1 - Ganatleba

1 - Ganatleba 1 - Ganatleba

ganatleba.org
from ganatleba.org More from this publisher
12.06.2013 Views

Tavis saxelwodeba paragrafis nomeri paragrafis saxelwodeba ganmarteba Sidateqsturi davalebebi teqstis momdevno davalebebi praqtikumis saxelwodeba Semajamebeli samuSao rogor vixelmZRvaneloT am wigniT jgufuri samuSao wyvilebad samuSao proeqti proeqti I T a v i organul naerTTa agebuleba da klasifikacia 1 organuli naerTebi organul nivTie re bebs ar ganekuTvneba naxSirbadis oqsi debi, naxSirmJava da misi marilebi. me-11 suraTis mixedviT imsjeleT, rogori agebuleba unda hqondes naerTebs, romelTa molekulaSic naxSirbadatomTa hibridizaciis tipia sp. 3. SeadgineT C 6H 14 Sedgenilobis naerTis sruli da Sekvecili struqturuli formula. eTenis miReba da Tvisebebi SeamowmeT Tqveni codna praqtikumi `vitaminebi~ 5

Tavis saxelwodeba<br />

paragrafis nomeri<br />

paragrafis saxelwodeba<br />

ganmarteba<br />

Sidateqsturi davalebebi<br />

teqstis momdevno davalebebi<br />

praqtikumis saxelwodeba<br />

Semajamebeli samuSao<br />

rogor vixelmZRvaneloT am wigniT<br />

jgufuri samuSao<br />

wyvilebad samuSao<br />

proeqti<br />

proeqti<br />

I T a v i<br />

organul naerTTa agebuleba<br />

da klasifikacia<br />

1<br />

organuli naerTebi<br />

organul nivTie re bebs ar ganekuTvneba<br />

naxSirbadis oqsi debi,<br />

naxSirmJava da misi marilebi.<br />

me-11 suraTis mixedviT imsjeleT, rogori<br />

agebuleba unda hqondes naerTebs,<br />

romelTa molekulaSic naxSirbadatomTa<br />

hibridizaciis tipia sp.<br />

3. SeadgineT C 6H 14 Sedgenilobis naerTis sruli<br />

da Sekvecili struqturuli formula.<br />

<br />

<br />

eTenis miReba da Tvisebebi<br />

SeamowmeT Tqveni codna<br />

praqtikumi<br />

`vitaminebi~<br />

5


78<br />

am TavSi ganvixilavT<br />

erTatomian da mravalatomian spirtebs.<br />

aldehidebs da ketonebs.<br />

karbonmJavebs.<br />

esterebsa da cximebs.<br />

JangbadSecveli organuli naerTebis<br />

miRebas, Tvisebebsa da gamoyenebas.<br />

IV T a v i<br />

JangbadSemcveli organuli naerTebi<br />

am Tavis Seswavlis Semdeg<br />

SeZlebT, formulis mixedviT JangbadSemcveli organuli<br />

naerTi miakuTnoT naerTTa Sesabamis klass.<br />

SeadgenT JangbadSemcveli organuli naerTebis molekulaTa<br />

modelebs.<br />

daakavSirebT JangbadSecveli organuli naerTis Tvisebebs<br />

mis SedgenilobaSi Semaval funqciur jgufTan.<br />

qimiuri reaqciebiT asaxavT JangbadSemcveli organuli<br />

naerTebis Tvisebebs da miRebis xerxebs.<br />

imsjelebT mniSvnelovani JangbadSemcveli organuli<br />

naerTebis praqtikul mniSvnelobaze.


13<br />

SesaZlebelia Tu ara, rom 25-e suraTze gamosaxuli<br />

ori sxvadasxva siTxe erTsa da imave nivTierebas<br />

Seicavdes?<br />

xom ar iciT, ra Tvisebebis gamo ga mo iyenes is<br />

pirvelsa da meore SemTxvevaSi?<br />

am saxelwodebis mqone sxva nivTierebebic xom ar<br />

aris TqvenTvis cnobili?<br />

spirtebi<br />

spirti aris orga -<br />

nu li nivTiereba, rom<br />

lis molekula Sic<br />

naxSirwyalbadis radikalTan<br />

da kav Si rebulia<br />

erTi an ramdenime<br />

hidroqsilis<br />

jgu fi.<br />

spirtis zogadi<br />

fo r mulaa R‑OH.<br />

ro gorc wesi, nax-<br />

Sir wyal badis radikals<br />

R-iT aRniSnaven.<br />

am aRniSvnas gamoviyenebT<br />

Cvenc.<br />

hidroqsilis jgufs yvela spirti Seicavs. Tumca SesaZlebelia, rom sxvadasxva<br />

spirtis molekulaSi hidroqsilis jgufis sxvadasxva raodenoba iyos.<br />

molekulaSi hidroqsilis jgufis raodenobis mixedviT spirti aris:<br />

erTatomiani. magaliTad,<br />

CH 3OH,<br />

meTilis<br />

spirti<br />

meTanoli<br />

oratomiani. magaliTad, samatomiani. magaliTad,<br />

spirtebi erTmaneTisagan gansxvavdeba radikalis bunebiTac. Sesabamisad,<br />

spirti SesaZlebelia iyos:<br />

najeri – aseTi spirtis<br />

molekulaSi Semavali<br />

radikali najeria,<br />

magaliTad,<br />

CH 3 – CH 2 – OH<br />

eTanoli<br />

spirtebi<br />

sur. 25. alkoholiani sasmeli da odekoloni<br />

CH 3 – CH 2 – OH<br />

eTilis spirti<br />

eTanoli<br />

naerTebi, romelTa molekulaSic<br />

benzolis birTvTan uSualodaa dakavSirebuli<br />

OH – jgufi, TvisebebiT<br />

mkveTrad gansxvavdeba spirtebisagan.<br />

amitom isini calke klasadaa gamoyofili<br />

da fenolebi ewodeba.<br />

HO – CH 2 – CH 2 – OH<br />

eTilenglikoli<br />

ujeri – aseTi spirtis<br />

molekulaSi Semaval<br />

radikalSi naxSirbadis<br />

atomebs Soris<br />

jeradi bmebia (ormagi<br />

an sammagi) magaliTad,<br />

CH 2 = CH – CH 2 – OH<br />

fenoli<br />

OH<br />

CH2 – CH – CH2 OH OH OH<br />

glicerini<br />

aromatuli – cxadia<br />

aseTi spirtis molekulaSi<br />

benzolis birTvia,<br />

magram OH – jgufi<br />

masTan dakavSirebulia<br />

ara uSualod, aramed<br />

naxSirbadatomiT.<br />

maga liTad,<br />

CH 2 – OH<br />

fenilmeTanoli<br />

79


80<br />

spirtis molekulaSi radikali SesaZlebelia Seicavdes pirvelad, meoreul<br />

da mesameul naxSirbadatoms. Sesabamisad spirtic SeiZleba iyos:<br />

pirveladi – aseTi<br />

spir tis molekulaSi<br />

hid ro qsilis jgufi<br />

dakavSirebulia pirvelad<br />

naxSirbadatomTan.<br />

CH 3 – CH 2 – CH 2 – OH<br />

izomeria da nomenklatura<br />

spirtis saxelwodebis Sedgenisas Sesabamisi radikalis saxelwodebas<br />

emateba sufiqsi `oli~. sufiqsis Semdeg cifriT miuTiTeben hidroqsilis<br />

jgufis mdebareobas ZiriTad jaWvSi:<br />

H<br />

H – C – OH<br />

H<br />

meTanoli<br />

meTilis spirti<br />

H<br />

H<br />

H – C – C – OH<br />

H H<br />

eTanoli<br />

eTilis spirti<br />

CH 3 – CH 2 – CH 2 OH<br />

propanoli – 1<br />

1 2<br />

HO – CH2 – CH2 – OH<br />

eTandioli-1,2<br />

homologiuri rigis meoTxe da yvela momdevni wevrs ki aqvs ConCxis izomerebi.<br />

magaliTad,<br />

4 3 2 1<br />

CH3 _CH2 – CH2 – CH2 OH da<br />

2 2 1<br />

CH3 – CH – CH2OH butanoli - 1 |<br />

CH3 2 - meTilpropanoli<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

m e o r e u l i – a s e T i<br />

spirtis molekulaSi hidroqsilis<br />

jgu fi dakavSirebulia<br />

meoreul nax-<br />

SirbadatomTan.<br />

CH 3 – CH – CH 3<br />

|<br />

OH<br />

mesameuli – am SemTxvevaSi<br />

spirtis molekul<br />

a S i h i d r o q s i l i s<br />

jgufi dakavSirebu lia<br />

mesameul naxSirbadatomTan.<br />

magaliTad.<br />

T a v s a r T e -<br />

bi di-, tri-,<br />

tetra- da a.S.<br />

hidroqsilis<br />

jgufis raodenobasaRniSnavs.<br />

O homologiuri rigis mesame wevridan dawyebuli spirtebSi Tavs iCens funqciuri<br />

jgufis mdebareobis izomeria. magaliTad,<br />

3 2 1<br />

CH3 – CH2 – CH2 OH<br />

propanoli -1<br />

da<br />

3 2 1<br />

CH3 – CH – CH3 |<br />

naxSirbadatomebis<br />

danomvras<br />

iwyeben im bolod<br />

a n , s a i d a n a c<br />

OH<br />

u f r o a x l o s a a<br />

propanoli - 2<br />

fun qciuri jgufi.<br />

nivTierebis Tvisebebi misi Sedgenilobis da agebulebis Sedegia, am mxriv<br />

arc spirtebia gamonaklisi. maTi Tvisebebi ganpirobebulia molekulis SedgenilobiT<br />

da struqturiT.<br />

CH 3<br />

|<br />

CH 3 – C – CH 3<br />

|<br />

OH


Jangbadis atomis eleqtrouaryofiToba gacilebiT<br />

metia, vidre wyalbadisa da naxSirbadis, amis gamo spirtis<br />

molekulaSi C – O da O – H bmebi polarulia. Jangbadis<br />

atomze Tavmoyrilia nawilobriv uaryofiTi muxti, wyalbadis<br />

atomze ki – nawilobriv dadebiTi:<br />

δ + δ − δ +<br />

..<br />

R – CH2 → O<br />

..<br />

← H.<br />

amitom amboben, rom spirtis molekulaSi hidroqsilis<br />

jgufis wyalbadatoms mJavuri Tvisebebi aqvs. amiT<br />

is mkveTrad gansxvavdeba radikalis wyalbadatomisagan.<br />

eleqtronuli simkvrivis aseTi gadanawileba molekula-<br />

Si imis mizezic aris, rom spirtis molekulebs Soris myardeba wyalbaduri bma:<br />

δ + δ – δ + δ – δ + δ –<br />

... H – O ... H – O ... H – O ....<br />

R R R<br />

wyalbaduri bmis arseboba ganapirobebs spirtis fizikur Tvisebebsac.<br />

kerZod, spirtis duRilis temperatura mis molekulur masasTan SedarebiT<br />

Zalian maRalia. ase magaliTad, propani, romlis fardobiTi molekuluri masaa<br />

44, Cveulebriv pirobebSi airia, umartivesi spirti meTanoli ki – siTxea maSin,<br />

rodesac misi fardobiTi molekuluri masaa 32.<br />

erTatomiani najeri spirtebis homologiuri rigis pirveli TerTmeti wevri<br />

siTxea, meTormete wevridan dawyebuli – myari nivTierebebi. dabali molekuluri<br />

masis mqone spirtebi wyalSi kargad ixsneba, maT alkoholis suni da gemo<br />

aqvT. spirtis molekuluri masis gazrdasTan erTad wyalSi xsnadoba mcirdeba.<br />

magaliTad, oqtanoli ukve aRar ixsneba wyalSi.<br />

msgavs reaqciaSi Sedis wyalic:<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

spirtebis specifikur Tvisebebs cxadia hidroqsilis<br />

jgufi ganapirobebs.<br />

1 spirtebi urTierTqmedebs tute<br />

da tutemiwa metalebTan. magaliTad,<br />

eTilis spirtis urTierTqmedebiT natriumTan<br />

warmoiqneba natriumis eTilati<br />

da gamoiyofa wyalbadi (sur. 26):<br />

2C 2H 5 – OH + 2Na → 2C 2H 5 – ONa + H 2 ↑<br />

eTanoli natriumis eTilati<br />

vinaidan metali spirtTan gacilebiT<br />

mSvidad urTierTqmedebs vidre wyalTan,<br />

laboratoriaSi tute metalebis narCenebis mosacileblad<br />

da ga sauvnebelyofad swo red spirts<br />

iye neben.<br />

2 Na + 2H 2O → 2NaOH + H 2 ↑<br />

wyalTan natriumis urTierTqmedebisas<br />

reaqcia ufro aqtiurad<br />

mimdinareobs, gamoiyofa<br />

imdenad didi<br />

r a o d e n o b i s<br />

s i T b o , r o m<br />

SeiZleba moxdes<br />

afeTqeba.<br />

msgavsi reaqciis<br />

mixedviT<br />

s p i r t i m J a -<br />

vuri bunebisaa,<br />

magram am<br />

TvisebiT wyal-<br />

Tan SedarebiT<br />

100-jer ufro<br />

sustia, rac ga mowveulia hidroqsilis<br />

jguf ze radikalis<br />

gavleniT. ra dikali amcirebs<br />

O – H bmis po larizacias da<br />

hidroqsilis jgu fis wyalbadatomis<br />

mJavur Tvisebebs:<br />

sur. 26 natriumis ur-<br />

TierTqmedeba spirtTan<br />

H :O: H CH 3 → O : H<br />

81


82<br />

CaatareT 26-e suraTze asaxuli reaqcia, kristalizatorSi,<br />

sadac spirtia TandaTan CaasxiT wyali mcire ulufebad. ras<br />

amCnevT? axseniT es movlena.<br />

2 spirti urTierTqmedebs halo gen wyal bad mJavasTan, magaliTad, bromwyal<br />

badmJavasTan. am SemTxvevaSi spir ti reaqciaSi Sedis ara mxolod hidroqsilis<br />

wyalbadatomiT, aramed mTlianad hidroqsilis jgufiT. am reaqciaSi<br />

spirti fuZea, reaqcia Seqcevadia:<br />

27-e suraTze gamo-<br />

saxulia brom eTanis<br />

misa Rebi laborato-<br />

riuli danadgari.<br />

C 2H 5OH + HBr C 2H 5Br + H 2O.<br />

aRwereT:<br />

C2H5OH a) ra pirobebSi mim-<br />

NaBr<br />

dinareobs reaqcia?<br />

H2SO4 b) ra procesebi mimdinareobsmrgvalsur.<br />

27. bromeTanis miReba<br />

Zira kolbaSi?<br />

g) risTvisaa saWiro wylis macivari?<br />

d) ratom agroveben bromeTans yinuliani wylis gamo yenebiT?<br />

3 spirtebis molekulaTaSorisi dehidratacia. es aris iseTi reaqcia,<br />

rodesac wyalwamrTmevi saSualebis TanxlebiT spirtis ori molekulisagan<br />

gamoiyofa wylis erTi molekula. 100-dan 140 0 C-mde gacxelebiT, gogirdmJavas<br />

Tanaobisas, eTilis spirtisagan am reaqciiT miiReba dieTilis eTeri:<br />

C 2H 5 OH +HO C 2H 5<br />

H2SO 4 (konc.)<br />

C2H5 – O – C<br />

t < 140cC<br />

2H5 +H2O. dieTileTeri aqroladi, advilad aalebadi siTxea. kargi gamxsnelia, medicinaSi<br />

gamoiyeneba narkozisTvis.<br />

4 spirtis Sidamolekuluri dehidratacia. es reaqcia ufro maRal<br />

temperaturaze mimdinareobs, vidre molekulaTSorisi dehidratacia, isev da<br />

isev wyalwamrTmevi saSualebebis TanxlebiT. reaqciis Sedegad miiReba alkeni.<br />

ma galiTad, 170 0 C-ze, gogirdmJavas Tanaobisas, eTilis spirtisagan miiReba<br />

eTileni:<br />

CH 3 – CH 2 – OH H 2SO 4 (konc)<br />

t > 140 0 C CH 2 = CH 2 +H 2O.<br />

wyali da<br />

yinuli<br />

C 2H 5Br<br />

5 spirtis urTierTqmedeba organul mJavasTan. am reaqciis Sedegad miiReba<br />

esteri, amitom reaqcias esterifikaciis reaqcia ewodeba. is mimdinareobs


Zlieri araorganuli mJavas Tanaobisas, romelic katalizatoris funqcias<br />

asrulebs. zogadi saxiT reaqciis toloba ase iwereba:<br />

O<br />

O<br />

kat.<br />

R′ – C + H O – R′′ R′ – C + H2O. mJava O – R′′<br />

OH spirti<br />

esteri<br />

6 spirtis daJangva. Cveulebrivad,<br />

spirti iJangeba damJangavebis moqmedebiT,<br />

magaliTad kaliumis permanganatiT.<br />

rogorc wesi, damJangavi nivTiereba moxleCs<br />

spirtis molekulidan wyalbadis or<br />

atoms, erTs hidroqsilis jgufidan da<br />

meores hidroqsiliani naxSirbadatomidan. pirveladi spirtis daJangvisas<br />

miiReba Sesabamisi aldehidi:<br />

miReba<br />

H<br />

CH 3 – C – O H [O]<br />

H<br />

eTilis spirti<br />

‑H2O CH O<br />

3 – C<br />

H<br />

Zmaraldehidi<br />

1 halogenalkanis hidrolizi. rogorc ukve aRvniSneT, halogenwyalbadTan<br />

spirtis urTierTqmedebis reaqcia Seqcevadia. e. i. reaqciis Sedegad<br />

warmoqmnili halogenalkani urTierTqmedebs wyalTan da kvlav spirti miiReba.<br />

Tu wylis nacvlad tutis wyalxsnars aviRebT, reaqcia Seqcevadi aRar iqneba:<br />

R – Cl+NaOH spirtuli<br />

duRili R – OH + NaCl.<br />

2 alkenis hidratacia. kidev erTxel SegaxsenebT eTilenTan wylis mier-<br />

Tebis reaqcias, is mimdinareobs π-bmis gaxleCis Sedegad da miiReba eTanoli:<br />

CH2 = CH2 + H2O t, H3PO4 C2H5OH. eTileni eTilis spirti<br />

zogierTi spirti gansakuTrebuli xerxiT miiReba. magaliTad, aRsaniSnavia<br />

eTilis spirtis miRebis uZvelesi xerxi – glukozis spirtuli duRili:<br />

C 6H 12O 6 spirtuli<br />

duRili 2C2H 5OH+2CO 2↑.<br />

meoreuli spirtis da-<br />

Jangvisas miiReba ketoni.<br />

[O]<br />

CH3 – C H – CH3 O H<br />

‑H2O CH3 – C – CH3 O<br />

propanoli – 2 acetoni<br />

spirtebidan gansakuTrebuli praqtikuli mniSvneloba aqvs meTanols da<br />

eTanols. amitom swored am spirtebs ganvixilavT dawvrilebiT.<br />

meTanoli CH 3OH – ufero siTxea, romelsac alkoholis susti suni<br />

aqvs, duRs 64,7 0 C-ze, iwvis odnav mocisfro aliT. meTanolis istoriuli<br />

saxelwodebaa – xis spirti. es saxelwodeba ukavSirdeba misi miRebis xerxs<br />

– meTilis spirti tradiciulad xis merqnis mSrali gamoxdiT miiReboda.<br />

meTanoli Zlieri sawamlavia, fermentebis gavleniT organizmSi gardaiqm-<br />

83


84<br />

neba formaldehidad da WianWvelmJavad. es nivTierebebi<br />

ki azianebs Tvalis baduras, iwvevs mxedvelobis nervis<br />

dazianebas da mxedvelobis srul dakargvas.<br />

meTilis spirtis didi raodenoba gamoiyeneba formaldehidis<br />

misaRebad, romelsac Tavis mxriv iyeneben plastmasebis<br />

warmoebaSi. amJamad, araerTi organuli naerTis<br />

miRebis teqnologiuri procesis safuZveli swored meTanolia,<br />

amitom masze moTxovnileba TandaTan izrdeba.<br />

! o r g a n i z m S i<br />

m o x v e d r i l i<br />

50 ml-ze me ti<br />

meTilis spirti<br />

iwvevs sikvdils.<br />

eTanoli C 2H 5OH – aseve ufero, Taviseburi sunis mqone siTxea. duRs<br />

78,3 0 C-ze. kargad iwvis, nebismieri TanafardobiT ixsneba wyalSi. sufTa samedicino<br />

spirtSi 96% (moculobiTi procenti) spirti da 4% (moculobiTi<br />

procenti) wyalia. uwylo absoluturi spirtis misaRebad samedicino spirts<br />

`aTavisufleben~ wylisagan, amisaTvis mas amuSaveben iseTi nivTierebebiT,M<br />

romlebic qimiurad urTierTqmedebs wyalTan. magaliTad, kalciumis oqsidiT<br />

an uwylo spilenZis sulfatiT.<br />

eTanoli farTod gamoiyeneba mrewvelobaSi sinTezuri kauCukis, samkurnalo<br />

preparatebis da sxvaTa dasamzadeblad. is gamoiyeneba gamxsnelad,<br />

Sedis laqebisa da saRebavebis, parfiumeruli saSualebebis SedgenilobaSi.<br />

medicinaSi spirti gamoiyeneba rogorc sadezinfeqcio saSualeba, kvebis<br />

mrewvelobaSi ki misgan alkoholur sasmelebs amzadeben.<br />

1. rogoria spirtis struqtura, Tu Umisi saxelwodebaa:<br />

a) butanoli – 2; b) buten-3-oli-1; g) penten-4-dioli-1,2?<br />

2. ratom ar arsebobs meoTxeuli spirti? pasuxi daasabuTeT.<br />

3. SeadgineT struqturuli formula yvela im spirtisa, romelTa molekuluri<br />

formulaa C 5H 12O. aseTive molekuluri formula SeiZleba hqondes or<br />

sxva nivTierebasac, romelic ar aris spirti, SeadgineT maTi struqturuli<br />

formulebic.<br />

<br />

4. daasaxeleT nivTierebebi, romelTa struqturuli formulebia:<br />

a)<br />

CH 3<br />

CH 3 – C – OH ;<br />

CH 3<br />

b) CH3 – CH – CH – OH ;<br />

CH 3 CH 3<br />

g) CH 3 – CH = CH – CH 2 – OH ; d) CH 3 – CH – CH – CH 3 .<br />

5. SeadgineT 2-propenoli –1 –is:<br />

a) hidrirebis; b) hidrataciis;<br />

g) halogenirebis; d) hidrohalogenebis reaqciaTa tolobebi.<br />

daasaxeleT reaqciis produqtebi.<br />

OH<br />

C 2H 5


6. SeadgineT sqemis Sesabamisi reaqciaTa tolobebi:<br />

a) eTani → bromeTani → eTanoli → eTileni → acetileni → benzoli;<br />

b) kalciumis karbidi → acetileni → benzoli → cikloheqsani → qlorcikloheqsani.<br />

