Laimīgu Jauno gadu! Laura Martinsone

Decembra beigas, ir ziema, bet aiz loga nekas par to neliecina, neviena pati sniegpārsliņa nerotākailo zemi. Pavisam nesen aizvadījām 18. novembra svētkus. Tas bija ļoti skaisti, un tās svecītes pieskolas tiešām lika sirsniņai ietrīcēties, tāds kā saviļņojuma brīdis.Protams, jāpiemin arī iesvētības, kuras mūsu desmitie izturēja godam un tagad skaitāspilntiesīgi vidusskolēni. Aiz muguras arī skolas 89. dzimšanas diena.Garām mums ir paskrējis jau pussemestris, un tā vien šķiet, ka laiks skrien vēja spārniem.Nepaspēji ne attapties, ka jācenšas vēl labot tās atzīmes, ko iespējams, un arī liecība jau tūlīt kabatā.Varētu teikt, ka šis ir tāds kā starpsvētku laiks, jo tūlīt jau būs gada klusākie svētki –Ziemassvētki. Gribētu Tev novēlēt, lai paspēj vēl izdarīt šogad iecerēto un Tava liecība būtu lepnumavērta.Priecīgus ZiemassvētkusunLaimīgu Jauno gadu!Laura Martinsone

Knifiņš svin2007.gada novembris - decembris KnifiņšEsi sveicināts-18.novembri!Lai gan rudenīgaislaiks lielākotiesasociējas ar pelēcīgāmkrāsām, arī tajā iezīmējas pa kādamakcentam- svētku dienai.Ikkatram gadāsko piemirst, tāpēc šeitvēlreiz vari nostiprinātsavas vēsturiskās zināšanaspar šo Latvijainozīmīgo dienu. Arījaunā latviešu spēlfilma“Rīgas sargi”, kuruapmeklēja liela daļamūsu skolas skolēnu,radīja labu priekšstatupar tā laika notikumiem.1918. gadā Latvijas Republikaspasludināšana notika Nacionālajā teātrī(tolaik 2. pilsētas teātris) 18.XI plkst. 16.30.Gustavs Zemgals atklāja Latvijas Tautaspadomes svinīgo sēdi. Latvijas Pagaiduvaldības vārdā Kārlis Ulmanis pasludinājaLatviju "par nodibinātu Latvijas valsti kādemokrātisku republiku." Svinīgās sēdesdalībnieki, kājās stāvot, noklausījās "Dievs,svētī Latviju!", ko, vispārējai sajūsmai unpacilātībai valdot, nodziedāja 3 reizes. Valstsproklamēšanu steidzināja ārējie apstākļi -1918.11.XI tika parakstīts Kompjeņaspamiera līgums, ar kuru apstiprināja Vācijaszaudējumu 1. pasaules karā. Šajā pašā dienāLielbritānijas valdība atzina Latvijasneatkarību de facto.Mūsdienās ir svarīgi saprast un novērtētvalsts svētku nozīmi un to, ar kādu attieksmipret tiem jāattiecas, un Ventspils 1.ģimnāzijas skolēni to apzinās.Svētku sajūtu skolā apkārtējie varējapamanīt jau 16. novembra rītā, kadpatriotiskas noskaņas skolā ienesa koncertsun uzruna pamatskolēniem unvidusskolēniem. Kā jau ierasts, pardzirdamo gādāja skolas pūtēju orķestris unkoris ” Dzeguzītes” , taču arī klātesošajaipublikai tika dota iespēja dziedāt līdzi.Šī radītā svētku noskaņa turpinājās arīsvētdien, kad, kā jau ierasts,ap mūsu skolu visi, kuriizjuta vēlmi tur būt, veidojaGaismas ceļu.Šis 18. novembra vakars piemūsu skolas izvērtās parunikālu. Cilvēku vienotība,kopībassajūta, kadgan liels, ganmazs vienojaskopīgāsdziesmās,čalās, sajūtās,pa vidu visamvirmojot tējasgaraiņiem- kas visu padarīja vēl īpašāku. . .Skolas muzeja telpās ikviens varēja aplūkotseno apsveikumu kartiņu un marku izstādi,ko bija sarūpējuši mūsu pašu skolas skolēni.Nenoliedzami, katra svētku reize irjāpadara par neaizmirstamu, jauku unsaviļņojošu mirkli, un mēs varam lepotiesmūsējieto sajuta.Sagatavojusi: Anete Šķēle un Anna Brokāne

