nbUfnbujljt !txbwmfcb!!WJJ!lmbtTj! - Ganatleba

nbUfnbujljt !txbwmfcb!!WJJ!lmbtTj! - Ganatleba nbUfnbujljt !txbwmfcb!!WJJ!lmbtTj! - Ganatleba

ganatleba.org
from ganatleba.org More from this publisher
13.05.2013 Views

- 1 - nbUfnbujljt q o r b u d a !txbwmfcb!!WJJ!lmbtTj! nfUpejlvsj!tbyfmn[Swbofmp!nbtxbwmfcmjtUwjt! avtori: zurab vaxania fsiqologiis institutis direqtoris moadgile, pedagogikis mecn. doqtori, maTematikis mecn. kandidati, ganaTlebis mecnierebaTa akademikosi. saredaqcio sabWo: vaxtang paataSvili, elza goCitaSvili sagamomcemlo samuSaoTa Semsrulebelni: zurab vaxania, naTela Sulaia, nikoloz vaxania © z.vaxania, 2007 II gamocema tel. 37-28-88 893-94-53-04 is maswavlebeli, vinc Cveneuli saxelmZRvaneloTi aswavlis, am saxelmZRvanelosac da moswavlis saxelmZRvanelosac ufasod miiRebs gamomcemlobaSi!

- 1 -<br />

<strong>nbUfnbujljt</strong><br />

q o r b u d a<br />

!<strong>txbwmfcb</strong>!!<strong>WJJ</strong>!<strong>lmbtTj</strong>!<br />

nfUpejlvsj!tbyfmn[Swbofmp!nbtxbwmfcmjtUwjt!<br />

avtori:<br />

zurab vaxania<br />

fsiqologiis institutis direqtoris moadgile,<br />

pedagogikis mecn. doqtori,<br />

maTematikis mecn. kandidati,<br />

ganaTlebis mecnierebaTa akademikosi.<br />

saredaqcio sabWo:<br />

vaxtang paataSvili, elza goCitaSvili<br />

sagamomcemlo samuSaoTa Semsrulebelni:<br />

zurab vaxania, naTela Sulaia, nikoloz vaxania<br />

© z.vaxania, 2007 II gamocema tel. 37-28-88 893-94-53-04<br />

<br />

is maswavlebeli, vinc Cveneuli saxelmZRvaneloTi<br />

aswavlis, am saxelmZRvanelosac da moswavlis<br />

saxelmZRvanelosac ufasod miiRebs gamomcemlobaSi!


- 2 -<br />

s a r C e v i<br />

0. saxelmZRvaneloebi `saymawvilo maTematika~<br />

1. `saymawvilo maTematikiT~ swavlebis miznebi<br />

2. `saymawvilo maTematikis~ Tavebi da paragrafebi<br />

3. mTavari meTodikuri principebi<br />

4. maTematikis mravalmxrivi da Tan<br />

gaerTianebuli (integrirebuli) swavleba<br />

5. wakiTxulis gaazrebis unari<br />

da `saymawvilo maTematikis~ nakli;<br />

visTvisaa upriani Cveneuli meTodikiT swavla<br />

6. maTematikis namdvili codna<br />

7. VII klasis programa saxelmwifo saswavlo gegmiT<br />

8. saxelmZRvanelos Sesabamisoba saxelmwifo<br />

saswavlo gegmasTan<br />

9. gakveTilis ageba<br />

10. maswavleblis muSaoba<br />

11. Cveneuli amocanebis tipebi<br />

12. Semamzadebeli safexurebi; erTi nimuSi<br />

13. erTi gakveTilis sanimuSo konspeqti<br />

14. Temis damuSavebis nimuSi _ usasrulobis cneba<br />

15. geometriis swavlebis safexurebi<br />

16. aramaTematikurad, gumaniT amosaxsneli amocanebi<br />

17. TvalsaCinoeba da misi farglebi<br />

18. sakontrolo werebi da SefasebaTa sistema<br />

VII klasis sakontrolo amoanebis nusxa<br />

19. amocanebis pasuxebi da miTiTebebi<br />

20. sakontrolo werebis amocanaTa pasuxebi<br />

da maTi Sefasebis kriteriumebi<br />

21. damatebiTi literatura maswavlebelTaTvis


- 3 -<br />

maTematikis maswavleblis mecxre da meaTe mcnebani:<br />

ara auwyo mowafesa Sensa saidumlo mecnierebisa mzamzareulad,<br />

aramed Tavad mowafeman gamoicnos saidumlo igi,<br />

vidre ganumartavde Sen, Tavad ipovos, rac SeiZleba meti.<br />

kurTxeul ars misaxvedri miTiTeba, iZulebiT nu<br />

moaxvev Tavs mowafes Sensa azrsa. [jorj poia]<br />

§ 0. saxelmZRvaneloebi `saymawvilo maTematika~<br />

Cveneuli saxelmZRvaneloebi agebulia axal samecniero-meTodikur<br />

da pedagogikur-fsiqologiur safuZvlebze. amasTan, isini<br />

srulad integrirebulia (maTematikis yvela dargi iswavleba er-<br />

Tianad, erTi saxelmZRvaneloTi). garda amisa, yoveli klasis<br />

programa da saxelmZRvanelo arsebiTad emyareba da aviTarebs<br />

wina klasisas. amgvarad Seqmnili gvaqvs erTiani kursi I-dan TiTqmis<br />

XI klasamde.<br />

yovelive amis gamo gaumarTlebelia romelime Cveneuli saxelmZRvanelos<br />

ganxilva zogadi safuZvlebis gareSe da sxva saxelm-<br />

ZRvaneloebisagan gamocalkevebulad. kerZod, VII klasis maswavlebelma<br />

unda naxos, rogor gvaqvs Cven damuSavebuli Semdegi,<br />

SedarebiT aratradiciuli sakiTxebi: umartivesi topologiuri<br />

cnebebi; ZiriTadi geometriuli cnebebi (nakvTi, sxeuli, mravalkuTxedi,<br />

xazi); erToblioba; logikuri mimarTeba zogadi /<br />

kerZo; proporcia, skala da masStabi.<br />

Tuki `saymawvilo maTematikiT~ swavleba VII klasidan<br />

iwyeba: maswavlebelma ar unda daiwyos VII klasis saxelmZRvanelo<br />

manam, sanam klass safuZvlianad ar gaameorebinebs<br />

wina klasebis ZiriTad sakiTxebs. Tanac, am dros klasi unda<br />

mieCvios Cveneuli meTodikiT muSaobas, rac misTvis uCveulo<br />

iqneba. amitom, sasurvelia, maswavlebelma gasameoreblad gamoiyenos<br />

Cveneuli saxelmZRvanelo VI klasisTvis.


- 4 -<br />

garda amisa, yvelaze mniSvnelovania maTematikuri teqstis<br />

wakiTxisa da gaazrebis unaris ganviTareba _ [ix. $ 5]. uamisod<br />

Cveneul meTodikas saZirkveli gamoecleba.<br />

yovelive amas dasWirdeba albaT 2-3 kvira. ZiriTadi<br />

gasameorebel-gansamtkicebel-gasaRrmavebeli sakiTxebia:<br />

1. wiladis cneba [ix. $ 3-Si]; 1-ze meti wiladebi da<br />

maTgan mTelis gamoyofa; wiladis ZiriTadi Tviseba...<br />

2. wriuli diagrama da wiladebi, romelTa jamis<br />

mniSvnelobaa 1 (procenti saWiro araa, iqneba VII klasSi).<br />

3. farTobisa da moculobis cnebebi _ da ara maTi<br />

gamosaTvleli formulebi; ori-sami aratoli<br />

marTkuTxedisgan Sedgenili nakvTis farTobis gazomva,<br />

agreTve uswormasworo da naxvretiani nakvTebis farTobis<br />

miaxloebiTi gazomva; ori-sami aguredisgan Sedgenili<br />

sxeulis moculobis gazomva.<br />

4. skala da masStabi. masStabis Caweris sxvadasxva saxeebi.<br />

5. proporciuloba. proporciis Tvisebebi.<br />

6. logikuri mimarTebani ZiriTad planimetriul nakvTebs<br />

Soris _ ix. Cveneuli geometriuli TvalsaCinoeba (plakatis<br />

saxiT, anda individualuri _ romelic dabeWdilia Cveneuli<br />

saxelmZRvaneloebis ydis Siga mxares).<br />

maswavlebeli ar unda SeuSindes am winaswar Seferxebas<br />

da mcire sirTuleebs _ maTi gadalaxvis Semdeg araTu<br />

saboloo, aramed ukve VII klasis Sedegic ki gaaxarebs!<br />

§ 1. `saymawvilo maTematikiT~ swavlebis miznebi<br />

maswavlebelma icis, rom, sazogadod, maTematikis swavlebis<br />

miznebi or ZiriTad jgufad iyofa:<br />

1) maTematikis zogadi, sayovelTaod saWiro sawyisebis daufleba<br />

_ codnisa da unarCvevaTa SeZena;<br />

2) gonebis ganviTareba da zogad saazrovno unarTa Camoyalibeba.


- 5 -<br />

gonebrivi unarebi,<br />

romlebic unda ganaviTaros saskolo maTematikis swavlebam:<br />

I. specifikuri<br />

maTematikuri<br />

unarCvevebi:<br />

Zalian<br />

mravladaa,<br />

ZiriTadad _<br />

praqtikul-<br />

gamoyenebiTi<br />

xasiaTisa.<br />

5) statistikuri _<br />

informaciis damu-<br />

Savebisa da sxvadasxva<br />

sqematuri saxiT<br />

warmodgenisa,<br />

mosalodnelobis<br />

Sefasebisa;<br />

II. zogadi<br />

maTematikuri<br />

unarebi:<br />

1) ariTmetikuli<br />

_ raodenobriv<br />

mimarTebaTa daufleba:<br />

ricxvebze<br />

moqmedebaTa,<br />

sidideTa gazomvisa<br />

an miaxloebiTi<br />

Sefasebisa;<br />

2) geometriuli<br />

_ sivrciT mimar-<br />

TebaTa da formebis<br />

daufleba;<br />

3) algebruli _<br />

maTematikuri modelirebisa;formulebisa<br />

da abstraqtuli<br />

niSnebis<br />

gamoyenebisa;<br />

4) diskretulma-<br />

6) saerTo _ maTe-<br />

Tematikuri _ almatikuri<br />

enis daufgoriTmis<br />

zustad,<br />

leba, saWiro sakiT-<br />

Tanmimdevrulad<br />

xis moZiebis da<br />

Sesrulebis, misi<br />

gaazrebis, wignze<br />

mkafiod Camoya-<br />

muSaobis unarebi.<br />

libebisa;<br />

III. saazrovno<br />

unarebi:<br />

1) sakiTxis gaazrebis,<br />

teqstis wakiTxvisa<br />

da gaazrebisa;<br />

2) arsebiTis danaxvis,<br />

misi sxva areSi<br />

gadatanisa;<br />

3) zusti azrovnebisa<br />

da metyvelebisa;<br />

4) logikuri daskvnis<br />

gamotanisa;<br />

5) analizisa da sin-<br />

Tezisa;<br />

6) argumentirebis,<br />

naTlad da Tanmimdevruladmsjelobis,<br />

dasabuTebisa<br />

Tu uaryofisa;<br />

7) gansazRvrebis gaazrebis,klasifikaciis,<br />

ganzogadebisa<br />

Tu konkretizaciisa;<br />

8) evristikuli unarebi(kanonzomierebis<br />

aRmoCenisa, raimes<br />

mixvedrisa).<br />

garda amisa, maTematikis swavlebas aRmzrdelobiTi daniSnulebac<br />

aqvs _ man unda ganaviTaros mravali zogadpirovnuli Tviseba:<br />

mowesrigebuloba, saqmis dagegmvis unarCvevebi, sibejiTe,


- 6 -<br />

winaaRmdegobaTa gadalaxvis Cveva, ganyenebul (TvaliT uxilav da<br />

aranivTier) faseulobaTa gancdis unari, kritikuli Sefasebis<br />

unari, sazogado wesebisa da kanonebis pativiscema.<br />

swored am Zvirfas pirovnul TvisebaTa da zogad unarTa ganviTarebaa<br />

maTematikis Cveneuli swavlebis mTavari mizani (da ara<br />

teqnikuri manipulaciebis triali, sqolastikur damtkicebaTa da<br />

mZime formulebis daxvaveba, rac saskolo maTematikis Cveulebrivi<br />

programis udides nawils Seadgens).<br />

§ 2. `saymawvilo maTematikis~ Tavebi da paragrafebi<br />

`saymawvilo maTematika~ iyofa Tavebad. yoveli Tavis<br />

damTavrebis Semdeg tardeba sakontrolo wera.<br />

saxelmZRvanelos bolos amocanaTa Tematikuri krebulia. igi<br />

Sedgeba ara Tavebis, aramed paragrafebisagan.<br />

Tavsa da paragrafs Soris arsebiTi gansxvavebaa. Tavi dalagebulia<br />

kalendarulad da zustadaa dayofili gakveTilebis<br />

mixedviT. amitom `saymawvilo maTematikis~ sarCevi zustad<br />

emTxveva lbmfoebsvm!hfhnbt!!da calke es gegma aRaraa saWiro.<br />

paragrafebi ki dalagebulia ara kalendarulad, aramed Tematikurad:<br />

maTSi amocanebi Temebis mixedviTaa dajgufebuli.<br />

paragrafebis gavla ar unda moxdes miyolebiT (ise, rogorc<br />

wignSia). saWiroa maTi paraleluri gavla. paragrafebis Tanmimdevrobas<br />

ara aqvs didi mniSvneloba, magram TviTeul paragrafSi<br />

ki amocanebis gavla unda moxdes im TanmimdevrobiT, rogorc<br />

wignSia. yoveli paragrafi agebulia amocanebis safexurebrivi<br />

garTulebis mixedviT! konkretulad ki Tavad maswavlebeli<br />

gaanawilebs sakuTari SexedulebiT.<br />

saxelmZRvanelos ZiriTadi nawilis anu Tavebis gavlas (sakontroloebis<br />

CaTvliT) dasWirdeba daaxloebiT 145-150 gakveTili.<br />

saswavlo wlis bolomde darCenil droSi maswavlebeli ZiriTadad<br />

iyenebs wignis meore nawils _ amocanebis Tematikur krebuls<br />

(pirveli nawili dasWirdebaT mxolod calkeuli Teoriu-


- 7 -<br />

li sakiTxebis gasameoreblad _ maswavleblis Sexedulebisamebr).<br />

sazogadod, maswavleblis TviTmoqmedebisaTvis farTo sarbieli<br />

Tematikur krebulebSia _ da ara ZiriTad gakveTilebSi.<br />

moswavleTa saxelmZRvaneloSi mocemuli amocanebi ZiriTadad<br />

saSinao davalebebisTvisaa gankuTvnili. klasSi xdeba Sesrulebuli<br />

davalebis erToblivi garCeva.<br />

Tematikur krebulSi gabneulia agreTve is amocanebi, romlebic<br />

klass sakontrolo werebze unda mieces (nusxa mocemulia<br />

danarTSi). maswavlebels TavisTvis unda hqondes moswavleTa<br />

saxelmZRvanelo, erTi cali wigni. am Tavis wignSi axlave<br />

moniSnos sakontroloebis amocanebi, raTa SemdgomSi isini<br />

SecdomiT saSinao an saklaso davalebad ar misces klass.<br />

maswavlebels ecodineba, rom mis mier wiTlad moniSnuli<br />

amocanebi _ mxolod sakontrolo Tu sagamocdo werebisaTvisaa.<br />

Cven yoveli klasis bolos vatarebT Semajamebel sakontrolo<br />

weras (mcire gamocdas) [$ 18].<br />

§ 3. mTavari meTodikuri principebi (mokled)<br />

`saymawvilo maTematika~ ganuyoflad moicavs saskolo maTema-<br />

tikis yvela dargs maTi momijnave dargebiTurT da agebulia Tanamedrove<br />

pedagogikuri fsiqologiis sayovelTaod aRiarebul<br />

principebze. amasTan, es principebi ganyenebul mowodebebad anu<br />

`cariel abrad~ ar rCeba, isini namdvilad, Tanmimdevrulad da<br />

safuZvlianad xorcieldeba yoveli calkeuli maTematikuri<br />

sakiTxis swavlebaSi.<br />

gaRrmavebuli swavleba. `saymawvilo maTematika~ gaRrmavebuli<br />

swavlebisaTvisaa, magram kargad unda iqnes gaazrebuli, Tu<br />

ras niSnavs gaRrmaveba da ras _ gaZliereba. gaRrmavebuli<br />

(meorenairad _ intensiuri) swavleba gulisxmobs programis<br />

Semofargvlas mxolod im aucilebeli sakiTxebiT, romelTa<br />

damuSaveba eswreba Rrmad, safuZvlianad, mravalmxrivad da<br />

aqtiur-SemoqmedebiTad. sakiTxi an ase iswavleba (da swored amas


- 8 -<br />

emsaxureba ZiriTadi saxelmZRvaneloebi), an sul ar iswavleba.<br />

gaZlierebuli swavleba ki sxvaa: es gulisxmobs damatebiTi<br />

rTuli sakiTxebisa da damatebiTi Zneli amocanebis Semotanas.<br />

gaZlierebuli swavlebisaTvis (zogierTi moswavlisaTvis)<br />

gankuTvnilia ufro amocanaTa Tematikuri paragrafebi da agreTve<br />

amocanaTa damatebiTi krebulebi.<br />

ese igi, gaZlierebuli swavla yvelas ar moeTxoveba, magram<br />

gaRrmavebuli ki _ TiTqmis yvelas.<br />

Cveulebrivi saskolo kursebi eqstensiuria: moswavleebs<br />

miewodeba didi odenobiT Teoriuli sakiTxebi da terminebi, ise,<br />

rom ver eswreba maTi wesierad damuSaveba, klasi `gadarbeniT~,<br />

zereled da pasurad iRebs (ufro xSirad ki _ arc iRebs!)<br />

maTematikur codnas. es iwvevs moswavleTa gulisacruebas, xolo<br />

maTi saukeTeso nawili iZulebuli xdeba, dazepirebiTa da<br />

meqanikuri gawafviT daiZvrinos Tavi.<br />

amis sapirispirod, Cveni mcnebaa: `jobia, erTi sakiTxi vaswavloT<br />

aTi sxvadasxva kuTxiT, vidre aTi sakiTxi vaswavloT TiTo<br />

kuTxiT~ [a. distervegi], vaswavloT nela, magram kargad, Rrmad<br />

da mravalmxrivad. gaRrmavebuli swavleba gulisxmobs ara<br />

saswavli Sinaarsis eqstensiur gafarToebasa da tempis aCqarebas,<br />

aramed piriqiT: saswavli Teoriuli sakiTxebis raodenobis<br />

Semcirebas, tempis Senelebas da gaRrmavebul, gaazrebul, anu<br />

intensiur swavlebas. naswavli unda Seesisxlxorcos moswavlis<br />

gonebas, unda gamoiwvios gonebis Sinagani zrda, misi mravalmxrivi<br />

ganviTareba.<br />

amgvari swavlebis Sedegad saSualo moswavleebs rCebaT aucilebeli<br />

saprogramo minimumis myari da aqtiuri codna, xolo<br />

Zlieri moswavleebi imavdroulad aswreben cota gaZlierebuli<br />

kursis gavlasac, rac damatebiT moicavs ufro rTul<br />

sakiTxebsac. amasTan, upirvelesi mniSvneloba eniWeba moswavlis<br />

rogorc saSemsruleblo, ise azrovnebis, damoukidebeli<br />

muSaobisa da kvlevis, SemoqmedebiT unarCvevaTa ganviTarebas. Cven


- 9 -<br />

veswrafviT moswavlis aramarto zusti maTematikur-logikuri<br />

azrovnebis ganviTarebas, aramed agreTve intuiciis, gumanis,<br />

mixvedrilobis ganviTarebasac.<br />

maTematikis gaRrmavebuli swavlebis arsebiTi maxasiaTebelia<br />

agreTve mTavari yuradRebis gadatana manipulaciebidan cnebebisaken.<br />

`saymawvilo maTematikaSi~ Zalian didi dro eTmoba<br />

sakvanZo cnebebis _ TviT cnebebis! _ gaazrebas. magaliTisTvis<br />

davasaxeloT: farTobis cneba; moculobis cneba; usasrulobis<br />

cneba (mis Sesaxeb ix. qvemore, § 14); cilindris cneba (ix. § 17)<br />

da wiladis cneba.<br />

xjmbejt!dofcb albaT saskolo maTematikis `nomer pirveli~<br />

cnebaa. misi ZirisZiramde gaazrebis gareSe (swored cnebisa _ da<br />

ara wiladebze moqmedebebisa!) azri ara aqvs momdevno klasebis<br />

maTematikis swavlas, iseve rogorc fizikisa, qimiisa, geografiuli<br />

masStabisa, welTaRrocxvisa, statistikisa da sxvaTa.<br />

Cven Semowmebuli gvaqvs: tradiciuli saxelmZRvaneloebiT naswavl<br />

skoladamTavrebulebsac ki (maT daaxloebiT 70-80 %-s) ar<br />

esmiT wiladis cneba. es yvelam SeiZleba Seamowmos, magaliTad,<br />

amgvari advili amocaniT:<br />

ezoSi xeebis 3/7 nawili kopitebia, amdenive _ Wadrebi.<br />

kidev ezoSi dgas 2 naZvi. sul ramdeni xe dgas am ezoSi?<br />

6 6<br />

a) 4; b) 7; g) 8; d) 14; e) 2 ; v) 2 .<br />

7 14<br />

moswavleTa didi umravlesoba irCevs pasuxs e), anda, kidev<br />

uaresi _ v) (rac imis maCvenebelia, rom wiladebis Sekrebis wesic<br />

ki ar icis). orive es pasuxi gviCvenebs, rom moswavles sruliad<br />

ar esmis, ra aris wiladi; verc imas iazrebs, rom xeebis<br />

raodenoba ar SeiZleba wiladuri iyos! moswavlem uazrod,<br />

3 3 6<br />

meqanikurad Sekriba: + + 2 = 2 . am dros ki amocanis<br />

7 7 7<br />

amoxsnas TiTqmis ar sWirdeba wiladebze moqmedebaTa wesebi,<br />

saWiroa mxolod wiladis cnebis codna: 2 naZvi Seadgens ezos


- 10 -<br />

xeebis 1/7 nawils, ese igi, ezoSi sul 14 xe mdgara. sul esaa,<br />

gantolebac ki zedmetia da am amocanisTvis gantolebis Sedgena<br />

moswavlis saazrovno unarCvevaTa ganuviTareblobas moaswavebs.<br />

maSasadame, tradiciuli saxelmZRvaneloebiT momuSave ufrosklaselTa<br />

80 % mainc, arsebiTad, fuWad dadis maTematikis, fizikisa<br />

Tu qimiis gakveTilebze, radgan maT ar esmiT wiladi.<br />

Cveneuli programiT, wiladi Semogvaqvs mxolod V klasSi (IV<br />

klasSi mas arc ki vaxsenebT!); Tanac, sul mcire 10 saaTs vuTmobT<br />

wiladis jer mxolod cnebas. V klasis ariTmetikis programa,<br />

arsebiTad, mxolod wiladebs eTmoba, aTwiladebi jer naadrevia!<br />

marTlac, aTwiladi, arsebiTad, igive wiladia (maTematikurad<br />

_ racionaluri ricxvi), oRond sxvagvarad Cawerili. Tuki<br />

moswavles bolomde ara aqvs gaazrebuli wiladis cneba,<br />

wiladebis Sedareba da maTze ariTmetikuli moqmedebebi da ukve<br />

aTwiladebs vaswavliT, es niSnavs Semdegs: CvenTvis mTavaria<br />

moqmedebaTa Sesruleba (rac aTwiladebze ufro advilia) _ da<br />

ara cnebis gaazreba da azrovneba. anu, CvenTvis mTavaria,<br />

moswavlem kalkulatoriviT imuSaos uSecdomod _ da ara is,<br />

rom wiladis arsi esmodes. marTlac, rogor SeiZleba kacma<br />

gaiazros aTwiladebze _ anu sxvagvarad Caweril da kerZo saxis<br />

wiladebze moqmedebebi _ Tuki jer wiladebze ar gauazrebia?<br />

Tuki moswavles azriT ar esmis, romelia meti _ 3/7 Tu 5/9,<br />

maSin ar dros aTwiladebze moqmedebebSi meqanikuri gawafvaa? da,<br />

sazogadod, ra saWiroa kalkulatoris saqmes esoden didi<br />

yuradReba davuTmoT? Cven ar vambobT, rom moswavlisTvis<br />

zedmetia aTwiladebze moqmedebaTa codna, es zedmeti araa, magram<br />

arc mTavaria! mTavaria wiladis cneba da wiladebze moqmedebaTa<br />

gaazreba (da aqac ara gamoTvlebSi gawafva).<br />

humanisturi swavleba, individualuri midgoma da<br />

moswavleze centrireba. igi upirvelesad gulisxmobs<br />

keTilmosurne da gulTbil damokidebulebas moswavlisadmi.<br />

magaliTad, maswavleblisa da moswavlis urTierTobaSi gamoric-


- 11 -<br />

xuli unda iyos SiSi. SiSze damyarebuli wesrigi da swavla<br />

Zalian aramyaria: gardatexis asakis Semdeg bavSvs aRar eSinia<br />

maswavleblebisa da ormagad gadauxdis maT wina wlebSi<br />

dagrovili SiSis samagieros. Tanac, SiSiTa da daZabulobiT<br />

bavSvi Znelad Tu ganviTardeba. moswavles odnavadac ar unda<br />

eSinodes imis Tqma, rom man raime ver gaigo, raRac ver gaakeTa<br />

(gamocdil maswavlebels ar gamoepareba, bavSvma marTla ver<br />

gaakeTa, Tu ar gaakeTa da cuRlutobs). moswavle ar unda<br />

iboWebodes Secdomis daSvebis SiSiT. yoveli Secdoma saqmiani da<br />

mSvidi msjelobis sagani unda gaxdes. moswavles unda vacaloT<br />

azris gamoTqma, Tundac es iyos mcdari azri. maswavlebels<br />

pirisaxis gamometyvelebaze an xmazec ki ar unda Seetyos<br />

ukmayofileba. _ SemdgomSic moindomeb da ukeTesad gaakeTeb,<br />

axla ki mousmine Sens megobars da advilad gaigeb! _ daaxloebiT<br />

amgvari ram unda iTqvas, mSvidad da gulTbilad.<br />

zogierTi maswavlebeli xazgasmiT, ganzrax gamokveTs xolme<br />

imas, rom bavSvi raRacas ver akeTebs, ver igebs, unergavs ra<br />

bavSvebs SiSsa da morCilebis grZnobas. es uxeSad arapedagogiuri<br />

saqcielia, metic, danaSaulia.<br />

moswavleze centrireba gulisxmobs kidev erT, gacilebiT<br />

ufro arsebiT da mniSvnelovan princips: mTliani swavlebis ageba<br />

ise, rogorc bunebrivia bavSvis cnobierebisaTvis; meore _<br />

SeZlebisamebr joejwjevbmvsj!!njehpnb.<br />

individualuri midgomis bolomde ganxorcieleba SeuZlebelia<br />

klasSi, miT umetes, did klasSi. magram maswavleblis didi ostatoba<br />

da xelovneba swored isaa, rom SeZlebisamebr metad moaxerxos<br />

es. man yovel moswavleSi ganumeorebeli pirovneba unda<br />

dainaxos, pativi sces am pirovnebas da, rac mTavaria, Taviseburad<br />

miudges mas. amis zogadi wesebi ar arsebobs. yovel kerZo<br />

SemTxvevaSi maswavlebelma unda moZebnos kerZo saSualebani.<br />

individualuri midgomis kidev erTi mniSvnelovani mxarea<br />

moTxovnaTa araTanabroba moswavleTa codnis mimarTac (es ki,<br />

cxadia, Sesabamisad unda aisaxos maswavleblis mier daweril Se-


- 12 -<br />

fasebebSi). programa da saxelmZRvaneloebi, maTi sruli moculobiT,<br />

gaTvlilia Zlier moswavleebze. dauSvebelia Zlier moswavleTa<br />

ganviTarebis ganzrax Seferxeba imis gamo, rom klasSi sustebic<br />

sxedan. meore mxriv, arc sustebis daCagvra egebis. kvlav<br />

gavimeorebT: maswavlebelmac da mSoblebmac unda icodnen: yvela<br />

moswavles ar moeTxoveba Cveni programis aTviseba mTeli<br />

moculobiTa da siRrmiT. saSualo moswavle yvelafers<br />

Rrmad ver gaigebs, verc yvela davalebas Seasrulebs, magram<br />

mainc kargad, myarad da aqtiurad daeufleba programis<br />

pirvel dones _ savaldebulo minimums. xolo Zlieri<br />

moswavle programis meore, maRal donesac daeufleba.<br />

Cveneuli meTodikis mixedviT, yvela moswavle swavlobs<br />

sakuTar SesaZleblobaTa Sesabamisad. klass yoveli dRisaTvis<br />

(maT Soris, dasvenebis dReebisaTvisac da ardadegebisaTvisac!)<br />

eZleva bevri davaleba, rac ukanasknel erT an or nomrad SeiZleba<br />

Seicavdes sakmaod Znel, arastandartul amocanebs.<br />

garda amisa, saswavlo wlis bolosaTvis klass ukve<br />

moTavebuli eqneba saxelmZRvanelos Tavebi da morCenili dro<br />

mTlianad meore nawils _ amocanaTa Tematikur paragrafebs<br />

daeTmoba _ yoveldRiurad 6-8 nomeri.<br />

magram saqme isaa, rom mTeli saSinao davalebis gakeTeba<br />

araa savaldebulo yvela moswavlisaTvis. magaliTad, SabaTkvirisaTvis<br />

damatebiT micemul erTi-or amocanas (Tematikuri<br />

krebulidan) mxolod mondomebuli da Zlieri moswavleebi gaake-<br />

Teben. sazogadod, vinc gaakeTebs xolme naxevarze cota mets, is<br />

iswavlis saSualod (saprogramo minimumis myari aqtiuri codniT),<br />

vinc gaakeTebs TiTqmis yvelafers _ iswavlis saukeTesod.<br />

yvelam amoxsnas imdeni, ramdensac SeZlebs. saSinao davalebaSi<br />

Sefaseba ar iwereba. saSualo moswavlisTvis sakmarisia,<br />

Tuki namdvilad damoukideblad SeZlebs davalebis daaxloebiT<br />

naxevris marTebulad Sesrulebas. es yovelive mSoblebsac unda<br />

ganvumartoT.


- 13 -<br />

ganviTarebaSi da gaZlierebaSi bavSvs TviTon amocanebi<br />

daexmareba! amocanebi dalagebulia TandaTanobiTi gaZnelebis<br />

mixedviT. Tema iwyeba Zalian advili amocanebiT, romlebsac<br />

TiTqmis yvela moswavle daZlevs. Semdeg amocanebi TandaTanobiT<br />

Zneldeba da moswavles ar gauWirdeba, mihyves maT.<br />

humanisturi swavlebis principi moiTxovs, garda individualuri<br />

midgomisa, agreTve azrovnebis ganviTarebis asakobriv<br />

da agreTve zogad kanonzomierebaTa mkacr dacvas. es kanonzomierebebi<br />

pedagogikur fsiqologiaSia dadgenili (upirvelesad,<br />

J. piaJes mier [22]). im sakiTxebs (miuxedavad maTi sirTulesimartivisa),<br />

romlebic efuZneba Zlier abstraqtul cnebebs,<br />

dawyebiTi skolis da, miT umetes, pirveli klasis moswavle<br />

azrianad ver daeufleba. aseTi sakiTxebia, magaliTad: farTobi<br />

da moculoba (maT Soris, litri); masa (TiTqos moswavles<br />

esmodes gansxvaveba masasa da wonas Soris!); wrfe _ gansxvavebiT<br />

monakveTisagan (Cven mxolod VII klasSi Semogvaqvs); kuTxe<br />

(maxvili, marTi, blagvi _ Cven mxolod VIII klasSi Semogvaqvs!).<br />

ukve am ramdenime magaliTidanac ki cxadia, rom, samwuxarod,<br />

tradiciuli meTodika naklebad iTvaliswinebs TiTqosda Tavis-<br />

Tavad cxad da ubralo WeSmaritebas: rom swavleba azrovnebis<br />

asakobrivi kanonzomierebebiT unda iyos ganpirobebuli.<br />

yovelive amas sulac ar ewinaaRmdegeba is, rom Cven pirvelive<br />

klasidan programa Sevsebuli gvaqvs Tanamedrove maTematikis<br />

sxvadasxva dargebis saymawvilo SesavlebiT, romlebsac araviTari<br />

Teoria da terminologia ar sWirdeba, moswavleebi maT daeuflebian<br />

saxaliso amocanebis sagangebo TanwyobaTa meSveobiT.<br />

CvenTvis mTavari ganmsazRvrelia moswavlis cnobiereba da misi<br />

bunebrivi interesebi, ganaTlebuli pirovnebis aRzrdis Zireuli amocana,<br />

_ da ara formaluri maTematikuri Tvalsazrisi. moswavleze<br />

centrirebis principi krZalavs saganze centrirebas, anu saswavli<br />

sagnis xedvas kerZo mecnierebis viwro egocentruli TvalTaxedviT.<br />

maTematika unda iyos moswavlisTvis da ara moswavle


_ maTematikisTvis.<br />

- 14 -<br />

moswavleze centrirebis principTan mWidrodaa dakavSirebuli<br />

jtupsj{njt! qsjodjqj/ moswavleze centrirebis gamo mTavaria<br />

is, Tu swavlis romeli gzaa bavSvis cnobierebisaTvis yvelaze<br />

bunebrivi. samwuxarod, ufro xSirad es gza ar emTxveva im gzas,<br />

romelic bunebrivi Cans Sesaswavli sagnis TvalsazrisiT. magali-<br />

Tad, mecnieruli geometriis TvalsazrisiT jer unda iswavlebodes<br />

kuTxe, Semdeg _ marTi kuTxe da Semdeg _ marTkuTxedi. magram<br />

fsiqologiurad es gza yovlad gaumarTlebeli aRmoCnda.<br />

ufro xSirad bavSvis (da sazogadod, adamianis) cnobierebisa-<br />

Tvis raime cnebis Seswavlis bunebrivi gzaa is gza, romliTac<br />

istoriulad Seimecna kacobriobam es cneba (cxadia, moswavle Zalian<br />

SemWidrovebulad da daCqarebulad gaivlis am gzas). amis<br />

kargi magaliTia VII klasSi uaryofiTi ricxvebis swavlebis Cveneuli<br />

meTodika.<br />

SemoqmedebiTi swavleba. cudi swavlebis gamo xalxSi<br />

damkvidrebulia arsebiTad mcdari warmodgena maTematikaze _<br />

TiTqos esaa raRac usaSvelod rTuli, usaSvelod mZime da<br />

usaSvelod mosawyeni, didi ricxvebi da gauTavebeli gamoTvlebi,<br />

mkvdari formulebi da wesebi...<br />

maTematikis swavleba, Tuki igi marTebuladaa agebuli da<br />

gamarTuli, ar unda iwvevdes am ulamazesi da uZlieresi<br />

mecnierebis Sejavrebas, piriqiT unda xdebodes!<br />

yovelive didi da meqanikuri _ ara adamianis SemoqmedebiTi<br />

gonebis, aramed gamoTvliTi manqanebis saqmea! adamianisTvis da<br />

gansakuTrebiT ki ymawvilisaTvis maTematikaSi mTavaria swored<br />

is, rom imoqmedos ara meqanikurad, aramed piriqiT _<br />

gaazrebulad, SemoqmedebiTad, gabedulad _ rogorc moazrovne<br />

adamians ekadreba.<br />

rasakvirvelia, yovelive es ar gamoricxavs zomieri gamoTvlebisa<br />

da sxva `Savi Sromis~ aucileblobas. iseve rogorc<br />

adamianis sulis erTerTi umSvenieresi Semoqmedeba _ musikac ki


- 15 -<br />

mxolod `Sav Sromaze~ damyarebiT ifurCqneba.<br />

Cveni meTodikis mixedviT maTematikis swavla miaxloebulia<br />

mecnierul SemoqmedebasTan, sakiTxebi isea damuSavebuli, rom<br />

axali sakiTxis arss moswavle TiTqos TviTon ikvlevs da<br />

TviTonve aRmoaCens. mTeli Cveneuli kursi _ esaa amgvar ZiebaTa<br />

da aRmoCenaTa erTiani jaWvedi.<br />

saamisod mTeli kursi daqucmacebulia mcire-mcire safexurebad,<br />

romelTa damoukideblad gavla advilad SeuZlia saSualo<br />

moswavles _ cxadia, Tuki mas gavlili aqvs wina gakveTilebi.<br />

TviTeuli am safexuris gavlas moswavle Sesabamisi patara sakiTxis<br />

arsis aRmoCenamde mihyavs da ase grZeldeba bolomde.<br />

amitom saxelmZRvaneloebis ZiriTadi nawilebi sakmaod advilebia,<br />

gaTvlilia namdvil saSualo moswavleze. magram saqme isaa, rom<br />

Zlieri moswavlisaTvisac ki am mcire-mcire kvleviTi safexurebis<br />

gavlas udidesi mniSvneloba aqvs _ Rrma swavlisaTvis.<br />

yovelive zemore Tqmulidan cxadia, rom Cven gamovricxavT<br />

saskolo maTematikisTvis damaxasiaTebel mTavar mankierebas _<br />

moswavleTa mier sityvieri debulebebis (wesebis, gansaz-<br />

Rvrebebisa Tu Teoremebis) gazuTxvas da Sesabamis moqmedebebSi<br />

meqanikur gawafvas. ufro xSirad umjobesia, moswavlem sul ar<br />

icodes raime sakiTxi, vidre amgvarad icodes. mxolod namdvilad<br />

gaazrebul, kargad gagebul codnas aqvs Rirebuleba. moswavles<br />

naTlad unda esmodes is, Tu ras ambobs da ra moqmedebas<br />

atarebs, ratom ambobs ase da ratom moqmedebs ase. es kargad<br />

mowmdeba advili arastandartuli amocanebis amoxsnisas. es<br />

amocanebi ar moicavs arc erT ucnob cnebasa Tu moqmedebas, arc<br />

Znelebia, magram amdagvari amocana moswavles jer ar amouxsnia.<br />

amitom didi mniSvneloba aqvs Tematikuri krebulebis amocanaTa<br />

uCveulo mravalferovnebas.<br />

mravali Cveni amocana sxvadasxva gzebiT amoixsneba, metic,<br />

marTebuli pasuxic ki SeiZleba ori an meti hqondes. maswavlebelma<br />

araviTar SemTxvevaSi ar unda aRkveTos moswavleTa ucna-


- 16 -<br />

uri pasuxebi, oRond, unda moiTxovos dasabuTeba. Tuki moswavle<br />

gonivrulad daasabuTebs Tavis moulodnel pasuxs, is Seqebis<br />

Rirsi iqneba, da ara gakicxvisa! aseve, yovelnairad unda<br />

waxalisdes amocanis amoxsna gansxvavebuli gzebiT.<br />

aqtiuri mzaobis meTodika. esaa `saymawvilo<br />

maTematikis~ ZiriTadi safuZveli da mTavari siaxle. igi emyareba<br />

d. uznaZisa da J. piaJes fsiqologiur Teoriebs da Cveneul gamokvlevebs<br />

azrovnebis fsiqologiaSi. es meTodika axalia ara<br />

mxolod saqarTvelosTvis, aramed, sazogadod, mecnierebisaTvisac<br />

(man ucxoelTa gamoxmaureba da mowonebac daimsaxura). Cveneuli<br />

saxelmZRvaneloebic mis safuZvelzea agebuli da maswavlebelmac<br />

gakveTilebi mis mixedviT unda warmarTos.<br />

es meTodika gulisxmobs: moswavlis did aqtiurobas, misi<br />

interesis gaRvivebas saxaliso da mcire SemoqmedebiTi ZiebebiT;<br />

yoveli sakiTxis Seswavlis win saTanado motivaciuri da agreTve<br />

inteleqtualuri mzaobis (ganwyobis) Seqmnas. da, rac mTavaria _<br />

swavlebas ara maswavleblis mier axsniT, aramed evristikuli<br />

meTodiT, aRmoCenebis gziT [dawvrilebiT _ ix. qvemore, § 12].<br />

maswavleblisTvis mTavaria, rom mieCvios or rames: acalos<br />

moswavleebs damoukidebeli fiqri, msjeloba da muSaoba da<br />

Seikavos gamzadebuli pasuxebi; yovel sakiTxs miudges<br />

SemoqmedebiTad da aseve moiTxovos moswavleebisaganac.<br />

yoveli sakiTxi isea Semzadebuli wina gakveTilebiT, rom mis<br />

arss moswavleebi TiTqmis TviTon aRmoaCenen, sakuTari<br />

aqtiurobis gziT. maswavlebeli unda aclides klass fiqrs,<br />

Secdomis daSvebasa da mis gaazrebas, mis gasworebas, unda waaxalisebdes<br />

moswavleTa msjelobasa da maT mier sakuTari azrebis<br />

gamoTqmas. maswavleblis mier sakiTxis axsnas, rogorc aseTs,<br />

iSviaTad mivmarTavT (da es sagangebodaa miTiTebuli gegmakonspeqtebSi).<br />

sakiTxi muSavdeba ZiriTadad mxolod SekiTxvebis<br />

meSveobiT, dialogurad, problemurad.<br />

maswavlebeli svams SekiTxvebs da cdilobs, sasurveli sruli


- 17 -<br />

pasuxi moswavleebs aTqmevinos. Secdomebic TviTon bavSvebma unda<br />

gaasworon, xarvezebi _ Seavson. maswavlebeli mxolod maSin<br />

unda Caerios, rodesac moswavleTa ZalebiT es veRar xerxdeba.<br />

maswavlebelma unda waaxalisos moswavleTa SekiTxvebi,<br />

uazro da mcdari SekiTxvac ki ar unda gakicxos!<br />

SekiTvis arc Cafarcxva-CaCumaTeba SeiZleba!<br />

SeiZleba, zogjer moswavlem sakmaod moulodneli SekiTxva<br />

dasvas. magaliTad, erT gonier pirvelklasels ukiTxavs, Tu<br />

ratom araa xuTkuTxedi iseTi mravalkuTxedi, romlis sami<br />

wvero erT monakveTzea (cxadia, SekiTxva ase zogadad ki ar<br />

dausvams, aramed erTi konkretuli daxazuli oTxkuTxedis<br />

Sesaxeb ikiTxa). aseTi SekiTxva, upirvelesad, maswavlebelma<br />

gansakuTrebiT unda Seaqos, imis miuxedavad, rom TviTon ara aqvs<br />

gonivruli pasuxi. Semdeg, naCqarevad naTqvam cud pasuxs meore<br />

dRes gacemuli gonivruli pasuxi sjobs. magaliTad: _ ase xom<br />

SeiZleboda, kidev erTi wveroc dagvesva (uCvenebs oTxkuTxedis<br />

naxazze, dafaze) da maSin veRar gavarkvevT, es nakvTi oTxkuTxedia,<br />

xuTkuTxedia, eqvskuTxedia Tu ramdenkuTxedia?! amitom aseTi<br />

wertilebi wveroebad ar iTvleba! wvero gverdis boloSi unda iyos,<br />

es ki sadaa? {gverdis SuaSi}. diax, wvero ar unda iyos gverdis<br />

SuaSi, unda iyos mxolod boloSi!<br />

imisaTvis, raTa SesaZlebeli iyos namdvilad aqtiuri swavleba,<br />

programa da saxelmZRvaneloebi axleburad unda iyos agebuli<br />

(mzaobis zogadi meTodikuri principica da misi konkretuli<br />

ganxorcielebac maTematikis swavlebaSi damuSavebulia Cven mier).<br />

ganmaviTarebeli swavleba. maTematika da mSobliuri ena<br />

imitomaa sayovelTaod aRiarebuli umTavres saskolo sagnebad,<br />

rom maTma swavlebam adamianis umniSvnelovanesi unarCvevebi unda<br />

Camoayalibos da ganaviTaros. es ki igivea, rac pirovnebis<br />

namdvili aRzrda-ganviTareba. swored esaa mTavari _ da ara<br />

sakuTriv maTematikis codna!<br />

zogadad es albaT yvelas moewoneba. magram saqme isaa, rom


- 18 -<br />

Tuki am mcnebis namdvili ganxorcieleba gvsurs, unda SeveguoT<br />

imas, rom moswavles bevri muSaoba mouwevs. unarCvevis<br />

ganviTarebis erTaderTi gza aris bevri damoukidebeli<br />

muSaoba da didi gamocdilebis dagroveba.! amas veraviTari<br />

meTodika Tu maswavleblis ostatoba ver Secvlis. oRond,<br />

cxadia, moswavlis es muSaoba saTanado Sinaarsisa da<br />

mimarTulebisa unda iyos.<br />

amitomaa Cveneul saxelmZRvaneloebSi Zalian mravlad sxvadasxvagvari<br />

amocanebi. Tanac, raime erTi gvaris amocanebi mizandasaxulad<br />

meordeba, TandaTanobiTi garTulebiT, Tanac, wlebis<br />

ganmavlobaSi. amocanaTa TviTeuli es Uboxzpcb romelime<br />

unarCvevas aviTarebs. amas ki, samwuxarod, didi dro da bevri<br />

muSaoba sWirdeba.<br />

Cveneul saxelmZRvaneloebSi mravladaa grZelpirobiani<br />

kompleqsuri amocanebi _ romelTa amosaxsnelad ramdenime<br />

sul sxvadasxva moqmedebis Catarebaa saWiro. magali-<br />

Tad: daTvaleT, gazomeT da SeavseT cxrili; daxazeT amaTuim<br />

saxis mravalkuTxedi, miniSneT misi umoklesi gverdi da masSi<br />

CaxazeT raime; daxazeT cxrili da daajgufeT asoebi; aRwereT<br />

sityvierad; Tuki aqvs, CawereT + niSani, Tuki ar aqvs _ CawereT<br />

_ niSani da ase Semdeg. TviTeuli es davaleba Zalian<br />

advilia, Tumca, mTlianobaSi, amocana sakmao Tanmimdevrulobas,<br />

yuradRebis mokrebasa da Zalisxmevas moiTxovs. magram saqme isaa,<br />

rom es kompleqsuroba Ubonjnefwsvmjb, anu Sedgeba ramdenime<br />

nabijisagan, romlebic cal-calke sruldeba. moswavlem jer<br />

mxolod pirvel nabijs unda miaqcios yuradReba, Seasrulos igi,<br />

Semdeg daiviwyos da momdevnoze gadavides, da ase Semdeg, ese igi,<br />

mas ar uwevs fsUespvmbe ramdenime ramis keTeba (rac Zalian<br />

Zneli iqneboda).<br />

arsebiTad, esaa amocanebi algoriTmis (instruqciis) Sesrulebaze.<br />

moswavles maTze sakmao droisa da Zalebis daxarjva<br />

mouwevs, Tanac, amiT maTematikis codnasac TiTqos bevri araferi


- 19 -<br />

emateba. samagierod, amgvari amocanebi saukeTesod aviTarebs<br />

unarCvevebs. amgvari amocanebi Zalian mniSvnelovania, radgan xels<br />

uwyobs moswavlis azrovnebis mowesrigebas da saSemsruleblo<br />

unarCvevaTa ganviTarebas. miT umetes, rom amgvari amocanebis<br />

instruqciaSi (algoriTmis aRweraSi) CarTulia logikuri<br />

kavSirebi da kvantorebi: Tuki, an, romelime, erTerTi,<br />

erTaderTi, yoveli...<br />

mTavaria, moswavlem gaigos, rom araa saWiro yvelaferze<br />

erTad fiqri: Seasrule jer erTi, Semdeg es daiviwye da gadadi<br />

meoreze, Semdeg esec daiviwye da gadadi mesameze... ... Tanac,<br />

rogorc yvela sxva saxis amocanebis jaWvedi, esec iwyeba jer<br />

Zalian advili, sul ornabijiani algoriTmebiT.<br />

§ 4. maTematikis mravalmxrivi da Tan<br />

gaerTianebuli (integrirebuli) swavleba<br />

Cveneuli kursi bolomde, XII klasis CaTvliT, gaerTianebulia<br />

(integrirebulia) _ maTematikis yvela sxvadasxva dargi<br />

da maTi gamoyenebani erTiani saxelmZRvaneloebiT iswavleba.<br />

amasTan, dawyebiTi klasebidanve safuZvlianad muSavdeba saymawvilo<br />

sawyisebi aramarto ariTmetikisa, algebrisa da planimetriisa,<br />

aramed agreTve: stereometriisa, mxazvelobiTi geometriisa,<br />

kombinatorikisa da simravleTa Teoriisa, miaxloebiT SefasebaTa,<br />

maTematikuri statistikisa da modelirebisa, informatikisa, topologiisa<br />

da grafTa Teoriisa, logikisa.<br />

didi yuradReba eqceva am dargTa Soris kavSirebis warmoCenas<br />

da agreTve maTematikis mravalferovan gamoyenebebs: bunebismcodneoba-biologiasa<br />

