LF_NEWSLETTER_Spring2021

Pavasaris | 2021

Latvian Foundation, Inc.

A NON-PROFIT CORPORATION

FOTO: WWW.MOMENTI.LV - MĀRIS JAUNMUKTĀNS

LATVIEŠU FONDA PADOME

Latvian Foundation

323 E Wacker Drive #508

Chicago IL 60601

www.latviesufonds.com

Renāte Kenney • Priekšsēde

lfpriekssedis@gmail.com

Mārīte Krūze • Vicepriekšsēde

lfvice1@gmail.com

Katrīna Pipaste • Kasiere

lfkasieris@gmail.com

Rita Grendze • Sekretāre

lfsekretars@gmail.com

Mārtiņš Hildebrants • Projektu lietvedis

pieteikumi@gmail.com

Elizabete Ludvika • Aktīvo projektu lietvede

lfvietnieks@gmail.com

Anna Rūtiņa • Administratīvā palīdze

lfpaligs1@gmail.com

KOMISIJAS

Ieguldījumu komisija:

Brigita Rumpēters lfieguldijumi@gmail.com;

brigita_z_rumpeters@ml.com

Renāte Kenney

Katrīna Pipaste

Sabiedrisko attiecību komisija

Ilze Pētersone lfsabat@gmail.com

Latviešu Fonds Latvijā komisija

Valdis Bērziņš lfparstavis@gmail.com

Padomdevēju komisija

Valda Grinberga

Elisa Freimane

Sandra Kronīte - Sīpola

Revidenti

Laura Ramane lfrevidents1@gmail.com

Andrejs Dumpis lfrevidents@gmail.com

Diāna Kārkliņa RevidentsLF@gmail.com

Pateicamies visiem, kas palīdzēja šī apkārtraksta tapšanā ar rakstiem, fotogrāfijām,

idejām un labojumiem! Īpašs paldies Ingrīdai Lēvenšteinai / Lauven Creative par šī

izdevuma grafisko veidolu.

GĀJIENS UN GALAMĒRĶIS

Renāte Kenney // Latviešu Fonda priekšsēde

Ieejot Latviešu Fonda pastāvēšanas

otrajā pusgadsimtā, laikā, kad vārds

“virtuāli” tiek lietots “pa labi, pa kreisi”

simtām reižu dienā, Fonda padomei

radās ideja šo simbolisko ieiešanu

veikt īstajā dzīvē – staigājot, skrienot,

nūjojot un slēpojot, minoties ar riteni

vai trenažieri – katram gan savā

pasaules malā, dažkārt nelielās

komandās, bet tomēr kopā virzoties

uz priekšu pa nospraustu maršrutu

– 555 km gar Baltijas jūras krastu.

Maršruta garums tika izvēlēts ar

nolūku, jo kurš gan nav sapņojis par

skaistajām Latvijas jūrmalām, un

skaitlis 555 ietvēr gan LF 50 gadus,

nākamo darbības piecgadi, gan skatu

uz vēl tālāku nākotnes nogriezni.

Kad nedēļu vēlāk piedalījāmies

latviešu skolu rīta sanāksmēs,

aukstums bija pieņēmies spēkā

arī Ziemeļamerikā, un mūsu

varonīgajai lauka korespondentei

Kristai, kura ar savu piemēru

rādīja, ka nekāds sniegs un sals

nevar būt par šķērsli, aukstumā

sasala mobīlais telefons! Bet mēs

turpinājām doties uz priekšu! Ja

sākumā visi viens otru pazinām, tad

drīz mums pievienojās arvien vairāk

un vairāk staigātāju no dažādiem

ASV štatiem un citām valstīm, kas

sajūsmināti deva ziņu tālāk, aicināja

draugus, un fotogrāfijās dokumentēja

sevi staigājot gar skaisti ziedošiem

kokiem vai pāri ledus laukiem.

Lūk, tā izskatās septiņdesmit LF

draugi un atbalstītāji, kas dodas

virtuālajā pastaigā gar Baltijas jūras

krastu! Skaisti, ka esam tik daudz.

Ko mēs cerējām uzsākot virtuālo

pastaigu? Ka spēsim izskaidrot un aizraut,

ka mums atsauksies gan tie, kas

mūs jau zin, gan tie kas vēl nepazīst.

Ka spēsim nostaigāt šo garo ceļu.

Ko mēs atklājām? Ka LF uzrunā

un tam par apliecinājumu ir jauni

dalībnieki un Tūkstošnieki. Ka arī

virtuālā gājienā var sadraudzēties,

satikt senus draugus, atjaunot

draudzības un izkalt jaunus plānus.

Ka esam saņēmuši tik daudz

pozitīvas enerģijas, prieka un sirsnīgu

atsauksmju, ka varam ne tikai iet,

bet pat skriet pretīm jauniem

mērķiem, jaunām idejām.

Es pati šajā virtuālajā gājienā esmu

tieši pa vidu - Kurzemes jūrmalā,

un man patīk, ka ceļš vēl priekšā,

ka sekoju labās pēdās un, ka aiz

manis ir vēl daudzi. Pateicos

visiem, kas nāk ar mums, un kas

dod kultūras atbalstam! Bet, ja

vēl neesi mūsu vidu – nāc mūsu

kopīgajā gājienā, iepazīsti mūs

un pievienojies Latviešu Fondam!

Mūsu gājiens iesākās februārī, kad

ASV ziemeļos un austrumos bija

krietni vēss, bet Latvijā – gandrīz vai

arktisks aukstums. Staigāšanu

uzsākām pavisam neliels pulciņš,

jautri apmainoties ar īsziņām,

ka mūsu starta punktā, Ain ažos pie

slavenās Krišjāņa Valdemāra iedibinātās

jūrskolas, ir -20 C. Salts!

Kādreiz iedomājos LF 50 gadus,

kas kā ceļš turpina vīties mums

zem kājām. No neliela draugu

pulciņa izveidojies krietns pulks,

un ejot redzam mūsu priekšgājēju

atstātās laikmeta zīmes un ceļu

norādes uz iemīļotām pieturvietām

latviešu kultūrā.

1

LATVIEŠU FONDA PILNSAPULCE

2021. GADA RUDENĪ ZOOM VAI HIBRĪDA FORMĀTĀ,

JA TO PIEĻAUS EPIDEMIOLOĢISKĀ SITUĀCIJA. TUVĀKA INFORMĀCIJA TIKS PAZIŅOTA ATSEVIŠĶI.

DARBA KĀRTĪBA

Kvoruma konstatēšana, sapulces darba kārtības pieņemšana

un iepriekšējās pilnsapulces protokola pieņemšana

Foto: Kristaps Ungurs

• Priekšsēdes ziņojums; padomes locekļu

un revidentu vēlēšanu rezultāti

• Padomes locekļu ziņojumi

• Revidentu ziņojumi

• Komisiju ziņojumi

• Ziedošana LF šodien un nākotnē.

Informācijas sesija un Q&A.

• Ziņojumu apspriešana un jautājumi

• Pateicības

• Pilnsapulces slēgšana

ANDREJS EGLĪTIS

Latviešu Fonds sumina LF dalībnieku, Bronzas Tūkstošnieku

Andreju Eglīti un māsu Daci Lisu Taylor, jo viņu devums palīdz

augt un zelt gan jauno latviešu zināšanām Latvijā, gan latviešu

kultūras projektiem visā pasaulē! Pieminot savus vecākus Jāni

un Annu Eglīti, viņu rūpes un gādību savu bērnu audzināšanā,

Andrejs Eglīte šopavasar atbalstījis Latviešu Fondu. Papildināta

arī, kopā ar māsu, 2018. gadā Vītolu fondā dibinātā stipendija

pedagoģijas un farmācijas nozarē studējošiem. Paldies!

2

LATVIEŠU FONDS – 50 GADI JAUKĀ KOMPĀNIJĀ

Ilze Pētersone // Sabiedrisko attiecību lietvede

Latviešu Fondam šogad

apritēs piecdesmit pirmā

jubileja…. Ir teikts - lai labu

grāmatu īsti izprastu, tā ir

jāpārlasa ik desmit gadus.

To pašu kritēriju varētu

pielietot organizācijām -

ieskatīties, šajā gadījumā,

Latviešu fonda darbībā,

ik pa desmit gadiem –

izvērtēt, kas ir paveikts,

kas ir mainījies un kā tagadnes plāni iederas dibinātāju

mērķos. Pati būdama Fonda desmitgadniece, atļaujos

dalīties ar iespaidiem no šī laika sprīža (2011- 2021.)

Pirmo reizi piedalījos LF padomes sēdē Vašingtonas

baznīcas pagrabstāvā pirms desmit gadiem. Bērztīsa

kungs vēl bija sekretārs, un pēdējo reizi uzmanīgi

protokolēja sēdes norisi, ar roku pierakstīdams katru

lēmumu dzeltena papīra blociņā. Šodien jaunākās

LF ziņas tiek izsūtītas gan pa pastu, gan elektroniski;

projektu pieteikumi tiek pieņemti tikai no elektroniskās

pieteikuma lapas - latviešu un angļu valodā. Nāk prātā

Raiņa vārdi – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Laiki mainās

un Latviešu Fonds ir gājis tiem līdz; rezultāts ir stabila

organizācija ar stingriem pamatiem un augošu

dalībnieku skaitu.

Nopelns par LF izturību un izaugsmi pienākas pirmkārt

Fonda dalībniekiem un ziedotājiem. Bet atzinību jādod arī

tiem enerģiskajiem un mērķtiecīgajiem sabiedriskajiem

darbiniekiem, kuri, netaupot kreņķus, ziedojuši savu laiku,

lai izveidotu Latviešu Fondu par sekmīgu organizāciju.

Kanadas latvieši - Voldemārs Gulēns, Brunis Rubess,

Valdis Muižnieks, Ģirts Zeidenbergs un citi - apņēmās

“izveidot bāzi latviešu kultūras pasākumiem, kas spēs

darboties paaudzēm ilgi”. Latviešu Fonds tika plānots

un lolots kā visu trimdā dzīvojošo paaudžu pasākums,

kas domā par latviešu kultūru un ar tās eksistenci

saistītajām problēmām pēc iespējas tālā nākotnē (Valdis

Muižnieks). Voldemārs Gulēns izteica LF misijas praktisko

pusi – “Vadoties no pārliecības, ka mēs atbalstīsim

latviešu kultūru līdz sirmam vecumam, mums likās loģiski

mērķtiecīgi sākt krāt kādu mazu naudiņu ik mēnesi.”

Ar Austras koku kā simbolu, Fonds izveidoja saukli –

“Dosim, dzīvosim!” – un aicināja tautiešus ziedot.

Latviešu Fonds aicināja dot, un tautieši deva. Ar noziedotiem

līdzekļiem, pamatkapitāls auga; pirms desmit gadiem

tas tuvojas $700,000.00. Šodien miljons dolāru mērķis

ir sasniegts un pārsniegts; Fonds var lepoties ar

atbalstītiem 500 projektiem 2 miljonu dolāru vērtībā.

Cik daudz nav paveikts piecdesmit gados! Manā laikā

Fondu ir vadījušas otrās paaudzes trimdas latvietes.

Varētu viņas raksturot kā “superletiņus” – gājušas

Minsteres vidusskolā, dzīvojušas un strādājušas Latvijā,

aktīvas arī citur latviešu sabiedrībā. Mūsu pašreizējā

priekšsēde ir superletiņš no Latvijas! Ja dibinātāji bija

ideālisti (un visi vīrieši), tad priekšsēdes ir bijušas patriotes

un darītājas – bitītes ar latvietības izjūtām, tehniskām

zināšanām un neizsmeļamu enerģiju. Latviešu Fonda

tapšanu pārrunāja 1970.g. sanāksmē “Nākotne 70”

pirms Dziesmu svētkiem Toronto. Pazīstami ASV un

Lai izsludinātu Fonda mērķus un veicinātu latvisku

vidi, LF gadu no gada rīkoja Nedēļas Nogales Nākotnei

(NNN), pulcējot apdāvinātus tautiešus – zinātniekus,

māksliniekus, rakstniekus – lai piedalītos uzrunās, semināros,

literatūras un dzejas vakaros. Prātā nāk skaista pēcpusdiena

Ņujorkā 2011. g. rudenī, kur savu dzeju lasīja

tagad nesen aizsaulē gājušie leģendārie Jānis Krēsliņš

un Modris Mednis, kā arī pazīstamā dzejniece Rita Gāle.

Atceros arī Vairas Paegles svētku runu 2012. g. NNN

nogalē Filadelfijā. Tās bija sevišķas sanāksmes.

3

ziedotāju pulku, kā arī iesaistīt jauno paaudzi Fonda

darbā. Kristīnai bija pilna galva ar idejām un ar

padomes palīdzību daudz kas tika uzsākts: Garezera

absolventu klases dāvanas, LF pastkartiņas un

skrejlapas, LF krekli un krūzes, video pasniegumus

pilnsapulcēs, projektu atbalstīšanu ar īpašām akcijām

(crowdsourcing), padomes sēdes caur Skype…

Šeit gribu piebilst, ka Covid gads ir radījis negaidītus

plusus, pulcējot tautiešus un uzturot latviskumu. Kā

piemēru minēšu LF pēdējo pilnsapulci; tā bija plānota

2020g. NNN nedēļas nogale Hamiltonā, ieskaitot

mākslas tūri un Pļaujas svētku mielastu. Tai vietā mums

bija jānotur virtuālā pilnsapulce. Jaunā priekšsēde

Renate Kenney ar mākslinieci Ritu Grendzi bija

izveidojušas virtuālu izstādi. Uz ekrāna parādījās

mākslas darbi no visdažādākajiem trimdas māksliniekiem

no ASV, Kanadas un Austrālijas. Mēģinājums izdevās!

Ne tikai padome un LF biedri, bet arī citi pievienojās

mums uz Zoom.

Nākamā priekšsēde Valda Grinberga turpināja un papildināja

iesāktos mērķus, iesaistot jaunus dalībniekus,

ceļot LF profīlu un modernizējot LF sazināšanās veidus.

Valda aktīvi piedalījās latviešu jauniešu sarīkojumos, tos

uzrunāja un atbalstīja (Garezera vidusskolu, Amerikas

Latviešu Jaunatnes apvienību un Kanadas jauniešu

grupu Šī Māksla ir Jauna). Ar padomes lielo darbu,

mājas lapa un datu bāze tika uzlabotas. Tika izgatavoti

LF reklāmas materiāli (uzlīmējamie tetovējumi, austās

aproces, mugursomas), kā arī skaistas piespraudītes,

ar ko pateikties ziedotājiem.

