb., nakaduli, 1984 w.<br />
50) mibCuani T., dasavleT saqarTvelosqarTvel mTielTa eTnogenezis,<br />
gansaxlebisa da kulturis istoriidan, Tb., universiTetis gam-ba, 1989 w.<br />
51) musxeliSvili d., saqarTvelos istoriuli geografiis ZiriTadi<br />
sakiTxebi, Tb., 1974 w<br />
52) musxeliSvili l., dasavleT saqarTvelos glexobis socialurekonomikuri<br />
kategoriebi, enimkis moambe, 1940 w<br />
53) muSkudiani q., gvianfeodaluri leCxumis socialuri urTierTobis<br />
istoriidan, al. wulukiZis sax. quTaisis saxelmwifo ped. nstitutis<br />
Sromebi, XXXIV t., 1971 w.<br />
54) muSkudiani q., ლეჩხუმის ისტორიიდან , ქუთ., მოწამეთა, 2001 w.<br />
55) nadiraZe e., qviTxurooba leCxumSi, masalebi leCxumis<br />
eTnografiuli SeswavlisaTvis, mecniereba, 1985 w.<br />
56) sulxan-saba orbeliani, leqsikoni qarTuli, I t., merani 1991 w.<br />
57) prokopi kesarieli, georgika II t., Tb., mecniereba 1964 w<br />
58) JamTaaRmwereli, qarTlis cxovreba, II t., Tb., 1958 w.<br />
59) Jordania T., qronikebi II t., 1897 w.<br />
60) rexviaSvili s., qarTvel da CrdiloeT kavkasiel mTielTa<br />
istoriidan, Tb., sabWoTa saqarTvelo, 1977 w.<br />
61) saqarTvelos istoria, avtorebi: n. berZeniSvili, v. dondua, S.<br />
mesxia, p. ratiani, Tb., sabWoTa saqarTvelo, 1959 w.<br />
62) saqarTvelos resp. csia. saq, 58, fur. 21<br />
63) saqarTvelos resp. csia. F 13, naw. I; saqme 8977 b., fur. 77<br />
64) saxarova l., brinjaos ganZebi leCxumidan, Tb., mecniereba, 1976 w.<br />
65) saxokia T., eTnografiuli nawerebi, Tb., samecnieromeTodologiuri<br />
kabinetis gam-ba, 1956 w.<br />
174
66) svaneTis werilobiTi Zeglebi, I t., teqstebi gamosacemad moamzada,<br />
gamokvlevebi da samecniero-sacnobaro aparati daurTo v. silogavam, Tb.,<br />
mecniereba, 1986 w.<br />
67) soselia o., narkvevebi dasavleT saqarTvelos politikuri<br />
istoriidan, II t., Tb., mecniereba, 1981 w.<br />
68) soselia o., narkvevebi feodaluri xanis dasavleT saqarTvelos<br />
socialur-politikuri istoriidan, I t., mecniereba, Tb., 1973 w.<br />
69) saqarTvelos siZveleni, I t., Tb., saistorio da saeTnografio saz.-<br />
is gam-ma, 1920 w.<br />
70) sulava n., mTiani kolxeTi antikur xanaSi, Tb., mecniereba, 1996 w.<br />
71) qaldani a., Zeglis megobari, 1987 w.<br />
72) qaldani m., leCxumis geografiul saxelTa _iS sufiqsis<br />
sakiTxisTvis, qarTvelur enaTa struqturis sakiTxebi, III t., Tb.,<br />
mecnierebaTa akademiis gam-ba, 1963<br />
73) qajaia n., micvalebulis kulti leCxumSi, leCxumi, mecniereba, 1985<br />
w.<br />
74) SaraSeniZe j., Zeglis megobari, me-40-e gamocema, 1976 w.<br />
75) Sardenis mogzauroba, 1974 w.<br />
76) Citaia g., leCxumis eqspediciis mokle angariSi, saqarTvelos sax.<br />
muzeumis moambe, 12b., Tb, 1944<br />
77) Ciqovani m., toponimikur saxelTa warmoeba leCxumuri masalebis<br />