7. ra qimiuri Tvisebebi unda hqondes nivTierebas, Tu misi struqturuli<br />

formulaa H 2C=CH – CH 2OH?<br />

SeadgineT saWiro reaqciaTa tolobebi.<br />

8. gamoiangariSeT wyalbadis moculoba (n.p.), romelic SeiZleba gamoiyos,<br />

Tu sareaqciod aRebulia 1 moli meTilis spirti da 1,5 moli metaluri kaliumi.<br />

<br />

9. gaaanalizeT 28-e suraTze aRwerili procesi. ivaraudeT, C 2H 6O Sedgenilobis<br />

nivTiereba spirtia, Tu eTeri. varaudi daasabuTeT gaangariSebiT.<br />

natriumi<br />

C 2H 6O<br />

wyali<br />

0,05 moli<br />

wyalbadi<br />

wyali<br />

sur. 28<br />

wyali<br />

0,56 litri<br />

85


86<br />

14<br />

mravalatomiani spirtebi<br />

oratomiani spirtia eTilenglikoli, anu eTandioli:<br />

CH 2 _OH<br />

|<br />

CH 2 – OH<br />

samatomiani spirtia glicerini, anu propantrioli:<br />

CH 2 _OH<br />

|<br />

CH _OH<br />

|<br />

CH 2 _OH<br />

cxadia, arsebobs iseTi spirtic, romlis molekulaSic samze meti hidroqsilis<br />

jgufia. aseTia magaliTad, eqvsatomiani spirti – sorbiti, romelic<br />

gamoiyeneba Saqris Semcvlelad imitom, rom tkbilia:<br />

HO – CH2 – CH – CH – CH – CH – CH2 – OH<br />

| | | |<br />

OH OH OH OH<br />

mravalatomian spirtebs didi praqtikuli gamoyeneba aqvs.<br />

eTilenglikoli gamoiyeneba antifrizis dasamzadeblad. antifrizi iseTi<br />

siTxea, romelic Znelad iyineba da am Tvisebis gamo mas avtomobilis radiatorSi<br />

asxamen. eTilenglikoli gamoiyeneba agreTve zogierTi organuli niv-<br />

Tierebebis sinTezisaTvis. magaliTad, maRalmolekuluri sinTezuri boWkos<br />

misaRebad. is gamoiyeneba agreTve feTqebadi nivTierebebis dasamzadeblad.<br />

glicerini gamoiyeneba nitroglicerinis misaRebad. nitroglicerini<br />

ZLli eri asafeTqebeli nivTierebaa. medicinaSi nitroglicerini gamoiyeneba<br />

rogorc sisxlZarRvTa gafarToOebis saSualeba gulis ukmarisobis dros.<br />

glicerini gamoiyeneba parfiumeruli saSualebebis, samedicino preparatebis<br />

dasamzadeblad, tyavis warmoebaSi. is icavs tyavs gamoSrobisagan.<br />

gamoiyeneba agreTve qsovilebis dasamuSaveblad. gliceriniT damuSavebuli<br />

qsovili rbili da elastikuria.<br />

oratomiani spirtebis miReba<br />

oratomiani spirti miiReba:<br />

1 eTilenis daJangvisas kaliumis permanganatis xsnariT:<br />

CH 2 =CH 2 +[O] +H 2O HO – CH 2 – CH 2 – OH<br />

eTileni eTilenglikoli<br />

2 dihalogenalkanis hidroliziT. najeri naxSirwyalbadis dihalogennawarmis<br />

wyalTan urTierTqmedebiT miiReba eTilenglikoli:<br />

CH2 _Cl H _OH<br />

+<br />

CH2 _Cl H _OH<br />

CH 2 _OH<br />

CH 2 – OH<br />

+ 2HCl<br />

mravalatomiani<br />

spi rti ise-<br />

T i s p i r t i a ,<br />

romlis mo lekulaSicramdenimehidroqsilis<br />

jgu fia.<br />

wonasworoba marjvniv gadainacvlebs, Tu reaqcias tutis wyalxsnarSi CavatarebT.


a reaqtivebi iqneba saWEiro analogiuri reaqciiT glicerinis misa Rebad?<br />

SeadgineT reaqciis toloba.<br />

mravalatomiani spirtebis fizikuri Tvisebebi<br />

eTilenglikoli da glicerini ufero, blanti siTxeebia, motkbo gemo aqvT<br />

da kargad ixsnebian wyalsa da eTanolSi. eTilenglikoli duRs 197,6 0 C-ze.<br />

glicerini ki – 290 0 C-ze.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

1 eTilenglikolisa da glicerinis qimiuri<br />

Tvisebebi erTatomiani spirtis qimiuri Tvisebebis<br />

msgavsia, magaliTad, isini urTierTqmedeben<br />

aqtiur metalebTan:<br />

CH 2 – O H + 2 Na →<br />

CH 2 – O H<br />

CH 2 – O – Na<br />

CH 2 – O – Na + H 2↑.<br />

SeadgineT eTilenglikolis halogenwyalbad-<br />

Tan urTierTqmedebis reaqciis toloba.<br />

eTilenglikoli sawamlavia.<br />

amitom frTxilad unda movepyroT<br />

antifrizis xsnars,<br />

romelic eTi lenglikolis<br />

w y a l x s n a r i a . e T i l e n g -<br />

l i k o l i s S e x e b a s a k v e b<br />

produqtebTan dauSvebelia.<br />

2 mravalatomian spirtebs specifikuri, mxolod maTTvis damaxasiaTebeli<br />

Tvisebebic aqvs. aseTia magaliTad reaqcia spilenZ(II)-is hidroqsidTan.<br />

Tu spilen(II)-is hidroqsidze vimoqmedebT gliceriniT (tutis Tanaobisas)<br />

da narevs SevanjRrevT, naleqi gaixsneba da miiReba lurji feris xsnari – es<br />

spilenZis gliceratis xsnaria (sur. 29) .<br />

CH 2 – O – H<br />

CH – O – H<br />

CH 2 – OH<br />

glicerini<br />

spilenZ(II)-is<br />

hidroqsidi<br />

H – OO<br />

+<br />

H – OO<br />

Cu →<br />

CH 2 – O<br />

CH – O<br />

CH 2 – OH<br />

sur.29 glicerinis urTierTqmedeba<br />

spilen(II)-is hidroqsidTan.<br />

spilenZis<br />

glicerati<br />

C u<br />

+2H 2O<br />

am reaqciidan Cans,<br />

rom mravalatomian<br />

spirts susti, magr<br />

a m e r T a t o m i a n z e<br />

uf ro ZlieriA mJava<br />

buneba aqvs. es aixsneba<br />

molekulaSi OH<br />

jgufebis dagrovebiTa<br />

da maTi urTierTgavleniT,<br />

rac wyalbadatomebs<br />

ufro moZravs<br />

xdis.<br />

spilen(II)-is glicerati mocemulia<br />

gamartivebuli saxiT.<br />

faqtobrivad spilenZis glicerats<br />

ufro rTuli Sedgeniloba<br />

aqvs.<br />

87


88<br />

3 glicerini urTierTqmedebs azotmJavasTan. am reaqciis Sedegad miiReba<br />

nitroglicerini – azotmJavasa da glicerinis esteri:<br />

CH 2 – OH<br />

CH – OH<br />

CH 2 – OH<br />

+<br />

H – OO – ONO 2<br />

H – OO – ONO 2<br />

H – OO – ONO 2<br />

H 2 SO 4<br />

CH2 – O – NO2 CH – O – NO2 + 3H2O CH 2 – O – NO 2<br />

trinitroglicerini<br />

saxelwodeba nitrogliceriniistoriulia<br />

da ar<br />

Seesabameba esteris<br />

saxelwodebis<br />

Sedgenis saerTa-<br />

Soriso wesebs.<br />

1. SeadgineT naerTis struqturuli formula, Tu misi saxelwodebaa<br />

butantrioli-1,2,4 .<br />

<br />

2. SeadgineT sqemis Sesabamis reaqciaTa tolobebi:<br />

a) CH 3 – CH 3 → CH 3 – CH 2 – Cl → CH 2 = CH 2→ HO – CH 2 – CH 2 – OH;<br />

b) HO – CH 2 – CH 2 – OH → Cl – CH 2 – CH 2 – Cl → CH ≡ CH →CH 3 – CH 3→<br />

CH 3 – CH 2Cl → CH 3 – CH 2 – OH → CH 2 = CH 2 → HO – CH 2 – CH 2 – OH.<br />

<br />

3. mocemulia organuli naerTTa formulebi.<br />

daadgineT:<br />

– ramdeni sxvadasxva nivTierebaa gamosaxuli?<br />

– ramdeni homologia? SeadgineT TiToeulis saxelwodeba.<br />

– ramdeni izomeria? SeadgineT TiToeulis saxelwodeba.<br />

– aris Tu ara sxvadasxvanairad gamosaxuli erTi da igive nivTiereba.<br />

H H<br />

a)<br />

b) H3C – CH2 – CH – CH<br />

g) H3C – CH – CH3 O O<br />

3<br />

OH<br />

OH<br />

H2C – CH2 d) HO – CH2 HO – CH<br />

HO – CH 2<br />

e) HO – CH 2<br />

HO – CH<br />

HO – CH 2<br />

z) H3C – CH – CH2 – CH – CH3 OH OH<br />

v) H 5C 2 – CH – CH 2<br />

OH OH<br />

T) HO – CH 2 – CH 2 – OH<br />

4. mocemulia Termoqimiuri toloba: C 2H 4 +H 2O → C 2H 5OH +460 kj.<br />

gamoiangariSeT:<br />

a) eTilenis moculoba (n.p.);<br />

b) spirtis raodenoba da masa, Tu cnobilia, rom am procesSi gamoiyo 920 kj<br />

siTbo.


15<br />

TqvenTvis ukve cnobilia, rom hidroqsilis jgufi SesaZlebelia dau-<br />

kavSirdes uSualod benzolis birTvs. naerTTa<br />

im klass, sadac hidroqsilis jgufi uSualod<br />

ukavSirdeba benzolis birTvs, anu fenilis radikals<br />

C 6H 5‑s, fenoli ewodeba.<br />

hidroqsilis jgufis raodenobis mixedviT<br />

fe nolebi SesaZlebelia iyos erTatomiani<br />

da mravalatomiani.<br />

amjerad yuradRebas SevaCerebT fenolebis klasis pirvel warmomadgenelze,<br />

sakuTriv fenolze, romelsac karbolmJavac ewodeba.<br />

mravalatomiani fenolis<br />

molekulaSi er-<br />

Tze meti hidroqsilis<br />

jgufia. magaliTad,<br />

OH<br />

1 2<br />

OH<br />

1,2 – dihidroqsibenzoli<br />

HO<br />

1<br />

OH<br />

2 3<br />

OH<br />

1,2,3 – trihidroqsibenzoli<br />

OH<br />

1<br />

fenoli<br />

5 3<br />

HO OH<br />

1,3,5,-trihidroqsibenzoli<br />

miReba<br />

fenolis misaRebi bunebrivi nedleulia – qvanax-<br />

Siris fisi, magram is Zalian cotaa saimisod, rom<br />

uzrunvelyos fenolze arsebuli moTxovnileba.<br />

SemuSavebulia ramdenime sinTezuri xerxi. erTerTi<br />

maTgani mimdinareobs Semdegi sqemiT:<br />

C 6H 6 → C 6H 5Cl → C 6H 5OH.<br />

aRsaniSnavia is garemoeba, rom halogenis atomi<br />

ufro mtkicedaa dakavSirebuli fenilis radikal-<br />

Tan, vidre alkanis radikalTan. amitom, misi Canacvleba<br />

hidroqsilis jgufiT ufro mkacr pirobebSi<br />

– maRal temperaturasa da wnevaze mimdinareobs.<br />

fenoli gamoiyeneba samkurnalo preparatebis,<br />

feTqebadi nivTierebebis, antiseptikuri saSualebebisa<br />

da sxvaTa dasamzadeblad, bioqimiur laboratoriaSi<br />

ki – dnm-is misaRebad.<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

fenoli ufero, kristaluri<br />

nivTierebaa. lRveba 43 0 C-ze.<br />

aqvs mkveTri, Taviseburi (`wamlis~)<br />

suni, momwamlavia.<br />

oTaxis temperaturaze<br />

umniSvnelo raodenobiT<br />

ixsneba wyalSi.<br />

cxel wyal Si ki ixsneba<br />

ga nusazRvreli raode-<br />

nobiT (sur.30). kanze<br />

mox ved risas iwvevs dam-<br />

erTatomiani fenoli<br />

Seicavs hidroqsilis<br />

erT jgufs, ma ga liTad:<br />

OH<br />

fenoli<br />

OH<br />

CH 3<br />

2 – meTilfenoli<br />

fenolis monawileobiT<br />

mimdinare qimiuri<br />

reaqciebi unda Catardes<br />

amwov karadaSi,<br />

damcavi xelTaTmanebis<br />

gamoyenebiT.<br />

civ<br />

wyalSi<br />

cxel<br />

wyalSi<br />

sur. 30. fenolis gaxsna civsa<br />

da cxel wyalSi.<br />

89


90<br />

wvrobas, amitom masTan muSaobisas<br />

saWiroa sifrTxile. organizmSi<br />

moxvedrisas iwvevs nivTierebaTa<br />

cvlis darRvevas.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

radgan fenolis molekulaSi<br />

OH-jgufi uSualodaa dakavSirebuli<br />

fenilis radikalTan, mosalodnelia,<br />

rom mas spirtebisagan<br />

gansxvavebuli Tvisebebi hqondes<br />

(fenilis radikalisa da hidroqsilis<br />

jgufis urTierTgavlenis<br />

gamo). fenolis Tvisebebis ganxilvisas<br />

SesaZlebelia gamoiyos<br />

Tvisebebi, romlebic ganpirobebulia<br />

mis molekulaSi – erTis<br />

mxriv OH jgufis da meores mxriv<br />

– fenilis radikalis arsebobiT.<br />

1 spirtis msgavsad fenoli reaqciaSi<br />

Sedis tute metalebTan:<br />

2C6H5OH + 2Na → 2C6H5ONa + H2 natriumis<br />

fenolati<br />

Ö←H<br />

magram, fenolSi<br />

OH jgufis wyalbada<br />

t o m z e g a v l e n a s<br />

axdens fenilis radikali,<br />

romelsac aqvs unari<br />

Tavisken miizidos hidroqsilis<br />

Jangbadatomis Tavisufali<br />

eleqtronebi. amitom O‑H bma Zalian<br />

polarulia, wyalbadatomi<br />

ki ufro moZravi da reaqciisunariani,<br />

vidre spir tSi. amitom<br />

fenols spirtisagan gansxvavebiT<br />

susti mJava buneba aqvs, rac<br />

gamoixateba imiT, rom fenoli<br />

spirtisagan gansxvavebiT reaqciaSi<br />

Sedis tutesTan:<br />

C 6H 5OH + NaOH → C 6H 5ONa + H 2O.<br />

fenolis molekulaSi fenilis<br />

radikalis arsebobiT ga mowveul<br />

Tvisebebs Soris aRsaniSnavia:<br />

fenolSi mJavuri Tvisebebi Zalian sustadaa<br />

gamoxatuli _ is fers ver ucvlis<br />

indikators, misi gamoZeveba natriumis<br />

fenolatidan SesaZlebelia iseTi susti<br />

mJaviTac ki, rogoric naxSirmJavaa:<br />

C6H5ONa + H2CO3 → C6H5OH + NaHCO3 ,<br />

e. i. fenoli naxSirmJavaze susti mJavaa.<br />

erTatomian spirtebTan SedarebiT fenolSi<br />

mJavuri Tvisebebis gaZliereba hidroqsilis<br />

jgufze benzolis birTvis gavleniT<br />

aixsneba, rac iwvevs Obmis polarobis<br />

gazrdas da O – H hidroqsilis jgufis<br />

wyal badatomis reaqciis unarianobas.<br />

Jangbadatomis gauziarebeli eleqtronuli<br />

wyvili urTierTqmedebs benzolis<br />

bir Tvis π-eleqtronul sistemasTan, ris<br />

gamoc Jangbadis eleqtronuli wyvi li<br />

nawilobriv wainacvlebs C‑O bmis nax Sirbad<br />

atomisaken, Jangbadis atomi miiswrafvis<br />

Tavisi eleqtronuli muxtis kompensaciisaken,<br />

amitom is Tavisken Zlier<br />

waanacvlebs O‑H bmis eleqtronul wyvils,<br />

ris Se degadac wyalbadis atomze dadebiTi<br />

muxti izrdeba da advildeba misi moxleCa<br />

protonis saxiT.<br />

δ<br />

6<br />

–<br />

5<br />

H<br />

:Ο:<br />

δ+<br />

benzolis birTvisaken Jangbadis eleqtronuli<br />

wyvilis wanacvleba iwvevs eleqtronuli<br />

muxtis (simkvrivis) gadanawilebas<br />

benzolis birTvis π – ele q tronul<br />

sis temaSi da mis koncentrirebas 2, 4 da 6<br />

mdgo mareobaSi, am mdgomareobaSi wyalbada<br />

tomebi advilad Canacvldeba sxva atomebiT.<br />

maSasadame, hidroqsilis jgufi, Tavis<br />

mxriv, gavlenas axdens benzolis birTvze,<br />

ris gamoc advildeba Canacvlebis reaqcia.<br />

marTlac, benzolis bromirebisaTvis sa-<br />

Wi roa katalizatori da Tavisufali bromi,<br />

fenolis bromireba ki mimdinareobs katalizatoris<br />

gareSe, bromiani wyliT da<br />

miiReba tribromfenoli – TeTri feris<br />

naleqis saxiT.<br />

1<br />

4<br />

δ –<br />

2<br />

3<br />

δ –


2 bromirebis reaqcia. hidroqsilis jgu fis gavlenis gamo fenolSi benzolis<br />

birTvis bromireba ufro advilad mimdinareobs, vidre benzolisa:<br />

OH<br />

+ 3Br 2<br />

fenoli<br />

Br<br />

2,4,6 – tribromfenoli<br />

3 nitrirebis reaqcia. aseve advilad mimdinareobs nitrirebis reaqcia.<br />

fenolze koncentrirebuli azotmJavas moqmedebiT miiReba 2,4,6 – trinitrofenoli<br />

– feTqebadi nivTiereba, romelsac pikrinis mJava ewodeba.<br />

OH<br />

+ 3HNO 3<br />

Br<br />

O 2N<br />

OH<br />

OH<br />

NO 2<br />

Br<br />

+ 3HBr<br />

NO 2<br />

+ 3H 2O<br />

fenoli 2,4,6 – trinitrofenoli<br />

4 fenolis polikondensacia. fenolisa da formaldehidis urTierTqmedebisas<br />

gamoiyofa wylis molekula, fenolis naSTebi ki erTmaneTs ukav-<br />

Sirdeba. am reaqcias polikondensaciis reaqcia ewodeba.<br />

es reaqcia SeiZleba gamovsaxoT Semdegi sqemiT:<br />

H H<br />

OH<br />

C<br />

OH<br />

OH<br />

OH<br />

H<br />

H<br />

O<br />

+<br />

H H<br />

– H2O H<br />

CH2 H<br />

dimeri<br />

Tu moreagire nivTierebebi sakmarisi raodenobiTaa, reaqcia kidev<br />

SeiZleba gagrZeldes da warmoiqmnas ara mxolod dimeri, aramed makromolekula,<br />

romelsac fenolformaldehiduri fisi ewodeba.<br />

Cveulebriv temperaturaze warmoiqmneba wrfivi agebulebis makromolekulebi,<br />

xolo Tu reaqcias maRal temperaturaze CavatarebT, miRebuli<br />

produqti daitoteba da miiReba badiseburi struqturis polimeri:<br />

OH<br />

OH<br />

OH<br />

CH 2<br />

OH<br />

CH 2<br />

CH 2<br />

CH 2<br />

OH<br />

CH 2<br />

CH 2<br />

CH 2<br />

OH<br />

91


92<br />

fenolformaldehiduri fisisagan amzadeben plastmasebs, romlebic cecxlgamZle<br />

da yinvamedegia. is uZlebs wylis, mJavisa da tutis moqmedebas,<br />

aqvs dieleqtrikuli Tvisebebi. fenolformaldehiduri fisisagan miiReba<br />

agreTve unikaluri Tvisebebis webo, romelic awebebs metalisagan damzadebul<br />

detalebsac ki da rac mTavaria uzrunvelyofs `gadabmis adgilis~<br />

simtkices.<br />

1. SeadgineT sqemis Sesabamisi reaqciaTa tolobebi:<br />

CH4 → C2H2 → C6H6 →C6H5OH →2,4,6 tribromfenoli.<br />

2. ori uetiketo WurWlidan erTSi fenolia, meoreSi ki – eTilis spirti.<br />

rogor ganvasxvavoT isini mxolod fizikuri Tvisebebis mixedviT? daasabuTeT<br />

Tqveni varaudi.<br />

<br />

3. saxelwodebis mixedviT SeadgineT Semdegi nivTierebebis struqturuli<br />

formulebi:<br />

a) 1,2,3 – trihidroqsibenzoli; b) 1,4 – dihidroqsibenzoli.<br />

axseniT, SeiZleba Tu ara es nivTierebebi miviCnioT:<br />

a) izomerebad; b) homologebad?<br />

4. SeadgineT sqemis Sesabamisi reaqciaTa tolobebi:<br />

C6H6 → C6H5 Cl → C6H5OH. 5. SeadareT benzolisa da fenolis qimiuri Tvisebebi, Sedarebis Sedegebi<br />

gamosaxeT diagramiT.<br />

axseniT msgavsebisa da gansxvavebis mizezebi. gansxvaveba msgavseba gansxvaveba


16<br />

gansakuTrebiT gogonebisaTvis kargad unda iyos<br />

nacnobi im siTxis suni, romelsac frCxilebidan lakis<br />

mosacileblad iyeneben, es aqroladi siTxe acetonia. acetoni<br />

ketonebis klass ganekuTvneba da yvela sxva ketonis<br />

msgavsad karbonilis jgufs Seicavs. karbonilis jgufs<br />

Seicavs aldehidic.<br />

wyalbadis atomTan dakavSirebul karbonilis<br />

jgufs aldehidis jgufs uwodeben.<br />

erTi Tavisufali savalento xaziT karbonilis jgufi<br />

SeaerTeT wyalbadis atomTan, meoreTi ki – R-iT aRniSNul<br />

naxSirwyalbadis radikalTan da Tqven aldehidis zogad<br />

formulas miiRebT.<br />

umartivesi aldehidi formaldehidia, sadac karbonilis jgufi dakavSirebulia<br />

mxolod wyalbadatomTan:<br />

organul nivTie<br />

rebas, romlis<br />

m o l e k u l a S i<br />

k a r b o n i l i s<br />

j g u f i d a k a v -<br />

Sirebulia or<br />

naxSir wyal badis<br />

radikalTan, ketoni<br />

ewodeba.<br />

aldehidebi da ketonebi<br />

H<br />

C = O<br />

H<br />

zogjer karbonilis jgufi SeerTebulia or radikalTan.<br />

aseT organul nivTierebas ewodeba ketoni.<br />

umartivesi ketoni praqtikidan TqvenTvis kargad nacnobi<br />

nivTiereba ace tonia. mis molekulaSi karbonilis jgufi dakavSirebulia<br />

meTilis or radikalTan:<br />

izomeria da nomenklatura<br />

aldehidi da ketoni<br />

organuli niv Ti ere<br />

bebia, ro me lTa<br />

mole ku laSic Sedis<br />

nax Sirwyalbadis<br />

ra dikalTan da kav-<br />

Si rebuli<br />

aRniSneT radikalebi R 1-iT da R 2-iT. savalento xazebiT<br />

SeaerTeT karbonilis jgufTan. aseT SemTxvevaSi Tqven<br />

ketonis zogad formulas miiRebT.<br />

O<br />

CH3 – C – CH3 acetoni<br />

SeafaseT aldehidebi naxSirwyalbadis radikalis mixedviT. sqema gadaixa-<br />

zeT rveulSi da rgolis Sig niT CawereT saTanado magaliTebi. es magaliTe-<br />

bi Se arCieT Cvens mier SemOoTavazebuli aldehidebis formulebidan.<br />

romeli maT ga nis Se sa xeb Se giZ li aT TqvaT dabejiTebiT _ `gaau<br />

fe rulebs bromian wyals~. axseniT, ratom fiqrobT ase:<br />

CH 2=CH – C<br />

O<br />

H<br />

CH3 – C O<br />

H<br />

C = O<br />

karbonilis<br />

jgufi.<br />

C<br />

O<br />

H<br />

93


94<br />

saerTaSoriso nomenklaturis mixedviT najeri aldehidis saxelwodeba rom<br />

SevadginoT, naxSirbadatomTa imave ricxvis mqone alkanis saxelwodebas unda<br />

mivumatoT sufiqsi – `ali~, magaliTad,<br />

O<br />

H – C<br />

H<br />

meTanali<br />

saerTaSoriso nomenklaturis paralelurad xSirad iyeneben aldehidis<br />

trivialur saxelwodebas. rogorc wesi, aseTi saxelwodeba momdinareobs<br />

aldehidis Sesabamisi mJavas saxelwodebidan (ix. cxrili).<br />

cxrili: zogierTi mJavas struqturuli formula da saxelwodeba<br />

saerTaSoriso<br />

saxelwodeba<br />

O<br />

CH3 – C<br />

H<br />

eTanali<br />

aldehidebs axasiaTebs mxolod<br />

erTi – naxSirbadovani<br />

ConCxis, izomeria.<br />

formula trivialuri saxelwodeba<br />

meTanali HCHO WianWvelaldehidi (formaldehidi)<br />

eTanali CH 3CHO Zmaraldehidi<br />

propanali CH 3CH 2CHO propionaldehidi<br />

propenali CH 2=CHCHO akroleini<br />

butanali CH 3CH 2CH 2CHO erboaldehidi<br />

pentanali CH 3CH 2CH 2CH 2CHO valerianaldehidi<br />

benzaldehidi C 6H 5CHO benzaldehidi<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

aldehidi<br />

najeri ujeri aromatuli<br />

. . . . . . . . .<br />

CH3 – CH2 – C<br />

propanali<br />

ZiriTadi jaWvis naxSirbadatomTa danomvra<br />

iwyeba aldehidis jgufis naxSirbadatomidan.<br />

amitom, aldehidis jgufis<br />

mdebareobis cifriT miTiTeba saWiro ar<br />

aris, is yovelTvis pirvelia.<br />

aldehidebis fizikur TvisebebSi gasarkvevad yuradReba gavamaxviloT<br />

maTi molekulis eleqtronul agebulebaze. imis gamo, rom naxSirbadTan<br />

SedarebiT Jangbadi gacilebiT eleqtrouaryofiTi elementia, C = O bmis<br />

O<br />

H<br />

CH 3 – CH – CH 2 – C<br />

CH 3<br />

3-meTilbutanali<br />

O<br />

H


eleqtronuli simk vrive gadaweulia Jangbadisken, amitom bma Zalian polarulia:<br />