Šodien latviskā kultūrtelpa ir plašāka kā jebkad - tā ietver

trimdas sabiedrību, Latvijā dzīvojošos, un tos 373,000

tautiešus, diasporas latviešus, kas ir atstājuši dzimteni

un mīt visos pasaules stūros. Latviešu kopienas

ārzemēs pieaug, bet kopības sajūta un saliedēšanās ir

komplicēta – trešajai trimdas paaudzei latviešu valodas

spējas sāk “ļodzīties”* (V. Bucēna lasītāja vēstule Latvija

Amerikā 30. janvāra 4. numurā) un diasporas

ģimenēm bieži maizes pelnīšana jāliek pirmajā vietā.

Latviešu Fonda dibinātāju doma 70. gados bija gādāt

resursus tieši trimdas latviešu sabiedrības pastāvēšanai.

Bet ar Latvijas brīvības atgūšanu 1991. gadā, projektus

sāka pieteikt arī Latvijas latvieši. Kā man ir stāstīts, 90.

gadi bija Fondam pārdomu pilni; pacēlās jautājums par

Fonda nozīmi un vajadzību laikmetā, kad mums atkal

bija pašu valsts. Bet zinu, ka Valža Bērziņa vadībā

(2007 – 2011) Latviešu Fonds turpināju savu darbu un

gāja uz priekšu. Mēs priecājamies, ka Valdis vēl tagad

pārstāv Fonda darbību Latvijā!

LF pirmie Tūkstošnieki un dāsnākie ziedotāji ir tie, kas

50. gados cēla baznīcas, skolas, nometnes. Viņi ir devuši

un turpinājuši dot līdz pat sirmam vecumam! Tagad

ir pienācis laiks “pēctecības kārtošanai” (Voldemāra

Gulēna vārdi). LF priekšsēde Kristīna Sīmane-Laimiņa

jau no 2012.g. uzsvēra, cik svarīgi mums ir palielināt LF

4

LATVIEŠU FONDS – 50 GADI JAUKĀ KOMPĀNIJĀ

Piecdesmit gadu garumā Fonds ir mācījies sadzīvot

ar pārmaiņām Latvijā un latviešu sabiedrībā ārpus

Latvijas. Ņemot vērā šīsdienas apstākļus, 2021. gadā LF

eksperimentē (pateicoties priekšsēdei Renātei Kenney)

ar unikāliem un interesantiem veidiem kā iesaistīt

dalībniekus - gan superletiņus, kas meklē dzīvu latviešu

kultūras vidi, gan jaunākas paaudzes, gan interesentus

bez valodas prasmēm. Minēju agrāk mūsu virtuālo

mākslas izstādi; septembrī Fonds Facebook vidē

atzīmēja Latvijā svinēto dzejas mēnesi ar trimdas laika

dzeju izlasi. Decembrī tika noturēta jauni izveidotā

Austras stunda, Zoom sarīkojums, kur iepazināmies ar

LF atbalstītiem vai dalībnieku veiktiem projektiem:

Baņutas Rubesas, Kristas Svalbonas, un Lailas Milevskas

radoši interpretētajiem bēgļu laiku pētījumiem; lekciju

par Latvijas stratēģisko politisko stāvokli (Lukas Milevskis),

un muzikālu piedāvājumu no Latvijas (Imanta

Nīgale). Uzziniet vairāk par šo jauko notikumu uz

www.latviesufonds.com. Kā redzat, Latviešu Fonds ne

tikai pieņem latvisku projektu pieteikumus, bet pats

aktīvi piedalās latviskas vides veidošanā un uzturēšanā!

Augšminētie pasākumi saglabā vēsturiskās liecības

par latvietības bagātību un veicina izglītošanos un

pārdomas par mūsu kultūras mantojumu. Minēšu

vēl pēdējo LF pasākumu, kas uzrunā cilvēkus visā

pasaulē, neatkarīgi no latviešu valodas prasmes vai latviskās

piederības. Lai atzīmētu Latviešu Fonda

50 darbības gadus, esam uzstādijuši virtuālu 555 km

staigāšanas programu gar Baltijas jūrmalu. ‘Walking and

Running Along the Latvian Coast with Friends of the Latvian

Foundation’ var atrast uz www.myvirtualmission.com.

Staigātājus iepriecina interesanti pieturas punkti, ar

bildēm un izskaidrojumiem. Akcija notiek līdz Jāņiem.

Vai nav skaists veids kā izvingroties, un tajā pašā laikā

uzzināt vairāk par Latvijas dabu? Mums ir jau krietns

pulks staigātāju no ASV, Kanādas un Eiropas, tajā skaitā

vairāku ASV latviešu skolu skolēni un to vecāki.

Kopsavilkumā atkal jāgriežas pie dibinātāja Voldemāra

Gulēna vārdiem - Latviešu Fonda loma ir “iekustināt,

atbalstīt un realizēt sabiedrībai vēlamus projektus,

kas paliek kā neaizstājama vērtība dažāda

attāluma nākotnēs”. Šajā jaunajā laikmetā Latviešu

Fonds ar saviem jaunajām iniciatīvām arī turpmāk

mērķtiecīgi piedalīsies latvietības uzturēšanā. Mēs

aicinām – nāciet kopā ar Latviešu Fondu! Darba nepietrūks

un mēs esam jauka kompānija!

5

2021. GADA ATBALSTĪTIE MAZIE PROJEKTI

2021. GADĀ TIEK ATBALSTĪTI 12 PROJEKTI AR KOPĒJO PIEŠĶĪRUMU SUMMU $19950

Mazo projektu konkurss atkal šogad bija pārpilns ar interesantiem projektu

pieteikumiem – mājassēde nebūt nenozīmē dīkstāve! Šogad populārākās tēmas

pieteikumu vidū bija daiļliteratūra/grāmatas un mūzika. Kā tas noteik katru gadu

pieteikumu bija vairāk par pieejamiem līdzekļiem un diemžēl nevarējām visus

projektus atbalstīt. Pateicamies visiem projektu pieteicējiem par interesi sadarboties

ar Latviešu Fondu un apsveicam Mazo projektu konkursa uzvarētājus!

- Mārtiņš Hildebrants, LF projektu lietvedis

LF21M01 “ZALKTENES DIVAS SAULES”

DZEJAS GRĀMATAS DRUKĀŠANA //

PROJEKTA MĒRĶIS:

ir sniegt lasītājam ieskatu cilvēka attiecībās ar pasauli,

liriskās varones Zalktenes ceļu svešumā, mīlestību,

Latvijas dabas spēku un cilvēka saplūsmi ar to.

Mērķauditorija ir cilvēki, kas mīl lasīt dzeju latviešu

valodā gan Latvijā, gan plašajā pasaulē.

PROJEKTA APRAKSTS:

Dzejas grāmatas drukāšana, saturā 6 nodaļas,

krāsainas mākslinieces Sandras Strēles gleznu reprodukcijas,

Laumas Neretnieces izstrādātu grāmatas

maketu. Pasaule un identitāte. Viena saule bez

ģeogrāfiskām robežām valodas ainava: “Tā vakars

tumst/Kovārņi sasaucas un spārni klāj/Asfaltam atlasa

tumšzilu lāsmu”. Otra saule - sakrālā ainava, kura stāv

pāri laika zīmēm.Tur smilga zied sidraba ziedus, vārti

tiek atvērti, lai gaidītu mājās “Kad es atgriezos mājās/

nemaz nezināju, ka ķīseļa upes joprojām plūst, zelta

ābelei pilni zari, un ne zariņš nav jānoplūc”.

Otrajā “saulē” dzīvo arī Zalktene, tēls, kas ir

biogrāfiska atsauce, caur kuru autore atklāj vienu

dzīves posmu, apstiprinājumu ne vis dzīves

vieglumam, bet skaistumam.

PROJEKTU PIESAKA: Dace Micāne-Zālīte

LF FINANSĒJUMS: $2000

6


LF21M04 KRIŠJĀŅA VALDEMĀRA PIRMĀS

GRĀMATAS “300 STĀSTI” (1853)

DIGITALIZĀCIJA //

LF21M02 XV VISPĀRĒJO DZIESMU UN

DEJU SVĒTKU MINESOTĀ TAUTAS DEJU

LIELUZVEDUMA APMĀCĪBAS KURSI //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Ik pa pieciem gadiem pulcējamies dziesmu un deju

svētkos, lai uzlādētu savas “ latviskās baterijas”. Skatoties

deju virpulī, jūtamies droši, ka mūsu kultūras mantojums

turpināsies. Piedalīšanās tautas deju lieluzvedumā

jauniešiem un bērniem ir neaizmirstams piedzīvojums.

Dejojot kopā ar 600 dejotājiem no visām pasaules

malām, jaunie izjūt savu piederību latviešu tautai.

Dziesmu svētki un tautas dejas veicina latvisko

izglītību un audzināšanu.

PROJEKTA APRAKSTS:

Lai veicinātu deju iemācīšanos un deju izpildījumu

vienādību, deju kursos apmācīsim deju kopu vadītājus

un dejotāju pārstāvjus. Kursi notiks no 3. – 6.

septembrim Ņujorkas draudzes īpašumā Katskiļu

kalnos. Apmācībās piedalīsies divi deju meistari no

Latvijas. Ceram arī ierakstīt video tām kopām,

kas nevarēs piedalīties klātienē. Tas veicinās deju

izdejošanas vienādību lieluzvedumā.

PROJEKTA MĒRĶI:

Sagaidot ievērojamā jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra

(1825-1891) divsimtgadi, biedrība “Bibliokuģis Krišjānis

Valdemārs” iecerējusi digitalizēt viņa pirmo grāmatu

“300 stāsti”, kas 1853. gadā tika izdota Liepājā.

Atkārtots grāmatas izdevums bija Valdemāra simtgadē,

diemžēl arī gotiskajā šriftā. Tā kā mūsdienu

drukā grāmata nav izdota, to nepieciešams digitalizēt,

lai tās saturu padarītu pieejamu plašākam interesentu

lokam, īpaši jaunatnei, pēcāk jau domājot par grāmatas

izdošanu. K. Valdemārs, blakus dzejai un esejām,

grāmatā ievietojis programmatisku rakstu “Vārdi par

grāmatām”, kas ir pirmais plašākais jaunlatviešu

aicinājums izglītoties, lasīt grāmatas un pašiem veidot

savas bibliotēkas. Projekta mērķauditorija ir jaunatne

un visi interesenti, kurus aizrauj latviešu literatūras

vēsture un latviešu kā nācijas izveides pirmsākumi.

PROJEKTA APRAKSTS:

Grāmatas Krišjānis Valdemārs “300 stāsti”, vai pilnajā

nosaukumā “Krišjāņa Valdemāra 300 stāsti, smieklu

stāstiņi utc. Un mīklas ar to jaunekļiem un pieaugušajiem

lusti uz grāmatām vairot gribējis K. Valdemar”

digitalizāciju veiks cilvēks, kurš prot digitalizēt tekstu no

gotiskā šrifta uz

mūsdienu rakstu

valodu. Tas ir

unikāli sarežģīts

darbs Grāmatai ir

236 lappuses.

PROJEKTU

PIESAKA:

Gunita Dzene

LF FINANSĒJUMS:

$1500

PROJEKTU PIESAKA: Astrīda Liziņa


7


LF21M05 ANŠLAVS

EGLĪTIS, VERONIKA

JANELSIŅA, RAIMONDS

STAPRĀNS DZĪVĒ

UN DARBOS //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Projekta mērķis ir

iepazīstināt, informēt un

popularizēt mākslinieku

un rakstnieku Anšlava Eglīša, Veronikas Janelsiņas un

Raimonda Staprāna ieguldījumu un viņu nozīmi ne tikai

diasporas kultūras vēsturē, bet arī Latvijas mākslā un

rakstniecībā.

Mērķauditorijai nav vecuma ierobežojumu - māksla

un rakstītais vārds kalpo izglītībai, kultūrai un garīgās

dzīves bagātināšanai jebkurā vecumā.

PROJEKTA APRAKSTS:

Tuvojas XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki

Minesotā, kurā teātris ir neatņemama sastāvdaļa. Lai

popularizētu svētkus, Raimonda Starprāna lugu

“Anšlavs un Veronika” un informētu plašāku sabiedrību

par Anšlavu Eglīti un Veroniku Janelsiņu, katru nedēļu

(52 nedēļas pirms svētkiem) mājas lapā būs video par

teātra gatavošanos svētkiem un par gaidāmo izrādi,

lugas autoru un gleznotājiem un rakstniekiem A. Eglīti

un V. Janelsiņu.

Sanfrancisko Jaunā teātra aktieri un radošā grupa

sagatavos un atstās kultūras mantojumam ieskatu

video formā par A. Eglīša un V. Janelsiņas biogrāfiskajiem

faktiem, intervijas ar viņu laika biedriem, romānu

un lugu fragmentu lasījumus un iestudējumus, dos

ieskatu A. Eglīša un V. Janelsiņas gleznās, zīmējumos

un kolāžās, interviju ar lugas “Anšlavs un Veronika”

autoru un mākslinieku Raimondu Staprānu, ieskats

citos viņa literārajos darbos un gleznās.

LF21M06 DANČU KRĀTUVES SATURA

PAPILDINĀŠANA //

PROJEKTA MĒRĶI:

Danču krātuves satura papildināšana ir projekts, kas

paredz 2021. gadā digitālo datubāzi papildināt ar

plašu klāstu informācijas par Latviešu dančiem -

vismaz 20 mūzikas ierakstiem un iefilmēt vismaz

20 latviešu dančus.

Galvenais uzsvars ir uz jaunu danču video filmēšanu

un digitāliem mūzikas ierakstiem. Visa apkopotā

informācija tiek bezmaksas publiskota gan facebook

- Danču krātuve, Youtube -Latviešu danči, un

dancukratuve.lv

2020. gadā datubāze tika papildināta ar vairāk kā

40 studijas danču mūzikas ierakstiem, 70 dzīvās

mūzikas (diktafona) ierakstiem, 50 arhīva mūzikas

failiem, vairāk kā 40 jaunu danču video un aprakstiem

ar notīm, dejas soļiem. 2020. gadā materālu

veidošanā piedalījās kolektīvi: Zeidi, Upīte, Baltava,

Dandari, Hāgenskalna muzikanti, Karikste.

PROJEKTA APRAKSTS:

Mūzikas ierakstu aranžijas un ierakstus izpildīs

etnokompānija Zeidi un kapela Karikste. Danču video

piedalīsies kolektīvi: Baltava, Dandari, Zeidi, Upīte.

PROJEKTU PIESAKA: Sandis Zučiks


PROJEKTU PIESAKA: Māra Lewis


8


LF21M07 DOKUMENTĀLA FILMA

“1960. GADA MEITENES” //

PROJEKTA

MĒRĶIS:

Filma-laikmeta

atspoguļojums

sievietes liktenī.

1960.gads, kurā

“sociālisms

bija uzvarējis

pilnīgi un galīgi.”