Tu geografiaSi, fizikasa Tu astronomiaSi,<br />

qimiasa Tu teqnikaSi, ekonomikasa Tu sociologiaSi, agreTve humanitarul<br />

mecnierebebSi: istoriaSi, eTnografiaSi, kulturologiaSi<br />

da xelovnebaTmcodneobaSi.<br />

yvelaze mniSvnelovania maTematikisa da logikis integracia.<br />

logikis erTi nawili Cven Caqsovili gvaqvs maTematikis<br />

programaSi, xolo meore, ufro enobrivi nawili (ritorika) _


- 20 -<br />

gramatikis programaSi (dawvrilebiT _ ix. [15]). amitom zogi<br />

sakiTxi sakuTriv maTematikuri TvalsazrisiT SeiZleba<br />

ucnauri Candes!<br />

humanisturi swavleba moiTxovs, rom didi yuradReba mieqces<br />

moswavlis Sinagan samyaros. es moicavs rogorc moswavlis kerZo<br />

pirovnul Taviseburebebs, ise zogad asakobriv kanonzomierebebs.<br />

Sinagan samyaros kidev erTi ganzomileba aqvs. esaa fspwovmj!<br />

Ubwjtfcvsfcb. eTnokulturul TaviseburebaTa gaTvaliswinebas<br />

sul ufro da ufro didi mniSvneloba eniWeba pedagogikaSi.<br />

zerele TvalsazrisiTac ki cxadia, rom maTematikisaTvis<br />

saWiro sayofacxovrebo Tu sxva magaliTebi moswavlis erovnuli<br />

kulturidan unda iyos SerCeuli. amasTan, gacilebiT ufro<br />

Rrmaa da arsebiTi sxva sakiTxi. qarTul enaSi, gansxvavebiT<br />

rusuli, evropuli da sxva mravali enisagan, ricxviTi saxelebi<br />

iwarmoeba Tvlis ocobiT-aTobiTi sistemiT. amitom pirveli<br />

klasis maTematikis is meTodika, romelic, SesaZloa, saukeTesoa<br />

evropeli bavSvisaTvis, gamousadegaria qarTvelisaTvis. Cvens mier<br />

gamoyenebuli meTodika iTvaliswinebs swored qarTulenovani<br />

cnobierebis Taviseburebas (amis Sesaxeb dawvrilebiT ix. [17:$3]).<br />

yvela am friad saWiro da saintereso sakiTxis Camateba<br />

Cveulebrivi saskolo maTematikis isedac gadatvirTul kursSi<br />

yovlad SeuZlebelia. amitom, Tuki namdvilad gvsurs kursis<br />

gamdidreba statistikis, logikis, gamoyenebiTi maTematikis sawyisebiT<br />

da misi galamazeba humanitaruli waxnagebiT _<br />

aucilebelia mkveTrad Semcirdes sxvadasxva wvrilmani teqnikurmanipulaciuri<br />

sakiTxebi, magaliTad, algebruli da trigonometriuli<br />

gardaqmnebi, formulebisa da specialuri terminebis<br />

grZel-grZeli xlarTebi _ rac Cveulebrivi saskolo maTematikis<br />

ZiriTadi nawilia.<br />

uaRresad mniSvnelovania statistika. didi xania, mTelma ganvi-<br />

Tarebulma msofliom gaacnobiera, rom saSualo aramaTematikosisTvis<br />

maTematikidan yvelaze saWiroa swored statistika


- 21 -<br />

(cxadia, ubralo ariTmetikis Semdeg). statistikis mraval<br />

sakiTxs Seicavs zogadi unarebis yvela testi da TiTqmis<br />

yoveldRiurad gazeTebSic ki qveyndeba statistikuri monacemebi.<br />

statistikis sawyisebis codnis gareSe adamiani ver iqneba<br />

demokratiuli saxelmwifos srulfasovani moqalaqe, radgan ver<br />

gaiazrebs arCevnebis procedurasa da Sedegebs. didi mniSvneloba<br />

aqvs albaTur-statistikur codnas sazogadoebrivi movlenebis<br />

marTebulad Sesafaseblad, marTebuli daskvnebis gamosatanad.<br />

adamiani, rogorc wesi, mcdarad, egocentrulad afasebs<br />

sazogadoebriv movlenasa Tu xalxis ganwyobas, radganac,<br />

misdauneburad, mxolod sakuTari garemocva aqvs mxedvelobaSi.<br />

magaliTad, esa Tu is politikuri partia darwmunebulia, rom<br />

arCevnebSi 5%-ian zRurbls gadalaxavs da varaudobs xmebis<br />

10%-is mogrovebas, Tumca, sinamdvileSi, xmebis 0,5%-sac ki ver<br />

agrovebs. statistikuri azrovnebis gareSe SeuZlebelia<br />

marTebuli daskvnis gamotana quCaSi miRebuli raime<br />

STabeWdilebidan, eqstrasensuli movlenebis garCevidan da sxva.<br />

cxadia, statistika yvelaze bunebrivad da Sinaarsianad gaer-<br />

Tianebul kursSi Caismeba. Zvelebur algebra-geometriaSi misi<br />

Casma arabunebrivia. igive iTqmis simravleTa Teoriis Sesaxebac.<br />

maTematika _ garesamyaros Semecnebis (ufro zustad ki _<br />

modelirebis) mZlavri saSualebaa. maTematika saWiroa saskolo<br />

sabunebismetyvelo Tu humanitaruli sagnebis Tanamedrove doneze<br />

Sesaswavlad; samyaros, msoflios mecnieruli xedvis Camosayalibeblad.<br />

gasaSualoebis, sixSirisa da albaTobis umartivesi<br />

cnebebis gareSe adamians gauWirdeba im cxrilebSi da diagramebSi<br />

garkveva, romlebic yoveldRiur gazeTebSic ki SeiZleba<br />

Segvxvdes. statistika uaRresad saWiroa gamoyenebiTi TvalsazrisiT:<br />

rogorc biologia-medicinaSi, aseve ekonomikaSi, sociologiaSi,<br />

demografiasa Tu fsiqologiaSi. Cveulebriv Jurnalistsac<br />

ki sakmaod sWirdeba statistikis sawyisebi.<br />

cxadia, rom Tanamedrove informaciul xanaSi zogadsaganma-


- 22 -<br />

naTleblo skolis moswavleTa didi umravlesobisaTvis informaciis<br />

daxarisxebisa da damuSavebis unarCvevebis kargi ganviTareba<br />

gacilebiT ufro mniSvnelovania, vidre mTeli algebris, trigonometriisa<br />

da maTematikuri analizis codna _ anu imisa, rac<br />

tradiciuli saskolo maTematikis albaT 80%-s Seadgens. es ukve<br />

TiTqmis mTelma msofliom gaiazra da ganaxorciela kidec.<br />

magaliTad, j. bruners [23] miaCnia, rom ganzogadebuli maTematikuri<br />

cnebebidan skolaSi saswavleblad yvelaze mniSvnelovania<br />

sami _ ricxvi, zoma da albaToba.<br />

meore aranakleb saWiro dargia logika. mas VI-VII klasamde<br />

TiTqmis ar sWirdeba specialuri terminebi da Teoria. Tumca II<br />

klasidanve unda daiwyos Zlieri mizanmimarTuli muSaoba marTebuli<br />

logikuri daskvnebis gamotanis unarebis ganviTarebisaTvis.<br />

ZiriTadi logikuri cnebebi yvelgan Tan sdevs maTematikas.<br />

amitom sakmaod gavrcelebulia azri, rom logikis sagangebo<br />

swavleba araa saWiro, radganac igi TavisTavadac iswavleba<br />

maTematikis swavlebasTan erTad. magram es azri _ Zalian<br />

mcdaria. rogorc gviCvenebs sagangebo gamokvlevebi, sazogadod<br />

maTematikis Seswavla araa sakmarisi Tundac imisaTvis, rom<br />

axalgazrdas SeeZlos umartives geometriul Tu ariTmetikul<br />

cnebaTa Soris kerZooba-zogadobis mimarTebaTa garkveva. ufro<br />

rTul logikur msjelobaze xom laparakic zedmetia. logikis<br />

sakiTxebs sworedac rom sagangebo swavleba sWirdeba, riTac<br />

arsebiTad amaRldeba moswavlis maTematikuri codnac da ufro<br />

metad ki _ misi zogadi azrovnebis done.<br />

mesame dargia kombinatorika (simravleTa TeoriasTan kavSirSi).<br />

misi sawyisebis gareSe SeuZleblia mravali sayofacxovrebo da<br />

saxaliso amocanis amoxsna, da rac mTavaria, SeuZleblia ufros<br />

klasebSi albaTobis Teoriisa da maTematikuri statistikis sawyisebis<br />

swavla.<br />

simravleTa Teoria kargad asuraTebs da aTvalsaCinoebs logikas,<br />

meores mxriv moswavlis mier maTi SeTviseba myari safuZve-


- 23 -<br />

lia sazogadod klasifikaciuri azrovnebis ganviTarebisaTvis,<br />

rac yovelgvari mecnierebis umTavresi xerxemalia (Sedarebebi,<br />

xilul siWrelesa da mravalferovnebaSi movlenaTa Tu saganTa<br />

ganTavseba jgufebSi, TviTeulisaTvis damaxasiaTebel TvisebaTa<br />

ganzogadoeba, zogadisa da kerZos dialeqtika, da sxva). logikisaTvis<br />

kargi sarbieli da sasuraTebulia agreTve geometriac.<br />

integraciis principi moiTxovs agreTve, rom sxvadasxva sagnebis<br />

programebi erToblivad iyos gaazrebuli, erTmaneTTan SeTanxmebulad<br />

da urTierTSewonilad. dauSvebelia, magaliTad, amJamad<br />

CvenSi arsebuli viTareba: dawyebiTi klasebis bunebismcodneobis<br />

programa moicavs masStabis cnebas, maSin rodesac maTematikaSi<br />

moswavleebs naswavli ara aqvT arc wiladebi da arc proporcia<br />

(amgvari magaliTebi sxvac mravladaa). amiT darRveulia araTu integraciis<br />

principi, aramed ubralod saRi azric ki.<br />

`saymawvilo maTematikaSi~ safuZvlianadaa damuSavebuli is gamoyenebiTi<br />

sakiTxebi, romlebic saskolo sagnebSia Zalian mniSvnelovani:<br />

proporcia, masStabi, geografiuli koordinatebi, welTaRricxva,<br />

ritmi, elifsi da sxva.<br />

`saymawvilo maTematika~, miuxedavad esoden didi Sinaarseuli<br />

nairgvarobisa, mainc Sinaganad erTiania. es siRrmiseuli erTianoba<br />

saerTo maTematikuri safuZvliTaa ganpirobebuli _ esaa<br />

mphjlb!eb!tjnsbwmfUb!Ufpsjb/ garda amisa, sxvadasxva dargebi<br />

erTmaneTTan kavSirdeba damuSavebisa da gadmocemis erTnairi xerxebiT,<br />

erTiani zogadi suliskveTebiTa da agreTve mravali darg-<br />

TaSorisi sakiTxiT: rogorc TeoriulebiT, aseve amocanebiT.<br />

amgvarad agebul kurss kidev erTi didi upiratesoba aqvs: mas-<br />

Si gacilebiT naklebadaa specialur-teqnikuri da sqolastikuri<br />

sakiTxebi, igi gamoyenebiTi amocanebiTaa gajerebuli. amitom moswavles<br />

ar uCndeba bunebrivi ukuqmedeba: _ raSi mWirdeba es yovelive,<br />

ratom unda vicode es? winaT, mbrZaneblur skolaSi,<br />

daTrgunul moswavles amgvari SekiTxvebi akrZaluli hqonda. magram<br />

droa, rom miveCvioT humanistur pedagogikas da moswavlis


- 24 -<br />

pirovnebis pativiscemas. moswavles aqvs sakuTari azris qonis<br />

ufleba, Secdomis uflebac aqvs. moswavle darwmunebuli unda<br />

iyos, rom mas marTlac saWiro sakiTxebs aswavlian.<br />

§ 5. wakiTxulis gaazrebis unari<br />

da `saymawvilo maTematikis~ nakli;<br />

visTvisaa upriani Cveneuli meTodikiT swavla<br />

`saymawvilo maTematika~ araviTar SemTxvevaSi araa mxolod<br />

Zlieri moswavleebisaTvis. piriqiT, Cveneul saxelmZRvaneloTa<br />

erTerT umTavares Rirsebad is migvaCnia, rom ufros klasebSic<br />

ki moswavleTa saSualod 60-70 % namdvilad Zlevs maTematikis<br />

saprogramo minimums, ganviTarebuli aqvs gonebrivi unarebi da<br />

patiosani damoukidebeli muSaobis unarCvevebi, ar ejavreba<br />

maTematika (tradiciuli meTodikiT momuSave tipuri skolebis<br />

klasebSi amgvar ufrosklaselTa wili 5-15 %-s Tu aRwevs _<br />

nacvlad Cveni 60-70 %-isa).<br />

`saymawvilo maTematika~ savsebiT gasagebia da misawvdomia<br />

Cveulebrivi saSualo moswavlisaTvis. moswavle mas damoukideblad<br />

kiTxulobs da esmis teqstis Sinaarsi.<br />

amqveynad unaklo araferia. cxadia, `saymawvilo maTematikasac~<br />

aqvs nakli. esaa is, rom swavleba arsebiTadaa damyarebuli werakiTxvaze,<br />

gansakuTrebiT _ teqstis wakiTxvisa da gaazrebis<br />

unarze. erTi mxriv, es kargia _ Cveni meTodikiT momuSave<br />

moswavleebs saukeTesod uviTardebaT es umniSvnelovanesi unari<br />

(romelic, sxvaTa Soris, erTerTi umTavresia zogadi unarebis<br />

yvela saxis testSi). magram, meore mxriv, did siZneleebs<br />

gviqmnis im bavSvebTan, romlebsac ar SeuZliaT kargad kiTxva.<br />

saqme isaa, rom kiTxvis unaris Sinaganad ganpirobebuli<br />

daqveiTeba SeiZleba aRmoaCndes bavSvebis daaxloebiT 10-15 %-s.<br />

maTgan zogierTi gonebrivadac CamorCenilia, magram zogi<br />

gonebrivad saSualo an saSualoze maRali ganviTarebisac kia.<br />

kiTxva ki mainc Zalian uWirT. garda amisa, mravalia iseTi


- 25 -<br />

moswavle, romelsac kiTxva uWirs ara Sinagan mizezTa gamo,<br />

aramed kiTxvis cudad swavlebis gamo. da kidev: ukanasknel<br />

xanebSi CvenSic SemoiWra wera-kiTxvisa da, sazogadod, enobrivgonebrivi<br />

unarebis dauZinebeli mteri _ kompiuterisa Tu<br />

televizoris ekrani (ix. [31]). yovelive amis gamo mravladaa<br />

iseTi klasi, romelSic moswavleTa 30-40 % ver kiTxulobs<br />

wesierad. wakiTxulis gaazrebaze xom laparakic zedmetia.<br />

maSasadame, imisaTvis, raTa moswavlem SeZlos `saymawvilo<br />

maTematikiT~ swavla, saWiroa Semdegi:<br />

1) normaluri gonebrivi SesaZlebloba (es Tanabrad exeba<br />

yvela sxva meTodikasac, radgan normalurTan SedarebiT<br />

gonebrivad CamorCenili moswavle Cveulebriv saskolo<br />

maTematikas vercerTi saxelmZRvaneloTi ver iswavlis);<br />

2) normaluri nebelobiTi SesaZleblobani: yuradRebis<br />

mokrebis unari, nebisyofa, sibejiTe, moTmineba (esec yvela sxva<br />

meTodikas exeba, met-naklebad);<br />

3) normalurad ganviTarebuli unarebi wera-kiTxvisa da<br />

wakiTxuli teqstis gaazrebisa (es ki sxva meTodikebs albaT<br />

naklebad exeba da CamorCena naklebad azianebs, radgan maTSi<br />

gaTvaliswinebulia maswavleblis mier axali sakiTxebis axsna).<br />

mecnierebaSi Seswavlilia, rom wakiTxvis unaris Sinagani<br />

CamorCena lbopo{pnjfsbe!!bsbb!!eblbwTjsfcvmj!!tbfsUp!!!<br />

hpofcsjw! DbnpsDfojmpcbtUbo; magram xSirad sakmaod eblbw.<br />

Tjsfcvmjb!!ofcfmpcjUj!!vobsfcjt ganviTarebis CamorCenasTan.<br />

ese igi, me-2 da me-3 xSirad erTmaneTs ukavSirdeba da erTian<br />

CamorCenilobas qmnis.<br />

nebelobiTi monacemebi ufro mniSvnelovania, vidre gonebrivi.<br />

Zlieri moswavle iqneba is, romelic orive am mxrivaa Zlieri.<br />

mxolod gonebis gamWriaxoba, mixvedriloba da kargi amTvisebloba<br />

araa sakmarisi! es yovelive unda ganvumartoT mSoblebsac.<br />

yvelam gaakeTos imdeni amocana, ramdensac SeZlebs zomieri<br />

ZalisxmeviT, didi daZabvisa da wvalebis gareSe. Semdeg ki


- 26 -<br />

xSirad moxdeba, rom maswavlebelica da mSobelic, maTda gasakvirad,<br />

aRmoaCenen, rom saSualo moswavlesac arc ise gauWirdebodes<br />

iqneba erTi SexedviT Zneli da didi davalebis Sesruleba...<br />

roca gonebrivad normalur moswavles uWirs `saymawvilo ma-<br />

TematikiT~ swavla, ver igebs mas da ver xsnis amocanebs _ amis<br />

mizezi, rogorc wesi, erTia: am moswavles Sinagan an gare<br />

mizezTa gamo daqveiTebuli aqvs teqstis wakiTxvisa da misi<br />

gaazrebis unarebi, moswavle ver kiTxulobs. amgvari SemTxvevebi<br />

gacilebiT xSiria im klasebSi, romlebsac wina wlebSi Cveneuli<br />

saxelmZRvaneloebiT ar uswavliaT da pirvelad iwyeben `saymawvilo<br />

maTematikas~.<br />

ra vqnaT? jobs gvian, vidre arasdroso. V klasi iqneba Tu<br />

IX, maswavlebelma pirvel rigSi unda Seamowmos moswavleTa kiTxvis<br />

unari: gadaaSlevinos maT saxelmZRvanelo romelime axal<br />

gakveTilze da daavalos teqstis xmamaRla wakiTxva. uceb gamoCndeba,<br />

romel moswavleebs uWirT kiTxva (umjobesia, SeirCes iseTi<br />

teqsti, romelSic mravaldaa rTuli qvewyobili winadadebebi).<br />

meore safexuria sityvis amokiTxvis sizusteze muSaoba _<br />

yvela aso zustad da mkafiod unda warmoiTqvas. moswavleTa (da<br />

mozrdilTa) umravlesobas erTmaneTSi eSleba msgavsi bgeriTi Semadgenlobis<br />

mqone sityvebi, magaliTad: erTerTi \ erTaderTi,<br />

marTebuli \ marTobuli, gamarTuli \ gamarTlebuli,<br />

gamkeTebeli \ gakeTebuli, miuwvevia \ miuRwevia...<br />

Tuki sityvebi zustad araa amokiTxuli _ romel azrovnebaze,<br />

logikaze da maTematikazea saubari?<br />

mesame safexuria sasveni niSnebis amokiTxva. maT TiTqmis sul<br />

ugulebelyofen rogorc kiTxvis, ise weris dros. gansakuTrebiT<br />

iCagreba mZime, orwertili da tire _ swored is sasveni niSnebi,<br />

romlebic gadamwyvetia azris logikisaTvis. amitom moswavle<br />

unda mieCvios teqstis wakiTxvisas sasveni niSnebis gacnobierebas,<br />

rac kiTxvisas mcire SeCerebebiT (azrobrivi pauzebiT) unda<br />

gamovlindes. sasveni niSnebi teqstSi tyuilad ar weria, maT


- 27 -<br />

jerovani yuradRebis miqceva sWirdeba!<br />

meoTxe safexuri yvelaze mniSvnelovania _ wakiTxulis<br />

gaazreba. es teqstis wakiTxvisas marTebuli azrobrivi<br />

aqcentebiT unda gamovilindes. arafrad ar varda Tundac zusti,<br />

magram meqanikur-monotonuri wakiTxva. mxatvruli teqstebis<br />

wakiTxvisas ZiriTadad mxatvrul-grZnobiTi aqcentebia saWiro,<br />

samecniero teqstebis wakiTxvisas ki _ logikur-azrobrivi<br />

aqcentebi. maxvili unda daesves im sityvas, romelic yvelaze<br />

mniSvnelovani da arsebiTia logikuri Sinaarsis TvalsazrisiT.<br />

es oTxi safexuri unda damuSavdes ara mxolod teqstis wakiTxvisaTvis,<br />

aramed agreTve zepiri metyvelebisaTvis da<br />

werisaTvis: sisrule, sizuste, sasveni niSnebi da azri. maTematikis<br />

gakveTilebze es dafasTan zepiri msjelobisas da sakontrolo<br />

weris samsjelo amocanebis amoxsnis dros unda damuSavdes.<br />

araa sakmarisi amocanis mxolod amoxsna anda Teoremis<br />

damtkiceba _ saWiroa kargad gamarTuli msjelobac. amaze<br />

maswavlebelma sagangebod unda imuSaos _ ese igi, unda<br />

Seasworos, Caasworos, Seavsos, gamarTos, daxvewos moswavlis<br />

zepiri Tu werilobiTi teqstebi. magram mxolod Sesworeba da<br />

Secdomis gacnobiereba araa sakmarisi _ moswavlem aucilebelad<br />

Tavidan unda gaimeoros (zepirad Camoayalibos an gadaweros)<br />

Sesworebul-daxvewili sruli teqsti.<br />

swored amgvari muSaobiT viTardeba gonebrivi unarebi da<br />

azrovneba. swored esaa mTavari _ da ara leqsisa Tu<br />

gramatikuli wesis gazepireba, formulis damaxsovreba,<br />

damtkicebis damaxsovreba da meore dRes moyola da gamoTvlagardaqmnebis<br />

sxapasxupiT keTeba. mTavaria ara programis gavla,<br />

aramed moswavlis gonebis gamdidreba da ganviTareba, misi<br />

SemZleobis, xelwifebis amaRleba.<br />

amgvari savarjiSoebisaTvis araa sakmarisi mxolod qarTuli<br />

literaturis teqstebi, moswavle abstraqtul-specialuri teqstebis<br />

wakiTxva-gaazrebasac da Seqmnasac unda mieCvios. amitom


- 28 -<br />

swored maTematikis maswavlebelma swored maTematikis saxelmZ-<br />

Rvanelo unda gamoiyenos. `saymawvilo maTematikaSi~ mravladaa<br />

mozrdili teqstebi mkafio Sinagani logikuri ganviTarebiT (da<br />

Tan kargi qarTuliT dawerili), mravladaa amocanebi, romlebSic<br />

msjelobis gamarTva da maTematikuri teqstis Seqmnaa saWiro, zogjer<br />

TviT axali amocanis mogonebisa da Camoyalibebis CaTvliT.<br />

wakiTxulis gaazrebis savarjiSoebis keTebisas moswavles<br />

Tvalwin hqondes saxelmZRvanelos teqsti, maswavlebelma ki dausvas<br />

SekiTxvebi am teqstidan, raTa gairkves, ramdenad gaigo<br />

moswavlem wakiTxulis Sinaarsi (SekiTxvebi unda daisves ara<br />

mxolod pirdapir, aramed arapirdapirac). cxadia, maswavlebelma<br />

unda moiTxovos zusti da gamarTuli, sruli pasuxebi.<br />

Semdeg, maswavlebelma unda Caataros amocanis pirobis gaazrebis<br />

savarjiSoebi (romlebic Cveni programiT II-III klasebSia).<br />

moswavlem waikiTxos romelime didteqstiani axali amocana<br />

(romlis amoxsna sul ar gvainteresebs!) da Semdeg Camoayalibos<br />

cal-calke: ra aris mocemuli am amocanis pirobiT da ras<br />

gvekiTxeba an ras gvavalebs amocana. momdevno safexurze ki es<br />

ukve werilobiT unda Camoyalibdes.<br />

amis Semdeg mravali maswavlebeli Tavad darwmundeba, Tu<br />

raoden didi xarvezebia mis moswavleTa unarebis ganviTarebaSi.<br />

maTematikis programaSi winsvla, cxadia, Seneldeba. magram ma-<br />

Tematikaze gacilebiT ufro mniSvnelovania wakiTxvisa da gaazrebis<br />

unarTa ganviTareba, rac mTeli wignierebis safuZvelia da<br />

ris gareSec moswavle ver Caabarebs, kerZod, zogad unarTa<br />

tests [11]. saTanado saklaso savarjiSoebi Tavidan yoveldRiurad<br />

unda Catardes. Zalian sasurvelia, rom qarTulis maswavlebelmac<br />

mohkidos am saqmes xeli. Semdeg ki maswavlebeli<br />

Tavad Seafasebs, Tu ramdenad SeiZleba am samuSaoTa gaiSviaTeba.<br />

zogierT moswavles TiTqmis ar Seetyoba gaumjobeseba. amgvar<br />

moswavles, albaT, Sinagan mizezTa gamo uWirs kiTxva. riT<br />

SeiZleba maTi Svela _ es jerjerobiT msoflio mecnierebaSic ki


- 29 -<br />

gadauWreli SesaWiria. xolo danarCen moswavleebs met-naklebi<br />

tempiT da met-naklebi xarisxiT mainc ganuviTardebaT is unari,<br />

romelic mTeli saskolo swavlebisaTvis erTerTi umniSvnelovanesia<br />

_ unari teqstis wakiTxvisa da misi gaazrebisa.<br />

amis Semdeg ki `saymawvilo maTematika~ TviTon iqneba<br />

saukeTeso saSualeba am unaris Semdgomi Seunelebeli ganviTarebisa!<br />

marTlac, Cvens mier Seqmnilia maTematikuri teqstis<br />

gaazrebis sagangebo amocanis tipi. amgvari amocana axlavs<br />

TiTqmis yvela gakveTils nulovani nomriT. es amocanebi<br />

moswavles aiZulebs, rom yuradRebiT waikiTxos gakveTilis<br />

teqsti da wakiTxva-gaazrebis unarsac aviTarebs.<br />

§ 6. maTematikis namdvili codna<br />

saWiroa imis mkafiod Camoyalibeba, Tu, fsiqologiuri Tval-<br />

sazrisiT, ra aris maTematikuri sakiTxis namdvili codna. erTi<br />

mxriv, es araviTar SemTxvevaSi ar daiyvneba imaze, rom moswavles<br />

SeuZlia am sakiTxis moyola (Cveni meTodikiT moswavlis<br />

gamoZaxeba gakveTilis mosayolad xom arc xdeba!). maTematika<br />

araa istoria an moTxroba, rom misi codna moyoliT SevamowmoT.<br />

maTematikuri sakiTxis namdvili codna imas niSnavs, rom<br />

moswavles xelewifeba am sakiTxis Tavisuflad da aqtiurad<br />

gamoyeneba saTanado amocanebis amoxsnisas. codnis<br />

kriteriumi _ esaa misi gamoyenebadoba anu is, Tu es codna<br />

ramdenad dayalibda aqtiur gonebriv unarCvevad. magram<br />

saqme isaa, rom am dros moswavles, SesaZloa, ar ZaluZdes<br />

sakuTari codnis sityvierad gamarTulad Camoyalibeba!<br />

Semdeg, mTavaria tblwbo[p!dofcfcjtb da maT Soris njnbsUf.<br />

cbUb! kargad gaazreba _ da ara manipulaciebSi (gardaqmnebSi,<br />

gamoTvlebSi da sxva) gawafva.<br />

sxvaTa Soris, Cveneul gamocdebzec ZiriTadad mowmdeba<br />

naswavli sakvanZo sakiTxebis gaazrebis xarisxi da maTi aqtiurad<br />

gamoyenebis unari. Tuki moswavle kargad iyenebs raime cnebasa Tu


- 30 -<br />

Teoremas nairgvari (maT Soris arastandartuli) amocanebis<br />

amoxsnisas _ ese igi, mas kargad scodnia es sakiTxi da am<br />

codnis calke Semowmeba aRaraa saWiro.<br />

sakontrolo werebzec da gamocdebzec moswavles vaZlevT<br />

saxelmZRvanelosa Tu cnobaris gamoyenebis uflebas.<br />

maSasadame, SeiZleba moxdes, rom moswavlem, arsebiTad, ar<br />

icodes maTematikuri sakiTxi, magram sityvierad unaklod ayalibebdes<br />

mas _ Tuki es sakiTxi wina dRiT aqvs wakiTxuli da sityvierad<br />

damaxsovrebuli anu gazepirebuli (didi xnis Semdeg es,<br />

cxadia, SeuZlebeli iqneba). meore mxriv ki, SeiZleba moxdes,<br />

rom moswavlem saukeTesod icodes sakiTxi, magram sityvierad<br />

ver ayalibebdes mas. sazogadod, Teoriuli sakiTxis gamarTuli<br />

sityvieri Camoyalibeba sakmaod Zneli amocanaa. am unaris<br />

ganviTarebas Cveni meTodika sakmao yuradRebas aqcevs, magram<br />

maswavlebels gaazrebuli unda hqondes, rom es calke unaria da<br />

mas ara aqvs uSualo kavSiri Sesabamisi maTematikuri sakiTxebis<br />

namdvil codna-arcodnasTan. Cveneuli meTodika (saSinao<br />

davalebis Semamzadebeli amocanebiT da Semdeg saklaso aqtiuri<br />

garCeviT) sakiTxs jer kargad gaaazrebinebs moswavles, da<br />

mxolod amis Semdeg dgeba sakiTxi zepiri Tu werilobiTi<br />

sityvieri Camoyalibebisa da msjelobis unaris ganviTarebisa _<br />

rac calke samuSaoa.<br />

ese igi, SesaZloa, moswavlem ukve kargad icis ganvlili gakveTilis<br />

sakiTxebi (rac imaSi vlindeba, rom am sakiTxebs kargad<br />

iyenebs saTanado amocanebis amoxsnisas!), magram sityvierad ver<br />

ayalibebdes mas gamarTulad. swored amisaTvisaa saWiro gakveTilis<br />

morCenili dro. maswavlebeli ekiTxeba moswavleebs ganvlili<br />

gakveTilis Teoriuli teqstis Sesaxeb, Tu ra azri gamoitanes<br />

maT am teqstis pirveli abzacidan, meore abzacidan, da ase<br />

Semdeg _ moswavleebi pasuxoben adgilidan, maswavlebeli iTxovs<br />

winadadebis srulad da zustad Camoyalibebas, ameorebinebs am<br />

winadadebas, sanam moswavle kargad ar gamarTavs mas. Tuki


- 31 -<br />

moswavlem daaklo raime sityva, am xarvezs sxva moswavleebs<br />

gamoavleninebs. magaliTad, moswavlem daaklo sityva `yoveli~, an<br />

`mxolod~ an `erTaderTi~ _ maswavlebeli sxva moswavleebs<br />

daavalebs, rom moigonon iseTi magaliTi, romelic daamtkicebs,<br />

rom am sityvebis dakleba ar SeiZleboda, radgan am sityvebis<br />

gareSe winadadeba mcdari xdeba, da ase Semdeg. momdevno klasebSi<br />

emateba kidev erTi saxis samuSaoc: ganvilili gakveTilis raime<br />

sakiTxis damtkiceba: moswavle gamodis dafasTan da msjelobs,<br />

maswavlebeli iTxovs unaklod gamarTul winadadebebs.<br />

amgvari samsjelo muSaobis dros moswavleebs ufleba aqvT,<br />

gadaSlili hqondeT TavianTi saxelmZRvanelo da gadaxedon<br />

xolme saTanado abzacs. samuSaos mizania ara gazepireba, aramed<br />

zusti da bolomde gamarTuli sityvieri Camoyalibebis, msjelobisa<br />

da dasabuTebis unaris ganviTareba.<br />

zepirobisas verc es unari viTardeba da verc arsebiTi maTematikis<br />

Seswavla xdeba. esaa tradiciuli meTodikis erTerTi um-<br />

Tavresi mZime naklovaneba (sxva ramdenimes Soris).<br />

`wesebis~ gazepirebaze sabolood unda vTqvaT uari!<br />

§ 9. gakveTilis ageba<br />

tradiciuli meTodikis mixedviT gakveTilis sami mTavari Semadgenelia:<br />

I. saSinao davalebis Semowmeba;<br />

II. erTi-ori moswavlis gaZaxeba dafasTan gakveTilis mosayolad;<br />

III. axali gakveTilis axsna maswavleblis mier.<br />

amasTan, miiCneven, rom mTavaria mesame Semadgeneli. magaliTad,<br />

gakveTilze myofi damswreebi yvelaze met yuradRebas swored<br />

imas aqceven, Tu rogor axsna maswavlebelma axali sakiTxebi.<br />

Cveneul gakveTilze ki araviTari axali masalis axsna ar xdeba!<br />

Cveneuli meTodika ar moicavs tradiciuli meTodikis arc<br />

meore da arc mesame Semadgenlebs: arc moswavlis dafasTan<br />

gaZaxeba misi codnis Sesamowmeblad da gakveTilis moyola xdeba


- 32 -<br />

(Tumca, amis magvari da amis Semcvleli samuSao mainc tardeba,<br />

oRond mas ufro mcire dro eTmoba); arc axali masalis axsna<br />

xdeba (es sruliad gamoricxulia, misi aranairi Semcvleli Tu<br />

saxesxvaoba ar unda iyos)! samagierod, pirvel Semadgenels<br />

gacilebiT meti yuradReba eqceva. magram amisTvis mTavaria is,<br />

rom TviTon saSinao davalebis amocanebis raoba da Sinaarsi<br />

arsebiTad gansxvavebulia tradiciulisagan, agebulia mTlianad<br />

aqtiur-SemoqmedebiT, ZiebiT-evristikul swavlebaze (es, cxadia,<br />

avtoris saqmea).<br />

Cveni zogadi meTodikis mixedviT, gakveTilze mTavaria kargad<br />

dasmul TfljUywbUb!Uboxzpcb. mxolod amgvarad, aqtiurad, Seiswavleba<br />

sakiTxi. Cven maswavlebels mTlianad vaTavisuflebT me-<br />

Todistis samuSaoebisagan da meTodikuri Semoqmedebisagan; samagierod,<br />

metad vTxovT mas SemoqmedebiT midgomas TviTeuli moswavlisadmi,<br />

individualurad. maswavlebeli karg msaxiobs unda hgavdes<br />

_ da ara dramaturgs. msaxiobs piesa gamzadebuli eZleva,<br />

misi xelovneba da Semoqmedeba piesis Seqmna ki ar aris, aramed<br />

misi gacocxleba da TviTeuli mayureblis gulamde SeRweva.<br />

akrZaluli unda iyos rogorc pasuxis wamoZaxeba, ise<br />

jgufuri, gunduri pasuxebic. vinc wamoiZaxebs an Zalian xmaurobs,<br />

mas maswavlebelma ar unda aTqmevinos. maswavleblis mier<br />

dasmul SekiTxvaze moswavleebma xeli unda awion. pasuxi ki mxolod<br />

erTma unda gasces, mere, SesaZloa, meorem, mere _ mesamemac.<br />

magram rig-rigobiT _ da ara erTad. gundur pasuxebs azri ara<br />

aqvs! Cveneuli meTodika moiTxovs, rom SekiTxva individualurad<br />

daesves moswavles (misi saxelis _ da ara gvaris dasaxelebiT!).<br />

Tuki is ver upasuxebs kargad, SekiTxva daesmis sxva moswavles.<br />

pirvelma moswavlem ki Semdeg unda gaimeoros marTebuli<br />

naTqvami. xolo roca SekiTxva daesmis mTel klass, maSin<br />

moswavleebma unda awion xeli da pasuxs ityvis mxolod is,<br />

visac maswavlebeli miscems sityvas. garda amisa, ufro xSirad,<br />

moswavle pasuxobs adgilidan, fexze audgomlad.<br />

saqme isaa, rom dasmul SekiTxvaze mosalodneli pasuxi


- 33 -<br />

moklea. am dros umjobesia, rom moswavlem upasuxos adgilidan,<br />

swrafad, fexze adgomlad. miT umetes, roca pasuxoben sakuTari<br />

rveulis an saxelmZRvanelos mixedviT da mas Tvali ar unda<br />

moswyviton. Tanac, adgoma-dajdomas didi dro miaqvs da xmaurs<br />

iwvevs, es Zalian arRvevs gakveTilis ritms. pasuxisas moswavle<br />

fexze unda adges mxolod maSin, roca grZeli msjeloba aqvs<br />

warmosaTqmeli _ rac iSviaTad xdeba!<br />

sxvaTa Soris, Tuki maswavlebeli SeZlebs, rom TviTonac<br />

ijdes xolme da fexze audgomlad SeinarCunos klasSi wesrigi<br />

_ es Zalian kargi iqneba. rac ufro metad daemsgavseba gakveTili<br />

saqmian, samuSao saubars, miT ukeTesia!<br />

davuSvaT, ramdenime moswavlem awia xeli. maswavlebelma erTerTs<br />

unda aTqmevinos. romels? aq gasaTvaliswinebelia ori ram:<br />

erTi is, rom SekiTxvebze pasuxebi daaxloebiT Tanabrad iyos<br />

xolme moswavleebze ganawilebuli, ar unda moxdes ise, rom<br />

mxolod aqtiuri moswavleebi pasuxobdnen. meorec, gasaTvaliswinebelia<br />

SekiTxvis siZnele. Tuki sakiTxi axalia, Tuki SekiTxva<br />

evristikul Ziebas emsaxureba, maSin upiratesoba ufro Zlier<br />

moswavleebs unda mivakuTvnoT. sustebi albaT isedac ar aiweven<br />

xels. magram am Zneli sakiTxis garkvevis Semdeg maswavlebelma<br />

aucileblad kidev erTxel unda hkiTxos swored sust an pasiur<br />

moswavles. maswavlebeli araviTar SemTxvevaSi ar unda dakmayofildes<br />

erTi Zlieri moswavlis pasuxiT. odnav Secvlili saxiT<br />

igive SekiTxva unda uSualod dausvas pasiur Tu sust moswavles:<br />

rati, aba axla Sen miTxari, ratomaa wiTlebis wili naklebi,<br />

vidre TeTrebisa? ara, Tqven ar gekiTxebiT, me ratis vkiTxe! acaleT,<br />

ratim icis da axla gvetyvis. aba, rati, rogor agvixsna zurikom? ...<br />

xolo Tuki sakiTxi advilia, anda mravaljer Tqmulis morigi<br />

gameorebaa, maSin pasuxi, piriqiT, ufro sust moswavleebs unda<br />

vaTqmevinoT.<br />

axla, vTqvaT, moswavlem gvipasuxa. maswavlebelma moiTxova<br />

dasabuTeba: `saidan ici?~, anda `ratom?~ moswavlem axsna, magram<br />

SeeSala. an kidev: xSirad xdeba, rom moswavlis pasuxi


- 34 -<br />

sanaxevrod an TiTqmis marTebuli kia, magram mainc raRac aklia.<br />

am SemTxvevaSic unda vaTqmevinoT sxvas, Zlier moswavles, oRond<br />

Semdeg marTebuli pasuxi aucileblad unda gavameorebinoT mas,<br />

visac SeeSala. Semdeg unda vkiTxoT kidev erTs (magaliTad,<br />

SedarebiT pasiur an sust moswavles), oRond cota sxvagvarad,<br />

magaliTad, ase: manana, axla Sen mipasuxe, amaTgan romlis wilia<br />

meti? ratom? romeli aTwiladia meti? ratom? aba, daxaze wriuli<br />

diagrama da TvalsaCinod gviCvene!<br />

jobia Tanaklaselma axsnas _ da ara maswavlebelma!<br />

Cven arsad ar vwerT, magram yvelgan vgulisxmobT, rom roca<br />

moswavles raimes pasuxi SeeSleba an dafasTan gamosuli<br />

moswavle mTlad kargad ver Seasrulebs davalebas, maswavlebeli<br />

ikiTxavs: aba daukvirdiT, rame xom ar SeSlia irines? rogor unda<br />

eTqva? (rogor unda daexaza?)<br />

Sesworebisa Tu Sevsebis Semdeg Tavad irinemac unda<br />

gaimeoros marTebulad!<br />

Tuki Tavidanve vercerTma moswavlem ver gagvca pasuxi,<br />

saWiroa misaxvedri miTiTebiT daxmareba, magaliTad: _ am aTwiladebis<br />

jami risi tolia? wriuli diagramisTvis ki ... vin ityvis?<br />

Tuki sakiTxi wina msjelobis saboloo daskvnas exeba, maSin<br />

msjeloba maswavlebelmac unda Seajamos. man SedarebiT zogadi,<br />

sruli da gamarTuli saxiT unda Camoayalibos is saboloo<br />

daskvna, romelic klasma ukve gaarkvia: _ maSasadame, aTwiladebis<br />

Sedareba ufro advilia, vidre wiladebisa, magram es im SemTxvevaSi,<br />

Tuki wiladebi aTwiladebis saxiTaa Cawerili. aTwiladebis Sedareba<br />

mTeli ricxvebis Sedarebas hgavs. wriul diagramaze ki sidideebi<br />

TvalsaCinod Cans.<br />

es yvelaferi unda gaakeTos maswavlebelma: SekiTxvis ganvrcoba,<br />

saTanado gamoTqmis SerCeva, gamosakiTx moswavleTa kargad<br />

SerCeva, SekiTxvis formis Secvla da klasSi misi `datrialeba~,<br />

pirisaxis gamometyvelebis Secvla Tu xelebis moZraoba. maswavlebels<br />

araviTar SemTxvevaSi ar unda daaviwydes, rom saWiroa<br />

SekiTxvis amgvarad `datrialeba~. mxolod erTi SekiTxva da<br />

erTi pasuxi araa sakmarisi! gansakuTrebiT didxans unda `it-


- 35 -<br />

rialos~ axal an Znel sakiTxTan dakavSirebulma SekiTxvam.<br />

SedarebiT wvrilman sakiTxebs ki arc `datrialeba~ sWirdeba<br />

da arc maswavlebliseuli Sejameba. pirdapir gadavdivarT<br />

momdevno sakiTxze.<br />

aqtiuri mzaobis meTodikis mixedviT, maswavleblis mier<br />

warmosaTqmel winadadebaTa umravlesoba _ ljUywjUj<br />

winadadebebia, romlebic klass SekiTxvas usvams da<br />

dafiqrebisaken mouwodebs; danarCenTa umravlesoba _ cs[bofcjUj<br />

winadadebebebia, romlebic klass raimes avalebs da moqmedebisaken<br />

mouwodebs (magaliTad: gadaSaleT rveuli, gamodi dafasTan, SeavseT<br />

cxrili da sxva); da mxolod Zalian mcire nawilia UyspcjUj<br />

winadadebebi, romlebic klass pasiuri mosmenisa da damaxsovrebisaken<br />

mouwodebs. rasakvirvelia, esec aucilebelia, magram<br />

Zalian mcire zomiT. isinic TiTqmis yovelTvis mas Semdeg<br />

warmoiTqmis, rac Tavad moswavleebi ityvian. SesaZloa,<br />

arazustad, arasrulad, mouxeSavad _ magram mainc ityvian ise,<br />

rom cxadi iqneba _ maT gaiges. maswavlebeli mxolod amis Semdeg<br />

ityvis TxrobiT winadadebas, romelic, arsebiTad, mxolod<br />

gaimeorebs, daadasturebs da daxvews moswavleTa mier naTqvams.<br />

da esec _ Zalian xanmoklea, sul erTi-ori mokle winadadeba.<br />

maswavleblis Tundac erTwuTiani monologi, sakiTxis `axsna~ Tu<br />

`ganvrcoba~ _ gamoricxulia!<br />

sxvaTa Soris, maTematikis swavlisaTvisac saWiroa da Zalian<br />

didi ganmaviTarebel-aRmzdelobiTi daniSnulebac aqvs imas, rom<br />

maswavlebelma aswavlos bavSvebs fsUnbofUjt! nptnfob. patarebs<br />

es uWirT, magram TandaTan unda mivaCvioT.<br />

Cveneuli maTematikis gakveTili, rogorc wesi, iwyeba saSinao<br />

davalebis erToblivi garCeviT, muSavdeba misi TviTeuli amocana.<br />

amasTan, dawyebuli V klasidan, gakveTilis agebuleba icvleba.<br />

es cvlileba imiTaa gamowveuli, rom V klasidan ZiriTadi saprogramo<br />

xazis gavla emyareba ara maswavleblis mier warmarTul<br />

sagangebo saklaso samuSaoebs (rogorc iyo I-IV klasebSi),<br />

aramed moswavlis saxelmZRvanelos. V klasamde moswavlisaTvis<br />

misi saxelmZRvanelo iyo, arsebiTad, mxolod amocanebis kre-


- 36 -<br />

buli (gakveTilebad da paragrafebad dalagebuli), xolo swavleba<br />

emyareboda maswavleblis meTodikur saxelmZRvaneloSi aRweril<br />

saklaso samuSaoebs. V klasidan moswavle ukve sakmaod<br />

momwifebulia (unda iyos sakmaod momwifebuli) saimisod, rom<br />

damoukideblad SeZlos advili Teoriuli teqstebis wakiTxva da<br />

am teqstebiT swavla (cxadia, winsvlis Zalian neli tempiT, anu<br />

Zalian mcire-mcire nabijebiT).<br />

yovelive amis gamo V klasidan maswavleblis muSaoba<br />

Zalian gaadvilebulia _ rasac ver vityviT dawyebiTi klasebis<br />

Sesaxeb. es gansxvaveba imiTaa gamowveuli, rom Cveneuli meTodika<br />

bolomde aqtiuria da moswavle sakuTari aqtiurobiT swavlobs;<br />

dawyebiT klasebSi saSualo moswavlis unari teqstis wakiTxvisa<br />

da gaazrebisa araa imdenad ganviTarebuli, rom SemecnebiTi aqtiuroba<br />

mas daemyaros. amitom saWiroa saklaso aqtiuroba, romelsac<br />

moswavlis saxelmZRvanelo mxolod nawilobriv exmareba, ZiriTadad<br />

ki maswavleblis kiserzea (Tumca dawvrilebiTaa aRwerili<br />

meTodikur saxelmZRvaneloSi). yvelaze metad es pirvel<br />

klasSia, mere da mere ki TandaTan moswavlis saxelmZRvaneloze<br />

gadadis datvirTva. xolo V klasidan ukve mTel datvirTvas<br />

moswavlis saxelmZRvanelo iRebs Tavis Tavze (rogorc iTqva zemore,<br />

vgulisxmobT, rom moswavles ukve xelewifeba teqstis damoukideblad<br />

wakiTxva da gaazreba).<br />

gakveTilis 25-35 wuTi (gaaCnia amocanebs) eTmoba saSinao davalebis<br />

garCevas. swored am dros swavlobs moswavle sakiTxs _<br />

ara maswavleblis mier axsniT, aramed aqtiurad. TviTon saxelmZRvaneloa<br />

ise agebuli da iseTi meTodikiT gamarTuli (rac<br />

avtoris saqmea), rom misi gaazrebuli damuSaveba sruliad sakmarisia<br />

saswavlo programis aqtiurad, cocxlad, Sinaarsianad da<br />

Rrmad SesaTviseblad. maSasadame, maswavleblis amocanaa, rom moswavleebs<br />

daamuSavebinos da gaaazrebinos saxelmZRvanelo, misi<br />

Teoriuli teqstebiTa da ZiriTadi amocanebiT (rogorc yvela<br />

Cveneul saxelmZRvaneloSi, yvela amocanis amoxsna Tu gaazreba


- 37 -<br />

yvela moswavles ar moeTxoveba).<br />

maswavlebeli rig-rigobiT ekiTxeba sxvadasxva moswavleebs,<br />

Tu rogor amoxsnes esa Tu is amocana, ra Sedegi miiRes, gzadagza<br />

_ Tu rogor gaiges esa Tu is sakiTxi Teoriuli teqstidan.<br />

moswavleebi erTmaneTs adareben namuSevrebs, msjeloben, gamoTqvamen<br />

azrebs. maswavleblis Careva mxolod mcire miniSnebiTa Tu<br />

miTiTebiT an mokle SeniSvnebiT unda Semoifarglos.<br />

rogorc yovelTvis saSinao davalebis garCevisas, amocanebs<br />

rig-rigobiT TviTon moswavleebi arCeven. erTerTi maTgani<br />

dafasTanaa da wers, sxvebi aRniSnaven, Tuki raime sxvagvarad<br />

aqvT. yvela cdilobs sakuTaris dasabuTebas da irkveva<br />

marTebuli pasuxi. maswavlebeli mxolod maSin Caereva, Tuki<br />

vercerTi moswavle (maT Soris Zlierebic) Tavs ver gaarTmeven<br />

sakiTxs. magram es Carevac mxolod mimniSnebeli, sanaxevrod<br />

Tqmuli an misaxvedri SekiTxvis formisa unda iyos.<br />

dafasTan momuSave moswavle Cumad ar unda muSaobdes _ Tvi-<br />

Teul Sesrulebul moqmedebas is xmamaRal sityvier ganmartebebs<br />

unda urTavdes, raTa sxvebs auxsnas sakiTxi (magaliTad: am<br />

wiladis mricxvelSi gavxsnaT frCxilebi, miviRebT amas, axla<br />

SevkvecoT... axla gavavloT am wrexazis sxva radiusi, ai es.<br />

igi ar gadakveTs am rkals...). maswavlebelic saWiroebisamebr<br />

CaerTveba xolme msjelobaSi, magram mxolod mokle-mokle<br />

CanamatebiT.<br />

maswavleblis mTavari saqme am dros sul sxvaa. is saTiTaod<br />

Camoivlis yvela merxs da Tvalis gadavlebiT Seamowmebs, Tu<br />

rogor aqvT Sesrulebuli davaleba moswavleebs. cxadia, yvela<br />

moswavlis saSinao davalebis yvela amocanis Semowmeba SeuZlebelia,<br />

magram maswavlebelma mainc unda gadaxedos namuSevars<br />

da raime Tqvas. amis gakeTeba aucilebelia, raTa TviTeulma<br />

moswavlem icodes, rom mis namuSevars maswavlebeli aucileblad<br />

naxavs. maswavlebeli wiTeli melniT erTi-or Sesworebasac<br />

gaakeTebs (rac TvalSi moxvdeba), yovel moswavles aucileblad


- 38 -<br />

qjsbebe etyvis ramdenime sityvas, naxazs Seuqebs an formulis<br />

Canawers dauwunebs, mxrebSi gaasworebs an Tavze xels<br />

gadausvams, Tuki saWiroa, sayvedursac etyvis, an, piriqiT,<br />

Seaqebs. cxadia, am dros SeuZlebelia saSinao namuSevarTa<br />

yuradRebiT naxva (yuradRebiT da safuZvlianad sakontrolo<br />

nawerebi isinjeba).<br />

maSasadame, yovel gakveTilze maswavlebeli unda mivides<br />

TviTeul moswavlesTan, fsUjfsU{f, cota xniT mainc<br />

gaesaubros mas piradad, Seaqos an muTiTos xarvezze.<br />

sxva moswavleebi ki am dros TavianT saqmes akeTeben: amocanebis<br />

garCeva gakveTilis pirvelive wuTidan iwyeba. yvelas gadaSlili<br />

aqvs wigni da rveuli da avsebs da asworebs Tavis namuSevars.<br />

yvela moswavles kalmistari unda ekavos xelSi da iqve<br />

avsebdes Tu asworebdes namuSevars, anda sul axali striqonidan<br />

Tavidan werdes rames (nawerSive rom ar CaaWuWynos). yvela<br />

SemTxvevaSi, Tuki moswavles ara aqvs Sesrulebuli saSinao<br />

davalebis SedarebiT rTuli amocana, igi klasSi unda<br />

daweros _ am amocanis erToblivi garCevisas.<br />

am dros dafasTan ukve sxva moswavle SeiZleba muSaobdes _<br />

visac daevaleba. maswavlebeli ki ganagrZobs merxebis Camovlas,<br />

rveulebis Tvalierebasa da TviTeul moswavlesTan piradad<br />

urTierTobas _ saamisod mas sakmao dro aqvs.<br />

Tuki adamians ar SeuZlia ori ramis erTad keTeba, mas maswavlebloba<br />

gauWirdeba. magram ori ramis erTad keTebis unari<br />

gavarjiSebadia, amitom, Tuki maswavlebels es uWirs, sagangebod<br />

unda cdilobdes, rom gaivarjiSos da ganiviTaros es unari.<br />

moswavleTa umravlesoba, bunebrivia, cdilobs, rom Tavisi<br />

azri gamoTqvas, Tundac sul cotaTi gansxvavebuli ram eweros,<br />

mainc. Cveneuli meTodika Zalze aaqtiurebs moswavleebs da es<br />

Zalian kargia. amitom maswavlebeli unda iyos yuradRebiT, raTa<br />

erTobliv msjelobaSi metismetad bevri dro ar gaeparos _<br />

Zneli amocanebis dawvrilebiT garCevas im donemde, rom sustma


- 39 -<br />

moswavlemac gaiazros isini, azri ara aqvs. sustma moswavlem<br />

kargad unda gaiazros gakveTilis ZiriTadi sakiTxebi da<br />

amocanebis naxevari mainc. saamisod zogjer saWiroa xolme<br />

saSinao davalebis romelime amocanis saxesxvaobis damatebiT<br />

amoxsna. es saxesxvaoba maswavlebelma Tematikuri krebulidan<br />

unda aarCios (zogjer, SesaZloa, TviTonac mouwios Sedgena _<br />

arsebuli amocanis pirobaSi ricxvebisa da araarsebiTi<br />

monacemebis SecvliT).<br />

cxadia, gamosaTvlel an standartuli pasuxis mqone<br />

amocanebis garCevas SedarebiT ufro naklebi dro unda daeTmos.<br />