δ<br />

C = O<br />

+<br />

δ –<br />

Sesabamisad, aldehidi polaruli naerTia, rac aisaxeba kidevac mis TvisebebSi:<br />

aldehidebis pirveli warmomadgenlebi – formaldehidi, Zmaraldehidi<br />

wyalSi xsnadia. maTi duRilis temperatura ufro dabalia, vidre Sesabamisi<br />

spirtebis, rac imiT aixsneba, rom spirtebisagan gansxvavebiT aldehidebSi<br />

wyalbaduri bmebi ar arsebobs. moklejaWvian aldehidebs arasasiamovno<br />

suni aqvs. grZeljaWvian aldehidebsa da ketonebs ki yvavilis suni aqvs<br />

da amitomac gamoiyeneba parfiumeriaSi.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

aldehidi ZiriTadad Sedis daJangvisa da mierTebis reaqciaSi.<br />

1 daJangvis reaqcia. aldehidis daJangviT warmoiqmneba Sesabamisi mJava,<br />

sqematurad es procesi ase gamoisaxeba:<br />

R – C O<br />

H<br />

R – C O<br />

OH<br />

TvisebiTi reaqcia<br />

reaqciis Sedegad warmoqm-<br />

aldehidis daJangva advilad mimdinareobs<br />

da SesaZlebelia susti damJangaviT – vercxnili<br />

metaluri vercxli Txlad<br />

efineba WurWlis kedlebs, miiReba<br />

vercxlis sarke. amitomac,<br />

lis oqsidis amiakiani xsnariT daiJangos. am reaqcias `vercxlis sarkis~<br />

ga mar tivebulad es procesi ase gamoisaxeba reaqcia ewodeba. rogorc wesi,<br />

(sur. 31):<br />

aldehidis aRmosaCenad am reaqcias<br />

iyeneben.<br />

CH3– C O<br />

CH3 – C<br />

H<br />

O<br />

+Ag2O →<br />

+2Ag<br />

OH<br />

eTanali eTanmJava<br />

ufro zustad reaqcia ase ga moisaxeba:<br />

R– C O<br />

H +2[Ag(NH3) 2]OH → R– C<br />

ONH4 O +2Ag+3NH3+H2O reaqciis toloba SegiZliaT ar da imaxsovroT.<br />

aldehidis daJangva SesaZlebelia spilenZ(II)is<br />

hidroqsidiTac. is Jangavs aldehidebs,<br />

TviTon ki aRdgeba spilenZ(I)-is hidroqsi dam de<br />

CuOH-is saxiT. es aramdgradi yviTeli feris<br />

naerTi ki maSinve iSleba spilenZ(I)-is oqsidis<br />

warmoqmniT, romelsac wiTeli feri aqvs<br />

(sur. 32):<br />

R – C<br />

O<br />

+ 2Cu(OH) 2<br />

H<br />

lurji<br />

R – C<br />

O<br />

OH<br />

+ Cu 2O↓ + 2H 2O<br />

wiTeli<br />

aldehidisa da vercxlis oqsidis<br />

amikiani xsnaris narevi<br />

aldehidi<br />

sur. 31. vercxlis sarkis<br />

warmoq mnis procesi<br />

vercxlis<br />

sarke<br />

sur. 32. spilen(I)-is hidroqsidi,<br />

rome lic iSleba da warmoqmnis<br />

spi lenZ(I)-is oqsids.<br />

95


96<br />

2 mierTebis reaqcia. mierTebis reaqcias ganekuTvneba aldehidis hid-<br />

rirebis reaqcia, romelic mimdinareobs<br />

karbonilis jgufis ormagi<br />

bmis gaxleCis Sedegad. aldehidis<br />

hidrirebisas miiReba pirveladi<br />

spirti:<br />

CH3 – C<br />

H<br />

O + H2 Ni CH3 – CH2 – OH<br />

miReba<br />

laboratoriaSi aldehidis miRebis xerxSi gasarkvevad CaatareT aseTi cda:<br />

sinjaraSi CaasxiT 4-5 ml eTilis spirti.<br />

spilenZis mavTulisagan daamzadeT spira-<br />

c<br />

li da gaavarvareT spirtquris alze, vidre<br />

d<br />

a<br />

ar gaSavdeba, ris Semdegac CauSviT spirtian<br />

sinjaraSi.<br />

ras amCnevT? _ ra argumentebi gaqvT<br />

imis dasasabuTeblad, rom namdvilad aldehidi miiReba?<br />

zogadi saxiT daJagvis procesi ase gamoisaxeba:<br />

O<br />

R – CH2 – O – H + [O] → R – C<br />

H<br />

+ H2O. mrewvelobaSi aldehids iReben sxvadasxva xerxiT.<br />

1 meTanalis miRebis erT-erTi yvelaze ufro ekonomiuri xerxia meTanis<br />

daJangva specialur reaqtorSi haeris JangbadiT:<br />

H<br />

H – C – H + O2 H<br />

500 0 C, kat.<br />

H – C<br />

O<br />

+ H2O. H<br />

2 meTanali miiReba agreTve meTanolis daJangviT. reaqciis procesSi<br />

meTano lis orTqlis narevs haerTan atareben gavarvarebuli vercxlis an<br />

spilenZis badeze:<br />

2CH 3OH + O 2<br />

Cu an Ag<br />

ketonis hidrirebisas miiReba meoreuli<br />

spirti:<br />

O OH<br />

CH3 – C – CH3 + H2 Ni<br />

CH3 – CH – CH3 2H – C<br />

O<br />

+ 2H2O. H<br />

3 dReisaTvis eTanalis miReba SesaZlebelia eTilenis daJangviT. eTilens<br />

Jangaven haeris JangbadiT paladiumisa da spilenZis qloridebis Tanaobisas:<br />

O<br />

kat<br />

2CH2=CH2+O2 2CH3 – C<br />

H


es xerxi sakmaod ekonomiuria, radgan eTileni iafi nedleulia.<br />

aldehidebidan gansakuTrebuli praqtikuli Rirebuleba aqvs<br />

WianWvelaldehidsa da Zmaraldehids.<br />

WianWvelaldehidi, anu formaldehidi HCHO – ufero,<br />

mZafri sunis mqone momwamlavi airia, wyalSi kargad<br />

ixsneba, formaldehidis wyalxsnars (40%-ians) formalini<br />

ewodeba, mas sadezinfeqciod iyeneben. formaldehidisagan<br />

iReben urotropins, urotropini samkurnali preparatia.<br />

dapresil mdgomareobaSi, briketis saxiT mas sawvavadac<br />

iyeneben (mSrali spirti). yvelaze mniSvnelovani ki is aris,<br />

rom formaldehidi gamoiyeneba fenolformaldehiduri<br />

fisebisa da zogierTi sxva nivTierebis misaRebad.<br />

Zmaraldehidi CH 3CHO, mZafri, arasasiamovno sunis<br />

mqone advilad aqroladi siTxea. wyalSi kargad ixsneba,<br />

mrewvelobaSi Zmaraldehididan iReben plastmasebsa da<br />

acetatur boWkos.<br />

<br />

1. struqturuli formulebis mixedviT SeadgineT Semdegi nivTierebebis<br />

saxelwodebebi:<br />

a)<br />

CH 3 – CH 2 – CH – C<br />

CH 3<br />

O<br />

g) CH2 = CH – CH2 – C<br />

H<br />

2. gadaixazeT rveulSi da SeavseT cxrili:<br />

saxelwodeba najeri naxSir wya lbadis<br />

molekuluri<br />

formula<br />

meTani<br />

eTani<br />

propani<br />

butani<br />

pentani<br />

heqsani<br />

O<br />

H<br />

b)<br />

Br – CH 2 – CH 2 – C<br />

O<br />

H<br />

m o l e k u l u r i f o r m u l a<br />

sur.33. formalini<br />

anadgurebs mikrobebs<br />

ris gamoc masSi inaxaven<br />

cocxal organizmebs.<br />

Sesabamisi Espir tis Sesabamisi aldehidis Sesabamisi mJavas<br />

97


98<br />

<br />

3. SeadgineT sqemis Sesabamisi reaqciaTa tolobebi:<br />

O<br />

a) CH4 → C2H2 → CH3 – C → CH3 – CH2OH → CH3CH2Br → C2H4 →<br />

H<br />

O<br />

→ CH3CH2OH → CH3 – C<br />

H<br />

O<br />

b) CH4 → H – C → CH3OH → CH3Cl → C2H6 → C2H5OH →<br />

H<br />

CH3 – C<br />

4. SeadgineT reaqciis toloba, romelic Seesabameba:<br />

a) propanoli – 1-is daJangvas;<br />

b) propanoli – 2-is daJangvas;<br />

ra gansxvavebaa reaqciis produqtebs Soris?<br />

vercxlis sarkis reaqcia<br />

O<br />

H<br />

praqtikumi<br />

aiReT sinjara, CaasxiT 1 ml formalini (formaldehidis wyalxsnari),<br />

daamateT ramdenime wveTi vercxlis oqsidis amiakiani xsnari. sinjara odnav<br />

SeaTbeT spirtquris alze.<br />

1. ras amCnevT?<br />

2. ratom xdeba sinjaris kedlebi sarkiseburi?<br />

3. SeadgineT reaqciis toloba.


Tu<br />

siyvarulis qimia<br />

TiToeuli cocxali organizmi organoe-<br />

bisa da qsovilebis rTuli, gansakuTreb-<br />

uli da unikaluri sistemaa, romelTagan<br />

TiToeuli Tavis aucile bel, specifikur<br />

funqcias asrulebs. am funqciis Sesrulebas<br />

ki ganapirobebs organizmSi im nivTierebebis<br />

arseboba, romelic gamomuSavdeba Sinagani sekreciis jirkvlebiT. am<br />

nivTierebebs hirmonebi ewodeba.<br />

cocxali samyaro Zalian mravalferovania, magram ZiriTadad is mainc or<br />

nawilad iyofa _ mamrebad da mdedrebad.<br />

or nawilad iyofa kacobriobac _ qalebad da mamakacebad.<br />

qalis sasqeso hormonebs estrogenebi ewodeba, mamakacisas ki _ androgenebi.<br />

estrogenis molekulaSi 18 naxSirbadatomia. estrogenebidan aRsa niSnavia<br />

C18H24O2 _ estradioli:<br />

molekulis aRnagoba cxadyofs, rom estradioli SesaZlebelia mivakuTvnoT<br />

erTdroulad spirtebsac da fenolebsac.<br />

estrogenebs miekuTvneba nivTiereba estronic, is erTdroulad feno licaa<br />

da ketonic:<br />

C 18H 22O 2 _ estroni<br />

androgeni _ mamakacis sasqeso hormonia. aseTi hormonis molekulaSi 19<br />

naxSirbadis atomia.<br />

gainteresebT...<br />

erT-erTi yvelaze mniSvnelovani androgeni testosteronia.<br />

99


100<br />

testosteroni<br />

hormonebidan aRsaniSnavia adrenalini, is Tirkmelzeda jirkvlis hormonia<br />

da rogorc yvela hormoni, adrenalinic organizmSi mudmivad gamomuSavdeba.<br />

Warbi emociebi, dadebiTic da uaryofiTic, iwvevs adre nalinis gaZlierebul<br />

gamoyofas.<br />

uCveulo situaciaSi xarT, guliscema gagixSirdaT, Tvalis gugebi gagifar-<br />

TovdaT, gafiTrdiT an gawiTldiT? _ e. i. Tqvens organizmSi ukve aris adrenalinis<br />

saWiro doza, rac aucileblad mogexmarebaT Sinagani Zalebis mobilizebaSi!<br />

adrenalini


17<br />

karbonmJavebi<br />

alubali, mocxari, tyemali, limoni, for-<br />

Toxali ..., maTi momJavo gemo yvelas gigrZvniaT.<br />

albaT iciT, rom am mJave gemos karbonmJavebi<br />

ganapirobebs.<br />

karbonmJavebi erTmaneTisagan gansxvavdeba<br />

karboqsilis jgufis raodenobiT da naxSir wyalbaduri<br />

radikalis bunebiT.<br />

molekulaSi karboqsilis jgufis Semcvelobis<br />

mixedviT karbonmJava SesaZlebelia iyos:<br />

erTfuZiani. magaliTad,<br />

O<br />

CH3 – C<br />

OH<br />

ZmarmJava<br />

organul nivTierebas, romlis<br />

molekulaSi naxSirwyalbadis<br />

radikalTan erTi<br />

an ramdenime karboqsilis<br />

jgufia dakavSirebuli, karbonmJava<br />

ewodeba.<br />

orfuZiani. magaliTad,<br />

CamoayalibeT najeri da ujeri karbonmJavas ganmarteba. saTanado<br />

magaliTebi Cvens mier SemOoTavazebuli karbonmJavebis formulebidan<br />

SearCieT.<br />

CH 3 ‑ COOH ZmarmJava<br />

O<br />

HO<br />

C – C<br />

C – CH 2 – CH 2 – C<br />

qarvis mJava<br />

CH3 – (CH2) 7 – CH= CH – (CH2) 7 – COOH<br />

oleinmJava<br />

romeli maTganis Sesaxeb SegiZliaT TqvaT dabejiTebiT _ Sedis hidrirebis<br />

reaqciaSi?<br />

axseniT, ratom fiqrobT ase.<br />

O<br />

OH<br />

mJaunmJava<br />

C<br />

benzois mJava.<br />

O<br />

OH<br />

– C O<br />

OH<br />

O<br />

HO<br />

atomTa jgufs kar-<br />

boqsilis jgufi ewodeba.<br />

dagveTanxmebiT, rom naxSirwyalbaduri radikalis bunebis mixedviT karbonmJava<br />

SesaZlebelia iyos: najeri, ujeri, aromatuli.<br />

CH 2=CH – COOH<br />

akrilmJava<br />

aromatuli karbonmJava ki iseTi mJavaa, romlis molekulaSic benzolis<br />

birTvi Sedis. aseTia benzois MmJava<br />

O<br />

OH<br />

101


102<br />

nomenklatura da izomeria<br />

SeamCnevdiT, rom organuli mJavebis klasi sakmaod mravalferovania.<br />

ganvixiloT najeri erTfuZiani karbonmJavebi.<br />

najeri karbonmJavas saxelwodebis Sedgenisas Sesabamisi alkanis saxelwodebis<br />

fuZes emateba sityva `mJava~, naxSirbadatomTa danomvra ki iwyeba<br />

karboqsilis jgufis naxSirbadatomidan. magaliTad,<br />

O<br />

H – C<br />

OH<br />

meTanmJava<br />

CH 3 – CH 2 – CH 2 – C<br />

butanmJava<br />

kidev erTxel aRvniSnavT, rom dRemde gamoiyeneba mJavebis istoriuli, anu<br />

trivialuri saxelwodebebi (ix. cxrili).<br />

cxrili: zogierTi mJavas struqturuli formula da saxelwodeba<br />

saerTaSoriso<br />

saxelwodeba<br />

O<br />

OH<br />

qimiuri formula trivialuri saxelwodeba<br />

meTanmJava HCOOH WianWvelmJava<br />

eTanmJava CH 3COOH ZmarmJava<br />

propanmJava CH 3CH 2COOH propionmJava<br />

butanmJava CH 3CH 2CH 2COOH erbomJava<br />

pentanmJava CH 3CH 2CH 2CH 2COOH valerianmJava<br />

heqsanmJava CH 3 – (CH 2) 4 – COOH kapronmJava<br />

heqsadekanmJava CH 3 (CH 2) 14 – COOH palmitinmJava<br />

oqtadekanmJava CH 3 (CH 2) 16 – COOH stearinmJava<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

O<br />

CH3 – C<br />

OH<br />

eTanmJava<br />

O<br />

CH3 – CH2 – CH – C<br />

OH<br />

CH3 2-meTilbutanmJava<br />

SedarebiT mcire molekuluri masis karbonmJavebi<br />

ZmarmJavas msgavsad mkveTri, Taviseburi sunis<br />

mqone siTxeebia. 4-8 atomi naxSirbadis Semcveli<br />

karbonmJavebi arasasiamovno sunis mqone zeTiseburi<br />

siTxeebia.<br />

karbonmJava, romlis molekulaSic naxSirbadatomTa<br />

ricxvi rvas aRemateba, myari, wyalSi uxsnadi<br />

nivTierebaa.<br />

najeri erTatomiani mJavas duRilis temperatura<br />

izrdeba molekulaSi naxSirbadatomis ricxvis<br />

zrdasTan erTad. ase magaliTad, WianWvelm-<br />

miaqcieT yuradReba!<br />

mJavas molekulaSi imdeni nax-<br />

Sir badatomia, ramde nic – Sesabamisi<br />

alkanis molekulaSi.<br />

spirtisa da mJavas duRilis<br />

temperaturebi.


Javas duRilis temperatura 101 0 C-ia,<br />

ZmarmJavasi – 118 0 C, xolo propionmJavasi<br />

– 141 0 C.<br />

sayuradReboa is faqti, rom mcire<br />

molekuluri masis mqone umartivesi<br />

karbonmJava – WianWvelmJavac ki siTxea,<br />

maSin, roca ufro meti molekuluri<br />

masis mqone butani imave pirobebSi airadi<br />

nivTierebaa:<br />

HCOOH C 4H 10<br />

M r=46 M r=58<br />

t duR.=100,8 0 C; t duR.= –0,5 0 C;<br />

wyalbaduri bmis warmoqmnis unari<br />

karbonmJavas wyalSi kargad xsnadobis<br />

mizezicaa – wyalSi gaxsnisas wyalbaduri<br />

bma myardeba karbonmJavasa da wylis<br />

molekulas Soris:<br />

O H<br />

|| |<br />

R – C – O – H ... O<br />

H<br />

kanonzomieria isic, rom naxSirwyalbadur<br />

radikalSi naxSirbadatomTa<br />

ricxvis zrdasTan erTad karbonmJavas<br />

wyalSi xsnadoba mcirdeba.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

karbonmJavebis zogadi qimiuri Tvisebebi araorganuli mJavebis qimiuri<br />

Tvisebebis msgav sia. magaliTad, ZmarmJava wyalSi gaxsnisas disocirdeba wyalbadis<br />

kationad da mJavuri naSTis anionad:<br />

CH3COOH CH3COO –<br />

+ H + .<br />

nivTierebis molekulur masasa<br />

da agregatul mdgomareobas Soris<br />

arsebuli aseTi Seusabamoba ganpirobebulia<br />

imiT, rom karbonmJavas<br />

molekulebs aqvs wyalbaduri<br />

bmebis damyarebis una ri, isini wyvilwyvilad<br />

uerTdeba erTmaneTs da<br />

warmoqmnis dimers.<br />

karbonmJavas molekulebs Soris<br />

wyalbaduri bmis damyarebis unari<br />

ki aixsneba maTi eleqtronuli agebulebiT.<br />

marTlac, karboqsilis<br />

jgufSi eleqtronuli simkvrive isea<br />

gadanawilebuli, rom Jangbadatomi<br />

nawilobriv uaryofiTad, xolo wyalbadatomi<br />

nawilobriv dadebiTad<br />

imuxteba:<br />

karbonmJavebs Soris yvelaze Zlieria WianWvelmJava. is saSualo si­<br />

Zlieris mJavaa, danarCeni karbonmJavebi ki sustia. karbonmJavas molekulaSi<br />

naxSirbadatomTa ricxvis zrdasTan erTad disociaciis xarisxi mcirdeba.<br />

Cven ki gTavazobT karbonmJavas monawileobiT mimdinare neitralizaciis<br />

reaqciis zogad tolobas.<br />

δ +<br />

– C<br />

δ –<br />

O<br />

.. δ +<br />

O .. ← H<br />

swored am `boloebiT~ myardeba<br />

wyal baduri bma maT molekulebs<br />

Soris:<br />

R – C<br />

O. . . H – O<br />

O – H . . . O<br />

C – R<br />

gamoikvlieT ZmarmJavas qimiuri Tvisebebi.<br />

ZmarmJava gaanawileT sam sinjaraSi. erTSi CauSviT Mg, meoreSi – MgO,<br />

mesameSi ki – Na 2CO 3 an CaCO 3 (carci).<br />

daakvirdiT reaqciebis mimdinareobas.<br />

SeadgineT reaqciaTa tolobebi. SeadareT ZmarmJavas<br />

qimiuri Tvisebebi araorganuli mJavebis qimiur<br />

Tvisebebs, gamoitaneT daskvna.<br />

ZmarmJavas ma ri -<br />

lebs aceta tebi ewo -<br />

deba. ma ga li Tad,<br />

Mg(CH 3COO) 2 mag ni umis<br />

acetatia.<br />

103


104<br />

1 R – COOH + NaOH → R – COONa + H 2O.<br />

gagacnobT karbonmJavas sxva qimiur Tvisebebsac.<br />

2 karbonmJava reaqciaSi Sedis spirtTan. reaqciis Sedegad ki miiReba esteri<br />

da wyali. amitom, am reaqcias esterifikaciis reaqcia ewodeba.<br />

esterifikaciis reaqcia Seqcevadia da im SemTxvevaSi mimdinareobs bolomde,<br />

Tu sareaqcio ares scildeba warmoqmnili esteri an wyali.<br />

gamoikvlieT esterifikaciis reaqciis mimdinareobis pirobebi:<br />

a) ZmarmJavian sinjaraSi CaasxiT eTilis spirti. amCnevT reaqciis niSnebs?<br />

sinjara SeaTbeT:<br />

amCnevT reaqciis niSnebs?<br />

sinjaraSi mcireodeni gogirdmJava CaasxiT da sinjara kvlav SeaTbeT.<br />

axla Tu amCnevT reaqciis niSnebs?<br />

gamoitaneT daskvna esterifikaciis reaqciis mimdinareobis pirobebis Sesaxeb,<br />

gadaiwereT rveulSi da reaqciis tolobaSi SeitaneT reaqciis mimdinareobis<br />

pirobebis Sesabamisi aRniSvnebi:<br />

O O<br />

|| ||<br />

R – C – OH + R′ – OH E R – C – OR′ +H2O .<br />

karbonmJava spirti esteri<br />

3 karbonmJavebisaTvis damaxasiaTebelia zogierTi specifikuri Tvisebac,<br />

rac ganpirobebulia molekulaSi naxSirwyalbaduri radikalis arsebobiT.<br />

magaliTad, karbonmJava reaqciaSi Sedis qlorTan:<br />

H<br />

Cl – Cl + H – C – C<br />

O<br />

→ Cl – C – C<br />

H<br />

O – H<br />

O<br />

H<br />

+HCl .<br />

H<br />

O – H<br />

ZmarmJava qlorZmarmJava<br />

sagangebod aRvniSnavT WianWvelmJavas Tvisebebs – mo lekulaSi karboqsilis<br />

jgufTan uSualod dakavSirebuli wyalbadis gamo, is aldehidic aris<br />

da mJavac, amitom advilad iJangeba vercxlis oqsidis amiakiani xsnariT da<br />

warmoqmnis naxSirmJavas, romelic iSleba naxSirorJangad da wylad:<br />

H – C O<br />

OH<br />

anu<br />

HO – C O<br />

+ Ag2O H<br />

WianWvelmJava<br />

H – C O<br />

OH<br />

t<br />

t<br />

HO – C O<br />

+ 2Ag↓<br />

OH<br />

H2O + CO2↑ naxSirmJava<br />

koncentrirebul gogirdmJavasTan ga cxelebisas<br />

Wian WvelmJava wylis mo lekulas moixleCs<br />

(Si da mo lekuluri dehidratacia) da<br />

naxSirbad(II)-is oqsids gamoyofs.<br />

es reaqcia SeiZ le ba gamoviyenoT la bo ra toriaSi<br />

nax Sir bad(II)-is oqsidis misaRebad:<br />

H 2O + CO.