Knifiņš atskatās2007.gada novembris - decembris KnifiņšSkolas parlaments, tā uzdevumiMūsu skolā ir ievēlēts parlaments, tas ir, skolēnupašpārvalde, kura sastāv no četrpadsmitpārstāvjiem, kurā darbojas četrās ministrijās.Parlamentam ir savs prezidents, prezidenta vietnieksun sekretāre. Katrai ministrijai ir savs ministrs un tāpadotie.Šogad parlamenta prezidente ir Anete Gūtmane,viņas vietniece - Krista Porniece un sekretāre LauraOnzule.Sporta ministriju pārstāv Anete Arāja, RičardsOzols, bet sporta ministre ir Elīna Ēdole.Speclietu ministre ir Dace Brensone, vēlspeclietu ministrijā darbojas Kaspars Doniņš un ElīnaEļmurzājeva.Info ministriju pārstāv Zane Rumberga un tāsministrs ir Edijs Frīzendorfs.Kultūras ministre – Alīna Uzpila un viņas palīdzes Anete Šķēle un Agnese Treimane.Katrai ministrija ir savi uzdevumi, un tā rūpējas par šo uzdevumu izpildi. Galvenais sporta ministrijasuzdevums ir sporta pasākumu organizēšana, kultūras ministrija rīko kultūras pasākumus. Info ministrija iratbildīga par to, lai skolas mājas lapā nonāktu informācija par skolā notiekošajiem pasākumiem,aktivitātēm un sacensībām. Par dažādiem sadarbības projektiem ar citām skolām ir atbildīga speclietuministrija.Šāds parlamenta sastāvs mūsu skolā būs vēl visu 2007./2008. mācību gadu. Sākoties jaunammācību gadam, tiks ievēlēts arī jauns skolēnu pašpārvaldes sastāvs.Pasākums Astridas Lindgrēnes dzimšanas dienā!Tā jau tas ir - cilvēki aiziet, bet atmiņas un labi padarītiedarbi paliek uz mūžiem.Mūsu klase novembra mēnesī, kad slavenajai zviedrurakstniecei palika tieši 100 gadi, sapulcējās skolas bibliotēkā unnosvinēja rakstnieces dzimšanas dienu.Kad iegājām bibliotēkā, mūs ar smaidu sejā sagaidījaskolotāja Vija Draviņa. Tad mēs nedaudz pārrunājām rakstniecesdzīves stāstu un atcerējāmies viņas slavenākos un jautrākosgrāmatu varoņus. Pēkšņi no grāmatu plauktu dziļumiem ar lieliem,platiem soļiem iznira pati Pepija Garzeķe. Pepija bija interesantiapģērbusies un izskatījās burvīgi. Viņa nedaudz pastāstīja par seviun mēs viņā vērīgi klausījāmies. Tad viņa stāstīja par savām skolasgaitām, kas viņai nemaz, nemaz nepatika. Kā viņa saka: “Es neesmu radīda, lai mācītos!” Kad bijām ar Pepijujautri parunājuši, viņa mums izdalīja gardas konfektes, un mūsu klase tās ar prieku notiesāja.Nākošajā nedēļā mūsu klase atkal pulcējās skolas bibliotēkā. Atkal mūs arsmaidu sejā sagaidīja skolotāja Vija Draviņa. Mājās mums bija uzdots uzrakstītdomrakstu “Astridas Lindgrēnes varoņu gaitas mūsdienās”. Nu mēs varējām parādīt ciklabi strādā mūsu izdoma un fantāzija. Labākos darbus mums paši autori lasīja priekšā.Labākos un izdomas bagātākos darbus nosūtījām uz Rīgu, kur risinājās lielais konkurss.Lasīja daudzi, bet atmiņā tā vairāk palikuši tieši šie autori: Nellija, Roberts, Artūrs,Edgars, Ingūna. Kad izrunājāmies par resno bulciņu un kūciņu ēdāju Karlasonu, mūssagaidīja milzīgs, liels, negaidīts, garšīgs pārsteigums. Un atkal no grāmatu plauktiemiznira skolotāja Vija Draviņa ar garšīgām 3 ķiršu tortēm. Tad nu mēs ēdām ne pajokam. Torte bija ļoti garda.Tad noskanēja zvans un mūsu klase skaļi pateica PALDIES, un steidzīgā solīpazuda gaiteņos, lai ietu uz nākamo stundu.Edīte Beķere 6. klase

Knifiņš domā2007.gada novembris - decembris KnifiņšSkolēnu formas - plusi un mīnusi.Aktuāls ir kļuvis jautājums par skolēnuformu ieviešanu skolā. Šim jautājumam ir ganatbalstītāji, gan noliedzēji.Jāatzīst, ka arvien vairāk skolas Latvijāiestājas par vienotām skolas formām un tās irieviestas jau vairākās Latvijas skolās. Ventspilsskolas pagaidām izturas nogaidoši.Daudzi skolēni formas nevēlas, jo ar savuikdienas apģērbu pauž apkārtējiem savu būtību,taču ir skolēni, kas uz formu ieviešanu raugās nogaišās puses: visi skolēni būtu vienlīdzīgi un arsavu apģērbu nevarētu izrādīt savu finansiālostāvokli..Lai gan arī tagad nav īpaši izteikta klajaapsmiešana apģērba dēļ, tomēr atsevišķosgadījumos formas novērstu apsmiešanu.Lai cik labi vai slikti tas būtu, katraimonētai ir divas puses. Tāpat arī skolēnu formuieviešanai ir savi plusi un mīnusi.Ja vienotu skolēnu formu ieviešana varētunovērst apsmiešanu apģērba dēļ skolēnu starpā,tad skolēni, kuri vēlētos izcelties, atrastu cituveidu kā izcelt savu būtību, kā, piemēram, armugursomām vai mobilajiem tālruņiem.Kaut arī būtu iespēja atrisināt vienuproblēmu, zināms, ka mazāk turīgākajiemskolēniem būtu grūtāk izsekot jaunāko modestendenču tālruņiem, jo šāds tālrunis izmaksākrietni dārgāk kā parastais ikdienas apģērbs.Lielas daļas skolēnu uzskati par vienotuformu ieviešanas plusiem un mīnusiem apstājaspie naudas summas, ar kādu skolēnu vecākiembūtu jārēķinās iegādājoties skolēnu formu.Iespējams, viens veids, kā panāktkompromisu starp abiem viedokļiem, varētu būtvienota stila ieviešana skolā.Daudzi par formu ieviešanu jau sākuztraukties, tomēr, kamēr vienotu skolēnu formuieviešana mūsu skolā ir tikai uzjautājuma zīmes, uztraukumam navpamata.Martas Laimas Gredzenas zīm.Ko par skolēnu formām domā mūsuskolas skolēni?Linda: Es neesmu ne par, ne pretskolēnu formām, bet būtu labāk, javisi būtu vienlīdzīgi.Kārlis: Es formas negribētu, jo tadvisi cilvēki būtu vienādi, un tasbūtu garlaicīgi!Madara: Man liekas, ka skolēnuformas mūsu skolā nenāktu parsliktu.Sabīna: Es formas viennozīmīginegribu, jo es nevarētu ģērbties, kāvēlos, man nebūtu, kur likt savasvecās drēbes! Visi būtu vienādi!Evita: Es esmu par! Tas padarītuskolēnus vienotākus, pastiprinātupiederības sajūtu skolai. Protams,formas būtu arī prestiža lieta!Anda Arbidāne8a klase