Stāsts par manām klasesbiedrenēm, pilnīgā un galīgā

sociālisma bērniem, vidi, kurā mēs izaugām, mūsu

jaunību un šodienu.

Manas klasesbiedrenes ir kā otrā plāna spēlētājas,

kuras tā īsti nekad nav atklātas. Paaudzes, kurām dzīve

noritēja divās pilnīgi dažādās sistēmās un kur sistēmu

mantojums tiek pārnests uz nākamajām paaudzēm.

Mana mērķa auditorija ir gan jaunieši, gan vidējās paaudzes

cilvēki, kuri savu māti var ieraudzīt no cita aspekta. Mans

mērķis ir runāt par sievietēm, kuras Atmodas laikā stāvēja

mītiņos un Baltijas ceļā un nodeva savas balsis

vēlēšanās par Latvijas neatkarību. Un tieši šīs paaudzes

sievietes pēc neatkarības atjaunošanas visasāk

saskārās ar “brīvā tirgus” realitātēm – priekš “smukajiem”

darbiem viņas bija par vecu, bet priekš vadošajiem

posteņiem - viņas bija sievietes – atlika strādāt daudz

un smagi, lai izaudzinātu bērnus.

PROJEKTA APRAKSTS:

Projektu izpildīs scenāriste Ilze Akmentiņa, pieredzējusi

pedagoģe un pasniedzēja ar kultūrfilozofes un

vēsturnieces izglītību. Jau iepriekš sastrādājusies ar

Fenixfilm pie vēsturisku dokumentālu filmu projektiem.

Operators Aleksandrs Grebņevs strādājis pie vairākiem

starptautiski apbalvotiem dokumentālā kino projektiem,

īsfilmām un pilnmetrāžas spēlfilmām. Aleksandrs vēlas

strādāt pie projekta, kas viņam būs izaicinājums darboties

jaunos kino žanros un estētikā. Viņš jau iepriekš

veiksmīgi sadarbojies ar šo radošo autoru komandu,

tāpēc ir pamats šo sadarbību turpināt.

LF21M10 PLATS – VIZUĀLAS IDENTITĀTES

UN KOMUNIKĀCIJU PLATFORMU RADĪŠANA

UN UZTURĒŠANA //

PROJEKTA MĒRĶI:

PLATS plāno ļoti plaša spektra darbību, ko jau daļēji

uzsācis. Viena no tām ir pēc iespējas ātrāk izveidot savu

vizuālo identitāti un komunikāciju platformas, lai tās

būtu mūsdienīgas, pieejamas, elastīgas komunikācijā

un atpazīstamas. Ir svarīgi apkopot informāciju par

PLATS biedru aktivitātēm, pasākumiem un vēsturi.

Izmantojot profesionāli veidotus komunikācijas kanālus un

platformas, tautieši visā pasaulē, modernā un koncentrētā

veidā, saņems informāciju par visiem “dzīvajiem” latviešu

teātriem visā pasaulē. PLATS biedriem būs radīta resursu

vieta, virtuāla vide, kur komunicēt un sadarboties, tostarp

veidot jaunus latviešu kultūras pasākumus un vērtības.

PROJEKTA APRAKSTS:

Projektā paredzēts:1) izveidot PLATS zīmolu, logo, mājas

lapas un sociālo tīklu (piem.YouTube, Facebook, Instagram

u.c.) vizuālo un tehnisko nodrošinājumu, realizēt

citus mārketinga pasākumus, lai iekļautos modernajā

informācijas apritē; 2) veidot informācijas resursu vietni,

kur varēs uzzināt par pasaules latviešu teātriem, to aktivitātēm,

kā arī operatīvā un vienkāršā veidā ar katru no

PLATS biedriem sazināties; 3) apkopot informāciju par

katra PLATS biedra aktuālajiem notikumiem un vēsturi;

4) radīt publiski pieejamu praktiski noderīgu avotu par

latviešu diasporas teātriem, aktivitātēm un vēsturi.

Šobrīd pasaulē valdošās situācijas dēļ, svarīgāk kā

jebkad agrāk ir uzturēt virtuālo vidi, īpaši tādai organizācijai,

kas veicina latviešu teātra tradīcijas saglabājošu un

attīstošu vidi, tādejādi arī saglabājot latviskumu un ceļot

tautiešu nacionālo pašapziņu.

PROJEKTU PIESAKA: Ingmārs Čaklais


PROJEKTU PIESAKA: Una Celma


9


LF21M13 ZVIEDRIJAS LATVIEŠU KULTŪRAS

IZLASE “SKAT, SKATT!” //

PROJEKTA MĒRĶIS:

LF finansējumam iesniegtā projekta mērķis ir sagatavot

un izdot Zviedrijas latviešu kultūras izlasi jeb antoloģiju

bērniem un jauniešiem “Skat, skatt!” (‘skatt’ zviedriski

nozīmē ‘dārgumi’). Izlasi veido literāru un dokumentālu

darbu fragmenti, vizuāli materiāli un stāsti vieglā valodā

par Zviedrijas latviešu personībām un kultūras vērtībām.

Citās projekta fāzēs paredzēts veidot interneta resursus

mājaslapā un sagatavot materiālus skolotājiem.

Projekta rezultāti domāti Zviedrijas latviešu bērnu un

jauniešu izglītībai un visas Zviedrijas latviešu sabiedrības

mūžizglītības vajadzībām. Tie palīdzēs saliedēt Zviedrijas

latviešu sabiedrību un cels izpratni parlatviskuma

saglabāšanas un attīstīšanas iespējām, dzīvojot ārpus

Latvijas. Tāpat tie noderēs Zviedrijas latviešu kultūras

popularizēšanai ārpus Zviedrijas, sasniedzot latviešus

Latvijā un pasaulē.

Plašākā nozīmē projekta mērķis ir veicināt Zviedrijas

latviešu kultūras kontinuitāti un trimdas kultūras

pārmantošanu.

PROJEKTA APRAKSTS:

Projekta izpildi veiks projekta komanda – aktīvi Zviedrijas

latviešu sabiedrības pārstāvji, kam ir sadarbības pieredze

dažādos projektos un profesionālas zināšanas izvēlētajās

atbildības jomās.

Projekta satura pārvaldību un sagatavošanu redaktora

vadībā veiks redkolēģija un satura autori: Signe

Rirdance, Lilita Zaļkalne, Agnese Blaubārde, Anna

Petraškeviča, Lūkass Rozītis, Ieva Graufelde. Papildus

ir iesaistīti konsultanti, kas pārzina trimdas Zviedrijas

latviešu sabiedrības dzīvi un veikumu kultūrā:

Laine Lasmane-Wikmark, Austra Krēsliņa, Juris Rozītis.

Atbildīgie par dizainu, mājaslapas izveidi un satura

publicēšanu: Ints Ivanovskis, Aija Bērziņa. Projekta

un finansu vadību nodrošinās Guntis Urtāns.

atbilstoši bērnu un pusaudžu uztverei un interesēm.

Projektu paredzēts realizēt vairākos posmos, pabeidzot

to vēlākais līdz 2022. gada martam.

PROJEKTU PIESAKA: Signe Rirdance


Ir panākta vienošanās aktīvi sadarboties ar Stokholmas

latviešu skolu, veidojot un testējot saturu un dizainu

10


LF21M14 ŅUJORKAS LATVIEŠU KORA KANTĀŠU

SAGLABĀŠANAS UN IZPLATĪŠANAS PROJEKTS //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Ņujorkas latviešu kora kantāšu saglabāšanas un izplatīšanas

projekta mērķi ir: Drošāk uzglabāt kantāšu notis Ņujorkā

– gan elektroniskā formatā, gan esošās rakstiskās notīs;

nodot skaņdarbu notis Latvijas Mūzikas akadēmijas

bibliotēkai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Ņujorkas

latviešu kora iecere ir, ka projektu veicot, nodrošināsim

kantāšu pieejamību koriem Latvijā un ārzemēs.

PROJEKTA APRAKSTS:

1975. gadā dibinot Ņujorkas latviešu kori, viens no

diriģenta Andreja Jansona mērķiem bija izveidot kori,

kas spēj uzvest lielu formu skaņdarbus. Koris ik gadu

sagatavoja Adventa koncertu, taču latviešu darbu

skaits par Ziemassvētku tēmu bija ierobežots. Radās

projekts ik gadu pasūtīt jaundarbu kādam latviešu

komponistam. Rezultātā latviešu mūzikas klēts ir par

vairāk nekā 40 Ziemassvētku kantātēm bagātāka. Līdz

šai dienai visi pasūtītie darbi ir palikuši pie Ņujorkas

latviešu kora. ŅLK vēlas nodrošināt, lai kantātes drošāk

saglabātu Ņujorkā, un pēc iespējas notis droši nogādātu

uz Latviju. Ņujorkas latviešu koris apņemas: iegādāties

arhīva materiālu glabāšanai tvertnes (kastes/mapes)

nošu saglabāšanai Ņujorkā; notis kvalitātīvi pavairot un

ieskenēt; nodot skaņdarbu partitūras, kora un orķestra

partijas un klavieru izvilkumu notis Latvijas Nacionālajai

biliotēkai un Latvijas Mūzikas akadēmijas bibliotēkai.

PROJEKTU PIESAKA:

Ņujorkas latviešu koris, Laura Padegs Zamurs


LF21M15 “LĪKSMĪBAS ZIZĻA” IESPIEŠANA UN

IZDOŠANA AMERIKAS LATVIEŠU NOMETNĒM //

PROJEKTA MĒRĶIS:

“Līksmības zizlis” ir domāts visiem latviešiem. Šī finansējuma

mērķis būtu dot jaunās grāmatas latviešu bērnu nometnēm

Amerikā, kurās nākāmā paaudze mācās latviešu tautasdziesmas.

ALJA ļoti vēlas pataisīt šo sējumu pieejamu

latviešu bērniem nometnēs, lai iemīļotās tautasdziesmas

var vieglāk iemācīties un baudīt, un, lai šīs tautasdziesmas

būtu iemīļotas arī nākamājām paaudzēm.

PROJEKTA APRAKSTS:

Pirms astoņiem gadiem, Raimonds Matisons ALJA uzdāvināja

iemīļotās dziesmu grāmatas “Līksmības zizlis” publicēšanas

tiesības. Kopš tā laika, ALJA valdes ir centušās sagatavot

nākamo izdevumu - izvēloties jaunas dziesmas, kuras pielikt

klāt, un izņemot mūs-dienām nepiemērotas jeb nedziedātas

dziesmas; pārtaisot partitūru; izpētot dziesmu vārdus un tos

rediģējot; izveidojot satura rādītāju un jaunu vāku. Tagad

izdevums ir gatavs drukāšanai.

PROJEKTU PIESAKA:

ALJA vārdā, Krista Zamura


11


palīgkrājumā. 2) 5214 foto ierakstu rediģēšana, lai

informācija būtu ērti meklējama un atrodama pēc

atslēgvārdiem. 3) interneta izstāžu “Dieva putniņi ” un

“Tālos Ceļos: Latviešu skauti un gaidas pēckara Vācijā”

atjaunošana un ievietošana “Latvieši pasaulē” mājas

lapā www.lapamuzejs.lv. Izstādes savulaik bija pieejamas

www.dpalbums.lv, bet nav vairs redzamas, jo novecojusi

izmantotā programmatūra (“Flash”).

LF21M17 “DP ALBUMS” DATU SAGLABĀŠANA

NĀKOTNEI //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Projekta ietvaros tiks pārceltas fotogrāfijas un apraksti

no interneta lapas www.dpalbum.lv uz muzeja

“Latvieši pasaulē” krājumu un fotogrāfiju datubāzi

www.latviesipasaulefoto.lv, kas veido daļu no Latvijas

Nacionālās bibliotēkas digitālā krājuma. Dpalbum.lv ir

datubāze internetā, atvērta 2004. gadā, pateicoties

Latviešu Fonda atbalstam. Šodien tajā glabājas 5214

fotogrāfijas, ar foto īpašnieku aprakstiem un atmiņu

stāstiem par dzīvi bēgļu nomentēs Vācijā pēc II pasaules

kara. Ideju autori veidoja datubāzi kā privātu projektu,

nesaistītu ar nevienu diasporas vai atmiņu instītūciju.

Kopš atvēršanas, datubāze papildināta un uzturēta

brīvprātīgi. Pašreiz datubāze tiek uzturēta pavisam

minimāli - kaut arī katru gadu publikas interese par

bēgļu nometnēm pieaug un administratori regulāri

saņem lūgumus DP materiālus izmantot publikācijās,

izstādēs u.c. Tāpēc ir svarīgi, ka šie dati tiek saglabāti

valsts atzītās institūcijās.

PROJEKTA APRAKSTS:

Nodrošināt dpalbum.lv fotogrāfiju saglabāšanu un

pieejamību, nododot šo informāciju “Latvieši pasaulē”

muzejam, kurš kā akreditēts valsts muzejs papildinās,

rediģēs un saglabās šos datus ilgtermiņā nākošajām

paaudzēm.

Projekta ietvaros tiks veikta: 1) datu pārcelšana uz

www.latviesipasaulefoto.lv. Rezultātā fotogrāfijas un

apraksti būs apskatāmi gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas

digitālajā krājumā, gan iekļauti muzeja “Latvieši pasaulē”

Projekta mērķauditorija ir tautieši Latvijā, bijušie

latviešu bēgļi un viņu pēcteči, vēsturnieki un citi

interesenti visā pasaulē.

PROJEKTU PIESAKA: Marianna Maija Auliciema


LF21M19 JURA ROZĪŠA ROMĀNS

“DISPLACED PERSON” //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Literatūrzinātnieka un rakstnieka Jura Rozīša romāna

“Displaced Person” izdošana kā apliecinājums tam, ka ārpus

Latvijas un arī t.s. bijušo trimdinieku vidū mūsdienās top

augstvērtīga literatūra, kas ir tikpat būtiska, vērtīga un

vajadzīga kā šodien Latvijā rakstītie un izdotie darbi.

Grāmatas izplatīšana grāmatu vairumtirdzniecības

tīklos un mazumtirdzniecībā; ar sabiedrisko un

kultūras medijus un portālu iesaisti – informācijas

izplatīšana par grāmatas iznākšanu tās auditorijai;

grāmatas atvēršanas sarīkojuma rīkošana klātienē vai

attālinātā vidē, iesaistot arī sabiedriskās organizācijas

un pētniekus, literātus ārpus Latvijas.

Mērķauditorija – visi latviešu jaunākās literatūras interesenti,

literatūrzinātnieki un literatūrzinātnes studenti,

pasniedzēji, skolēni, skolotāji, bibliotekāri, humanitārās

jomas profesionāļi.