miReba<br />

laboratoriaSi karbonmJavas miReba SesaZlebelia araorganuli mJavebis<br />

msgav sad, mis marilze gogirdmJavas moqmedebiT. magaliTad,<br />

2CH3 – C O<br />

O – Na + H2SO4 Na2SO4 + 2CH3 – C O<br />

t<br />

O – H<br />

natriumis acetati ZmarmJava<br />

mrewvelobaSi ki karbonmJavas misaRebad aldehidis daJangvis reaqcias<br />

mimarTaven:<br />

R – CHO +[O] → R – COOH.<br />

aldehidi karbonmJava<br />

vinaidan aldehidi Tavis mxriv spirtis daJangviT miiReba, amitom mJavas<br />

miReba SesaZlebelia uSualod spirtis daJangviT. Sualeduri produqtis,<br />

aldehidis gamoyofis gareSe. am procesis gamosaxva SesaZlebelia Semdegi Semajamebeli<br />

tolobiT:<br />

R – CH 2OH + 2[O] → RCOOH + H 2O.<br />

spirti karbonmJava<br />

najeri erTfuZiani karbonmJavebidan<br />

gansakuTrebuli praqtikuli mniSvneloba<br />

aqvs WianWvelmJavas, ZmarmJavas, agreTve<br />

palmitinis, stearinisa da oleinis mJavebs.<br />

amitom, ufro dawvrilebiT maT Sesaxeb visaubrebT.<br />

WianWvelmJava HCOOH mZafri sunis mqone<br />

siTxea, duRs 100,8 0 C-ze. wyalSi kargad<br />

ixsneba, kanze moxvedrisas iwvevs damwvrobas.<br />

mas aqvs madezinficirebeli Tvisebebi,<br />

ris gamoc gamoiyeneba farmacevtul da<br />

tyavis warmoebaSi, agreTve medicinaSi. is<br />

gamoiyeneba agreTve qsovilisa da qaRaldis<br />

Rebvis procesSi.<br />

sur.34. WianWvelmJava Sedis Wian-<br />

Wvelis organizmSi, WinWarSi da<br />

naZvis wiwvebSi. WinWari imitom<br />

susxavs, rom WianWvelmJava aRizianebs<br />

kans. WianWvel mJava sawamlavia.<br />

ZmarmJava CH3COOH ufero, mZafri sunis mqone siTxea, wyalSi ixsneba nebismieri<br />

raodenobiT. ZmarmJavas 3-5%-iani xsnari farTod gamoiyeneba kvebis mrewvelobaSi<br />

da maRaziaSi iyideba komerciuli saxelwodebiT `Zmari~. ZmarmJavaSi<br />

kargad ixsneba mravali organuli nivTiereba da amitom gamoiyeneba saRebavebisa<br />

da laqebis mosacileblad.<br />

ZmarmJava xmardeba agreTve teqnikurad mniSvnelovani nivTierebebis, magaliTad,<br />

herbicidebis miRebas.<br />

grZeljaWviani najeri erTfuZiani karbonmJavebia – palmitinisa da stearinis<br />

mJavebi.<br />

moklejaWviani najeri, erTfuZiani karbonmJavebisagan<br />

gansxvavebiT myari, wyalSi uxsnadi mJavebia. Tumca, C15H31COOH maTi natriumisa da kaliumis marilebi – stearatebi palmitinis MmJava<br />

da palmitatebi wyalSi kargad ixsneba da gasarecxad<br />

C17H35COOH gamoiyeneba, maTi komerciuli saxelwodebaa `saponi~.<br />

stearinis mJava<br />

105


106<br />

grZeljaWviani ujeri karbonmJavebidan gansakuTrebiT<br />

aRsaniSnavia oleinmJava C 17H 33COOH. is<br />

zeTiseburi, usuno nivTierebaa.<br />

saponi<br />

saponi sxva araferia, Tu ara umaRlesi karbonmJavas<br />

marili. umaRlesi karbonmJavebidan sapnis<br />

misaRebad ZiriTadad gamoiyeneba: palmitinis<br />

sur. 35. sapnebi<br />

mJava C15H31COOH, sterinis mJava C17H35COOH, oleinis mJava C17H33COOH. am mJavebis mier warmoqmnili natriumis marilebi myari sapnebia, kaliumis<br />

marilebi ki _ Txevadi. am marilebis hidrolizisas warmoiqmneba ori niv-<br />

Tiereba, tute da cximovani mJava. tute Slis damaWuWyianebel nivTierebebs,<br />

cximovani mJava zedapirulad-aqtiuri nivTierebaa, romelic xels uwyobs<br />

damaWuWyianebeli nivTierebebis mocilebas gaWuWyianebuli zedapiridan.<br />

1. SeadgineT erbomJavas homologebisa da izomerebis or-ori formula,<br />

daasaxeleT isini.<br />

2. saxelwodebis mixedviT SeadgineT nivTierebis struqturuli formula:<br />

a) meTilacetati; b) mJaunmJava;<br />

g) WianWvelmJava; d) diqlorZmarmJava;<br />

e) magniumis acetati; v) eTilacetati;<br />

z) eTilformiati; T) akrilmJava.<br />

3. daasruleT reaqciaTa tolobebi:<br />

a) C17H35COOH+ NaOH →<br />

b) C17H35COOH +Na2CO3 →<br />

g) C17H33COOH +H2 →<br />

4. sqemis Sesabamisad SeadgineT reaqciaTa tolobebi:<br />

eTani → eTileni → bromeTani → eTanoli → Zmaraldehidi → ZmarmJava.<br />

5. Sedgenilobisa da agebulebis safuZvelze ivaraudeT akrilmJavas<br />

H2C=CH_COOH qimiuri Tvisebebi.<br />

6. SeadgineT araorganuli nivTierebidan, magaliTad CO2-dan an CaC2-dan ZmarmJavas miRebis sqema. Semdeg ki dawereT sqemis Sesabamisi reaqciaTa tolobebi.<br />

7. SeadgineT reaqciis sami toloba, romelTagan erTi – daasabuTebs Wian-<br />

WvelmJavas msgavsebas ZmarmJavasTan, meore – daasabuTebs gansxvavebas WianWvelm-<br />

Javasa da ZmarmJavas Soris, mesame – daasabuTebs WianWvelmJavas da ZmarmJavas<br />

msgavsebas araorganul mJavebTan.<br />

8. gamoiangariSeT airis moculoba (n.p.) romelic SesaZloa gamoiyos 4,6 g<br />

metaluri natriumis urTierTqmedebiT 0,1 mol meTanolTan.


18<br />

Cais gamxmari foTlebis nayeni albaT araerTxel mogimzadebiaT.<br />

Tumca, SesaZloa arc gifiqriaT, rom misi surnelis da nayenis zedapirze<br />

cximovani wveTebis warmoqmnis erT-erTi mizezi esteria.<br />

esteris zogadi formulaa:<br />

nomenklatura<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

R – C O<br />

O – R<br />

esteris saxelwodeba Sedgeba Sesabamisi spirtisa da mJavas saxelwodebisagan.<br />

magaliTad,<br />

O<br />

H – C<br />

O – CH3 meTilmeTanati, an<br />

meTilformiati<br />

O<br />

CH3 – C<br />

O – C2H5 eTileTanati, an<br />

eTilacetati<br />

ratom afrqvevs saocar surnels gazafxulze ayvavebuli xexilis baRi, an<br />

ratom igrZnoba larnakSi moTavsebuli sul ramdenime mindvris yvavilis suni<br />

ase mZafrad?<br />

ase imitom xdeba, rom moklejaWviani erTfuZiani mJavasa da moklejaWviani<br />

spirtis esterebi wyal ze msubuqi, aqroladi, sasiamovno sunis mqone siTxeebia.<br />

aseAT esterebs Seicavs yvavilebi, xili da nayofi, ris gamoc maT sasiamovno,<br />

specifikuri suni aqvT. grZeljaWviani erTfuZiani mJavasa da grZeljaWviani<br />

spirtis esteria magaliTad, futkris cvili. is ZiriTadad Sedgeba palmitinis<br />

mJavasa da miricilis spirtisagan C 15H 31COOC 30H 61. veSapis qoni, anu spermaceti<br />

ki – imave palmitinmJavasa da cetilis spirtis esteria C 15H 31COOC 16H 33.<br />

O<br />

||<br />

C5H11 – O – C – C3H7 esterebi, cximebi<br />

O<br />

||<br />

CH3 – O – C – C3H7 sur. 36. esterebis gavrceleba bunebaSi<br />

O<br />

||<br />

C 2H 5 – O – C – C 3H 7<br />

SeadgineT msxlis, vaSlisa da ananasis SemadgenlobaSi Semavali esterebis<br />

saxelwodeba.<br />

107


108<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

rogorc araerTxel aRvniSneT esteri urTierTqmedebs wyalTan – mimdinareobs<br />

esterifikaciis sapirispiro reaqcia, ris Sedegadac miiReba mJava da<br />

spirti:<br />

O<br />

CH3 – C<br />

+ HOH E CH3 – C .<br />

O – C2H5 O<br />

+ C2H5 – OH<br />

O – H<br />

miReba<br />

spirtsa da mJavas Soris wylis moxleCiT mimdinare qimiuri reaqciis Sedegad<br />

miiReba organuli nivTiereba – esteri:<br />

R – C O<br />

+HOR R – C<br />

OH<br />

O<br />

E<br />

+ H2O .<br />

O – R<br />

rogorc ukve iciT, es reaqcia Seqcevadia, wonasworobis gadanacvleba<br />

esteris warmoqmnis mxares SesaZlebelia wyalwamrTmevi saSualebebis gamoyenebiT.<br />

esteri gamoiyeneba, rogorc danamati kvebis mrewvelobaSi. meTilakrilati<br />

CH2=CH – COOCH3 da meTilmetakrilati farTod gamoiyeneba<br />

organuli minis warmoebaSi.<br />

esteris klass ganekuTvneba cxoveluri da mcenareuli cximi. isini mniSvnelovnad<br />

gansxvavdeba sxva esterisagan zogierTi TvisebiT, biologiuri<br />

roliTa da mniSvnelobiT, amitom maT calke ganvixilavT.<br />

cximi<br />

cximis Sedgeniloba da agebuleba SeiZleba gamoisaxos zogadi formuliT:<br />

CH 2 – O – C<br />

CH – O – C<br />

O<br />

O – R 1<br />

O<br />

O – R2 cximi grZeljaWviani<br />

karbonmJavas da<br />

glicerinis esteria.<br />

O<br />

CH2 – O – C<br />

O – R3 cximebis SedgenilobaSi ZiriTadad Sedis grZeljaWviani karbonmJavebis<br />

– oleinis, palmitinisa da stearinis mJavaTa radikalebi. maSasadame, cximis<br />

SedgenilobaSi SesaZlebelia Sediodes, rogorc ujeri (oleinmJava), ise najeri<br />

mJavas (palmitinisa da stearinis) naSTi.


Tu esteris SedgenilobaSi<br />

didi raodenobiT Sedis ujeri<br />

mJavas radikali, is Txevadia.<br />

aseTi cximi umetesad mcenareuli<br />

warmoSobisaa da mas<br />

zeTi ewodeba. magaliTad mzesumziras,<br />

soios, zeiTunis da<br />

sxva. iSviaTad, magram, mainc<br />

arsebobs myari mcenareuli<br />

cximi, magaliTad – qoqosisa da<br />

kakaos zeTi.<br />

esterebis msgavsad yvela cximi hidrolizdeba:<br />

R<br />

OH<br />

OH<br />

1<br />

HC – C O<br />

R2 H2C – C<br />

O<br />

R3 + 3HOH H C – OH<br />

R<br />

H2C – OH<br />

2 – C O<br />

R3 – C O<br />

H2C – C<br />

+<br />

glicerini<br />

OH<br />

O<br />

H2C – OH<br />

R1 – C O<br />

karbonmJava<br />

cximebi, romlebic warmoqmnilia um-<br />

Tavresad najeri mJavebisagan, myaria.<br />

ujeri mJavebis Semcvelobis zrdasTan<br />

erTad cximis lRobis temperatura<br />

mcirdeba. cxoveluri<br />

cximis umravle soba<br />

ZiriTadad najer mJavebs<br />

Seicavs. Cveulebriv pirobebSi<br />

isini myaria da<br />

advil lRobadi. magali-<br />

Tad, cxvris an Roris<br />

qoni. Tumca,<br />

gamonaklisi aqac<br />

arsebobs – Tevzis<br />

qoni Cveulebriv<br />

pirobebSi Txevadia.<br />

cxadia, es reaqciac Seqcevadia. wonasworobam rom reaqciis produqtebis<br />

mxares gadainacvlos, mas atareben tute areSi, risTvisac umateben tute<br />

metalis karbonats, magaliTad, sodas (Na 2CO 3) an tutes. aseT pirobebSi<br />

hidrolizi Seuqcevadad mimdinareobs da reaqciis Sedegad miiReba ara karbonmJava,<br />

aramed misi marili.<br />

cximis molekulis Sedgeniloba ganapirobebs mis fizikur da qimiur Tvisebebs.<br />

amitom, ujeri mJavas naSTis Semcvel esters ujeri naerTis Tvisebebi<br />

aqvs – auferulebs bromian wyals, Sedis mierTebis reaqciaSi. Tumca, Cven<br />

yuradRebas gavamaxvilebT didi praqtikuli mniSvnelobis mqone hidrirebis<br />

reaqciaze, radgan am reaqciiT Txevadi cximisagan miiReba myari esteri.<br />

manamde ki mokled mimovixiloT cximi, rogorc sakvebi produqti.<br />

cximi yvelaze ufro kaloriuli sakvebi produqtia. organizmSi moxvedrisas,<br />

fermentebis gavleniT, cximi hidrolizdeba glicerinad da karbonmJavad.<br />

am nivTierebebisagan SemdegSi warmoiqmneba sxva iseTi cximi, romelic<br />

cocxali organizmisaTvis ufro advili SesaTvisebelia.<br />

gemoze rom araferi vTqvaT, organizmisaTvis ufro margebeli ujeri<br />

cximebia, magram molekulaSi ramdenime ujeri bmis arsebobis gamo isini reaqciisunarianebi<br />

arian, iJangebian haeris JangbadiT, ris gamoc maTi didxans<br />

Senaxva SeuZlebelia.<br />

109


110<br />

am naklis aRmofxvra SesaZlebelia cximebis hidrirebiT. am gziT miiReba<br />

garemo pirobebisadmi ufro mdgradi myari cximi, romelsac iyenebenDA<br />

margarinis<br />

warmoebaSi:<br />

CH 2 – O – C<br />

CH – O – C<br />

O<br />

C 17H 33<br />

O<br />

CH2 – O – C O<br />

zeTi<br />

C 17H 33<br />

C 17H 33<br />

+ 3H 2<br />

Cu, Ni<br />

t<br />

CH 2 – O – C<br />

O<br />

C 17H 35<br />

O<br />

CH – O – C<br />

C17H35 CH2 – O – C O<br />

margarini<br />

C17H35 margarinis misaRebad cximis hidrireba mimdinareobs 150-160 0 C-ze, spilenZnikelis<br />

katalizatoris TanxlebiT, 3-4 saaTis ganmavlobaSi.<br />

1. SeadgineT iseTi esteris formula, romelSic naxSirbadatomTa minimaluri<br />

ricxvia.<br />

– daadgineT masSi TiToeuli elementis masuri wili.<br />

– gansazRvreT, ra nivTierebisaganaa SesaZlebeli aseTi esteris miReba.<br />

– SeadgineT Sesabamisi reaqciis toloba.<br />

<br />

2. daasruleT reaqciaTa tolobebi:<br />

H3C – C O<br />

a)<br />

OH<br />

+ HOC2H5 →<br />

H3C – C O<br />

b)<br />

OH<br />

+ HOCH2 – CH – CH3 →<br />

3. ratom wvavs Tvalebs saponi?<br />

CH 3<br />

hidrirebuli<br />

cximi margarini<br />

4. rogor ganasxvavebT or, vardisfrad SemRvreul xsnars, Tu iciT, rom erTerTSi<br />

fenolia, meoreSi ki – saponi?


5. rodesac Tqveni mSoblebi skolaSi swavlobdnen...<br />

80-90-ian wlebSi saqarTveloSi moqmed qimiis saxelmZRvaneloSi amoikiTxavT:<br />

`cximebi rTuli eTerebis klass ekuTvnian. amitom maTi yvelaze damaxasiaTebeli<br />

reaqcia hidrolizia.<br />

cximebis hidrolizis reaqcia, iseve rogorc sxva rTuli eTerebisa,<br />

Seqcevadia, gamovsaxoT es gamartivebuli gantolebiT:<br />

O<br />

||<br />

CH 2 ― O ― C ―R HO ― H CH 2 ― OH<br />

O O<br />

||<br />

CH ― O ― C ― R + HO ― H D CH ― OH + 3R ― C<br />

O<br />

||<br />

CH 2 ― O ― C ―R HO ― H CH 2 ― OH<br />

ra pirobebi iqneba saWiro imisTvis, rom wonasworeobam glicerinisa<br />

da karnbonmJavas warmoqmnis mxares gadainacvlos?”<br />

– upasuxeT cximebis hidrirebis reaqciis Sesaxeb dasmul SekiTxvas. axseniT<br />

Tqveni pasuxi.<br />

– kidev ra SegiZliaT TqveT cximebis qimiuri Tvisebebis Sesaxeb?<br />

OH<br />

111


112<br />

SeamowmeT Tqveni codna<br />

1 kalciumis propionats bunebrivad Seicavs zogierTi saxeobis yveli,<br />

zogierTs ki umateben specialurad, kvebiTi Rirebulebis gasaumjobeseblad:<br />

atomia:<br />

a) saxelwodebis mixedviT SeadgineT am naerTis formula;<br />

b) aRwereT, ra gziTaa SesaZlebeli misi miReba laboratoriaSi.<br />

SeadgineT reaqciis toloba;<br />

g) ivaraudeT da reaqciis tolobiT asaxeT misi Tvisebebi.<br />

2 Txis rZe erTfuZian karbonmJavas Seicavs, romelSic eqvsi naxSir bad-<br />

– SeadgineT am naerTis struqturuli formula;<br />

– ra hqvia am naerTs saerTaSoriso nomenklaturis mixedviT?<br />

– romeli ukeT gaixsneba wyalSi – Txis rZe, Tu Zroxis rZe, romelic Seicavs<br />

rZemJavas?<br />

CH 3CHCOOH<br />

|<br />

OH<br />

– ra msgavsi da gansxvavebuli Tvisebebi aqvs am nivTierebebs?<br />

– CamoayalibeT kriteriumebi, romlebic Sefasebisas gamoiyeneT.


