a m o c a n a #10 siTxis siblantis koeficientis gansazRvra - ieeetsu
a m o c a n a #10 siTxis siblantis koeficientis gansazRvra - ieeetsu
a m o c a n a #10 siTxis siblantis koeficientis gansazRvra - ieeetsu
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
a m o c a n a <strong>#10</strong><br />
<strong>siTxis</strong> <strong>siblantis</strong> <strong>koeficientis</strong> <strong>gansazRvra</strong><br />
stoqsis meTodiT
ganvixiloT realuri <strong>siTxis</strong> moZraoba myari sxeulis zedapiris<br />
mimarT. <strong>siTxis</strong>a da myari sxeulis zedapiris molekulebs Soris<br />
urTierTqmedebis gamo <strong>siTxis</strong> Txeli fena ekvris myari sxeulis<br />
zedapirs da moZraobaSi monawileobas ar Rebulobs. zedapiridan<br />
daSorebuli <strong>siTxis</strong> fenebi ki moZraoben da rac ufro Sors arian<br />
isini myari sxeulis zedapiridan, miT ufro metia maTi siCqare.<br />
magaliTad, wriuli kveTis milSi <strong>siTxis</strong> dinebis dros milis<br />
kedlebTan <strong>siTxis</strong> dinebis siCqare nulia. kedlebidan daSorebisas<br />
dinebis siCqare TandaTan izrdeba da milis RerZze aRwevs udides<br />
mniSvnelobas. siCqareebis ganawileba wriuli kveTis milSi<br />
gamosaxulia nax. 1-ze.<br />
nax. 1<br />
gamovyoT moZrav siTxeSi ori fena romlebic moZraoben<br />
erTmaneTis paralelurad da d<br />
siCqareebiT(nax. 2).<br />
I da II fenebSi <strong>siTxis</strong> molekulebis gadataniT moZraobis<br />
Sesabamisi impulsebi iqneba m d<br />
da m . garda gadataniTi<br />
moZraobisa, <strong>siTxis</strong> molekulebi asruleben qaosur moZraobasac da<br />
amis gamo gadadian erTi fenidan meoreSi. vinaidan <strong>siTxis</strong> simkvrive<br />
yvelgan erTnairia, amitom I fenidan meoreSi da piriqiT - II-dan I-Si<br />
gadasul molekulaTa raodenoba erTnairi iqneba. I-dan II-Si<br />
gadasul molekulebis mier gadatanili impulsi ki meti iqneba<br />
imave SualedSi II fenidan I-Si gadatanil impulsze. es iwvevs I<br />
fenis siCqaris Semcirebas da II fenis siCqaris gazrdas. es imas<br />
niSnavs, rom didi siCqariT moZrav fenaze moqmedebs moZraobis<br />
sawinaaRmdegod mimarTuli Zala, xolo mcire siCqariT moZrav<br />
fenaze moZraobis gaswvriv mimarTuli Zala.<br />
impulsis gadatanas, gamowveuls fenebs Soris siCqareTa<br />
sxvaobiT da molekulebis qaosuri moZraobiT, ewodeba Sinagani<br />
xaxuni anu siblante.
X<br />
v+dv<br />
II<br />
dx<br />
v<br />
I<br />
Y<br />
nax. 2<br />
Ffenis zedapiris S farTobSi dt drois ganmavlobaSi<br />
gadatanili impulsi gamoisaxeba Semdegnairad:<br />
d<br />
d<br />
Sdt<br />
dx<br />
dx aris fenebs Soris manZili.<br />
d <br />
- s ewodeba siCqaris<br />
dx<br />
gradienti, igi gviCvenebs, Tu rogor icvleba siCqare x RerZis<br />
gaswvriv manZilis erTeulze gadanacvlebis dros. uaryofiTi<br />
d<br />
niSani gviCvenebs, rom Tu siCqaris gradienti aris dadebiTi,<br />
dx<br />
e.i. siCqare izrdeba RerZis gaswvriv, maSin impulsis gadatana xdeba<br />
x -is sawinaardego mimarTulebiT. -s ewodeba Sinagani xaxunis anu<br />
<strong>siblantis</strong> koeficienti.<br />
meqanikidan cnobilia, rom impulsis cvlileba d tolia Fdt<br />
Zalis impulsisa:<br />
d<br />
d<br />
Fdt Sdt<br />
dx<br />
an<br />
d<br />
F S (2)<br />
dx<br />
xolo fenis zedapiris farTobis dS elementze moqmedi<br />
ZalisaTvis miviRebT<br />
d<br />
dF dS<br />
dx
d<br />
1 cm / s 1<br />
2<br />
Tu davuSvebT, rom siCqaris gradienti s , S 1cm<br />
,<br />
dx 1cm<br />
maSin F , e,i. <strong>siblantis</strong> koeficienti ricxobrivad im Zalas<br />
udris, romelic moqmedebs farTobis erTeulze, rodesac siCqaris<br />
gradienti erTi erTeulis tolia.<br />
CGS sistemaSi <strong>siblantis</strong> <strong>koeficientis</strong> erTeulad miRebulia<br />