12


PROJEKTA APRAKSTS:

Literatūrzinātnieks un rakstnieks Juris Rozītis dzimis 20.07.1951. (šogad apaļa jubileja!), dzīvojis Austrālijā, vēlāk

pārcēlies uz Zviedriju. Darbojies austrāliešu un trimdas latviešu teātros (iestudētas lugas “Kurbads” (1973),

“Varbūtības” (1976), “Raudupiete” (1982)). Latvijā kļuvis pazīstams ar pirmo romānu “Kuņas dēls” (1995) par

latviešu dzīvi trimdā. Šī tēma risināta arī jaunajā romānā “Displaced Person”, kura fragmenti ar apakšvirsrakstu

“Kāda latvieša stāja svešumā” savulaik publicēti “Jaunajā Gaitā” un lasīti dažādos sarīkojumos. Romāns ir unikāls

veikums un līdzās augstvērtīgām literārajām kvalitātēm atspoguļo autora paaudzes (dzimusi neielgi pēc kara)

sajūtas trimdā un īpatnēju, taču ļoti latvisku un bagātu valodu. Romānu iejūtīgi un sadarbībā ar autoru rediģējis

dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš. Plānotais metiens – 800 eksemplāru. Grāmatas iznākšana iespējama jau

2021. gada pavasarī/ vasarā, tiklīdz būs zināmi LF projektu konkursa rezultāti.

PROJEKTU PIESAKA: Jānis Oga


KASIERES ZIŅOJUMS

2019. gada 31. decembrī Latviešu Fonds pirmo reizi pārsniedza $1,000,000. Noslēdzot 2020. gadu Latviešu

Fonds sasniedza $1,251,604. Pagājušajā gadā mūsu ieguldījumi pieauga par 15.2%. Ziedojumi un biedru

maksas kopsummā bija $104,433. Pateicamies mūsu labvēļiem par atbalstu!

A NOTE FROM THE TREASURER:

At the close of 2019, the Foundation’s assets surpassed $1 million for the first time since 1970. Although we experienced

increased market volatility throughout an unprecedented year, the Foundation’s balance at the close of 2020 had grown to

$1.25 million. We are fortunate to have donors who support the work of the Foundation through their generous donations of

cash and marketable securities, IRA charitable rollovers, and grants from donor-advised funds. Thank you for your support!

Statement of Financial Position

as of December 31, 2020

Profit and Loss BUDGET ACTUAL

January - December 2020 Fiscal Year 2020 Fiscal Year 2020

Assets:

Cash & Money Market 80,212 General Donations & Membership Dues 10,000 104,433

Marketable Securities 1,171,392 Fund A Project Donations 2,000 3,785

TOTAL ASSETS $ 1,251,604 Interest and Dividend Income 20,000 23,625

Capital Gains (Losses) 252,003

Liabilities: TOTAL INCOME 32,000 383,846

Grants & Projects Payable 73,783

Member Loans Payable 3,510

TOTAL LIABILITIES 77,293 Grants & Awards 57,000 59,000

Meeting & Project Related Expenses 11,000 10,934

Equity: Administrative Expenses 13,150 10,854

General Fund (Unrestricted) 679,270 TOTAL EXPENSE 81,150 80,788

Member Endowment (Unrestricted) 440,838

Bieriņa Memorial Fund 26,746 NET INCOME before Investment Fluctuations (49,150) 303,058

Testament Bequest Memorial Fund 27,457

TOTAL EQUITY 1,174,311 Investment Unrealized Gains (Losses) (107,375)

TOTAL LIABILITIES & EQUITY $ 1,251,604 NET INCOME $ (49,150) $ 195,683

13

>>>

2021. ĪPAŠĀ AKCIJA

Ziedojiet jau šodien un atbalstiet šos vērtīgos kultūras projektus!

Jau septīto gadu LF Īpašās akcijas ietvaros tiek atblstīti projekti, kas nozīmīgi LF dalībniekiem, fonda draugiem

un labvēļiem.

Šogad Īpašajā akcijā piedalās divi vērtīgi projekti – Imanta Ziedoņa fonda “Viegli”pieteiktais projekts “ Radiožurnāls.

Vidus Zeme Šī.” un “Eksperimentālās etnotronikas līvu mūzikas grupas NeiUm albuma izdošana.” Ziedoņa

“Kurzemītē” paustā ideja par unikālu cilvēku nozīmību tiks aktualizēta gan fonda “Viegli” pieteiktajā projektā,

gan līvu grupas NeiUm jaunradē, izpaužoties ārpus tradicionālās mūzikas žanra, apliecinot šīs mazās, bet

spēcīgās tautas radošo garu un valodas dzīvotspēju.

Akcija notiek līdz 24. jūnijam. Ziedot Latvian Foundation Inc. ar čeku vai PayPal, norādot

kuram projektam ziedojums paredzēts vai kā sadalāms starp abiem projektiem.

LF21M12 “RADIOŽURNĀLS. VIDUS ZEME ŠĪ.”

PROJEKTA MĒRĶIS:

Projekta īstermiņa mērķis ir radīt audiovizuālu materiālu,

kas izceļ un popularizē Vidzemes kultūrtelpu un vietējo

iedzīvotāju identitāti un savdabīgumu.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir radīt paliekošu saturu, kas

kalpos kā laikmetīgs apliecinājums Vidzemes kultūrtelpas

unikalitātei, un stiprinās novada iedzīvotāju patriotismu

un piederības sajūtu Vidzemei un Latvijai kopumā.

Projekta kopējā auditorija būs vismaz 20 000 cilvēki.

1000 Radiožurnāli izdevumi tiks dāvināti Latvijas

skolām, bibliotēkām, pašvaldībām un kultūrvietām.

PROJEKTA APRAKSTS:

Imanta Ziedoņa fonds Viegli no 2019. gada ir uzsākuši

piecgades pētniecības un aktīvas komunikācijas ciklu

par Imanta Ziedoņa grāmatu “Kurzemīte” un tajā

paustajām idejām, kuras ieguļas jaunās, mūsdienīgās

un radošās interpretācijās.

Pagājušajā gadā fonda iniciatīva “Kartupeļu Lauka

Radio” spēra nākamo soli un sāka strādāt, lai

atdzīvinātu Imanta Ziedoņa “Kurzemītes” ideju par

unikālu cilvēku nozīmību un šādu cilvēku izcelšanu

mūsu sabiedrības identitātes, pašlepnuma un patriotisma

stiprināšanai, izveidojot nebijušu audiovizuālu

formātu “Radiožurnāls”. 2021. gadā redzam šī projekta

turpinājumu, radiožurnāla 2. numurā aplūkojot vēl vienu

no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem - Vidzemi.

TIKS RADĪTS:

» drukāts izdevums ar 20 literāriem

stāstiem par izciliem Vidzemes

cilvēkiem, vietām un

vēsturiskiem notikumiem;

» 10 mūzikas skaņdarbi;

» 10 īsfilmas par šogad satiktajiem

10 izcilajiem Vidzemes cilvēkiem;

» izstāde ar projekta laikā radīto saturu

PROJEKTU PIESAKA: Emīls Lukjanskis

NO LF PIEPRASA: $2000

14

2021. ĪPAŠĀ AKCIJA

LF21M20 EKSPERIMENTĀLĀS ETNOTRONIKAS LĪVU MŪZIKAS GRUPAS “NEIUM“ ALBUMA IZDOŠANA

PROJEKTA MĒRĶIS:

Eksperimentālās etnotronikas mūzika grupas “NeiUm”

albuma izdošanas mērķis ir veicināt lībiešu kultūras

mūzikas attīstību un jauradi. “NeiUm” mūzikas albums

sniegs iespēju klausīties mūsdienīgu lībiešu mūziku.

Albums prezentēs Latvijas teritorijā dzīvojošās etniskās

kultūras – lībiešu jaunradi. Mērķauditorija ir lībieši

un latvieši, kuriem interesē pasaules mūzikas žanrs,

ārzemju interesenti, kurus uzrunā dažādu tautu etniskā

mūzika un tās mūsdienīgais skanējums.

PROJEKTA APRAKSTS:

Eksperimentālās etnotronikas mūzika grupas “NeiUm”

albuma izdošanā piedalīsies grupas dibinātaji un

dalībnieki Dāvis Stalts (balss, elektronika), Monta

Kvjatkovska (balss, kokle, elektriskā ģitāra), Dagnis

Neilands (elektriskās bungas), Satya Haas (bass).

Izdodot šo mūzikas albumu, tiks radīts jauns, mūsdienīgs

mūzikas virziens lībiešu kultūrā, izceļot Latvijas

kultūras daudzveidīgās identitātes. Projektu plānots

realizēt 2021. gada ietvaros, albuma prezentācijai

piemērots būtu 18. novembris, kad ir Lībiešu karoga

iesvētīšanas diena un grupas “NeiUm” dibināšanas

diena. ”NeiUm” iedvesmas avots ir līvu kultūra. Līvu

kultūra dziļi ietekmējusi latviešu kultūras veidošanos.

“NeiUm” savieno autenisku mūzikas skanējumu ar

elektroniskās mūzikas vibrācijām. Mūsdienīgs mūzikas

virziens, nezaudējot ciešo saikni ar autenisko izcelsmi.

Dziesmu teksti ir līvu valodā. Tiem rezonējot ar elektroniskiem

un etniskiem instrumentiem rodas jauna

šīs senās kultūras sintēze mūsdienu kontekstā.

PROJEKTU PIESAKA: Monta Kvjatkovska

NO LF PIEPRASA: $1500

LATVIEŠU FONDA AUSTRAS STUNDA

2020. gadam aizejot, LF piedāvāja Austras stundas zoom sarunas

Raimonda Baumaņa vadībā, iepazīstinot ar LF dalībnieku un atbalsta

saņēmēju veikumu. Baņuta Rubesa lasīja izvilkumu no LF atbalstītās

grāmatas Bruno Slept Here/ Te bija Brunis, izvēloties sižetu no jauniņā

leģionāra Bruņa ieslodzījuma laika Cedelheimā. Laila Milevska (foto) -

ilustratore, mākslas skolas pasniedzēja un komiksu veidotāja iepazīstināja

klausītājus ar projektu par vecmāmiņas bēgļu gaitām, kurā ietilpst

Irmas stāsts, atsevišķs „zīns” par pētniecības ceļojumu pa Vāciju un

MFA diplomdarba izstāde Baltimorā. Krista Svalbonas stāstīja par LF

atbalstītas izstādes gatavošanu ar darbiem par bēgļu nometņu ēkām.

Lūkass Milevskis, stratēģis un Leidenas augstskolas mācībspēks, kura

Rietumu austrumi: mūsdienu Baltijas aizsardzība no stratēģiskā

viedokļa pārtulkota latviešu valodā kā LF Mazais projekts, vērsās pie

neatkarīgas valsts cienīga temata, apskatot Baltijas aizsardzību. Imanta

Nīgale, kas likteņa apli noslēdz kā bēgļu bērns un mazbērns, kas atgriezusies

Latvijā uz palikšanu, tagad muzicē, vai, precīzāk, izdzied savu sirdi

latviešu un citzemju publikai. Austras stundas plānotas divas reizes

gadā – ziemā un vasarā. (Par ziemas Austras stundu lasiet Latviesi.com)

Uz drīzu

tikšanos

nākamajā

Austras

stundā!

15

LF ATBALSTĪTIE PROJEKTI - SARUNA AR FILMAS MĀTES PIENS

Elizabete Ludvika // Aktīvo projektu lietvede

Kad mēs filmu varēsim redzēt uz lielajiem ekrāniem?

Sakarā ar to, kā Latvijas Kino centrs mums ir sadalījis

naudas piešķīrumu uz trim gadiem, tad pašlaik

plānots, ka 2022. gada septembrī varētu notikt filmas

pirmizrāde. Tad cerams, ka mēs varēsim atkal tikties

un skatīties filmu kino zālēs!

Iepazīstiniet mūsu lasītājus ar jūsu kopējo vēsturi!

“Studijā DEVIŅI” kopā sākām strādāt nu jau pirms

vairāk kā piecpadsmit gadiem. Sākām ar reklāmām un

nopietnām dokumentālām filmām. Viena no manām

pirmajām filmām bija “Latviešu leģions” un tā pamazām

sākām strādāt arī starptautiski, veidojot materiālu

dažādiem raidījumiem. Bet nu jau esam nonākuši pie

pilnmetrāžas spēlfilmām. Mūsu pirmā kopējā filma bija

“Mona” (kopražojums ar Islandi), nākamā bija “Bille”

(kopražojums ar Lietuvu un Čehiju) un esam pateicīgi

Latviešu Fondam par līdzfinansējumu “Billes” tapšanā.

Šobrīd mēs strādājam pie Noras Ikstenas slavenā

romāna “Mātes piens” (Soviet Milk) ekranizācijas. Mēs

ļoti ceram, ka filmas veiksme sekos grāmatas veiksmei!

Vai varat pastāstīt par filmas “Mātes piens” tapšanu?

Šobrīd mēs esam ļoti veiksmīgi uzfilmējuši jau vienu

trešdaļu filmas. Pagājušajā rudenī mūs lutināja gan

laika apstākļi, gan arī COVID ierobežojumi bija pauzē,

un mēs paguvām visu ieplānoto uzfilmēt. Filmai ir interesants

aktieru ansamblis. Galveno meitenes lomu

tēlo Rūta Kronberga, tā pati meitene, kas tēloja Billi.

Kāds bijis iespaidīgākais moments filmas tapšanā

līdz šim?

Laikam visiespaidīgākā bija filmēšana Rīgas cetrālajā

stacijā, stacijas epizodē, kurā bija vairāk kā 120 statisti!

Paldies Dievam, ka Rīgas dzelzceļa vadība bija ļoti

pretīmnākoša, jo filmēšana bija jāpabeidz pirms

sākas Rail Baltica pārbūves darbi. Tas bija iespaidīgi,

ka viss tas cilvēku pūlis nāca stacijā iekšā!

Bet mums priekšā stāv vēl lielāks izaicinājums - viena

no atmodas laika demonstrācijām Rīgā pie Brīvības

pieminekļa, kur ir plānoti vismaz 400 statisti. Stacijā

mēs visus apģērbām kā septiņdesmitajos gados, bet

diez vai četrus simtus kā 1990. gados varēsim, tā ka

būsim spiesti lūgt cilvēkiem arī piemeklēt apģērbu. Ja

kāds no jums tajā laikā būs Rīgā, mēs būsim priecīgi

pieņemt jūs uz filmēšanu! Tikai šodien visiem ir krāsaini

mati! Diezin vai 1990. gados bija tik krāsaini

mati? Ir ļoti interesanti un arī mēs, filmējot šos kadrus,

atgriežamies savā bērnībā un jaunībā.