4<br />

suraTze Tqven xedavT qolesterinis struqturul formulas. naerTTa<br />

romel klass miakuTvnebdiT mas? ivaraudeT, unda ixsnebodes Tu ara wyalSi<br />

es naerTi? daasabuTeT Tqveni varaudi. Cven ki dasaxmareblad gTavazobT<br />

spirtebis wyalSi xsnadobis cxrils.<br />

HO<br />

HO<br />

4 sqemaze aRwerilia fenolidan samkurnalo preparatebis, aspirinisa da<br />

dispirinis miReba:<br />

H H<br />

CH 3<br />

CH 3<br />

CH 3<br />

CH 3<br />

spirti wyalSi xsnadoba<br />

250C-ze g/100 g<br />

wyalSi<br />

meTanoli srulad ixsneba<br />

eTanoli srulad ixsneba<br />

1 – propanoli srulad ixsneba<br />

1 – butanoli 9<br />

cikloheqsani 5,6<br />

1-heqsanoli 0,6<br />

a) romeli xerxia ufro ekonomiuri?<br />

b) dispirini ukeT gaixsneba wyalSi Tu aspirini? (varaudis eqsperimentiT<br />

Semowmeba Zneli ar aris. orive preparati afTiaqSi iyideba).<br />

g) erT-erTi maTgani ufro efeqturi tkivilgamayuCebeli saSualebaa,<br />

SesaZlebelia, Tu ara es faqti maT wyalSi xsnadobas ukavSirdebodes? axseniT<br />

amis mizezi.<br />

113


114<br />

jer kidev XIX saukuneSi mecnierebma aRmoaCines, rom arsebobs daavadeba,<br />

romelic azianebs nervul sistemas da romelic gamowveulia sakvebSi romeliRac<br />

gansakuTrebuli nivTierebis ukmarisobiT. 1912 wels polonelma mecnierma<br />

kazimeJ funkma brinjisagan gamoyo es gansakuTrebuli nivTiereba da<br />

mas vitamini uwoda. vitamini warmodgeba laTinuri sityvisagan `vita~ da qar-<br />

Tulad niSnavs `sicocxles~.<br />

dRes es sityva yvelam icis. Tumca ra funqcia akisria vitaminebs organizmSi,<br />

saidan miewodeba vitaminebi organizms, ra saxis vitaminebia dReisaTvis<br />

cnobili _ amis Sesaxeb adamianebma naklebad ician.<br />

proeqti<br />

Temis<br />

aqtualoba<br />

vitaminis roli adamianis organizmisaTvis<br />

gansakuTrebiT mniSvnelovani C da B 1 vitaminebi<br />

sakvebi da vitaminebi<br />

kvlevis sagani:<br />

hipoTeza<br />

kvlevis meTodebi:<br />

`vitaminebi~<br />

zogierTi vitaminis funqcia adamianis organizmSi<br />

adamianis dRiuri norma vitaminebTan mimarTebaSi<br />

wyalSi xsnadi da cximSi xsnadi vitaminebi<br />

vitaminebis Semcveloba sakveb produqtebSi<br />

kvlevis<br />

qimiuri<br />

nawili<br />

zogierTi vitaminis qimiuri Sedgeniloba, qimiuri formula


eqsperimentuli<br />

nawili:<br />

A vitaminis aRmoCena mzesumziris zeTSi (Sesa dareblad<br />

cda CaatareT zeiTunis zeTzec).<br />

sinjaraSi moaTavseT 1 ml mzesumziris zeTi da davamatoT<br />

2-3 ml FeCl 3-is 1%-iani xsnari.<br />

A vitaminis arsebobis SemTxvevaSi warmoiqmneba _ kaSkaSa mwvane Seferiloba.<br />

C vitaminis aRmoCena sam sxvadasxva jiSis vaSlSi. SearCieT sami sxva dasxva<br />

jiSis vaSli. TiToeul SemTxvevaSi eqsperimenti CaatareT Semdegnairad.<br />

sinjaraSi CaasxiT 2 ml vaSlis wveni da daamateT 10 ml wyali. Semdeg daamateT<br />

saxameblis bubko (1 g saxamebeli 100 g mduRare wyalze), wveT-wveTad<br />

daamateT iodis 5%-iani xsnari mdgradi lurji Seferilobis warmoqmnamde,<br />

romelic ar qreba 10-15 wT-is ganmavlobaSi.<br />

es teqnika dafuZnebulia im garemoebaze, rom askorbinis mJavas molekulebi<br />

advilad iJangeba iodiT. rogorc ki iodi mTlianad daJangavs askorbinis<br />

mJavas, momdevno wveTi urTierTqmedebs saxamebelTan da xsnari lurjad<br />

Seifereba. wveTebis raodenobis mixedviT SesaZlebelia miaxloebiT davadginoT<br />

sxvadasxva jiSis vaSlSi C vitaminis raodenoba.<br />

C vitaminis SedarebiT raodenobaze (Zalian miaxloebiT) SeiZleba vimsjeloT<br />

iodis xsnaris wveTebis raodenobis mixedviT, romelic askorbinis<br />

mJavas molekulebis daJangvaze ixarjeba.<br />

eqsperimentis Sedegebi:<br />

A da C vitaminis aRmoCena sakveb produqtebSi.<br />

SerCeulia iseTi<br />

produqtebi, rom<br />

fe ris cvlileba mkafiod<br />

gamoCndes.<br />

115


116<br />

am TavSi ganvixilavT<br />

naxSirwylebs _ monosaqaridebs,<br />

disaqaridebs da polisaqaridebs.<br />

aminebsa da aminomJavebs.<br />

cilebs.<br />

bunebriv da sinTezur polimerebs.<br />

V T a v i<br />

naxSirwylebi, azotSemcveli<br />

organuli naerTebi<br />

polimerebi<br />

am Tavis Seswavlis Semdeg<br />

SeZlebT qimiuri formulis mixedviT erTmaneTisagan<br />

ganasxvavoT mono-, di- da polisaqaridebi.<br />

imsjeloT mono-, di- da polisaqaridebis fizikur da qimiur<br />

Tvisebebze, daakavSiroT es Tvisebebi maT SedgenilobaSi<br />

arsebul funqciur jgufebTan.<br />

SeZlebT qimiuri formulis mixedviT naerTTa Sesabamis<br />

klass miakuTvnoT azotSemcveli organuli naerTi.<br />

SeZlebT qimiuri reaqciebiT asaxoT aminebisa da<br />

aminomJavebis Tvisebebi da miRebis xerxebi.<br />

SeZlebT imsjeloT cilis agebulebaze, Tvisebebsa da<br />

mniSvnelobaze.<br />

SeZlebT ganasxvavoT bunebrivi da sinTezuri polimerebi.


19<br />

naxSirwylebs Soris namdvilad aris tkbili niv-<br />

Tierebebi, magram Turme, rac tkbilia yvelaferi<br />

naxSirwyali ar aris. magaliTad, eqvsatomiani spirti-sorbiti.<br />

yvela naxSirwyalic ar aris tkbili _<br />

magaliTad saxamebeli.<br />

udavo arc naxSirwylis zogadi formulaa<br />

C n(H 2O) m. es formula qimiaSi damkvidrda bunebaSi far-<br />

Tod gavrcelebuli naxSirwylebis analizis Sedegad.<br />

aseTia magaliTad, glukoza da fruqtoza. mogvianebiT<br />

gairkva, rom zogierTi naxSirwylis Sedgeniloba ar<br />

pasuxobs am formulas, magaliTad, dezoqsiroboza<br />

C 6H 10O 4. amis miuxedavad istoriuli saxelwodeba `naxSirwyali~ dRemde SemorCa<br />

qimias.<br />

naxSirwylebs hidrolizis unari aqvs. am unaris mixedviT naxSirwylebi<br />

iyofa sam ZiriTad jgufad: mono­, di­ da polisaqaridebad.<br />

axla ufro dawvrilebiT gavecnoT TiToeuli jgufis mniSvnelovan warmomadgenlebs.<br />

monosaqaridi ar<br />

iSleba wyalSi, e. i.<br />

ar hidrolizdeba.<br />

monosaqaridia magaliTad,<br />

glukoza<br />

da fruqtoza.<br />

monosaqaridi – glukoza, fruqtoza<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

glukoza da fruqtoza ufero, myari kristaluri<br />

nivTierebebia. orive kargad ixsneba wyalSi.<br />

glukoza mniSvnelovani sakvebi produqtia. organizmSi<br />

moxvedrisas is nawlavebidan sisxlSi Seiwoveba<br />

da misi saSualebiT miewodeba organizms da qsovilebs,<br />

sadac mimdinareobs glikogenis, cximebisa da aminom-<br />

Javebis sinTezi.<br />

glukoza Sedis<br />

yur Znis wvenSi, amitom<br />

daarqves mas<br />

yurZnis Saqari.<br />

naxSirwylebi<br />

disaqaridi hidrolizdebamonosaqaridis<br />

ori molekulis<br />

warmoqmniT. disaqaridia<br />

magaliTad, saqaroza<br />

da maltoza.<br />

fruqtoza Sedis<br />

xilSi, amitom<br />

daarqves mas xilis<br />

Saqari.<br />

naxSirwyali – iseTi<br />

or ganuli nivTierebaa,<br />

romlis molekula-<br />

Sic Sedis naxSirbadis,<br />

wyal badisa da Jangbadis<br />

atomebi. amave dros<br />

wyalbadisa da Jangbadis<br />

atomTa Tanafardoba<br />

iseTivea, rogorc<br />

wylis molekulaSi 2:1.<br />

polisaqaridi iseTi<br />

naxSirwyalia, romelic<br />

hidrolizdeba monosaqaridis<br />

mravali<br />

molekulis warmoqmniT<br />

– ZiriTadad, es glukozis<br />

molekulebia.<br />

glukozis Sem cveloba<br />

adamianisa da<br />

cxovelis sisxlSi<br />

0,1%-is far glebSia.<br />

Tu 100 ml sis xlSi<br />

glu kozis Semcvelobam<br />

180 mg-s gadaaWarba,<br />

niv TierebaTa cvla<br />

irRveva da viTardeba<br />

daavadeba – Saqriani<br />

diabeti.<br />

glukoza cocxali<br />

organizmis ujredis<br />

energiis wyaroa,<br />

amitom is farTod<br />

gamoiyeneba medicina-<br />

Si sxvadasxva daavadebebis,<br />

gansakuTrebiT<br />

ki saerTo sisustis<br />

samkurnalod.<br />

117


118<br />

qsovilSi moxvedrisas glukoza nela iJangeba da gardaiqmneba wylad da<br />

naxSirorJangad. am procesSi gamoiyofa energia:<br />

C 6H 12O 6 + 6O 2 → 6CO 2 + 6H 2O + @920 kj.<br />

es energia mniSvnelovnad uzrunvelyofs cocxali organizmebis energetikul<br />

moTxovnebs. am energiis xarjze organizmi asrulebs sxvadasxva funqcias<br />

_ nivTierebaTa sinTezi, kunTebis muSaoba da sxva.<br />

glukozis molekulis agebuleba<br />

glukoza erTdroulad mravalatomiani spirtic aris da aldehidic. amitom<br />

amboben, rom – is aldehidspirtia.<br />

glukozis molekuluri formulaa C 6H 12O 6.<br />

SeecadeT glukozis struqturuli formulis Sedgenas. gaiTvaliswineT,<br />

rom naxSirbadis eqvsi atomidan erTi Sedis aldehidis jgufSi, darCenil<br />

xuT atomTan ki TiTo spirtuli jgufia SeerTebuli.<br />

Sekvecili struqturuli formula ki iqneba:<br />

O<br />

CH2OH – (CHOH) 4 – C<br />

H<br />

glukozis izomeri fruqtoza<br />

ke ton spirtia:<br />

cdis Sedegad dadgenilia, rom kris ta luri<br />

glukoza Sedgeba cik luri agebulebis molekulebisagan.<br />

cikli ikvreba C‑5-is hidroqsilis<br />

wyal badis gadasvliT aldehidis jgufis<br />

JangbadatomTan.<br />

CH 2OH – (CHOH) 3 – C – CH 2OH<br />

||<br />

O<br />

glukozis struqturul formulaSi spirtuli hidroqsilebi ganlagebulia<br />

ZiriTadi jaWvis marjvniv, an marcxniv.<br />

Tu glukozis molekulaSi, OH jgufi me-5 naxSirbadatomis marjvnivaa, maSin<br />

glukoza D-rigs miekuTvneba. Tu marcxnivaa – L-rigs. bunebaSi gavrcelebuli<br />

naxSirwylebi, rogorc wesi, D-rigis izomerebia. L-rigis izomerebi ki bunebaSi<br />

ar arsebobs. C-2, C-3 da C-4 naxSirbadatomTan OH-is ganla-<br />

fruqtoza proeqciuli<br />

for muliT ase gamo isaxeba:<br />

CH 2OH<br />

|<br />

C = O<br />

|<br />

HO – C – H<br />

|<br />

H – C – OH<br />

|<br />

H – C – OH<br />

|<br />

CH 2OH<br />

D-fruqtoza.<br />

gebis mixedviT arsebobs D-rigis<br />

monosaqaridebis sxvadasxva izomeri.<br />

D-glukozis struqturul<br />

formulaSi C‑3 Tan hidroqsili<br />

ganlagebulia marcxniv, C‑2 da<br />

C‑4-Tan ki – marjvniv.<br />

iseT struqturul formulas,<br />

sadac C‑2, C‑3, C‑4 da C‑5 naxSirbadatomebTan<br />

hidroqsilis<br />

orientacia cnobilia, proeqciuli<br />

formula ewodeba.<br />

CHO<br />

2|<br />

H – C – OH<br />

3|<br />

HO – C – H<br />

4|<br />

H – C – OH<br />

5|<br />

H – C – OH<br />

6|<br />

CH 2OH<br />

D-glukoza.


am faqtis asaxsnelad gavixsenoT is, rom naxSirbadatomebs SeuZlia Tavisufali<br />

brunva δ-bmis irgvliv. brunvis procesSi aldehidis jgufi maqsimalurad<br />

uaxlovdeba mexuTe naxSirbadatomis spirtul jgufs.<br />

aseT geometriul formaSi mexuTe naxSirbadis (C‑5) hidroqsilis wyalbadi<br />

gadadis karbonilis JangbadTan, xolo hidroqsilis Jangbadatomi ukav Sirdeba<br />

naxSirbadis pirvel atoms da warmoq mnis cikls, romelsac eqvskuTxedis forma<br />

aqvs.<br />

6CH2OH<br />

6CH<br />

2OH<br />

5 C OH<br />

5C<br />

O<br />

H<br />

C 4<br />

H<br />

1<br />

C<br />

O<br />

H<br />

C 4<br />

H<br />

OH<br />

1<br />

C<br />

HO OH<br />

3<br />

C<br />

H<br />

2<br />

C<br />

H HO<br />

OH<br />

3<br />

C<br />

H<br />

2<br />

C<br />

H<br />

H OH<br />

H OH<br />

glukozis ciklis SedgenilobaSi<br />

Sedis erTi Jangbadisa da xuTi<br />

naxSirbadis atomi, romlebic<br />

cikluri formula gviCvenebs ara mxolod<br />

atomTa SeerTebis Tanmimdevrobas,<br />

aramed maT urTierTganlagebasac sivrcesavalento<br />

xazebis gadakveTaSia. Si.Seam CnevdiT, rom glukozis molekulis<br />

ciklSi Semavali TiToeuli nax- pirveli da mexuTe naxSirbadatomis urT-<br />

Sirbadatomi or valentobas xarierTqmedebis Sedegad, pirvel naxSirbadjavs<br />

mezobel naxSirbadatomebTan atomTan warmoiqmna axali hid roqsilis<br />

dasakavSireblad. danarCeni ori jgufi. am hidroqsils SeuZlia daikavos<br />

valentoba perpendikularuli<br />

xazebiT aris gamosaxuli da nax-<br />

Sirbadatomebs OH-Tan da OH-Tan<br />

aerTebs.<br />

orgvari mdebareoba – erTi, rodesac<br />

pirveli da meore naxSirbadatomis hidroqsili<br />

ciklis sibrtyis erT mxaresaa da<br />

meore – rodesac pirveli da meore naxSir-<br />

CHO<br />

H – C – OH<br />

HO – C – H<br />

H – C – OH<br />

CH2OH H O OH<br />

H<br />

OH H<br />

HO H<br />

badatomis hidroqsili ciklis sibrtyis<br />

sxvadasxva mxaresaa.<br />

Sesabamisad, glukozas cikluri α da<br />

β forma aqvs:<br />

H – C – OH<br />

H<br />

OH<br />

6<br />

CH2OH 6<br />

CH2OH CH2OH D-glukozis<br />

wrfivi forma.<br />

D-glukozis<br />

cikluri forma.<br />

5 C<br />

H<br />

H<br />

C 4<br />

OH<br />

HO 3<br />

C<br />

O<br />

H<br />

2<br />

C<br />

H<br />

1C<br />

OH<br />

5 C<br />

H<br />

H<br />

C 4<br />

OH<br />

HO 3<br />

C<br />

O<br />

H<br />

2<br />

C<br />

OH<br />

1C<br />

H<br />

H<br />

OH<br />

α‑D-glukoza<br />

glukozis α-forma.<br />

H<br />

OH<br />

β‑D-glukoza<br />

glukozis β-forma.<br />

wyalxsnarSi glukoza arsebobs samive formiT – cikluri α forma, wrfivi<br />

forma da cikluri β forma, maT So ris dinamikuri wonasworoba myar deba:<br />

cikluri wrfivi cikluri forma;<br />

α-forma aldehiduri forma β-forma.<br />

119


120<br />

glukozis qimiuri Tvisebebi<br />

rogorc ukve aRvniSneT, glukoza aldehidspirtia, amitom is Sedis aldehidisa<br />

da spirtisaTvis damaxasiaTebel qimiur reaqciebSi.<br />

glukoza Sedis reaqciaSi spilenZ(II)-is hidroqsidTan da glicerinis msgavsad<br />

kaSkaSa – lurji feris xsnars warmoqmnis.<br />

glukoza warmoqmnis esterebs.<br />

daasabuTeT am ori mosazrebis marTebuloba Teoriuli mtkicebulebis safuZvelze.<br />

erTi maTgani mainc daasabuTeT eqsperimentulad.<br />

rogorc aldehidi glukoza iJangeba da warmoqmnis Sesabamis mJavas. magaliTad,<br />

is reaqciaSi Sedis vercxlis oqsidis amiakian xsnarTan:<br />

CH2OH – (CHOH) 4 – C O<br />

H + Ag CH<br />

2O 2OH – (CHOH) 4 – C O<br />

+ 2Ag↓<br />

OH<br />

SesaZlebelia agreTve, glukozis molekulaSi aldehidis<br />

jgufis aRdgena Sesabamis spirtamde.<br />

SeadgineT glukozis aRdgenis reaqciis<br />

toloba, Tu aRmdgenad gamoiyeneba wyalbadi,<br />

reaqciis Sedegad ki miiReba eqvsatomiani<br />

spirti. reaqciis katalizatoria Ni.<br />

glukozis aRdgeniT miRebul spirts (sorbits), Saqris<br />

Semcvlelad uniSnaven Saqriani diabetiT daavadebul avadmyofebs.<br />

glukoza Sedis e. w. duRilis reaqciaSi. es reaqcia mimdinareobs<br />

gansakuTrebuli biologiuri katalizatorebis<br />

– fermentebis monawileobiT. duRilis reaqciebs Soris mniSvnelovania<br />

spirtuli da rZemJavuri duRili.<br />

spirtuli duRilis reaqcias odiTgan iyenebda adamiani alkoholuri sasmelebis<br />

misaRebad:<br />

C 6H 12O 6<br />

spirtuli<br />

duRilis<br />

baqteriebi<br />

2C 2H 5OH + 2CO 2@↑.<br />

mrewvelobaSi glukozis spirtuli<br />

duRiliT miiReba eTilis spirti.<br />

glukozas iyeneben sakonditro warmoebaSi<br />

marmeladis, karamelisa da<br />

sxva tkbileulis dasamzadeblad.<br />

rZemJavuri duRili mimdinareobs<br />

rZemJavuri duRilis baqteriebis<br />

monawileobiT:<br />

C6H12O6 2CH3 – CH – COOH<br />

rZemJavuri<br />

duRilis<br />

baqteriebi<br />

e s r e a q c i a<br />

iwvevs rZis am-<br />

Javebas.<br />

duRilis baqte<br />

riebi iwvevs<br />

b o s t n e u l i s<br />

dam Javeba sac.<br />

`vercxlis sarke~,<br />

romelic glukozis<br />

vercxlis oqsidis<br />

amiakian xsnarTan<br />

urTierTqmedebiT<br />

warmoiqmneba.<br />

OH rZemJava


1. SeiZleba Tu ara glukozis wrfivi forma CaiTvalos cikluri formis<br />

izomerad? pasuxi daasabuTeT.<br />

<br />

2. SeadareT glukozisa da glicerinis Tvisebebi,<br />

Sedarebis Sedegi gamosaxeT diagramiT.<br />

gansx.<br />

msgavsi gansx.<br />

glukoza glicerini<br />

3. sorbiti eqvsatomiani spirtia, misi miReba SesaZlebelia glukozisagan.<br />

SeadgineT am reaqciis toloba. miuTiTeT,M rogor SeiZleba sorbitSi spirtis<br />

funqciu ri jgufebis aRmoCena?<br />

4. 59 g glukozis sruli daJangvisas gamoiyo 146,3 kj siTbo. gamoTvaleT am<br />

reaqciis siTburi efeqti.<br />

121


122<br />

glukozasTan vercxlis oqsidis amiakiani<br />

xsnaris urTierTqmedeba<br />

praqtikumi<br />

1 sinjaraSi CaasxiT 1-2 ml glukozis wyalxsnari, daamateT 1-2 ml<br />

vercxlis oqsidis amiakiani xsnari. sinjara gaacxeleT mduRare wylis<br />

abazanaze.<br />

ras amCnevT? glukozis Ria Tu ciklur formas axasiaTebs vercxlis sarkis<br />

reaqcia?<br />

SeadgineT reaqciis toloba.<br />

2 spilenZ (II)-is hidroqsidis urTierTqmedeba glukozasTan<br />

a) sinjaraSi CaasxiT 0,5 ml glukozis wyalxsnari da 2 ml natriumis<br />

hidroqsidis wyalxsnari. miRebul narevs daamateT 1 ml Sabiamnis wyalxsnari.<br />

ras amCnevT?<br />

b) miRebul wyalxsnars frTxilad daamateT 1 ml wyali. sinjara ise<br />

daamagreT Stativze, rom spirtquris aliT mxolod xsnaris zeda nawili<br />

Tbebodes. rogorc ki feris cvlileba daiwyeba, SewyviteT gaTboba.<br />

g) warmoqmnili spilenZ (II)-is hidroqsidis naleqi ratom gardaiqmneba<br />

lurji feris gamWvirvale xsnarad? romeli funqciuri jgufi iwvevs am<br />

cvlilebas?<br />

d) ratom icvleba gacxelebisas sareaqcio narevis feri lurjidan<br />

wiTlamde? ra aris wiTeli naleqi?<br />

romeli funqciuri jgufi iwvevs am reaqcias?<br />

SeadgineT reaqciis toloba.