umjobesia, maswavlebelma TviTon daawerinos romelime moswavles<br />

dafaze axali amgvari amocana (Secvlili ricxvebiT) da yvelas<br />

mosTxovos misi Sesruleba (mcire saklaso wera).<br />

Tuki saSinao davalebis garCevas Zalian bevri dro ar<br />

dasWirda, misi damTavrebis Semdeg sasurvelia, Catardes 2-4wuTiani<br />

maTematikuri TamaSi (TamaSebis nimuSebi mocemulia II-IV<br />

klasebis meTodikur saxelmZRvaneloebSi).<br />

axla mokled aRvweroT, Tu rogor xdeba amocanaTa<br />

erToblivi garCeva. pirveli amocana xSirad gamosaTvlelia,<br />

amasTan, igi ramdenime qveamocanisgan Sedgeba (es qveamocanebi<br />

zogjer gadanomrilia romauli cifrebiT, zogjer _ ara).<br />

maswavlebeli erT moswavles adgilidanve aTqmevinebs pirveli<br />

qveamocanis (gamosaTvleli magaliTis) pasuxs, sxva moswavles _<br />

meore qveamocanis pasuxs da ase Semdeg. TviTeul SemTxvevaSi<br />

gairkveva, vinmes sxvagvari pasuxi xom ara aqvs. visac Secdoma<br />

aRmouCndeba, iqve Tavidan Seasrulebs gamoTvlas. am dros yvela<br />

moswavle zis da ise muSaobs Tu pasuxobs.<br />

sazogadod, yovelTvis, roca amocana ramdenime qveamocanisagan<br />

Sedgeba, maswavlebeli maT amoxsnebs sxvadasxva moswavleebs<br />

Camoayalibebinebs. cxadia, TviTeul SemTxvevaSi imarTeba<br />

erToblivi msjeloba (amocanis Sesabamisi xangrZliobisa).<br />

SemoqmedebiTi amocanis garCevisas sasurvelia, sxvadasxva<br />

amoxsna mravalma moswavlem warmoadginos da moxdes


- 40 -<br />

gansxvavebul amoxsnaTa urTierTSedareba. sazogadod, samsjelo<br />

amocanis amoxsnisas erTi moswavle dafasTan muSaobs (xazavs<br />

geometriul nakvTsa Tu logikur sqemas, wers gamosaxulebas da<br />

sxva) an adgilidan msjelobs, da Tavis pasuxs asabuTebs, Semdeg<br />

sxvebic erTvebian msjelobaSi.<br />

Cveneuli meTodikis mkacri moTxovnaa: Tuki amocana samsjeloa<br />

(rasac Cven yovelTvis vuTiTebT), maSin mTavaria ara amocanis<br />

marTebuli pasuxis migneba da Tqma, aramed swored msjeloba.<br />

bavSvs msjeloba ezareba, msjelobas sakmao Zalisxmeva sWirdeba,<br />

miT umetes, rom man pasuxi ukve icis. miuxedavad amisa,<br />

maswavlebels evaleba, rom srulfasovnad amsjelos moswavleebi.<br />

mxolod am gziT miiRweva Rrma da kargad gaazrebuli codna da<br />

azrovnebis ganviTareba. im msjelobas, romelsac maswavlebeli<br />

moswavles klasSi xmamaRla warmoaTqmevinebs, SemdgomSi moswavle<br />

ukve gonebaSi Caatarebs (anda, Caatarebs Cumi burtyunis<br />

TanxlebiT) _ da swored amgvarad yalibdeba namdvili azrovneba,<br />

romelic ganuyofelia sityvierebisagan (es exeba sakuTriv<br />

azrovnebas; aranaklebi mniSvneloba aqvs gumans anu intuicias,<br />

romelic ar aris sityvieri da ar aris metyvelebaze<br />

damokidebuli _ mis gansaviTareblad ki sul sxvagvari, faruli<br />

muSaoba gvaqvs Caqsovili Cveneul programaSi, amocanaTa<br />

Tanwyobis meSveobiT [$ 16]).<br />

morCenili 10-15 wuTis ganawileba damokidebulia imaze, ganvlil<br />

gakveTilSi iyo Tu ara Teoriuli teqsti. Tuki Teoriuli<br />

teqsti ar yofila, maSin morCenili dro eTmoba damatebiTi<br />

erTi-ori amocanis garCevas Tematikuri krebulidan _ isini maswavlebels<br />

winaswar unda hqondes SerCeuli gakveTilis<br />

momzadebisas, unda SearCios iseTebi, romlebic Seexeba SedarebiT<br />

Znel sakiTxs ganvlili gakveTilebidan. amitom maswavlebels,<br />

cxadia, yovelTvis CaniSnuli unda hqondes, Tu ra sakiTxi<br />

gauWirdaT moswavleebs da am sakiTxze damatebiTi muSaoba unda<br />

dagegmos momdevno gakveTilebze. sazogadod, Tuki moswavleTa<br />

codnaSi raime xarvezi aRmoCndeba, maswavlebeli atarebs


- 41 -<br />

ramdenimewuTian saklaso weras saTanado Temaze.<br />

garda amisa, maswavlebels CaniSnuli unda hqondes is<br />

amocanebic, romelTa garCeva mizezTa gamo ver moeswro wina<br />

gakveTilebze. isinic morCenil droSi unda gairCes.<br />

Tuki ganvlili gakveTili moicavda Teoriul teqsts, maSin<br />

morCenili dro unda daeTmos am teqstis gaazrebas da mis<br />

irgvliv msjelobas. saSinao davalebis aqtiuri garCevis Sedegad<br />

am teqstis ZiriTadi sakiTxebi moswavleebma ukve gaiazres,<br />

magram saWiroa am codnis ganmtkiceba da, rac mTavaria, zepiri<br />

msjelobisa da dasabuTebis unarebis ganviTareba. am unarebis<br />

ganviTareba xom maTematikis swavlebis calke mizania [§ 6].<br />

sasurvelia, maswavlebelma moitovos gakveTilis bolo orisami<br />

wuTi imisaTvis, raTa ukve TviTon Seajamos ganvlili<br />

sakiTxi. moswavleebma es sakiTxi ukve waRma-ukuRma atriales da<br />

amuSaves, aqtiuradac gamoiyenes da sityvieradac Camoayalibes,<br />

ukve ician igi. magram, sakiTxis arsi saerTo msjelobaSi rom ar<br />

gafermkrTaldes, maswavlebeli bolos TviTon mkafod Seajamebs<br />

da ganazogadebs naswavl sakiTxs: _ maSasadame, Cven viswavleT<br />

Semdegi: ... ... (cxadia, saxelmZRvanelos mixedviT). magram saqme<br />

isaa, rom es araa axsna. maswavlebeli mxolod Seajamebs ukve<br />

naswavl _ da ara axal _ sakiTxs, Tanac, mxolod mas Semdeg,<br />

rac sakiTxi ukve sajarod garCeulia da namsjelia.<br />

klass saSinao davalebad yovelTvis Semdegi gakveTili eZleva.<br />

Cveulebriv arcaa saWiro saSinao davalebis micema: moswavleebma<br />

unda icodnen, rom yovelTvis, ugamonaklisod, davalebad momdevno<br />

gakveTili eZlevaT (Tuki maswavlebels sxva araferi uTqvams).<br />

moswavleebi Sin damoukideblad Seiswavlian am axal<br />

gakveTils, amoxsnian mis amocanebs. rasac ver daZleven, meore<br />

dRes klasSi gaigeben _ sajaro ganxilvis dros.<br />

bavSvma amocanaze damoukideblad unda imuSaos!<br />

`repetitoroba~ Zalian uaryofiTad moqmedebs moswavlis<br />

azrovnebis ganviTarebaze. Sin mSoblisa da klasSi maswavleblis


movaleobaa:<br />

- 42 -<br />

1) misces moswavles saTanado davalebebi da yuradReba<br />

miaqcios bavSvs _ gulisyuriT mecadineobs Tu ara;<br />

2) Seamowmos da Seasworos moswavlis namuSevari;<br />

3) sTxovos moswavles, Tavad moZebnos, anda uCvenos mas<br />

amocanis sxvagvari amoxsnis gzebi (roca moiZebneba);<br />

4) saWiroebis SemTxvevaSi ganumartos ucnobi sityva;<br />

5) mxolod aucileblobis SemTxvevaSi daexmaros moswavles<br />

amocanis pirobis gaazrebaSi;<br />

6) ukidures SemTxvevaSi (magaliTad, Tuki moswavle mizezTa<br />

gamo CamorCenilia saswavlo programas) daexmaros moswavles<br />

amocanis amoxsnaSi, calkeul miTiTebaTa an miniSnebaTa meSveobiT.<br />

maswavleblisTvis mTavaria, rom mieCvios or rames: acalos<br />

moswavleebs damoukidebeli fiqri, msjeloba da muSaoba da<br />

Seikavos gamzadebuli pasuxebi; yovel sakiTxs miudges SemoqmedebiTad<br />

da aseve moiTxovos moswavleebisaganac.<br />

amrigad, sabolood, Cveneuli meTodikiT agebul gakveTilze<br />

ar xdeba arc moswavlis mier gakveTilis moyola, arc maswavleblis<br />

mier axali masalis axsna da, Cveulebriv, arc saSinao davalebis<br />

micema (Tumca, Cveni wesia: arcerTi dRe saSinao davalebis<br />

gareSe).<br />

§ 10. maswavleblis muSaoba<br />

Cveneuli meTodikis mixedviT, maswavleblis mTavari amocanebia:<br />

1) amuSaos moswavle ise, raTa man safuZvlianad da<br />

gaazrebulad daamuSaos Tavisi saxelmZRvanelo;<br />

2) sagudagulod gaasworos sakontrolo nawerebi da moswavleebsac<br />

bolomde Seasworebinos;<br />

3) guldasmiT Seasrulebinos moswavleebs gamarTuli, zusti<br />

da Tanmimdevruli msjelobisa da dasabuTebis gansaviTarebeli<br />

savarjiSoebi (rogorc aRvwereT § 6-Si).<br />

danarCens TviTon saxelmZRvanelo gaakeTebs.<br />

roca klass miecema saweri, dasaxazi, dasaxati,


- 43 -<br />

dasaTvleli Tu sxva saklaso samuSao, maswavlebelma<br />

merxebs Soris unda iaros da Tvalyuri adevnos muSaobas:<br />

ramdenad kargad asruleben davalebas, rogor ukaviaT<br />

kalmistari Tu rogor xazaven, vinmes rame xom ar eSleba,<br />

welSi xom ar ixrebian da sxva.<br />

amgvarad, Cveneuli sagakveTilo muSaobis sqemaa:<br />

Tanaklaselisa da agreTve maswavlebelis mosmena →<br />

dafiqreba, azrovneba, Zieba → azris gaCena →<br />

azris sityvierad Camoyalibeba → naTqvamis daxvewa,<br />

Sesworeba, Sevseba, azrobrivad da enobrivad gamarTva.<br />

sabolood ki unarCvevis ganviTareba, mcired damaxsovrebac.<br />

yvelaze Zvirfasia unarCvevis ganviTareba. mis misaRwevad ki<br />

mTavaria meore rgoli, romelsac Cveulebrivi swavlebisas<br />

Caenacvleba gaxseneba. Cveulebrivi sagakveTilo muSaobis sqemaa:<br />

maswavleblisa da agreTve (Zalian mcired) Tanaklaselis mosmena →<br />

mosmenilis damaxsovreba →<br />

damaxsovrebulis aRdgena anu gaxseneba...<br />

rogorc vxedavT, Cveneuli meTodikiT erT sakiTxs sakmao ganxilva<br />

da msjeloba SeiZleba dasWirdes. amitom maswavlebeli<br />

Zalian unda gaufrTxildes sagakveTilo dros da ar daxarjos<br />

igi iseT rameebze, rac ar gvaqvs miTiTebuli gegma-konspeqtebSi!<br />

kidev erTxel: maswavlebels evaleba, rom gaacocxlos da<br />

`xorci Seasxas~ imas, rac mokled da mSraladaa mocemuli gegmakonspeqtSi.<br />

xolo sakuTar monologebze (`gakveTilis axsnaze~<br />

da sxva) drois daxarjva fuWia. bavSvisaTvis _ da ara mxolod<br />

bavSvisaTvis, aramed, sazogadod, adamianisaTvis, bavSvisaTvis ki<br />

miT umetes _ gacilebiT ufro nayofieria sakuTari<br />

dafiqrebisa Tu grZnobis Sedegad warmoTqmuli ori sityva,<br />

vidre sxvisi oci sityvis mosmena.<br />

maswavleblis mier sakiTxis mokled axsna Cven gadatanili<br />

gvaqvs sul boloSi. arsebiTad, es arcaa axsna. esaa moswavleTa


- 44 -<br />

mier aqtiurad garkveuli sakiTxis mxolod Sejameba da<br />

gamarTulad Camoyalibeba _ raTa sakiTxis arsi ar Caikargos<br />

saerTo msjelobaSi. xolo winaswar maswavlebeli arafers ar<br />

xsnis. Cveneuli meTodika gamoricxavs `gakveTilis axsnas~.<br />

maswavlebelma aqtiurad unda amuSaos klasi da Tavad<br />

moswavleebs aRmoaCeninos sakiTxis arsi. amisaTvis sakmarisia,<br />

rom man kargad Seasrulos Cveneuli zogadi principebi da<br />

mxolod gaacocxlos saxelmZRvanelo.<br />

amgvarad, maswavlebeli xan merxebs Soris dadis, moswavleebs<br />

asworebs (an ise Seexeba maT) da Tan muSaobs, xan dafasTan muSaobs,<br />

xan ki Tavis skamze zis da saubrobs. maswavlebeli unda<br />

moeridos leqtoris qcevebs (garda, SesaZloa, namsjelis mokle<br />

Sejameba-ganzogadebis wuTebSi), unda moeridos agreTve mqadageblis<br />

qcevebs. es Zalian iSviaTad unda xdebodes, magaliTad, rame<br />

gansakuTrebul SemTxvevasTan dakavSirebiT (Tuki amgvari qceva<br />

gaxSirdeba, igi gaufasurdeba).<br />

xSirad xdeba, rom maswavlebeli klass TiTqos kargad amuSavebs,<br />

moswavleebi aqtiuroben, pasuxoben da sxva. magram es moCvenebiTi,<br />

zerele aqtiurobaa xolme. saqme isaa, rom xSirad<br />

moswavle ambobs, arsebiTad, sxvis nafiqrsa Tu nagrZnobs.<br />

moswavle mxolod ixsenebs da imeorebs imas, rac sxvisgan<br />

(kerZod, maswavleblisgan, ufrosebisgan, televizoridan)<br />

mousmenia. es ki sul sxvaa. nayofieria ara ubralod sakuTari<br />

`ori sityva~, aramed, rac mTavaria, sakuTari dafiqrebisa Tu<br />

grZnobis Sedegad warmoTqmuli `ori sityva~! sxvisi (umjobesia,<br />

Tanaklaselis) nafiqr-nagrZnobis gameorebas ki mxolod maSin<br />

unda mivmarToT, roca Tavad moswavle ver gaumklavdeba sakiTxs<br />

_ ifiqrebs, Seecdeba, magram ver SeZlebs. am dros is<br />

qvecnobierad mainc Semzadebulia sxvisi naTqvamis gasaTaviseblad<br />

_ swored imis wyalobiT, rom winaswar ukve Tavad aqvs nafiqri.<br />

swored nafiqri _ da ara ganaxsenebi.<br />

moswavleTa namdvili aqtiuroba _ esaa maTi damoukidebeli<br />

azrovneba, msjeloba, Zieba, kvleva, Semoqmedeba, warmosaxva Tu<br />

grZnoba. maTi sakuTari, maTi nebelobisa da Zalisxmevis nayofi.


- 45 -<br />

Cveneuli meTodikiT momuSave maswavlebeli mxolod krebis<br />

karg TavmjdomaresaviTaa _ kargad da ostaturad anawilebs<br />

SekiTxvebs da bolos gamarTulad da srulad Seajamebs daskvnas.<br />

xolo gakveTilis ZiriTadi dro eTmoba Tavad moswavleTa<br />

msjelobas, moqmedebas, muSaobasa da sxva. oRond, mxolod<br />

`krebis Tavmjdomareoba~ araa sakmarisi. maswavlebeli cotaTi<br />

mainc `fsiqologi~ unda iyos, raTa SeZlebisamebr (ramdenadac<br />

saSualebas aZlevs klasSi moswavleTa raodenoba) ganaxorcielos<br />

individualuri midgomis principi. sul mcire, rac mas<br />

moieTxoveba am mxriv _ esaa moswavleebis unar-SesaZleblobaTa<br />

mudmivi gaTvaliswineba. da kidev _ maswavlebeli cotaTi mainc<br />

`msaxiobi~ unda iyos: qmediTad unda iyenebdes xelebis<br />

gamaTvalsaCinoebel moZraobas, pirisaxis gamometyvelebasa da<br />

xmis mimoxras.<br />

amrigad, saswavli sagnis Cveneuli kargi maswavlebeli (aq<br />

ganvixilavT swored sagnis maswavleblobas _ da ara aRmzrdeldamrigeblobas)<br />

_ esaa ZiriTadad `krebis kargi Tavmjdomare~,<br />

romelic, amasTan, cotaTi `fsiqologia~ da cotaTi _<br />

`msaxiobi~. swored esaa misi SemoqmedebiTi sarbieli. xolo sxva<br />

mxriv is saukeTeso Semsrulebeli unda iyos _ zedmiwevniT da<br />

gulmodgined asrulebdes yvela meTodikur miTiTebas. TviT<br />

sametyvelo sityva-terminebiTac ki ar unda gascdes gegmakonspeqtebs,<br />

ar unda ixmaros is sityvebi, romlebic<br />

arabunebrivia bavSvisaTvis da namdvili qarTulisaTvis<br />

(magaliTad: konfliqti, konfliqturi, funqcionirebs,<br />

problema, stabiluri, winaaRmdegobaSi moxvedi, pozicia,<br />

situacia da sxva mravali `sarevela~). maswavlebels<br />

gauWirdeba uceb, sakuTari metyvelebis kvaldakval, gaarkvios,<br />

sityva Tu gamoTqma ramdenad kargia da bunebrivi mocemuli<br />

wlovanebis bavSvisaTvis. amitom Cven mas advil gzas vTavazobT:<br />

ganuxrelad ganaxorcielos gegma-konspeqtebSi mocemuli ConCxi.<br />

rogorc iTqva zemore, swored rom ganaxorcielos, anu `xorci<br />

Seasxas~, `gaacocxlos~.<br />

axla CamovayaliboT isic, Tu ra ar unda iyos Cveneuli kargi


- 46 -<br />

maswavlebeli. pirvel yovlisa, esaa `mecnier-leqtori~: grZeli<br />

monologebiT, `mecnieruli~ terminebiT, maRalfardovanebiT. da<br />

agreTve _ `novator-meTodisti~. Cven yvelanairad mxars vuWerT<br />

maswavleblis novatorul meTodistur Ziebebsa da Semoqmedebas,<br />

magram es unda xdebodes ara maswavleblobisas, aramed calke,<br />

skolidan Sin dabrunebisas _ Tuki eqneba amis dro, Zal-Rone da<br />

SesaZlebloba, Tanac, ara momdevno gakveTilisaTvis saWiro<br />

Cveulebrivi momzadebis xarjze! maSin es iqneba maswavleblis<br />

meore saqmianoba, `SeTavsebiT meore profesia~ _ mkvlevarmeTodistisa.<br />

amgvarma maswavlebelma Tavisi namuSevari Cven unda<br />

mogvawodos. Cven amas madlierebiTa da gulisyuriT SevxvdebiT,<br />

erTad ganvixilavT, avwon-davwoniT da davsaxavT samoqmedo<br />

gegmasac. magram uamisod, naCqarevi, zerele da TviTneburi<br />

`novator-meTodistoba~ Zalian sarisko ramea da ufro xSirad<br />

bavSvebisaTvis savalalod mTavrdeba.<br />

xSirad Segvxvedria maswavlebeli, romelic `novatorobs~ da<br />

garegnulad gakveTilebs fuWi zizilpipiloebiT amSvenebs. sinamdvileSi<br />

ki gaurbis an zereled asrulebs mis mTavar movaleobas<br />

_ yoveldRiur `Sav samuSaos~: saguldagulod moemzados gakve-<br />

TilisaTvis, mowesrigebuli hqondes TvalsaCinoeba, kargad gaasworos<br />

sakontrolo namuSevrebi da moswavleebsac safuZvlianad<br />

gaasworebinos Secdomebi, izrunos mravali moswavlis codnasa<br />

Tu unarCvevebSi arsebul xarvezTa gamosasworeblad da sxva.<br />

erTi sityviT, svevofcb icvleba zerele garegnuli zizilpipiloebiT,<br />

da Sedegic saTanadoa: moswavleTa codna da unar-<br />

Cvevebic zerelea da zizilpipiloebiviT umaqnisi.<br />

maswavlebels ar unda gaeparos pedagogikuri Secdomebi:<br />

1) moswavlis Secdomaze ukmayofilebis gamoxatva (uxeS sityvebze<br />

xom laparakic zedmetia) _ moswavles ar unda eSinodes Secdomisa;<br />

2) advili SekiTxvis micema Tu advili amocanis garCevis davaleba<br />

Zlieri moswavlisaTvis;<br />

3) pasiuri moswavlisTvis yuradRebis dakleba, bolomde<br />

argarkveva imisa, sustma moswavlem gaigo Tu vera programuli


- 47 -<br />

(ara damatebiTi Zneli) sakiTxi;<br />

4) maTematikuri teqstebis zepirad swavleba, anda, imis<br />

ugulebelyofa, rom moswavles sakiTxi zepirad aqvs naswavli da<br />

wesierad ar esmis;<br />

5) roca msjelobisas moswavle winadadebas kargad ver gamar-<br />

Tavs, Semofargvla mxolod SesworebiT: moswavlem SeiZleba<br />

kargad gaigo Tavisi xarvezi, maswavleblis Sesworebac gaigo,<br />

magram es araa sakmarisi _ moswavlem sakuTari piriT unda<br />

gaimeoros (anda, sakontrolo naweris gasworebisas _ sakuTari<br />

xeliT unda gadaweros) Sesworebul-Sevsebuli winadadeba.<br />

Cveneuli mrwamsiT, maswavleblis ostatobis umTavresi maCveneblebia:<br />

1) `lsfcjt!Ubwnkepnbsf~ _ ramdenad aaqtiurebs, aazrovnebs,<br />

damoukideblad amuSavebs moswavleebs, ramdenad metad Canan<br />

moswavleebi da naklebad _ TviTon; ramdenad Tanabrad aZlevs<br />

sityvas sxvadasxva moswavleebs. _ Tanac, ara mxolod erTi<br />

gakveTilis farglebSi. ese igi, maswavlebels isic unda<br />

axsovdes, Tu romel moswavleebs alaparakebda Tu amuSavebda<br />

wina gakveTilze _ raTa axla sxvebs dauTmos sarbieli. garda<br />

amisa, SekiTxvebis ganawilebisas unda gaiTvaliswinos TviTeuli<br />

moswavlis Taviseburebani.<br />

2) `Tfntsvmfcfmj~ _ ramdenad srulad da zustad<br />

asrulebs meTodikur saxelmZRvaneloTa miTiTebebsa da gegmas;<br />

`ConCxs~ ramdenad kargad `asxmas xorcs~; ramdenad bolomde<br />

CaeZieba xarvezsa Tu naklovanebas da ar miafuCeCebs mas.<br />

3) `lsfcjt! Ubwnkepnbsf~ _ ramdenad kargad iyenebs<br />

sagakveTilo dros, magaliTad: winaswar aqvs Tu ara momzadebuli<br />

dafaze warwerebi da saklaso TvalsaCinoeba; roca erTi<br />

moswavle dafasTan raimes akeTebs, sxvebi uqmad xom ar hyavs<br />

mocdenili da sxva; ramdenad inarCunebs gakveTilisTvis saWiro<br />

ritms.<br />

4) `gtjrpmphj~ _ ramdenad axerxebs individualuri<br />

midgomis ganxrocielebas, ramdenad axerxebs imas, rom hqondes<br />

urTierToba calkeul moswavlesTan, romlis pirovnebasac


- 48 -<br />

udidesi pativiscemiTa da siyvaruliT emsWvalvis, romlis<br />

Taviseburebebsac iTvaliswinebs da romelsac ar Cakargavs<br />

saerTo usaxur `klasSi~.<br />

5) `gtjrpmphj~ _ ramdenad axerxebs bavSvis<br />

cnobierebisaTvis bunebrivi samyaros Seqmnas da ramdenad<br />

naklebad arRvevs mas mxolod mozrdili adamianisaTvis<br />

naSandoblivi sxvadasxva sityviT, azriT, qceviTa da sxva;<br />

ramdenad qmnis imis pirobebs, rom bavSvis cnobiereba gaRrmavdes,<br />

gamdidrdes; Sinaganad, bunebrivad ganviTardes da gaifurCqnos,<br />

rogorc lamazi yvavilis kokori, sakuTari bunebrivi niadagidan<br />

rom ikvebeba da izrdeba da jansaR nayofs gamoiRebs (romelic<br />

rogors SeZlebs!) _ da ara ufrosTagan mosmenilis dagrovebiT<br />

gaberili da damZimebuli, rogorc xelovnuri sasuqebiT uxvad<br />

napativebi da gafuyuli fuWyvavila, romlis nayofi garegnulad<br />

viTom lamazia, magram sinamdvileSi futuro da ugemuria.<br />

6) `ntbyjpcj.rbsUwfmj~ _ rogoria misi metyveleba,<br />

gamoTqma, ramdenad gamarTuli, mdidari da wminda qarTuliT<br />

metyvelebs.<br />

7) `ntbyjpcj~ _ ramdenad kargad iyenebs xelebis<br />

gamomxatvel moZraobas, miTiTebebs, pirisaxis gamometyvelebas,<br />

xmis mimoxrasa da sxva.<br />

8) `Tfntsvmfcfmj~ _ ramdenad saguldagulod da<br />

xarisxianad asworebs da afasebs sakontrolo Tu sagamocdo<br />

namuSevrebs;<br />

9) `nfdojfs.npb{spwof~ _ ramdenad kargad esmis saswavli<br />

sagnis mecnieruli, logikuri da SemoqmedebiTi mxareebi.<br />

SeiZleba vinmes moeCvenos, rom Cven Zalian maRal moTxovnebs<br />

vuyenebT maswavlebels. es ase araa. Cveneul moTxovnaTa `sanacvlod~<br />

Cven maswavlebels vaTavisuflebT sxva, gacilebiT ufro<br />

sapasuxismgeblo an rTul movaleobaTagan: meTodikuri Ziebani da<br />

sakiTxis damuSavebis formaTa da saSualebaTa mogoneba;<br />

damatebiTi amocanebis, TamaSebis, literaturisa Tu<br />

TvalsaCinoebis moZieba; gakveTilis winaswari gegma-konspeqtis<br />

Sedgena da sxva. ukanasknel sakiTxTan dakavSirebiT: Cven ar


- 49 -<br />

miviCnevT maswavleblis naklad, Tuki is gakveTilis ganmavlobaSi<br />

meTodikur saxelmZRvanelos, gegma-konspeqtebs gamoiyenebs xolme.<br />

mravali wvrilmanis zepirad damaxsovreba Znelia da araa saWiro.<br />

sazogadod, maswavleblis muSaobaSi (sxvaTa Soris, asevea<br />

mecnierebaSic!) cxra wilia ruduneba da Savi Sroma da mxolod<br />

erTi wilia Semoqmedeba-STagoneba, sixaruli da xelovneba _ rac,<br />

Tanac, im cxra wilis gareSe _ unayofo iqneba. magram, cxadia, es<br />

erTi wili aranakleb Zvirfasia, vidre danarCeni cxra wili!<br />

sxvaTa Soris, amasve ukavSirdeba erTi Zalian mniSvnelovani<br />

zogadpedagogikuri sakiTxi. saqarTveloSi metismetad mravladaa<br />

`Zalian niWieri~, magram zarmaci~ adamianebi. winaT ase ar<br />

yofila, qarTveli kaci, piriqiT, gamorCeulad Sromismoyvare iyo<br />

(amas ueWvelad amtkicebs Tundac qvaSi nakveTi CuqurTmebi da<br />

umaRles doneze ganviTarebuli meRvineoba). Cveni erovnuli<br />

ubedureba isaa, rom, maxinjur garemoebaTa gamo, davSordiT Cvens<br />

namdvil znes (sxva mxrivac, da ara mxolod Sromismoyvareobis<br />

mxriv). Cveneuli meTodika isea agebuli, rom `Zalian niWieri,<br />

magram zarmaci~ moswavle karg Sedegebs verasdros miaRwevs.<br />

ramdeni mniSvnelobac aqvs gonebriv monacemebs, imdenive<br />

mniSvneloba aqvs sibejiTesac. rogorc adamianis marjvena da<br />

marcxena xelebia. `Zalian niWieri, magram zarmaci~ calxela<br />

adamians hgavs.<br />

maswavlebelma niSani unda daweros mxolod Sedegis mixedviT<br />

_ da ara imis mixedviT, Tu ra `SeuZlia~ moswavles! zarmacs<br />

ufro metad `ar SeuZlia~, vidre saSualo gonebriv monacemTa<br />

mqones! swored ufro sizarmace, vidre gonebriv monacemTa<br />

nakleboba, iwvevs siZneleebs swavlaSi, saqmeSi da ufro metic,<br />

cxovrebaSi (da xSirad am siZneleTa gamo adamianis zneobac ki<br />

fuWdeba, is Suriani da RvarZliani xdeba).<br />

kidev erTxel: maswavlebelma niSani unda daweros<br />

mxolod Sedegis mixedviT _ da ara imis mixedviT, Tu ra<br />

`SeuZlia~ moswavles. Semfasebelma SeiZleba arc icodes, Tu<br />

romel moswavles ekuTvnis Sedegi! garda amisa, yovelad<br />

dauSvebelia niSnebis mikerZoebiT wera. yvelas unda eweros is


- 50 -<br />

niSani, rasac imsaxurebs, yovelgvari siyalbis gareSe! uazro da<br />

fuWi lmobierebiT bavSvs daTvur samsaxurs gavuwevT!<br />

maswavlebels yovelTvis unda axsovdes, rom is _ moswavlis<br />

aRmzrdelicaa. xolo yoveli nayalbevi niSani _ sawamlavis TiTo<br />

wveTia, romelic ryvnis moswavlis suls. axalgazrda unda mie-<br />

Cvios sakuTari gonebiT, sibejiTiTa da patiosani SromiT warmatebis<br />

mopovebas, sakuTari Zalebis rwmena unda gamoumuSavdes da<br />

gergilianoba, Taosnoba ganuviTardes. es yovelive gacilebiT ufro<br />

mniSvnelovania, vidre maTematikis codna.<br />

§ 11. Cveneuli amocanebis tipebi<br />

Cveneuli amocanebi saguldagulod gaazrebul Tanwyobas qmnis.<br />

a m o c a n e b i<br />

programulebi damakavSirebelni damatebiTebi am samis naerTebi<br />

(romlebic<br />

uSualod<br />

mimdinare<br />

programul<br />

sakiTxzea)<br />

(ori naswavli<br />

sakiTxisa<br />

erTmaneTTan _<br />

gvaqvs sakiTxebis<br />

TiTqmis yvela<br />

SesaZlo wyvilze)<br />

(zogad saazrovno da<br />

SromiT-saSemsruleblo<br />

unarCvevaTa<br />

ganmaviTarebelni<br />

_ Zalian mravali<br />

sxvadasxva saxisaa)<br />

Semamzadebelni (saswavli sakiTxis win) ganmamtkicebelni<br />

I tipi II tipi III tipi I tipi II tipi III tipi<br />

Semamzadebeli amocanebis sami ZiriTadi tipia:<br />

I. axali sakiTxisaTvis xSirad saWiroa xolme romelime adre<br />

naswavli sakiTxi. misi gameoreba swored Semamzadebeli amocanis<br />

meSveobiT xdeba, aqtiurad. Tuki moswavles daviwyebuli aqvs es<br />

Zveli sakiTxi an kargad veRar iyenebs mas, am amocanas ver<br />

amoxsnis. magram am saSinao davalebis klasSi garCevisas mainc<br />

moxdeba Sexseneba da naswavlis gaaqtiureba, moswavle am amocanas


- 51 -<br />

klasSi mainc amoxsnis. amitom momdevno gakveTilisaTvis<br />

(romelSic is axali sakiTxia) moswavle mainc mzad iqneba.<br />

II. axal Teoriul teqstSi xSirad aris xolme erTi an ramdenime<br />

Zneli adgili (magaliTad, damtkicebaSi raime gardaqmna, an<br />

SedarebiT rTuli msjeloba). am nawyvetis gaadvilebuli<br />

varianti Semamzadebel amocanaSi muSavdeba. Tuki moswavleebs igi<br />

gauWirdebaT da Sesabamis amocanas ver amoxsnian, am saSinao<br />

davalebis klasSi garCevisas sxva amocanebs Soris es Zneli<br />

adgilic gairCeva. amitom momdevno gakveTilis Teoriuli<br />

teqstisaTvis (romelSic is Zneli adgilia) moswavleebi mainc<br />

mzad iqnebian.<br />

III. esaa namdvili, sakuTriv Semamzadebeli amocanis tipi. moswavle<br />

xsnis erT an ramdenime advil amocanas axali cnebisa Tu<br />

axali wesis konkretul saxeebze ise, rom TviT es cneba Tu wesi<br />

naxsenebic ki araa. am tipis Semamazadebeli amocanebi, rogorc<br />

wesi, advilebia da maT xsnis moswavleTa didi umravlesoba<br />

(Tuki Sin ara, klasSi mainc).<br />

aseve aqtiur swavlebazea agebuli Cveneuli ganmamtkicebeli<br />

amocanebic. maTi sami ZiriTadi tipia:<br />

I. naswavli sakiTxis Cveulebrivi, pirdapiri gamoyenebis amocanebi.<br />

amgvari amocanebi uSualod mosdevs axladnaswavl sakiTxs<br />

(Tanac, pirveli amocana Zalian advilia xolme, raTa misi amoxsna<br />

TiTqmis yvela moswavles SeeZlos). garda amisa, amgvari ganmamtkicebeli<br />

amocanebi drodadro gvxvdeba xolme SemdgomSic, maT<br />

Soris momdevno klasebSic _ raTa es naswavli sakiTxi aqtiurad<br />

gameordes xolme.<br />

II. ganmamtkicebeli amocanis es tipi hgavs II tipis<br />

Semamzadebel amocanas: Tuki axladnaswavl Teoriul teqstSi<br />

gamotovebulia raime sakiTxi, an damtkicebis nawyveti, an<br />

romelime msgavsi SemTxvevis ganxilva, an damtkicebis dayvana<br />

advil saxeze da sxva _ es amocanaSi muSavdeba. Tuki moswavle<br />

mas Tavs ver gaarTmevs, am saSinao davalebis klasSi garCevisas


- 52 -<br />

mainc gairkveva.<br />

III. naswavli sakiTxis ganzogadebis, an raimegvari ganviTarebis<br />

amocanebi.<br />

amrigad, aqtiuri swavlebis mTavari sayrdeni aris mravali<br />

tipis amocanebis sagangebo Tanwyoba. amitom vaniWebT Cven udides<br />

mniSvnelobas amocanebis saguldagulod garCevas saklaso<br />

muSaobisas. magram imisaTvis, raTa amocanis saklaso garCeva<br />

nayofieri iyos, saWiroa, rom moswavles winaswar nafiqri<br />

hqondes masze damoukideblad (saSinao davalebaSi).<br />

§ 12. Semamzadebeli safexurebi<br />

yoveli saxelmZRvanelo iwyeba wina klasSi naswavlis gameorebiT,<br />

rasac mcire istoriuli cnobebi axlavs (istoriuli<br />

cnobebi axlavs sxva sakiTxebsac, oRond, cxadia, ara<br />

gasazepireblad). Semdeg TandaTan iwyeba axali sakiTxebi. magram,<br />

rogorc iTqva, TiTqmis yoveli axali sakiTxis gadmocemas win<br />

uZRvis, erTi dRiT uswrebs saTanado Semamzadebeli safexuri. es<br />

safexuri sagangebod Sedgenili, Tftbtxbwm!tbljUy{f!nphf{jmj<br />

Semamzadebeli amocanebisagan Sedgeba, Teoriuli teqstis gareSe.<br />

swored Semamzadebeli amocanebiT iqmneba hbovxzwfufmj!<br />

brujvsj! n{bpcb. esaa Cveni kursis yvelaze mTavari siaxle da<br />

Tavisebureba.<br />

Semamzadebeli safexuri moicavs an erT mTlian gakveTils _<br />

da maSin am gakveTilis saTauria `amocanebi~, an gakveTilis<br />

nawils _ mxolod ramdenime amocanas. ese igi, Semamzadebel<br />

safexurs an calke gakveTili eTmoba, an igi SeerTebulia wina<br />

gakveTilis ganmamtkicebel da sxva amocanebTan.<br />

cxadia, maswavlebelma unda icodes, Tu risi Semzadeba xdeba<br />

ama Tu im Sesamzadebeli amocanebiT. magram man araviTar<br />

SemTxvevaSi ar unda Tqvas es, ar unda ixmaros is cnebaterminebi<br />

Tu moqmedebebi, romelTa Semzadebac xdeba. unda<br />

amoixsnas mxolod mocemuli gakveTilis konkretuli amocanebi,


- 53 -<br />

im terminebis farglebSi, romlebic an maTive pirobaSia<br />

mocemuli, an adrea naswavli.<br />

amrigad, maswavlebeli mTlianad saxelmZRvanelos unda mihyves,<br />

mas win ar unda gauswros. saWiroebis SemTxvevaSi unda<br />

daexmaros moswavleebs sakiTxis arsis aRmoCenaSi, da Tan Seavsos<br />

saTanado amocanebiT Tematikuri krebulidan. Tuki klasi,<br />

mizezTa gamo, sakmaod kargad ver iswavlis ama Tu im Znel<br />

sakiTxs, maswavlebeli erTi dRiT SeaCerebs winsvlas ZiriTad<br />

saxelmZRvaneloSi da dauTmobs erT damatebiT gakveTils Znel<br />

sakiTxs, SeurCevs ra mas saTanado amocanebs Tematikuri<br />

paragrafebidan _ rogorc saklaso, ise saSinao samuSaoebisaTvis.<br />

ase rom, maswavlebels damoukideblad mouwevs mxolod Semavsebeli<br />

amocanebis SerCeva Tematikuri krebulidan.<br />

maswavleblis TviTmoqmedebisaTvis Tematikur krebulebSi<br />

gacilebiT ufro didi sarbielia, vidre ZiriTad gakveTilebSi.<br />

Semamzadebel safexurTa nimuSebi<br />

magaliTisTvis ganvixiloT XIV Tavis me-3 da me-4<br />

gakveTilebi:<br />

upmgbtj!hboupmfcboj da hboupmfcjt!psj![jsjUbej!Uwjtfcb.<br />

me-3 gakveTilSi 9 amocanaa. amocana nulovani nomriT, rogorc<br />

yovelTvis, gakveTilis teqstis gasaazrebelia. 1-li, me-2 da me-3<br />

amocanebi naswavli sakiTxis _ tolfasobis _ gansamtkicebladaa.<br />

Tanac, 1-li da me-2 _ advili amocanebia, romlebsac sWirdeba<br />

naswavlis pirdapiri, standartuli gamoyeneba _ maT naxevars<br />

mainc albaT amoxsnis TiTqmis yvela moswavle, Tan gaimeoreben<br />

ricxvis modulis cnebas; me-3 amocanac advilia, magram mas<br />

logikuri gaazreba sWirdeba. aseve, ramdenime gakveTilis win<br />

naswavlis gansamtkicebelia me-7, geometriuli amocana, romelic<br />

agreTve Zalian advilia. adre naswavlis gansamtkicebelia agreTve<br />

me-5 amocanac, Tanac, igi ukve naxevrad Semamzadebelia, radgan<br />

msgavs SesakrebTa SeerTebis gaxseneba aucilebelia momdevno<br />

gakveTilebis Sesaswavlad. sazogadod, Cven naswavls yovelTvis


- 54 -<br />

swored ase _ aqtiurad, amocanis saSualebiT vaxsenebT klass.<br />

mTavari ki danarCeni amocanebia: me-4, me-6 da me-8. samive es<br />

amocana _ momdevno gakveTilis Semamzadebelia. amasTan, me-4<br />

amocanis amoxsnas TiTqmis ar sWirdeba maTematikis codna, mcire<br />

mosazrebac eyofa da mas advilad amoxsnis is moswavlec,<br />

romelsac maTematika naklebad exerxeba, magram mosazrebulia.<br />

asea Tu ise, es amocana klasSi gairCeva da, momdevno<br />

gakveTilisTvis mainc, moswavleebs ecodinebaT, rom 2x + 15 = 25<br />

+ x gantolebis tolfasia x + 15 = 25 gantoleba. ese igi,<br />

SeiZleba ucnobis gadatana gantolebis meore mxares, oRond<br />

sapirispiro niSniT. amave daskvnas ganamtkicebs me-6 amocanis I<br />

da II qveamocanebi. arsebiTad, moswavleebi gamoiyeneben<br />

gantolebis ZiriTad Tvisebas ise, rom Camoyalibebulic ki ar<br />

eqnebaT igi _ da wesis zogadi Camoyalibeba am gakveTilze arcaa<br />

saWiro! mas momdevno gakveTilisTvis moswavle TviTon<br />

`aRmoaCens~, Semdeg sityvieradac gaiazrebs, roca waikiTxavs me-4<br />

gakveTilis teqsts.<br />

aseve aqtiurad Seamzadebs gantilebis meore ZiriTad Tvisebas<br />

me-6 amocanis III da IV qveamocanebi da me-8 amocana.<br />

amrigad, me-3 gakveTilidan sami amocana aris momdevno, me-4<br />

gakveTilis Semamzadebeli. maswavlebelma es amocanebi unda<br />

gaarCevinos moswavleebs klasSi Cveulebriv, saSinao davalebis<br />

garCevisas, oRond ise, rom ar Camoayalibos, arc ki axsenos<br />

is axali wesebi, romlebsac es amocanebi Seamzadebs.<br />

es wesi moswavleebs momdevno gakveTilis Teoriul teqstSi<br />

SexvdebaT (da mas Sin damoukideblad waikiTxaven). am gakveTilze ki<br />

amocanebi amoixsneba mxoloddamxolod konkretulad, yovelgvari<br />

ganzogadebis gareSe, anu maTi konkretuli Sinaarsidan gamomdinare!<br />

zogadi wesis Camoyalibeba maswavlebelma ar unda moiTxovos. am<br />

wesis gasaazreblad moswavleebi ukve mzad iqnebian da TviTon unda<br />

waikiTxon da gaiazron igi Sin momdevno gakveTilis momzadebisas.<br />

sxvaTa Soris, ganxiluli gakveTilidan TvalsaCinod gamoCnda


- 55 -<br />

`saymawvilo maTematikis~ kidev erTi arsebiTi maxasiaTebeli:<br />

neli gaRrmavebuli swavleba, Zalian mcire-mcire nabijebiT<br />

winsvliT _ raTa saSualo moswavlesac xelewifebodes axali<br />

sakiTxis damoukideblad aRmoCena da gaazreba (arc Zlieri<br />

moswavle moiwyens, radgan misTvisac xom gvaqvs sakmao saazrovno<br />

masala _ bolo amocanebi). rogorc vnaxeT, Cven TiTo gakveTils<br />

vuTmobT iseT sakiTxebs, romlebic sxva kursebSi, rogorc wesi,<br />

erTdroulad iswavleba.<br />

§ 13. erTi gakveTilis sanimuSo konspeqti:<br />

Tavi I, gakveTili 6<br />

gakveTilis dasawyisSi maswavlebeli Camoivlis da Tvalis<br />

erTi movlebiT Seamowmebs, Tu rogor aqvT Sesrulebuli<br />

davaleba moswavleebs. amis gakeTeba kargia imisaTvis, raTa<br />

TviTeulma moswavlem icodes, rom mis namuSevars maswavlebeli<br />

aucileblad naxavs. yvela moswavles kalmistari ukavia da avsebs<br />

da xvews Tavis saSinao namuSevars [dawvrilebiT _ ix. $ 9].<br />

1. maswavlebeli rig-rigobiT akiTxebs moswavleebs am<br />

amocanis I, II, III da IV qveamocanebs da sTxovs maT axsnan, ratomaa<br />

marTebuli an mcdari Sesabamisi ormxrivi utoloba. magaliTad,<br />

IV utoloba araa marTebuli, radganac 1/125 = 0,008, es araa<br />

naklebi 0,008-ze.<br />

2. maswavlebeli isev rig-rigobiT gamoiyvans moswavleebs<br />

dafasTan da dawerinebs Sesabamisi qveamocanebis pasuxebs.<br />

araswori pasuxis SemTxvevaSi Secdomas Seasworebs sxva<br />

moswavle, da ara maswavlebeli.<br />

3. maswavlebeli romelime moswavles SeekiTxeba, Tu romel<br />

ricxvebs SeiZleba aRniSnavdes w da ratom. ramdenime aseTi<br />

ricxvis CamoTvlis Semdeg pasuxs gaagrZelebinebs sxva moswavles.<br />

4. am amocanis garCevisas maswavlebelma moswavleebis<br />

yuradReba unda gaamaxvilos imaze, rom winadadebaTa simcdaris


- 56 -<br />

dasamtkiceblad sakmarisia erTi magaliTic ki, xolo<br />

marTebulobis dasamtkiceblad magaliTebis moyvana araa sakmarisi.<br />

magaliTad, I winadadebis marTebuloba unda daasabuTon<br />

amgvari msjelobiT:<br />

raki a < g < b, amitom a < g da g < b. maSin, cxadia,<br />

marTebuli iqneba aramkacri utolobebic: a ≤ g da g ≤ b. ese igi<br />

marTebuli iqneba utoloba a ≤ g ≤ b.<br />

II winadadebis dasamtkiceblad ki moviyvanoT amgvari<br />

magaliTi: vTqvaT, a = g = b = 2. am SemTxvevaSi miviRebT<br />

utolobebs: 2 ≤ 2 ≤ 2 da 2 < 2 < 2 . cxadia, am<br />

utolobebidan pirveli marTebulia, meore _ mcdari. amitom II<br />

winadadeba mcdaria.<br />

5. es amocana, iseve rogorc wina amocana, logikur<br />

msjelobebs moiTxovs da amitom moswavleTaTvis sakmaod<br />

Znelebia. maswavlebeli ar unda moelodos, rom moswavleebi<br />

unaklod Caatareben saWiro msjelobebs. magram swored amgvari<br />

amocanebis amoxsna TandaTanobiT ganuviTarebs moswavleebs<br />

logikuri azrovnebis metad saWiro unar-Cvevebs.<br />

maswavlebeli, iseve rogorc sxva amocanebis garCevisas,<br />

TviTeul qveamocanas sxvadasxva moswavleebs akiTxebs da pasuxs<br />

asabuTebinebs. magaliTad: I ar SeiZleba moxdes, imitom, rom<br />

Tu a > b -ze, maSin a ver iqneba b-ze naklebi.<br />

II SeiZleba moxdes im SemTxevaSi, roca a = b.<br />

IV SeiZleba moxdes, radganac utolobebs Soris weria sityva<br />

an. maswavlebeli ikiTxavs: _ rodis ar SeiZleba moxdes IV ? {im<br />

SemTxvevaSi, roca a = b, radganac maSin arc a>b da arc a


- 57 -<br />

farTobi {fuZis perimetrisa da simaRlis namravlis tolia}.<br />

pirvel rigSi unda gamovTvaloT fuZis perimetri, Semdeg ki<br />

gamovTvliT ucnobi gverdis sigrZes.<br />

8. maswavlebeli akiTxebs moswavleebs maT mogonil amocanebs<br />

da ambobs, ramdenad kargad aris Sedgenili isini. Seaqebs iseT<br />

moswavleebs, romlebac Seadgines moulodneli, ucnauri, saintereso,<br />

Tanac marTebulad dasabuTebuli amocanebi.<br />

amis Semdeg maswavlebeli gaarkvevs, Tu rogor gaiges moswavleebma<br />

gakveTilis Teoriuli nawili, anu gakveTilis teqsti.<br />

amisaTvis maswavlebeli romelime moswavles gaiyvans dafasTan da<br />

daawerinebs mas raime ormxriv, magram mkacr utolobas,<br />

waakiTxebs da gaarkvevinebs, marTebulia dawerili utoloba Tu<br />

ara da ratom. magaliTad: 3,2 < 4,5 < 4,5 . moswavlem unda<br />

upasuxos, rom es utoloba mcdaria, radganac 4,5 araa naklebi<br />

4,5-ze. Tuki moswavle arasworad an arasrulad upasuxebs, maSin<br />

SekiTxvas upasuxebs sxva moswavle. amiT moxdeba wina, me-5<br />

gakveTilis mokle gameoreba.<br />

amasobaSi maswavlebeli dafaze<br />

swrafad xeliT daxazavs wriul<br />

rgols (nax.1) da ityvis:<br />

_ CawereT ormxrivi utoloba,<br />

romelic gviCvenebs, rom A<br />

wertili am rgolis wertilia.<br />

maswavlebeli gamoiyvans romelime moswavles da daawerinebs<br />

pasuxs dafaze. moswavleebs swori pasuxis dawera ar unda gau-<br />

WirdeT, radganac Sesabamisi Semamzadebeli amocana gairCeoda wina<br />

gakveTilze (me-4 amocana). daweren: 12 m ≤ |AO| ≤ 16 m.<br />

_ ratomaa saWiro aq aramkacri utolobebis niSnebi?<br />

{imitom, rom A wertili SeiZleba iyos sazRvris wertilic.<br />

am SemTxvevaSi ki gveqneba tolobebi}. _ ra moxdeboda, erT


- 58 -<br />

mxares mkacri utoloba, rom dagvewera, magaliTad:<br />

12 m < |AO| ≤ 16 m ? {es utoloba mcdari iqneba, roca A<br />

wertili rgolis Siga wrexazis wertilia}.<br />

maswavlebeli dafaze dawers raime ormxriv utolobas,<br />

magaliTad, aseTs: 1,2 ≤ a < 1,6 da romelime moswavles sTxovs<br />

waikiTxos is ornairad: {1,2 naklebia an tolia a-ze da a<br />

naklebia 1,6-ze; meorenairad: a metia an tolia 1,2-ze da<br />

naklebia 1,6-ze}. sxva moswavles ki SeekiTxeba, marTebulia Tu<br />

ara es utoloba da ratom, roca a = 1,2 da a = 1,6 .<br />

gakveTilis bolos maswavlebeli amoikiTxavs sias da Tan<br />

dawers moswavleTa Sefasebebs.<br />

sazogadod, gamosaTvlel an standartuli pasuxis mqone sxva<br />

amocanebis garCevas SedarebiT ufro naklebi dro unda daeTmos.<br />

aseT SemTxvevaSi umjobesia maswavlebelma TviTon daawerinos<br />

romelime moswavles dafaze axali savarjiSo da yvelas<br />

mosTxovos misi Sesruleba. magaliTad, garCeuli amocanebidan<br />

pirvelis wakiTxvisas maswavlebelma SeiZleba moswavles dafaze<br />

daawerinos utoloba 0,06 ≤ 3/50 ≤ 2 da mosTxovos yvelas, rom<br />

Tav-TavianT rveulebSi CaweriT gaarkvion, marTebulia es<br />

utoloba Tu ara.<br />

TfojTwob; ganxiluli gakveTili sakmaod datvirTulia. amitom<br />

SedarebiT susti klasis SemTxvevaSi, SesaZlebelia, yvela amocanis<br />

safuZvliani garCeva verc moeswros. es araa sagangaSo. maswavlebelma<br />

davalebad mainc unda misces momdevno gakveTili. zogierT<br />

gakveTilze SeiZleba piriqiT moxdes, morCes dro. aseT<br />

SemTxvevaSi maswavlebelma SeiZleba gaarCevinos adre gaurCeveli,<br />

vermoswrebuli amocana an gaakeTebinos axali amocana saxelmZRvanelos<br />

Tematikuri paragrafebidan, Tavisi Sexedulebisamebr.<br />

§ 14. Temis damuSavebis nimuSi _ usasrulobis cneba<br />

VII klasis programis mTavari Taviseburebaa usasrulobis cnebis<br />

Rrma da safuZvliani damuSaveba. igi maTematikis, fizikis, as-


- 59 -<br />

tronomiis, logikis, filosofiisa da Teologiis erTerTi umniSvnelovanesi<br />

da uaRresad saintereso cnebaa [12]. am cnebis<br />

gareSe SeuZlebelia wrfis, sibrtyis, kuTxis, ricxviT simravle-<br />

Ta, iracionaluri ricxvisa da mravali sxva umniSvnelovanesi ma-<br />

Tematikuri cnebis namdvili swavla. SeuZlebelia maTematikuri<br />

analizis umartivesi sawyisebis gaazrebac (`analizis sawyisebi~,<br />

tradiciuli programiT viTom `iswavleboda~, Tumca mas TiTqmis<br />

veravin swavlobda. arsebiTad, es arcaa maTematika, aramed uSinaarso<br />

da maTematikuri TvalsazrisiT gaumarTav cnebebze da formulebze<br />

meqanikuri manipulaciebis sistemaa; mas kompiuteruli<br />

programa gacilebiT ukeTesad gaakeTebda).<br />

yovelive amis gamo usasrulobis cneba uTuod imsaxurebs imas,<br />

rom safuZvlianad iqnes damuSavebuli. cxadia, amas sakmao raodenobis<br />

saswavlo saaTebi sWirdeba. amitom gviwevs zogi sakiTxis<br />

gadatana Semdgom klasebSi (magaliTad, aqsioma da Teorema geometriaSi;<br />

algebruli gardaqmnebi). magram es mainc aucilebelia.<br />

rogorc wesi, saskolo kursebSi usasrulobis cneba Zalian<br />

zereled muSavdeba an TiTqmis ar muSavdeba. amis gamo, rogorc<br />

gviCvenebs Cveni sagangebo gamokvlevebi, es cneba ar esmis ara<br />

mxolod skoladamTavrebulTa 95 %-ze mets, aramed maTematikursabunebismetyvelo<br />