Mums ir arī brīnišķīga galvenā aktrise Maija Doveika, kas

ir ļoti iejutusies lomā. Nesen bija proves arī Baibai Brokai

un Aijai Kažociņai, kuras spēlēs skolotāju un padomju

laika direktori. Tāpat arī mums bija proves bērniem. Ir

izdevīgi, ka Kinocentra finansējums ir sadalīts uz gadiem.

Kaut gan no vienas puses ir grūti gaidīt, ja nevar turpināt,

bet man patīk tas, ka filmā meitene aug līdzi filmai. Katru

reizi, kad filmējam, viņa jau ir nedaudz paaugusies un

vecāka nekā iepriekšējos kadros.

Mūsu darba diena ir vismaz 12 stundas, bet mēs kadrējam

katru epizodi, lai varam visu ātrāk uzfilmēt. Mēs

cenšamies bērnus taupīt, sagādājam viņiem kaut ko

garšīgāku, bet viņi ir malacīši, viņi braši turās! Rūta jau

ir pieredzējusi, jo esam jau sastrādājušās, veidojot Billi.

16

REŽISORI INĀRU KOLMANI UN PRODUCENTU JĀNI JUHŅĒVIČU

Vai jums ir izveidojusies īpaša saikne ar kādu

lomas atveidotāju, piemēram Rūtu?

Jā, ar Rūtu noteikti, tāpat arī ar Maiju Doveiku, mēs jau

tagad saprotamies ar vienu acu skatienu. Mēs esam

to lomu izrunājušas un vairāk nemaz nav jārunā

daudz - vienkārši metamies iekšā darbā.

Vai varat nedaudz izstāstīt “Mātes piens”

sižetu tiem, kas nav lasījuši šo romānu?

Filmas darbība sākas 1944. gadā, kad Latvijā otro reizi

ienāk krievu karaspēks, un galvenā varone Astra redz,

kā izsūtījumā aizved viņas tēvu. Tālāk filma attīstās līdz

1970. gadiem un atmodai. Filma īstenībā parāda dzīvi

aiz “dzelzs aizkara,” visu šo padomju laika dzīvi. Tas ir

tāds laiks, kas Latvijas kino ir maz rādīts, it īpaši caur

sievietes, jaunas zinātnieces prizmu. Viņas augstākais

karjeras punkts bija aizbraukt uz Ļeņingradu stāžēties

institūtā, kur viņa saskarās ar totalitārismu, diktatūru

un padomju negācijām. Viņa ir spiesta atgriezties

Latvijā, un tiek nosūtīta strādāt dziļos laukos, kur viņa

nevar sevi realizēt un grimst smagā depresijā. Mazā

Nora jau ļoti agri kļūst par savas mātes aprūpētāju.

Kad mēs ar scenāristu Arvi Kolmani izlikām to grāmatu

tādā pirmajā dramatiskā struktūrā, mēs sapratām, ka

filma velk uz visām sešām stundām. Tad mēs sākām

īsināt, kaut gan tas process ir riskants, jo populāros

romānos katram skatītājam būs kāda mīļākā vieta. Bet

visu grāmatu parādīt vienā filmā nav iespējams! Tomēr

tas, kā mums izdevās, un cik atsaucīga gan Latvijas,

gan ārzemju publika bija par “Billi”, tas mūs spārno un

mēs ceram, ka izdosies arī ar “Mātes pienu”!

Kas vēl ir interesanti, ka Noras Ikstenas romānā viņas

tēliem netiek doti vārdi. Ir tikai māte, meita un mātes

māte utt., bet mēs nolēmām dot vārdus saviem

tēliem, un kopā ar grāmatas autori nolēmām mazajai

meitai dot vārdu Nora, jo, kā viņa saka, šis romāns

ir daļēji autobiogrāfisks. Un Noras mātei vārds bija

Astrīda, bet mēs māti esam nosaukuši par Astru.

17

JAUNIE LF DALĪBNIEKI

Arnis Kākulis

Es nolēmu atbalstīt Latviešu Fondu (LF) - JO:

1) LF ir brīvprātīga apvienība - tas ir būtisks un reāls pamats

ilgtermiņa organizācijai!

2) LF veicina latviskas izglītības, kultūras un apziņas saglabāšanu

nākotnē - tas atbalsta mūsu trimdas un dzimtenes uzturēšanu!

3) LF veicina šo apziņas saglabāšanu izmantojot tikai uzkrātā

kapitāla augļus - tas ir ļoti gudri!

4) Katru gadu LF padome iesaka piešķīrumiem izmantojamo

līdzekļu lielumu un atbalstojamu projektu klāstu - tas nozīmē

ka izvēlētā vadība ierosina lietderīgu investīcijas izmantošanu!

5) Katram LF dalībniekam – personai, ģimenei vai organizācijai –

ir viena balss atbalsīt vislabākos projektus - tas norāda, ka

organizācija un tās biedri kopīgi atbalsta investīcijas!

LF mērķis: Latvijas valsts un tautas nākotnei ir svarīgi uzturēt

latvisko kultūru, nodrošināt tās izpausmi un jaunradi, kā arī

veicināt latvisko izglītību, lai nākotnē būtu latviski motivēta sabiedrība - PIEKRĪTU un ATBALSTU!

Pateicībā par to, ka atbalstu LF mērķus, esmu nostaigājis 555 km Latvijas jūrmalu Latviešu Fondam par godu un

gribu turpināt atbalstīt latviskas izglītības, kultūras un apziņas saglabāšanu nākotnē - es iestājos Latviešu Fondā.

Laura Padegs Zamurs

Kā profesionāla mūziķe, esmu vienmēr bijusi rosīga latviešu kultūras dzīvē – piedalījusies

mūzikas ansambļos, dziesmu svētkos, latviešu skolas gaitās. Tagad esmu Ņujorkas

Latviešu kora diriģente un mākslinieciskā vadītāja. Latviešu kultūra veido centrālo punktu

manā profesionālajā, personīgajā un garīgajā dzīvē. Latviešu Fonds dzīvo līdzi, veido,

veicina un finansiāli atbalsta latviešu kulturālās dzīves pastāvēšanu un attīstību. Iestājos

Latviešu Fondā, pateicībā par ilggadīgo atbalstu mūsu korim, kā arī plašo atbalstu

latviešu kultūras centieniem.

Laura Adlere

Dzīvoju Gvelfā, Kanādā un strādāju skaistajā mākslinieku ciematā Elorā,

kur esmu galvenā direktore “The Elora Singers” profesionālam korim un

starptautiskam koru festivālam. Kultūras menedžeres un producentes

darba gaitās esmu jau daudzus gadus sadarbojusies ar Latvijas koriem,

diriģentiem un komponistiem, lai veicinātu viņu slavu ārpus Latvijas. Kā

brīvprātīgā darbiniece esmu strādājusi Toronto Latviešu koncertapvienības

valdē un beidzamo trīs Kanādas Dziesmu un Deju svētku rīcības un mūzikas

komitejās. Jau vairākus gadus aizraujos ar latviešu literatūras tulkošanu

“Latvian Literature” platformai. Atbalstu Latviešu Fondu, jo fonds ir vienmēr

atbalstijis plašu, interesantu un vērienīgu projektu klāstu, ieskaitot Kanādas

Dziesmu un Deju svētkus, par ko esmu ļoti pateicīga!

18

Vanda Dauksta

Dzīvojusi ASV, Vācijā, Latvija, Nīderlandē. Esmu trimdas produkts.

Piedzimu, uzaugu, izglītojos Mičiganas štatā, ASV. Mani brīvie brīži

bērnībā un jaunībā tika pavadīti Grandrapidu latviešu biedrībā, gandrīz

vai katru vakaru - tautas deju, kora, teātra mēģinājumos un uzvedumos,

kā arī citos sarīkojumos. Biedrības nama pagrabstāvā, blakus kreditsabiedrības

telpām, bija informācijas galds un ziņojumu dēlis. Tur

starp skrējlapām par latviešu koncertiem, izstādēm, vasaras nometnēm,

tikko iznākušajām grāmatām, utt, utt., allaž bija redzama afiša un

brošūras ar unikālo austras koka simbolu* un “Dosim, dzīvosim”

(Latviešu Fonda) devīzi. Tas simbols ir pilnīgi iesēdies manā redzes atmiņā.

Toreiz, bērns būdams, nesapratu, ne ko tas simbolizē, ne kas ir Latviešu

fonds. Pieaugot, esmu tiešā un netiešā veidā baudījusi neskaitāmus LF

projektu augļus - koncerti, izstādes, vasaras nometnes, grāmatas. Arī

filmas, mūzikas ieraksti, Gaŗezera un Beverīnas vasaras vidusskolas,

teatra izrādes. Un brīnišķīgos Divreizdivi/2x2 nometnes. Un vēl, un vēl...

Man dzīvē bijis tas gods savulaik iepazīties un sadarboties ar diviem LF dibinātājiem: Valdi Muižnieku un Ģirtu

Kaugaru. Ārkārtīgi daudz no viņiem iemācījos, kad strādāju Rietummičiganas universitātes latviešu studiju

programmas Jāņa Riekstiņa Latviešu studiju centrā, Kalamazū. Valža neizsīktošais optimisms un teju maģiskās

ziedojumu vākšanas spējas man atstājuši milzīgu iespaidu personīgajā un profesionālajā dzīvē. Un Ģirts vēl

tikko pirms pāris mēnešiem neatteica savu līdzdalību 2x2 “ciešsaistes” pasākumā, ko organizēju. Paldies viņiem,

un viņu līdzgaitniekiem par visu, ko viņi darījuši latviešu sabiedrības labad, dibinādami Latviešu Fondu.

Charles Maddaus

I am pleased to be a member of the Foundation and especially to support your

efforts in promoting and preserving Latvian culture.

I am a great-grandson of Baltic German and Latvian descent. My great grandparents,

Oscar Wilhelm and Augusta Dorothea Rathminder (Ratmindere) Maddaus came to

America in 1883, bringing my grandfather and his 5 siblings.

Most of my story was unknown to me and my brothers as we were growing up, due

to the political curtain drawn between Latvia and America. My father was also very

determined to be wholly American and had no interest in our heritage.

I am a retired high school English teacher with previous careers in Banking and Resort Management. I live in the

State of Maine with my wife Beth and our English Springer Spaniel Mara. While my ancestors excelled in art and

literature, I have a love for music and have performed in both musical groups and solo endeavors. As you can

imagine, by discovering our Latvian heritage we have discovered Latvian music, and have enjoyed attending the

two most recent Song and Dance Festivals in Riga. We look forward to 2023!

Māris Kukainis

Es pievienojos Latviešu Fondam tapēc, ka nesen zaudēju divus latviešu draugus - Valdi

Bašēnu un Ģirtu Zeidenbergu, kas abi bija LF dalībnieki. Jutos pamudinats iesaistities,

lai godinātu vinu piemiņu un dotu arī savu ieguldījumu latviešu mākslas, kultūras

un izglītības atbalstam. Esmu arī pateicīgs, ka mans tēvs tik daudz iesaistījās

latviešu organizācijās.

19

LF LIELIE PROJEKTI BALSOŠANAI

LF21L03 DAUDZSĒRIJU FILMA “EMĪLIJA.

LATVIJAS PRESES KARALIENE” //

Sīmanis, scenārija autori Ivo Briedis, Aiva Birbele,

Baņuta Rubess un Tabita Rudzāte. Dokumentālās

sērijas autors ir Gints Grūbe. Ar šo spēcīgo sievieti

stāsta centrā tiek parādīta Latvijas sabiedrība visā tās

krāsainībā un skatītājiem tiek dota iespēja atpazīt

daudzus zināmus vēsturiskus personāžus. Sešas sērijas

ir autoru mākslinieciska interpretācija par galveno

varoni un vēsturiskajiem notikumiem, septītā sērija ir

dokumentālu liecību apkopojums un ataino, kas no

Emīlijas celtā atlicis šodien.

PROJEKTU PIESAKA: Gints Grūbe, producents studijās

Film Office Latvia un Mistrus Media.

LF FINANSĒJUMS:

$10,000 (Dokumentālās filmas režisora atlīdzība: $2000;

Montāžas režisora un montāžas režisora asistenta

atlīdzība: $5000; Pēcapstrādes studijas īre: $1500;

Filmas titru un grafiku izveide: $1500).

PROJEKTA MĒRĶIS:

Radīt Emīlijas Benjamiņas dzīvesstāstā un vēsturiskos

notikumos balstītu daudzsēriju filmu par spēcīgu un

modernu sievieti, kura cīnās par savu vietu sabiedrībā.

Tas būs stāsts par sava laikmeta līderi, modes, politikas

un biznesa noteicēju - unikāls leģendāras personības

dzīves stāsts, par kuru dzirdējis teju vai katrs latvietis.

Filma sniegs ieskatu pagājušā gadsimta divdesmito un

trīsdesmito gadu zelta laikmeta vēsturē, preses un

mediju attiecībās ar politiku un sabiedrības elites aizkulisēs.

Mērķauditorija ir plaša ģimenes auditorija, kas

ieinteresēta populāras un leģendāras sievietes un

viņas ģimenes emocionālā dzīvesstāstā moderna

labklājības pieauguma laikmetā.

PROJEKTA APRAKSTS:

Stāsts par daudzināto, apskausto, ienīsto un pielūgto

Emīliju Benjamiņu, kura uzbūvē preses un modes

karaļvalsti, taču iegūtā bagātība un ietekme nepaglābj

viņu no nodevības. Filmas stāsts aptver laika periodu

no Emīlijas izdotā žurnāla “Atpūta” sākuma līdz viņas

arestam un bojāejai vilcienā uz Sibīriju. Filmas radošā

grupa – režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis

LF21L04 OTRAIS LUGU KRĀJUMS

“CILVĒKTĪKLS” //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Veicināt jaunu, aktuālu oriģināldramaturģijas darbu

radīšanu un pieejamību Latvijā un ārpus tās, akcentēt,

ka oriģināldramaturģija ir laikmetīgās kultūras daļa, un

lugas - patstāvīgs, pilnvērtīgs mākslas darbs. Pēdējā

desmitgadē Latvijā lugas tikpat kā netika publicētas,

tas nozīmē, ka šis vēsturiski nozīmīgais literatūras

veids no Latvijas kultūras var pazust. Lugu konkursi

uztur interesi rakstīt, jo dod autoriem iespēju realizēt

savu darbu. Kvantitāte un izvērtējums (žūrija, recenzijas)

20


veicina konkurenci un lugu kvalitāti. Mērķis nav peļņa,

bet visus krājumu realizācijā gūtos līdzekļus ieguldīt

nākamo lugu krājumu izdošanā. Mērķauditorija: teātri,

sevišķi izglītības iestāžu, amatieru teātri gan Latvijā,

gan diasporas mītnes zemēs; ikviens lasītājs.