20<br />

disaqaridebi<br />

disaqaridebi farTodaa gavrcelebuli bunebaSi. saqaroza, anu Cveulebrivi<br />

Saqari, rZis Saqari laqtoza da alaos Saqari maltoza disaqaridebia.<br />

disaqaridebidan yvelaze mniSvnelovani saqarozaa.<br />

disaqaridis molekula ori monosaqari­<br />

saqarozas kubaSi iReben disagan Sedgeba. ori<br />

Saqris lerwmisagan, evro-<br />

monosaqaridis molekupaSi<br />

– Saqris Warxlisagan;<br />

agaris Saqars Saqris lis naSTebi ki erTmaneTs<br />

Warxlisagan iReben. uerTdeba monosaqaridis<br />

ori moleku lidan erTi<br />

molekula wylis moxle-<br />

Cis Sedegad.<br />

magaliTad, saqarozas molekula warmoiqmneba glukozisa da fruqtozis<br />

mo le kulebidan erTi molekula wylis moxleCiT:<br />

C 6H 12O 6 + C 6H 12O 6 → C 12H 22O 11 + H 2O<br />

glukoza fruqtoza saqaroza<br />

polisaqaridi – saxamebeli da celuloza<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

saxamebeli TeTri, amorfuli fxvni lia, civ wyalSi ar ixsneba, cxel wyalSi<br />

ki ijirjveba da warmoqmnis koloidur xsnars (sur. 37)<br />

celuloza myari, boW kovani nivTierebaa, wyalSi<br />

ar ixsneba. celulozaa bamba da filtris qaRaldi<br />

(sur. 38).<br />

sur.37 saxamebeli.<br />

disaqaridi fermentis<br />

moqmedebiT hidrolizdeba<br />

da iSleba isev glukozad<br />

da fruqtozad.<br />

saqarozas nawi lob rivi<br />

hidrolizi mimdinareobs<br />

murabis momzadebis procesSic.<br />

celuloza mom di nareobs<br />

la Tinuri sityvidan<br />

`celula~, rac<br />

qarTulad `uj reds~<br />

niSnavs.<br />

sur.38 bambis buCqi.<br />

123


124<br />

bunebaSi gavrceleba<br />

saxamebeli Sedis mce nareuli ujredis cito plazmaSi, sakvebi nivTierebis<br />

maragis Semcveli marcvlebis saxiT.<br />

kartofilis bolqvSi<br />

20%-mde saxamebelia<br />

celuloza mcenareuli ujredis garsis Semadgeneli aucilebeli komponentia.<br />

SeiZleba iTqvas, rom mcenarisaTvis celuloza `saaRmSeneblo~,<br />

`makonstruirebel~ funqcias asrulebs. bambis boWkoSi 95% celulozaa,<br />

selis boWkoSi celulozas Semcveloba 80% aRwevs, xis merqanSi ki – 59%-s<br />

uaxlovdeba.<br />

saxameblisa da celulozis agebuleba<br />

saxameblisa da celulozas<br />

monomeruli er Teulebi<br />

sxvada sxva nairadaa<br />

agebuli. saxa meblis monomeruli<br />

erTeuli α<br />

glukozis naSTia, celulozas<br />

mono meruli er-<br />

Teuli ki – β glukozisa.<br />

saxameblis<br />

monome ruli<br />

erTeuli<br />

celulozas<br />

monomeruli<br />

erTeuli<br />

xorblisa da simindis<br />

marcvlebSi 70%-mdea.<br />

makromolekulebi, romelsac amilozas<br />

uwodeben, xolo ganStoebuli struqtura<br />

aqvs makromolekulebs, romelsac<br />

amilopeqtini ewodeba (sur. 39). saxamebelSi<br />

daaxloebiT 10-20% amiloza da<br />

80-90% amilopeqtinia. amiloza ixsneba<br />

cxel wyalSi, amilopeqtini ki – ijirjveba,<br />

amitom warmoiqmneba bubko, romelic<br />

gamoiyeneba qsovilebis gasaxameblad.<br />

brinjSi ki saxameblis<br />

Semcveloba<br />

80%-s aRwevs.<br />

saxameblisa da celulozis Sedgeniloba<br />

ga moisa xeba zogadi formuliT (C 6H 10O 5) n. ganmeorebadi<br />

mono meruli erTeulebis raodenoba<br />

saxamebelSi ramdenime aTass aRwevs. saxameblisagan<br />

gansxvavebiT celulo za Si monomeruli<br />

erTeulebis raodenoba mniSvnelovnad metia, e.<br />

i. metia misi mo lekuluri masac, romelic xSir<br />

SemTxvevaSi ramdenime milions aRwevs.<br />

celuloza da saxamebeli gansxvavdeba ara<br />

mxo lod molekuluri masiT, aramed agebulebiTac.<br />

kerZod, saxameblis makromolekulas<br />

SesaZloa orgvari struqtura hqondes<br />

– wrfivi da ganStoebuli. wrfivia saxameblis<br />

(a)<br />

(b)<br />

sur. 39 a) amiloza; b) amilopeqtini.


celulozas makromolekulebs mxolod wrfivi<br />

struqtura aqvs (sur. 40).<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

celuloza da saxamebeli hidrolizdeba da<br />

warmoqmnis glukozas. es procesi mimdinareobs<br />

zogierTi cxovelis saWmlis<br />

momnelebel sistemaSi<br />

mravldebian mikroorganizmebi,<br />

romlebic gamoimuSaveben<br />

celulozis gadasamuSaveblad<br />

saWiro<br />

fermentebs, am fermentebis<br />

monawileobiT celulozas<br />

makromolekulaSi β glukozis<br />

naSTebs Soris arsebuli<br />

bmebi wydeba da celuloza<br />

iwyebs daSlas.<br />

aseT fermentebs adamianis<br />

organizmi ar gamoimuSavebs,<br />

amitom celuloza<br />

adamianisaTvis sakvebad ar<br />

gamodgeba.<br />

mineraluri mJavas,<br />

magaliTad gogirdmJavas<br />

Tan xlebiT:<br />

(C6H10O5) n + (n‑1)H2O → nC6H12O6 .<br />

polisaqaridi glukoza<br />

rac Seexeba saxamebels, is cocxal organizmSi<br />

hidrolizdeba safexurebad:<br />

saxamebeli → deqstrinebi →<br />

glukoza:<br />

maltoza →<br />

(C6H10O5) → (C6H10O5) → nC12H22O11 → nC6H12O6 .<br />

saxamebeli deqstrinebi maltoza glukoza<br />

Tu celulozas monomeruli erTeulis<br />

struqturas daakvirdebiT, Se am CnevT, rom masSi<br />

sami Tavisufali spirtuli jgufia, amis gamo<br />

celulozas molekuluri formula SeiZleba<br />

asec gamoisaxos:<br />

[C 6H7O2(OH) 3] n .<br />

TvisebiTi reaqcia<br />

am spirtuli jgu -<br />

fe bis xarjze celuloza<br />

warmoqmnis<br />

esters. magaliTad,<br />

c e l u l o z a s d a -<br />

muSavebisas azot mJa vasa da gogirdmJa vas nareviT,<br />

pirobe bis mixedviT miiReba mono­, di­ da trinitroceluloza:<br />

OH<br />

OH<br />

C6H7O2 + nHNO3 → C6H7O2 OH + nH [<br />

2O<br />

OH n<br />

ONO n<br />

2<br />

mononitroceluloza<br />

C 6H 7O 2<br />

OH[<br />

[[<br />

OH<br />

OH<br />

OH<br />

[[<br />

C 6H 7O 2<br />

OH<br />

OH<br />

OH<br />

[[<br />

[[<br />

+ 2nHNO3 → C6H7O2 n<br />

+ 3nHNO3 → C6H7O2 n<br />

OH<br />

ONO2 ONO2 n<br />

dinitroceluloza<br />

[[<br />

ONO2 ONO2 ONO2 trinitroceluloza<br />

n<br />

+ 2nH 2O<br />

+ 3nH 2O<br />

sur. 40. celulozas makromoleku<br />

lebis orientacia<br />

celulozasagan gansxvavebiT<br />

saxamebeli iod-<br />

Tan urTierTqmedebisas<br />

warmoqmnis lurji<br />

feris nivTierebas. es<br />

aris Tvisebi-<br />

Ti reaqcia,<br />

rogorc iodis,<br />

ise saxameblisaRmosaCenad.<br />

esteris warmoqmnis<br />

unari aqvs saxamebelsac<br />

da celulozasac.<br />

magram, saxa meblis<br />

mier warmoqmnili esteri<br />

jer-jerobiT<br />

praqtikaSi naklebad<br />

gamoiyeneba. celulozas<br />

mier warmoqmnil<br />

esters ki farTo<br />

praqtikuli gamo yeneba<br />

aqvs.<br />

125


126<br />

iseve, rogorc nitrojgufis Semcveli sxva nivTierebebi, nitrocelulozas<br />

yvela saxeoba cecxlsaSiSia. gansakuTrebiT ki trinitroceluloza, romelic<br />

feTqebadi nivTierebaa. `piroqsilinis~ saxelwodebiT is farTod gamoiyeneba<br />

ukvamlo denTis dasamzadeblad.<br />

celulozas urTierTqmedebisas ZmarmJavasTan aseve SesaZlebelia nitrocelulozas<br />

analogiuri produqtebis, diacetilcelulozasa da triacetilcelulozas<br />

miReba:<br />

[C6H7O2(OH) 3]n + 3nCH3COOH → [C6H7O2(OCOCH3) 3]n + 3nH2O. triacetilceluloza<br />

acetilceluloza gamoiyeneba laqebis da saRebavebis<br />

warmoebaSi.<br />

triacetilcelulozasagan amzadeben agreTve rentgenis<br />

firsa da kinofirs, romelic cecxlgamZlea.<br />

cxeli siTxe<br />

cxeli haeri<br />

filieri, anu<br />

Tvalaki<br />

filieri<br />

Saxta<br />

boWko<br />

acetaturi boWkos formirebis sqema<br />

aceti lceluloza gamoiyeneba xelovnuri abreSumis<br />

misaRebad. saamisod acetilcelulozas xsnian acetonSi.<br />

Semdeg am xsnars gaatareben wvrilnaxvretebian<br />

filierSi. filieridan gamosuli xsnari wvrili<br />

Wavlis saxiT niavdeba Tbili haeriT. am dros acetoni<br />

swrafad orTqldeba, xolo gamSrali acetilceluloza<br />

warmoqmnis wvril, mbzinav Zafebs. mas axveven<br />

da misgan qsovils _ acetatur abreSums qsoven.<br />

acetonSi gaxsnili acetilcelulozas<br />

xsnari.<br />

acetaturi abreSumi


1. ori uetiketo WurWlidan erT-erTSi myari sapnis fxvnilia, meoreSi ki –<br />

saxamebeli. rogor ganasxvavebT maT erTmaneTisagan?<br />

2. rogor daamtkicebT, rom mwife vaSlSi aris glukoza, mkvaxe vaSlSi ki ar<br />

aris? daasabuTeT Tqveni varaudi.<br />

3. sityvebis nacvlad CawereT im nivTierebaTa formulebi, romelTa saSualebiTac<br />

SesaZlebelia aRniSnuli gardaqmnebis ganxorcieleba.<br />

ricxvebis nacvlad ki miuTiTeT saWiro reagentebi:<br />

saxamebeli glukoza eTanoli Zmris aldehidi ZmarmJava<br />

magniumis acetati.<br />

4. ratomaa moxarSuli kartofili webovani? daasabuTeT Tqveni mosazreba.<br />

5. mxolod fizikuri Tvisebebis safuZvelze rogor ganvasxvavoT xorblis<br />

fqvili saxameblisagan?<br />

<br />

6. ra garegnuli niSnebi eqneba qvemoT aRweril reaqciebs:<br />

a) kaliumis iodidis ufero xsnars daamates saxameblis bubko;<br />

b) iodis spirtxsnars daamates saxameblis bubko;<br />

g) natriumis iodidis ufero xsnars daamates qloriani wyali, Semdeg ki saxameblis<br />

bubko.<br />

7. ra masis saqaroza SeiZleba miviRoT1,5 t Saqris Warxlidan, Tu masSi saqarozas<br />

masuri wili 20 % -ia?<br />

127


128<br />

21<br />

aminebi<br />

azotSemcveli naerTebi<br />

arsebobs uamravi organuli naerTi, romelic<br />

azots Seicavs, maT ASorisaa aminebi. aminebis SedgenilobaSi<br />

azoti Sedis aminojgufis saxiT NH 2.<br />

bunebaSi aminebi warmoiqmneba cilovani nivTierebebis<br />

xrwnis Sedegad _ am dros warmoqmnili arasasiamovno<br />

suni aminebis sunia. magaliTad, gafuWebuli<br />

Tevzis suni trimeTilaminis warmoqmniTaa ganpirobebuli.<br />

arsebobs aminebis sami tipi:<br />

pirveladi amini – rodesac amiakis molekulaSi<br />

wyalbadis erTi atomia Canacvlebuli radikaliT:<br />

CH 3 – NH 2<br />

meTilamini<br />

pirvelad amins ganixilaven agreTve, rogorc<br />

naxSirwyalbadis nawarms, sadac wyalbadis atomi<br />

Canacvlebulia NH 2 jgufiT (aminojgufiT).<br />

NH 2 jgufi aminebis funqciuri jgufia.<br />

amini SesaZlebelia<br />

ganvixiloT rogorc<br />

ami akis nawarmi, ro mlis<br />

molekulaSic erTi, ori<br />

an samive wyalbadato mi<br />

Cana cvlebulia naxSirwyalbadis<br />

radi kaliT:<br />

meoreuli amini – rodesac<br />

amiakis molekulaSi<br />

ori wyalbadis<br />

atomia Canacvlebuli<br />

naxSirwyalbaduri radikaliT:<br />

CH 3CH 2<br />

CH 3CH 2<br />

dieTilamini<br />

axla, amiakis molekulaSi samive wyalbadis atomi CaanacvleT eTilis radikaliT<br />

da Tqven mesameul amins miiRebT. misi saxelwodebaa trieTilamini.<br />

naerTs, romlis molekulaSic aminojgufi uSualodaa<br />

dakavSirebuli aromatul birTvTan, aromatuli amini<br />

ewodeba. umartivesi aromatuli aminia aminobenzoli, anu<br />

anilini.<br />

izomeria da nomenklatura<br />

aminebisaTvis damaxasiaTebelia:<br />

1) naxSirbadovani ConCxis izomeria<br />

CH 3 – CH 2 – CH 2 – CH 2 – NH 2<br />

butilamini<br />

CH 3 – CH –CH 2 – NH 2<br />

CH 3<br />

izobutilamini<br />

NH 2<br />

NH<br />

anilini<br />

2) funqciuri jgufis mdebareobis<br />

izomeria<br />

CH3 – CH2 – CH2 – NH2 propilamini<br />

CH 3 – CH – CH 3<br />

NH 2<br />

izopropilamini


uwodebdiT Tu ara pirvelad, meoreul<br />

da mesameul amins erTmaneTis izomerebs?<br />

daasabuTeT Tqveni varaudi SemoTavazebuli<br />

magaliTebis ganxilvis safuZvelze.<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

iseTi aminebi, rogoricaa meTilamini, dimeTilamini da<br />

trimeTilamini airadi nivTierebebia. sxva grZeljaWviani aminebi wyalSi<br />

xsnadi siTxeebia. aqvs amiakis msgavsi, Taviseburi suni, romelic Tevzis<br />

sunsac mogvagonebs.<br />

rogorc pirveladi, ise meoreuli aminis molekulebi erTmaneTTan amyarebs<br />

molekulaTaSoris wyalbadur bmebs. amiT aixsneba is faqti, rom maTi lRobisa<br />

da duRilis temperatura mniSvnelovnad maRalia im naerTebis lRobisa<br />

da duRilis temperaturasTan SedarebiT, romelTac daaxloebiT igive<br />

molekuluri masa aqvs, magram ar gaaCnia wyalbaduri bmebis damyarebis unari.<br />

mesameul aminebSi wyalbaduri bma ar arsebobs.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

aminis molekulaSi, amiakis msgavsad, azotis atoms aqvs Tavisufali eleqtronuli<br />

wyvili. am eleqtronuli wyvilis saSualebiT is amyarebs kovalentur bmas<br />

donorul – aqceptoruli meqanizmiT, sadac donoris rolSi azotis atomia:<br />

amis gamo amins SeuZlia miierTos wyalbadis kationi da gamoamJRavnos tutis<br />

Tvisebebi.<br />

1 CH3 – CH 2 – NH 2 + → [CH 3 – CH 2 – NH 3] + + OH –<br />

eTilamoniumis ioni<br />

CH 3 – CH 2 – CH 2 – NH 2 propilamini<br />

CH 3 – CH 2 – NH – CH 3 meTileTilamini<br />

CH 3 – N – CH 3 trimeTilamini<br />

│<br />

CH 3<br />

wyalSi gaxsnisas eTilamini, amiakis msgavsad, warmoqmnis eTilamoniumis<br />

dadebiTad damuxtul ions da uaryofiTad damuxtul<br />

hidroqsidis ions, amitom aminis wyalxsnars tute reaqcia aqvs:<br />

2 amiakis msgavsad, amini urTierT qme debs mJavasTan:<br />

2CH3 – CH2 – NH2 + H2SO4 → [CH3– CH2– NH3] 2SO4. eTilamoniumis sulfati<br />

2NH3 + H2SO4 → ( NH4) 2SO4 amoniumis sulfati<br />

aminis saxelwode bis<br />

Sedgenisas Camo Tvlian<br />

Camnacvleblebs da umateben<br />

sufiqss – `amini~.<br />

129


130<br />

aRsaniSnavia, rom aminis fuZe<br />

Tviseba Warbobs amiakis fuZe Tvisebas,<br />

aq Tavs iCens alkilis radikalis<br />

gavlena aminojgufze. es jgufi bmis<br />

eleqtronul simkvrives gadaswevs<br />

aminojgufis azotis mxa res, amis gamo<br />

azotis atomze Tavisu fali eleqtronuli<br />

wyvilis simkvri ve ufro maRalia,<br />

vidre amiakSi, rac aZlierebs<br />

wyal badis kationis mierTebis unars,<br />

e. i. fuZe Tvisebebs:<br />

CH 3CH 2NO 2<br />

3 amini iwvis da wvis Sedegad warmoqmnis<br />

wyals, naxSirorJangsa da Tavisufal azots:<br />

miReba<br />

4CH 3NH 2 + 9O 2 → 4CO 2+ 10H 2O+ 2N 2 .<br />

aminebis miReba SesaZlebelia nitrona er-<br />

Tebis aRdgeniT. aRmdgenlad gamo iyeneba<br />

wyalbadi gamoyofis momentSi (ato muri<br />

wyalbadi, romelic sareaqcio areSi warmoiqmneba.<br />

magaliTad, rkinis an TuTiis<br />

urTierTqme debiT marilmJavasTan)L:<br />

6 [ H ]<br />

Zn + HCl<br />

CH 3CH 2NH 2 + 2H 2O.<br />

eTilamini<br />

amave gziT SesaZlebelia aromatuli aminis miRebac. ase magaliTad, mre wvelobaSi<br />

anilins iReben nitrobenzolis aRdgeniT, risTvisac am ukanasknels<br />

acxeleben rkinasTan da wylis orTqlTan erTad:<br />

6 [ H ]<br />

Fe + H2 O , t<br />

C6H5NO2 C6H5NH2 + 2H2O. nitrobenzoli anilini<br />

aminebi farTod gamoiyeneba samedicino<br />

preparatebis, polimerebisa da sxvaTa misa<br />

Rebad, gansakuTrebiT didi praqtikuli<br />

mniSvneloba aqvs anilins. is gamo iyeneba<br />

saRebavebis, medikamentebis – sulfanilamiduri<br />

preparatebis, polimerebis misa-<br />

Rebad.<br />

anilinis miRebis es xerxi SeimuSava<br />

rusma mecnierma n. zininma,<br />

amitom am reaqcias zininis<br />

reaqcia ewodeba.<br />

1. SeadgineT propileTilaminis izomerebis struqturuli formulebi.<br />

2. fuZe Tvisebebis zrdis mixedviT ganalageT nivTierebebi:<br />

CH 3NH 2 , NH 3 , (CH 3) 2NH, C 6H 5NH 2 . daasabuTeT Tqveni varaudi.<br />

<br />

3. SeadgineT meTanidan anilinis miRebis gardaqmnaTa sqema yvela Sualeduri<br />

produqtis miTiTebiT, Semdeg ki dawereT reaqciaTa tolobebi.


4. ramdeni grami anilinis miReba SeiZleba 210 g nitrobenzolisagan, Tu am<br />

reaqciis praqtikuli gamosavlianoba Teoriulis 75%-ia?<br />

5. rodesac Tqveni mSoblebi skolaSi swavlobdnen<br />

80-90-ian wlebSi saqarTveloSi moqmed qimiis saxelmZRvaneloSi aminebis Sesaxeb<br />

weria:<br />

`azoti organul naerTebSi SeiZleba Sediodes ara mxolod<br />

azotmJavas naSTis saxiT (gaixseneT nitrobenzoli C 6H 5NO 2 da<br />

celoluzis rTuli eTeri _ trinitrati [C 6H 7O 2ONO 2] 3) 11, aramed<br />

sxva formiTac. cnobilia mravali organuli naerTi, romelSic<br />

azoti amiakis saxiT Sedis, magaliTad,<br />

H<br />

CH3 – N<br />

H<br />

CH3 CH3 N – H<br />

CH3 CH3 N<br />

meTilamini dimeTilamini trimeTilamini<br />

sityvierad CamoayalibeT, ra iciT ufro meti aminebis agebulebis, izomeriisa<br />

da nomenklaturis Sesaxeb.<br />

CH 3<br />

CH3 C2H5 N – H<br />

H<br />

C6H5 – N<br />

H<br />

C6H5 C6H5 N – H<br />

meTileTilamini fenilamini (anilini) difenilamini<br />

yvela es naerTi aminebis klass ekuTvnis.<br />

aminebi SeiZleba ganvixiloT rogorc amiakis nawarmebi,<br />

romelTa molekulaSi wyalbadis erTi an ramdenime atomi Canacvlebulia<br />

naxSirwyalbadebis radikalebiT.~<br />

131


132<br />

22<br />

aminomJavebi<br />

yvelaze mniSvnelovani, rac aminomJavas Sesaxeb Sei-<br />

Zleba iTqvas, aris is, rom Sedis cilis SedgenilobaSi.<br />

Tumca, arsebobs Cveni janmrTelobisa da komfortisaTvis<br />

saWiro araerTi nivTiereba, romelic aminomJavasagan<br />

miiReba, aminomJavas mravalferovan Tvisebebs ki misi<br />

Sedgenilobis Tavisebureba ganapirobebs.<br />

saxelwodebidanac gamomdinareobs, rom aminomJavas<br />

mo lekulaSi aucileblad Sedis ori funqciuri jgufi<br />

– NH2 aminojgufi da – C O karboqsilis jgufi.<br />

OH<br />

amitom aminomJavas zogadi formula SesaZloa iyos mxolod<br />

aseTi:<br />

H2N – CH – COOH<br />

R<br />

izomeria da nomenklatura<br />

aminomJavebis izomeria ganpirobebulia:<br />

1<br />

naxSirbadovani ConCxis agebulebiT:<br />

4 3 2 1<br />

CH3 – CH2 – CH – C<br />

NH 2<br />

2– aminobutanmJava<br />

CH 3<br />

3 2 1<br />

CH3 – C – C<br />

NH 2<br />

O<br />

OH<br />

O<br />

OH<br />

2-amino-2-meTilpropanmJava<br />

2<br />

aminomJava karbon<br />

mJa vas iseTi<br />

na war mia, rome lic<br />

Se icavs naxSirwyal<br />

badis radikalTandakavSirebul<br />

ami no jgufs<br />

–NH 2 da karboqsilis<br />

jgufs –<br />

–COOH.<br />

aminojgufis mdebareobiT:<br />

aminomJavas sa xel wodebis Sedge<br />

nisas danomvra iwyeba im naxSirbadatomidan,<br />

romelic Sedis karboqsilis<br />

jgufSi.<br />

Tumca, ufro xSirad aminomJavas saxelwodebis Sedgenisas<br />

amino jgufis mdebareobas aRniSnaven berZnuli<br />

asoebiT: α, β, γ da a.S. ase<br />

magaliTad 2 –amonobutan- γ β α O<br />

mJavas saxelwodeba iqneba<br />

α-aminobutanmJava.<br />

CH3 – CH2 – CH – C<br />

OH<br />

cilis sinTezSi monawileobs daaxloebiT 20 sxvadasxva aminomJava. zogier-<br />

Tis tri vi aluri saxelwodeba mocemulia cxril Si:<br />

NH 2


cxrili: zogierTi aminomJavas saxelwodeba da struqturuli formula<br />

mJavas saxelwodeba formula<br />

glicini<br />

alanini<br />

cisteini<br />

serini<br />

glutaminmJava<br />

lizini<br />

fenilalanini<br />

H 2N – CH 2 – COOH<br />

CH 3–CH–COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

HS – CH2 – CH – COOH<br />

|<br />

NH2 HO – CH2 – CH – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

HOOC – CH 2 – CH 2 – CH – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

H 2N – (CH 2) 4 – CH – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

– CH 2– CH – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

tirozini HO – – CH 2 – CH – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

fizikuri Tvisebebi<br />

aminomJavebi ufero, kristaluri nivTierebebia. rogorc wesi ixsnebian<br />

wyalSi da ar ixsnebian eTerSi. aminomJava SeiZleba iyos tkbili, mware, an<br />

saerTod ar hqondes gemo.<br />

bunebrivi 20 α-aminomJavadan, naxevari e.w. Seucvleli aminomJavaa, radgan<br />

isini organizmSi ar sinTezirdeba da miewodeba sakvebis saSualebiT. Tu<br />

sakvebSi aseTi aminomJavebis raodenoba arasakmarisia, organizmis normaluri<br />

ganviTareba da funqcionireba ferxdeba.<br />

qimiuri Tvisebebi<br />

nivTierebis Sedgeniloba mis Tvisebebs ganapirobebs. amitom, dabejiTebiT<br />

SeiZleba vTqvaT, rom aminomJavas aqvs rogorc aminebis, ise karbonmJavebis<br />

Tvisebebi. Tumca, axla Cven ganvixilavT aminomJavebis iseT mniSvnelovan qimiur<br />

Tvisebebs, romelic am ori funqciuri jgufis erTdrouli arsebobiTaa<br />

gamowveuli. es aris amfoteroba da peptidebis warmoqmna. aminomJava amfoteruli<br />

organuli nivTierebaa, tutesTan urTierTqmedebs ro gorc mJava,<br />

xolo mJavasTan – rogorc fuZe:<br />

O<br />

H2N – CH – C<br />

OH<br />

R<br />

+ NaOH → H2N – CH – C O<br />

O – Na + H2O R<br />

mJava<br />

HOOC – CH – NH 2 + HCl → [ HOOC – CH – NH 3[<br />

R<br />

R<br />

fuZe<br />

+<br />

Cl –<br />

133


134<br />

aminomJavebis umniSvnelovanesi Tviseba erTmaneTTan urTierTqmedebaa<br />

– mo lekulaTSorisi kondensacia, romlis drosac warmoiqmneba amiduri<br />

dajgufeba – NH – CO da gamoiyofa wyali.<br />

mJava urTierTqmedebs fuZesTan, fuZe ki mJavasTan. amitom cxadia, rom<br />

erTi aminomJava karboqsilis jgufiT reaqciaSi Sedis meore aminomJavas aminojgufTan:<br />

a-aminomJavebisagan<br />

war moq mnil poliamids<br />

polipeptidi ewodeba.<br />

dimeri<br />

rogorc xedavT, dimeric Seicavs orive funqciur<br />

jgufs, amitom SesaZle belia reaqcia kvlav<br />

gagrZeldes maRalmolekuluri naerTis – polimeris<br />

warmoqmnamde. magaliTad,<br />

nNH 2 – (CH 2) 5 – COOH → (... – NH – (CH 2) 5) – CO – ...)n + +(n‑1)H 2O.<br />

aseTi reaqciis Sedegad miRebuli polimerebi Seicavs amiduri fragmentebis<br />

did raodenobas da amitom ewodeba poliamidi.<br />

aminomJavebi farTod gamoiyeneba medicinaSi. magaliTad, nervuli sistemis<br />

daavadebisas rekomendebulia glutaminis mJavas gamoyeneba:<br />

HOOC – CH – CH 2 – CH 2 – COOH<br />

|<br />

NH 2<br />

d a j g u f e b a s<br />

polipeptidis mo lekulaSi<br />

amiduri an peptiduri<br />

dajgufeba ewodeba.<br />

amave mJavas, an mis marils umateben konservebsa da sxva sakveb koncentratebs<br />

gemos gasaumjobeseblad. aminomJavebs uniSnaven avadmyofs mZime operaciis<br />

Semdeg, organizmis gamofitvisas da a.S.<br />

normaluri, anu wrfivi agebulebis aminomJavebi, aminokapronmJava<br />

H 2N – (CH 2) 5 – COOH da aminoenantis mJava H 2N – (CH 2) 6 – COOH gamoiyeneba sinTezuri<br />

boWkos, kapronis da enantis misaRebad.<br />

<br />

1. SeadgineT reaqciaTa tolobebi, romlebic asaxavs aminopropanmJavas<br />

urTierT qmedebas:<br />

a) gogirdmJavasTan;<br />

b) meTilis spirtTan;<br />

g) natriumis hidroqsidTan.