ganxris specialistebsac ki.<br />

usasrulobis cnebis swavlebis Cveneuli meTodika emyareba,<br />

garda zemore aRwerili zogadi safuZvlebisa, Cven mier Catarebul<br />

sagangebo fsiqologiur eqsperimentsac [12]. cnebis swavlebaSi<br />

TvalsaCinod vlindeba da xorcieldeba Cveni yvela mTavari safuZveli:<br />

mzaobis principi, aqtiur-problemuri swavleba, humanisturi<br />

swavleba, gaRrmavebuli swavleba, istorizmis principi da sxva.<br />

gansakuTrebiT mkveTrad vlindeba gaerTianebuli (integrirebuli)<br />

swavleba. usasrulobis cnebis swavlebis Cveneuli meTodika<br />

bunebrivad aerTianebs maTematikis TiTqmis yvela saskolo dargs<br />

_ Tema Semdegi safexurebiT muSavdeba:<br />

I. ariTmetika: Zalian didi naturaluri ricxvebi da 10-is


- 60 -<br />

xarisxebi;<br />

II. algebra: ricxvis Cawera standartuli saxiT, moqmedebebi<br />

Zalian did ricxvebze;<br />

III. simravleTa Teoria: usasrulo simravleni;<br />

IV. gamoyenebiTi maTematika: usasrulobis cneba bunebaSi da moCvenebiTi<br />

usasrulobani;<br />

V. geometria: ricxvTa sxivi, geometriuli sxivi da wrfe;<br />

VI. maTematikis istoria.<br />

pirvelad swored am dros Semogvaqvs SemousazRvreli geometriuli<br />

nakvTebi _ sxivi da wrfe.<br />

saWiroa, kargad iqnes gaazrebuli Semdegi ZiriTadi cnebebi:<br />

1. SemousazRvreli geometriuli nakvTi _ ewodeba iseT<br />

nakvTs, romelic ver moTavsdeba vercerT wreSi (ragind didic<br />

unda iyos igi).<br />

2. usasrulo simravle _ ewodeba simravles, Tuki ar<br />

arsebobs iseTi naturaluri ricxvi, romelic metia, vidre am<br />

simravlis wevrebis raodenoba.<br />

3. or simravles ewodeba tolZalovani, Tuki maTi `wevrebis<br />

raodenoba erTidaigivea~, ufro zustad ki: Tuki arsebobs urTierTcalsaxa<br />

asaxva erTi simravlisa meoreze; ufro martivad: Tuki<br />

SesaZlebelia maTi wevrebis `dawyvileba~. sxvaTa Soris, Cveneuli<br />

meTodikiT, I klasis pirvelsave TveSi, swored dawyvilebas<br />

emyareba raodenobaTa metnaklebobisa da tolobis cnebebi.<br />

4. Tvladi simravle _ ewodeba iseT usasrulo simravles,<br />

romelic naturalur ricxvTa simravlis tolZalovania. magali-<br />

Tad, Tvladi simravleebia: mTel ricxvTa simravle, racionalur<br />

ricxvTa simravle, 45-is jerad ricxvTa simravle, 45-is<br />

naturalur xarisxTa simravle. ese igi, racionaluri ricxvi<br />

`imdenivea~, ramdenicaa naturaluri ricxvi, anda, ramdenicaa<br />

mxolod 45-is naturaluri xarisxebis simravle. swored esaa<br />

usasrulobis pirveli paradoqsi: yovel usasrulo simravles<br />

moeZebneba misive sakuTrivi qvesimravle (misi nawili), romelic


- 61 -<br />

mTliani simravlis tolZalovania!<br />

Tvladi simravleebi _ esaa yvelaze `mcirericxovani~ usasrulo<br />

simravleebi. Semdegi usasruloba masze mZlavria:<br />

5. kontinualuri (uwyveti) simravle _ ewodeba iseT<br />

usasrulo simravles, romelic namdvil ricxvTa simravlis<br />

tolZalovania. magaliTad, kontinualuri simravleebia: dadebiT<br />

ricxvTa simravle; 0-sa da 1-s Soris moTavsebul namdvil<br />

ricxvTa simravle; raime or ricxvs Soris moTavsebul anda<br />

yvela iracionalur ricxvTa simravle; monakveTis wertilTa<br />

simravle; sibrtyeze kvadratebis simravle da sxva.<br />

kontinualuri simravlis simZlavre metia, vidre _ Tvladisa.<br />

ese igi, monakveTze `imdenive~ wertilia, ramdenic _ wrfeze!<br />

magram `gacilebiT meti~ wertilia, vidre racionalurkoordinatebiani<br />

wertilebia mTel wrfeze!<br />

sxvaTa Soris, Zalian advilia imis<br />

damtkiceba, rom monakveTi tolZalovania<br />

masze grZeli nebismieri monakveTisa.<br />

amisaTvis sakmarisia, ganisazRvros<br />

amgvari urTierTcalsaxa<br />

asaxva (`dawyvileba~):<br />

Cveneuli programiT, me-3, me-4 da me-5 sakiTxebi mxolod X-<br />

XI klasebSi iswavleba. xolo 1-li da me-2 _ VII klasSi.<br />

aqve ganvixiloT ramdenime sakiTxi, raTa dazRveuli viyoT<br />

gavrcelebuli mcdari warmodgenebisagan.<br />

o!b!l!w!U!f!c!j!<br />

!<br />

tbtsvmj;!!!!!)vtbtsvmp*!Tfnptb{Swsvmj;!!!!!)vtbtsvmp*!Tfnpvtb{Swsfmj;!<br />

wertili<br />

monakveTi, Sekruli mrudi,<br />

Sekruli texili, mravalkuTxedi,<br />

wre, rgoli, elifsi...<br />

wrfe, sxivi,<br />

naxevarsibrtye,<br />

sibrtye, kuTxe...<br />

1) monakveTi, wre Tu samkuTxedi _ SemosazRvruli nakvTebia,


- 62 -<br />

magram, viTarc wertilTa simravleebi _ usasruloebia. sazogadod,<br />

yvela geometriuli nakvTi, wertilis garda, usasrulo<br />

simravlea; xolo SemousazRvreli nakvTia kuTxe, rac gansakuTrebiT<br />

arsebiTia! amgvarad, nakvTebi SeiZleba ise davajgufoT ↑<br />

2) raimes daTvla rom SeuZlebelia, es imas sulac ar niSnavs,<br />

rom raodenobaa usasrulo. magaliTad, bunebaSi, dedamiwaze Tu<br />

mTel mzis sistemaSi arcerTi nivTieri erToblioba araa usasrulo.<br />

sasrulia yvela mdinareSi, zRvasa da okeaneSi wylis wveTebisa<br />

Tu qviSis marcvalTa raodenoba, odesme mcxovreb adamianTa<br />

Tmis Rerebis raodenoba, anda maT mier odesme warmoTqmuli sityvebis<br />

raodenoba, mTel dedamiwaze molekulebisa Tu atomebis<br />

raodenobac ki! amis damtkiceba araa Zneli _ igi mocemulia VII<br />

klasis saxelmZRvaneloSive.<br />

mTavaria ara daTvlis SesaZlebloba, aramed raodenobis zemodan<br />

SemosazRvris, zemodan Sefasebis SesaZlebloba. ese igi, iseTi<br />

ricxvis moZebna, romelic namdvilad metia, vidre es raodenoba.<br />

3) maTematikaSi Tvladi simravle, rogorc iTqva zemore,<br />

usasruloa da ara sasruli!<br />

4) racionalur ricxvTa simravle araa uwyveti, Tumca igi<br />

yvelgan mkvrivia namdvil ricxvTa simravleSi. ese igi, ricxvTa<br />

wrfeze racionalurkoordinatebiani wertilebi arsad ar qmnis<br />

uwyvet monakveTs, magram yovel monakveTSi (ragind mcireSi)<br />

mainc usasrulod mravali racionaluri ricxvia.<br />

yovelive amis gamoa, rom usasrulobis cnebis gaazreba arsebiTad<br />

afarTovebs adamianis gonebis Tvalsawiers da Tvisebrivad,<br />

naxtomiseburad aviTarebs azrovnebas.<br />

§ 15. geometriis swavlebis safexurebi<br />

maTematikis gaerTianebuli swavlebas erT rames uwuneben:<br />

geometria `daiCagrebao~. geometria aris erTaderTi saskolo<br />

sagani, romelic moswavles mkacri deduqciuri Teoriis agebas<br />

uCvenebs. amitom misi daknineba dauSvebelia.


- 63 -<br />

es asea, magram saamisod ramdenad saWiroa mTeli Teoriis ageba?<br />

Cveneul gaerTianebul kursSi geometriis wili gacilebiT metia,<br />

vidre amJamad arsebul sxva kursebSi. Tanac, es iwyeba pirvelive<br />

klasidan, romlis programis ramdenime siaxleTagan erTerTi<br />

swored geometriis mkveTri gaZlierebaa (logikasTan erTad).<br />

saxelganTqmuli maTematikosi, akademikosi v. arnoldi abstraqtul-formalistur<br />

midgomas saskolo geometriisadmi moixseniebs<br />

`sqolastikuri tvinisWyletis~ saxeliT, romelic namdvili<br />

`kiseliovuri~ maTematikuri codnis mospobas cdilobs! (ruseTSi<br />

ukve arsebiTadaa Secvlili geometriis kursi, xolo<br />

inglisSi _ da dasavleTis TiTqmis yvela saxelmwifoSi asea _<br />

60-iani wlebis Semdeg aRar yofila geometriis aqsiomatikuri<br />

swavleba, mravali Teoremis grZel-grZeli damtkicebebiT).<br />

TavisTavad, geometriac logikasa da simravleTa Teoriaze<br />

(topologiasTan erTad) gvaqvs dafuZnebuli. geometriis swavlebaSi<br />

ramdenime safexuri gamoikvTeba:<br />

I-IV klasebSi vaswavliT mraval geometriul cnebas: kubi,<br />

kvadrati, marTkuTxedi, wre, wertili, monakveTi, texili, mrudi,<br />

samkuTxedi, oTxkuTxedi, xuTkuTxedi, ... , mravalkuTxedi, misi<br />

gverdi, waxnagi, wibo, wvero da sxva. magram TiTqmis yovelTvis<br />

gansazRvrebaTa gareSe vaswavliT. ganisazRvreba mxolod is cnebebi,<br />

romlebic eqvemdebareba advil, da rac mTavaria, TvalsaCino<br />

gansazRvrebas (magaliTad, texili, Siga are, sazRvari da sxva).<br />

swavlebis sayrdenia uSualo TvalsaCino Cveneba, xatovani warmodgena<br />

da moswavlis mier mravali geometriuli amocanis amoxsna.<br />

maT Soris mTavaria mravalferovani amocanebi xazvaze, romel-<br />

Ta Sesrulebisas moswavle sakuTari xeliT xazavs nakvTebs.<br />

V-VI klasebSi iwyeba mcire Teoria, ganisazRvreba ramdenime<br />

mniSvnelovani geometriuli cneba (magaliTad, wre da wrexazi).<br />

safuZvlianad iswavleba farTobisa da moculobis cnebebi da<br />

gazomva, simetria. planimetriis paralelurad stereometriac<br />

muSavdeba: sfero, birTvi, cilindri, kubi, aguredi (marTkuTxa


- 64 -<br />

paralelepipedi)... es xazi dagvirgvindeba eileris ulamazesi<br />

TeoremiT mravalwaxnagebisaTvis.<br />

sazogadod, stereometriis swavleba planimetriis<br />

paralelurad _ Cveneuli meTodikis erTerTi Taviseburebaa. V<br />

klasSi erTad iswavleba birTvi, sfero, wre da wrexazi; Semdeg,<br />

kvlav wresTan dakavSirebulad _ cilindric. aseve, VI klasSi<br />

erTad iswavleba marTkuTxedi da aguredi (marTkuTxa<br />

paralelepipedi), kubi da kvardati; xolo momdevno klasebSi _<br />

samkuTxedi da samkuTxa prizma, samkuTxedi da piramida da sxva.<br />

VII klasSi pirvelad Semogvaqvs SemousazRvreli nakvTebi<br />

(sxivi, wrfe, kuTxe). viwyebT damtkicebebs. viTardeba stereometriis<br />

Temebic (Slilebi da sxva).<br />

VIII-IX klasebSi logikur da istoriul konteqstSi vaswavliT,<br />

ra aris gansazRvreba, aqsioma da Teorema. mxedvelobiT<br />

iluziebze da logikis xaziT naswavl kerZo/zogadis mimarTebaze<br />

damyarebiT vasabuTebT zogadi da zusti damtkicebis saWiroebas.<br />

aRvwerT aqsiomaTa nimuSebs da maTgan ramdenime Teoremis gamoyvanas<br />

(mxolod nimuSisaTvis). mkacrad ganvsazRvravT wina<br />

wlebSi TvalsaCino doneze naswavl geometriul cnebebs, da zogierT<br />

axalsac. vaswavliT umTavres planimetriul Teoremebs<br />

damtkicebebiT (gavdivarT daaxloebiT piTagorasa da Talesis Teoremebamde),<br />

oRond ara formalur-aqsiomatikuri midgomiT.<br />

vaswavliT mxazvelobiTi geometriis sawyisebsac _ sxeulTa<br />

xedebsa da izometrias. danarCeni sakiTxebi maRal skolaSi, X-<br />

XII klasebSi iqneba.<br />

geometriis namdvil dafuZnebas mxolod maTematikuri fakultetis<br />

studentebi (da Tan maTi mxolod nawili) Tu iswavlian.<br />

skolis moswavlisaTvis sakmarisia mxolod imis zogadi codna,<br />

rom maTematikaSi saWiroa yvela Teoriis aqsiomebze dafuZneba da<br />

cnebaTa mkacri gansazRvreba, Semdeg ki Teoremebis mkacrad<br />

damtkiceba (rac mdgomareobs yoveli axali Teoremis logikur<br />

dayvanaSi ukve damtkicebul Teoremebze an aqsiomebze). sakmarisia


- 65 -<br />

amis ramdenime konkretuli nimuSis swavleba. xolo mTeli<br />

geometriis amgvari ageba saskolo kursSi, jer erTi, ubralod<br />

SeuZlebelia da mraval logikur siyalbesa da winaaRmdegobas<br />

iwvevs. amgvari geometria araTu ar emsaxureba logikas (rac<br />

geometriis mTavari mowodeba unda iyos), aramed azianebs da<br />

aferxebs kidec mas. da meorec, amgvari geometria arc aravis<br />

sWirdeba, moswavleTa im 0,1%-is garda, romlebmac es umaRles<br />

saswavlebelSi mainc wesierad unda iswavlon. Tumca,<br />

samwuxarod, mizezTa gamo, verc iq swavloben. amitom<br />

maswavlebelTa udidesma nawilmac ki ar icis es!<br />

Cven veTanxmebiT im azrs, rom moswavlem unda gaiazros, Tu<br />

ras niSnavs Teoriis mkacri deduqciuri ageba, radganac esaa nam-<br />

dvili maTematikis erTerTi mTavari maxasiaTebeli. magram saqme<br />

isaa, rom amisaTvis srulebiT araa aucilebeli, nUfmj! hfp.<br />

nfusjb deduqciurad aigos. skolis farglebSi es ubralod SeuZlebelia<br />

da Tanac, amgvari mcdeloba sapirispiro Sedegsac<br />

iZleva. rogorc stereometria iswavleba arasrul deduqciurad<br />

(yvela saskolo kursSi asea), aseve SeiZleba iswavlebodes<br />

planimetriac. sakmarisia, rom moswavlem gaiazros, Tu ra aris:<br />

sazogadod cneba da pirveladi cneba; aqsioma da Teorema; mkacri<br />

damtkiceba da sapirispiro magaliTi; aucilebeli, sakmarisi,<br />

aucilebeli da sakmarisi piroba; da ras niSnavs mwyobri Teoriis<br />

mkacrad (deduqciurad) ageba. amisaTvis Cveneul kursSi<br />

gaTvaliswinebuli gvaqvs sagangebo logikuri sqemebi, romlebic<br />

TvalsaCinod aCvenebs, Tu rogor daiyvaneba erTi Teorema<br />

meoreze, meore _ mesameze, da ase Semdeg _ aqsiomebamde. gamoCndeba<br />

isic, rom SeiZleboda Teoriis sxvagvarad ageba: sxva aqsiomebiT,<br />

anda jer im Teoremis damtkicebiT, romelic sxvagvari<br />

agebisas mogvianebiT mtkicdeboda. mTavaria, rom ar dairRves<br />

TviT agebis wesi (principi). TvalsaCinod vaCvenebT imis magaliTsac,<br />

rom dauSvebelia warmoiqmnas logikuri `Sekruli wre~.<br />

Semdeg sruli gansazRvrebebiTa da bolomde mkacri damtkicebe-


- 66 -<br />

biT avagebT _ ara mTliani geometriis, Tundac mxolod planimetriis<br />

Teorias (rac SeuZlebelicaa) _ aramed mxolod mis<br />

ramdenime xazs, nimuSisaTvis.<br />

kursis gaerTianeba am mxrivac did upiratesobas mogvcems. saqme<br />

isaa, rom moswavles ar unda egonos, rom simkacre<br />

(deduqciuroba) mxolod geometriisTvisaa niSneuli. arada, swored<br />

amgvari mcdari warmodgena Seeqmneba mas, radganac yvela<br />

danarCeni saskolo maTematikuri dargi Zalian Sorsaa<br />

maTematikuri simkacrisa da deduqciurobisagan. amis Secvla ki<br />

yovlad SeuZlebelia: skolaSi naturalur ricxvTa metaTeoriisa<br />

Tu dedekindiseuli gankveTebis swavlebas xom ver daviwyebT!<br />

magram gaerTianebul kursSi kvlav TvalsaCino sqemebisa da<br />

ramdenime nimuSis saxiT kargad gamoCndeba, rom geometriis<br />

magvarad SeiZleboda sxva maTematikuri Teoriebis agebac,<br />

magaliTad, ariTmetikisa. moswavleebs SeeqmnebaT warmodgena<br />

imaze, Tu ra aris sazogadod maTematikuri Teoriis arsi _ da<br />

ara mxolod planimetriisa.<br />

§ 16. aramaTematikurad, gumaniT amosaxsneli amocanebi<br />

gumans (intuicias) udidesi mniSvneloba aqvs aramarto<br />

cxovrebasa da xelovnebaSi, aramed agreTve yovelgvar<br />

saqmianobaSi, mkacr mecnierebaSic ki. cxadia, sul sxvaa eqimis<br />

gumani da sul sxva _ xelosnisa; sul sxvaa istorikosis gumani<br />

da sul sxva _ maTematikosisa; ufro metic, gumani geometriaSi<br />

gansxvavdeba gumanisgan ariTmetikaSi. gumanis TviTeul am ganStoebas<br />

sakuTrivi ganviTareba sWirdeba.<br />

saskolo maTematikaSi sayovelTaodaa cnobili, rom moswavle<br />

mraval cnebasa Tu moqmedebas gumaniT Seimecnebs _ da ara mkacri<br />

logikiT. gansakuTrebiT xSirad es dawyebiT klasebSi xdeba. magali-<br />

Tad, meoreklaseli mxolod gumaniT swvdeba cnebebs `marTkuTxedi~<br />

Tu `Sekreba~. xolo cnebebi `wrfe~, `sibrtye~ `raodenoba~<br />

da sxva _ ufros klasebSic ki mxolod gumanis amaraa.


- 67 -<br />

magram es yovelive _ gumanis udabalesi donea, roca gumani,<br />

arsebiTad, mxolod xatovan warmodgenebsa da calkeul kerZo<br />

magaliTebs emyareba. am donis gumans ganviTarebac ki TiTqmis ar<br />

sWirdeba _ igi normalur gonebas bunebrivad aqvs.<br />

maTematikosis gumanis maRali done _ esaa Zneli, misaxvedri<br />

(mosasazrebeli) amocanis amoxsnis gzis mixvedris unari. amgvari<br />

amocanebi gvxvdeba rogorc saskolo maTematikaSi (gansakuTrebiT,<br />

olimpiadebsa da konkursebSi), ise namdvil mecnierul kvlevebSi.<br />

maT winaSe logikuri msjeloba umweoa, mxolod gumani Tu gaikvlevs<br />

gzas.<br />

magram es maRali donis gumani mxolod gamorCeuli maTematikuri<br />

niWis mqone adamians SeiZleba ganuviTardes. amitom misi<br />

ganviTareba mxolod calkeul moswavleebs exeba.<br />

gumanis yvelaze mniSvnelovani donea saSualo, romelic Cveulebriv<br />

moswavles unda ganuviTardes. ganvixiloT ramdenime magaliTi.<br />

Semdegi amocana VI-VII klasebisTvisaa:<br />

mocemulia marTkuTxedi: SemdegTagan aarCieT is<br />

marTkuTxedi, romlis gverdebis sigrZeebic am marTkuTxedis<br />

gverdebis sigrZeTa proporciulia:<br />

a) b) g) d) e)<br />

amocana testuri formisaa _ mocemulia savaraudo pasuxebi.<br />

pasuxebi yovelTvis gadanomrilia qarTuli asoebiT:<br />

a) ; b) ; g) ; d) ; e) ; v) ; z) ...<br />

moswavlem unda icodes, rom amgvar amocanebSi (sadac pasuxi<br />

unda avirCioT da SesaZlo pasuxebi qarTuli asoebiTaa gadanomrili),<br />

yovelTvis mxolod erTi pasuxia xolme marTebuli.<br />

mixvedriT unda gamoiricxos yvela pasuxi, garda erTisa _ da<br />

maS swored es erTi iqneba marTebuli pasuxi.<br />

moswavleebs am droisaTvis ukve naswavli aqvT proporcia da


- 68 -<br />

misi sami Tviseba. am amocanis amoxsna SeiZleboda gazomvebiTa da<br />

gamoTvlebiT, magram amas Zalian didi dro dasWirdeboda. vinc<br />

aqtiurad icis proporciuloba (Tundac cnebaTa gareSe _ mxolod<br />

praqtikulad _ magaliTad, xelovnebaTmcodnem), is pirdapir,<br />

gumaniT mixvdeba Tu `dainaxavs~, rom marTebuli pasuxia (g).<br />

gumani saTanado mimarTulebiT dagrovebul gamocdilebas<br />

emyareba (dawvrilebiT _ ix. [10]). magaliTad, zemore amocanaSi<br />

marTebul pasuxs pirdapir ver `dainaxavs~ is adamiani, romelsac<br />

proprociuloba axali naswavli aqvs da jer kidev Rrmad ver<br />

`grZnobs~ mas _ Tundac rom proporciulobis Teoriul-cnebiTi<br />

codna sruliad unaklo hqondes!<br />

gumanis dabali done ufro `dablaa~, vidre Teoriul-cnebiTi<br />

codnis done, jer kidev araa amaRlebuli am gaazrebuli cnebis<br />

donemde. magaliTad, proporciulobis SemTxvevaSi es iqneboda is<br />

codna, romelic eqneboda mesameklasels, romelsac TvalsaCino<br />

magaliTebiT auxsnidnen, Tu ra aris proporciuloba. saSualo<br />

mesameklaselisTvis proporciulobis cnebiTi gaazreba ubralod<br />

miuwvdomelia. xolo gumanis saSualo done, piriqiT, ufro `maRlaa~,<br />

vidre Teoriul-cnebiTi codnis done, radgan misi momdevno<br />

donea, mas moicavs da damatebiT aqtiur gamocdilebasac moicavs!<br />

gumanis umaRlesi done _ esaa SemoqmedebiTi gumani, romelic<br />

mxolod saTanado niWierebis SemTxvevaSi Tu ganviTardeba [10].<br />

wmindad gumaniT amoixsneba agreTve amocanebi njbympfcjU!Tf.<br />

gbtfcb{f/ isinic testuri formisaa, mxolod erTi pasuxia mar-<br />

Tebuli. gamoTvlebis gareSe, mixvedriT unda gamoiricxos yvela<br />

pasuxi, garda erTisa _ da maS swored es erTi iqneba marTebuli<br />

pasuxi. ganvixiloT amgvari amocanis magaliTi (III klasidan):<br />

risi tolia saSualo cxrasarTuliani saxlis simaRle?<br />

a) 8 m; b) 244 m; g) 20 dm; d) 110 m; e) 30 m; v) 1 km.<br />

moswavle am droisaTvis ukve sakmaod gawafulia gazomvasa da<br />

sigrZis erTeulebSi. es Cveni zogadi wesia: amocana raimes miaxloebiT<br />

Sefasebaze Semodis mxolod mas Semdeg, rac saTanado sa-


- 69 -<br />

kiTxi ukve karga xnis ganmavlobaSi muSavdeboda da moswavles<br />

tblnbp! hbnpdejmfcb unda hqondes dagrovebuli. amitom moswavle<br />

gumaniT unda mixvdes, rom cxrasarTuliani saxlis simaRle<br />

ver iqneba 8 m Tu 20 dm (Zalian mcirea!) da verc 244 m, 110<br />

m Tu 1 km (Zalian didia!). maS, rCeba erTi SesaZlebloba _ 30 m<br />

(raki viciT, rom erTi pasuxi namdvilad marTebulia!).<br />

kidev erTi saxis amocanebi amoixsneba gumaniT, oRond saWiroa<br />

Semdgomi logikuri dasabuTeba da msjeloba. Cven xSirad gvaqvs<br />

amocanebi lbopo{pnjfsfcb{f: an kanonzomierebis damrRvevi wevris<br />

moZebnaze, an kanonzomierebis gagrZelebaze (Sesabamisi carieli<br />

adgilebis SevsebiT). amgvar amocanebSi mTavaria: kanonzomierebas<br />

mxolod erTi wevri (anda, ori _ Tuki asea miTiTebuli<br />

amocanis pirobaSi) unda arRvevdes, igi unda iyos `gamonaklisiviT~,<br />

`zedmetiviT~ danarCenTa Soris; Tanac _ yvela danarCeni<br />

wevri raimeTi unda erTiandebodes, unda ukavSirdebodes erTmaneTs.<br />

ganvixiloT, magaliTad, amocana (IV klasidan):<br />

romeli sityva arRvevs kanonzomierebas?<br />

ru; arxi; Rele; wyaro; mdinare; gube.<br />

miTiTeba: unda daukvirdeT sityvebis azrsac (mniSvnelobasac)<br />

da maT asoebsac.<br />

ganvixiloT jer asoebis mixedviT. aSkarad mcdari pasuxia,<br />

magaliTad, es: `ru radgan am sityvaSia ori aso~, es ki marTalia,<br />

magram maSin yvela danarCeni sityva riTiRa ukavSirdeba<br />

erTmaneTs? (yvela danarCen sityvaSi rom yofiliyo, magaliTad,<br />

oTx-oTxi aso, maSin es pasuxi marTali iqneboda). asoebis mxriv<br />

kanonzomierebas arRvevs arxi _ radgan mxolod igi iwyeba<br />

xmovniT, xolo yvela danarCeni iwyeba TanxmovniT. arxi _ esaa<br />

erTi marTebuli pasuxi.<br />

$ 3-Si iTqva, rom maswavlebelma unda waaxalisos moswavleTa<br />

uCveulo pasuxebi _ Tuki isini dasabuTebulia. magaliTad, Cvens<br />

amocanaSi moswavles SeiZleboda aseTi pasuxi aRmoeCina:<br />

kanonzomierebas arRvevs wyaro, radgan mxolod am sityvaSia


- 70 -<br />

xmovani o.<br />

maswavlebeli dafiqrdeba da xmamaRla daiwyebs msjelobas: _<br />

modi, SevamowmoT, danarCeni xmovnebi rogoraa? (da SeekiTxeba sxvadasxva<br />

moswavleebs): sul ramdeni xmovania qarTul enaSi? {xuTi} a<br />

xmovani ramden sityvaSia? {samSi}; i xmovani? {or sityvaSi}; e<br />

xmovani? {or sityvaSi}; u xmovani? {esec orSi}; romeli xmovani<br />

dagvrCa? {o} es o marTlac erTaderT sityvaSia! ese igi, zurikos<br />

pasuxSic marTebuli yofila, yoCaR, zuriko, Zalian kargia!<br />

sxvaTa Soris, aseTi kanonzomierebis danaxvac SeiZleba: a, i, e<br />

da u xmovanebi or-or sityvaSia, mxolod mexuTe xmovani o aris<br />

iseTi, romelic mxolod erT sityvaSia, amitom es erTi, meoTxe<br />

sityva wyaro arRvevs am kanonzomierebas. Cven xom viciT, rom<br />

kanonzomiereba zogjer ori an ramdenimec ki SeiZleba iyos!<br />

magram, moswavles rom eTqva, kanonzomierebas arRvevs ru,<br />

radgan mxolod am sityvaSiao xmovani u _ es mcdari iqneboda,<br />

radgan u xmovani aris agreTve sityvaSi gube! aseve, moswavles<br />

rom eTqva, kanonzomierebas arRvevs wyaro, radgan mxolod am<br />

sityvaSiao Tanxmovani w _ esec mcdari iqneboda, radgan<br />

gaugebari darCeboda danarCenTa gamaerianebeli kanonzomiereba _<br />

maSin Tanxmovani x aris mxolod meore sityvaSi, d da n _<br />

mxolod mexuTeSi da ase Semdeg. maSin, romeli arRvevs<br />

kanonzomierebas? araa bunebrivi, amitom pasuxi naZaladevia, ar<br />

varga. sxva yvela Tanxmovani rom marTlac or an ramdenime<br />

sityvaSi yofiliyo (rogorcaa xmovnebis SemTxvevaSi), maSin<br />

marTebuli iqneboda es pasuxi!<br />

axla aRmovaCinoT kanonzomiereba sityvebis azris, mniSvnelobis<br />

mixedviT: yvela sityvis mniSvneloba ukavSirdeba wyals,<br />

magram rogor wyals? romelia danarCeTagan gansxvavebuli? iqneb,<br />

arxi _ imiT, rom igi xelovnuria? ara _ ruc xelovnuria (mas<br />

saxeldaxelod gaTxrian xolme sarwyavad, ru aris mcire droebiTi<br />

arxi). iqneb wyaro _ radgan daileva? ara, zogjer Relis<br />

wyalsac svamen, zogjer _ arxisa! maSasadame, es arcerTi pasuxi


- 71 -<br />

ar varga. kanonzomierebas ki arRvevs gube, radgan igia erTaderTi<br />

damdgari wyali, yvela danarCeni ki moZravi wyalia.<br />

rogorc vxedavT, amgvar amocanebSi SeiZleba arsebobdes gansxvavebuli<br />

Tvalsazrisebi da gansxvavebuli pasuxebi, rac maTematikaSi<br />

uCveuloa. sazogadod, zogi sakiTxis uCveuloba logikasTan<br />

integraciiTaa gamowveuli [$ 4].<br />

§ 17. saWiro TvalsaCinoeba<br />

upirvelesad, gasarkvevia kalkulatoris sakiTxi. misi xmareba<br />

sakmaod SezRuduli unda iyos.<br />

1) yovlad dauSvebelia kalkulatoris xmareba VII-VIII klasebamde,<br />

radgan es daangrevs ariTmetikis codnas _ bavSvi ver<br />

SeZlebs zepirad Seasrulos amgvari gamoTvlebi (rogorc esaa<br />

aSS-Si da sxvagan): 126:3; 1 m 40 sm : 5; 320•4; 1 kg _ 360 g; 1 sT 45 wT + 2 sT 35 wT;<br />

3,5 miliardis naxevari; 400 aTasi laris 15 %<br />

da, rac mTavaria, naSTiani gayofa (romelic dawyebiTi<br />

klasebis mTeli ariTmetikis gvirgvinia):<br />

90:21, 1 mln : 150 aTasi, 2 t : 6, 105/45 = 2 1/3 .<br />

amgvari gamoTvlebi, jer erTi, gacilebiT advilad, uSecdomod<br />

da Tan swrafad sruldeba zepirad, gonebaSi, vidre kalkulatoriT;<br />

meorec, aviTarebs azrovnebasa da ganamtkicebs maTematikis<br />

codnas; mesamec, aucilebelia praqtikulad, radgan yvelgan kalkulators<br />

ver ixmar. amasTan, uaRresad mniSvnelovania miaxloebiTi<br />

angariSisa da miaxloebiTi Sefasebis unarCvevebi, romlebic<br />

efuZneba raodenobis gumaniT wvdomas. es unari ki ver ganviTardeba<br />

gonebaSi mravalwliani angariSis gareSe!<br />

2) VII-VIII klasebidan moswavles kalkulatoris xmarebis ufleba<br />

unda mieces mxolod im amocanebis amoxsnisas, romlebSic<br />

marTlac didi gamoTvlebia Casatarebeli (magaliTad, statistikuri<br />

Sinaarsis amocanebSi) _ saxelmZRvaneloSi sagangebod miTiTebuli<br />

iqneba, rom saWiroa kalkulatoris gamoyeneba. xolo sadac<br />

es ar iqneba miTiTebuli, iq kalkulatoris xmareba unda aikrZa-


- 72 -<br />

los. maswavlebelma es wesi unda daicvas saklaso, sakontrolo<br />

da sagamocdo werebis dros, xolo saSinao davalebis Sesrulebisas,<br />

sasurvelia, daicvas mSobelma. cxadia, amas ver daveyrdnobiT,<br />

amitom TviTon moswavlesac unda avuxsnaT, rom Tuki is<br />

borotad gamoiyenebs kalkulators, mas dauClungdeba zepiri<br />

angariSis unari da amitom sakontrolo werebze da gamocdebze<br />

dabal niSnebs daimsaxurebs.<br />

moswavlisTvis saWiro TvalsaCinoebas TviTon moswavlis saxelmZRvanelo<br />

Seicavs. aucilebelia damatebiTi stereometriuli<br />

saklaso TvalsaCinoeba: stereometriuli sxeulebis modelebi<br />

(umjobesia, mTliani xisa an plastmasisa, anda maTi muyaos modelebi);<br />

saklaso saxazavi da fargali. moswavleebi sakuTari xeliT<br />

unda zomavdnen stereometriuli sxeulebis saTanado ganzomilebebs.<br />

Zalian kargia Slilis daxazva, gamoWra da modelad<br />

Sewebeba (`saymawvilo maTematikaSi~ sakmaodaa amgvari davalebebi).<br />

CvenTvis mTavari da namdvili TvalsaCinoeba _ esaa xazva, anu<br />

moswavleebis mier sakuTari xeliT daxazuli cxrilebi, diagramebi,<br />

naxazebi da sqemebi, geometriulebic, logikurebic, ariTmetikulebic<br />

da agreTve yvela sxva saxisa. amitom `saymawvilo<br />

maTematikaSi~ Zalian mravladaa amocanebi xazvaze, zomvaze,<br />

cxrilebze, diagramebze, sqemebze, mravalgvar praqtikul<br />

samuSaoze da sxva. sxvaTa Soris, swored amgvari amocanebi aer-<br />

Tianebs organulad maTematikis sxvadasxva dargebs erTmaneTTanac<br />

da gamoyenebiT mimarTulebebTanac; swored amgvari amocanebi<br />

aviTarebs yvelaze kargad zogad gonebriv unarebs.<br />

amrigad, maTematikis gakveTilebze moswavleebs dasWirdebaT<br />

fanqari, saxazavi da zogjer _ fargali.<br />

TvalsaCinoebis farglebi<br />

TvalsaCinoebis principi klasikuri humanisturi pedagogikis<br />

ZiriTadi mcnebaa. cneba ver ganzogaddeba, ver gaiazreba da<br />

mxolod yalb, futuro, uazrod gazepirebul sityvier garsad<br />

darCeba, Tuki mas TvalsaCino sayrdeni ar eqna. TvalsaCinoebis


- 73 -<br />

mniSvneloba gansakuTrebiT didia aqtiuri swavlebis pirobebSi.<br />

es yvelaferi asea, magram TvalsaCinoebis gamoyenebis farglebi,<br />

zoma da safexurebi saguldagulod unda iyos damuSavebuli,<br />

raTa igi azrovnebisTvis _ nacvlad sayrdenisa _ Semaferxeblad<br />

ar iqces. j. bruneri [22] sagangebod aRniSnavs, rom TvalsaCinoeba<br />

mxolod zomierebis farglebSia kargi. d. uznaZec [1] aRniSnavs,<br />

rom Warbi TvalsaCinoeba Semaferxebelia cnebiTi azrovnebis<br />

ganviTarebisaTvis, romlis gareSec adamiani Tavs ver daaRwevda<br />

cxovelur dones: imwamierad mocemul, SemTxveviT, erTeul<br />

STabeWdilebaTa da aqtualuri aRqmis tyveobas, qcevis impulsur<br />

dones. adamiani cnebaTa sistemaSi sinamdvilis mTlianobas swvdeba<br />

da amis Sedegad eZleva mis qcevas cnobieri, nebismieri da mizandasaxuli<br />

xasiaTi. d. uznaZis azriT, saskolo swavleba, arsebi-<br />

Tad, mecnieruli cnebiTi azrovnebis ganviTarebas emsaxureba.<br />

aRmqmeli adamianis cnobiereba SezRudulia, mas axasiaTebs `situaciuroba~,<br />

ese igi, `aq da axla~ mocemuliT SezRuduloba,<br />

konkretul-materialuroba. azrovnebis upiratesobas aRqmasTan<br />

SedarebiT J. piaJe [21] amgvarad aRwers: `mokle manZilebisa da<br />

realuri gzebidan Tavdaxsna mxolod azrovnebas SeuZlia, Tavisi<br />

im miswrafebiT, rom mTeli garemomcveli samyaro moicvas, TviT<br />

uxilavis CaTvliT, zogjer imis CaTvliTac ki, risi warmodgenac<br />

SeuZlebelia. swored subieqtsa da obieqts Soris arsebuli<br />

manZilis es usasrulo mateba aris mTavari siaxle, warmomqneli<br />

cnebiTi inteleqtisa da im Zalmosilebisa, romelic inteleqts<br />

operaciebis warmoSobas SeaZlebinebs~.<br />

ekonomikur-teqnologiurad ganviTarebul qveynebSi mimdinare<br />

procesebi gviCvenebs, rom Tanamedrove cxovrebis wesi xels uwyobs<br />

ekranul sainformacio saSualebaTa sayovelTao gavrcelebas,<br />

rogoricaa: televizia, kompiuteri, video, kalkulatori, kino,<br />

Sou, sareklamo dafebi, moda, podiumi, mdidrulad dasuraTebuli<br />

bukletebi da Jurnalebi. Sesabamisad kiTxvisa da weris<br />

mniSvneloba knindeba. sityva-cnebas mxedvelobiTi xatebi aZevebs,


- 74 -<br />

mkiTxvels _ mayurebeli, sityvier-wignier adamians _ mxedvelobiT-ekranieri<br />

adamiani, mwignobrul kulturas _ komfort-materializmi.<br />

es seriozul uaryofiT Sedegebs iwvevs, rogorc sulieri,<br />

pirovnul-fsiqologiuri mxriv, ise kulturul-inteleqtualuri<br />

da socialuri mxriv. ekranuli civilizacia Zlier<br />

amuxruWebs agreTve adamianis nebelobis ganviTarebas, mis mier<br />

infantiluri egocentrizmis daZlevas, pasuxismgeblobisa da zneobrivi<br />

Segnebis ganviTarebas, pirovnebis Camoyalibebas.<br />

televizoris an kompiuteris ekrani mxolod mexsierebas avsebs<br />

nawilobriv, Tanac mouwesrigebeli da daqsaqsuli informaciis<br />

groviT. Sedegebic kanonzomieria. specialuri gamokvlevebi<br />

gviCvenebs dasavleTis qveynebSi maTematikuri codnis mkveTr daqveiTebas,<br />

agreTve zogadi wignierebis, saerTo codnis dakninebas,<br />

enobriv unarTa dasustebas, zepiri da weriTi metyvelebis ukiduresad<br />

gaRaribebas, gramatikuli struqturebis gamartivebas,<br />

enis metaforul SreTa standartizacias (Jargonad gadagvarebas),<br />

leqsikis uaRres simwires. maSin, roca yvela es Tviseba pirovnuli<br />

cnobierebis simdidrea da pirovnebis ganviTarebas ganapirobebs.<br />

ekrani gansakuTrebiT damaClungeblad dawyebiTi klasebis asakis<br />

bavSvze moqmedebs. $ 5-Si Cven ganvixileT bavSvis orgvari<br />

CamorCena _ gonebrivi da nebelobiTi. ekrani orives gamomwvevi<br />

SeiZleba iyos.<br />

gonebaWvretiTi wignierebis burjia ori mTavari saskolo sagani:<br />

mSobliuri ena-literatura da maTematika _ xatobriv-niv-<br />

Tieri konkretulobis sapirispirod. am sagnebis swavlebisas gansakuTrebiT<br />

saWiroa TvalsaCinoebisa da suraTovnebis mozRudva<br />

rogorc saxelmZRvaneloTa gaformebis, ise arsebiTi mxriv.<br />

zedmeti da araarsebiTi (sakiTxTan mxolod zereled dakavSirebuli)<br />

suraTovneba gansakuTrebiT amerikuli stilis saxelmZRvaneloebs<br />

axasiaTebs.<br />

maTematikisTvis suraTi araa kargi TvalsaCinoeba dawyebiT<br />

klasebSic ki (dawvrilebiT amis Sesaxeb ix. [16:$1,2,3,4,6]). ukve I


- 75 -<br />

klasSi Cven nivTieri TvalsaCinoebis paralelurad Semogvaqvs<br />

sqematuri TvalsaCinoeba. TandaTan nivTieri TvalsaCinoebis wili<br />

mcirdeba, sqematurisa _ imatebs, II klasidan ki nivTier<br />

TvalsaCinoebas TiTqmis aRarc viyenebT (garda stereometriuli<br />

modelebisa). yvela klasisaTvis maTematikis ZiriTadi Tvalsa-<br />

Cinoeba _ esaa sxvadasxvagvari sqemebi da naxazebi.<br />

sayovelTaod gavrcelebulia mosazreba, rom TvalsaCinoeba<br />

swavlis motivaciis gamaZlierebeli uebari saSualebaa. sinamdvileSi<br />

ki bavSvisTvis mimzidveli Wreli suraTebiT swavlisa da<br />

azrovnebis motivacia ki ar Zlierdeba, aramed mxolod _<br />

saxelmZRvanelos Tvalierebisa da zerele gadakiTxvis, TamaSis<br />

motivacia. TvalsaCinoeba mxolod im formiTa da zomiT unda<br />

gamoiyenebodes, rac uSualodaa saWiro ama Tu im programuli<br />

sakiTxis gaazrebulad, Rrmad da aqtiurad saswavleblad.<br />

amas ar iTvaliswinebs ara mxolod saqarTveloSi, aramed<br />

msoflioSi yvelaze popularuli, interaqtiuli meTodikebi da<br />

Tanamedrove stilis saxelmZRvaneloebi.<br />

namdvili swavlisa da azrovnebis motivaciis gamaZlierebeli<br />

mTavari saSualeba unda iyos ara xelovnurad gazviadebuli<br />

Wreli suraTebi, aramed kvleviT-ZiebiTi swavleba, evristikuli<br />

meTodi, romelic swavlis motivaciasac aZlierebs da, rac<br />

mTavaria, Rrma da aqtiuri codnis miRebis mTavari saSualebaa.<br />

amasTan, daufaravad unda iTqvas simarTle: namdvili swavla<br />

verasdros gaxdeba mTlianad saxaliso _ swavlis aucilebeli<br />

Tanmxlebi mainc nebelobis daZabvaa (cxadia, asakis Sesabamisad!).<br />

uamisod mxolod zerele codna Tu SeiZineba. vinc swavlis Ziris<br />

simwares gaeqceva, is ver igemebs kenweros gatkbilebas.<br />

pedagogikis mizania, SeZlebisamebr Seamciros `Ziris simware~<br />

da gaaZlieros `kenweros gatkbileba~.<br />

meTodikaSi ori urTierTsapirispiro mimarTuleba arsebobs:<br />

I. sqolastikuri (aseTia, kerZod, sabWoTa meTodika), romelic<br />

mTlianad an TiTqmis mTlianad ugulebelyofs saxaliso-sa-


- 76 -<br />

yofacxovrebo sakiTxebs, maTematikuri codnis praqtikul mxareebs;<br />

swavleba mZimea da mTlianad maTematikazea centrirebuli, moswavlis<br />

pirovnebis, misi asakobrivi fsiqologiis ugulebelyofiT;<br />

II. pedocentruli (moswavleze centrirebuli), romelic<br />

ugulebelyofs maTematikur safuZvlianobasa da siRrmes (aseTia,<br />

kerZod, amerikuli meTodika). gadaWarbebuli mniSvneloba eniWeba<br />

saxalisobas, praqtikul sakiTxebsa da gazviadebul TvalsaCinoebas.<br />

ganvixiloT erTi konkretuli magaliTi. vTqvaT, magaliTad,<br />

moswavleebma iswavles cilindri. rogor damuSavdes es sakiTxi?<br />

sqolastikuri meTodika TiTqmis mTlianad geometriuli<br />

TeoriiTa da mkacri formaluri gansazRvrebebiTaa SezRuduli,<br />

praqtikul TvalsaCinoebas wvrilmanad miiCnevs.<br />

pedocentruli meTodika, piriqiT, upirveles mniSvnelobas<br />

aniWebs cilindris codnis praqtikul gamoyenebasa da mis dakav-<br />

Sirebas yofacxovrebasTan (aq ganvixilavT cilindris swored<br />

rom cnebas _ da ara zedapiris farTobisa Tu moculobis gamoTvlas,<br />

rac calke sakiTxebia!). am mizniT SeiZleba gamoviyenoT sami<br />

donis TvalsaCinoeba (klasikur pedagogikaSic ase iyo):<br />

1) nivTieri. magaliTad, maswavlebels klasSi Seaqvs nairnairi<br />

feradi fanqrebis 3 sxvadasxva kolofi (maTgan zogi<br />

mrgvalia, zogi _ waxnagovani, zogi wverwaTlilia, zogi _ ara).<br />

interaqtiuli meTodikis mixedviT, klass dayofs 3 jgufad,<br />

TiTos miscems TiTo kolofs da daavalebs: amoarCieT cilindris<br />

formis fanqrebi. Semdeg, roca jgufebi warmoadgenen TavianT<br />

namuSevars, kargi maswavlebeli msjelobasac wamoiwyebs: ratom<br />

ara aqvs cilindris forma am wiTel fanqars? {zedapiri aqvs<br />

waxnagovani da fuZeSi eqvskuTxedia} am Sav fanqars? {waTlilia da<br />

amitom am fuZeSi wre ara aqvs}. da ase saTiTaod ganixileba yvela<br />

tipis SemTxveva.<br />

amgvari midgoma kargia, saxalisoa, nayofieria, magram erTi<br />

arsebiTi nakli aqvs: Zalian bevr dros STanTqams. Tuki<br />

maswavlebelma amgvari gakveTili xSirad Caatara, mas saswavlo


- 77 -<br />

programa gverdiT darCeba. xolo Tuki zerele msjelobiT dasrulda,<br />

maSin amgvari muSaoba maTematikisTvis TiTqmis fuWicaa.<br />

2) suraTovani. magaliTad, saxelmZRvaneloSi mTeli gverdi<br />

ukavia did ferad suraTebs: nair-nairi feradi fanqrebi,<br />

konservis qilebi da sxva. iqvea foto: industriuli qarxana<br />

didi cilindruli avziT.<br />

amgvari midgoma yvelaze uaresia, radgan zerele, araarsebiT<br />

mxareze gadaaqvs moswavlis yuradReba. saxelmZRvanelos<br />

moculoba da Rirebuleba maTematikisaTvis fuW rameebze cdeba.<br />

siRrmisaTvis arc saxelmZRvaneloSia adgili darCenili da arc<br />

moswavles Seqmnia saTanado ganwyoba.<br />

Tumca, xSirad es midgoma pirvelTanaa Serwymuli.<br />

gavrcelebuli Secdomaa, rom TiTqos saswavlo TvalsaCinoeba<br />

am ori tipiT (doniT) amoiwureba. sinamdvileSi ki klasikurma<br />

pedagogikamac ki icoda, rom arsebobs mesame donis TvalsaConoebac:<br />

3) warmodgeniTi. Cveneuli meTodika swored amgvar Tvalsa-<br />

Cinoebas emyareba. ucnaurad JRers, magram ueWvelia: Cveneul saxelmZRvaneloebSi,<br />