Knifiņš filozofē2007.gada novembris - decembris KnifiņšSarunas starp negantajiem 10-tajiem.Mēs - desmitie - patiesībā mīlam kopā pasēdēt arī pēc skolas.Tad nu vakaros parunājam arī mazliet par skolas lietām,aprunājam skolotājus un citus desmitos, visi tak' savējie. Parto, protams, nebūs šis raksts. Gadās jau arī samērā saturīgasvakara sarunas un, lūk, viena no tām!L. - Skolā daudz kas mainījies kopš pagājušā gada,vai ne?D. - Jā, jauna tualete.I. - Klasē vairāk meiteņu. Diemžēl.L. - Kā pārējiem klases patīk?V. - Normāli.Z. - Visi baigi draudzīgi un pārāk labi viens pret otruizturas.D. - Man vairāk nepatīk nekā patīk.L. - Un kā iesvētības?Z. - Kā tādas iesvētības var sarīkot!? Vispār nebijainteresanti, es gaidīju, ka būs jādara kaut kas traks,tās jau nebija iesvētības!D. - Man nepatika, bija pārāk daudz intelektuālujautājumu, bija daudz jādomā. Vienīgais interesantaisbija ēst ķiplokus! Nākamgad desmitajiem būs tādasiesvētības!I. - Man patika, ka man neuzmeta olu.L. - Tātad, jums patiktu visādas trakas padarīšanas?Z. - Jā!A. - Nu, nezinu. Man laikam būtu vienalga.D. - Jā, patiktu, es ļoti gribētu kaut ko pretīgu ēst!I. - Man arī būtu paticis.L. - Kāda kopumā ir skolas atmosfēra? Ir taču tikdaudz dzirdēts par iedomīgajiem ģimnāzistiem!V. - Ir normāli. Samērā mierīgi, nav tik jautri kā 1.pamatskolā, te nevienu nemet miskastē!Z. - Es jūtos labi.I. - Jā, ir labi.L. - Skolotājas pārāk nedresē?D. - Dresē, dresē!V. - Nē. Te ir tā -ja tu neko sliktu nedari, tad visskārtībā, tevi liek mierā. Galvenais, ka labi mācies.Z. - Mani gan visas dresē.Joks! Nav jau tā, kapārspīlēti dresētu.A. - Dresē gan.L. - Par to, ka tevi dresē,nemaz nešaubos. Toties es nesen dzirdēju kaut ko parskolas formām. Ko jūs par to domājat?Z. - No vienas puses, varētu ieviest skolas formas Tasbūtu labi, jo nebūtu tādu ārējo atšķirību starpskolēniem. Neviens īpaši neizceltos. Negatīvais - tasdroši vien būtu dārgi. Un patiesībā es nemaznegribētu katru dienu uz skolu vilkt vienas un tāspašas drēbes.D. - Ja būtu divas dažādas formas, nemaz nebūtuslikti. Bet tomēr ir par dārgu.A. - Es negribu skolas formu. Nebūs interesanti, kavisi vienādi ģērbsies!V. - Es gan gribu formu. Tas būtu stilīgi.Z. - Īsti nesaprotu, ko ar to vēlas panākt. Ieviešotformas, tāpat cilvēki paliks tādi paši. Augstprātīgienepaliks piezemētāki un apcels tos pašus, ko agrāk.L. - Man šķiet, tas vairāk tādēļ, lai līdzinātos"krutajām" skolām. Varbūt ir kas tāds, ko jūs vēlatiesskolā mainīt?A. - Es neko nevēlētos mainīt, man viss patīk.D. - Bufetē vairs nav mājīgi.Z. - Jā, es