PROJEKTA APRAKSTS:

Lugu krājums “Cilvēktīkls” būs ilgtermiņa projekta “Lugu

konkurss - lugu krājums” 2. posma rezultāts. Kopumā

projekts paredz izdot 5 laikmetīgo lugu krājumus latviski.

Pirmais posms noslēdzās 2020.g. 1.decembrī: iznāca

lugu krājums “Cilvēkzvērs” 1000 eks. tirāžā. Krājumā ietvertas

10 mūsdienu autoru 10 lugas. Otrā krājuma “Cilvēktīkls”

izdošana sāksies šī gada jūlijā. Autori ir aicināti iesūtīt

īslugas, kas pabeigtas 2019.g. vai vēlāk. Lugu atlasi līdz

š.g. 15.jūnijam veiks žūrija: 7 profesionāļi (teātra un

literatūras teorētiķi, dramaturgi). Projektu izpildīs 2019. g.

Latvijā dibinātā biedrība “Dramaturgu asociācija”.

PROJEKTU PIESAKA:

Biruta Zujāne, doktora grāds mākslas zinātnēs, literāte,

viena no biedrības “Dramaturgu asociācija” dibinātājām.

LF FINANSĒJUMS:

$3920 (Tipogrāfijas izdevumi un daļa atlīdzības maketētājam).

LF21L05 KRIŠJĀNIS VALDEMĀRS – LAICĪGĀS

LASĪTPRASMES ROSINĀTĀJS: VIRTUĀLĀ

IZSTĀDE “CEĻĀ UZ K. VALDEMĀRA

DIVSIMTGADI” //

PROJEKTA MĒRĶI:

Sagaidot dižā jaunlatvieša K. Valdemāra divsimtgadi,

mūsu projekts met tiltu pāri gadsimtiem. Valdemārs

aicināja latviešus izglītoties, attīstīt lasītprasmi un

veidot publiskās bibliotēkas. Tagad pasauli var iepazīt

virtuāli, jo bibliotēku lasītavas ir slēgtas, un tādēļ ar Latvijas

kultūrvēsturi un K. Valdemāru iepazīstina virtuāla izstāde,

kas uzrunā skatītājus, īpaši jauniešus, veicinot viņos

patriotismu, nācijas pašapziņu un pašpietiekamību. LU

Akadēmiskajai bibliotēkai ir pieredze virtuālo izstāžu

sagatavošanā.

PROJEKTA APRAKSTS:

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir viena no

senākajām bibliotēkām Eiropā (dibināta 1524. gadā),

kura ne tikai glabā vēsturiskās atmiņas, bet ir arī mācību

bāze studentiem, veido mūsdienu kultūru un ir būtiska

avotu krātuve daudztematiskiem pētījumiem. Tajā ir

Latvijā bagātākais rokrakstu un reto izdevumu fonds un

plašākā latviešu literatūras krātuve pasaulē – Misiņa

bibliotēka (dibināta 1885. gadā). Bibliotēkas krājumā

glabājas arī Krišjāņa Valdemāra nepublicētā sarakste

un rokraksti, kas saistīti ar daudzām ievērojamām

personībām – bibliogrāfu Jāni Misiņu (1862 -1945),

dzejnieku un tulkotāju Frici Brīvzemnieku (1846 – 1907,)

grāmatizdevēju Heinrihu Alunānu (1835 – 1904),

kapteiņiem Kristiānu Johanu Dālu (1839 – 1904) un

Jāni Breikšu (1850 – 1915), izdevēju un tautas izglītotāju

Karlu Robertu Jakobsonu (1841 – 1882) u.c.

PROJEKTU PIESAKA:

Dr. h.c.philol. Venta Kocere, Latvijas Universitātes

Akadēmiskās bibliotēkas direktore

LF FINANSĒJUMS:

$7860 (Virtuālās izstādes koncepcijas izstrāde un

materiālu atlase, tekstu sagatavošana, zinātniskās

konsultācijas, grafiskā dizaina veidošana, attēlu un

tekstu savietošana, aprakstu veidošana fotogrāfijām,

personu identificēšana, paskaidrojošā rokrakstu teksta

atšifrēšana, fotogrāfiju skeneris augstas kvalitātes

digitālo attēlu ieguvei (A3) (Epson Expression 12000XL,

48 bitu krāsu dziļums, 2400x4800 dpi izšķirtspēja),

skenera kalibrēšana, skenēto datņu glabātuve (2 Tb),

cietais disks 2 gab.

21


vēsturē, kura muzikālā vērtība krietni pārsniedz vietēji

nacionālos mērogus. Savu laikabiedru vidū komponists

Jānis Kalniņš ir talantīgākais, kā arī pazīstamākais latvju

skaņradis, kurš pēc Latvijas atstāšanas 1944. gadā

attīstijis daudzveidīgu karjeru Kanādā. Operas pirmizrāde

ir paredzēta 2022. gada janvārī, un tās radošo grupu

veido Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki Mārtiņš

Ozoliņš, Kristina Vuss, Andris Eglītis un Kristīne Pasternaka.

Latvijas Nacionālās operas ģilde ir kļuvusi par šī iestudējuma

galveno atbalstītāju, kas ļaus jaunā un dinamiskā iestudējumā

pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara atdzimt nepelnīti

aizmirstam Jāņa Kalniņa meistardarbam.

PROJEKTU PIESAKA:

Ivars Slokenbergs, Latvijas Nacionālās operas ģildes prezidents

LF FINANSĒJUMS:

$10,000 (scenogrāfijas izmaksas skatuves konstrukciju

materiāliem)

LF21L08 “MEIE | ŠODIEN | PAŠOKIME”

(TULK. “MĒS ŠODIEN DEJOSIM”) //

LF21L07 JĀŅA KALNIŅA OPERAS

“HAMLETS” IESTUDĒJUMS LATVIJAS

NACIONĀLAJĀ OPERĀ //

PROJEKTA MĒRĶIS:

Latvijas Nacionālā opera ir izveidojusies par stipru vienību,

kas arvien biežāk piesaka sevi Eiropā un pasaulē – ne tikai

mūsu operas solisti un diriģenti iekaro spožākos pasaules

opernamus, arī pati opera un tās iestudējumi lepni nes Latvijas

vārdu pasaulē. Operas “Hamlets” atgriešanās uz

Nacionālās operas skatuves būs viens no nozīmīgākajiem

kultūras notikumiem, kura mērķis ir parādīt pasaulei

spožāko latviešu nacionālās operas meistardarbu,

kas jau pēc pirmizrādes 1936. gadā izpelnījās augstāko

atzinību Eiropas mūzikas kritiķu aprindās. Caur mūsu

opermākslu mēs stāstam pasaulei par latviešu bagāto

kultūru, par Latviju un radām tās tēlu.

PROJEKTA APRAKSTS:

Latvijas Nacionālā opera un balets 2021./2022. gada

sezonā iestudēs Jāņa Kalniņa operu “Hamlets” – vienu

no nozīmīgākajiem šī žanra paraugiem Latvijas mūzikas

PROJEKTA MĒRĶI:

Izcelt latviešu skatuviskās tautas dejas unikalitāti Baltijas

valstīs, aicinot draugus - Lietuvas un Igaunijas deju

ansambļus - pievienoties kopīgiem dejošanas svētkiem.

Mēs vēlamies iepriecināt un iedvesmot skatītājus,

dāvinot siltu un krāšņu koncertuzvedumu.

Mērķauditorija - Baltijas valstu iedzīvotāji, latvieši visā

pasaulē un tautas kultūras cienītāji - visi, kuri tic

gaišākai kultūras nākotnei.

22


PROJEKTA APRAKSTS:

Brīdī, kad pasaules māksla un skatuves kultūra ir apstājusies,

mēs vēlamies tai piešķirt citu elpu un izskatu -

audiovizuālā tēlā. Koncertuzvedums “Meie| Šodien |

Pašokime” - “Mēs šodien dejosim!” tiks realizēts 2021.

gada rudenī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Koncertā piedalīsies

trīs Baltijas valstu 15 tautas deju ansambļi un

katras valsts pārstāvēts mūziķis ar speciāli uzvedumam

rakstītu muzikālu skaņdarbu. Katrs deju ansamblis

izpildīs sev tuvu skatuvisko tautas deju īpaši izvēlētā

valsts dabas vai kultūras objektā, kuru iemūžinās kino

un video platformas “Wind Films” radošā komanda.

Uzveduma režisori Juris Gogulis un Jānis Romanovskis

šo darbu veido, lai izceltu visu Baltijas valstu kultūru

identitāti un unikalitāti, sniedzot skatītājam emocionāli

bagātu un patīkamu sniegumu. 2020. gada novembrī

režisori un platforma “Wind Films” īstenoja Edvarda

Cīruļa ideju - audiovizuālu tautas deju uzvedumu “Ausa

saule pār Latviju!” - https://fb.watch/3lwhkrvUS9/

PROJEKTU PIESAKA:

Juris Gogulis, horeogrāfs, režisors

LF FINANSĒJUMS:

$9600 (Radošās un tehniskās komandas filmēšana un

darbs Latvijā; deju kolektīvu transports Latvijā; pateicība

Latvijas deju kolektīviem; mūzikas ieraksts).

LF21L10 RAIMONDS STAPRĀNS

“PĒDĒJĀ IZRĀDE”//

PROJEKTA MĒRĶIS:

Ne tikai popularizēt latviešu dramaturģiju, bet arī veicināt

interesi par diasporas latviešu dramaturgu darbiem.

Raimonda Staprāna lugas nav daudz iestudētas latviešu

profesionālajos teātros, lai gan tās ir aktuālas joprojām.

Mērķis ir pilnveidot kultūras telpu Cēsīs, radot humora

pilnu izrādi, kura runā par cilvēkam būtiskām

eksistenciālām lietām. Galvenā mērķauditorija ir jaunieši

un vidējā paaudze, bet vēlamies sasniegt arī vecākā

gadagājuma skatītājus.

PROJEKTA APRAKSTS:

Cēsu Mazais Teātris producēs Krišjāņa Salmiņa iestudēto

Raimonda Staprāna lugu “ Pēdējā izrāde”. Režisors saskata,

ka R. Staprāna luga ir aktuāla sakarā ar šā brīža COVID-19

izraisītajiem ierobežojumiem. Šajā situācijā mākslinieki

nevar realizēt savas radošās idejas, izdzīvot savas sakrājušās

emocijas. Apkārt pastāv kontroles sistēma, kura nemanot

mūs vēro un uzmana. Divi jauni aktieri spiesti iejusties

neiedomājamā situācijā, lai tikai spētu izdzīvot kaut ko

līdzīgu izrādes tapšanai. Izrādē piedalīsies jaunie aktieri

Anna Nele Āboliņa un Emīls Krūmiņš, kā arī jau pieredzējušie

Ilze Lieckalniņa un Mārtiņš Liepa. Scenogrāfiju un kostīmus

veidos Varis Siliņš, bet par muzikālo noformējumu atbildīgs

Emīls Zilberts (Autobuss Debesīs). Pirmizrāde notiks Cēsīs,

Pasaules Latviešu mākslas centrā, kas arī ir vieta, kur

pārsvarā tiek spēlētas Cēsu Mazā teātra izrādes. Šī izrāde

tiks rādīta arī citās Latvijas pilsētās, tai skaitā arī Rīgā.

PROJEKTU PIESAKA:

Ilze Lieckalniņa, Projektu vadītāja, Biedrība “Tapums”

(Cēsu Mazais Teātris)

LF FINANSĒJUMS:

$6052 (Režisora honorārs, muzikālais noformējums,

producenta honorārs).

23


LF21L11 GRĀMATAS “MANA SAKA”

IZDOŠANA //

realizēt līdz 2021. gada 31.decembrim, rīkojot grāmatas

atvēršanas svētkus ar Pāvilostas kultūras nama

amatierteātra dalībnieku folklorizētu priekšnesumu.

PROJEKTU PIESAKA:

Elīna Horna, Pāvilostas novada Pāvilostas bibliotēkas

bibliotekāre, biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais

vides centrs” dalībniece

LF FINANSĒJUMS:

$6905 (grāmatas drukāšanas izdevumi)

LF21L12 PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMAS “MĀTES

PIENS” FILMĒŠANAS PERIODA PABEIGŠANA //

PROJEKTA MĒRĶI:

Pāvilostas (Āķagala) un Sakas pagasta kultūrvēstures

materiāla sagatavotā manuskripta maketēšana un

grāmatas izdošana, nodrošinot Kurzemes bagātīgās

tradicionālās kultūras un kultūras mantojuma savdabības

saglabāšanu, pārmantošanu un popularizēšanu,

iedzīvotāju lokālās identitātes un patriotisma stiprināšanu.

Grāmatas saturs varētu būt saistošs gan tagadējiem

novada iedzīvotājiem, gan tiem novadniekiem, kuru

saknes ir Sakas pagastā un Pāvilostā (Āķagalā), bet kuri

dzīvo citviet Latvijā vai aiz tās robežām. Grāmatā apkopotais

folkloras materiāls būs noderīgs izziņas līdzeklis

izglītības un kultūras iestāžu darba pilnveidošanā, kā arī

tradicionālās kultūras popularizēšanā, iekļaujot grāmatas

saturu folkloras kopu repertuārā. Tā varētu kalpot kā

labs mācību materiāls filoloģijas, kultūrizglītības, vēstures,

folkloras u.c. studiju programmu studentiem un kā

mācību palīglīdzeklis vispārējās izglītības, mākslas

vēstures, latviešu valodas, vēstures, mūzikas skolotājiem.

PROJEKTA APRAKSTS:

Projektu izpildīs grāmatas autore Elīna Horna sadarbībā

ar izdevniecību “Sava Grāmata”, kas atrodas Priekuļu

pagastā, Priekuļu novadā, Latvijā.Tās izdoto grāmatu

klāsts ir gana plašs un interesants. Tajā atrodamas gan

bērnu, gan pieaugušo, gan dzejas grāmatas, kā arī dzimtu

vēstures un arī folkloras grāmatas. Šo projektu plānots

PROJEKTA MĒRĶIS:

Parādīt starptautiskajai auditorijai Latvijas un Baltijas valstu

vēsturi un cilvēku likteņus padomju okupācijas laikmetā,

kas izstāstīti ļoti drosmīgā un oriģinālā veidā. Filmas galvenā

mērķauditorija ir jaunākā paaudze, kura nav pieredzējusi

nevienu no romānā aprakstītajiem notikumiem, kā arī

Eiropas valstu auditorijas - gan tās, kurām ir, gan tās,

kurām nav pieredzes dzīvot okupācijas un totalitārisma

režīmā. Tieši šis periods (stagnācijas posms Brežņeva

vadības laikā) tikpat kā nav atspoguļots Latvijas filmās.