2. SeadgineT ε-aminokapronmJavas polikondensaciis reaqciis toloba, Tu<br />

misi formulaa:<br />

H 2N – (CH 2) 5 – C<br />

O<br />

OH<br />

3. SeadgineT dipeptidis warmoqmnis reaqciis toloba aminoZmarmJavasa da<br />

α-aminopropanmJavasgan.<br />

4. SeadareT polimerizaciis da polikondensaciis reaqciebi, Sedarebis<br />

Sedegebi asaxeT diagramiT.<br />

135


136<br />

23<br />

sinjaraSi moTavsebuli erTi α− aminomJava Cveulebrivi organuli niv-<br />

Tierebaa, is umniSvnelovanesi maSin xdeba, rodesac isev α− aminomJavebTan<br />

urTierTqmedebiT peptids warmoqmnis, radgan peptidis warmoqmna ukavSirdeba<br />

cilis warmoqmnas, cila da sicocxle ki ganuyofeli cnebebia, sadac cila ar<br />

aris, iq arc sicocxlea.<br />

qimiuri TvalsazrisiT cila biologiuri polimeria, romelic<br />

α-aminomJavebis naSTebisgan Sedgeba. misi molekuluri masa ramdenime aTasidan<br />

ramdenime milionamde meryeobs.<br />

ganvixiloT peptidis miRebis reaqcia umartivesi α-aminomJavebisagan.<br />

ori aminomJavasagan miRebul peptids dipeptidi ewodeba.<br />

glicini<br />

cilebi<br />

O H<br />

O H<br />

H 2NCH 2C OH + H N – CH – COOH → H 2O + H 2N – CH 2 – C – N – CH – COOH<br />

CH 3<br />

alanini<br />

dipeptidi isev urTierTqmedebs α-aminomJavasTan<br />

da axla tripeptidi warmoiqmneba:<br />

O H O H<br />

H2N – CH2 – C – N – CH – C – OH + H N – CH2 – COOH → H2O +<br />

glicini<br />

CH 3<br />

O H O H<br />

+ H2N – CH2 – C – N – CH – C – N – CH2 –COOH<br />

CH 3<br />

tripeptidi – glicilalanilglicini<br />

mravali α-aminomJavebisagan warmoqmnil peptids<br />

polipeptidi ewodeba, rac zogadad ase Caiwereba:<br />

H O H O H O<br />

. . . – N – CH – C – N – CH – C – N – CH – C – . . .<br />

CH 3<br />

dipeptidi<br />

m i R e b u l t r i -<br />

p e p t i d s , m o l e k u -<br />

laSi Semavali aminomJavebis<br />

naSTebis<br />

m i x e d v i T e w o d e b a<br />

glicilalanilglicini<br />

(Gly‑Ala‑Gly) (gliala-gli).<br />

zogadad<br />

peptids kiTxuloben<br />

bolo α-aminomJavaSi<br />

Canacvlebuli aminom-<br />

Javebis radikalebis<br />

mixedviT.<br />

R 1 R 2 R 3<br />

sadac R 1 , R 2 , R 3 – α-aminomJavas radikalebia. 50­ze meti α­aminomJavasagan Sedgenili<br />

polipeptidi ukve cilaa.<br />

cila erTi an ramdenime polipeptidis jaWvisagan Sedgeba, sadac<br />

α-aminomJavebis naSTebi erTmaneTs peptiduri jgufiT uerTdeba.<br />

peptiduri bmis garSemo atomebis brunva SeuZlebelia, amitom peptiduri<br />

bmiT dakavSirebuli atomebi erT sibrtyeSia moTavsebuli. cilis SedgenilobaSi<br />

monawileobs 20 sxvadasxva α-aminomJava. sami α-aminomJavas erTmaneTTan<br />

SeerTebis 6 varianti arsebobs, e. i. maTi SeerTebiT 6 tripeptidi warmoiqmneba,<br />

xolo 20 α-aminomJavas SeerTebis varianti TiTqmis ganusazRvrelia, radgan<br />

erTi da igive aminomJava polipeptidis SedgenilobaSi SesaZlebelia ramdenjerme<br />

monawileobdes.


ama Tu im individualuri cilis makromolekulaSi<br />

aminomJavis naSTebis ganlagebis sakUu-<br />

Tari, mkacri Tanmimdevroba arsebobs, rac imiT<br />

gamoixateba, rom polimeris jaWvis gaswvriv<br />

ganlagebuli aminomJavas naSTSi Semavali radikalebi<br />

sxvadasxvaa. sqematurad aminomJavaTa<br />

naSTebis Tanmimdevroba SesaZloa gamoi saxos<br />

ase:<br />

..NH – CH – CO – NH – CH – CO – NH – CH – CO – ...<br />

| | |<br />

R 1 R 2 R 3<br />

aminomJavaTa naSTebis SeerTebis gansaz-<br />

Rvrul Tanmimdevrobas cilis pirveladi<br />

struqtura ewodeba.<br />

SesaZloa vifiq roT, rom polipeptiduri<br />

jaWvi wrfivi unda iyos. sinamdvi leSi mkacrad<br />

wrfivi struqtura cilebis arc ise did raodenobas<br />

aqvs. gamokvle vebma cxadyo, rom polipeptiduri<br />

jaWvis zogierTi ubnebi cilis molekulaSi<br />

spi raluradaa daxveuli. cilis spiraluri<br />

struqturis formirebas ganapirobebs C = O<br />

da N – H jgufebs Soris damyarebuli wyalbaduri<br />

bmebi.<br />

cilis pirveladi struqtura<br />

ZiriTadad gansazRvravs mis<br />

specifikur Tvisebebs. Tu Se icva<br />

la cilis pirveladi struqtura,<br />

icvleba misi Tvisebebic.<br />

magaliTad, adamianis hemoglobini<br />

Sedgeba 574 aminomJavas<br />

naSTisagan. Tu erT-erT jaWvSi<br />

glutaminmJavas naSTis nacvlad<br />

meore aminomJavas valinis naSTi<br />

Caenacvleba, maSin sisxlis wiTeli<br />

ujredebi iRebs namglisebur<br />

formas. aseT SemTxvevaSi adamiani<br />

sneuldeba namgliseburi<br />

anemiiT, romelic adreul asakSi<br />

iwvevs sikvdils.<br />

polipeptidebSi Semavali<br />

20 α-aminomJavidan 10 Sesa-<br />

Zlebelia adamianis organizmSi<br />

warmoiqmnas sxvadasxva<br />

nivTierebisgan. magram, danarCeni<br />

10 aminomJavas sin-<br />

Tezi adamianis organizmSi<br />

ar mimdinareobs. aseT aminomJavebs<br />

ZiriTadi aminom­<br />

Javebi, anu Seucvleli aminomJavebi<br />

ewodeba. Seucvleli<br />

α-aminomJavebi adamianis<br />

organizmma sxvadasxva<br />

cilovani sakvebidan unda<br />

miiRos. cilas, romelic 10<br />

Seucvlel aminomJavas Seicavs<br />

srulfasovani cila<br />

ewodeba, cxoveluri cila<br />

da rZe srulfasovania, xolo<br />

zogierT mcenareul cilaSi<br />

erTi an ramdenime Seucvleli<br />

aminomJava ar Sedis. aseTi Ucila<br />

arasrulfasovani cilaa.<br />

soios cila Tavisi SedgenilobiT<br />

srul fasovania, magram<br />

simindis cila arasrulfasovania,<br />

radgan TiTqmis ar Seicavs<br />

or Seucvlel aminomJavas<br />

– lizinsa da triptofans.<br />

brinjis cilaSi cotaa lizini<br />

da treonini, xorbalSi ki –<br />

li zini. amitom srulfasovani<br />

kvebisaTvis racionSi unda<br />

Sediodes yvelanairi mcenareuli<br />

produqti.<br />

137


138<br />

cilis aseT struqturas meoreuli<br />

struqtura ewodeba.<br />

spiralis gareT mimarTulia aminomJavebis<br />

radikalebi R, romelTa SedgenilobaSi Sedis:<br />

karboqsilis jgufi – COOH, aminojgufi NH 2,<br />

hidroqsilis jgufi OH, sulfhidridis jgufi<br />

SH da sxva. spiralis gareT ganlagebuli<br />

es jgufebi urTierTzemoqmedebis Sedegad<br />

warmoqmnis sxvadasxva tipis bmebs: ionurs,<br />

kova lenturs, wyalbadurs da a.S. ris gamoc<br />

spirali ixveva da igragneba. cilis aseT struqturas<br />

cilis mesameuli struqtura ewodeba.<br />

rig SemTxvevebSi cila warmoqmnis meo Txeul<br />

struqturas. amis Sesaxeb 26-e paragrafSi visaubrebT.<br />

Tvisebebi<br />

cilis meoreul struqtura<br />

Si spiralis erTi xvia iseTi<br />

zomisaa, rom yoveli aminomJavas<br />

jgufis Tavze ganla-<br />

gebulia meoTxe aminomJavas<br />

jgufi, amitom maT Soris<br />

myar deba wyalbaduri bmebi,<br />

rac spiralis mdgradobas ganapirobebs.<br />

cilis mesameul struqtu<br />

ras aseTi forma aqvs.<br />

cilas mravalferovani Tvisebebi aqvs. zogierTi cila myari nivTierebaa,<br />

ar ixsneba wyalSi da marilTa xsnarebSi. Tumca, cilaTa umravlesoba Txevadi<br />

an labiseburi nivTierebaa, magaliTad, kvercxis cila albumini.<br />

wyalSi gaxsnisas cilebi warmoqmnis koloidur xsnars, wyalxsnaridan cila<br />

gamoileqeba mZime metalebis,<br />

tyviisa da vercxliswylis<br />

ma ri lebiT. amitomacaa mZime<br />

metalebis orTqli da maTi<br />

marilebi Zalian saSiSi co cxali<br />

organizmisaTvis.<br />

cilis gamoleqva SesaZlebelia<br />

mineraluri mJavebiT,<br />

magaliTad, azotmJaviT da<br />

gogirdmJaviT, formaliniT<br />

da fenoliT, agreTve eTilis<br />

spirtiT. swored amitomaa<br />

sur.41. cilis denaturirebis sqema<br />

SesaZlebeli mcenareebisa


da cxovelebis qsovilebis dakonserveba formalinisa da eTilis spirtis<br />

gamoyenebiT.<br />

susti gacxelebisas cilis meoreuli da mesameuli struqtura irRveva, rac<br />

iwvevs misi biologiuri funqciis dakargvas. am process cilis denaturireba<br />

ewodeba (sur. 41).<br />

Zlieri gaxurebisas cilis makromolekula mTlianad iSleba da gamoiyofa<br />

aqroladi produqtebi, romelTac damwvari bumbulis suni aqvs. am TvisebiT<br />

SesaZlebelia cilis amocnoba, cilovani warmoSobis boWkos, abreSumisa da<br />

Salis gansxvaveba sxva boWkoebisagan.<br />

hidrolizi cilis umniSvnelovanesi Tvisebaa, cila hidrolizdeba amiduri<br />

bmis xarjze, susti gaxurebisas mJavas an tutis xsnaris TanxlebiT:<br />

NH 2 – CH – C – N – CH – C – N – CN – C – ...<br />

| || | | || | | ||<br />

R 1 O H R 2 O H R 3 O →<br />

HO – H HO – H HO – H<br />

→ NH2 – CH – COOH + NH2 – CH – COOH + NH2 – CH – COOH + ..<br />

| | |<br />

R1 R2 R3 cilis hidrolizis procesSi warmoiqmneba sxvadasxva aminomJava.<br />

adamianisa da cxovelis organizmSi cilis hidrolizi fermentebis gavleniT<br />

mimdinareobs, warmoqmnili aminomJavebi sisxlSi gadadis da qsovilebsa da<br />

ujredebs miewodeba, sadac gardaiqmneba cocxali organizmisaTvis saWiro<br />

cilad.<br />

cilovani nivTierebebi didi xania mecnierTa yuradRebis centrSia. cilis<br />

struqturisa da funqciebis Seswavla SesaZlebels xdis memkvidreobis meqanizmis<br />

dadgenas, sxvadasxva daavadebaTa bunebis gamovlenas.<br />

Tavdapirvelad gamoikvlies SedarebiT dabali molekuluri masis mqone<br />

cilebi _ hormonebi da fermentebi. erT-erTi pirveli cila, romlis pirveladi<br />

struqturis dadgena mecnierebma moaxerxes, iyo hormoni – insulini. es<br />

hormoni aregulirebs sisxlSi Saqris Semcvelobas. aRmoCnda, rom insulinis<br />

molekula Sedgeba ori, araerTnairi polipeptiduri jaWvisagan. erTSi 21<br />

aminomJavas naSTia, meoreSi ki – 30-is. polipeptiduri jaWvebi erTmaneTTan<br />

dakavSirebulia sulfiduri -S‑S- xidebiT (sur. 42):<br />

sur.42. sulfiduri xidebi insulinis molekulaSi<br />

139


140<br />

cilis struqturis dadgenis Semdeg SesaZlebelia misi sinTezi. insulinis<br />

sinTezi namdvilad aris organuli qimiis udidesi miRweva. dReisaTvis<br />

qimikosebi swavloben gacilebiT rTuli Sedgenilobis cilebs. ukve cnobilia<br />

daaxloebiT 2000 cilis pirveladi struqtura, rac araerTi efeqturi medikamentis<br />

Seqmnis winapirobaa.<br />

1. ra mimarTeba arsebobs cnebebs Soris: `peptidi~, `polipeptidi~, `poli amidi~,<br />

`cila~?<br />

2. SeadgineT reaqciis toloba, romelic Seesabameba cilis hidrolizs, Tu misi<br />

zogadi formulaa:<br />

–NH – CH–CO–<br />

|<br />

R<br />

axseniT, ra mniSvneloba aqvs am process adamianis organizmisaTvis.<br />

<br />

3. moifiqreT da aRwereT meTodi, romliTac martivad ganasxvavebT:<br />

– Salis Zafs bambis Zafisagan;<br />

– xelovnur abreSums bunebrivisagan.<br />

axseniT, ras efuZneba Tqvens mier gamoyenebuli meTodi.


24<br />

polimerebi<br />

polimeri maRalmolekuluri naerTia, romelsac didi molekuluri<br />

masa aqvs – ramdenime aTasidan ramdenime milionamde. polimerebis makromolekulebi<br />

Sedgeba monomeruli erTeulebis didi raodenobisagan, makromolekulis<br />

sidide ganisazRvreba polimerizaciis xarisxiT.<br />

gTavazobT eTilenis polimerizaciis sqemas:<br />

nCH2 = CH2 → (...– CH2– CH2 –...) n<br />

am sqemis magaliTze gaixseneT cnebebi: po li meri,<br />

monomeri, monomeruli erTeuli, poli me ri zaciis<br />

xarisxi. ras aRniSnavs n po limerizaciis re aqciis<br />

sqemaSi? ra gansxvavebaa monomersa da mo no merul<br />

erTeuls Soris?<br />

Cven ki SegaxsenebT polimerizaciis reaqciis ganmartebas:<br />

literaturaSi SesaZloa<br />

SegxvdeT termi nebi:<br />

`ele mentaruli rgo li~,<br />

`struq turuli er Teuli~,<br />

`mo nomeruli er-<br />

Te uli~. gax sov deT, rom<br />

samive termini er Tsa da<br />

imave cnebas aRniSnavs.<br />

polimerizaciis reaqcia aris qimiuri procesi, romlis drosac<br />

erTmaneTs uerTdeba sawyisi dabalmolekuluri nivTierebis (monomeris)<br />

molekulebi da warmoqmnis polimeris makromolekulebs.<br />

polimerizaciis reaqciaSi Ses vlis unari aqvs iseT nivTierebebs, romelTa<br />

molekulaSic ujeri bmaa. e. i. po limerizaciis unari aqvs ujer naerTebs. es<br />

SeiZleba iyos erTi da igive mo nomeris, an sxvadasxva monomeris molekulebi.<br />

Tu reaqciaSi erTi da igive monomeris molekulebi monawileobs, reaqcias<br />

po limerizaciis reaqcia ewodeba. Tu reaqciaSi ori, an meti sxvadasxva niv-<br />

Ti e rebis molekulebi monawileobs, reaqcias Tana polimerizaciis reaqcia<br />

ewodeba.<br />

magaliTad,<br />

polimerizaciis reaqcias ganekuTvneba polieTilenis, polipropilenis,<br />

po li vinilqloridis miRebis reaqciebi:<br />

Tanapolimerizaciis reaqcias miekuTvneba, magaliTad, beta dien-sti rolis<br />

kauCukis miRebis reaqcia:<br />

n CH 2 = CH – CH = CH 2 + nCH 2 = CH → – CH 2 – CH = CH – CH 2 – CH 2 – CH –<br />

butadieni – 1,3<br />

n CH 2 = CH – CH 2 – CH –<br />

CH 3<br />

CH 3<br />

propileni polipropileni<br />

C 6H 5<br />

n<br />

C 6H 5<br />

stiroli butadien-stirolis kauCuki<br />

141


142<br />

axla ganvixiloT polikondensaciis reaqcia.<br />

polikondensaciis reaqcia qimiuri procesia, romlis drosac<br />

sawyisi mono merebis molekulaTa SeerTebisas polimeris makromolekulebad<br />

war mo iqmneba ara mxolod ZiriTadi pro duq ti<br />

polimeri, aramed Tanauri produqtic.<br />

Tanauri produqti aris dabalmolekuluri nivTiereba, ufro<br />

xSirad wya li.<br />

polikondensaciis reaqciaSi Sedis iseTi nivTierebebi, romelTa molekule<br />

bic funqciur jgufs Seicavs.<br />

rogorc polimerizaciis reaqciis SemTxvevaSi, poli kon densaciis<br />

reaqciac SesaZloa iyos homopolikondensaciis da Tanapolikondensaciis.<br />

homopolikondensaciis reaqciaSi monawileobs erTi da igive monomeris<br />

molekulebi, magaliTad, monosaqaridis glukozis molekulebisagan mce nareTa<br />

ujredebSi warmoiqmneba polisaqaridebi:<br />

nC 6H 12O 6 → (–C 6H 10O 5 – ) n + nH 2O<br />

glukoza polisaqaridi<br />

(saxamebeli, celuloza)<br />

Tanapolikondensaciis reaqciaSi polimeri warmoiqmneba ori an meti<br />

sawyisi monomeris molekulebisagan. magaliTad, fenol-formaldehiduri<br />

fisis miReba:<br />

nC 6H 5 – OH + n H – C<br />

O<br />

H<br />

OH<br />

CH2 –<br />

n<br />

+ n H 2O<br />

fenoli formaldehidi fenolformaldehiduri<br />

fisi<br />

polimeris Tviseba damokidebulia mis Sedgenilobaze, molekulur<br />

masasa da agebulebaze.<br />

polimeri, romlis SedgenilobaSic Sedis wyalbadi da naxSirbadi,<br />

iwvis. aseTia magaliTad, polieTileni da polipropileni, polimeris<br />

mikromolekulis monomerul erTeulSi halogenis gamoCena polimers<br />

axal Tvisebas sZens – is aRar iwvis, aseTia magaliTad, polivinilqloridi,<br />

fToroplasti.<br />

polimeris molekuluri masa mis agregatul mdgomareobas gansazRvravs:<br />

Tu polimerizaciis xarisxi arc ise maRalia, miiReba sqeli Txevadi masa,<br />

xolo monomeruli erTeulebis raodenobis gazrdis Sedegad miiReba myari<br />

produqti.<br />

molekuluri masis maRali mniSvneloba uzrunvelyofs polimeris araaqro<br />

ladobas, gansazRvravs lRobisa da daSlis temperaturul intervalebs.<br />

wrfivi agebulebis polimerebs didi molekuluri masa aqvs, Sesabamisad<br />

maTi molekulebi grZelia, rac maT moqnilobas ganapirobebs, polimeris


jaWvis moqniloba mniSvnelovnad<br />

izrdeba naxSirbadisa da<br />

polimeris Semadgeneli sxva<br />

atomebis Sinagani brunviT<br />

martivi bmis irgvliv. amis gamo<br />

SesaZlebelia mikro molekulis<br />

erTi nawilis Semobruneba meoris<br />

mimarT, es ki Tavis mxriv polimeris<br />

makromolekulis Zlieri<br />

gaRunvis da gorglebad daxvevis<br />

SesaZleblobas qmnis.<br />

wrfivi agebulebis myar poli<br />

merSi makromolekulebi<br />

erT ma neTTan ax lo saa ganla gebuli.<br />

amis gamo aRi Zvre ba mole<br />

ku laTaOSorisi ur Ti erT qmedebis<br />

Za lebi. mole ku laTa Sorisi<br />

Zalebi Za lian sustia, Cveulebriv<br />

qi miur bmaze 10-15-jer<br />

sus ti, magram vinaidan isini<br />

xor ci eldeba makromolekulis<br />

mTel sigr Zeze uzarmazari<br />

raodenobis monomeruli erTeulebis<br />

monawileobiT, mo le kulaTaSorisi<br />

Zalebis jamuri simtki<br />

ce mniSvnelovnad izrdeba.<br />

amiT aixsneba is, rom polimeri<br />

didi meqanikuri simtkiciT xa siaTdeba,<br />

organul gamxsnelSi ki<br />

blant xsnars warmoqmnis.<br />

polimerebi, romlebic wrfivi<br />

agebulebis makro mo le kulebisagan<br />

Sedgeba, gacxe lebisas<br />

jer rbildeba da mxolod<br />

Semdeg iwyebs lRo bas, dabalmolekuluri<br />

nivTiere bebi<br />

sagan gansxvavebiT polimers<br />

ar aqvs darbilebisa da lRobis<br />

fiq sirebuli temperatura. es<br />

imi tom, rom polimeris Sedge nilobaSi<br />

sxvadasxva zomis makromo<br />

lekulebi Sedis.<br />

wrfiv molekulebs SesaZlebelia<br />

hqondes rogorc kristaluri, ise amorfuli<br />

struqtura, polimeris kristalurobaSi<br />

igulisxmeba makromolekulebis an maTi<br />

nawilebis mowesrigebuli, paraleluri<br />

ganlageba. amorful mdgomareobaSi<br />

makromolekulebs mouwesrigebeli<br />

urTierTganlageba aqvs. ganStoebuli da<br />

sivrculi agebulebis polimerebi, rogorc<br />

wesi, amorfulia.<br />

rodesac kristalurobaze vlaparakobT,<br />

unda vicodeT, rom mxolod idealur<br />

SemTxvevaSia SesaZlebeli molekulebis<br />

erTmaneTis mimarT Nparaleluri ganlageba,<br />

sinamdvileSi makromolekulebis zogierTi<br />

monakveTi erTmaneTis mimarT ufro<br />

mowesrigebulad aris ganlagebuli,<br />

zogierTi ki – naklebad, erTi da igive<br />

makromolekulebi ganlagebulia rogorc<br />

kristalur ise amorful ubnebSi (sur. 43).<br />

erTi da igive polimeris kristalurobis<br />

xasiaTi SesaZloa Seicvalos. magaliTad,<br />

polimeris gaWimva xels uwyobs molekulebis<br />

paralelur ganlagebas, ris Sedegadac<br />

kristaluroba izrdeba.<br />

(2)<br />

sur. 43. polimeris amorfuli da<br />

kristaluri agebuleba<br />

(1) kristaluri agebulebis ubani<br />

(2) amorfuli agebulebis ubani.<br />

ganStoebuli, datotvili makromolekulebisagan agebul polimerebSi<br />

makromolekulebi erTmaneTisagan dacilebulia, molekulaTaSorisi Zalebi<br />

moqmedebs mxolod polimeris calkeul ubnebze. Sesabamisad, daqveiTebulia<br />

meqanikuri simtkice, lRobis temperatura. sivrciTi struqturis polimerebi<br />

meqanikurad mtkicea, ar ixsneba organul gamxsnelSi da ar lRveba – aseTi<br />

polimeri gaxurebisas iSleba.<br />

(1)<br />

143


144<br />

SegaxsenebT, rom polimeris Tvisebebze did gavlenas axdens regularoba,<br />

rac mJRavndeba polimeris makromolekulis warmomqmneli sawyisi monomeris<br />

molekulebis mkacrad gansazRvruli TanmimdevrobiT SeerTebaSi.<br />

polimerebs, romelTa makromolekulebi agebulia erTnairi sivrculi<br />

konfi gu raciis mqone elementaruli rgolebisagan, stereoregularuli<br />

ewodeba, po li meri stereoregularulia maSinac, rodesac mis makro mo lekulaSi<br />