piekrītu. Varētu visu skolu padarītmājīgāku. Man nepatīk, ka no gaiteņiem izvāktiklucīši un vairs nav, kur sēdēt.V. - Man patīk skolas pasākumi, tāpēc es gribētu, laitie notiktu biežāk.D. - Es gribētu, lai bufetē ir televizors. Bija tik jauki,kad pagājušogad visa skola kopā bufetē skatījāshokeju! Bija vērts stundu laikā atprasīties uz tualeti...Vēl varētu gaiteņos skanēt mūzika.L. - Kas skolā ir tas labākais, ko nekad neaizmirsīsiet?D. - Es mūžīgi atcerēšos digitālo tāfeli.Z. - Man ļoti patīk skolas ēka.V. - Atcerēšos logu arkas un vācu valodu, kurānesaprotu neviena vārda.A. - Es nekad neaizmirsīšuskolotāju Žoglu.Sarunu pierakstīja Linda Batņa10.a

Knifiņš pie 10-tajiem2007.gada novembris - decembris KnifiņšDesmito klašu iesvētībasKā jau katru gadu, desmito klasi uzsākot, arī mums bija iesvētības. Šajādienā skolā bija jautrāk kā parasti, taču dažas iesvētību aktivitātes mums tomērnelikās diez ko aizraujošas un iepriecinošas.Mūsuprāt, būtu daudz interesantāk, ja nebūtu izpalikušas tādas jautrasizpriecas kā dažādu pretīgu ēdienu ēšana, apmētāšana ar olām, sejasapzīmēšana, roku bāšana dažādos pretīgos šķidrumos un citas pazemojošas lietas. Jo, kas gan ir iesvētības bezšādiem pasākumiem!?Protams, bija arī daudz interesanta, piemēram, zvēresta došana. Tomēr,mūsuprāt, netaisns bija pirmā tiesneša interesantais (negodīgais) vērtējums par10.a priekšnesumu (savējie sapratīs, ALBERTIŅ)!!!Diskotēka pēc iesvētībām bija tiešām izdevusies –visi kopā ārdījās un bija ļoti jautri. Par mūziku diskotēkāgan daudzi nebija diez ko iepriecināti, un mēs uzskatām,ka mūsu DJ Priech varētu mazliet vairāk pacensties uzlabot savas prasmes! :)Taču mēs to neņēmām tik ļoti vērā un tik un tā pavadījām ļoti labi laiku!Tagadējie devītie, saturieties, jo mēs parūpēsimies, lai jūsu iesvētības būtupatiešām jautras un izdevušās! Yo yo yo!!! :)Un tā mums todien gāja…PaulaNoteikti, ka esat pamanījuši, kā izskatās mūsu mīļās skolas skolēni, ja mēs runājam par stilu.Noteikti arī esat pamanījuši tos, kas vairāk vai mazāk ģērbjas melnā. Citi viņus sauc par gotiem, citi paremo vai pokemoniem, toties daži viņus vienkārši sauc par « frīkiem ». Es atļāvos intervēt vienu no viņiem– Aleksandru Smirnovu.Kā tu sauktu savu stilu?Nu, nezinu, es viņu sauktu parneformālu stilu.Kā tu izdomāji kļūt par šāda stilapiekritēju?No sākuma es klausījos alternatīvomūziku, un tad pamazām tasparādījās arī manā stilā.Vai tu no kāda iedvesmojies?Vispār, jā!No kā, ja nav noslēpums?No dažādām grupām kopumā.Cik ilgi tu piekop neformālostilu ?Jau apmēram divus gadus.Kas tevi uz to pamudināja?Tas ir mans dzīvesveids. Es klausosalternatīvo mūziku utt.Vai tavi vecāki par to tev nekonepārmet?It kā, nē. Bet mamma grib mani« uztaisīt » par dāmīti.Ko domā par tiem, kam nepatīk tavsstils ?Es domāju, ka tā nevajadzētu domāt.Piemēram, ja