romlebic Sav-TeTria da Zalian cota suraTs<br />

Seicavs, TvalsaCinoeba metia, vidre sxvebSi. oRond esaa ara suraTovani,<br />

aramed warmodgeniTi da agreTve sqematuri TvalsaCinoeba,<br />

Tanac romelic uSualod ukavSirdeba maTematikur amocanebs.<br />

magaliTisTvis ganvixiloT Cveneuli programis saTanado nawyveti,<br />

kvlav cilindris Sesaxeb (V klasidan). gasaTvaliswinebelia,<br />

rom Cveneuli meTodika, jer erTi, stereometrias planimetriis<br />

paralelurad amuSavebs, magaliTad, cilindri wris paraleluradaa<br />

[ix. $ 15]. meorec, sakiTxis swavleba Semamzadebeli amocanebiT<br />

iwyeba [ix. zemore, $ 11, 12], kerZod, cilindrisaTvis,<br />

esaa amocanebi wris Tvisebebis Sesaxeb (brunviTi sxeulebi da<br />

sxeulis miReba nakvTis brunviT mxolod IX klasSi Semogvaqvs).<br />

saxelmZRvaneloSi cilindris mxolod sqematuri naxazia. samagierod,<br />

gakveTilis teqsts saSinao davalebis aseTi amocanebi<br />

axlavs (maTgan zogi momdevno gakveTilebzecaa gadanawilebuli,


- 78 -<br />

ariTmetika-algebris sakiTxebs Soris, maT gasaxaliseblad):<br />

1. warmoidgineT 4 fanqari: mrgvali wverwaTlili, mrgvali uxmari<br />

(wverwauTleli), kuTxovani wverwaTlili da kuTxovani uxmari.<br />

romel maTgans ar aqvs cilindris magvari forma? ratom?<br />

maSasadame, TvalsaCinoebis 1-l doneze namdvili nivTiebi<br />

fanqrebi iyo, me-2 doneze _ fanqrebis naxatebi (TiTqos V-VI<br />

klasel bavSvs uWirdes fanqris gonebaSi warmodgena!), xolo me-3<br />

doneze _ fanqrebis warmodgeniTi xatebi. asevea sxva SemTxvevebSic.<br />

2. warmoidgineT nivTebi: gaberili sacurao rgoli,<br />

Sededebuli rZis qila, Cveulebrivi boTli, manqanis<br />

borbali, swori mili, xis kasri, xurda fuli (moneta),<br />

sanTeli, muTaqa, vedro. romel maTgans aqvs cilindris<br />

magvari forma? ratom?<br />

3. warmoidgineT, rom birTvi gakveTes organ,<br />

erTmaneTis gaswvriv ise, rom erTerTi<br />

miRebuli sxeuli aseTia: mas fuZeebad aqvs ori<br />

erTmaneTis toli wre. moifiqreT, iqneba Tu<br />

ara es sxeuli cilindri. ratom? dasabuTeba CawereT.<br />

4. warmoidgineT dauWreli Zexvi. rodesac Zexvs yiduloben,<br />

gamyidveli mas cerad CamoaWris xolme naWers da wonis. aqvs<br />

Tu ara aseTnairad CamoWril Zexvis naWers cilindris magvari<br />

forma? ratom? SeiZleba Tu ara Zexvis ise CamoWra, rom<br />

daaxloebiT cilindruli formis naWeri miiRebodes?<br />

5. nagebobebisa da ezoebis dasamSveneblad xSirad iyeneben<br />

cilindrisa da birTvis formebs. ra SeiZleba iTqvas<br />

naxazze gamosaxuli cilindris fuZis diametrisa da<br />

birTvis diametris Sesaxeb? daxateT amis magvari ori<br />

iseTi naxati, rom erTze cilindris fuZis diametri<br />

meti iyos birTvis diametrze, xolo meoreze _ piriqiT.<br />

mocemulia ramdenime cnobili xuroTmoZRvruli Zeglis<br />

suraTi, oRond ara Wrel-Wreli, aramed sqematuri. amocanaa:<br />

6. am nagebobebSi moZebneT Semdegi geometriuli formebi:


- 79 -<br />

naxevarsfero, cilindri, naxevarcilindri. amowereT<br />

TviTeuli am formis saxelwodeba da yovel maTgans gverdiT<br />

miuwereT is ricxvi, romelic gviCvenebs, Tu ramdenjer Segvxvdeba<br />

am saxelwodebis forma naxatze gamosaxul nagebobebSi<br />

(yvelaSi erTad).<br />

gvaqvs amocanebi aqtiobazec, magram amaze dro klasSi ar ixarjeba<br />

_ klasSi mxolod namuSevrebi ganixileba erToblivi<br />

msjelobiT:<br />

7. moZebneT Sin nivTebi, romlebsac daaxloebiT cilindris<br />

magvari forma aqvs da CawereT maTi saxelebi.<br />

8. aiReT qaRaldis furceli da sworad dagragneT igi<br />

cilindris gverdiTi zedapiris formis magvarad. ra aklia<br />

mas cilindruli zedapiris magvar formamde?<br />

rogorc vxedavT, Cven udides mniSvnelobas vaniWebT sakiTxis<br />

intuiciur wvdomas [$ 16]. magram, zomierad, gvaqvs amocanebi<br />

Zalian faqiz, wmindad maTematikur, Rrma sakiTxzec, magaliTad:<br />

9. warmoidgineT, rom fuZeebis gaswvriv gakveTeT ara cilindri,<br />

aramed misi zedapiri. ra nakvTs miiRebT gakveTis<br />

adgilas? {ara wres, aramed wrexazs!}<br />

garda amisa, mravlad gvaqvs cilindris cnebis sxva naswavl<br />

geometriul cnebebTan damakavSirebeli amocanebic, magaliTad:<br />

10. warmoidgineT, rom sfero mTlianadaa cilindrSi<br />

moTavsebuli da aris udidesi amgvari sfero. SemdegTagan romeli<br />

daskvnis gamotana SeiZleba aqedan?<br />

a) sfero exeba cilindris erTaderT fuZes;<br />

b) sfero exeba cilindris orive fuZes;<br />

g) sferosi da cilindris fuZis radiusebi tolia;<br />

d) sferos radiusi cilindris simaRlis tolia;<br />

e) sferos da cilindrs erTnairi moculoba aqvs.<br />

dakavSireba ariTmetikasTan:<br />

11. warmoidgineT, rom cilindrs daadges meore cilindri,<br />

romelsac pirvelis toli fuZe aqvs, xolo simaRle _<br />

nax. 9


- 80 -<br />

pirvelis simaRlis naxevari. cilindrebis fuZeebi erTmaneTs<br />

SeuTavses. ra sxeuls miiRebdnen?<br />

yuradReba mivaqcioT, rom amdeni, 11 amocana cilindris<br />

mxolod cnebas eZRvneba! cilindris radiusi, diametri da<br />

simaRle _ Semdegaa. momdevno klasebSi ki es sakiTxebi<br />

bunebrivad erwymis algebras _ saTanado formulebis gamoyeneba.<br />

Semdeg kavSirdeba fizikasTan (kargi amocana _ nacvlad<br />

zemorexsenebuli fotosi industriuli qarxnis xediT):<br />

mocemulia navTis kuTri wona _<br />

12. gamoTvaleT, ras iwonis is navTi, rac eteva 2 m simaRlisa<br />

da 70 sm radiusis sigrZis mqone cilindrul avzSi.<br />

cotaTi rTuli, saazrovno, arastandartuli amocana:<br />

13. gaarkvieT, rogor Seicvleboda wina amocanis pasuxi, avzs<br />

sqeli, 5-santimetriani fskeri, kedlebi da sarqveli rom hqonoda.<br />

sarqveli rom ar hqonoda (anu, avzi TavRia rom yofiliyo)?<br />

dabolos, TvalsaCinoebis umaRlesi gamoyeneba _ logikuri<br />

sqemebia. kerZod, Zalian kargia geometriuli sxeulebis Tvalsa-<br />

Cino saklasifikacio sqemebi (xisebri diagrama da agreTve venis<br />

diagramebi), romlebzec TvalsaCinod gamoCndeba, ra adgili ukavia<br />

cilindris cnebas sxva stereometriuli sxeulebis cnebebs<br />

Soris da ra logikuri mimarTebebia am cnebebs Soris (IX kl).<br />

Cveneuli meTodikisaTvis kidev erTi sakiTxia Zalian<br />

mniSvnelovani _ magaliTebis saxeobani. pirveli, Cveulebrivi<br />

saxea cnebis dadebiTi magaliTebi, cilindris SemTxvevaSi,<br />

magaliTad: mrgvali kasri, konservis qila, morgvi da sxva. meore<br />

saxea uaryofiTi magaliTebi: burTi, borbali, konusi, 8waxnaga<br />

gumbaTi (rogoric aqvs, magaliTad, mcxeTis jvarsa Tu<br />

atenis taZars). ese igi, saWiroa Cveneba: eseni cilindrebia, eseni<br />

ki araa cilindrebi. magram arc esaa sakmarisi. saWiroa agreTve<br />

kidura, ukiduresi (marginaluri), anu aratipuri magaliTebis<br />

garCeva, raTa kargad moixazos cnebis sazRvari (dawvrilebiT _<br />

ix. [12]). cilindris SemTxvevaSi, magaliTad:


- 81 -<br />

14. CamowereT, romel nivTebs aqvs badros magvari forma:<br />

rogorc vxedavT, badros simaRle gacilebiT<br />

naklebia, vidre misi diametri. miaxloebiT<br />

gamoTvaleT, Tqvens mier dasaxelebul erTerT<br />

nivTs ramdenjer naklebi aqvs simaRle, vidre diametri. axla<br />

warmoidgineT amis sapirispiro Tvisebis mqone cilindri:<br />

romlis simaRle daaxloebiT 100-jer metia, vidre diametri.<br />

romel nivTs aqvs daaxloebiT am cilindris magvari forma?<br />

ese igi, kidura dadebiTi magaliTia iseTi cilindri, romelic<br />

ar hgavs cilindrs, romlis cilindrad aRqma mraval adamians<br />

gauWirdeba. Tanac, raki cilindri fuZeze ar dgas, Zneli<br />

gasaazrebelia, romelia cilindris simaRle da romeli _<br />

diametri. aseve, kidura uaryofiTi magaliTia iseTi sxeuli,<br />

romelic araa cilindri, magram hgavs cilindrs, magaliTad, 12-<br />

14-16-waxnaga gumbaTebi (rogoric aqvs, magaliTad, nikorwmindas,<br />

gelaTs, metexsa Tu martvilis taZars).<br />

cilindris cnebis amgvari aqtiuri da mravalmxrivi damuSaveba<br />

kargad gviCvenebs imasac, Tu ras niSnavs gaRrmavebuli swavleba.<br />

amrigad, aqtiuri mzaobis meTodikaSi, warmodgeniT TvalsaCinoebaze<br />

da Semamzadebel amocanebze dayrdnobiT, moZebnilia is<br />

oqros Sualedi, romelic zomierad Seuwonis erTmaneTs pedagogikis<br />

or sapirispiro mimarTulebas; TviTon igi arc sqolastikuria<br />

(Tumca, inarCunebs mecnierul siRrmesa da cnebiT azrovnebas)<br />

da arc calmxrivad pedocentrulia (Tumca, aZlierebs humanistur<br />

midgomas, praqtikulobasa da gamoyenebiT mxareebs).<br />

sabolood, mSobliuri ena-literaturisa da maTematikis swavlebisas,<br />

agreTve logikuri azrovnebis ganviTarebisaTvis Tvalsa-<br />

Cinoeba aucilebelia, magram igi Zalian mozomili da TiTqmis<br />

mxolod warmodgeniTi an sqematuri unda iyos.<br />

maTematikis saxelmZRvanelo moswavles unda uqmnides ara<br />

zerele, sanaxaobiT, komiqsur-multfilmur-kompiuterul, anu<br />

saekrano ganwyobas, aramed piriqiT: azrovnebis, gonebaWvretis,


- 82 -<br />

dinji CaRrmavebis, maTematikis Sinagani simwyobrisa da silamazis<br />

ganWvretis ganwyobas _ im silamazisa, romelic mxolod<br />

daxvewili gonebis TvaliT dainaxeba. udidesi moazrovnisa da<br />

poetis _ platonis akademiis karibWis Tavze ewera:<br />

`nu Semova aq nuravin, vinc ar icis maTematika!~<br />

rogorc Zvel berZnul, aseve indur Tu Cinur kulturaSi<br />

maTematika `samyaros musikas~ aRwers, im musikas, romelsac<br />

zecaze mnaTobTa harmoniuli moZraoba warmoqmnis da romelic<br />

mxolod maRalganviTarebuli gonebis yuriT moismineba.<br />

§ 17. sakontrolo werebi da SefasebaTa sistema<br />

tblpouspmp!xfsfct!wjxzfcU!JJ!lmbtjt!nfpsf!obyfwsjebo/!<br />

kfs!jTwjbUbe!ubsefcb!`!tvm!nypmpe!tbnj!tblpouspmp/!<br />

ypmp! JJJ! lmbtjebo! tblpouspmp! xfsfcj! yTjsefcb! eb!<br />

tbTvbmpe! frwt.Twje! hblwfUjmTj! fsUyfm! ubsefcb/!<br />

! tblpouspmp!xfsfct![bmjbo!ejej!nojTwofmpcb!brwt/!jtjoj!<br />

hwjDwfofct! nptxbwmfUb! obnewjm! dpeobt-! Ubobd-! gsjbe!<br />

obzpgjfsjb!txbwmfcjtbUwjtbd/!bnjtbUwjt!tblpouspmp!xfsjt!<br />

obTspnfcj! lbshbe! voeb! hbbtxpspt! nbtxbwmfcfmnbd! eb!<br />

Tfnefh!nptxbwmfnbd/!bnjt!njgvDfDfcb!bs!Tfj[mfcb-!sbehbobd!<br />

nptxbwmf! zwfmb{f! lbshbe! tblvUbsj! Tfdepnfcjtb! eb!<br />

ybswf{fcjt! hbtxpsfcjU! txbwmpct/! bnjupn-! [bmjbo!<br />

tbtvswfmjb-! spn! <strong>nbUfnbujljt</strong>! 5! lwjsfvm! tbbUt! ebfnbupt! 1!<br />

damatebiTi mecadineoba-!spnfmjd!hblwfUjmfcjt!Tfnefh!<br />

ebjojTofcb/! bn! ebnbufcjU! hblwfUjm{f! lmbtj! hvmebtnjU!<br />

hbbtxpsfct! tblpouspmp! obnvTfwsfct-! nUbwbsj! Tfdepnfcj!<br />

ebgb{fd! hbjsDfwb/! wjtbd! sb! blmeb-! jnbtbd! hbjhfct! eb!<br />

Tfbwtfct! tblvUbs! obxfst/! bn! hblwfUjmjebo! nptxbwmfUb!<br />

vnsbwmftpcb! 6.21! xvUjt! Tfnefh! xbwb-! spdb! npsDfcjbo!<br />

tblvUbsj! Tfdepnfcjt! hbtxpsfcbt/! ebsDfcjbo! nypmpe! jt!<br />

nptxbwmffcj-! spnmfctbd! nsbwbmj! Tfdepnb! irpoebU! eb! ftf!<br />

jhj-!tb{phbepebd!DbnpsDfcjbo!)Uvoebd!espfcjU-!hbdefofcjt!<br />

hbnp*/! bnhwbs! nptxbwmffct! lj! jtfebd! tXjsefcbU! ebnbufcjUj!


- 83 -<br />

nfdbejofpcb/!<br />

Tuki damatebiTi gakveTilis Catareba ar xerxdeba, maSin<br />

Secdomebi unda gaswordes erTerTi gakveTilis bolos mas<br />

Semdeg, rac gairCeva saSinao davalebis amocanebi.<br />

sakontrolo werisTvis araviTari winaswari<br />

momzadeba araa saWiro! nbtxbwmfcfmj!hblwfUjmfct!bub.<br />

sfct! Dwfvmfcsjwbe-! qsphsbnjt! njyfewjU/! Dwfo! UwjUpo! jtf!<br />

hwbrwt! qsphsbnb! ebhfhnjmj-! spn! nptxbwmft! UbwjtUbwbe!<br />

vxfwt! jnebhwbsj! bnpdbofcjt! bnpytob-! sphpsfcjd! tblpou.<br />

spmp! xfsb{f! Tfywefcb/! Uvndb-! Tfj[mfcb! ndjsf! tjbymfd!<br />

Tfyweft!`!sbUb!TfnprnfefcjUj!b{spwofcb!bbnprnfept/!<br />

nptxbwmffcj! voeb! njfDwjpo! xjobbSnefhpcjt! hbebmbywbt-!<br />

tblvUbsj! dpeojt! xbsnpDfobtb! eb! ebnuljdfcbt-! eb[bcvm!<br />

wjUbsfcbTj!Ubwjt!hbubobt!eb!qbujptbo-!tbnbsUmjbo!Tfkjcst/!<br />

sakontrolo werisas gamoricxuli unda iyo daxmareba; gamoricxuli<br />

unda iyos agreTve yovelgvari siyalbe, gadawera,<br />

karnaxi da sxva sisaZagle. gamoricxuli unda iyos yalbi<br />

niSnebis werac. maswavlebeli Tavad darwmundeba, rom Sefasebis<br />

Cveneuli kriteriumebi isedac sakmaod lmobieria, isedac<br />

vcdilobT, rom moswavles ar daekargos Tundac mcire codna,<br />

mondomeba Tu mosazreba. nel moswavles cotaTi met xansac<br />

vadrovebT, yvelanairad xels vuwyobT da veferebiT moswavleebs<br />

_ magram siyalbe mainc sastikad unda gamoiricxos! yvela<br />

moswavle ver miiRebs umaRles niSnebs da arc unda miiRos (amis<br />

Sesaxeb ix. $ 1-Si).<br />

TiTo siyalbe sawamlavis TiTo wveTia, romelic ryvnis<br />

moswavlis suls!<br />

sakontrolo wera tardeba saxelmZRvanelos TviTeuli Tavis<br />

bolos. sakontrolo weris win bavSvebs davalebad eZlevaT<br />

Sesabamisi Tavis damatebiTi amocanebi. sakontrolo weris<br />

momdevno dRisaTvis ki bavSvebma unda moamzadon momdevno Tavis<br />

pirveli gakveTili. swored am davalebis garCeva unda moxdes<br />

sakontrolo weris momdevno gakveTilze. sasurvelia wina Tavis<br />

damatebiTi amocanebidan zogierTis, arastandartulis ganxilvac.


- 84 -<br />

sakontrolo werisaTvis SerCeuli yvela amocana aRebulia<br />

moswavlis saxelmZRvanelodan _ amocanaTa Tematikuri krebulidan.<br />

maswavlebelma dafaze unda Camoweros mxolod amocanebis<br />

nomrebi, ori rigisTvis. moswavleebs ar unda movTxovoT<br />

amocanebis pirobaTa gadawera. rveulSi moswavleebma<br />

unda Caweron amocanis nomeri da misi sruli amoxsna.<br />

sakontrolo amocanebi isea SerCeuli, rom maT amosaxsnelad<br />

erTi gakveTilisaTvis gankuTvnili dro _ 45 wuTi sakmarisi<br />

unda iyos. Tumca zogierTi moswavle mainc ver aswrebs am<br />

droSi. Tuki SesaZlebelia, kargi iqneba, mivceT maT damatebiTi<br />

dro sakontrolo samuSaos dasamTavreblad. magram es unda<br />

moxdes maSinve, da ara sxva gakveTilebis Semdeg!<br />

gasarkvevia erTi sakiTxic _ naweris xarisxisa. Cveni azriT,<br />

cudi nawerisa Tu naxazebis gamo moswavles SeiZleba daakldes<br />

qula: qula _ da ara niSani, ukidures SemTxvevaSi _ ori qula,<br />

anda, ufro kargi iqneba, aRar epatios is wvrilmani Secdoma,<br />

romlis patiebac Cveni kriteriumebis mixedviT SeiZleboda.<br />

magram: mainc rogor cud nawerze unda moxdes es?<br />

upirvelesad, Tuki naweri cudia gaformebis TvalsazrisiT:<br />

mindvrebi, sityvebsa Tu maTematikur gamosaxulebebs Soris Sualedebis<br />

dacva, amocanis pirobis mokle Canaweris wesierad Sedgena,<br />

CamonaTvalis garkveviT Camowera, naxazis ise daxazva, rom<br />

nakvTi nakvTs hgavdes da sxva. amgvari xarvezebi maswavlebelma<br />

wiTlad unda moniSnos, iseve rogorc yvela sxva Secdoma da<br />

moswavlem unda gaasworos _ anu wesierad gadaweros Tu gadaxazos<br />

_ Secdomebis gasworebisas.<br />

meorec, Tuki kaligrafiaa Zalian cudi da amasTan, Tuki<br />

maswavlebelma icis, rom am moswavles SeuZlia ukeTesad wera da<br />

esoden cudi naweri maimunobis an mifuCeCebis bralia. magram<br />

saSualod cud kaligrafiaze moswavles qula ar unda daakldes,<br />

miT umetes, roca maswavlebelma icis, rom moswavles Zalian<br />

uWirs lamazad wera da ukeTesad TiTqmis rom ar ZaluZs.<br />

moswavles ar unda daakldes qula arc gadaxazulebze (Tuki<br />

metismetad araa gadadRabnili), Casworebulebze, Canamatebze da


- 85 -<br />

sxva. sakontrolo weris rveuli _ esaa ara saCvenebeli, aramed<br />

samuSao rveuli!<br />

iseve rogorc, zogadad, Cveneuli meTodikiT warmarTuli gakveTili<br />

_ esaa ara saCvenebeli, lamazi da saintereso gakveTili,<br />

aramed _ gakveTili yoveldRiuri muSaobisa, rudunebisa, msjelobisa,<br />

daxvewisa, Ziebisa, azrovnebisa da, rac mTavaria, gonebrivi<br />

varjiSisa da isev da isev varjiSisa.<br />

kidev erTic. maswavlebelma xSirad unda Seaxsenos<br />

moswavleebs, rom sakontrolos rveulSive _ da ara calke<br />

furcelze! _ gaakeTon xolme samuSao Canawerebi. es Canawerebi<br />

SeiZleba ar iyos lamazad Sesrulebuli, SeiZleba iyos<br />

gadaxazuli, Canamatebiani da sxva _ magram amaSi moswavle qula<br />

ar daakldeba! piriqiT, qula daakldeba im moswavles, romelsac<br />

ar eqneba amgvari Canawerebi da pirdapir eqneba dawerili pasuxi.<br />

amocanis piroba romc ar moiTxovdes dasabuTebas _ samuSao<br />

Canawerebi mainc unda Candes. sakontrolo naweris gasworebisas<br />

yovelTvis unda mieqces yuradReba: aris Tu ara rveulSi<br />

moswavlis mier gakeTebuli raime Canawerebi, romlebic<br />

adasturebs, rom man namdvilad amoxsna amocana _ da ara<br />

gadaiwera mzamzareuli pasuxi!<br />

es gansakuTrebiT mniSvnelovania maSin, roca amocanis an misi<br />

qveamocanebis pasuxebi Sedgeba erTi-ori asosgan, erTi-ori<br />

ricxvisa an erTi-ori sityvisagan.<br />

sakontrolo werisas maswavlebeli yurdRebiT unda iyos,<br />

raTa yvela moswavlem, jer erTi, damoukideblad imuSaos, da,<br />

meorec, imuSaos: bavSvs xSirad efanteba yuradReba, zogi<br />

moswavle gacilebiT ukeT niSans iRebs, roca mas aiZuleben, rom<br />

wesierad imuSaos! amrigad, Cven maswavlebels vukrZalavT<br />

moswavlis mixmarebas maTematikis mxriv, magram vTxovT mixmarebas<br />

nebelobis mxriv.<br />

amas ukavSirdeba kidev erTi sakiTxi. zogi moswavle bejiTia,<br />

Tanmimdevruli da Seupovari, bolomde zis da muSaobs. zogi ki<br />

cercetaa, cdilobs, male moamTavros wera (rac Zalian ezareba)<br />

da sxva rame akeTos. magram maswavlebeli zaris darekvamde ar


- 86 -<br />

gauSvebs moswavleebs gareT saTamaSod. maSin is moswavleebi,<br />

romlebmac adre moamTavres wera, cqmutaven da sxvebs uSlian<br />

xels. amas yvelafers didi yuradRebis miqceva sWirdeba. maswavlebelma<br />

unda aiZulos moswavleebi, rom kidev erTxel yuradRebiT<br />

waikiTxon TaviaTi naweri, gadaamowmon, xelaxla iangariSon<br />

(amocanaSi romc ar iyos moTxovnili Semowmeba, mainc!). moswavle<br />

unda mieCvios sakuTari codnis warmoCenasa da damtkicebas, nebisyofis<br />

mokrebiT maRali da ufro maRali Sedegebis mopovebas.<br />

yovelive amas udidesi mniSvneloba aqvs. da ara mxolod<br />

imisaTvis, rom moswavlem ukeTesi niSani miiRos, aramed agreTve<br />

gacilebiT ufro mniSvnelovani ramisTvis: moswavles mtkiced<br />

unda Camouyalibdes sakuTari naSromis Semowmebis, zogadad,<br />

TviTkritikisa da sakuTari namoqmedaris garedan danaxvis<br />

unari da Cveva. amave unaris gansaviTareblad, iseve rogorc sakuTriv<br />

maTematikuri codnis Sesavsebad da gansamtkiceblad<br />

yovlad aucilebelia sakontrolo nawerebis saguldagulo gasworeba<br />

moswavleTa mier!<br />

TviTkritikisa da sakuTari namoqmedaris garedan danaxvis<br />

unarCveva _ adamianis erTerTi umniSvnelovanesi da uZvirfasesi<br />

Tvisebaa (amis Sesaxeb ix. paragrafSi 9). amrigad, sakontrolo<br />

wera unda iyos sakontrolo ara mxolod maswavleblis mier<br />

moswavlis codnis Semowmebis TvalsazrisiT, aramed agreTve<br />

Tavad moswavlis mier sakuTari codnisa da sakuTari naSromis<br />

Semowmebisa da Semdeg gasworebis TvalsazrisiT...<br />

sakontrolo weraze xuTi amocanaa. rogorc wesi, pirveli,<br />

meore da mesame amocanebi _ oTxqulianebia, xolo meoTxe da<br />

mexuTe _ xuTqulianebi. Tuki es qulebi sadme Secvlilia,<br />

sagangebodaa miTiTebuli.<br />

sakontrolo davalebaTa SerCevisas gaTvaliswinebulia, rom<br />

pirveli ori-sami amocanis amoxsna unda SeZlon SedarebiT<br />

sustma moswavleebmac. meoTxe, da gansakuTrebiT mexuTe amocana<br />

ufro Znelebia. xSirad mexuTe amocanaSi aris xolme damatebiTi<br />

davalebac, romlis kargad Sesrulebisas moswavle (Tuki man sxva<br />

davalebebic kargad Seasrula), miiRebs umaRles Sefasebas (`9~-s,


- 87 -<br />

`10~-s an `5+ ~-s Cveulebrivi sistemiT).<br />

yvela sakontrolo weris yoveli amocanisTvis momzadebuli<br />

gvaqvs Sefasebis konkretuli kriteriumebi. isini gadmocemulia<br />

gegma-konspeqtebSi, saTanado adgilas. iq zogierTi amocana<br />

SedarebiT dawvrilebiTaa amoxsnili, amoxsnis gzis etapebis<br />

aRweriT, zogierTisa ki mxolod pasuxia mocemuli. TviTeuli<br />

etapis (an saboloo pasuxis) bolos frCxilebSi miTiTebulia<br />

qulebis maqsimaluri raodenoba, riTac SeiZleba Sefasdes moswavle<br />

am etapis (an mTlianad davalebis) SesrulebisTvis. Tuki moswavles<br />

kargad aqvs Sesrulebuli amoxsnis aRwerili etapi (an mTlianad<br />

davaleba), maSin igi unda Sefasdes miTiTebuli maqsimaluri quliT;<br />

srulad da marTebulad Sesrulebul davalebaSi maswavlebelma<br />

unda daweros 4 qula (pirvel, meore an mesame amocanaSi) an 5<br />

qula (meoTxe an mexuTe amocanaSi). xolo Tuki amocana amoxsnilia<br />

nawilobriv an sul araa amoxsnili, maSin moswavle iRebs ufro<br />

nakleb qulas: 3-s, 2-s, 1-s an 0-s _ imisdamixedviT, Tu amocanis<br />

amosaxsnelad ra nabijebia gadadgmuli. kerZod:<br />

Tuki Sesrulebulia davalebis daaxloebiT naxevari, mesamedi,<br />

meoTxedi (maswavleblis azriT), maSin aRwerili etapi (an<br />

mTlianad davaleba) unda Sefasdes Sesabamisad miTiTebuli maqsimaluri<br />

qulis naxevriT, mesamediT, meoTxediT. Tuki moswavles<br />

dawerili aqvs amosanis amosaxsnelad saWiro erTi mainc marTebuli<br />

gardaqmna, gamoTvla Tu msjeloba, mas am amocanaSi 0,5 an 1<br />

qula mainc unda daeweros. Tuki moswavles amoxsnisas warmatebiT<br />

aqvs gamoyenebuli mis mier mignebuli, uCveulo, skolaSi arnaswavli<br />

xerxi, mas 0,5 an 1 qula unda daematos. miRebuli<br />

qulebi unda Seikribos (rogorc wesi, jamis maqsimaluri mniSvnelobaa<br />

22) da moswavlis sakontrolo namuSevari Sefasdes 10doniani<br />

sistemiT qvemore marcxena cxrilis mixedviT:<br />

sagamocdo davaleba, rogorc wesi, 10 amocanisgan Sedgeba da<br />

maqsimaluri jamuri qula, romelic SeiZleba moswavlem daagrovos,<br />

42-ia (rogorc wesi). amitom moswavlis sagamocdo namuSevari<br />

unda Sefasdes 10-doniani sistemiT marjvena cxrilis mixedviT.


- 88 -<br />

yvela SemTxvevaSi maswavlebelma moswavlis sakontrolo<br />

namuSevarze garkveviT unda aRniSnos, Tu konkretulad<br />

raSi daaklo Tu moumata qula da, ese igi, ramdeni<br />

quliT Seafasa TviTeuli amocana.<br />

qulaTa jami Sefaseba<br />

0-1 0<br />

2-4 1<br />

5-7 2<br />

8-10 3<br />

11-12 4<br />

13-14 5<br />

15-16 6<br />

17-18 7<br />

19-20 8<br />

21-22 9<br />

qulaTa jami Sefaseba<br />

0-2 0<br />

3-8 1<br />

9-14 2<br />

15-19 3<br />

20-23 4<br />

24-27 5<br />

28-31 6<br />

32-35 7<br />

36-39 8<br />

40-42 9<br />

sakontrolo naSromebisTvis Sefasebis 10-doniani sistema gacilebiT<br />

ukeTesia, ramdenime TvalsazrisiT. xolo yoveldRiuri,<br />

mimdinare SefasebebisTvis sjobs 3-4-doniani. saqme isaa, rom aqtiuri<br />

meTodikiT agebul gakveTilze ver xerxdeba moswavlis<br />

codnis safuZvliani Semowmeba (raki ar gvaqvs moswavlis gaZaxeba<br />

gakveTilis mosayolad da sxva). samagierod, Cans TiTqmis yvela<br />

moswavlis (Zalian did klasSi _ moswavleTa umravlesobis) aqtiuroba,<br />

maTi pasuxebi da msjeloba, calkeul sakiTxTa codna.<br />

Cveneuli aqtiuri gakveTilis Semdeg maswavlebels SeuZlia 20<br />

moswavlesac ki Camouweros niSnebi. xolo moswavleTa codnis<br />

safuZvliani Semowmeba sakontrolo werebze iqneba.<br />

amitom, maswavlebels SeuZlia, gakveTilis bolos Seafasos<br />

TiTqmis yvela moswavle (anda, maTi umravlesoba) _ magram es<br />

ver iqneba iseTi dazustebuli da myari niSnebi, rogorebic<br />

iwereba sakontrolo werebze. amitom mimdinare Sefasebebad<br />

ukeTesia amgvari: + (CaTvla), _ (arCaTvla), \ (saSualo). Tanac,<br />

+ araa igive, rac 5-iani, igi aRniSnavs mxolod imas, rom


- 89 -<br />

moswavlem mimdinare gakveTili `CaTvala~: Sesrulebuli hqonda<br />

saSinao davalebis ZiriTadi nawili, erT-or SekiTxvasac kargad<br />

upasuxa. Tuki moswavlem damatebiT kidev TamaSSic gaimarjva, an<br />

raimeTi Zalian gamoiCina Tavi, mas daewereba ori +. xolo \<br />

iwereba, Tuki moswavlem mxolod sanaxevrod CaTvala. semestris<br />

bolos es niSnebi Sejamdeba, TiTo _ niSani gaabaTilebs TiTo +<br />

niSans, xolo sami cali \ CaiTvleba erT + niSnad. saboloo<br />

niSani gamoyvaneba miRebuli ricxvisa da sakontrolo werebis<br />

saSualo niSnis SejerebiT.<br />

SefasebaTa amgvari sistema rTulia, magram gacilebiT ukeT<br />

asaxavs moswavlis codnas aqtiuri swavlebisas. skolas, Tavisi<br />

SexedulebiT, SeuZlia miiRos an ar miiRos amgvari sistema.<br />

VII klasis sakontrolo amoanebis nusxa<br />

zvsbeSfcb" maswavlebelma swavlebis dawyebamde Tavis<br />

saxelmZRvaneloSi wiTlad unda Semoxazos amocanaTa<br />

Tematikuri krebulidan sakontrolo werebisaTvis<br />

gankuTvnil amocanaTa nomrebi, raTa romelime maTgani ar<br />

misces klass damatebiT saSinao an saklaso weris davalebad!<br />

sakontrolo werebisa da gasworebis Sesaxeb ix. $ 10.<br />

aRniSvnebi qvemore siaSi: sw _ sakontrolo wera;<br />

3/9 I, II _ amocanebis Tematikuri krebulis me-3 paragrafis<br />

me-9 amocanis I da II qveamocanebi;<br />

siis marcxena sveti _ I rigi (I varianti);<br />

marjvena sveti _ II rigi (II varianti).<br />

sw # 1<br />

1. 3/4 3/12<br />

2. 3/9 I, II 3/9 III, IV<br />

3. 2/8 2/12<br />

4. 4/11 4/20<br />

5. 5/10 5/19<br />

sw # 2<br />

1. 3/16 I, III, V 3/16 II, IV, VI<br />

2. 3/17 I-III 3/17 IV-VI<br />

3. 4/27 4/34<br />

4. 3/13 3/18<br />

5. 4/28 4/35


sw # 3<br />

1. 3/20 I-III 3/20 IV-VI<br />

2. 3/21 I-II 3/21 III-IV<br />

3. 4/39 I, II 4/39 III, IV<br />

4. 2/17 2/20<br />

5. 4/12 4/21<br />

sw # 5<br />

1. 3/29 I-IV 3/29 V-VIII<br />

2. 3/30 I, III, V 3/30 II, IV, VI<br />

3. 4/52 I, II 4/52 III-IV<br />

4. 2/23 2/27<br />

5. 4/53 4/56<br />

sw # 7<br />

1. 3/31 3/38<br />

2. 2/33 I 2/33 II<br />

3. 2/41 2/49<br />

4. 2/46 2/50<br />

5. 4/60 4/66<br />

sw # 9<br />

1. 3/39 I 3/39 II<br />

2. 3/44 I 3/44 II<br />

3. 2/56 2/60<br />

4. 4/81 4/85<br />

5. 4/75 4/83<br />

sw # 11<br />

1. 3/52 I-IV 3/52 V-VIII<br />

2. 3/53 I-IV 3/53 V-VIII<br />

3. 3/54 I-IV 3/54 V-VIII<br />

4. 2/63 I 2/63 II<br />

- 90 -<br />

sw # 4<br />

1. 3/24 I-III 3/24 IV-VI<br />

2. 3/25 I 3/25 II<br />

3. 3/22 3/27<br />

4. 5/25 I-VIII 5/25 IX-XVI<br />

5. 4/43 4/50<br />

sw # 6<br />

1. 3/36 3/36<br />

I, III, V II, IV, VI<br />

2. 5/28 5/34<br />

3. 2/28 2/29<br />

4. 4/57 4/64<br />

5. 5/32 5/38<br />

sw # 8<br />

1. 3/46 3/51<br />

2. 2/47 2/54<br />

3. 4/58 I 4/58 II<br />

4. 2/40 2/48<br />

5. 2/43 2/45<br />

sw # 10<br />

1. 3/45 I-IV 3/45 V-VIII<br />

2. 3/47 I-IV 3/47 V-VIII<br />

3. 3/48 I-IV 3/48 V-VIII<br />

4. 2/57 2/58<br />

5. 4/90 4/82<br />

sw # 12<br />

1. 3/57 I-III 3/57 IV-VI<br />

2. 3/58 I-II 3/58 III-IV<br />

3. 3/55 3/59<br />

4. 2/71 I 2/71 II<br />

5. 5/12 5/13


5. 4/16 4/30<br />

- 91 -<br />

sw # 13<br />

sw # 14<br />

1. 3/61 I 3/61 II 1. 3/66 I 3/66 II<br />

2. 3/62 I-IV 3/62 V-VIII 2. 3/67 I-II 3/67 III-IV<br />

3. 3/63 I 3/63 II 3. 3/68 I 3/68 II<br />

4. 2/76 2/79<br />

4. 2/77 I 2/77 II<br />

5. 4/40 4/47<br />

5. 4/80 4/92<br />

sagamocdo (Semajamebeli) wera<br />

1. 3/35 3/43<br />

2. 4/15 I-IV 4/15 V-VIII<br />

3. 4/26 I-II 4/26 III- IV<br />

4. 3/64 I, III 3/64 II, IV<br />

5. 5/41 I-IV 5/41 V-VIII<br />

6. 3/69 I, II 3/69 III, IV<br />

7. 3/71 I 3/71 II<br />

8. 2/34 2/44<br />

9. 2/78 I 2/78 II<br />

10. 4/62 4/69<br />

§ 18. amocanebis pasuxebi da miTiTebebi<br />

Tavi I. g. (= gakveTili) 1. 1. I. 2,0036 _ 0,8 = 1,2036;<br />

II. 202,55 + 319,066 + 0,23 = 511,846;<br />

III. 75,05 : 0,8 = 93,8125; IV. 86,508 _ 68,8941 = 17,6139;<br />

V. 0,625 · 60,3 · 15 = 565,3125.<br />

2. I. 7,5 milioni; II. 240 milioni; III. 140 miliardi; IV. 1,5<br />

aTasi. 3. 130-135 kg-iT. 4. mcdaria II. mag., winadadeba `8 iyofa<br />

2-ze an 3-ze~ marTebulia, xolo `8 iyofa 6-ze.~ _ mcdaria.<br />

5. 80 mm : 200 = 0,8 mm. (80 : 0,2) · 3 = 1200 (xvia).<br />

6. 0,051 = an , xolo 3,4442 =<br />

gulwrfelad<br />

gisurvebT<br />

warmatebas<br />

Cvens saerTo<br />

saqmeSi!<br />

an .