mixedviT, puSkinis sax. Tbilisis saxelmw. ped. institutis Sromebi, VII;<br />
1949 w.<br />
78) CxataraiSvili q., narkvevebi samxedro saqmis istoriidan, Tb.,<br />
mecniereba, 1979 w.<br />
79) cxovreba qarTvelTa mefeTa, qarTlis cxovreba, teqsti dadgenili<br />
yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT s. yauxCiSvilis mier, I t., Tb.,<br />
saxelgami, 1955 w.<br />
175
80) ZiZiguri S., qarTuli dialeqtologiuri Ziebani, Tb, ganaTleba,<br />
1970 w.<br />
81) xaraZe r., didi ojaxis gadmonaSTebi svaneTSi, mecnierebaTa<br />
akademiis filialis gamomcemloba Tb., 1939 w.<br />
82) xecuriani m., saqarTvelos agraluri Warbmosaxleoba da misi<br />
dasaqmeba, sadisertacio naSromi, 1994 w.<br />
83) jalabaZe g., mevenaxeoba-meRvineoba leCxumSi, leCxumi, Tb.,<br />
mecniereba, 1985 w.<br />
84) janaSia s., Sromebi, II t., Tb., mecnierebaTa akademis gam-ba, 1952 w.<br />
85) javaxiSvili iv., qarTveli eris istoria, I t., Tb., sabWoTa<br />
saqarTvelo, 1951 w.<br />
86) javaxiSvili iv., qarTveli eris istoria, II t., Tb., sabWoTa<br />
saqarTvelo, 1965 w.<br />
87) javaxiSvili iv., Txzulebani, VI t., Tb., mecnierebaTa akademis gamba,<br />
1982<br />
88) javaxiSvili iv., xalxis aRwerisa da Semosavlis davTrebi<br />
saqarTveloSi, moambe, II ganyofileba, 1901 w.<br />
89) jaoSvili v., raWa-leCxumis mosaxleoba, geografiuli institutis<br />
Sromebi, XV, 1961<br />
90) jaoSvili v., saqarTvelos mosaxleoba, Tb., mecniereba, 1996 w.<br />
91) juanSeri, cxovreba da moqalaqeoba vaxtang gorgaslisa, qarTlis<br />
cxovreba, teqsti dadgenili yvela ZiriTadi xelnaweris mixedviT s.<br />
yauxCiSvilis mier, I t., saxelgami, Tb., 1955<br />
92) Акак, II т<br />
93) Грамоты и другие историческиу документы XVIII века, I т, 1891 г.<br />
94) Гнилосаров П, О Царе Соломоне II, Кавказский клендарь, 1859 г.<br />
95) Документы по истории Грузии, I т. I ч. приложение №1<br />
96) Литвинов - Краткое обозрение Имертии Мингрелии и Лечгума<br />
97) Моисеев И – Уголок Лечхуми СМОМПК 1900г<br />
176
98) Насович Д - Экономический быт государственных крестьян в Лечхумском уезде<br />
Кутаисской губернии МИЕБГКЗК Iт 1885 г<br />
99) Радде Г - Путешествие в Мингрельских Алпах<br />
100) Патканов К., Армянская география VII века<br />
101) Сборник сведении о Кавказе Vт Тирографиа Главного управления Наместника<br />
Кавказскаго 1879 г<br />
102) Харадзе Р. Грузинская семейная община, Тб., Зариа востока 1960 Г<br />
mTxroblebi:<br />
1) kiazo arjevaniZe, sof. oyureSi, 70 wlis<br />
2) arCil axvlediani, sof. nasperi, 52 wlis<br />
3) guli kalandia, sof. obuji, 81 wlis<br />
4) roman mamardaSvili, sof. oyureSi, 51 wlis<br />
5) aleqsandre ugrexeliZe, sof. oyureSi, 84 wlis<br />
6) Sura RurWumaliZe, sof. nasperi, 76 wlis<br />
7) givi Carkviani, sof. oyureSi, 72 wlis<br />
177