Filma arī piesaistīs Noras Ikstenas grāmatu lasītājus.

PROJEKTA APRAKSTS:

Spēlfilmas “Mātes piens” projektu realizē Filmu studija

DEVIŅI un filmas radošā komanda: režisore – Ināra

Kolmane, operators – Rolandas Leonavičius (Lietuva),

mākslinieks – Algirdas Garbačiauskas (Lietuva),

kostīmu māksliniece – Evija Džonsone, producenti –

Jānis Juhņēvičs, Marta Romanova – Jēkabsone. Filma tiek

veidota pēc populārā Noras Ikstenas romāna “Mātes

piens” motīviem, sākot ar laika posmu no Otrā pasaules

24


kara beigām, un vēsta par sieviešu likteņiem, kur stāstījuma

centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Jauna

daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju

režīmu zaudē visu — karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat

mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes

pienu. Taču pieaugot meita kļūst par viņas vienīgo

atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan

pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā.

Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju

okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam,

līdz sabrūk Padomju Savienība.

PROJEKTU PIESAKA:

Jānis Juhņēvičs valdes loceklis un producents, Filmu

studija DEVIŅI, SIA

LF FINANSĒJUMS:

$10,000 (radošās komandas atalgojumi un rekvizītu īre).

LF21L13 XV VISPĀRĒJO LATVIEŠU DZIESMU UN

DEJU SVĒTKU ASV KOPKORA KONCERTS //

PROJEKTA MĒRĶI:

Latviešu dziesmu svētku tradīcija, kas iekļauta UNESCO

Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma

sarakstā, ir izaugusi par grandiozāko notikumu Latvijas

un ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kultūras dzīvē.

Latviešu sabiedrībā ārzemēs, kur šī tradīcija turpinājās

pēc Otrā pasaules kara, svētki saveda kopā pasaulē

izklīdinātos latviešus un palīdzēja uzturēt kopības apziņu

un nacionālās tradīcijas. Mūsdienās šie svētki ir palikuši

par spēka avotu ikkatra latvieša dzīvē, neatkarīgi no viņa

mītnes zemes. XV Vispārējo dziesmu un deju svētku

Minesotā Kopkora koncertā piedalīsies aptuveni 500 koristi

un mūziķi, un Ordway Music Theater operas zāles

kapacitāte koncerta apmeklētājiem ir 1,900. Ceram, ka

auditorija būs daudzveidīga, ar klausītājiem no visiem

Ziemeļamerikas latviešu centriem.

PROJEKTA APRAKSTS:

XV Vispārējo dziesmu un deju svētku Minesotā Kopkora

koncerts būs krāšņs un skanīgs noslēgums svētku

nēdēļai. Koncertu veidojam kā vizuļojošu dārgakmeni

ar trim īpaši spīdošām fasetēm. Pirmā būs

saistīta ar svētku saukli – “Maz bišķiņ skaļāk!” – piesaistot

Ziemeļamerikas latviešu komponistu jaunradi.

Otrā – tilts pāri okeānam, iekļaujot repertuāru no

gaidāmajiem Dziesmu svētkiem Latvijā 2023. gadā.

Trešajā rūpīgi kopsim ASV Dziesmu svētku tradīcijas,

dziedot tautas iemīļoto klasiķu darbus. Koncertu rīko

Mūzikas nozare Krisītes Skares vadībā, ar Rīcības

komitejas atbalstu.

PROJEKTU PIESAKA:

Zinta Pone, XV Vispārējo latviešu Dziesmu un deju

svētku ASV Rīcības komitejas kasiere

LF FINANSĒJUMS:

$10,000 (Koncertzāles īre $5,000; jaundarbi $5,000)

Latviešu kultūras un izglītības atbalstītājs visur pasaulē, kur ir latvieši. Dosim - dzīvosim!

25


LF21L14 VĒSTURISKĀ SPĒLFILMA “ZEME,

KAS DZIED” //

PROJEKTA MĒRĶI

Veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas vēsturi, stiprināt

valstisko piederību un identitāti caur Dziesmu svētku

tradīcijām un caur projekta aktivitāšu daudzveidību

uzrunāt plašu mērķauditoriju. Latvijā plānots sasniegt

vismaz 120 000 skatītājus kinoteātros, 400 000 skatītājus

pie TV ekrāniem, nozīmīga mērķauditorija - latvieši

visā pasaulē, kā arī auditorija Baltijas valstīs, ar kuru

kopā svinam dziesmu svētku fenomenu.

PROJEKTA APRAKSTS:

“Zeme, kas dzied” ir mūsdienīgā formā izstāstīts vēsturiski

korekts stāsts par Pirmajiem Vispārējiem latviešu

dziedāšanas svētkiem (1873.g.), par tolaiku sabiedrību,

vērtībām un indivīda sapņiem, skanot dziesmām, ko

esam mantojuši no pagātnes, un atklājot skatītājam

patiesus un interesantus vēstures faktus un notikumus,

kas bijuši kā iedīgļi Latvijas valsts veidošanā. Tas ir stāsts

par brīvību, par dziesmu spēku, par pašapziņu, par

unikāliem cilvēkiem mūsu vēsturē, par dziesmu svētku

tradīcijas iedibināšanu, kas ir nacionālās identitātes

daļa. Filmas režisors un scenārija autors ir starptautiski

godalgotais režisors Māris Martinsons. Scenārija

līdzautors – Dainis Īvāns, kura plašās vēstures zināšanas

un tautas atmodas laikā piedzīvotais šim stāstam

piešķir dziļumu un patiesumu. Filmas pirmizrāde – 2023.

gadā, godinot dziesmu svētku tradīcijas 150-gadi.

PROJEKTU PIESAKA:

Linda Krūkle, spēlfilmu, dokumentālo filmu un seriālu

producente.

LF FINANSĒJUMS:

$10,000 (Autoratlīdzības aktieriem $5000; ražošanas

grupas atlīdzības $5000 - režisors, operators,

mākslinieks).

26

LF PADOMES KANDIDĀTI

Iepazīstieties ar Latviešu Fonda padomes kandidātiem, kuri strādās, lai fonds

turpinātu plaukt un zelt, un atbalstītu latviešu kultūras un izglītības

projektus visā pasaulē.

MĀRTIŅŠ HILDEBRANTS latvisko izglītību guvis Gaŗezera Vasaras

vidusskolā un Sabiedrisko zinātņu institūtā (Minstere, Vācija).

Profesionālā pieredze: 1989. - 1992. g. strādājis Amerikas balss,

Vašingtonā, DC. par Latviešu valodas nodaļas raidījumu producentu.

1995.g. - 2015.g: Apvienoto nāciju attīstības programmā (United

Nations Development Programme) vadījis UNDP programmas plānošanu

un ieviešanu Latvijā un Kosovā. ANO galvenajā mītnē Ņujorkā

pārraudzījis UNDP darbību Mjanmā, Taizemē, Indonēzijā un Austrumu

Timorā. Kopš 2015.gada strādā par neatkarīgo konsultantu stratēģiskās

plānošanas un attīstības programmu veidošanas jautājumos. Izglītība:

Indiānas Universitāte (ASV): Bakalaura grāds politikas zinātnē; maģistra

grāds sabiedrības vadībā (“public administration”). Kopā ar dzīvesbiedri

Sāru audzina divus dēlus.

KATRĪNA PIPASTE uzauga Montreālā un Londonā, Kanādā. Studējusi

matemātiku un statistiku, iegūstot B.Sc. University of Western Ontario, kā

arī B.B.A. grāmatvedībā Westerm Michigan University. Darba gaitas iesāka

Čikāgā ANB Investment Management, kur bija atbildīga par kapitāla indeksa

ieguldījumiem pensiju un bezpelņas fondiem. Tagad savā darbā pie Northern

Trust kā Senior Vice President un National Director of Planned Giving Services

viņa strādā ar bezpelņas organizācijām un viņu labvēliem. Katrīna ir aktīvi

darbojusies kā kasiere vairākās vietējās amerikāņu bezpelņas organizāciju

padomēs. Patlaban ir padomes priekšsēde Čikāgas Brickton Montessori

skolā. Latviešu sabiedrībā viņa ir pielikusi roku pie labvēļu vakariņām un

naudas vākšanas akcijām Kr. Barona Latviešu skolā, Stariņā un GVV, un

pagājušajā rudenī pievienojās Latviešu Fondam. Katrīna ir beigusi GVV kā

ari Latviešu studiju centra (LSC) programmu. Abas meitas, Selga un Anna,

ir KBLS un GVV absolventes.

27

LF REVĪZIJAS KANDIĀTI

Balsojojiet arī par LF revīzijas komisijas locekļiem! Mums ir ļoti laimējies,

ka šie cilvēki iedziļinās fonda darbā un ar gudru padomu palīdz

fonda padomei labāk veikt viņu darbu!

ANDREJS DUMPIS uzauga Čikāgā, kur viņš apmeklēja latviešu skolu un

bija aktīvs skautu dalībieks. GVV beidzis 1976. gadā, un pēc tam studējis

Ohio State Universitātē. Spēlējis OSU voleja komandā, kurā toreiz bija

vairāki latvieši. Pēc studiju beigšanas strādāja Kalifornijā kā grāmatvedis

bankā. 20 gadus dzīvoja Kalamazū, MI, kur strādāja lielā uzņēmumā kā

Executive Vice President – CFO, un tad četrus gadus kā

Garezera administrators. 2014. gadā Andrejs atkal

pārvācās uz Dienvidkaliforniju, kur viņš strādā

Green Dot Corporation.

DIĀNA KĀRKLIŅA dzimusi un uzaugusi ASV, Ohaijo štatā, pilsētās, kurās

pamatā nebija latviešu sabiedrības. Latviešu saknes, mācības un iedvesmu

Diāna ieguva no vecākiem un vecvecākiem. Māte, Biruta Abula, bija aktīva

vairākos latviešu sabiedriskajos darbos, tajā skaitā arī kā Latviešu Fonda

priekšsēde. Diāna beidza Gaŗezera vasaras vidusskolu un arī strādāja

kā audzinātāja. Diāna beidza Rietumu Mičigānas Universitāti (B.S. Computer

Science). Darba gaitas iesāka Čikāgā, kur piedalījās tautas deju kopā “Dzelmieši”.

1994. gadā Diāna apprecējās un pārvācās uz Kalamazū, kur uzsāka darbu

Kellogg kompānijā, strādāja Kalamazū latviešu skolā, kā arī bija skolas pārzine un

latviskā vidē izaudzināja divus bērnus. Patreiz strādā Kellogg kompānijā kā Vice

President, Information Technology, Global Demand and Enterprise Architecture.

ŽUBĪTE STREIPS dzimusi un augusi Čikāgā, kur latvietība bija svarīga gan ģimenes

lokā, gan sabiedrībā. Žubītes vecvecāki un vecāki, Līga un Laimonis Streips, aktīvi

piedalījās latviešu sabiedrībā, ir bijuši LF biedri un saņēmuši LF atbalstu gan viņu

izdotajam “Mazputniņam”, gan citiem projektiem.

Čikāgā bija iespēja piedalīties daudzās organizācijās un nodarbībās, tajā skaitā, guntiņās,

gaidās, tautas deju grupā “Dzelmieši”, Kr. Barona Latviešu skolā. Žubīte absolvēja GVV 1979.

un Minsteres Latviešu ģimnāziju 1980. gadā. Žubīte ir strādājusi kā skolotāja KBLS, kā

audzinātāja Gaŗezera bērnu nometnē un vel joprojam stādā kā vadītāja guntiņu pulciņā.

Žubīte saņēma bakalaura grādu psiholoģijā Loyola Universitātē, Čikāgā, un pēc pieredzes

darbā ar ģimenēm Amerikas labklājības sistēmā, viņa turpināja studijas un ieguva

maģistra grādu psiholoģijā un mākslas terapijā. Žubīte strādā ar ģimenēm, kurās ir

bijušas problēmas ar pārestību un kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, kā arī

savā klīniskajā privātpraksē.

28

BALSOŠANAS NOTEIKUMI

Balsot var izmantojot balsošanas lapu, vai elektroniski no www.latviesufonds.com

Projektu apraksti un kandidātu biogrāfijas atrodamas apkārtrakstā un LF mājas lapā.

BALSSTIESĪBAS:

Balsstiesīgi ir visi Tūkstošnieki, kā arī LF dalībnieki, kas

nokārtojuši gada maksu un dalības dāvinājumu saņēmušie

GVV absolventi. Ja gadskārtējais maksājums vēl nav nokārtots,

to var izdarīt balsošanas materiāliem pievienojot čeku, izrakstīts

Latvian Foundation, Inc., vai ar PayPal no LF mājas lapas.

NOTEIKUMI:

• Jābalso par projektiem, padomes un revīzijas

komisijas locekļiem;

• Balsojot par projektiem, katram balsstiesīgajam

dalībniekam ir 20 punkti;

• Atsevišķam projektam var piešķirt ne vairāk

par 10 punktiem;

• Punkts nav dalāms.

• Mazākais punktu skaits ir 1 punkts;

• Ja nebūsiet LF pilnsapulcē, aizpildiet pilnvaru;

• Uzrakstiet vārdu uz balsošanas lapas.

(Elektroniski balsojot tas notiks automātiski)

BALSOŠANAS KĀRTĪBA PA PASTU:

Balsojot pa pastu, balsošanas lapu un pilnvaru

nosūtiet:

Diāna Kārkliņa

109 1 st Street

Plainwell, MI 49080

BALSOŠANAS KĀRTĪBA ELEKTRONISKI:

Balsojot elektroniski no LF mājas lapas

www.latviesufonds.com, pieprasiet paroli sūtot

epastu uz lflietvedis1@gmail.com.

Epastā jānorāda vārds vai dalībnieka numurs.

BALSOŠANAS REZULTĀTI:

Balsošanas rezultāti pretendentiem tiek paziņoti

augusta sākumā un pec tam publicēti LF majaslapā

un apkārtrakstā.

TERMIŅŠ:

• Balsošana notiek līdz š.g. 30. jūnijam.

• Balsošanas lapas ar vēlāku pasta

zīmogu netiks uzskatītas par derīgām.

• Elektroniskā balsošana tiks slēgta

30. jūnijā 23:59 pēc ASV rietumkrasta laika.

Atjaunojiet balsstiesības un

nokārtojiet LF gada dalības

maksu! Jūsu ziedojums —

devums latviešu kultūrai

un izglītībai. Paldies!

29

BALSOŠANAS LAPA

Balsošana par Lielo projektu piešķīrumiem līdz 30. jūnijam.

Nododam jūsu vērtējumam 10 projektus.

Izvēlieties projektus un balsojiet arī par 2 padomes locekļiem, kuri darbosies nākamos 3 gadus,

un mūsu 3 revidentiem, kurus ievēlam darbam uz 1 gadu. Paldies jums par atbalstu un aktivitāti!