gan sxva vebuli sivrculi konfiguraciis mqone monomeruli er Teulebia,<br />

magram maTi monacvleoba jaWvSi xasiaTdeba garkveuli Tan mimdevrobiT.<br />

polimers, romelSic sxvadasxva konfiguraciis monomeruli erTeulebi<br />

nebismieradaa ganlagebuli, arastereoregularuli ewodeba.<br />

stereoregularobas udidesi mniSvneloba aqvs, rogorc ukve iciT<br />

swored stereoregularuli agebulebis gamoa kauCuki elastikuri.<br />

elastikuroba ki kauCukis ganmsazRvreli Tvisebaa misi gamoyenebisas<br />

avto mo bilisa da TviTmfrinavis saburavebis dasamzadeblad, radgan<br />

avtomobilisa da safren bilikze TviTmfrinavis moZraobisas maTi saburavebi<br />

mravaljeradad deformirdeba.<br />

polimerebis makromolekulebs sxvadasxva agebuleba, sxvadasxva geo metriuli<br />

forma aqvs: wrfivi, ganStoebuli anu datotvili da sivrculi.<br />

wrfivi agebuleba aqvs magaliTad, polieTilenis, polipropilenis<br />

makro molekulebs. mravaljer ganmeorebadi elementaruli rgolebi<br />

am polimerebSi warmoqmnis zigzagisebur jaWvs. daxveuli gorglis<br />

msgavsi wrfivi agebuleba aqvs kauCukis makromolekulas. saxameblis<br />

makromolekulas datotvili agebuleba aqvs. rezins ki sivrculi, sadac<br />

makromolekulebs Soris warmoqmnilia qimiuri bmebi (sur. 44).<br />

a) b) g)<br />

sur. 44. polimeris geometriuli forma:<br />

a) wrfivi; b) ganStoebuli; g) sivrculi.


xelovnuri maRalmolekuluri naerTebi miiReba bunebrivi naerTebisagan<br />

qimiuri meTodebis gamoyenebiT ise, rom ar icvleba ZiriTadi jaWvi. erTerTi<br />

pirveli xelovnuri polimeri iyo viskoza, romelic celulozasgan<br />

miiRes. xelovnuria rezinic – romelic naturaluri kauCukis vulkanizaciis<br />

produqtia. sinTezuri maRalmolekuluri naerTebi miiReba iseTi<br />

nivTierebebis polimerizaciiT da polikondensaciiT, romlebic bunebaSi ar<br />

moipoveba da sinTezuri gziTaa miRebuli. pirveli sinTezuri polimerebi<br />

bakeliti da karboliti fenolformaldehiduri fisebia, romlebic miiReba<br />

fenolis polikondensaciiT formaldehidTan.<br />

1. SesaZlebelia Tu ara monomerul erTeulad miviCnioT polieTilenis<br />

molekulebSi – CH 2 – jgufi? pasuxi daasabuTeT.<br />

2. ras aRniSnavs n vinilqloridis polimerizaciis reaqciaSi?<br />

n CH2 = CH – CH2 – CH –<br />

Cl Cl<br />

n<br />

3. polieTilenis saSualo molekuluri masaa 28000. gamoiangariSeT misi<br />

polimerizaciis xarisxi.<br />

<br />

4. mecnierebi miiCneven, rom polimeris Termomedegobis gazrdis problema<br />

ukavSirdeba iseTi polimerebis sinTezis problemas, romelic jaWvSi ar Seicavs<br />

naxSirbadis atomebs. axseniT ras efuZneba mecnierTa aseTi mosazreba.<br />

145


146<br />

25<br />

elementorganuli polimerebi<br />

elementorganuli polimerebi es iseTiU polimerebia, romlebic ZiriTadad<br />

jaWvSi Seicavs ara naxSirbadis, aramed sxva qimiuri elementebis, magaliTad,<br />

Jangbadis, titanis, siliciumis atomebs. aseTi polimerebis gverdiT jaWvSi<br />

organuli radikalebia.<br />

ase magaliTad, 1935 wels miiRes siliciumorganuli polimeri – silikoni,<br />

romlis Sedgenilobac SeiZleba gamoisaxos ase:<br />

R R<br />

| |<br />

. . . – Si – O – Si – O – ...<br />

| |<br />

R R<br />

es polimeri xasiaTdeba maRali TermomedegobiT, kargi eleqtro sa izolacio<br />

TvisebebiT, qimiuri inertulobiT, hidrofoburia, e. i. ar sveldeba<br />

wyliT.<br />

plastmasi<br />

plastmasi ewodeba im masalas, romelic mzaddeba polimeris safuZvelze.<br />

plastmass SeuZlia gacxelebisas miiRos garkveuli forma da SeinarCunos<br />

gacivebisas.<br />

rogorc wesi plastmasi sxvadasxva nivTierebis narevia, polimeri am niv-<br />

TierebaTagan erT-erTi, Tumca yvelaze saWiro komponentia. swored polimeri<br />

akavSirebs plastmasis yvela komponents da erT mTlian, metnaklebad<br />

erTgvarovan masad gardaqmnis. amitom polimers uwodeben Semkvrels, makav-<br />

Sirebels.<br />

pirveli plastmasi miiRes bunebrivi polimerisagan – kauCukisagan, celulozas<br />

nawarmisagan da a. S. SemdegSi Semkvrelad gamoiyenes sinTezuri<br />

polimerebic – fenolformaldehiduri fisi, polieTeri da sxva.<br />

mza nakeTobis Sesaqmnelad im plastmasebis gamoyenebaa ufro mosaxerxebeli,<br />

romelTa gamyarebis da darbilebis procesi Seqcevadia. aseT polimers<br />

Termoplasti, anu Termoplastikuri polimeri ewodeba. aseTi polimeri<br />

gaxurebisas lRveba, SeuZlia miiRos gansazRvruli forma da SeinarCunos<br />

is gamyarebisas. Tu aseT polimers isev gavacxelebT, is kvlav darbildeba da<br />

saWiroebis SemTxvevaSi axal formas SeiZens, rac imas niSNnavs, rom arsebobs<br />

misi xelmeored gadamuSavebis SesaZlebloba.<br />

ase iReben, magaliTad, lavsanisa da kapronisagan boWkos, polieTilenisagan<br />

sxvadasxva daniSnulebis sagnebs, aseTi polimeria kauCukic.<br />

Tu nakeTobis formirebis procesSi xdeba polimeris makromolekulebis<br />

`Sekereba~ da polimeri gamyarebisas iZens badisebur agebulebas, maSin SeuZlebeli<br />

xdeba aseTi nivTierebis dabruneba blant da denad mdgomareobaSi<br />

gaxurebis an gaxsnis gziT. aseT plastmass reaqtoplasti, anu Termoreaqtiuli<br />

polimeri ewodeba. Termoreaqtiulia magaliTad fenoformaldepiduri<br />

fisi.<br />

Semkvreli polimeris garda plastmasSi xSirad SehyavT sxvadasxva daniSnulebis<br />

danamatebi, Semavseblebi, saRebrebi, nivTierebebi, romlebic aumjobesebs<br />

meqanikur Tvisebebs, Termomedegobas.


plastmasebi farTod gamoiyeneba samSeneblo industriaSi, manqanaTm-<br />

SeneblobaSi, eleqtroteqnikaSi, SesafuTi masalebis warmoebaSi, yoveldRiuri<br />

moxmarebis sagnebis dasamzadeblad.<br />

plastmasebis farTo gamoyenebas ganapirobebs maTi dabali fasi, gadamuSavebis<br />

SesaZlebloba da iseTi Tvisebebi, romliTac isini ar Camouvardeba<br />

metalebs, Senadnobebs, zog SemTxvevaSi ki ukeTesicaa maTze. ase magaliTad,<br />

plastmasis nakeTobebi Zalian msubuqia, mdgradia koroziis mimarT, mtkicea,<br />

gaaCnia Zalian kargi optikuri da saizolacio Tvisebebi.<br />

boWko<br />

boWko aris wrfivi agebulebis polimeri, romelic gamosadegia Zafebis,<br />

maryuJebis, safeiqro masalebis dasamzadeblad.<br />

bunebrivi boWko warmoSobis mixedviT aris:<br />

• mcenareuli, rogoricaa bamba, seli, qereli da sxva;<br />

• cxoveluri, rogoricaa matyli da abreSumi;<br />

• mineraluri, rogoricaa asbesti.<br />

qimiuri boWko miiReba boWkos warmomqmneli polimeris xsnaris an nal-<br />

Robisagan. qimiuri boWko SesaZloa iyos xelovnuri da sinTezuri.<br />

xelovnuri boWko miiReba bunebrivi polimerisagan, an maTi gadamuSavebis<br />

produqtisagan. ZiriTadad es aris celuloza da misi eTerebi. xelovnuria,<br />

magaliTad viskozuri da acetaturi boWko.<br />

sinTezuri boWko miiReba sinTezuri polimerisagan. aseTia magaliTad<br />

kaproni, lavsani, nailoni da sxva.<br />

1. boWkos misaRebad iyeneben aminomJavebs, magaliTad ε-aminokapronmJavas,<br />

Tumca iyeneben mxolod normaluri agebulebis aminomJavebs da ara maT izomerebs,<br />

magaliTad<br />

NH 2 – CH 2 – CH – CH 2 – CH 2 – COOH<br />

|<br />

CH 3<br />

axseniT, ra aris amis mizezi.<br />

2. praqtikaSi farTod gamoiyeneba boWko nitroni, romelic garegnulad gavs<br />

Sals. is kargad inaxavs siTbos, gamoirCeva didi simtkiciT, elastikuria, Termomedegia.<br />

nitroni, yvela sxva bunebrivsa da qimiur boWkosTan SedarebiT, mdgradia<br />

sinaTlisa da atmosferuli zemoqmedebis mimarT. misi monomeria akrilis mJavas<br />

nitrili, anu akrilonitrili CH 2 = CH – CN. SeadgineT nitrilis polimerizaciis<br />

reaqciis toloba.<br />

gamoyaviT monomeruli erTeuli.<br />

3. polipropilenis boWko gamoirCeva simsubuqiT. is wyalze msubuqia, gamoirCeva<br />

agreTve didi simtkiciT, tuteebisa da mJavebis mimarT mdgradobiT. gamoiyeneba<br />

sazRvao bagirebis, xaliCebis, TevzsaWeri badeebis, trikotaJis nawarmis dasamzadeblad<br />

da sxva. SeadgineT propilenis polimerizaciis reaqciis toloba.<br />

147


148<br />

4. Tu kauCuks 30%-ze met gogirds daamateben, miiReba xisti masala – eboniti,<br />

romelic plastmasebis miRebamde erT-erT saukeTeso izolatorad miiCneoda. rogor<br />

axsniT im faqts, rom eboniti aRar aris elastikuri?<br />

5. 45-e suraTze Tqven xedavT mowyobilobas,<br />

romlis saSualebiTac mimdinareobs<br />

kauCukis daSlis reaqcia. gaauferulebs Tu<br />

ara kauCukis daSlis produqti bromian wyals?<br />

daasabuTeT Tqveni varaudi.<br />

sur. 45. kauCukis daSla<br />

<br />

6. TqvenTvis kargadaa nacnobi rezinis nakeTobani. imisaTvis, rom kauCukis<br />

Tvisebebs gaecnoT, gaaSreT rezinis webo, romelic kauCukisa da benzinis narevia.<br />

SeadareT rezinisa da kauCukis Tvisebebi, gamoikvlieT, ra emarTeba maT gaTbobisas.


26<br />

biopolimerebi<br />

biopolimerebs ganekuTvneba TqvenTvis kargad nacnobi cilebi, polisaqaridebi<br />

da nukleinis mJavebi.<br />

cila iseTi biopolimeria, romelic α-aminomJavebis naSTebisagan Sedgeba.<br />

cilaSi gamoyofen oTxi donis struqturas. cilis pirveladi struqtura<br />

wrfivi struqturaa, is ganisazRvreba polipeptidur jaWvSi aminomJavebis<br />

molekulaTa naSTebis monacvleobiT. cilis pirveladi struqtura ganapirobebs<br />

dedamiwaze yvela cocxali organizmis cilovan individualobas.<br />

sul raRac 20 α-aminomJavisagan buneba qmnis cilaTa mravalferovnebas. iseve<br />

rogorc TiTis anabeWdi, yovel cocxal organizmSi cilaTa ganumeorebeli,<br />

mxo lod misTvis damaxasiaTebeli gansakuTrebuli nakrebia. organizmisaTvis<br />

`ucxo~ cilis nakrebis, magaliTad, mikrobebis miuReblobazea dafuZnebuli<br />

organizmis damcavi reaqcia – imuniteti.<br />

cilis meoreuli struqtura, romelic xSirad spiraliseburia, ganisaz-<br />

Rvreba cilis molekulis polipeptiduri jaWvis spiralad daxvevis TaviseburebiT.<br />

es daxveva xdeba C = O da – NH– jgufebs Soris wyalbaduri bmebis<br />

warmoqmnis xarjze.<br />

cilis mesameuli struqtura,<br />

romelic gorglismagvaria, ganisazRvreba<br />

cilovani spiralis<br />

sivrciTi mdebareobiT (sur. 46). am<br />

sivrciT mdebareobas ganapirobebs<br />

wyalbaduri, amiduri da disulfiduri<br />

bmebis warmoqmna. gansaz-<br />

Rvruli sivrciTi konfiguraciis<br />

mqone cilis mesameuli struqtura,<br />

SverilebiTa da RrmulebiT, gareT<br />

mimarTuli funqciuri jgufebiT<br />

ganapirobebs cilis molekulis<br />

specifikur biologiur aqtivobas. sur. 46. cilis mesameuli struqtura<br />

zogierT cilas, magaliTad hemoglobins,<br />

meoTxeuli struqtura aqvs (sur. 47). meoTxeuli struqtura<br />

warmoiqmneba im SemTxvevaSi, rodesac cilis makromolekulis SedgenilobaSi<br />

ramdenime polipeptiduri jaWvi Sedis. es struqtura ganisazRvreba im<br />

polipeptiduri jaWvebis sivrculi ganlagebiT, romlebic ar aris erTmaneTTan<br />

dakavSirebuli kovalenturi bmebiT.<br />

polisaqaridi iseTi biopolimerebia,<br />

romlebic Sedgeba monosaqaridis<br />

naSTebisagan.<br />

polisaqaridia saxamebeli da<br />

celuloza. saxameblisa da celulozas<br />

magaliTiT Cven kidev<br />

erTxel vrwmundebiT, Tu ra didi<br />

gavlena aqvs nivTierebis Tvisebebze<br />

sivrcul agebulebas. erTi<br />

sur. 47. cilis meoTxeuli struqtura<br />

da igive molekuluri formulis<br />

mqone (C6H10O5) n saxameblisa da ce-<br />

149


150<br />

lulozas Tvisebebs Soris marTlac TvalsaCino gansxvavebaa – saxamebeli<br />

sakvebi nivTierebaa, naxSirwyalia, romelsac mcenare ujredSi imaragebs.<br />

saxamebeli agebulia α-glukozis molekulis naSTebisagan.<br />

CH 2OH<br />

5 O<br />

H<br />

4<br />

H<br />

6<br />

H<br />

1<br />

OH OH<br />

3<br />

H<br />

2<br />

OH<br />

H<br />

OH<br />

glukozis α-forma<br />

CH 2OH CH 2OH CH 2OH<br />

O O O<br />

H H H H H H H H<br />

H<br />

... O O O ...<br />

H<br />

4<br />

OH<br />

OH H OH H OH H<br />

H OH H OH H OH<br />

6<br />

CH2OH 5<br />

H<br />

OH<br />

3<br />

H<br />

H<br />

2<br />

OH<br />

saxameblis makromolekulis naSTebi<br />

celuloza mcenareuli ujredis damatebiTi meqanikuri garsia, is agebulia<br />

β-glukozis molekulis naSTebisagan.<br />

O<br />

OH<br />

1<br />

H<br />

glukozis β-forma<br />

CH 2OH CH 2OH CH 2OH<br />

O O O<br />

H H H H H H<br />

... O O O ...<br />

OH H H OH H H OH H H<br />

H OH H OH H OH<br />

celulozas makromolekulis naSTebi.


polinukleotidi, anu nukleinis mJavebi<br />

nukleinis mJavebi iseTi biopolimerebia, romlebic nukleotidebisagan<br />

Sedgeba.<br />

nukleinis mJavebi xasiaTdeba maT makromolekulaSi sul oTxi saxis nukleotidis<br />

monacvleobiT. aqedan sami nukleotidi Sedis nebismieri nukleinis<br />

mJavas SedgenilobaSi. es nukleotidebia: adenini (a), guanini (g), citozini<br />

(c), meoTxe nukleotidi rnm-isaTvis aris uracili (u), xolo dnm-isaTvis Timini<br />

(T).<br />

dnm-is makromolekula spiralia, romelic<br />

saerTo RerZze daxveuli ori jaWvisagan Sedgeba<br />

(sur. 48). es dnm-is meoreuli struqturaa. iseve<br />

rogorc cilis mo le kulaSi, nukleinis mJavas<br />

SemTxvevaSic meoreuli struqtura wyalbaduri<br />

bmebis safuZvelze yalibdeba. Tavis<br />

mxriv wyal baduri bmebi myardeba makromolekulis<br />

sxvadasxva jaWvis azotovan fuZeebs Soris,<br />

romlebic cilis molekulebis Semadgeneli radikalebisagan<br />

gansxvavebiT mimarTulia ara spiralis<br />

gareT, aramed SigniT.<br />

nukleinis mJavebi rnm da dnm umniSvne lovanes<br />

rols asrulebs organizmis memkvidreobiTi<br />

informaciis Senaxvisa da gadacemis procesSi,<br />

cilis biosinTezSi.<br />

= a...T =<br />

a – adenini = a...T =<br />

g – guanini<br />

T – Timini<br />

c – citozini = c...g =<br />

= a...T =<br />

= T...a =<br />

= g...c =<br />

= c...g =<br />

= c...g =<br />

= a...T =<br />

= T...a =<br />

= g...c =<br />

= T...a =<br />

= c...g =<br />

sur. 48. dnm-is ormagi<br />

spiralis agebuleba<br />

151


152<br />

1. gaecaniT Semajamebel sqemas `polimerebis klasifikacia~. SeadgineT mcire<br />

moTxroba sqemis mixedviT.<br />

stereoregularuli<br />

stereoregula-<br />

robis mixedviT<br />

polimeri<br />

arastereore<br />

gu laruli<br />

miRebis xerxis mixedviT<br />

bunebrivi<br />

warmoSobis<br />

mixedviT<br />

polikondensaciis<br />

polimerizaciis<br />

xelovnuri<br />

sinTezuri<br />

wrfivi<br />

organuli<br />

ZiriTadi jaWvis Sedge-<br />

nilobis mixedviT<br />

makromolekulis for-<br />

mis mixedviT<br />

gaxurebis mimarT<br />

damokidebulebiT<br />

araorganuli<br />

sivrculi<br />

element<br />

organuli<br />

ganStoebuli<br />

Termoplastikuri<br />

Termoreaqtiuli


SeamowmeT Tqveni codna<br />

1 erT-erT laboratoriaSi Seamowmes Zexvis nimuSSi saxameblis Semcveloba,<br />

risTvisac gamoiyenes kaliumis iodidis xsnari, radganac Seferiloba<br />

ar Seicvala, `eqspertma~ daaskvna, rom Zexvis nimuSSi saxamebeli ar aris.<br />

ras fiqrobT amis Sesaxeb Tqven? ras urCevdiT eqsperts?<br />

2 sqemaze mocemulia 1 t mSrali<br />

xis naxerxis gadamuSavebiT miRebuli<br />

masalebis saxeoba da raodenoba.<br />

_ SeiZleba Tu ara celulozas gadamuSavebis<br />

process vuwodoT unarCeno<br />

warmoeba?<br />

daasabuTeT Tqveni mosazreba.<br />

Tu Tqveni pasuxi dadebiTia, axseniT<br />

ratom ar utoldeba produqtebis masaTa<br />

jami nedleulis masas?<br />

sur. 49<br />

3 suraTze Tqven xedavT diagramas, romelic asaxavs adamianis organizmis<br />

qimiur Sedgenilobas. gaiTvaliswineT Tqveni organizmis masa da daadgineT<br />

qimiuri Sedgeniloba.<br />

wyali 65%<br />

cximebi 10%<br />

cilebi 18%<br />

naxSirwylebi 5%<br />

sxva organuli da<br />

araorganuli<br />

nivTierebebi 2%<br />

153


154<br />

4 suraTze gamosaxuli cilis struqturebs Soris, romelia pirveladi,<br />

meoreuli da mesameuli? daasabuTeT Tqveni varaudi.<br />

a) b)<br />

g)

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!