- 92 -<br />

g. 2. 1. x + 1 x = 15 , saidanac x = 12 . 2. Crd. yin. okeane _<br />

4<br />

1/20 naw. I. 2-jer; II. 2,5-jer; III. 5-jer; IV. 4-jer.<br />

3. 40-jer. 4. raki samniSna ricxvis Canaweri unda Seicavdes<br />

8-iansac da 5-iansac, amitom pasuxebia: I. 885, 855, 585;<br />

II. 885, 855, 585, 858, 588, 558.<br />

3 2<br />

3 2<br />

5. x + 5x<br />

− 2x<br />

+ 1 = 0,<br />

5 + 5 · 0,<br />

5 − 2 · 0,<br />

5 + 1 = 1,<br />

375.<br />

6. I. daaxloebiT 17 saukunis win; II. daaxloebiT 370 wlis win.<br />

g. 3. 1. a ⋅ 1 = 1.<br />

2. { 100 , 101,<br />

102,<br />

103,<br />

104,<br />

105,<br />

106}<br />

.<br />

a<br />

3. I. 0,93 > 0,83. II. 0,10 < 0.12 an 0,11 < 0,12.<br />

III. 5,24 > 5.08 an 5,24 > 5,18. IV. 3,72 < 3,81 an 3,72 < 3,91.<br />

V. 59,09 > 59,009. 4. { 1300 , 6000,<br />

0,<br />

100500600,<br />

200}.<br />

5. I. 19 ivlisi, kvira, dilis 4-is naxevari. II. 12 ivlisi, kvira,<br />

dilis 12-is naxevari. III. 9 ivlisi, xuTSabaTi, dilis 4-is<br />

naxevari. 6. erTsa da imaves niSnavs.<br />

g. 4. 1. I. { 96 , 26}.<br />

II. { 96 , 100,<br />

26}.<br />

2. {0,3; 0,35; 10,25; 8;<br />

0,8; 5,05} 3. x > 18 da 18 < x; x ≥ 18 da 18 ≤ x;<br />

4. s ≤ 15.<br />

5. a ≥ b.<br />

6. 6 ≤ x.<br />

| |<br />

g. 5. 1. I. marTebulia. II. marTebulia. 2. I. 0,<br />

3<<br />

< 3,<br />

5.<br />

2<br />

QP<br />

II. k<br />

3<br />

< ( k + 2)<br />

< m .<br />

a<br />

3. { 0 , 1;<br />

0,<br />

5;<br />

0,<br />

6;<br />

0,<br />

065;<br />

5,<br />

06;<br />

6,<br />

005}.<br />

4. 12650 km. 5. I. |AC| > 2 m; II. |KC| ≥ 2 m; III. |KC| ≤ 5 m; IV.<br />

|FC| = 2 m; V. |GC| ≥ 5 m. 6. { I, II, IV, V, VI}.<br />

. 7. {I, II, VI, VII}.<br />

(IV-s simcdares adasturebs SemTxveva: c = d = 0).<br />

g. 6. 1. I. marTebulia. II. mcdaria. III. mcdaria. IV. mcdaria.<br />

2. I. b ≤ EF < 7,<br />

5 m; II. 0 < r ≤ 1,<br />

2;<br />

III. k ≤ c<br />

5<br />

≤ ( 2g<br />

+ 1).<br />

3. {1, 7, 0,9, 1,9, 11, 0,5} 4. I. marTebulia. II. mcdaria.<br />

III. marTebulia. 5. 5,6 sm. 6. I. ar SeiZleba. II. SeiZleba. III.<br />

ar SeiZleba. IV. SeiZleba. V. SeiZleba. VI. SeiZleba.<br />

7. I. ar SeiZleba. II. SeiZleba. III. ar SeiZleba. IV. ar SeiZleba.<br />

g. 7. 1. maTematika saZirkvelia codnisa. 2. {A(0), B(0,5),


- 93 -<br />

C(1,5), D(1,75), K(3), E(3,5), T(4), F(5,5)}. erTeul. monakv. sigrZea 2<br />

sm. I. { 4 ), 5),<br />

6),<br />

9),<br />

10)<br />

}. II. { 2 ), 7)<br />

}. III. { 1 ), 3),<br />

8)<br />

}. 3. I. ar<br />

SeiZleba. II. ar SeiZleba. 5. I. metia. II. naklebia. III. marjvnivaa.<br />

IV. Tuki A wertili B-s marcxnivaa, maSin a naklebia b-ze. 6.<br />

( b − a)<br />

-si 7. g) 1/100; es moxdeba, Tuki 10 xmovnidan 5 aris a.<br />

g. 8. 1. I. 5,08. II. 10,32. III. 0. 2. I. ar SeiZleba. II.<br />

SeiZleba Tu d=7. 3. b) 827; 4. AB = b.<br />

wertilis koordinati<br />

tolia am wertilis daSorebisa ricxvTa sxivis saTavidan.<br />

5. AB = 3( b − a)<br />

sm, AB = 0, 3(<br />

b − a)<br />

sm.<br />

6. Tuki samives wili naklebia 0,3-ze, maSin maTi jamuri wili<br />

naklebi iqneba 0,9-ze. amitom danarCen erovnebaTa wili gamova<br />

0,1-ze meti. es ki ewinaaRmdegeba pirobas.<br />

g. 9. 1. 1, 2 ≤ x ≤ 3,<br />

6 2. I. c ≤ z < d.<br />

II. 0 < y ≤ e.<br />

3. I. gare<br />

wrexazis gareT. II. Siga wrexazis SigniT. III. Siga wrexazze. IV.<br />

gare wrexazze. V. gare wrexazis gareT. VI. gare wrexazis gareT.<br />

VII. gare wrexazis SigniT. VIII. gare wrexazis SigniT da Siga<br />

wrexazis gareT. IX. wertili ekuTvnis rgols oRond ara Siga<br />

wrexazs. X. Siga wrexazis SigniT oRond ara Tavad C wertili.<br />

4. I. x = 0 , 6.<br />

II. y = 3,<br />

8.<br />

5. 2,568 6. I. 0, 005 ≤ 0,<br />

005;<br />

II. 10, 905 ≥ 10,<br />

905;<br />

III. 21,911>21,9109 an 21,911>21,9009;<br />

IV. 55


- 94 -<br />

dasWirdeba 10 litri Saqris fxvnili.<br />

4 4<br />

g. 2. 1. I. 1. II. 1. III. = ( 13 · 21)<br />

= ( 3)<br />

. 2. I. x<br />

4<br />

⋅ y<br />

4<br />

;<br />

7 26 2<br />

II. 3<br />

5<br />

⋅ a<br />

5<br />

⋅b<br />

5<br />

⋅c<br />

5<br />

; III. 3<br />

n<br />

⋅ 4<br />

n<br />

. 4. I.<br />

3 b<br />

; II.<br />

3ac<br />

.<br />

4k<br />

5b<br />

5. I. 40735332; II. 25043766, 9306402, 71702202, 40735332.<br />

6. es toloba mcdaria, magaliTad, im SemTxvevaSi, roca<br />

a = b = 1 , n = 2 . amitom mTlianobaSi is mcdaria, magram SeiZleba<br />

marTebuli iyos kerZo SemTxvevebSi. magaliTad, marTebulia I da<br />

II SemTxvevebSi, III SemTxvevaSi ki _ mcdaria.<br />

g. 3. 1. I. 2; II. ( 208 · 125<br />

3 ) = 2<br />

3<br />

= 8 ; III. ( 0 , 01:<br />

0,<br />

001)<br />

6<br />

= 10<br />

6<br />

=<br />

25 104<br />

100000; IV.<br />

625<br />

; V. 32. 4. 9,6 erTeuliT; e = 12,<br />

8 .<br />

81<br />

10,<br />

9−8,<br />

6<br />

5. m = 8,<br />

6 + = 9,<br />

75 . 6. es toloba mcdaria,<br />

2<br />

magaliTad, im SemTxvevaSi, roca a = 2 , b = 1,<br />

n = 2 . amitom<br />

mTlianobaSi is mcdaria, magram SeiZleba marTebuli iyos kerZo<br />

SemTxvevebSi. magaliTad, marTebulia I, II da III SemTxvevebSi, IV<br />

SemTxvevaSi ki _ mcdaria.<br />

g. 4. 1. I. 5,5; II. 47; III. 8. 2. 8 wlis. 3. 150.<br />

4. I. ( 1<br />

6 ) = 1<br />

; II. 1; III. 5 625<br />

2 64<br />

4 = . 5. saSualod 2 kovzi<br />

gamodis. 6. Tbilissa da nalCiks Soris manZili iqneba<br />

220 + 440 −220<br />

= 330 km. Zalian kargi iqneba, Tuki vinme<br />

2<br />

dainaxavs, rom am manZilis gamoTvla SeiZleba daukavSirdes<br />

Suawertilis koordinatis gamoTvlas:<br />

220 + 440 = 330 km.<br />

2<br />

manZili Tbilisidan joxaryalas gadasaxvevamde tolia 342 _ 12<br />

= 330 km-is, xolo vladikavkazisa da maxaWyalas Suagzamde _<br />

220 + 500 = 360 (km). amitom pasuxia 360 _ 330 = 30 (km).<br />

2<br />

7. 72· 7 = 21 weli.<br />

24<br />

g. 5. 1. magaliTad, mama - 70 kg, asuli - 50 kg, vaJi - 60


- 95 -<br />

kg. 2. I. 53 sm; II. 950 g; III. 365 l; IV. 2,65 sT; V. 30,5<br />

wm; 3. I. raime ricxvisa da 0-is saSualo tolia am ricxvis<br />

naxevrisa; II. ori toli ricxvis saSualo tolia mocemuli<br />

ricxvisa. 4. I. 14,6; II. 198; III. 0,4; 5. I. ar ewinaaRmdegeba,<br />

radgan 1 = 25<br />

, 7 = 35 , 2 = 40<br />

; II. giorgis pasuxi, radgan<br />

4 100 20 100 5 100<br />

tolmniSvneliani wiladebis Sedareba ufro advilia; III. me-4<br />

klasSi _ 40 ⋅ 1 = 10 , me-5 klasSi _ 40 ⋅ 7 = 14 , me-6 klasSi _<br />

4<br />

20<br />

40 ⋅ 2 = 16 . 6. I. 28<br />

n<br />

; II. ( )<br />

5<br />

3<br />

xyz ; III. ( ) 5<br />

a<br />

; IV.<br />

9<br />

m<br />

2 ;<br />

g. 6. 4. ufro meti sididis raime procenti metia ufro<br />

naklebi sididis imave procentze! 6. d) mxolod I da III.<br />

g. 7. 1. I. a pirveli c monakveTis sigrZe udris orjer<br />

a nulovani a pirveli monakveTis sigrZes; II. b meeqvse udris<br />

2 xarisxad a meeqvse; III. y mexuTe naklebia an tolia y<br />

meeqvsesa da erTnaxevari p nulovanis jamze.<br />

a1<br />

b3<br />

2. I. a 1 + a2<br />

+ a3<br />

+ a 4 + a5<br />

+ a6<br />

; II.<br />

k<br />

y3<br />

−<br />

c0<br />

c1<br />

; III. ⋅ ⋅ c<br />

2 3 2<br />

3. I. 1 sm ≤ |AC| ≤ 2 sm; II. 3 sm ≤ |AC| ≤ 4 sm; III. 40 sm ≤<br />

|AC| ≤ 41 sm; IV. n sm ≤ |AC| ≤ n+1 sm. 5. I. 6<br />

3<br />

⋅ d<br />

3<br />

;<br />

II. 2<br />

n<br />

⋅ 7<br />

n<br />

; III. 4<br />

3<br />

⋅ x<br />

3<br />

⋅ y<br />

3<br />

⋅ z<br />

3<br />

5<br />

k<br />

; IV.<br />

c<br />

; V.<br />

7<br />

.<br />

5<br />

k<br />

9 5<br />

g. 8. 2. I. a 1 + a2<br />

+ ... + a60<br />

; II. c<br />

3 3 3<br />

1<br />

+ c<br />

2<br />

+ ... + c<br />

100<br />

.<br />

1 6·<br />

0,<br />

05 1 0,<br />

3<br />

3. I. marTebulia, radgan = = 0,<br />

07 ≥ 0,<br />

01<br />

10 10<br />

−<br />

−<br />

;<br />

II. mcdaria, radgan<br />

0<br />

≤ 0,<br />

01;<br />

III. marTebulia, radgan<br />

10<br />

10+<br />

6<br />

= 1,<br />

6 ≥ 0,<br />

01.<br />

4. 20% aris 8 spilo. amitom sul iqneba<br />

10<br />

8 ··5 = 40 spilo. 5. I. SeiZleba; II. SeiZleba; III. ar<br />

SeiZleba; IV. SeiZleba; V. ar SeiZleba; VI. ar SeiZleba.<br />

7. magaliTad: I. a<br />

2 2 2<br />

1<br />

+ a<br />

2<br />

+ ... + a<br />

10<br />

;


- 96 -<br />

II. b 71 + b73<br />

+ b75<br />

+ ... + b99<br />

; III. b71 − b70<br />

− b69<br />

− ... − b1<br />

.<br />

g. 9. 2.<br />

6<br />

:<br />

36<br />

=<br />

360<br />

:<br />

100<br />

. es toloba mcdaria, amitom<br />

2 5 10 1<br />

proporcia ar aris. 3. (3) Tviseba proporciis ZiriTadi<br />

Tvisebaa: `proporciis jvaredina wevrebis namravli erTmaneTis<br />

tolia~; (2) Tviseba ki proporciulobis mesame Tvisebaa:<br />

`proporciis Sua wevrebis adgilebis gacvliT isev proporcia<br />

miiReba~. 4. II. ( 4·<br />

0,<br />

25)<br />

26<br />

= 1<br />

26<br />

= 1;<br />

III. ( 0,<br />

2·<br />

5)<br />

8<br />

· 5 = 5 ;<br />

IV. 3 81<br />

4 = ; V. 1. 5. ( b b b ) n<br />

b<br />

n<br />

b<br />

n<br />

b<br />

n<br />

1 · 2 · ... · 100 =<br />

1<br />

·<br />

2<br />

· ... ·<br />

100<br />

.<br />

6. I. 960 kg; II. 3 t. 7. I marTebulia, radgan<br />

2<br />

4<br />

+ 2<br />

3<br />

+ 2<br />

2<br />

+ 2<br />

1<br />

= 16+8+4+2=30≤30; II. mcdaria, radgan<br />

2<br />

4<br />

+ 4<br />

3<br />

+ 5<br />

2<br />

+ 9, 7 30<br />

1 > ; III. marTebulia, radgan<br />

0<br />

4<br />

+ 1<br />

3<br />

+ 0,<br />

7<br />

2<br />

+ 0,<br />

7<br />

1<br />

= 1 + 0,<br />

49 + 0,<br />

7 < 30.<br />

8. proporciuloba gamoiyeneba:<br />

aTwiladebis gayofis, rukis masStabis, ricxvebis SefardebaTa<br />

tolobis, skalis, svetovani diagramis SemTxvevebSi.<br />

Tavi III. g. 1. 7. I. 10 . . . 0 ; II. 10 . . . 0.<br />

2n-jer 3n-jer<br />

g. 2. 1. I. 1 , 2<br />

14<br />

; II. 29<br />

4 ; III. 220<br />

g ; IV. 38<br />

h ;<br />

V. 21<br />

3 ; VI. 13<br />

5 .<br />

2. 6<br />

10<br />

= 6<br />

2<br />

· 6<br />

3<br />

· 6<br />

5<br />

= 6<br />

1<br />

· 6<br />

4<br />

· 6<br />

5<br />

= 6<br />

2<br />

· 6<br />

4<br />

· 6<br />

4<br />

. 3. 0.<br />

4. tolebia. 5. I. 4<br />

7 ; II. 10<br />

a . 6. nayinSi _ 20%, anu 6<br />

lari; wignebSi _ 12 lari.<br />

g. 3. 1. 3 81<br />

4 = ; 2 124<br />

7 = ; 3 , 45 . 2. I. 10 , 2<br />

68<br />

;<br />

II. 4<br />

b ; III. ( ) 10 7 ; IV. 0,44; V. ( )<br />

23<br />

9<br />

a + b . 4. I. SeiZleba;<br />

II. SeiZleba; III. SeiZleba; IV. SeiZleba; V. SeiZleba; VI. ar<br />

SeiZleba. 5. I. 0; II. 0; III. 1 : 1,<br />

6 =<br />

10<br />

=<br />

5<br />

;<br />

16 8<br />

5<br />

7 6<br />

IV.<br />

5<br />

=<br />

1<br />

=<br />

1<br />

; V. 64; VI.<br />

1 5 · 2<br />

; VII. =<br />

1<br />

.<br />

8 3<br />

5 5 125<br />

81<br />

7 7<br />

5 · 2 2


- 97 -<br />

6. ara, radgan 12m-ic da 8n-ic luwia, amitom maTi jamic<br />

luwia! 7. ganayofi _ sxvaoba; Tanamamravli _ Sesakrebi;<br />

gamyofi _ maklebi; gamravleba _ Sekreba; gayofa _ gamokleba.<br />

g. 4. 1. 1; 2. 2. tolebia. 4. = 6· = 6·<br />

0,<br />

04 =<br />

2<br />

9 9<br />

6 · c<br />

8 7 c<br />

6 · c<br />

= 0,<br />

24 . 5. zedapiris farTobi metia 4-jer (9-jer); moculoba<br />

_ 8-jer (27-jer). 6. azoti _ 48 kg; fosfori _ 7 kg;<br />

kaliumi _ 4 kg; kalciumi _ 6 kg. 7. yoveli ricxvi (mesamedan<br />

dawyebuli) wina ori ricxvis saSualo ariTmetikulis tolia.<br />

amitom ? niSnebis nacvlad unda eweros 9 da 3,75.<br />

g. 5. 1. I. 3 , 5<br />

12<br />

; II. d<br />

n 5 ; III. 33<br />

y . 2. I. ( ) 3<br />

13<br />

4<br />

;<br />

4<br />

⎛ 9<br />

II. ( 2 ⎞<br />

⎜ 23 ) ⎟ ; III. ( )<br />

⎝ 19 ⎠<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2 ⎛ 2<br />

; IV. ( 1 ⎞<br />

⎜ ) ⎟ ; V. ( )<br />

⎝ 3 ⎠<br />

3<br />

b<br />

5<br />

; VI.<br />

( ) 3<br />

d<br />

m<br />

. 3. g) 4. cxrilSi %-ebis maCveneblebi 100-jer metia<br />

Sesabamisi nawilebis maCveneblebze. 5. I. gadiddeba 2-jer; II.<br />

Semcirdeba 5-jer; III. ar Seicvleba. 6. I maRaziaSi fasdaklebis<br />

Semdeg televizori eRireba 368,6 lari, meoreSi _ 365,8.<br />

g. 6. 2. daaxloebiT 694 kg. 3. 17% metia 17/12-jer.<br />

4.<br />

720<br />

· 100%<br />

12%<br />

6000<br />

II. ( ) ( ) 2 2 3 2<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

3<br />

= . 5. I. ( ) · ( ) · 11 121<br />

3 3<br />

3<br />

2<br />

3<br />

· · =<br />

3<br />

; III. 0,<br />

25<br />

4<br />

· 4<br />

4<br />

· 4<br />

3<br />

= 64 ;<br />

4<br />

2 2<br />

4 4 3<br />

2<br />

·<br />

4<br />

:<br />

8<br />

= · · =<br />

4<br />

·<br />

1<br />

=<br />

1<br />

.<br />

IV. ( ) ( ) ( ) 9 9 3 9 9 8 9 36 81<br />

2<br />

= ;<br />

6. I.<br />

1<br />

3<br />

d ; II. 1<br />

; III. b<br />

m−3<br />

.<br />

k<br />

g. 7. 1. I.<br />

125<br />

; II.<br />

10<br />

. 2. I. 27%; II. 160%. 3. 72 kg.<br />

6 9<br />

4. I. 1,3; II. 1,7. 6. I. 532; II. 2,4. 7. II. raki a < b,<br />

amitom m =<br />

a+<br />

b<br />

><br />

a+<br />

a<br />

= a . aseve damtkicdeba, rom m < b.<br />

2 2


- 98 -<br />

g. 8. 1. I. 1 m; II. 1,5 t. III. 1,5 weli; IV. 390 lari;<br />

V. 1 sT 5 wT; VI. 1 kg. 3. I.<br />

a<br />

; II. TviT am ricxvisa!<br />

n+<br />

1<br />

4. saSualo 8-is tolia. 3 < 8 < 16. 5. saSualo 9-is tolia.<br />

9 ≤ 9 ≤ 9. 6. 2 kg-iani sazamTro yofila 600 cali, 3 kg-iani<br />

_ 150 cali. maTi mTliani wona iqneba 1200 + 450 = 1650 kg. 2<br />

kg-iani sazamTroebi sul gayidula, radgan 750-is 80% tolia<br />

600-is, xolo 3 kg-ianebi ki _ ara, radgan 1650 kg-is 20%<br />

tolia 330 kg-isa da ara 450-isa!<br />

g. 9. 2. roca yvela ricxvi tolia! 4. ara, radganac<br />

SesakrebTa gadanacvlebiT jamis mniSvneloba ar icvleba.<br />

5. I. meore 15/8-jer; II. meore 81/5 = 16,2-jer. 6. I. 45,5;<br />

II. 19; III. 8,8. 7. 0,07a + 0,07b + 0,07c = 0,07(a + b + c).<br />

2<br />

amitom uvargisia mTliani wonis 7%. 8. II. ( 2<br />

3 ) = 2<br />

6<br />

;<br />

3<br />

III. ( 10<br />

2 ) = 10<br />

6<br />

3<br />

; IV. ( 2<br />

2 ) = 2<br />

6<br />

2<br />

; V. ( 10<br />

3 ) = 10<br />

6<br />

.<br />

g. 10. 1. I. 26<br />

26<br />

; II. 1/2 + 8. 2. mcdaria II.<br />

3. I. 24<br />

5 ; II. 5<br />

c ; III.<br />

2<br />

11 . 4. siraqlemas kvercxebis wona<br />

1,<br />

4·<br />

15<br />

0,<br />

050·<br />

16<br />

misi wonis · 100 = 25 %-ia, qaTmisa _ · 100 = 40 %.<br />

84<br />

2<br />

amitom Tavis wonasTan SedarebiT qaTami ufro meti wonis<br />

kvercxs debs,<br />

40<br />

vidre siraqlema. 5. 3<br />

200<br />

= ( 3<br />

5 ) = 243<br />

40<br />

> 200<br />

40<br />

> 200<br />

3<br />

.<br />

6. keplerma _ 21 wliT. 7. I. gadiddeba 3-jer;<br />

II. Semcirdeba 4-jer; III. ar Seicvleba. 8. ar SeiZleba,<br />

radgan Tuki TviTeul TveSi mzis naTebis xangrZlioba ≤ 200 sTze,<br />

maSin 1 weliwadSi ≤ 12 · 200 = 2400 sT-ze, rac<br />

ewinaaRmdegeba mocemulobas.<br />

Tavi IV. g. 1. 1. I. 10000. II. 99999. III. 81253. IV. 7002.<br />

2. I. 4 ⋅ 1000 + 0 ⋅100<br />

+ 7 ⋅10<br />

+ 2 ⋅1=<br />

4 ⋅<br />

10<br />

3<br />

+ 0 ⋅10<br />

2<br />

+ 7 ⋅10<br />

1<br />

+ 2 ⋅10<br />

0<br />

.


- 99 -<br />

II. 8 ⋅100000<br />

+ 9 ⋅10000<br />

+ 0 ⋅1000<br />

+ 7 ⋅100<br />

+ 0 ⋅10<br />

+ 1⋅1<br />

= 8⋅10<br />

5<br />

+<br />

+ 9 ⋅10<br />

4<br />

+ 0 ⋅10<br />

3<br />

+ 7 ⋅10<br />

2<br />

+ 0 ⋅10<br />

1<br />

+ 1⋅10<br />

0<br />

. 3. m > n 30-iT.<br />

4. n > m 9-iT. 5. I. 51. II. 15. 6. I. 75%. II. 52%. III. 190%.<br />

7. 3003 aguri. 8. I. 1 saaTSi. II. naxevar saaTSi. III. 1 saaTSi.<br />

4 3 2 1<br />

g. 2. 1. a 4a3a<br />

2a1a0<br />

= a4<br />

⋅10<br />

+ a3<br />

⋅10<br />

+ a2<br />

⋅10<br />

+ a1<br />

⋅10<br />

+<br />

0<br />

5 4 3 2<br />

+ a 0 ⋅10<br />

; a 5a4a3a2a<br />

1a0<br />

= a5<br />

⋅10<br />

+ a 4 ⋅10<br />

+ a3<br />

⋅10<br />

+ a2<br />

⋅10<br />

+<br />

1 0<br />

59<br />

58<br />

0<br />

a 1 ⋅10 + a0<br />

⋅10<br />

; a 59a58...<br />

a0<br />

= a59<br />

⋅10<br />

+ a58<br />

⋅10<br />

+ ... + a0<br />

⋅10<br />

.<br />

2. 18-is. 3. abcd ≥ abcd (tolia mxolod maSin, roca yvela aso<br />

0-is tolia!) 4. 30001000. 5. 5-is. 6. I. 540000.<br />

II. 54 miliardi. III. 400 miliardi. IV. 600000.<br />

7. I. 2 dRe. II. 4 dRe. III. 2 dRe. IV. 1 dRe. V. 2 dRe.<br />

8. ab = a ⋅10<br />

+ b ⋅1;<br />

ba = b ⋅10<br />

+ a ⋅1.<br />

340 . II. 7900000;<br />

9700000; 11; 0,71; 1,4. III. ar SeiZleba. 3. I. mcdaria. mag: 547<br />

da 386. II. mcdaria. mag: 386 da 547. III. marTebulia. IV. mcdaria.<br />

6<br />

7 4<br />

5<br />

mag: 386 da 364. 4. 10 ≤ 2507500<br />

< 10 ; 10 ≤ b 4b3b2b1b<br />

0 < 10 .<br />

21<br />

5. I. m ; II. 1<br />

p ; III. 25<br />

5 . 6. xuTkuTxa. 7. 90.<br />

27 28 0 1 0 1<br />

g. 4. 1. 10 ≤ h < 10 ; 10 ≤ 1 < 10 ; 10 ≤ 6 < 10 ;<br />

3<br />

4 1<br />

10 ≤ 3560 < 10 ; 10 20 4 2 5<br />

6 4<br />

≤ < 10 ; 10 ≤ 100000 < 10 ; 10 ≤<br />

7<br />

5<br />

82000 , 8 < 10 . 2. I. b 3 . II. b 6 . 3. 123456789. 4. 9050.<br />

5. I. ara. II. ki. III. ki. IV. ara. V. ki. 6. qaTmis<br />

sicocxlis xangrZlioba gamodis bus sicocxlis xangrZliobas<br />

mimatebuli misi 0,8 nawili. ese igi, bus sicocxlis xangrZliobis<br />

0,8 nawili yofila 10 weli. aqedan miviRebT, rom bu<br />

cocxlobs 10· 10 = 12,5 wels, qaTami _ 22,5 wels.<br />

8<br />

g. 5. 1. I. gadiddeba; II. Semcirdeba; 2. I. 11,25 sm; II. 22,5<br />

sm; III. ar SeiZleba, radgan SesaZloa moTova, magram maSinve<br />

g. 3. 1. I. { ; 34;<br />

0;<br />

3;<br />

55000;<br />

100;<br />

0,<br />

1;<br />

2000}


- 100 -<br />

gadna; 3. I. {mtkvari, Tergi, Woroxi, alazani, iori, debeda};<br />

II. udidesebi: {mtkvari, alazani, iori, rioni, enguri, xrami};<br />

saSualo sigrZe aRmosavleTSi 240+ 385+<br />

300 ≈ 308 km; samxreTSi _<br />

3<br />

150 + 220 = 185 km; dasavleTSi _ 327 + 221 = 274 km; III. udides mdi-<br />

2<br />

2<br />

nareTa saSualo sigrZeebi; 4. I. 4 saaTSi erTxel; II. 13<br />

0<br />

; 5. I.<br />

0,0; 0,5; 0,6; 1,4; 5,5; 10,0; II. 3; 6. 900. 7. I. 450; II. 15%.<br />

6+<br />

7,<br />

5+<br />

6+<br />

5,<br />

5+<br />

7<br />

6 + 6,<br />

5+<br />

7,<br />

5+<br />

7,<br />

5+<br />

6+<br />

5+<br />

5,<br />

5+<br />

6,<br />

5+<br />

7+<br />

5<br />

g. 6.1.I. = 6,<br />

4 ; II.<br />

5<br />

10<br />

= 6,25. 2. I. 14-jer; II. 1910-1920 wlebSi mateba iyo<br />

daaxloebiT 500 ha, 1920-1930-Si _ 500 ha, 1930-1940-Si _<br />

2000 ha, 1940-1950-Si _ 500 ha, 1950-1960-Si _ 1500 ha, 1960-<br />

1970-Si _ 3000 ha, 1970-1980-Si _ 5000 ha. amitom saSualo<br />

aTwliani mateba iqneba:<br />

500+ 500+<br />

2000+<br />

500+<br />

1500+<br />

3000+<br />

5000 13000 = ≈ 1860 ha = 18 600 000 kv.m<br />

7<br />

7<br />

3.I. mcdaria (ix. XI Tve). II. saSualo wliuri simaRlea baxmaroSi:<br />

125 + 175+<br />

200+<br />

150+<br />

50+<br />

0+<br />

0+<br />

0+<br />

0+<br />

15+<br />

15+<br />

50 = 65 sm, gudaurSi _ ≈ 38 sm.<br />

12<br />

Tovlis saSualo wliuri simaRle metia baxmaroSi ≈ 1,7-jer.<br />

III. marTebulia. 4. ufro zustia cxrilis xerxi, ufro TvalsaCino<br />

_ diagramisa. 5. I. 176 kg; II. raki 1 kub. m. nedli SeSa<br />

176 kg wyals Seicavs, amitom danarCeni nivTierebis wona (wylis<br />

garda) iqneba 440_176=264 kg. es wona Seesabameba 100_24=76%s.<br />

amitom 1 kub. m xmeli SeSis wonis gamosaTvlelad<br />

264 kg − − − 76%<br />

Sedgeba proporcia:<br />

. aqedan x ≈ 347 kg.<br />

x kg − − − 100%<br />

pasuxi miaxloebiTia, radgan monacemebic miaxloebiTia.<br />

g. 7. 1. I. rema; II. fara; III. jogi; IV. gundi; V. xrova;<br />

VI. kona; VII. Zna; VIII. anbani. 2. I. 11, 13 da 15; II. 9, 10<br />

da 14; III. 9 da 10; IV. 11, 14 da 15. gogonebi izrdebian<br />

ufro swrafad 11-12 wlis asakSi, vaJebi _ 14-15 wlis asakSi.


- 101 -<br />

3. 2), 3), 2) da 4). saSualod igulisxmeba 1), 3) da 4)<br />

winadadebebSi. 2) winadadebis marTebulobidan ar gamomdinareobs<br />

arcerTi sxva winadadebis marTebuloba, Tumca SedarebiT sandod<br />

SeiZleba miviCnioT 3), xolo yvelaze naklebad sandod _ 4)<br />

winadadeba. 4. magaliTad, 2 sm × 8 sm × 4 sm da 8 sm × 8 sm × 4 sm.<br />

5. I. 70 lari; II. 17,5 lari; III. 367,5 lari.<br />

g. 8. 1. I. {0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9}; II. {iisferi, muqi<br />

lurji, cisferi, mwvane, yviTeli, narinjisferi, wiTeli};<br />

III. {qarTli, samcxe, javaxeTi, tao-klarjeTi, lazeTi da a.S};<br />

IV. {qarTuli, maTematika, ucxo ena, istoria, geografia, religiis<br />

istoria, biologia}; V. {2, 3, 5, 7, 11, 13, 17, 19};<br />

VI. {a, b, g, d, e, v, z, da a.S}; 2. marTebulia, marTebulia,<br />

mcdaria, marTebulia, marTebulia, marTebulia, mcdaria, mcdaria,<br />

mcdaria, mcdaria; 3. UI. erTi; II. oTxi; III. sami; 4. I. Seicavs;<br />

II. ar Seicavs; III. Seicavs; IV. ar Seicavs; 5. I. ana∈ D ;<br />

II. zuriko∉ A ; III. curva∉ E ; IV. e ∈ E ; V. f ∉ F ;<br />

VI. fanqari∉ D ; VII. gia∉ D ; VIII. {cira, Tamriko, naTela}<br />

⊂ D ; IX. CogburTi∉ C ; X. B ⊃ {Cikori, bzriala, burTi};<br />

XI. {Cikori} ⊂ B ; XII. Tojina∈ B ; XIII. k ∈ E ;<br />

6. I. 3 9<br />

2<br />

6 4 2<br />

3 ⋅(<br />

3 ) 6 8 14<br />

3 ⋅3<br />

3 = = = = ;<br />

12 12 12<br />

3 3 3<br />

9 7 3<br />

2 ⋅(<br />

2 ) ⋅8<br />

9 21 3 33<br />

II. = 2 ⋅2<br />

⋅2<br />

= 2 = 1 = 1<br />

;<br />

35<br />

35 35 2<br />

2<br />

2 2 2 4<br />

7. 1 ≤ a 2 + a1<br />

+ a0<br />

≤ 27 .<br />

Tavi V. g. 1. 1. I. V, VI, VII, IV, III, IX, II, VIII, X, XI,<br />

I, XII; II. {III, IX}, {II, VIII, X}, {I, XII};<br />

IV. 20+30+40+45+70+60+50+30+40+30+25+20=460 mm;<br />

3500 12700<br />

V. ≈ 7,<br />

6 -jer; VI. ≈ 27,<br />

6 -jer;<br />

460<br />

460<br />

VII. 460-jer; 2. gv. 38, 41, 42; 3. g); 4. S ≈ 330 km,<br />

330 = 33 sT-Si; 5. 5+15+25+35=80 m; me-4 wamis ganmavlobaSi.<br />

10<br />

6. rezo _ 18 ⋅ 5 = 90 , xviCa _ 12 · 5 + 24 = 84 . amitom daeweva.


- 102 -<br />

7.<br />

1<br />

nawils; Zmac igives; mama _<br />

1<br />

nawils; I. 10 sT; II. 5 sT.<br />

20<br />

10<br />

85 10<br />

g. 2. 1. = 42,<br />

5 km/sT; 2. 0 , 3⋅<br />

60 = 18 cida; ≈ 33,<br />

3 wm;<br />

2<br />

0.<br />

3<br />

ag hb ad<br />

3. I. 1 km/wT; II. 60 km/sT; 4. g) 1,8; 5. I. ; II. ; III. ;<br />

b a bc<br />

150000000<br />

6. 300000 ⋅ 3600 = 1080000000 km; I. = 500 wm;<br />

300000<br />

288000000<br />

II. = 960 wm; 7. damtkiceba advilia, Tuki gaviTvalis-<br />

300000<br />

winebT, rom S _ gasayofia, t _ gamyofi, v ki _ ganayofi.<br />

5 30<br />

g. 3. 1. ⋅ 3,<br />

6 = 3 km/sT; t = = 10 sT. 2. 2,3 sm; a) D ,<br />

6<br />

3<br />

b) B , g) E , d) A ;A 3. I wT-10 km/sT, II wT-10 km/sT, III wT-0<br />

km/sT, IV wT-8 km/sT, V wT-0 km/sT, BVI wT-9 km/sT; saSualo _<br />

10+ 10+<br />

0+<br />

8+<br />

0+<br />

9 ≈ 6,<br />

1 km/sT; 4. es amocana momdevno gakveTilis<br />

6<br />

Semamazadebelia. amitom unda dafaze unda gairCes ise, rogorc<br />

aqaa mocemuli: cxadia, v1<br />

= s t<br />

1 :<br />

3<br />

= s 3<br />

1 ⋅ t<br />

=<br />

3 s1<br />

. amgvaradve<br />

t<br />

3s2<br />

miviRebT, rom: v2<br />

= ,<br />

t<br />

v3<br />

=<br />

3s3<br />

. am siCqareTa saSualo v<br />

t<br />

saS. =<br />

.<br />

=<br />

=<br />

=<br />

1<br />

3<br />

1<br />

3<br />

v +<br />

v + v<br />

3 3 1<br />

3 3 3<br />

( s s<br />

1 2 +<br />

s<br />

+ 3 )<br />

t t t<br />

·<br />

1<br />

( s + s + s )<br />

3<br />

1<br />

2<br />

t<br />

2<br />

3<br />

3<br />

=<br />

1<br />

=<br />

( v + v + v )<br />

1<br />

3<br />

·<br />

=<br />

3s<br />

t<br />

2<br />

1<br />

3<br />

=<br />

5<br />

5. 10 km/sT; 50 km/sT; 50 · = 14 1<br />

m/wm. 7. kubSi Casmuli<br />

18 9<br />

ricxvi unda aviyvanoT mesame xarisxSi, xolo kvadratSi Casmuli<br />

_ meore xarisxSi. amitom ? = 98.<br />

3<br />

g. 4. 1. Tanabari moZraobis siCqarisa! 2. 45 wT= sT. amitom<br />

4<br />

3 v 2<br />

saS. = 14 : = 18 km/sT. 3. v) 84. 4. 250 m/wT = 15 km/sT. 1<br />

4 3<br />

dRe-RameSi frenen 10 sT-is ganmavlobaSi, amitom gaifrenen 150<br />

km-s. 2500 km-is gavlas moandomeben 2500 : 150 ≈ 17 dRe-Rames.<br />

xanmokle frenisas siCqare metia 55 : 15 ≈ 3,7-jer.<br />

g. 5. 1. saerTo wesiT: u ≈ 440 da v ≈ 440 000 000 000 000.<br />

·<br />

3<br />

3s1+<br />

3s2<br />

+ 3s<br />

t<br />

s<br />

t<br />

.<br />

=<br />

3<br />

=


- 103 -<br />

meore SemTxvevaSi: u ≈ 400 da v ≈ 400 000 000 000 000. damrgvaleba<br />

ufro uxeSia meore SemTxvevaSi. 2. milioni = 10 6 ; miliardi<br />

anu bilioni = 10 9 ; trilioni = 10 12 ; kvadrilioni = 10 15 ; kvintilioni<br />

= 10 18 ; seqstilioni = 10 21 ; septilioni = 10 24 ; oqtalioni<br />

= 10 27 ; nonalioni = 10 30 ; dekalioni = 10 33 . xarisxis<br />

maCvenebeli 3-iT imatebs. 3. vidre 10n–1 da naklebia, vidre<br />

10n . ese igi, yoveli n-niSna ricxvi, garda 10...0-isa (sadac 0<br />

aRebulia (n-1)-jer), moTavsebulia 10n–1-sa da 10n-s Soris.<br />

g) 10 n – 2 da 10 n–1 + 1. 4. e) 5. v saS. =<br />

16 + 48+<br />

128+<br />

240 = 108 ft/wm = 32,4 m/wm. cxadia, v<br />

4<br />

1 = 16 ft/wm;<br />

v 2 = 48 ft/wm; v 3 = 128 ft/wm; v 4 = 240 ft/wm. am siCqareebis<br />

saSualo daemTxveva vsaS. -s, radgan vardnis dro Tanabar<br />

15 + 5<br />

1200<br />

Sualedebadaa dayofili. 6. I. = 10 m/wm; II. t 80<br />

2<br />

1 = =<br />

15<br />

1200<br />

1200 + 1200 2400<br />

wm; t 2 = = 240 wm; amitom v<br />

5<br />

saS. = = = 7,<br />

5 m/wm.<br />

80+<br />

240 320<br />

ar daemTxva imitom, rom irmis moZraobis dro araa or tol<br />

Sualedad dayofili (tborisken _ 80 wm, tboridan _ 240 wm).<br />

7. 6 · 2 · 2 = 24 varianti. 8. g) 35-jer.<br />

g. 6. 1. I. 15 · 10 7 km; II. 4 · 10 13 km; III. 10 31 ; IV. 2 · 10 16 ;<br />

V. 10 15 . 2. I. 1000; II. 10 000 000; III. 15000; IV. 2,3;<br />

V. 34. 3. I.<br />

55 −50<br />

=<br />

12<br />

5<br />

12<br />

sT=25 wT; II.<br />

77−50 27 = = 2<br />

12 12<br />

1<br />

4<br />

sT=2sT15wT.<br />

4. I. mcdaria, radgan mZimis 2 TanrigiT marcxniv gadmotanisas<br />

aTwiladi mcirdeba 10 2 -jer da ara 10 3 -jer! II da III mcdaria,<br />

orivegan unda iyos 10 3 . 5. I. 2-jer; II. 5,5-jer; III. 10-jer;<br />

IV. 10 2 -jer; V. 10 4 -jer; VI. 10 m -jer. 6. I. riwa, yelis tba,<br />

bazaleTi; II. paliastomi, tabawyuri, xanjali, Wandara,<br />

madataba, saRamos tba; III. faravani, karwaxi;<br />

IV. xanjali, madataba, saRamos tba, bazaleTi;


- 104 -<br />

V. faravani, karwaxi, paliastomi, Wandara, riwa, yelis tba;<br />

VI. tabawyuri. saSualo udidesi siRrmea 22,7 m.<br />

g. 7. 1. 3 = 3 · 10 0 ; 10 = 1 · 10 1 ; 27 = 2,7 · 10 1 ; 25,6 = 2,56 · 10 1 ;<br />

1 = 1 · 10 0 ; 523 = 5,23 · 10 2 ; 52300000 = 5,23 · 10 7 ; 1 800 000 000<br />

000 = 1,8 · 10 12 ; 1,0040 = 1,004 · 10 0 ; 23 · 10 8 = 2,3 · 10 9 ; 0,9 · 10 6<br />

= 9 · 10 5 ; sami milioni = 3 · 10 6 ; ocdaori miliardi = 2,2 · 10 9 .<br />

3<br />

2. {7; 4,5; 1 ; 2,007}, {10; 89,63} {45000; 50001}.<br />

4<br />

3. I. erTeulebamde; II. meaTedebamde. 4. I. 1,5 kv.km = 1,5 · 10 2<br />

ha; II. 5,5 · 10 9 litri. 5. I. p = 1; II. n = 0; III. n = 3.<br />

g. 8. 1. 1,45093 ≈ 1,5 · 10 0 ; 7,8 = 7,8 · 10 0 ; 7,08 ≈ 7,1 · 10 0 ; 10<br />

= 1 · 10 1 ; 349093 ≈ 3,5 · 10 5 ; 3,625 · 10 9 ≈ 3,7 · 10 9 ; 825 · 10 15 ≈ 8,3<br />

· 10 17 ; cxranaxevari milioni = 9,5 · 10 6 ; 148 miliardi ≈ 1,5 · 10 11 .<br />

21<br />

2. 81 · 10 18 6·<br />

10 600<br />

kv.m. 3. I. = ≈ 86 jer;<br />

19<br />

7·<br />

10 7<br />

27<br />

5<br />

2·<br />

10 20·<br />

10<br />

5<br />

II. = ≈ 3,<br />

3·<br />

10 -jer. 4. dedamiwa _ 60 astrotona;<br />

21<br />

6·<br />

10 6<br />

mzis _ 2 · 10 7 astrotona; mTvare _ 0,7 astrotona. 5. aklia z)<br />

damrgvalebiT; araa qristiani (b) 0,44 nawili. meoTxeds Seadgenen<br />

kaTolikeebi da isini metni arian iudaistebze (g) 12,5-jer.<br />

6. mravalkuTxedi. 7. (d) 510066 mln. kv.km ≈ 5,1 · 10 11 kv.km =<br />

5,1 · 10 17 kv.m = 5,1 · 10 23 kv.mm. amitom gugolpleqsis cifruli<br />

Canaweri dedamiwis zedapirze ar daeteva!<br />

g. 9. 1. 3,6 · 3,6 ≈ 13 (kv.mm). 1,5 · 10 17 · 13 kv.mm = 19,5 · 10 17<br />

kv.mm ≈ 2 · 10 18 kv.mm = 2 · 10 12 kv.m = 2 · 10 8 ha.<br />

2. gamravlebisTvis, gayofisTvis da axarisxebisTvis.<br />

3. I. 500 wm; II. 37500 sT ≈ 1563 dRe-Rame ≈ 4,3 weli.<br />

4. I. a ∈ S , a ∈ S0 ; II. b ∉ S, b ∉ S0 ; III. c ∉ S , c<br />

∉ S 0 ; IV. d ∈ S , d ∉ S 0 ; V. e ∉ S , e ∉ S 0 ; VI. S ⊃ S 0 ,


- 105 -<br />

S0 ⊂ S . 5. aguredi (marTkuTxa paralelepipedi).<br />

6. 1 dReSi _ 20 · 6 = 120 mg nikotini, 1 weliwadSi _ 365 · 120<br />

≈ 44000 mg = 44 g nikotini ≈ 200 abi. amocanis SekiTxvebze<br />

pasuxis gasacemad pirveli abzacidan saWiroa mxolod is, rom 1<br />

Rer sigaretSi nikotini 6 mg-ia.<br />

Tavi VI. g. 1. 1. I. ki (kvadratisgan gansxvavebuli<br />

marTkuTxedi); II. ara; III-IV. ara; V. ki; VI. ara; VII. ki;<br />

VIII. ki. M da K sxvadasxvaa, T da K _ erTidaigive. K 2. z) 21.<br />

3. I. ara; II. ara; III. ara; IV. ki; V. ki; VI. ki. 4. erTeulis<br />

sigrZe = 2,5 mm. D0 (8), D3 (23), D4 (26), D5 (35), D6 (48), D7 (53),<br />

D8 (57), D9 (62). 5. I. v) measeds (klasSi 100 moswavle ver<br />

iqneba!); II. z) 10%-90% (arafrismTqmeli monacemia!). 7. 3·10 14.<br />

g. 2. 1. I. {1, 3, 5, 7, 9}; II. {19, 28, 37, 46, 55, 64, 73, 82,<br />

91}; III. {1, 2, 3, 4, 6, 12}; IV. {1000}; V. {avTandili,<br />

tarieli, TinaTini, ...}. 2. I. mag.: luw martiv ricxvTa<br />

erToblioba; II. mag.: 21-ze nakleb 5-is jerad ricxvTa<br />

erToblioba. 3. I. 2; II. 6; III. 0; IV. 4; V. 1; VI. 0; VII. 0;<br />

VIII. 0. SeniSvna: am amocanis garCevisas aqcenti unda gakeTdes<br />

imaze, rom erTobliobaSi SeiZleba arcerTi wevri ar iyos!<br />

4. I. ≡ II. ≡/ III. ≡/ IV. ≡ V. ≡/ VI. ≡/ VII. ≡ .<br />

III SemTxvevaSi ≡/ niSani SeiZleba Seicvalos ⊂ niSniT.<br />

5. I. ara; II. ara; III. ki; IV. ki.<br />

g. 3. 1. I. mcdaria; II. mcdaria; III. marTebulia; IV. marTebulia;<br />

V. marTebulia. 2. I. ∅ ≡/ {5}; II. 5 ∉ ∅; III. {a, b} ≡<br />

{b, a}; IV. {a, b} ≡/ {a, b, c}. ≡/ niSnis Secvla ⊂ niSniT SeiZleba<br />

I da IV SemTxvevebSi. 3. I. ara (2); II. ki; III. ara (tolferda<br />

samkuTxedi); IV. ki; V. ki; VI. ki; VII. ara (aguredi);<br />

VIII. ara (9). 4. pirveli boZidan meoTxemde 3 Sualedia, xolo<br />

meSvidemde 2-jer meti _ 6 Sualedi. amitom pasuxia 24 wuTi.<br />

5. I . marjvena; II. marcxena; III. marjvena; IV. marjvena.


- 106 -<br />

g. 4. 1. ≈ 38. sul iqneba ≈ 1590 · 4 · 38 ≈ 240 000 = 2,4 · 10 5<br />

aso. 2. ≈ 2,4 · 10 5 · 10 12 = 2,4 · 10 17 . 3. d) 4. 1 km 3 =10 9<br />

m 3 =10 15 sm 3 =5·10 14 kovzi. amitom Sav zRvaSi iqneba 80000 · 5 · 10 14 =<br />

4 · 10 19 kovzi, baltiis zRvaSi _ 10000·5·10 14 =5·10 18 kovzi, xolo<br />

kaspiis zRvaSi _ 15000 · 5 · 10 14 = 7,5 · 10 18 kovzi. 5. I. ≈1,3 · 10 151 ;<br />

II. 2,8 · 10 71 ; III. 3,5 · 10 43 . 6. I. prizmas minimum 3 gverdiTi<br />

waxnagi aqvs da ori fuZe aqvs! II. minimum 9 wibo aqvs!<br />

III. wveroebis raodenoba luwi unda iyos! prizmas SeiZleba<br />

hqondes 1348 wvero, magram ar SeiZleba hqondes amdeni wibo,<br />

radgan wiboebis raodenoba 3-is jeradi unda iyos!<br />

7. Tvlis dros didi ricxvis dasaxelebas meti dro sWirdeba.<br />

amitom CavTvaloT, rom saSualod erTi ricxvis dasaxelebas<br />

sWirdeba 10 wami. maSin wuTSi dasaxeldeba 6 ricxvi, 1 sT-Si _<br />

360, 1 dRe-RameSi _ 16· 360 ≈ 5800 (davuSvaT, rom adamians 8 sT<br />

sZinavs), 1 weliwadSi _ ≈ 2 000 000; 80 weliwadSi _ 160 000<br />

000 = 160 milioni. cxadia, es pasuxi Zalian pirobiTia. amitom<br />

dadebiTad unda CaiTvalos moswavleTa mier miRebuli sxva<br />

pasuxebic, oRond maT unda SeeZloT TavianTi pasuxebis metnaklebad<br />

dasabuTeba.<br />

g. 5. 1. bundovania: II, IV, VI, VII, IX. 2. I. 5; II. 1; III.<br />

5; IV. 8; V. 2; VI. 15; VII. 4. 3. I. {1, 29}; II. {16, 32, 48,<br />

64, 80, 96}. 4. mcdaria III (radgan `ori~ sityvaa da ara aso!)<br />

da V (unda iyos ∈ niSani). 5. erTeulovani monakveTis sigrZea<br />

4 sm : 10 = 0,4 sm. e) 6. 1,5 km = 1500 m sigrZeze saWiroa<br />

3000 fila, 3,5 m siganeze _ 7 fila. sul _ 21 000 fila. 180<br />

sm × 50 sm zomis fila 180:50=3,6-jer naklebi iqneba saWiro, sul<br />

21000:3,6 ≈ 5834 cali. 7. {a}, {b}, {g}, {a, b}, {a, g}, {b, g}, {a, b, g}.<br />

bolo igivuria mocemuli igiveobisa. arcerTi maTganis wevrTa rao-


- 107 -<br />

denoba ar aRemateba mocemuli erTobliobis wevrTa raodenobas.<br />

g. 6. 1. `milionis~ Sesatyvisia `uSqari~; uStisuSti 100<br />

milionis tolia; miliardi tolia 1000 uSqarisa. 2. qviSis<br />

marcvalTa raodenoba naklebi iqneba 6·10 21 t : 1 /1 0 6 g = 6·10 27 ·10 6<br />

= 6 · 10 33 -ze. 3. me-5 nabiji: 10 10 kvadr.; me-10 nabiji: 10 20 kvadr.<br />

4. ara, radgan rogori ricxvic ar unda daiweros, yovelTvis<br />

SeiZleba masze metis dawera! sami Zmis SemTxvevaSi araferi<br />

icvleba! 5. ara! 6. ar SeiZleba! 7. weliwadSi daewveTeba 365<br />

mg=0,365 g kiri, saukuneSi _ 36,5 g. stalaqtidis xnovaneba<br />

iqneba 100 000 g : 36,5 ≈ 2740 saukune.<br />

g. 7. 1. sasrulebia: I, II, III, IV, VI, VIII. 2. ara, imitom<br />

rom sxivi erT mxares usasrulod grZeldeba! 3. SeiZleba. samive<br />

SemTxvevaSi (I, II, III) sxivze usasrulod mravali monakveTi<br />

moizomeba. 4. erTeul. monakv. sigrZea 4 sm : 0,8 5 sm.<br />

(d) 0,2 < x < 0,8; y > 0,2. 5. magaliTad: I. C erTniSna ricxvTa<br />

simravle, D _ naturalur ricxvTa simravle; II. C kent<br />

ricxvTa simravle, D _ naturalur ricxvTa simravle;<br />

6. I. raki naturalur ricxvTa simravle usasruloa, amitom<br />

usasrulo iqneba mTel ricxvTa simravlec; II. raki monakveTebis<br />

simravle usasruloa da TviTeuli monakveTi romeliRac kubis<br />

wiboa, amitom kubebis simaravlec usasruloa! III. kent ricxvTa<br />

simravle sasruli rom iyos, maSin iarsebebda udidesi kenti<br />

ricxvi! IV. koncentruli wrexazebis radiusebis sigrZeebi, magali-<br />

Tad, metrebSi nebismieri dadebiTi ricxvis toli SeiZleba iyos.<br />

amitom koncentrul wrexazTa simravle ver iqneba sasruli.<br />

g. 8. 1. 7. 4. I. 1-isa; II. 2-isa; III. 1-isa; IV. 1-isa.<br />

5. {(A, C), (E, D)}. 6. I. B rom sasruli yofiliyo, maSin A-c<br />

sasruli gamovidoda (marTlac, Tuki iarsebebs ricxvi, romelic<br />

metia B-s wevrebis raodenobaze, maSin, cxadia, es ricxvi meti<br />

iqneba A-s wevrebis raodenobazec!); II. Tuki arsebebs ricxvi, ro-


- 108 -<br />

melic metia A-s wevrebis raodenobaze, maSin, cxadia, es ricxvi<br />

meti iqneba A-s nebismieri qvesimravlis wevrebis raodenobazec!<br />

g. 9. 1. mcdaria I (monakveTi moTavsdeba wreSi, romlis diametri<br />

am monakveTis tolia!) da IV (aseTi xazi SeiZleba iyos<br />

agreTve usasrulo texili an mrudi). 2. 2 wrfe da 10 sxivi<br />

(aq Sedis is sxivebi, romelTa saTavec moniSnulia!). 4. nakvTi<br />

dagalkevebuli ar unda iyos. amitom Tuki ori wertili<br />

ekuTvnis nakvTs, maSin am nakvTs unda ekuTvnodes am wertilebis<br />

SemaerTebeli raime xazic, romelic, cxadia, usasrulod bevri<br />

wertilebisgan Sedgeba! 6. aseTi wertili oria!<br />

g. 10. 1. I. SeiZleba; II. SeiZleba; III. ara; IV. ara; V.<br />

ara; VI. ara. 2. magaliTad, cilindri imitomaa<br />

SemosazRvruli, rom igi Caeteva iseT birTvSi, romlis radiusi<br />

cilindris simaRleze 2-jer metia. 3. I. ara; II. ki; III. ki;<br />

IV. ara. 5. 1,2 : 0,8 = 1,5 (lari). gaZvirebis Semdeg _<br />

1,5+1,5·1,2 = 3,3 (lari). 7. I. {6, 4, 3, 9} ⊂ {7, 3, 6, 5, 4, 9};<br />

II. {10, 20, 30} ≡/ {30, 40, 10}; III. {a, i, o, u, e} ⊃ {e, o, i, a};<br />

IV. {maia, mzia, lia, naTia, ia} ≡/<br />

{sandro, irakli, biZina, vaxtangi}; V. {a , a , a , a } ⊃ {a , a , a }.<br />

1 2 3 4 2 3 4<br />

8. davalebis Sesruleba advilia moswavlis saxelmZRvanelos<br />

ydis Siga mxares mocemuli TvalsaCinoebis gamoyenebiT.<br />

Tavi VII. g. 1. 1. 75 : 23 ≈ 3,3-jer. 2. 675-450=225 g-iT meti.<br />

3. xazis sisqea daaxloebiT 0,5 mm = 500 mikr. wertilis<br />

diametris sigrZe iqneba daaxloebiT 1 mm = 1000 mikr.<br />

4. iseTi TvalsaCino magaliTi, rogoric sxivis SemTxvevaSia,<br />

wrfisTvis Zneli mosaZebnia. amitom mosalodneli pasuxebic<br />

nairgvari SeiZleba iyos: eleqtrogadacemis gaWimuli sadeni,<br />

swori gzatkecilis kide, rkinigzis liandagi da sxva.<br />

5. erT. monakv. sigrZea 4 sm : (3,07-3,06) = 400 sm = 4 m.<br />

e) 3,065. 6. (40_4) : 4 = 9 (km/sT).