30

IN MEMORIAM

Atvadas Skaidrītei un Jānim Krēsliņam // Ilze Pētersone, LF

Latviešu Fonda saime izsaka vēl pēdējās atvadas LF

dalībniekiem Jānim un Skaidrītei Krēsliņiem. Kas gan

nezināja Jāni Krēsliņu - vēsturnieku, bibliotekāru un

enciklopēdisku izskaidrotāju, mākslas cienītāju, seno

grieķu laikmeta mīļotāju un dzejnieku! Daudzi no

mums Ņujorkā pazina gan Krēsliņu kundzi gan

kungu – viņu klātbūtne latviešu sabiedrībā gauži trūks!

Savādi, pēc trīsdesmit gadiem un ne retām tikšanās

reizem, vēl joprojām saucu abus par Krēsliņa kundzi

un kungu. (Mani Krēsliņa kungs uzrunāja kā “Ilzes

kundzi”.) Satikos ar Jāni Krēsliņu daudzus gadus

atpakaļ mākslinieka Rolanda Kaņepa dzīvoklī. Baudījām

Kaņepa gatavoto “ātro klopsi” (liellopa gaļu ar

skābā krējuma mērci), uzdzērām vīnu un uzklausījām

Krēsliņa kunga anekdotes un neizsmeļamos stāstus.

Par dažiem no šiem stāstiem, vēl nupat biju domājusi

Krēsliņa kungu izprāšņāt …

Krēsliņa kundzi pazīstu no laika 2000. gadu sākumos,

kad piedalījos Ņujorkas lasīšanas grupiņā. Skaidrīte

Krēsliņa bija regulāra dalībniece un ieteica mums labus

Latvijas rakstniekus, kas mums tajos laikos bija sveši.

Bieži nācās kopā ar Krēsliņa kundzi, Guntu Sembu

un mācītāja kundzi Ingu Saivari braukt uz Ņudžersijas

satikšanas vietām. Reizēm tikāmies arī mūsmājās,

kad Skaidrītei vienmēr bija kāda interesanta manta

manai meitiņai Annai un grāmata man (atceros vienu -

“Ceļā uz mākoņmāju”, par cilvēcisku veco ļauzu

namu Latvijā).

Jānis Krēsliņš piedalījās mūsu grupiņā kā viesis,

pastāstīdams par savu grāmatu “Ceļi un neceļi”.

Vēl šoruden, ar mani runājot, Krēsliņa kungs

izteica cerību, ka tautieši to būšot izlasījuši. Izskatot

sakopotās esejas un dzejas, redzu Krēsliņa kunga

mīlestību pret lielo Ņujorkas pilsētu: “Mēs dzīvojam

Ņujorkā, Ņujorkā brīnišķā, brīnišķīgi ņujorcīgā, perpetuum

mobiliskā.”… un pret puķēm un dabu šai

pilsētā. Viņa dzejā “Svētdiena”, Krēsliņa kungs raksta

par Bronksas botānisko dārzu: “ Mūsu māju tuvumā

milzīgs dārzs ar pļavām, upēm, mežiem, kalniem,

lejām…..Mums patīk savus brīvos brīžus aizvadīt

dārzos: man, Zuzei, Mārai, Jānim.”

Atbildot uz Latviešu Fonda izteikto līdzjūtību,

Māra Krēsliņa atsūtīja šo skaisto ilustrāciju un tautas

dziesmu:

Kapu sētai treji vārti

Visi treji sudraboti

Vienus pāšus virināju

Visi līdzi nošķindēja

Ar pateicību pieminam

mūsu LF dalībniekus:

Biruta Abula

Maija Asberga

Viesturs Gāle

Atis Homka

Ivars Melngailis

Andrejs Rozentāls

31

PALDIES LATVIEŠU FONDA ZIEDOTĀJIEM!

Pateicamies Latviešu Fonda ziedotājiem! (2020. gada novembris līdz 2021. gada aprīlis)

No sirds pateicamies visiem, kas, atbalstot Latviešu Fondu, ziedojuši latviešu kultūrai un izglītībai!

DZINTARA PAKĀPE $10,000+

Valdis Bērziņš, Latvija

Māra Dole †

Aina Galējs †

BRONZAS PAKĀPE $5,000+

Ernests Dravnieks †

Ints Dzelzgalvis, SC

Andrejs Eglīte, NE *

Rasma Kariņa, MD

Ilze Pētersone, NY

Sigrīda Renigere, IL

DZELZS PAKĀPE $2,500+

Alfs † un Māra Bērztīss, PA

David un Sunca Bērziņš, MI

Juris Cilnis, WA

Modris Galenieks, IL

Valija Galeniece, IL

Astrīde Ivaska †

Rūta Jordāns, HI

Julie un Jay Knapp, MI

Ilona Ķīsis, OH

NJ Latviešu kreditsabiedrība, NJ*

Andris Padegs, NY

Ilze Pētersone, NY

Maija Priede, MA

Inta Rūtiņa-Adamoviča, MD

Kristīna Sīmane-Laimiņa, IL

Ansis Sapraša †

Maksims Strunskis, Vācija

Hugo Vītols †

JAUNIE TŪKSTOŠNIEKI

Vanda Dauksta, Nīderlande

Arnis Kākulis, Nīderlande

Diāna Kārkliņa, MI

Ieva Slokenberga, NY

ZIEDOTĀJI:

Anonīms ziedotājs

Biruta Abula †

Laura Adlers, Kanāda*

Ivars Avots, MA

Valdis Bērziņš, Latvija

Ilga Briedis Rauchut, NE

Vanda Dauksta, Nīderlande

Rasma Dinbergs, MA

Andrejs Eglīte, NE

Lauris Eglītis, MA

Pēteris Graube, OR

Artūrs Grava, OH

Mārtiņš Hildebrants, NY

Ilze Ievāns, IL

Rūta Jordāns, HI

Arnis Kākulis, Nīderlande

Tīja Kārkle, WA

Renāte Kenney, MA

Ed Kubuliņš, MI

Māris Kukainis, NJ*

Aivars Kuplis, IL

Ingrīda Lēvenšteina, CO

Elizabete Ludviks, Kanāda

Charles Maddaus, ME*

Laila Medne, NJ

John J. Medveckis, Hon. Consul, PA

Andris Padegs, NY

Laura Padegs Zamurs, NY*

Ilze Pētersone, NY

Katrīna Pipaste, IL

Jānis Priede, IL

Astrīda S. Ramrath, MA

Sigrīda Renigere, IL

Signe Rirdance, Zviedrija

Īrisa un Edvīns Roze, IN

Krista Roze, IA

Brigita Rumpētere, NJ

Tālis Sēja, MA

Ieva Slokenbergs, NY

Ruta Soste, Kanāda

Maksims Strunskis, Vācija

William un Mary Sutton, MI

Ieva Szentivanyi, CA

Helēna Vīksņina, DC

Vija Wurstner, OH

Bertrams Zariņš, MA

ZIEDOTĀJU ORGANIZĀCIJAS:

Amerikas Latviešu Palīdzības

Fonds, PA

Latviešu Apvienība Detroitā, MI

Bank of America Charitable

Foundation, NJ

NJ Latviešu kredītsabiedrība, NJ

Ņujorkas Latviešu koris, NY

PIEMIŅAS ZIEDOJUMI:

Maijas Asbergas piemiņai:

Gunta un Lauris Eglītis, MA

Ed Kubuliņš, MI

Rasmas Upmanes piemiņai:

Tija Kārkle, WA

Laila Medne, NJ

Andreja Rozentāla piemiņai:

Ruta Rozentāle, MI

#GIVINGTUESDAY ATBALSTĪJA:

Ira Abakuks, AZ

Diāna Abuls Kārkliņš, MI

Nora Aivars, NJ

Dace Aperāns, NY

Indra Avens, NY

Franz Bauer, NY

Silvija Baumanis, IL

Aina Berķis, PA

Māra Berztīss, PA

Pārsla Blāķis, CA

Andra Bowditch, MA

Anita Briedis Bilsēns, MI

Aleta Cēbere, MA

Dace Copeland, MI

Aija Dreimane-Holohan, NH

Andrejs Dumpis, CA

Iveta Eilands, TX

Aija Evans, DC

Anete Graudiņa, Lielbritānija

Astrīda Greco, GA

Rita Grendze, IL

Ar * atzīmēti jaunie dalībnieki un augstāko pakāpju ziedotāji

32

PALDIES ZIEDOTĀJIEM!

Pēteris Grendze, NC

Valda Grinberga, MA

Sandra Grošs Siegel, CA

Ērica Jansons, MA

Rūta Jordāns, HI

Ilmārs L. Kalniņš, OH

Jolanta Kaņeps, Kanāda

Tija Kārkle, WA

Renāte Kenney, MA

Dagnija Krēsliņš, MD

Sandra Kronīte-Sīpola, MA

Ed Kubuliņš, MI

Gita Līgure, MA

Elizabete Ludviks, Kanāda

Alissa Lukara, OR

Aija Moeller, VA

Sarma Muižniece Liepiņa, MA

Anita Nāgelis, VA

Andis Nikurs, CO

Ilze O’Hara, NY

Ilze Pētersone, NY

Dagnija Pētersons, CA

Katrīna Pipasts, IL

Martiņš & Kristīna Putenis, NJ

Marisa Ramans Mayer, CA

Ilze Raudseps, MA

Aija Reke, MA

Lolita Ritmanis, CA

Susan May Romano, IL

Brigita Rumpētere, NJ

Renate Ruszczyk, MA

Inta Rūtiņa, MD

Ernests Sabine, NY

Vizma Sanders, MA

Biruta Schulz, CA

Ieva Slokenbergs, NY

Nora Steele, MO

Anne Treimanis, CT

Ināra Vatvara-Suuberg, RI

Māra Vīksniņa, DC

Māra Ziediņš, NY

ZIEDOJIET LATVIEŠU KULTŪRAS ATBALSTAM!

Latviešu Fonds jau vairāk kā 50 gadus ir nozīmīgs latviešu kultūras atbalstītājs. Kā oficiāla bezpeļņas organizācija

(501 (c) (3) non-profit organization; EIN 23-7089477) Latviešu Fonds (Latvian Foundation Inc.) ir atkarīgs no ziedojumiem.

Mēs lūdzam mūsu biedrus un labvēļus padomāt par iespēju:

• atstāt fondam testamentāru novēlējumu,

• atbalstīt no “donor advised fund” konta

• ziedot akcijas un vērtspapīrus,

• sūtīt čekus Latvian Foundation Inc.

• ziedot no IRA konta ar “qualified charitable distribution”

Pateicamies visiem, kas jau atsaucās uz mūsu aicinājumu iepriekšējos gados!

Esam arī uzsākuši līdzekļu vākšanu stipendiju fondam. Savācot pietiekamus līdzekļus, no tā tiktu atbalstītas 4 vasaras

vidusskolas - Garezers un Kursa ASV, Annas Ziedares vasaras viduskola Austrālijā un Eiropas vasaras skola, kā arī

vasaras nometnes ASV un Kanādā.

Šī programma iecerēta kā Latviešu Fonda devums cīņā pret jauniešu asimilāciju, kas ir viena no latviešu tautas

demogrāfiskās situācijas realitātēm, latviskās izglītības ārpus Latvijas pieaugošo izmaksu dēļ.

Ar jautājumiem, lūdzam rakstīt LF kasierei Katrīnai Pipastei lfkasieris@gmail.com, vai sazināties ar LF ieguldījumu

padomdevēju Brigitu Rumpēteri (800) 568-6196.

Mēs priecājamies par katru novēlējumu, un jau iepriekš pateicamies jums par sirsnību un dāsnumu!

Atbalstiet Latviešu Fondu ar ziedojumu!

ATBALSTIET LATVIEŠU FONDU AR ZIEDOJUMU!

Latvian Foundation, Inc.323 E Wacker Drive #508, Chicago, IL 60601, USA

Latvian Foundation, Inc. 323 E. Wacker Drive #508, Chicago, IL 60601, USA

Vēlos atbalstīt Latviešu Fondu ar ziedojumu $

Vēlos samaksāt gada maksu: $120 ($25 jauniešiem līdz 26 g.v.) $

Vēlos kļūt par LF dalībnieku/dāvināt dalību: $50 iestāšanās + $120/$25 (jaun.) gadā $

Vēlos kļut par Latviešu Fonda Tūkstošnieku: $50 iestāšanās + $1,000 dalība $

Vēlos ziedot Stipendiju fondam vasaras skolām un nometnēm $

Vēlos ziedot "1970. gada novēlējumu fondā" $

Vēlos LF kreklu / pudeli (atzīmēt) $

Kopsumma: $

Plānoju atstāt testamentāro novēlējumu Latviešu Fondam. Lūdzu sazināties ar mani.

Vēlos, lai mans ziedojums ir anonīms

Manu ziedojumu dubultos/My donation will be matched (pievienot Matching Gift Form)

Man ir mainījusies adrese

Vēlos saņemt informāciju elektroniski. Epasts:

33

Latviešu Fonds

Latvian Foundation Inc.

323 E Wacker Drive #508

Chicago IL 60601

www.latviesufonds.com

Apkārtraksts ir arī pieejams

Latviešu Fonda mājas

lapā www.latviesufonds.com

NĀCIET AR MUMS!

>>>

https://www.facebook.com/latviesu.fonds

https://www.instagram.com/latviesu_fonds/

https://twitter.com/LatviesuFonds

Latviešu Fonds (LF) ir bezpeļņas organizācija, kas

piešķir finansējumu projektiem, kuri atbalsta

latviešu kultūru un izglītību gan Latvijā, gan ārpus

tās. Šādi projekti ietver latviešu mākslas, literatūras,

daiļamatniecības, latviskās izglītības veicinošus

pasākumus un atspoguļo latviešu vēsturi un kultūru.

Piemēram, LF atbalstīja filmu “Dvēseļu putenis”,

Kanādas Dziesmu un deju svētkus, latviešu teātra

festivālu “Laipa” Islandē, izstādes “Nyet, nyet Soviet”

tapšanu, un citus projektus. Atbalsts tiek piešķirts

konkursa kārtībā. LF šobrīd ir vairāk nekā 400 biedru,

kas piedalās fonda gadskārtējā pilnsapulcē un

iesaistās projektu konkursā, balsojot par projektiem.

LF finansējums sastāv no biedru naudas iemaksām

un no privātiem ziedojumiem. Ziedojumi pilnībā

tiek izmantoti projektu atbalstam. Ar LF var

iepazīties LF mājas lapā un sociālajos medijos.

IEDOD ARĪ DRAUGIEM IZLASĪT LATVIEŠU FONDA APKĀRTRAKSTU!

LF_NEWSLETTER_Spring2021

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?