pa ielu iet viena « caca »,viņa, apskatoties uz mani, domā – ak,šausmas! Kamēr tai pašā brīdī es parviņu nodomāju to pašu.Ja tev būtu teikšana par visām šīmlietām – stilu, mūziku utt. Ko tumainītu?Es noteikti no pasaules izdzēstu repu.Man nepatīk reperi. Es gribētu, laivisiem būtu savs stils, un neviens nekoneteiktu. Riebjas, ja kāds man kaut kopārmet.Vai esi kādreiz nožēlojusi savu stilaizvēli?Esmu par to domājusi. Mēģinājusi« aiziet » no šī stila, bet vienmēr« atnāku » atpakaļ.Vai tu jūti no apkārtējiemnosodījumu par sava stila izvēli?Jā! Noteikti.Kāds to ir tev teicis tieši sejā?Piemēram, ejot pa ielu.Jā. Kāds pasaka, emo, pokemons vaiarī - metāls smird.Vai tu pievieno kaut ko no sevissavam stilam?Man daudz kas mainās. Es pamainusavu apģērbu tā, lai man patīk.Vai tu reklamētu neformālo stilucitiem?Es nezinu, tas jau katram pašamjāizlemj.Krista Meinarde 8a klase

Knifiņš atpūšas2007.gada novembris-decembris KnifiņšKas jauns ēdnīcā?Būsiet jaupamanījuši, ka mūsuēdnīca nav tāda kāagrāk. Tagad tāizskatās skaistāka unglītāka. Ir vairāk vietasun virtuvē - jaunatehnika.Tagad visi stāvdaudz maz rindā, nevisbarā. Ir glītākaspaplātes, jauni krēsli,galdi, un nu jau parādījusiesarī Ziemassvētkueglīte.Ēdnīca jauna, bet skolēni tie paši vecie.Laimas Martas Gredzenas zīm.Skolā ir viens cilvēks, kurš bufetē pavada gandrīzvisu dienu, un tā ir mūsu pārdevēja, kura mums pārdodsaldējumus, dzērienus un visādus saldumus, protams, arī silto ēdienu. Mazliet ar viņu parunājos un, lūk, kouzzināju - Bufetē viņa jau strādājot desmit gadus un viņai šis darbs patīkot, kaut gan darbā jābūt jau pusastoņos.Citu darbu viņa neizvēlēšoties, tāpēc mums nav jāuztraucas, par to, ka varam palikt bez pārdevējas.Vislabāk viņai patīkot tas, ka šeit ir dzīvīga atmosfēra.Āris Pūseps 6. klaseUz Sauli arteleskopu varpaskatītiesdivreiz. Vispirmsar labo, pēc tamarkreiso aci.Pasu daļā ierodas indiānis:- Es vēlos mainīt savu vārdu!- Kāpēc?- Tas ir pārāk garš.- Kā tad Jūs sauc?- Lielais, mežonīgais ērglis, kas krīt nodebesīm.- Tiešām garš...Kādu vārdu Jūs sev gribētutā vietā?- Plakš!Knifiņā darbojās: Āris Pūseps, Krista Meinarde, AndaArbidāne, Edīte Beķere, Anete Šķēle, Anna Brokāne,Laura Martinsone, Uldis Pabērzs, Linda Batņa, ValtersGrišāns, Artūrs Bērziņš un Marta Laima Gredzena.- Kas ir sabalansēta diēta?- Cepums katrā rokā.Čapajevs raksta dienasgrāmatu:1.diena - Mēs izdzinām baltos no meža.2.diena - Baltie mūs izdzina no meža.3.diena - Mēs pārsteidzoši izdzinām baltosno meža.4.diena - Baltie mūs pārsteidzoši izdzina nomeža.5.diena - Atnāca mežsargs un mūs visusizdzina no meža.Cilvēks, kurš runā divāsvalodās, ir bilingvāls. Cilvēks,kurš runā trīs valodās, irtrilingvāls. Cilvēks, kurš runādaudzās valodās, ir poliglots.- Kā sauc cilvēku, kuršrunā vienā valodā?- AmerikānisValters Grišāns