- 109 -<br />

7. uTvalavi yofiTi sityvaa (aramaTematikuri!) da gulisxmobs,<br />

rom daTvla SeuZlebelia. amitom uTvalavi SeiZleba iyos<br />

sasruli simravlec. magaliTad, dedamiwaze qviSis marcvlebis<br />

simravle. am azriT ufro zogadia usasrulo simravle, radgan<br />

misi daTvla SeuZlebelia.<br />

g. 2. 1. orma monakveTma SeiZleba gadakveTos erTmaneTi erT<br />

wertilSi. or monakveTs SeiZleba hqondes uamravi saerTo<br />

wertili. 2. 4 wrfe. 3. 65 km/sT ≈ 18 m/wm. Tevzis frenis<br />

saUalo siCqarea 4 m/wm. 18 m/wm metia 4 m/wm-ze 4,5-jer, anu<br />

350%-iT. 4. uamravi. erTi. arcerTi. I. uamravi. erTi. uamravi.<br />

II. arcerTi. wrfes bolo ar aqvs. erTi. 6. I. {A, E, B}; II. {E,<br />

C, D}; III. {E}; IV. {F, G}; V. {A, E, B, C, D}. 7. sxivi 1<br />

welSi gairbens 365 · 24 · 3600 · 300000 ≈ 9,5 · 10 11 km-s, rac<br />

9,5 · 10 5 -jer metia 10 6 km-ze. amitom masStabi iqneba 1 : 9,5 · 10 16 .<br />

g. 3. 1. ar iqneba marTebuli: or wertilze uamravi swori<br />

xazi gaivleba! 2. sam an oTx wertilze, sazogadod, swori xazi<br />

ar gaivleba. magram Tu wertilebi isea ganlagebuli, rom maTze<br />

swori xazis gavleba SesaZlebelia, maSin gaivleba uamravi aseTi<br />

swori xazi. wrfis SemTxvevaSi ki Tu gaivlo, mxolod erTi<br />

wrfe gaivleba. 3. I. 1,3 · 105-jer; II. 3 m : 12,5 mm ≈ 2,4 · 102- jer; III. 2 · 108-jer; 4. ar varga imitom, rom uamravia iseTi<br />

sxivi, romelic am or wertilze gadis! magram Tu moniSnulia<br />

sxivis saTave da am sxivis nebismieri sxva erTi wertili, maSin<br />

am ori wertiliT es sxivi ukve calsaxad ganisazRvreba.<br />

5. I. SeiZleba; II. ara (maSin es wertilebi aRar iqneba<br />

gansxvavebuli!); III. SeiZleba. 6. I. ki; II. ara; III. ki; IV. ki;<br />

V. ara (magaliTad, monakveTi arcerT sxivs ar Seicavs). 7.<br />

g. 4. 1. uamrav wertilSi. 2. 3. 4. 0,8 litrian qilaSi<br />

Caeteva 1,5 · 0,8 = 1,2 kg Tafli. amitom 12 kg TaflisTvis saWiroa<br />

10 0,8 litriani qila. 5. 1,5-jer, anu 50%-iT. 6. I. ki; II.<br />

ara; III. ki. 7. I. mcdaria (magaliTad, texilic SeiZleba iyos


- 110 -<br />

SemousazRvreli); II. marTebulia; III. marTebulia; IV. mcdaria<br />

(SeiZleba moicavdes!); V. marTebulia; VI. marTebulia; VII.<br />

marTebulia (radgan nakvTi ar SeiZleba iyos dacalkevebuli).<br />

8. I. yovelgvari swori xazebisTvis (aq gadakveTa ufro yofiTi<br />

azriTaa da ara ise, rogorc maTematikuri termini `TanakveTa~!);<br />

II. mxolod wrfeebisTvis.<br />

g. 5. 2. PQ da AB (wrfe), PQ da AB (sxivi), PQ da BA<br />

(sxivi), PQ da AB (monakveTi), m da NK (wrfe), m da NK<br />

(sxivi), m da KN (sxivi), m da NK (monakveTi), CD monakveTi da<br />

FE monakveTi, DC sxivi da FE monakveTi, CD monakveTi da FE<br />

sxivi, DC sxivi da FE sxivi. 3. orisa. 4. ara. 6. I da IV.<br />

7. ar SeiZleba.<br />

g. 6. 2. I. NP, PQ, ND, CK; II. BP PC, BC, HN; III. AB,<br />

BD, DE, AD, BE, AE. 4. ar SeiZleba. 5. manZili kaspiis zRvidan<br />

mtkvris gavliT aragvis saTaveebamde aris daaxloebiT 600 km.<br />

amitom oraguls dasWirdeba daaxloebiT 12 dRe.<br />

6. I. mcdaria; II. marTebulia; III. mcdaria, mxolod sami ar<br />

SeiZleba hqondes! IV. mcdaria.<br />

g. 7. 1. d || g, d || b, b || g. 4. I. monakveTia; II. sxivia;<br />

III. sxivia. 5. I. iqneba; II. iqneba.<br />

7. maSin 1/x axlosaa 0-Tan, amitom swori pasuxia (e) 6.<br />

8. erT. mon. sigrZea 1,5 : 0,1 = 15 sm. swori pasuxia (e).<br />

g. 8. 2. A3B3 da A4B4 , A1B1 da A2B2 , A6B6 da A5B5 .<br />

4. erT. monakv. sigrZea 6 sm : (18,75 _ 18,25) = 12 sm. e) 18,375<br />

da 18,72. 6. mcdaria I, radgan 3-is jeradi ricxvebis simravle<br />

moicavs 9-is jeradi ricxvebis simravles. amitom is Tviseba, rac<br />

aqvT 9-is jerad ricxvebs, SeiZleba ar hqondes 3-is jeradebs!<br />

g. 9. 1. 2. AB ⊥ AE ; CD || GH ; DH || AE ; EH ⊥ HG ;<br />

AD || BC. 3. 4. 5; 19,5; 4. 5. mcdaria: I, III, IV, V.<br />

6. 3 araqarTuli wigni.<br />

g. 10. 1. d) 3,3 . 2. BC||AD, BC||EK, AD||EK, AB||DC, CF||DK,<br />

CF||AE, DK||AE. 3. aris. 4. mcdaria: I, II, III, IV. 5. 20 t.


- 111 -<br />

7. pasuxi unda SevarCioT miaxloebiTi gamoTvlebis Sedegad. 10dan<br />

80-mde sul 70 ricxvia, maTi saSualo (10+80) : 2 = 45-is<br />

tolia. amitom yvela am ricxvis jami daaxloebiT 45 · 70-is<br />

toli unda iyos. axla gaviTvaliswinoT, rom 3-is jeradia<br />

yoveli mesame ricxvi, amitom vivaraudoT, rom saZebni jamis<br />

mniSvnelobaa daaxloebiT 45 · 70 : 3 = 70 · 15 = 1050. amitom<br />

swori pasuxia (d) 10035.<br />

g. 11. 1. araa marTebuli. magaliTad, pirvel oTxkuTxeds<br />

aqvs es Tviseba, magram araa marTkuTxedi. 2. I. paraleluria;<br />

II. erTmaneTs gadakveTs; III. erTmaneTs emTxveva. 4. ese igi,<br />

saSualod 45 kg rZisgan miiReba 4 kg yveli. amitom 1 t rZisgan<br />

miiReba 4 · 1000 ≈ 90 kg yveli. 5. g) 0,4. 6. usasrulod<br />

45<br />

mravali. 7. marTebulia: II, III, VI.<br />

Tavi VIII. g. 1. 2. z-RerZis - 3,4 sm : 0,001 = 3400 sm = 34 m;<br />

x-RerZis - 3 sm : 800 ≈ 0,0036 sm; y-RerZis - 3 sm : 2700 ≈ 0,001 sm.<br />

7. I. ara; II. ki. eqvskuTxedis SemTxvevaSi diagonalebi SeiZleba<br />

iyos erTmaneTis paraleluri, SeiZleba _ marTobulic.<br />

g. 2. 1. 1 sm-iT marjvniv wanacvlebiT koordinati<br />

matulobs 0,01 erTeuliT. amitom, magaliTad, T1 (123,45)-dan<br />

marjvniv 1 sm-is daSorebiT SeiZleba moiniSnos wertili<br />

A1 (123,46), xolo marcxniv _ B1 (123,44). 2. 1 sm-iT marjvniv<br />

wanacvlebiT koordinati matulobs 100 erTeuliT. amitom,<br />

magaliTad, T2 (123,45)-dan marjvniv 1 sm-is daSorebiT SeiZleba<br />

moiniSnos wertili A2 (223,45), xolo marcxniv _ B2 (23,45).<br />

3. 120 kg. 4. I. BH-is paraleluria NP, PD, ND, CK; BH-is<br />

marTobulia NH, BP, PC, BC, DK. II. EK-s paraleluria AH, HM,<br />

AM; EK-s marTobulia ED, DB, BA, EB, DA, EA, CT, NC, NM,<br />

NT, NC, TM. III. NC-s paraleluria AB, BD, DE, AD, BE, AE;<br />

NC-s marTobulia AH, HM, AM, EK, KT, ET. 7. d) 9 · 8 · 7 · 5.<br />

g. 3. 1. tolia, radgan urTierTmarTobuli wrfeebi


- 112 -<br />

erTmaneTis simetriis RerZebia. meoTxed nawils. 2. I. e) 1 sm :<br />

2 m ; II. 10 rigi, rigSi – 12 skami; III. scenis miaxloebiTi<br />

zomebia naxazze 0,2 sm × 3,8 sm. sinamdvileSi iqneba 0,4 m × 7,6<br />

m. amitom farTobi iqneba daaxloebiT 3 kv.m. IV. darbazis<br />

miaxloebiTi zomebia naxazze 5,8 sm × 4,5 sm. sinamdvileSi iqneba<br />

11,6 m × 9 m. amitom darbazis moculoba iqneba 11,6 · 9 · 5,5 ≈ 574<br />

(kub.m). V. (1; 7), (2; 4), (2; 12), (4; 9), (4; 11), (6; 12), (7; 4),<br />

(7; 9), (8; 1), (8; 2), (8; 10), (9; 2), (9; 9), (10; 1), (10; 5), (10; 10),<br />

(10; 11), (10; 12).<br />

3. C1-is koordinatia 4, C2-is _ 3. O-dan C-Si misasvleli<br />

kodia, magaliTad, O ~<br />

⎛ 4<br />

3<br />

⎞<br />

⎜ ⎯ ⎯→ ↑ ⎟ ~ C . mis Casawerad sakmarisia<br />

⎝ ⎠<br />

ori ricxvi. 4. 1 sm-iT marjvniv wanacvlebiT koordinati<br />

matulobs 0,001 erTeuliT. amitom, magaliTad, M(263,6)-dan<br />

marjvniv 1 sm-is daSorebiT SeiZleba moiniSnos wertili<br />

E(263,601), xolo marcxniv _ F(263,599). 5. 1 sm-iT marjvniv<br />

wanacvlebiT koordinati matulobs 1000 erTeuliT. amitom,<br />

magaliTad, M(263,6)-dan marjvniv 1 sm-is daSorebiT SeiZleba<br />

moiniSnos wertili E(1263,6), xolo marcxniv _ F(–736,4).<br />

g. 4. 1. B(2; 0), D(2,5; 1), O(0; 0), F(0; 1,5), K(9; 2), M(9; 3),<br />

L(6; 2). 3. A da G, B da F, C da K, H da P, L da M.<br />

5. axlos: N(0,08 ; 1), Sors: K(10 ; 112,1).<br />

g. 5. 1. P(3,5; 2) I, Q(1,5; 4) II, J(1,5; 0) II (an III), R(4; 3)<br />

III, T(4,5; 2) IV. 4. kvadratisa. 5. mravali wertilis<br />

dasaxeleba SesaZlebelia I da II SemTxvevebSi.<br />

7. mcdaria: V. pasuxi Seicvleba V da VI SemTxvevebSi.<br />

g. 6. 1. I. E(4,6; 2,3) IV, F(2; 2,4) I, G(3,4; 0,6) I, H(2,2; 2) II,<br />

K(2,6; 1) II, L(2,2; 1) III, M(2,1; 2,7) III, N(1; 2,3) IV. II. P(2,7; 0)<br />

I (an IV), Q(0; 0,5) I (an II), R(0,5; 0,5) II, S(1,5; 0,8) III, T(0,6; 2,5)<br />

I, U(0; 1,7) III (an IV), V(2; 1) IV, W(1,8; 1,5) IV. 3. ≈7,4%.<br />

4. 19,7%. 5. {(0; 7)I, (2; 4)I, (1; 4)I, (3; 1)I, (1; 1)I, (4; 2)IV,<br />

(1; 2)IV, (1; 4,5)IV, (1; 4,5)III, (1; 2)III, (4; 2)III, (1; 1)II, (3; 1)II,


- 113 -<br />

(1; 4)II, (2; 4)II }. {(7; 1)I, (8; 1)I, (8; 2)I, (9; 3)I, (10; 4)I}.<br />

g. 7. 2. A(0,5; 3,6)I, B(1,6; 0,8)II, D(2,7; 2,7)III, F(2,6;<br />

2,7)IV, C(2,4; 1,5)I. 3. I. 4 l; II. 1,7-2 kg. 5. 54 lari.<br />

6. I. pirveli; II. meore.<br />

g. 8. 1. A(30; 50)I, B(20; 60)II, C(23; 90)III, D(25; 50)IV, E(2;<br />

2)I, F(1; 2,5)II, G(1,6; 2)III, H(2,1; 1,3)IV, K(2; 2,5)II, L(1,5; 2,7)III,<br />

M(1,1; 0,5)II, T(1,7; 3,2)I. 2. I. ≈ 4/7 mm; II. ≈ 1/6 mm. 3. 178,2 l.<br />

5. cxadia, 4y = 50, amitom swori pasuxi iqneba: (d) 55,5.<br />

6. I. saydris _ (120; 70)II; II. Zveli eklesiis _ (165; 70)I; III.<br />

mwyemsebisa _ (50; 30)III. gareubani _ (180-240; 20-40)IV.<br />

soflidan Zvel eklesiamde: (120; 25)II, (45; 15)II, (120; 20)IV,<br />

(195; 20)I. am gzis sigrZea rukaze daaxloebiT 12 sm. amitom<br />

sinamdvileSi iqneba _ 24 km. avtobusi gaivlis am manZils<br />

daaxloebiT 50 wT-Si.<br />

g. 9. 1. E - 180° ag da 60° Cg, F - 30° ag da 70° Cg, G - 0° ag (an<br />

dg) da 45° sg, H - 50° dg da 0° Cg (an sg), J - 42° ag da 0° Cg (an<br />

sg), K - 30° dg da 45° sg, L - 15° dg da 60° Cg, M - 70° ag da 40°<br />

sg, N - 110° ag da 0° Cg (an sg). 2. I. sankt-peterburgi;<br />

II. axali orleani; III. kito. 3. I. q. Tbilisi - 45° ag da 42° Cg;<br />

II. q. moskovi - 38° ag da 57° Cg; III. q. londoni - 0° dg da 52°<br />

Cg; IV. q. brazilia - 42° dg da 15° sg; V. q. sidnei - 151° ag da 33°<br />

sg; VI. q. los-anJelesi - 118° dg da 34° Cg. 4. 1 wlis Semdeg<br />

_ 103 lari; 2 wlis Semdeg _ 106,09 lari.<br />

g. 10. 2. I. soxumi; II. ozurgeTi; III. Sxara;<br />

IV. dedofliswyaro. 3. I. 43,6° da 41,6°; II. 44,5° da 42,8°;<br />

III. 40,7° da 43,2°; IV. 45,9° da 41,9°; V. 44° da 42,2°;<br />

VI. 41,8° da 42,5°. 5. I. 8%; II. marili - 500 g, niori<br />

- 300 g, Zmari - 40 g, mwvanili - 160 g.<br />

Tavi IX. g. 1. 3. cila - 2 kg, cximi - 1 kg, saxamebeli - 1,45<br />

kg. 4. zRarbi - 32°-iT, Tria - 29°-iT, zazuna - 34°-iT, Ramura -<br />

32°-iT. 5. dedamiwa sicocxlis gareSe yofila ≈ 4,5 _ 3,55 =<br />

0,95 miliardi weli. amitom pasuxia 4,45 : 0,95 ≈ 3,7-jer.


- 114 -<br />

6. oTaxSi myofTa asakTa jamia Tavidan 8 · 24 = 192 weli, Semdeg<br />

_ 7 · 22 = 154 weli. amitom pasuxia 192 _ 154 = 38 weli.<br />

g. 2. 1. I. ianvarSi - 10 aTasiT, aprilSi - 10 aTasiT,<br />

ivnisSi - 30 aTasiT; II. TebervalSi - 20 aTasiT, martSi - 15<br />

aTasiT, maisSi - 20 aTasiT.<br />

2. I. momatebula 105 aTasi ha-Ti; II. yvelaze didi - 1940 wels<br />

(1910 welTan SedarebiT 160 aTasi ha-Ti meti iyo), yvelaze<br />

mcire - 1980 wels (1910 welTan SedarebiT 280 aTasi ha-Ti<br />

naklebi iyo). III. 27 aTasi ha; IV. ar SeiZleba, radgan ar<br />

viciT ramdeni iyo TviTeulis farTobi 1910 wels!<br />

3. 1° siTbo (pasuxi SeiZleba miviRoT orgvarad: 1) TandaTan<br />

viangariSoT Sesabamisi temperaturebi: 1° siTbo, 0°, 1° siTbo, 2°<br />

siTbo, 1° siTbo, 0°, 2° yinva, 1° siTbo; 2) jer gamovTvliT,<br />

rom dRis 12 sT-ze temperatura wina Ramis 12 sT-Tan SedarebiT<br />

Seicvala -2°-iT, anu Semcirda 2°-iT. amitom saboloo<br />

temperatura iqneba 3°_2° = 1° siTbo).<br />

4. (7; 4), (5; 6), (6; 9), (8; 12), (9; 15), (11; 18), (14; 18), (17;<br />

16), (20; 13), (23; 11), (22; 10). 5. I. gogona - 550; vaJi - 537.<br />

II. 1976, 1978, 1979 wlebSi; III. 1971, 1973, 1975, 1977 wlebSi.<br />

6. 150-200 kg. 15-20 kg-is saSualoa 17,5 kg. ese igi, 100 kg<br />

Warxlisgan saSualod miiReba 17,5 kg Saqari. amitom 60 kg<br />

Saqris misaRebad saWiro iqneba ≈340 kg Warxali.<br />

g. 3. 1. yvelaze bevri fuli eqneba noembris bolos,<br />

yvelaze didi vali _ ivnisis bolos. 2. I. (d) 5,5; II. (a) 1,2;<br />

III. (e) 1,6. 3. I. II-Si 10 aTasi, III-Si 5 aTasi; II. IV-Si 15 aTasi;<br />

III. ixeira, radgan winasTan SedarebiT qoneba gaizarda; IV.<br />

TebervalSi 15 aTasi lariT. 4. I. 0 lari; II. 10 lari vali;<br />

III. 20 lari vali. 5. cvlilebaa -2°. diliT - 2° yinva. 6.<br />

sokos wona mcirdeba saSualod 80 %-iT. amitom: (I gza) 20-30<br />

kg axali sokos wona Semcirdeba 16-24 kg-iT. ese igi miiReba 4-6<br />

kg (20_16=4, 30_24=6). (amoxsnis II gza) darCeba wonis 20%.<br />

Sesabamisad, 20-30 kg axali sokosgan miiReba 4-6 kg soko.


- 115 -<br />

g. 4. 1. I. +7, +3,1, 3,1, 1/5, 7; II. –7, –3,1, –1/5; III. +0,<br />

–0, 0. tolebia: +7 da 7, +3,1 da 3,1, +0, –0 da 0.<br />

2. I. 550 l – 400 l = 150 l; II. 550 l – 550 l = 0 l;<br />

III. 550 l – 650 l = –100 l; IV. 50 l – 200 l = –150 l.<br />

3. an 5,5 m simaRleze, an 0,5 m-ze. 4. I. 180,5; II. 19,5; III. 0;<br />

mdebareobs A0-s marjvniv. 5. +4°. +22,5°; _8° 6. _24 sm.<br />

g. 5. 1. D(–0,3), E(+0,7), F(+2,2), K(–2,3), G(+1,6), J(+0,7),<br />

H(–0,5), T(–1,7) . 3. 1962 wels. 4. 1871 wels. 5. I. marjvniv;<br />

1 sm; C wertils; II. marcxniv; 3/4 sm; F wertils;<br />

III. marjvniv; 75 sm; D wertils; IV. marjvniv; 3/800 sm; E<br />

wertils. 6. I. 13; II. –16; III. –900; IV. –50.<br />

g. 6. 1. daviT aRmaSenebeli - 52 weli; oqtaviane avgustusi<br />

- 14+63–1=76 weli (1 weli imitom gamoaklda, rom `nulovani~<br />

weli ar arsebobs!). I msoflio omi grZeldeboda 4 weli,<br />

spartakis ajanyeba - 3 weli. 2. unda eTqva: _ es moxda Zveli<br />

welTaRricxvis me-4 saukuneSi. 3. im droisTvis, cxadia, Zveli<br />

welTaRricxvis cneba ar arsebobda! 4. B1 (–9,5), B2 (6,3), B3 (0,1),<br />

B4 (–256,03). 5. I. –1. 7. mag.: –12 da –10, –13 da –9 da a.S.<br />

g. 7. 3. dabadebula Zv.w. 5 w., gardacvlila ax.w. 66 w.<br />

4. {–0,5; 1/2}, {0,02; –1/50}, {1,3 ; –13 /1 0 }.<br />

6. I. 3 milion 800 aTasi; II. 700 aTasiT; III. 5-jer.<br />

7. I. C-Si; II. D-Si; III. E-Si.<br />

g. 8. 2. raki 1600 weli XVII saukunesaa mikuTvnebuli,<br />

amitom dekarti dabadebula 1596 wlis martSi, xolo<br />

gardacvlila _ 1650 wlis TebervalSi. 3. unda eTqva: `Zv.w.<br />

VIII-VI saukuneebSi~. 4. I. 400 l + 150 l = 550 l; II. –1000<br />

l + 1500 l = 500 l; III. –50600 l + 40000 l = –10600 l;<br />

IV. –15000 l + 10000 l = –5000 l. 5. A(1), B(–5), C(–1,5).<br />

6. mcdaria III. marTlac: 0-is mopirdapire araa uaryofiTi,<br />

magram 0 araa uaryofiTi. 7. amocanis pirobaSi mocemuli Tvalsazrisis<br />

gaziarebis SemTxvevaSi I saukuneebi (Zv.w. da ax.w.)<br />

`nakiani~ ar iqneboda; Tu nulovani weli iarsebebda, maSin ax.w.


- 116 -<br />

I saukune aRar iqneboda `nakiani~ (gagrZeldeboda 100 wels da<br />

damTavrdeboda 99 wels), xolo Zv.w. I saukune ki mainc `nakiani~<br />

darCeboda (daiwyeboda -99 wels da damTavrdeboda -1 wels).<br />

g. 9. 2. I. 3,7; II. 7,8; III. 0; IV. 200. 3. I. 12 da –12;<br />

II. 41,09 da –41,09. 4. waTe I mefobda ax.w. 510-530 wlebSi,<br />

iuliusi cxovrobda Zv.w. 100-44 wlebSi, ovidiusi _ Zv.w. 43 -<br />

ax.w. 17 wlebSi, filoni _ Zv.w. 25 - ax.w. 45 wlebSi. 5. I.<br />

waTe I mefobda ax.w. VI sauk. I naxevarSi; II. iuliusi _ Zv.w. I<br />

sauk. I da II meoTxedebSi; III. ovidiusi daibada Zv.w. I sauk.<br />

III meoTx. da gardaicvala ax.w. I sauk. I meoTx.; IV. filoni _<br />

Zv.w. I sauk. IV meoT. da ax.w. I sauk. I da II meoTxedebSi.<br />

6. I. A; II. C; III. F; IV. M. 7. I. pirvels: 1700 l > 1100 l;<br />

II. meores: –1700 l < 0 l; III. pirvels: –200 l > –1000 l.<br />

g. 10. 3. I. 25,5 > 3,4; II. 4,5 > –800; III.–36,7 > –84,3;<br />

IV. –7,5 < –7,2; V.–1025 < 0. 4. I. –4,3 < 0; II. 27,1 >0;<br />

III. a < 0; IV. c ≤ 0; V. b > 0; VI. d ≥ 0. 5. I. 8;<br />

II. 150; III. 7,6. 6. 7. 7. I. x = 9 an x = –9; II. y =<br />

0 ; III. aseTi z ar arsebobs! 8. 500 t madnisgan miiRebdnen ≈<br />

32,5 kg spilenZs, 600 t madnisgan _ ≈ 25,5 kg-s. sxvaobaa 7 kg.<br />

g. 11. 1. I. ki; (mag.: 3); II. ara; III. ki (mag.: 3,7); IV. ki<br />

(aseTia 0); V. ki (mag.: 3); VI. ki (mag.: –3,7). 2. rkina, nikeli,<br />

spilenZi, vercxli, alumini, tyvia, kala, naftalini, gayinuli<br />

glicerini, gayinuli vercxliswyali, gayinuli acetoni.<br />

acetoni. 3. I. 11,3; II. –46,9. 4. I. –5083 > –5183;<br />

II. –15,44 > –25,44; III. –999,0 > –999,1; IV. –90,701 <<br />

–90,602. erTaderTi cifris Caweraa SesaZlebelia I SemTxvevaSi.<br />

6. II. mcdaria (mag., roca m = 7, n = –7); IV. mcdaria<br />

(magaliTad, roca m = –7, n = –6); VI. mcdaria (mag., roca m = –<br />

7, n = –8); VII. mcdaria (magaliTad, roca m = –7, n = 6);<br />

7. I. 0; II. a; III. –a. 8. I. 0 < x; II. y> 0; III. m < 0;<br />

IV. 0 > n; V. x > m; VI. n < x; VII. y > n; VIII. m < y.


- 117 -<br />

Tavi X. g. 1. 1. I. {1; 3,0; 50000; 43}; II. {1; 3,0; 50000;<br />

43; 0; –19; – 30<br />

; –345,00}; III. { 3<br />

1<br />

; –2,5;<br />

6<br />

; –0,05 ; – 12<br />

;<br />

6<br />

5 5<br />

5<br />

0,7}; IV. {–19; – 30<br />

; –345,00; –2,5; –0,05 ; – 12<br />

}. 2. I. –4;<br />

6<br />

5<br />

II. –5, –4, –3, –2, –1, 0, 1, 2. 3. marTebulebia: I, II, III, VI,<br />

VIII, IX, XII. 4. I. –607; II. 30,04. 5. mag.: {Savi, lurji,<br />

TeTri, yviTeli, yavisferi, nacrisferi, iasamnisferi, narinjisferi}.<br />

6. araa igive! SeiZleba ar iyo boroti, magram arc keTili iyo!<br />

7. mcdaria: I (ekuTvnis niSani simravleebs Soris ar daismis!),<br />

III (dadebiTi mTeli ricxvebic xom arsebobs!), IV (yvela<br />

dadebiTi ricxvi araa naturaluri!). 8. I. uaryofiTi;<br />

II. dadebiTi; III. nuli; IV. an dadebiTia, an nulia.<br />

g. 2. 2. I. {0, 1, 2, 3, 4, 5}; II. {–2, –1, 0}. 3. I. 2100<br />

wlis 1 ianvars; II. 1900 wlis 1 ianvars; III. 900 wlis 1<br />

ianvars; IV. 1599 wlis 31 dekembers; V. Zv.w. 99 wlis 1<br />

ianvars; VI. Zv.w. 700 wlis 31 dekembers. 4. I. daibada Zv.w.<br />

VII sauk. IV meoTxedSi, gardaicvala Zv.w. VI sauk. III meoTx.;<br />

II. daibada ax.w. VI sauk. III meoTx., gardaicvala ax.w. VII sauk.<br />

II meoTx. 5. mcdaria: II (wrexazis centri ar ekuTvnis<br />

wrexazs!), III (sferos centric ar ekuTvnis sferos!). 6.<br />

7. I. aseTia 0; II. ar arsebobs! III. ar arsebobs! IV. aseTia 0.<br />

g. 3. 1. mtkvar-araqsis kulturis `asaki~ gamodis daaxloebiT<br />

3,5+2=5,5 aTaswleuli, xolo kreta-mikenisa - 2+2=4 aTaswleuli.<br />

amitom pirveli Zvelia 5,5 : 4 ≈ 1,4-jer. 2. I. N(2); II. A(–<br />

6); III. toladaa daSorebuli. 3. I. 2000 wlis 1<br />

ianvars; II. 1000 wlis 1 ianvars; III. 999 wlis 31 dekembers;<br />

IV. Zv.w. 1 wlis 31 dekembers; V. Zv.w. 1000 wlis 31 dekembers;<br />

VI. Zv.w. 2999 wlis 1 ianvars. 4. {4} ⊂ {3} ⊂ {1} ⊂ {2} ⊂ {5}.<br />

5. N ⊂ Z ⊂ Q, N ⊂ P ⊂ V ⊂ Q , U ⊂ T ⊂ Q.<br />

6. sul 13-isa (1.1.11; 11.1.11; 1.11.11; 11.11.11; 2.2.22; 22.2.22;<br />

3.3.33; 4.4.44; 5.5.55; 6.6.66; 7.7.77; 8.8..88, 9.9.99).<br />

g. 4. 1. I. 1 miliardi weli; II. 4 aTaswleuli; III. 4,5


- 118 -<br />

aTaswleuli; IV. Zv.w. XV saukuneSi; V. 35 saukune; VI. 65<br />

saukunis win; VII. 9 aTaswleulis win; VIII. 900 000 wlis<br />

win. 2. qristes dabadebidan Cvens xanamde daaxloebiT 2000<br />

welia gasuli. amitom Sesabamisi wertili daSorebuli unda iyos<br />

Cveni xanis Sesabamisi wertilidan (2) skalaze<br />

2000<br />

≈ 0,<br />

013 sm-<br />

150000<br />

iT, xolo (1) skalaze _<br />

2000<br />

= 1 sm. aseTi mcire<br />

300000000 150000<br />

manZilebis mozomva skalaze, cxadia, SeuZlebelia!<br />

3. mcdaria: I, IV, VI, VII, VIII, IX, XII. 4. Tanamedroveni iyvnen.<br />

ufrosi iyo platoni, ufro adre gardaicvala evdoqse.<br />

7. 1 lomi ~ 200 kg, 1 Cliqosani ~ 200 kg, 1 foToli ~ 20 t.<br />

g. 5. 1. 195 lari vali anu –195 lari. 2. dabadebula<br />

savaraudod Zv.w. 64 wels, Zv.w. I saukuneSi, gardacvlila ax.w. I<br />

saukuneSi. aTaswleulTa cvlas moeswro. 3. daRupula –212<br />

wels, Zv.w. III saukunis IV meoTxedSi. 4. I. 1; II. 0 an 2.<br />

5. Tbilisi +4,5°, manglisi +0,5°, TianeTi –2°, quTaisi - 6°.<br />

4,<br />

5+<br />

0,<br />

5−2<br />

+ 6<br />

saSualo temperaturaa = 2,<br />

25°<br />

.<br />

4<br />

6. I. 2200 l; II. 1200 l; III. 0 l. 7. I. 250 l; II. –50 l;<br />

III. 200 l. 8. I. 30 l + (–20) l = 10 l; II. 3000 l + (–2000)<br />

l = 1000 l; III. 3000 l + (–4000) l = –1000 l.<br />

g. 6. 1. I. _20; II. _96,6; III. _3/13; IV. 6,5; V. –3,5;<br />

VI. –7,5; VII. 2,5. 2. I. –10; II. –0,1; III. –2; IV. –1,1.<br />

3. I. = –3,75 + 12,5 = 8,75; II. = 16,7 – 34,18 = –17,48.<br />

4. I. mcdaria; II. marTebulia; III. marTebulia.<br />

6. I. _ 6a; II. –1,2m; III. 0,9v; IV. _a; V. 2k.<br />

g. 7. 2. dabadebula Zv.w. 276 wels, Zv.w. III saukuneSi,<br />

gardacvlila Zv.w. II saukuneSi. aTaswleulTa cvlas ver<br />

moeswro. 3. –5,5°. 4. I. –80 l + (–20) l = –100 l;<br />

II. –50 dol. + (–30) dol. = –80 dol.<br />

5. = 2 · 67,24 – 20,5 + 25,8 – 10 = 134,48 – 4,7 = 129,78. 6. a.<br />

7. =<br />

108000000<br />

=<br />

1080<br />

= 6 m. 8. mcdaria: II, IV.<br />

2400000·<br />

7,<br />

5 180


g. 8. 1. I. –3; II. ( 4<br />

2)<br />

- 119 -<br />

− ; III. –22; IV. –2,2; V. –5,6;<br />

3<br />

VI. –12,8. 2. I. = –56 + 23 + 6 = –27; II. = 64–8,4–2,4–3,2 = 50.<br />

4. gaaCnia a-s: SeiZleba metic, tolic da naklebic! 5. mefobda<br />

65 wels, dabadebula Zv.w. 394 wels, gardacvlila Zv.w. 302<br />

wels, Zv.w. I aTaswl. II naxevarSi. 6. I. –3,1; II. –15,5; III. 0;<br />

IV. –1,5; V. –5. 7. gaxmobis Semdeg darCeboda 4,8 kg Ciri. 1 kg Ciri<br />

daujdeboda 12 : 4,8 = 2,5 (lari). dauzogavs 4,8 · 0,5 = 2,4 l.<br />

g. 9. 2. mag.: I. –5,8 = –2,8 + (–3); II. –5,8 = 1,2 + (–7).<br />

3. yoveli racionaluri ricxvi SeiZleba iyos an uaryofiTi,<br />

an nuli, an dadebiTi. 4. dabadebis dRemde: +6 lari, dabadebis<br />

dRis Semdeg +10 lari. 4 lari valis daklebiT misma qonebam<br />

moimata 4 lariT. 5. I. yvelas meore koordinati 0-is tolia;<br />

II. yvelas pirveli koordinati 0-is tolia. 6. Raribi valisgan<br />

gaTavisufldeboda orive SemTxvevaSi. mdidris qoneba mogebis<br />

Sedegad Semcirdeboda 10 oqroTi! 8. I. 8; II. 20; III. 10.<br />

g. 10. 1. I. 13; II. –12; III. 4<br />

3<br />

; IV. –2,5; V. –10,36;<br />

17<br />

VI. – 1,3; VII. − 7<br />

3<br />

. 2. I. = 1,64–2,1–5,73 = 1,64–7,83 =<br />

7<br />

–6,19; II. = 22+10 = 32. 3. I. 5; II. 0; III. 0,5; IV. –2.<br />

4. I. diddeba; II. mcirdeba; III. mcirdeba; IV. diddeba.<br />

7. I. 120 aTasiT; II. 5/4-jer; III. sul qarTveli mosaxleoba<br />

yofila 16+1,5+20+7,5+0,5+11+0,5 = 57 `kacuna~, amitom<br />

megrelebi iqnebodnen 11 · 100 ≈ 19 %.<br />

57<br />

g. 11. 1. I. = –8,81+6,42–6,4 = –8,81+ 0,02 = –8,71; II. = –2,8 +<br />

6,38 – 7,9 = 6,38 – 10,7 = –4,32. 2. –7,1. 3. I. 0° – 4° = –4°;<br />

II. –6,5° – 5° = –11,5°; III. –6° – 8,5° = –14,5°; IV. –3° – 0° = –3°.<br />

4. mcdaria: II, IV, VI. 5. marTebulia: I, VII, VIII. 7. mcdaria II, V.<br />

Tavi XI. g. 1. 1. |EB|=7 sm, |BC|=4 sm, |AF|=5 sm. 2. mesame<br />

gverdis sigrZe a unda akmayofilebdes samkuTxedis utolobas:<br />

5,5 m < a < 6,9 m. amitom es sigrZea 6 m. 3. I da II sawarmoebis


- 120 -<br />

SemaerTebeli monakveTis SuamarTobis mdinaresTan gadakveTis<br />

wertilSi. 4. I. –18; II. – 16,6; III. –5; IV. –3,5; V. 25;<br />

VI. –<br />

5<br />

. 5. I. z = –12 ; II. x = 0; III. y = 2; IV. z = –8.<br />

7<br />

g. 2. 1. I. E, K, F; II. M, T, N. 5. I. = – 4,4 – 12 = –16,4;<br />

II. = – 2,3 – 24,8 + 20 = –7,1. 6. raki |BC| = 14 sm, amitom |BE| +<br />

|EC| = 40 – 14 = 26 (sm). magram |BE| = |AE|, amitom |AE| + |EC| = 26<br />

sm, anu |AC| = 26 sm. 7. mcdaria: I, III, IV, VI.<br />

g. 3. 4. = 3 · 16 + 22,5 – 5 = 48 + 17,5 = 65,5. 5. am monakveTis<br />

SuamarTobs, garda am monakveTis Suawertilisa (monakveTis<br />

boloebiT da SuawertiliT samkuTxedi ar Seiqmneba!). 7. 120 kg.<br />

g. 4. 2. |EK| = 0,75 sm. 3. ara (samkuTxedis utoloba ar<br />

sruldeba). 4. I. –20; II. 2,4; III. –2,6; IV. –12,2; V. 18,6;<br />

VI. 56,8. 5. I. –14a; II. –0,4 k; III. –4x; IV. – 8b; V. 8y.<br />

6. gavavloT ori qorda. wrexazis centri iqneba maT Suamar-<br />

TobTa gadakveTis wertili.<br />

g. 5. 1. 1 sm. 3. a. 4. LB monakveTi. 7. 1 m.<br />

g. 6. 3. aseTi wrfe mravali gaivleba. 4. I. ara; II. ki;<br />

III. ki; IV. ki. 5. 1. Tbilisi; 2. basra; 3. bombei; 4. kolombo;<br />

5. kalkuta; 6. deli; 7. novosibirski; 8. moskovi. 6. I. AB<br />

marTobia, AD - daxrili; II. AD marTobia, AB – daxrili.<br />

g. 7. 1. Q(3; 3), S(–4; 2), D(–1,5; –2,5), K(3,5; –2).<br />

3. I. {A, B, E}; II. {A, F, D}; III. {D, G, C}; IV. {B, H, C};<br />

V. {B, E, A, P}; VI. {A, B, E, P, T, K, M, F, H, L}; VII. yvela, garda<br />

A, F da D wertilebisa; VIII. ∅. 4. 1) A, C, D;<br />

2) A, C, D, P, K, O; 3) B, E, L, O; 4) F; 5) H, P, O; 6) A, B,<br />

C, D, E, P; 7) A, C, D, G, K. 5. I. meore koordinati metia an<br />

toli 0-ze; II. pirveli koordinati naklebia an toli 0-ze.<br />

g. 8. 2. I. x-RerZis wertilebs; II. y-RerZis wertilebs;<br />

III. koordinatTa saTaves. 3. I. (4; 0); II. (0; 4); III. (–3; 1);<br />

IV. (1; –2). 4. I. = 1 + 2,6u = 14; II. = 3 · 125 – 30 – 9,3 – 1 – 4<br />

= 375 – 44,3 = 330,7. 5. nakvTis sazRvari Sedgeba 4 naxevarwrexa-


- 121 -<br />

zisgan. aqvs simetriis 4 RerZi.<br />

6. dReRameSi: 7000 · 60 · 24 = 10080000 kub.sm ≈ 10000 litri.<br />

weliwadSi: 3650000 litri = 3650 kub.m.<br />

g. 9. 1. |DB| = |BC| = |AC| = |AD| = 5 sm. 3. I. {C, E, F, M, K};<br />

II. {A, B, D, N, H, O}; III. {C, D, M, H}; IV. {A, L, O}; V. {C, D,<br />

M, H}. 4. I. 18; II. 62; III. 9,4; IV. –8,6; V. –11,4; VII. –<br />

15,6. 5. I. = 48,2 – (–45) = 93,2; II. = –1,6 + 6,9 + 3,8 – 9 = 0,1.<br />

6. I. ki; II. ki; III. ara. 7. araa toli.<br />

Tavi XII. g. 1. 1. A(0,2), B(–0,8), C(–0,1). 2. I. 0; II. 0; III.<br />

k 3 . 3. I. A1 (2102,5); II. A2 (–102,5); III. A3 (97,5); IV. A4 (–302,5).<br />

4. I. A1 (–500,5); II. A1 (0,5). 6. b) 25. 8. mcdaria II da V.<br />

g. 2. 1. = –9,3. 2. 100. 3. I. –3+y; II. a + 47;<br />

III. –100 + x; IV. –14; V. –33 – a. 4. I. x = –8,3; II. x = 4.<br />

5. p – q = p + (–p). 6. I. uaryofiTisTvis; II. dadebiTisTvis;<br />

III. dadebiTisTvis. 7. e) 569 000. 8. g).<br />

g. 3. 1. I. 49; II. –38; III. –6; IV. 7,8. 2. I. = –67 – a =<br />

–16,4; II. = x – y – 3 = –34,8. 3. I. 9,8; II. –3. 4. mtkvararaqsis<br />

_ 50-55, TrialeTis _ 35-40, kolxeTis _ 25-35<br />

saukunis win. 5. sanam xuro urmiT naxevar gzas gaivlis,<br />

mWedels SeeZleba mTeli gzis gavla. magram mas ukve hqonda<br />

raRac manZili gavlili. amitom ufro adre Cava mWedeli.<br />

7. mcdaria II da III.<br />

g. 4. 3. I. –3; II. 6; III. 38. 4. I. 2,4; II. –24,9; III. a+k;<br />

IV. 0. 5. I. x = 1,25; II. x = –4. 6. mecnierma. 770 km.<br />

g. 5. 2. I. –4; II. –5; III. 8,1; IV. –32,2.<br />

3. II. –8,7; III. 0; IV. b. 4. I. x = 42; II. y = 29/9.<br />

5. perimetri – 28 erT.; farTobi – 48 kv. erT. 6. I. 0-s, 1-s<br />

an 2-s; II. 0-s, 1-s, 2-s; III. 0-s, 1-s an 2-s; IV. 0-s, 1-s, 2-s,<br />

3-s an 4-s; V. 0-s an 1-s. 7. I. 0; II. nebismieri dadebiTi ricxvi.<br />

g. 6. 1. I. somexi; II. azerbaijaneli; III. –Ze; IV. imerelraWvel-leCxumel-guruli.<br />