puazi<br />
dyn.<br />
s<br />
. puazi aris iseTi <strong>siTxis</strong> <strong>siblantis</strong> koeficienti,<br />
2<br />
cm<br />
romelSic 1 sm 2 farTobze moqmedebs erTi dini Zala, rodesac<br />
/<br />
siCqaris gradienti 1 cm s -is tolia.<br />
cm<br />
Ns .<br />
SI sistemaSi <strong>siblantis</strong> erTeuli iqneba<br />
2<br />
m .<br />
ganvixiloT axla sxeulTa moZraoba blant siTxeSi. Sinagani<br />
xaxunis gamo yoveli realuri siTxe winaaRmdegobas uwevs masSi<br />
moZrav sxeuls. damsvelebeli <strong>siTxis</strong> Txeli fena ekvris sxeulis<br />
zedapirs da moZraobs masTan erTad. zedapiridan daSorebisas<br />
<strong>siTxis</strong> fenebis siCqare TandaTan mcirdeba. <strong>siTxis</strong> siCqaris<br />
Semcireba ZiriTadad xdeba <strong>siTxis</strong> Txel fenaSi. <strong>siTxis</strong> im Txel<br />
fenas, romelSic <strong>siTxis</strong> siCqare sxeulis siCqaresTan SedarebiT e -<br />
jer mcirdeba, ewodeba sasazRvro fena. sasazRvro fenis sisqe<br />
miaxloebiT gamoiTvleba Semdegnairad:<br />
l<br />
,<br />
<br />
sadac l -sxeulis xazovani zomebia, -<strong>siTxis</strong> simkvrive da <br />
sxeulis moZraobis siCqare. Tu moZravi sxeulidan WurWlis<br />
kedlebamde manZili h , maSin WurWlis kedlebTan <strong>siTxis</strong><br />
siCqare praqtikulad nulis tolia. aseT SemTxvevebSi WurWlis<br />
kedlebi sxeulis moZraobaze praqtikulad gavlenas ar axdens da<br />
SeiZleba CavTvaloT, rom sxeuli moZraobs usasrulo siTxeSi.<br />
vTqvaT raime zomis burTula vardeba realur siTxeSi. am<br />
SemTxvevaSi burTulaze moqmedebs Semdegi Zalebi: vertikalurad<br />
qveviT mimarTuli simZimis Zala P , vertikalurad zeviT mimarTuli<br />
amomgdebi Zala F 1<br />
da <strong>siTxis</strong> siblantiT gamowveuli winaaRmdegobis<br />
Zala F ( nax. 3). winaaRmdegobis Zala F damokidebulia moZraobis<br />
siCqareze: vardnis dawyebisas winaaRmdegobis Zala mcirea amitom<br />
P F F 1<br />
. siCqaris zrdasTan erTad izrdeba F Zala da rodesac<br />
F F 1<br />
gautoldeba P -s burTulas vardna gaxdeba Tanabari:<br />
P F F 1<br />
(1)
F F 1<br />
l<br />
P <br />
nax. 3<br />
stoqsma daadgina, rom siCqariT Tanabari moZraobis SemTxvevaSi<br />
r radiusian burTulaze moqmedebs winaaRmdegobis Zala<br />
F 6 r<br />
(2)<br />
(1) formulaSi SevitanoT F Zalisa da amomgdebi F<br />
1<br />
Zalis<br />
mniSvnelobebi. miviRebT:<br />
P gV 6 r<br />
an vinaidan P DgV , D gV 6 r<br />
,<br />
saidanac<br />
D<br />
gV<br />
(3)<br />
6<br />
r<br />
am formulaSi D da burTulisa da <strong>siTxis</strong> simkvriveebia, V<br />
ki burTulas moculoba.<br />
(3) formula samarTliania usasrulo <strong>siTxis</strong> SemTxvevaSi,<br />
agreTve siTxe unda iyos damsvelebeli.<br />
TuU gavzomavT (3) formulaSi Semaval sidideebs, SeiZleba<br />
gamoiTvalos <strong>siblantis</strong> koeficienti. vardnis siCqaris gasagebad<br />
saWiroa gavzomoT WurWelze gakeTebul or niSnaks Soris<br />
manZili da am niSnakebs Soris burTulas moZraobis dro.<br />
moculobisa da siCqaris mniSvnelobis Setanis Semdeg miviRebT;<br />
2<br />
2 t D<br />
gr (4)<br />
9 l
Lliteratura<br />
1. m. mirianaSvili. zogadi fizikis kursi, nawili<br />
meore(molekuluri fizika), $76, gv.415; $112, gv. 601. Tb.,<br />
ganaTleba, 1966.<br />
2. v. parkaZe, g. gamcemliZe, d. daTebaSvili, v. jafariZe.<br />
laboratoriuli praqtikumi fizikaSi, nawili I, gv. 206.<br />
Tsu, 1960.<br />
3. laboratoriuli praqtikumi molekulur fizikaSi, j. caavas<br />
redaqciiT. gv. 118. Tb., 2006.<br />
4. Э. Л. Андроникашвили, Г. А. Гамцемлидзе, О. А. Канчели, Ю. Г.<br />
Мамаладзе.<br />
Лабораторные работы по физике. стр. 103. М., ФМ, 1961.<br />
5. Физический практикум, под ред. В. И. Ивероновой. стр. 163. М.,ФМ, 1962.