2. mag.: I. ia, vardi, ia, ia, ia, ia,


- 122 -<br />

SroSani, vardi, yayaCo, gvirila; II. ku, ku, ku, ku, ku, ku, ku,<br />

ku, ku, ku. 3. CamonaTvalis `moda~ gviCvenebs, romelia am<br />

CamonaTvalis yvelaze xSiri wevri. 4. I. 1; II. –0,3.<br />

5. I. 3; II. – 2a – 7; III. – 7; IV. y. 6. I. ara; II. ki.<br />

frCxilebis gaxsnis wesi modulebisTvis araa marTebuli. 7.<br />

CamonaTvalSi wevrebis gameoreba dasaSvebia, erTobliobaSi _ ara.<br />

g. 7. 1. Tuki ori ricxvis jami 0-ia, maSin isini sxvadasxvaniSnianebia,<br />

mastan maTi modulebi toil unda iyos. amitom isini<br />

mopirdapire ricxvebi iqnebian! 2. TviTeul SemTxvevaSi<br />

vaCvenoT, rom mocemuli ricxvebis jami 0-is tolia!<br />

3. I. x = –2; II. x = 4; III. x = –11; IV. x = –15. 4. I. varskvlavi;<br />

II. kata; III. qarTuli ena. 6. marTebulia: II, IV, V.<br />

7. azoti _ 3,9 kg, Jangbadi _ 1,05 kg, danarCeni _ 0,05 kg.<br />

g. 8. 1. I. x = –9; Z-s. II. x = 8,45; Q-s. III. x = –4,37; Q-s.<br />

IV. x = –6,99. Q-s. 2. –15. 6. I. ar aqvs; II. aqvs; III. ar aqvs.<br />

7. I. perimetri = 12 erT., farTobi = 9 kv.erT.; II. perimetri<br />

= 20 erT., farTobi = 25 kv.erT.; 8. I dRes - 20%, meore<br />

dRes – 80 · 30% = 24%. darCa – 56%. ese igi, misatani<br />

wignebis raodenobis 56% Aaris 42. amitom pasuxia: 75.<br />

g. 9. 2. A2B2C2 , A5B5C5 . 4. Tanabradaa daSorebuli.<br />

6. mcdaria: II, VI, VII. 9. marTebulia: I, II, IV, V.<br />

g. 10. 1. Q Tanabradaa daSorebuli A da D wertilebidan.<br />

amitom is AD-s SuamarTobze mdebareobs. 2. paralelobasa da<br />

marTobulobas Soris kavSiris Tanaxmad, erTi wrfis marTobuli<br />

ori wrfe erTmaneTis paraleluria. 3. ar SeiZleba, radgan ma-<br />

Sin gamovidoda, rom a da b wrfeebi erTmaneTis paraleluria<br />

(paraleluri wrfeebis marTobuli wrfeebi xom erTmaneTis paraleluria!).<br />

5. kveTs erT wertilSi. 6. I. 8,3; II. –0,3;<br />

III. –57. 7. I. – 2y – 7; II. – 2a – 2b + 8; III. –7; IV. 0,6 – y.<br />

8. wertilebi. 9. mag.: I. x +2 = 8; II. x +2 = 1; III. 3x = 8.<br />

g. 11. 2. marTkuTxedis diagonalebis gadakveTis wertili


- 123 -<br />

iqneba Semoxazuli wrexazis centri. 3. ara, radgan FG da EH<br />

gverdebis SuamarTobebi saerTod ar gadakveTs erTmaneTs.<br />

4. perimetri = 20 erT., farTobi = 21 kv. erT.<br />

5. I. M; II. B; III. B. 7. paraleluria!<br />

g. 12. 1. I. d; II. 2; III. – 2a. 4. aqvs. I. 0,5 sm; II. 0,25 sm;<br />

III. 0,5 mm; IV. 0,00005 mm. 5. 2 mm, 1 mm, 0,5 mm da a.S.<br />

monakveTi wertilTa usasrulo simravlea. 6. mcdaria: II, III,<br />

V, VI, VIII, X, XII. 7. 5227 wels. aRmoaCines XIX saukunis<br />

III meoTxedSi, daumarxavT Zv.w. XXXIV saukunis II meoTxedSi,<br />

IV aTaswleulis II naxevarSi. 8. mcdaria: I, III.<br />

Tavi XIII. g. 1. 1. I. 2; II. 9. 2. |MN| = 8 erT. 3. I. 14,2<br />

erT.; II. 4,76 erT. 4. I. –6; II. –6; III. –15; IV. –26,73.<br />

5. pirvel SemTxvevaSi cvlilebaa 7 aTasi lari, meoreSi – 15<br />

aTasi. mewarmis qonebis cvlileba Tvis ganmavlobaSi orive<br />

SemTxvevaSi tolia misi saboloo (Tvis bolos) qonebasa da<br />

Tavdapirvel (Tvis dasawyisis) qonebas Soris sxvaobis. 6. I. x =<br />

11; II. y = –18,06; III. z = –0,9. 7. qarTuladac da rusuladac<br />

laparakobs mcxovrebTa (65 + 55) – 100 = 20 %. amitom<br />

mxolod qarTulad ilaparakebs 65 – 20 = 45 %.<br />

g. 2. 1. I. –6,1; II. 6,1; III. 2,1. 2. I. 0,9; II. –1,2; III.<br />

10,3; IV. –3,7. 4. –90. 7. –1,7 da –9,7.<br />

8. I. a–7; II. –x–9,2; III. –6+c–k; IV. 4 – n + m.<br />

g. 3. 1. –5°c. 2. 76 m. 3. I. –0,5 mln. lari; II. 2 mln., 1<br />

mln.; III. 0,5 mln., 1,5 mln.; IV. 1) 1,5 mln.; 2) 1 mln.; 3) 0,5<br />

mln. 4. ufro zogadia tolferda samkuTxedi. 5. I. –4 da –<br />

3; II. 5 da 6; III. –1 da 0. 6. I. x = 1,7; II. x = –18,99.<br />

7. cvlilebaTa jamia 40 m. raki mTliani cvlileba 0-is toli<br />

unda iyos, amitom bolo ujredSi unda eweros –40.<br />

g. 4. 1. –11,4. 2. hipotenuzis sigrZe gaizomeba saxazaviT.<br />

5. I. 2a; II. 9a; III. ta.<br />

g. 5. 1. I. –27; II. –3; III. 56; IV. 0; V. –2,5; VI.<br />

0,209. 2. (d) 30. 3. I. 4 aTasi; II. –8 aTasi; III. Semcirdeboda


- 124 -<br />

6 aTasiT; IV. gadiddeboda 16 aTasiT. 4. ricxvis (–1)-ze<br />

gamravlebiT miiReba am ricxvis mopirdapire ricxvi. 6. I.<br />

12; II. –60. 7. 7,8 mm + 8,75 mm < 16,9 mm. amitom ar SeiZleba!<br />

2 g. 6. 1. I. –1981; II. 103; III. –3 3 ; IV. –57. 2. I. 3 + (–4c);<br />

II. –7,5 + 6a + (–9a). 3. I. –7,9b, 4c da –8; II. 1/k, –2/b da –<br />

1,5. 4. a(b – c) = a(b +(–c)) = ab+a(–c) = ab – ac. 5. I. 3(3b+3);<br />

II. 4(c–d); III. a(3–5) = –2a; IV. 3b. 6. I. x = –9; II. x = 10.<br />

7. I. perimetri _ 16 erT., farTobi – 15 kv.erT. II. perimetri<br />

_ 15 erT., farTobi – 12,5 kv.erT. zedmeti monacemia me-4<br />

wveros koordinatebi! 8. I. dadebiTi; II. uaryofiTi.<br />

g. 7. 1. I. 15x; II. –5y; III. –4a; IV. 2x – 12; V. 0; VI. –<br />

2; VII. x; VIII. –5+2c. 2. I. –a – 2; II. 1 + 3x; III. t + z; IV.<br />

2,8 – 8,5y. 3. I. 20 km-iT marjvniv; II. 20 km-iT marcxniv;<br />

III. 20 km-iT marcxniv; IV. 20 km-iT marjvniv. l = vt formula<br />

marTebulia masSi Semavalma asoebis nebismieri<br />

mniSvnelobebisTvis. 4. I. kaTeti ar SeiZleba hipotenuzis toli<br />

iyos! II. fuZe unda iyos hipotenuza. 5. (a) 13. 6. raki<br />

mercxali isev budeSi dabrunda, amitom cvlilebaTa jami 0-is<br />

toli unda iyos. amitom swori pasuxia –11,26.<br />

g. 8. 3. I. AFEDC; II. B. 4. gamravleba / gayofa.<br />

5. I. 21,5; II. 3; III. 0. 6. racionaluri ricxvebis gadamravlebis<br />

wesis mixedviT namravlis moduli TanamamravlTa<br />

modulebis namravlis tolia, modulebi arauaryofiTi ricxvebia. aseTi<br />

ricxvebis SemTxvevaSi ki Tanamamravli tolia namravli gayofili<br />

meore Tanamamravlze.<br />

7. damtkiceba eyrdnoba racionaluri ricxvebis gadamravlebis<br />

wess. 8. I. x = –2; II. x = 5 an x = –5; III. x = –3.<br />

9. ufro zogadia Tanamedrove mniSvneloba, radgan is gamoiyeneba<br />

ara mxolod im SemTxvevaSi, roca fuZeSi oTxkuTxedia, aramed<br />

sxva mravalkuTxedebis SemTxvevaSic.<br />

g. 9. 1. I. –2; II. –3; III. 6; IV. 500; V. 0,31; VI. –100.<br />

2. I. ki; II. ara (= –40); III. ara (= –2,7); IV. ki.


- 125 -<br />

3. I. 25; II. –11. 4. orive tolia 19-is. 5. I. –10,7; II. 36.<br />

6. I. x = 2; II. z = 27. 7. g) 98% .<br />

g. 10. 1. I. 5; II. –1/3; III. a = – 2,5; IV. a = – 7/4.<br />

2. Tuki a < 0, maSin a = –|a|, amitom misi Sebrunebuli iqneba −<br />

1<br />

.<br />

| a|<br />

3. I. –4/5; II. –6. 4. I. 3600; II. –42. 6. SeiZleba (amis dasasabuTeblad<br />

warmovidginoT ori piramida, romelebic miRebulia<br />

erTi piramidis gakveTiT ise, rom kveTa wveroze da fuZeze<br />

gadiodes!). 7. I. (ab) : c = (ab) · 1/c =(a · 1/c) · b = (a : c) · b.<br />

8. I. 160; II. 65. 9. I. x = –4; II. y = –3; III. z = –5/8.<br />

g. 11. 2. ufro zogadia piramida. `klebis mixedviT~: piramida;<br />

samkuTxa piramida; iseTi piramida, romlis fuZe _<br />

tolferda samkuTxedia; tetraedri. 4. I. = (–12,3 – 6) · (–0,1)<br />

= 1,83; II. = –2,5 + 6,4 – 1,9 = 2; III. 1. 5. x = –1,8.<br />

6. I. 2d+7c; II. 2(5m+4k+n+3k) = 10m+14k+2n.<br />

7. metad _ indielTa piramidebi, naklebad _ zikurati.<br />

8. ufro zogadia mniSvneloba Zveli berZnuli sityvisa `tetraedri~,<br />

radgan is ar gulisxmobs, rom waxnagebi aucileblad<br />

tolia!<br />

Tavi XIV. g. 1. 4. (d) 12 l 25 T. 5. 1 sT =<br />

20+1+20+1+18. amitom swori pasuxia 58 · 30 = 17,4 lari.<br />

`mudmivi nazrdi~ iqneboda, mag., aseT SemTxvevaSi: pirveli<br />

nasaubrevi 20 wuTis Semdeg 1 wuTis saubaria ufaso, kidev 20<br />

wT-is Semdeg _ 2 wuTia ufaso, kidev 20 wT-is Semdeg _ 3<br />

wuTia ufaso da a.S. 6. I. xuTkuTxeds; II. samkuTxeds.<br />

g. 2. 1. I. 1; II. 3, 5; III. 1, 3, 5. 2. I. 10; II. 0,3.<br />

3. I. 2; II. a + 8; III. –10b – 2; IV. – 3x – 4.<br />

4. 1) 13 weli gamodis toli daaxloebiT gedis sicocxlis xangrZliobis<br />

1 – 0,4 = 0,6 nawilisa. amitom gedi cocxlobs daaxloebiT<br />

22 wels, mercxali _ 8-10 wels. 2) yvavi da Woti _<br />

60 w = 0,6 sauk.; qori, arwivi, TuTiyuSi _ 4 w = 0,4 sauk.;<br />

wero _ 37,5 w = 0,375 sauk.; qaTami _ 25 w = 0,25 sauk.; toro-


- 126 -<br />

la, Zera, Sevardeni _ 20 w = 0,2 sauk.; ixvi, bati, Tolia, SaSvi,<br />

bu, yanCa _ 17,5 w = 0,175 sauk.; SoSia _ 12,5 w. = 0,125 sauk.<br />

3) siraqlema _ 30-40 w, gareuli qaTami _ 12-16 w, mtredi _ 15-20 w.<br />

4) ozurgeTis mosaxleobis raodenobis 4/7 nawili yofila<br />

12000. amitom ozurgeTSi iqneba 21000 mosaxle, lagodexSi _<br />

9000. sayofacxovrebo SinaarsiT erTmaneTs hgavs 1), 2) da<br />

3), maTematikuri SinaarsiT _ 1) da 4).<br />

5. I. x = 30,4; II. x = 1 an x = –2.<br />

6. ar aqvs, radgan marcxena mxare yovelTvis 9-iTaa meti<br />

marjvenaze. 7. gamartivebiT miviRebT: 3x – 1 = 3x – 1. es<br />

toloba ki x-is nebismieri mniSvnelobisTvisaa marTebuli.<br />

g. 3. 1. I. tolfasia; II. tolfasia; III. tolfasia;<br />

IV. araa tolfasi. 3. I. marTebulia; II. mcdaria. 4. x + 15 =<br />

25. x = 10. es gantolebebi tolfasi iqneba. 5. I. marTebulia;<br />

II. marTebulia; III. marTebulia; IV. mcdaria. 7. I. = –3,5x –<br />

0,5; II. –1,8y + 2,5. 8. I. ki; II. ara; III. ki; IV. ara.<br />

g. 4. 1. I. ki; II. ki; III. ara; IV. ki. 2. I. x = –60; II. y =<br />

37,9; III. x = 6; IV. y = 36. 6. I. 16x + 5x = 25 – 7; II. 9x 2 – 6,5x<br />

+ x2 = 1 + 2,3. 7. e) 97,5. 8. Tuki aravis ar eqneboda<br />

gatanili 4 an ufro meti goli, maSin 8 moTamaSes SeeZlo<br />

gaetana maqsimum 3 · 8 = 24 goli. es ki ewinaaRmdegeba pirobas!<br />

g. 5. 1. I. x = 5; II. y = 2; III. z = 3; IV. x = 10. 2. I. 4;<br />

II. 2; III. 1. 3. me-5 wevria 17, me-9 wevri - 29. me-100 wevri<br />

metia 97-e wevrze 3 · 3 = 9-iT. 4. 1 000 000 : 6 = 166 666 (naSTi<br />

4). amitom memilione iqneba me-4 aso I . 6. I. 0,01; 0,02;<br />

0,03; 4; II. a, d, e, a, r; III. .<br />

7. II. 1 kvira; III. 32 dRe; IV. 5 weli; V. 1 Tve; VI. 1 weli.<br />

yvelaze zustia II, radgan Tvisa Tu wlis xangrZlioba araa<br />

ucvleli, kvirisa ki ucvlelia.<br />

g. 6. 1. 6). 2. me-3 wevria 18, me-5 wevri - 162. me-10 wevri<br />

metia me-8-ze 9-jer. 6. I. (3; –2); II. (–3; 2). 7. AB monakveTi.<br />

g. 7. 1. {AM, CO, PF, MO, PK}. 7. I. 16-jer; II. me-18 -


- 127 -<br />

jixuri, 31-e - Zelskami. III. raki 3904-is 5-ze gayofisas naSTia<br />

4, amitom Sexvdeba Zelskami, xolo 5000-is 5-ze gayofisas<br />

naSTia 0, amitom Sexvdeba yvavilnari. periodi iqneba:<br />

yvavilnari, Zelskami, anZa, jixuri, Zelskami. 8. simetria.<br />

g. 8. 1. I. x = –7000; IV. x = 0. 2. I. x = –1/3; II. ∅;<br />

III. x = –3; IV. usasrulod mravali amonaxsni aqvs. 4. I. 193;<br />

II. 2. 8. I. 10+9+8+1 = 28; II. 4 · 3 + 1 = 13; III.<br />

10+9+8+1 = 28; IV. 10+1 = 11; V. 9+8+8+2 = 27.<br />

g. 9. 1. I. x = 2; II. y = 5; III. x = –2; IV. y = –7.<br />

7. 1 danayofis `wonaa~ 2 : 5 = 0,4. amitom ? niSnebis nacvlad<br />

unda eweros (marjvnidan marcxniv): 2,6, 1,8, 0,2 da –2,6.<br />

yvelaze Sesaferisi saTauria: d) mudmivi uaryofiTi nazrdi.<br />

8. zedmetia `mezobeli~.<br />

g. 10. 3. I. x = 2/19; II. t = 1; III. y = 0; IV. x = 30 an x = –<br />

30; V. x = 2 an x = –2. 4. a) 24,75 km. 5. I. d); II. b).<br />

7. nebismieri sami ricxvidan 2 mainc iqneba kenti an 2 mainc<br />

iqneba luwi. maTi jami ki unaSTod gaiyofa 2-ze.<br />

g. 11. 1. I. A1 (2; 1) da C1 (7; 5); II. C2 (–1; –3); x-RerZis<br />

mimarT simetriuli arekvliT miRebuli samkuTxedis wveroebis<br />

koordinatebi iqneba: (-6; -1), (-1; -1) da (-1; -5). 2. I. b) E(-4; -1),<br />

F(1; -1), G(1; 3); II. d) D(-6; 1), T(-6; -4), S(-2; -4);<br />

III. g) P(6; 1), Q(1; 1), R(1; 5). 3. l = 6a, sadac a erTi wibos<br />

sigrZea. 5. Tu TiTo TveSi 4 moswavles eqneba dabadebis dRe,<br />

maSin klasSi 48 moswavlis SemTxvevaSic ki 5 moswavles<br />

dabadebis dRe erT TveSi ar eqneba. magram Tu TiTo TveSi 3<br />

moswavles eqneba dabadebis dRe, maSin maqsimum 36 moswavle unda<br />

iyos klasSi, es ki ewinaaRmdegeba pirobas. amitom aucileblad<br />

moiZebneba iseTi Tve, roca dabadebis dRe eqneba am klasis 4<br />

moswavles mainc. 6. yvelaze xelsayrelia: (v) 1 wuTis saubris<br />

fasia 28 TeTri; yvelaze araxelsayreli: (e) 1 wuTis saubris<br />

fasia 30 TeTri, oRond yoveli nasaubrevi 1 saaTis Semdeg 1 wuTis<br />

saubari ufasod. wesis `1 wuTis saubris fasia 30 TeTri, oRond


- 128 -<br />

yoveli nasaubrevi 20 wuTis Semdeg 1 wuTis saubari ufasoa~<br />

tolfasia (d).<br />

§ 19. sakontrolo werebis amocanaTa pasuxebi<br />

da maTi Sefasebis kriteriumebi<br />

sakontrolo wera # 1 rigi I<br />

1. 33,6 (1 q); 32,5 (1 q); 35,5 (1 q); 33 (1 q).<br />

(TviTeuli arasworad amowerili ricxvisTvis unda daakldes 1<br />

qula, oRond, cxadia, Tuki sxvaoba 0-ze naklebi gamodis, maSin<br />

am amocanis saboloo qula unda iyos 0).<br />

2. I. 6,3 m ≤ |AK| < 42,8 m (2 q); II. b3 < b+ 9,4 ≤ a · 35 (2 q).<br />

(Tuki romelime ormxrivi utolobis mxolod erTi mxarea<br />

swori, maSin am utolobis CawerisTvis daeweros 1 qula).<br />

3. A(3) da C(4) wertilebis sworad moniSvna - 1 q; E da F<br />

wertilebisa - 1 q; |AC| = 2 sm (1 q); |EF| = 5 sm (1 q).<br />

4. I. 15 kg (1 q); II. 15/40 an 3/8 (1 q); III. 120 lari (2 q).<br />

5. I. musikis Semswavleli moswavleebidan sportze dadis<br />

moswavleTa saerTo raodenobis 1 · 1 = 1 nawili (1 q), xolo<br />

4 10 40<br />

danarCenebidan _ 3 · 1 = 1 nawili (1 q). amitom sul sportze<br />

4 3 4<br />

dadis moswavleTa saerTo raodenobis 1 + 1 = 11 nawili (1 q);<br />

40 4 40<br />

II. swavlobs musikas an dadis sportze moswavleTa saerTo<br />

raodenobis 1 + 11 − 1 = 1 naw.<br />

4 40 40 2<br />

(SeiZleboda asec gamogveTvala: 1 + 1 = 1 ) (3 q).<br />

4 4 2<br />

rigi II<br />

1. 23,7 (1 q), 27,4 (1 q), 24,3 (1 q), 24 (1 q).<br />

2. III. 2,7 km ≤ |DC| < 12,3 km (2 q); IV. d 2 < d+ 0,7 ≤ c–23 (2 q).<br />

3. M(4) da N(5) wertilebis sworad moniSvna _ 1 q; A da B<br />

wertilebisa _ 1 q; |MN| = 2 sm (1 q); |AB| = 7 sm (1 q).<br />

4. I. 25 m (1 q); II. 24/60 an 2/5 (1 q); III. 45 TeTri (2 q).


- 129 -<br />

5. I. katis myol mobinadreTagan ZaRli hyavs mobinadreTa saerTo<br />

raodenobis 1 · 1 = 1 nawils (1 q), xolo danarCenebidan -<br />

5 10 50<br />

4 · 1 = 1 nawils (1 q). amitom sul ZaRli hyavs mobinadreTa<br />

5 4 5<br />

saerTo raodenobis 1 + 1 = 11 nawils. (1 q); II. ZaRli an<br />

50 5 50<br />

kata hyavs mobinadreTa saerTo raodenobis 1 + 11 − 1 = 2<br />

5 50 50 5<br />

nawils. (SeiZleboda asec gamogveTvala: 1 + 1 = 2 naw.) (3 q).<br />

5 5 5<br />

sakontrolo wera # 2 rigi I<br />

1. I. 1 (1 q); III. 27 (1 q); V. = ( 0,<br />

25⋅<br />

8)<br />

5<br />

· 8 = 32·<br />

8 = 256 (2 q).<br />

2. I. 2 4 m 4 n 4 (1 q); II. k 6 : 3 6 (1 q); III. mag.: 3 n · 8 n (2 q).<br />

3. I. 5,7 (2 q); II. 5,6 (2 q).<br />

4. I. 0,8 · 40 = 32 ≤ 32. utoloba marTebulia (2 q);<br />

II. 0,6 · 38 + 1 + 6 = 22,8 + 7 = 29,8 ≤ 32. utoloba marTebulia (2 q).<br />

TfojTwob/ yoveli swori, magram dausabuTebeli pasuxisTvis - 1 q.<br />

5. I. 44,8 kg (3 q); II. 87,5 kg (3 q).<br />

rigi II<br />

1. II. 1 (1 q); IV. 81 (1 q); VI. = ( 0,<br />

4⋅<br />

5)<br />

6<br />

· 5 = 64·<br />

5 = 320 (2 q).<br />

2. IV. 3 5 k 5 d 5 (1 q); V. b 8 : 7 8 (1 q); VI. mag.: 4 m · 8 m (2 q).<br />

3. I. 8,8 (2 q); II. 8,4 (2 q).<br />

4. I. 0,7 · 50 = 35 ≤ 30. utoloba mcdaria (2 q);<br />

II. 5 + 1 + 0,5 · 48 = 6 + 24 = 30 ≤ 30. utoloba marTebulia (2 q).<br />

TfojTwob/ yoveli swori, magram dausabuTebeli pasuxisTvis - 1 q.<br />

5. I. 17,6 kg (3 q); II. 12,5 kg (3 q).<br />

sakontrolo wera # 3 rigi I<br />

1. I. a 35 (1 q); II. c 14 (1 q) ; III. 9<br />

d (2 q).<br />

2. I. 2<br />

3 an 9 (2 q); II. 1/62 an 1/36 (2 q).<br />

3. I. 16 (2 q); II. 735 kg (2 q).<br />

4. e) 257,5 (4 q). TfojTwob/ g) 259 an d) 256 - 2 q.<br />

5. Svlebia 70% (1 q). irmebis raodenoba naklebia 70%–<br />

30%=40%-iT (1 q). ese igi, irmebisa da Svlebis mTliani


- 130 -<br />

raodenobis 40% tolia 144-is (1 q). amitom mTliani raodenoba<br />

iqneba 144 : 0,4 = 360 (2 q), Svlebis raodenoba ki iqneba<br />

360 · 0,7 = 252 (1 q).<br />

! TfojTwob/ SeiZleba vinmem amoxsna ase daamTavros: raki<br />

irmebisa da Svlebis mTliani raodenobis 40% tolia 144-isa,<br />

amitom Svlebis raodenoba iqneba 144 · 70 = 252 (3 q).<br />

40<br />

rigi II<br />

1. IV. t 27 (1 q); V. b 30 (1 q); VI. 24<br />

k (2 q).<br />

2. I. 2<br />

7 an 49 (2 q); II. 1/52 an 1/25 (2 q).<br />

3. III. 33 (2 q); IV. 1069 g (2 q).<br />

4. d) 317,5 (4 q). TfojTwob/ g) 316 an e) 319 - 2 q.<br />

5. cxvrebia 65% (1 q). cxvrebis raodenoba metia<br />

65% – 35% = 30%-iT (1 q). ese igi, cxvrebisa da Zroxebis<br />

mTliani raodenobis 30% tolia 234-isa (1 q). amitom mTliani<br />

raodenoba iqneba 234 : 0,3 = 780 (2 q), cxvrebis raodenoba ki<br />

iqneba 780 · 0,65 = 507 (1 q).<br />

! TfojTwob/ SeiZleba vinmem amoxsna ase daamTavros: raki<br />

cxvrebisa da Zroxebis mTliani raodenobis 30% tolia 234-isa,<br />

amitom cxvrebis raodenoba iqneba 234 · 65 = 507 (3 q).<br />

30<br />

sakontrolo wera # 4 rigi I<br />

1. I. a 32 (1 q); II. 1 (1 q); III. b 13 (2 q).<br />

2. I. a4a3a2a1a0 = a4 · 104 + a3 · 103 + a2 · 102 + a1 · 101 + a0 · 100 (2 q);<br />

a79a78 ... a0 = a79 · 1079 + a78 · 1078 + ... + a0 · 100 (2 q).<br />

3. 10 24 ≤ d < 10 25 (2 q); 10 3 ≤ 4960 < 10 4 (1 q); 10 5 ≤ 100060 < 10 6 (1 q);<br />

4. I. ana ∉ D (0,5 q); II. zurabi ∈ F (0,5 q);<br />

III. e ∈ E (0,5 q); IV. qaTami ∈ B (0,5 q);<br />

V. B ⊃ D (0,5 q); VI. C ⊂ A (0,5 q);<br />

VII. {gia, lia} ⊂ F (0,5 q); VIII. A ⊃ {muxa, ia, cacxvi} (0,5 q).<br />

5. mesame kviraSi SeakeTes mTeli gzis 1/5 nawili (1 q), meore<br />

kviraSi ki - 1 − 1 − 1 = 7 nawili (2 q). ese igi, mTeli gzis 7/15<br />

3 5 15


- 131 -<br />

nawili tolia 21 km-is (1 q). amitom mTeli gzis sigrZe iqneba<br />

21: 7 = 45 km (2 q).<br />

15<br />

rigi II<br />

1. I. d 7 (1 q); II. 1 (1 q); III. m 49 (2 q).<br />

2. I. a3a2a1a0 = a3 · 103 + a2 · 102 + a1 · 101 + a0 · 100 (2 q);<br />

a89a88 ... a0 = a89 · 1089 + a88 · 1088 + ... + a0 · 100 (2 q).<br />

3. 10 8 ≤ r < 10 9 (2 q); 10 3 ≤ 8190 < 10 4 (1 q); 10 6 ≤ 1000700 < 10 7 (1 q).<br />

4. IX. Tina ∈ F (0,5 q); X. lia ∉ A (0,5 q);<br />

XI. g ∈ E (0,5 q); XII. indauri ∈ B (0,5 q);<br />

XIII. D ⊂ B (0,5 q); XIV. C ⊂ A (0,5 q);<br />

XV. {vaJa, Tea} ⊂ F (0,5 q); XVI. A ⊃ {Tela, enZela, cacxvi} (0,5 q).<br />

5. mesame dRes gaTibes mTeli saTibis 3/10 nawili (1 q), meore<br />

dRes ki - 1 − 1 − 3 = 8 nawili (2 q). ese igi, mTeli saTibis<br />

6 10 15<br />

8/15 nawilis farTobi tolia 48 aris (1 q). amitom mTeli<br />

saTibis farTobi iqneba 48 : 8 = 90 ari (2 q).<br />

15<br />

sakontrolo wera # 5 rigi I<br />

1. I. 7,5 · 10 2 (1 q); II. 4,7 · 10 4 (1 q);<br />

III. 5 · 10 7 (1 q); IV. 5,2 · 10 13 (1 q);<br />

2. I. 2,1 · 10 22 (1 q); III. 8 · 10 12 (1 q); V. 8,1 · 10 57 (2 q).<br />

3. I. 1 m/wT = 5/3 sm/wm (2 q); II. 1 dm/wm = 6 m/wT (2 q).<br />

4. e) 207,5 (4 q). TfojTwob/ g) 206,5 an d) 209 - 2 q.<br />

5. patara mwvervalamde manZilia 3,6 · 2,5 = 9 (km) (2 q). ukan<br />

dabrunebas moundeboda 9 : 4,5 = 2 (sT) (2 q). mTamsvlelis saS.<br />

siCqare iqneba (9+9) km : (2,5+0,5+2) sT = 3,6 km/sT (2 q).<br />

rigi II<br />

1. V. 4,9 · 10 2 (1 q); VI. 6,3 · 10 4 (1 q);<br />

VII. 4 · 10 7 (1 q); VIII. 7,4 · 10 17 (1 q);<br />

2. II. 3,6 · 10 22 (1 q); IV. 8 · 10 5 (1 q); VI. 6,4 · 10 52 (2 q).<br />

3. III. 1 m/sT = 1/6 dm/wT (2 q); IV. 1 sm/wm = 3/5 m/wT (2 q).<br />

4. e) 318,5 (4 q). TfojTwob/ g) 317 an d) 319,5 - 2 q.


- 132 -<br />

5. tyemde manZilia 7,5 · 1,2 = 9 (km) (2 q). ukan dabrunebas<br />

moundeboda 9 : 15 = 0,6 (sT) (2 q). bavSvis saSualo siCqare iqneba<br />

(9+9) km : (1,2+0,2+0,6) sT = 9 km/sT (2 q).<br />

sakontrolo wera # 6 rigi I<br />

1. I. 1,4 · 10 29 (1 q); III. 1,3 · 10 32 (1 q); V. 1,4 · 10 68 (2 q).<br />

2. I. bundovania (0,5 q); II. moicema erToblioba (0,5 q);<br />

III. bundovania (0,5 q); IV. moicema erToblioba (0,5 q);<br />

V. moicema erToblioba (0,5 q); VI. bundovania (0,5 q);<br />

VII. moicema erToblioba (0,5 q); VIII. moicema erToblioba (0,5 q).<br />

3. swori naxazi - 4 q.<br />

4. Semcirebis Semdeg siCqare iqneba 48 km/sT (2 q). isev 60<br />

km/sT siCqariT rom imoZraos, memanqanem siCqare unda gaadidos<br />

60 – 48 = 12 km/sT-iT, anu 12 · 100 =25 %-iT (2 q).<br />

48<br />

5. I. sasrulia (0,5 q); II. usasruloa (0,5 q); III. sasrulia (0,5 q);<br />

IV. usasruloa (0,5 q); V. sasrulia (1 q); VI. sasrulia (1 q);<br />

carielia VI, radgan Tuki ricxvis gamyofia 4, maSin misi<br />

gamyofi iqneba 2-ic (2 q).<br />

rigi II<br />

1. II. 3,7 · 10 56 (1 q); IV. 1,5 · 10 14 (1 q); VI. 1,2 · 10 114 (2 q).<br />

2. I. moicema erToblioba (0,5 q); II. bundovania (0,5 q);<br />

III. bundovania (0,5 q); IV. moicema erToblioba (0,5 q);<br />

V. moicema erToblioba (0,5 q); VI. bundovania (0,5 q);<br />

VII. moicema erToblioba (0,5 q); VIII. moicema erToblioba (0,5 q).<br />

3. swori naxazi - 4 q.<br />

4. momatebis Semdeg siCqare iqneba 75 km/sT (2 q). isev 60 km/sT<br />

siCqariT rom imoZraos, mZRolma siCqare unda Seamciros<br />

75 – 60 = 15 km/sT-iT, anu 15 · 100 =20 %-iT (2 q).<br />

75<br />

5. I. sasrulia (0,5 q); II. usasruloa (0,5 q); III. sasr. (0,5 q);<br />

IV. usasruloa (0,5 q); V. sasrulia (1 q); VI. sasrulia (1 q);<br />

carielia VI, radgan Tu ricxvis gamyofia 6-iani, maSin misi<br />

gamyofi iqneba 2-ianic da 3-ianic (2 q).


- 133 -<br />

sakontrolo wera # 7 rigi I<br />

1. 105,8 (4 q).<br />

2. I. meore gverdis sigrZea 3 · 108 m (2 q). marTkuTxedis<br />

farTobia 4,2 · 1024 · 3 · 108 ≈ 1,3 · 1033 m2 (2 q).<br />

3. B wveroze CD-s marTobuli wrfis gavleba - 1 q, CD-s<br />

paraleluri wrfis gavleba - 1 q. D wveroze BC-s marTobuli<br />

wrfis gavleba - 1 q. saTanado aRniSvnebis gamoyenebiT marTobul<br />

an paralelur wrfeTa yvela wyvilis amowera - 1 q.<br />

4. 20,1-isa da 20,5-is Sesabamis wertilebs Soris manZilia 6<br />

sm. amitom erTeulovani monakveTis sigrZea 6 sm : (20,5–20,1) =<br />

15 sm (2 q). E da F wertilebis koordinatebia: d) 20,13 da<br />

20,47 (2 q).<br />

TfojTwob/ Tu SearCia g) 20,15 da 20,42 - 1 q.<br />

5. 3 wuTis Semdeg maT Soris manZili iqneba 1800 m (3 q).<br />

2 km 100 m manZili iqneba 2100 : 600 = 3,5 wuTis Semdeg (3 q).<br />

rigi II<br />

1. 29 (4 q).<br />

2. II. meore gverdis sigrZea 1,5 · 109 m (2 q). marTkuTxedis<br />

farTobia 4,2 · 1024 · 1,5 · 109 = 6,3 · 1033 m2 (2 q).<br />

3. N wveroze MQ-s marTobuli wrfis gavleba - 1 q, AD-s<br />

paraleluri wrfis gavleba - 1 q. M wveroze NP-s marTobuli<br />

wrfis gavleba - 1 q. saTanado aRniSvnebis gamoyenebiT marTobul<br />

an paralelur wrfeTa yvela wyvilis amowera - 1 q.<br />

4. 14,5-isa da 14,7-is Sesabamis wertilebs Soris manZilia 6 sm.<br />

amitom erTeulovani monakveTis sigrZea 6 sm : (14,7–14,5) = 30<br />

sm (2 q). P da T wertilebis koordinatebia: e) 14,55 da 14,67 (2 q).<br />

Tuki SearCia g) 14,52 da 14,65 - 1 q.<br />

5. 3 wuTis Semdeg maT Soris manZili iqneba 2400 m (3 q).<br />

3 km 600 m manZili iqneba 3600 : 800 = 4,5 wuTis Semdeg (3 q).<br />

1. = 64–8+18,6 = 74,6 (4 q).<br />

sakontrolo wera # 8 rigi I


- 134 -<br />

2. wertilebi sworadaa moniSnuli - 3 q, TanmimdevrobiTaa<br />

SeerTebuli - 1 q.<br />

3. I. praRa ≈ 13° ag da 50° Cg (1 q); dublini ≈ 14° dg da 55° Cg (1 q);<br />

soxumi ≈ 41° ag da 43° Cg (1 q); gori ≈ 44,2° ag da 41,9° Cg (1 q).<br />

4. aguredis simaRlea 3,2 · 1014 : 4 · 109 = 8 · 104 m (2 q),<br />

moculoba - 3,2 · 1014 · 5 · 104 · 8 · 104 = 128 · 1022 ≈ 1,3 · 1024 m3 (2 q).<br />

5. raki erTeulovani monakveTis sigrZea 1 m, amitom 1 sm iqneba<br />

0,01 erTeulovani monakveTis sigrZis toli. Sesabamisad, A<br />

wertilis koordinati iqneba 51,99-is toli (2 q), xolo B<br />

wertilisa - 52,03 (2 q).<br />

rigi II<br />

1. = 27+81–1,8 = 106,2 (4 q).<br />

2. wertilebi sworadaa moniSnuli - 3 q, TanmimdevrobiTaa<br />

SeerTebuli - 1 q.<br />

3.II. oslo ≈ 12° ag da 60° Cg (1 q); reikiaviki ≈ 22° dg da 61° Cg (1 q);<br />

maikopi ≈ 40° ag da 44,2° Cg (1 q); baTumi ≈ 41,6° ag da 41,6° Cg (1 q).<br />

4. aguredis simaRlea 6,4 · 1016 : 8 · 107 = 8 · 108 m (2 q),<br />

moculoba - 4 · 1018 · 6,4 · 1016 · 8 · 108 = 204,8 · 1042 ≈ 2 · 1044 m3 (2 q).<br />

5. raki erTeulovani monakveTis sigrZea 0,1 mm, amitom 1 sm<br />

iqneba 100 erTeulovani monakveTis sigrZis toli. Sesabamisad, M<br />

wertilis koordinati iqneba 720-is toli (2 q), xolo N<br />

wertilisa - 1220 (2 q).<br />

sakontrolo wera # 9 rigi I<br />

1. I. –341 /6 ; –7,3 ; –7 ; –1; 0 ; 0,74 ; 21 (4 q).<br />

2. I. = 24 – 9,3 + 2,3 = 17 (4 q).<br />

3. sxivze A(–6), B(+4,5), D(–2,5), E(–2) wertilebi sworadaa<br />

moniSnuli - 2 q, M(–5,5) - 1 q, N(+1,5) - 1 q.<br />

4. aleqsandre gardacvlila ax.w. 38 wlis 18 aprils (1 q),<br />

mariami - ax.w. 131 wlis 18 aprils (1 q). aleqsandre<br />

dabadebula Zv.w I sauk. III meoTxedSi (1 q), mariami - ax.w. I sauk.


- 135 -<br />

II meoTxedSi (1 q).<br />

5. xaliCebi TebervalSi eRireboda 276 lari (2 q), martSi -<br />

345 lari (2 q). aprilSi xaliCebi gaiafebula 345–240 =<br />

105 lariT (1 q), anu 105 · 100 ≈ 30,4 %-iT (1 q).<br />

345<br />

rigi II<br />

1. II. 14 ; 43 /4 ; +1,8 ; –0,14 ; –3; –14; –21 (4 q).<br />

2. II. = 40+6,7–12,7 = 34 (4 q) .<br />

3. sxivze M(3), N(–1,5), P(+6,5), Q(–3). wertilebi sworadaa<br />

moniSnuli - 2 q, A(–6,5) - 1 q, B(+0,5) - 1 q.<br />

4. nino gardacvlila ax.w. 19 wlis 23 maiss (1 q), amirani -<br />

ax.w. 134 wlis 23 maiss (1 q). nino dabadebula Zv.w I sauk. II<br />

meoTxedSi (1 q), amirani - ax.w. I sauk. III meoTxedSi (1 q).<br />

5. macivari gazafxulze eRireboda 504 lari (2 q), zafxulSi<br />

- 630 lari (2 q). Semodgomaze macivari gaiafebula 630–420<br />

= 210 lariT (1 q), anu 210 · 100 ≈ 33,3 %-iT (1 q).<br />

630<br />

sakontrolo wera # 10 rigi I<br />

1. I. –14 (1 q); II. –28,8 (1 q); III. 20,5 (1 q); IV. 27 (1 q).<br />

2. I. _3a (1 q); II. –2k (1 q); III. –4,6a (1 q); IV. _3b (1 q).<br />

3. I. x = 20 (1 q); II. y = 3,5 (1 q);<br />

III. x = 4,5 (1 q); IV. y = –8 (1 q).<br />

4. swori naxazi - 4 q.<br />

5. vTqvaT, manqanis siCqarea x km/sT, maSin matareblis siCqare<br />

iqneba x+5 km/sT (1 q). miviRebT gantolebas: 4x + 7(x+5) = 640<br />

(2 q). am gantolebis amonaxsnia x = 55 (2 q). matareblis siCqare<br />

yofila 60 km/sT (1 q).<br />

rigi II<br />

1. V. _22 (1 q); VI. 13,6 (1 q); VII. –13,6 (1 q); VIII. 22 (1 q).<br />

2. V. _2b (1 q); VI. –2,6m (1 q); VII. –3,2k (1 q); VIII. _8c (1 q).<br />

3. V. y = 23 (1 q); VI. y = 5,6 (1 q);<br />

VII. x = 3,5 (1 q); VIII. x = –4 (1 q).<br />

4. swori naxazi - 4 q.<br />

5. vTqvaT, matareblis siCqarea x km/sT, maSin manqanis siCqare


- 136 -<br />

iqneba x+6 km/sT (1 q). miviRebT gantolebas: 4x + 2(x+6) = 312<br />

(2 q). am gantolebis amonaxsnia x = 50 (2 q). manqanis siCqare<br />

yofila 56 km/sT (1 q).<br />

sakontrolo wera # 11 rigi I<br />

1. I. _16 (1 q); II. –17,7 (1 q); III. 40,5 (1 q); IV. 32 (1 q).<br />

2. I. _2a (1 q); II. 2,9k (1 q); III. 4,7a (1 q); IV. _8b (1 q).<br />

3. I. x = 144 (1 q); II. y = 4 (1 q); III. x = 9 (1 q); IV. y = –8 (1 q).<br />

4. I. sworad daxaza ABCD marTkuTxedi (1 q). marTkuTxedis<br />

perimetria 32 erTeulovani monakveTis sigrZe (2 q). C wvero<br />

marTkuTxedis BD diagonalidan daSorebulia daaxloebiT 5<br />

erTeulovani monakveTis sigrZiT (1 q).<br />

5. vTqvaT, nakveTis sigrZea 5x m, sigane - 3x m (1 q). miviRebT<br />

gantolebas: 5x – 3x = 300 (1 q). aqedan x = 150 (1 q). nakveTis<br />

perimetri iqneba 2400 m (1 q). mevele am nakveTs Semouvlis<br />

2,4 km : 3 km/sT = 0,8 sT = 48 wT-Si (2 q).<br />

rigi II<br />

1. V. _28 (1 q); VI. 21,8 (1 q); VII. –29,6 (1 q); VIII. 36 (1 q).<br />

2. V. _7b (1 q); VI. –31,2m (1 q);<br />

VII. –1,8k (1 q); VIII. _23c (1 q).<br />

3. V. y = 115 (1 q); VI. y = 20 (1 q);<br />

VII. x = 4 (1 q); VIII. x = –7 (1 q).<br />

4. I. sworad daxaza ABCD marTkuTxedi (1 q). marTkuTxedis<br />

perimetria 28 erTeulovani monakveTis sigrZe (2 q). C wvero<br />

marTkuTxedis BD diagonalidan daSorebulia daaxloebiT 4,8<br />

erTeulovani monakveTis sigrZiT (1 q).<br />

5. vTqvaT, nakveTis sigrZea 7x m, sigane - 5x m (1 q). miviRebT<br />

gantolebas: 7x – 5x = 600 (1 q). aqedan x = 300 (1 q). nakveTis<br />

perimetri iqneba 7200 m (1 q). mevele am nakveTs Semouvlis<br />

7,2 km : 4 km/sT = 1,8 sT = 1 sT 48 wT-Si (2 q).<br />

sakontrolo wera # 12 rigi I<br />

1. I. y = –7 (1 q); II. x = 25 (1 q);<br />

III. z = –23,6 (1 q); IV. t = –32 (1 q).


- 137 -<br />

2. I. 2a – 5 (2 q); II. y + 1 (2 q).<br />

3. vTqvaT, Caifiqres x. miviRebT gantolebas:<br />

x – 14 – (–28) + 18 + (–27) = –21 (2 q). aqedan x = –26 (2 q).<br />

TfojTwob/ Cafiqrebuli ricxvi SeiZleba gantolebis gareSec<br />

gamovTvaloT: –21 – (–27) – 18 + (–28) + 14 = –26 (4 q).<br />

4. MNP samkuTxedis sworad daxazva - 2 q, masze wrexazis Semoxazva<br />

- 2 q.<br />

5. I. fleitaze ukravs 2,5-jer meti moswavle, vidre violinoze (2 q).<br />

II. mxolod erT sakravze dakvras swavlobs moswavleTa<br />

100% – (20%+50%) = 30%, anu 3/5 nawili (2 q).<br />

Tuki I SekiTxvaSi sityvas `ramdenjer~ SevcvlidiT sityviT<br />

`ramdeniT~, maSin pasuxs ver gavcemdiT, radgan saWiro iqneboda,<br />

damatebiT gvcodnoda, sul ramdeni moswavle swavlobs samusiko<br />

skolaSi (an ramdeni ukravs fleitaze, an violinoze) (2 q).<br />

1. V. t = –8 (1 q); VI. y = –2 (1 q);<br />

VII. x = 4,7 (1 q); VIII. z = –1 (1 q).<br />

2. III. –15 + m (2 q); IV. – 2 – y (2 q).<br />

3. vTqvaT, Caifiqres x. miviRebT gantolebas:<br />

rigi II<br />

x + 12 + (–17) – 28 – (–13) = –30 (2 q). aqedan x = –10 (2 q).<br />

TfojTwob/ Cafiqrebuli ricxvi SeiZleba gantolebis gareSec<br />

gamovTvaloT: –30 – 12 – (–17) + 28 + (–13) = –10 (4 q).<br />

4. ABD samkuTxedis sworad daxazva - 2 q, masze wrexazis Semoxazva<br />

- 2 q.<br />

5. I. fleitaze ukravs 4-jer meti moswavle, vidre violinoze (2 q).<br />

II. mxolod erT sakravze dakvras swavlobs moswavleTa<br />

100% – (15%+60%) = 25%, anu 1/4 nawili (2 q).<br />

Tuki I SekiTxvaSi sityvas `ramdenjer~ SevcvlidiT sityviT<br />

`ramdeniT~, maSin pasuxs ver gavcemdiT, radgan saWiro iqneboda<br />

damatebiT gvcodnoda sul ramdeni moswavle swavlobs samusiko<br />

skolaSi (an ramdeni ukravs fleitaze, an violinoze) (2 q).<br />

sakontrolo wera # 13 rigi I


- 138 -<br />

1. I. = (–7,2 – 0,6) · (–0,2) = –7,8 · (–0,2) = 15,6 (4 q).<br />

2. I. 12x (1 q); II. –4a (1 q); III. –10b (1 q); IV. –12x + 30 (1 q).<br />

3. I. –0,5x + 0,3 = 1,2 (2 q); x = –1,8 (2 q).<br />

4. ABC, MNK da PQR samkuTxedebis sworad daxazva - 2 q.<br />

marTkuTxaa MNK samkuTxedi (1 q).<br />

misi kaTetebia MN da NK, hipotenuza - MK (1 q).<br />

5. I. patara goWi 1 dReSi Wams 1/4 kg saWmels (1 q), didi ixvi -<br />

1/7 kg-s (1 q). amitom ufro met saWmels Wams patara goWi (1 q).<br />

II. 2 patara goWi da 5 didi ixvi 1 dReSi Wams 2 + 5 = 34 = 17<br />

4 7 28 14<br />

kg saWmels (2 q), amitom 17 kg saWmels SeWamen 14 dReSi (1 q).<br />

rigi II<br />

1. II. = (–14,4 + 0,7) · (–0,4) = (–13,7) · (–0,4) = 5,48 (4 q).<br />

2. V. –13y (1 q); VI. 5a (1 q); VII. –11x (1 q); VIII. –4 + 8c (1 q).<br />

3. II. –0,4y + 0,4 = 3,2 (2 q); y = –7 (2 q).<br />

4. EFK, BCD da ATP samkuTxedebis sworad daxazva - 2 q.<br />

marTkuTxaa ATP samkuTxedi (1 q).<br />

misi kaTetebia AT da TP, hipotenuza - AP (1 q).<br />

5. I. 1 TuSi mqsoveli 1 kviraSi qsovs 1/5 fardags (1 q), 1 xevsuri<br />

- 1/6 fardags (1 q). amitom ufro swrafad qsovs TuSi (1 q).<br />

II. 3 TuSi da 4 xevsuri mqsoveli erTad muSaobiT 1 kviraSi<br />

moqsovs 3 + 4 = 38 = 19 fardags (2 q), amitom 19 aseTive<br />

5 6 30 15<br />

fardags moqsoven 15 kviraSi (1 q).<br />

sakontrolo wera # 14 rigi I<br />

1. I. = (–64 – 81)·(–2)–28 = (–145)·(–2)–28 = –290 –28 = –318 (4 q).<br />

2. I. –19x +18 (2 q); II. 22a – 32 (2 q).<br />

3. I. 5y – 48 = 18 + 4y – 1 (2 q); y = 65 (2 q).<br />

4. swori naxazi - 4 q.<br />

5. a) 1 x + 1 x = 1 (3 q).<br />

4 5<br />

dasabuTeba: xelosani 1 sT-Si Seasrulebs mTeli samuSaos 1/4<br />

nawils, Segirdi _ 1/5 nawils, orive erTad x sT-Si Seasruleben


- 139 -<br />

1 x + 1 x nawils, rac 1 mTelis tolia (3 q).<br />

4 5<br />

rigi II<br />

1. II. = (9 – 125)·(–3)–12 = (–116)·(–3)–12 = 348 –12 = 336 (4 q).<br />

2. III. –5b – 35 (2 q); IV. 9x – 42 (2 q).<br />

3. I. 6x + 40 = –32 + 5x + 2 (2 q); x = –70 (2 q).<br />

4. swori naxazi - 4 q.<br />

5. d) 1 + 1 = 1 (3 q).<br />

6 7 y<br />

dasabuTeba: glexi 1 sT-Si Toxnis yanis 1/6 nawils, misi vaJi _<br />

1/7 nawils, orive erTad - 1 + 1 nawils, rac 1 -is toli unda<br />

6 7<br />

y<br />

iyos, radgan orive erTad mTel yanas y sT-Si Toxnian (3 q).<br />

sagamocdo wera rigi I<br />

1. = 25 · (–8) + 30 + 2 = 232 (4 q).<br />

2. I. 8 (1 q); II. 3 (1 q); III. 1,5 sm (1 q); IV. 24 kg (1 q).<br />

3. I. 1700 (2 q); II. 30% (2 q).<br />

4. I. 6 · 10 41 (2 q); III. 2 · 10 10 (2 q).<br />

5. I. sasrulia (1 q); II. usasruloa (1 q);<br />

III. usasruloa (1 q); IV. sasrulia (1 q).<br />

6. I. 20z –19 (2 q); II. 15m + 16 (2 q).<br />

7. I. –2x – 18 = 26 – 12x (2 q); x = 4,4 (2 q).<br />

8. A wveroze CD gverdis paraleluri wrfis gavleba - 2 q;<br />

D wveroze BC gverdis marTobuli wrfis gavleba - 2 q.<br />

9. I. ABC samkuTxedis daxazva - 2 q; wrexazis Semoxazva - 2 q.<br />

10. wlis bolos fiWvis simaRle iqneba 1,8 m (3 q).<br />

meore wlis bolos fiWvi gaizarda 2,34 m – 1,8 m = 0,54 m-iT,<br />

0,<br />

54<br />

anu · 100 = 30%-iT (3 q).<br />

1,<br />

8<br />

rigi II<br />

1. = 27 · 4 + 12 – 2 = 118 (4 q).<br />

2. V. 14 (1 q); VI. 7,5 (1 q); VII. 5 m (1 q); VIII. 40 t (1 q).<br />

3. III. 1300 (2 q); IV. 40% (2 q).<br />

4. II. 9 · 10 26 (2 q); IV. 9 · 10 15 (2 q).


- 140 -<br />

5. V. sasrulia (1 q); VI. usasruloa (1 q);<br />

VII. sasrulia (1 q). VIII. usasruloa (1 q);<br />

6. III. –78x +30 (2 q); IV. 12n – 12 (2 q).<br />

7. II. –3y + 15 = 5 – 5y (2 q); y = –5 (2 q).<br />

8. Q wveroze MN gverdis paraleluri wrfis gavleba - 2 q;<br />

N wveroze MQ gverdis marTobuli wrfis gavleba - 2 q.<br />

9. I. MNP samkuTxedis daxazva - 2 q; wrexazis Semoxazva - 2 q.<br />

10. wlis bolos naZvis simaRle iqneba 1,5 m (3 q).<br />

meore wlis bolos fiWvi gaizarda 1,8 m – 1,5 m = 0,3 m-iT, anu<br />

0,<br />

3<br />

· 100 = 20%-iT (3 q).<br />

1,<br />

5<br />

§ 20. damatebiTi literatura maswavlebelTaTvis<br />

1. qarTuli maTematikuri terminebis leqsikoni, Tb.-1998.<br />

2. d. uznaZe. zogadi fsiqologia. _ Sromebi, t. 3-4. Tb.-1964.<br />

3. d. uznaZe. bavSvis fsiqologia. _ Sromebi, t. 5. Tb.-1966.<br />

4. S. CxartiSvili. nebisyofa da misi aRzrda. Tb.-1972.<br />

5. S. nadiraSvili. ganzogadebis ganviTareba saskolo asakis bavSvebSi. Tb.-1963.<br />

6. m. yolbaia. bavSvis fsiqologia. Tb.-1998.<br />

7. e. imerliSvili. saskolo maTematikis ganviTarebis istoriisaTvis. Tb.-1984.<br />

8. l. mWedliSvili, n. ivaniZe. logika. Tb.-1995.<br />

9. z. vaxania. saymawvilo logika. Tb.-2006.<br />

10. z. vaxania. raodenobis intuiciuri wvdoma. _ saqarTvelos mecnier.<br />

akad. d. uznaZis sax. fsiqologiis inst. `macne~, # 2, 2005 w.<br />

11. z. vaxania, T. maxaraZe, S. xelaZe. zogadi unarebi _ testebi da<br />

garCeva. _ t. 1, t. 2, Tb. "testirebis centri"_2005.<br />

12. z. vaxania. cneba `usasrulobis~ fsiqologiuri maxasiaTeblebi. _<br />

`mecniereba da teqnika~, 1999, # 7-9.<br />

13. z. vaxania. gabindul cnebaTa raobis Sesaxeb _ krebuli<br />

`fsiqologia~, t. 18, 1998, 26-34.<br />

14. z. vaxania. saskolo saganmanaTleblo standartebis fsiqologiuri<br />

safuZvlebi. _ `fizika da maTematika skolaSi~, 1997, # 112, 10-17.<br />

15. z. vaxania. saskolo da sauniversiteto logikis swavlebis mokle<br />

koncefcia. _ gaz. `axali ganaTleba~, 31\03-07\04, 2005.<br />

16. z. vaxania. saskolo maTematikis swavlebis aqtiuri mzaobis meTodika.<br />

_ avtoreferati pedagogikis mecn. doqtoris sam. xar. mosap. Tb.-1999.<br />

17. vaxania. maTematikis swavleba dawyebiT klasebSi _ meTodikuri<br />

saxelmZRvanelo maswavlebelTaTvis. meore gamocema. Tb.-2003.<br />

18. История математики, т. 1. М.-1970.<br />

19. А. Пуанкаре. О Науке. М.-1983.<br />

20. Ж. Адамар. Исследование психологии процесса изобретения в области


- 141 -<br />

математики. М.-1970.<br />

21. М. Клайн. Математика - утрата определенности. М.-1984.<br />

22. Ж. Пиаже. Избранные психологические труды. М.-1969 (1994).<br />

23. Дж. Брунер. Процесс обучения. М.-1962.<br />

24. А. Дистервег. Избранные педагогические сочинения. М.-1956.<br />

25. Л.И.Божович. Психологический анализ формализма в усвоении школьных<br />

знаний. - в сб. "Хрестоматия по возрастной и педагогич. психологии", т. 1. М.-1980.<br />

26. В.А.Крутецкий. Общие вопросы структуры математических способностей.<br />

- в сб. "Хрестоматия по возрастной и педагогич. психологии", т. 2. М.-1981.<br />

27. В.А. Крутецкий. Основы педагогической психологии. М.-1972.<br />

28. Fellows M., Koblitz A.H., Koblitz N. Сultural Aspeсts of Mathematiсal<br />

Eduсation Reform. - “Notiсes of the Mathematiсal Soсiety”, 1994, v.41, # 1.<br />

29. Madison B.L. Eduсation for Numeraсy: A Сhallenging Responsibility. -<br />

“Notiсes of the Mathematiсal Soсiety”, 2000, # 2, 181.<br />

30. З. Ваханиа. Начала математики или система манипуляций? -<br />

"Математика в школе", Москва-1999, # 2.<br />

31. З. Ваханиа. Современное образование: Книга и Экран. -<br />

"The Journal of Eurasian Research", Москва-2002, # 3.<br />

is maswavlebeli, vinc Cveneuli saxelmZRvaneloTi<br />

aswavlis, am saxelmZRvanelosac da moswavlis<br />

saxelmZRvanelosac ufasod miiRebs gamomcemlobaSi!

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!