AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008grain chemical composition suggest that the hulless varieties of barley and oats might awakeinterest for food and feed producers.Key wordsChemical composition, hulled and hulless barley and oat, wheatIevadsGraudaugu ėīmiskais sastāvs ir Ĝoti svarīgs rādītājs to izmantošanai gan pārtikā, ganlopbarībā, gan kā izejviela rūpniecībā. Noteicoša nozīme ir proteīna, cietes, kokšėiedras, tauku unpelnu saturam. Pēdējos gados graudaugu sugas tiek izvērtētas, lai ražotu jaunus, funkcionālusproduktus, tiek meklētas to alternatīvas izmantošanas iespējas arī enerăētikas rūpniecībā. Zinātnessasniegumi selekcijā ir vērsti uz to, lai radītu jaunas graudaugu šėirnes noteiktam izmantošanasvirzienam (Shewry and Morell, 2001). Graudu audzētājiem tiek piedāvāti arī netradicionāli jaunigraudaugi – kailgraudu mieži un kailgraudu auzas, arī Latvijā.Kailgraudu miežiem un auzām, salīdzinot ar plēkšĦainajiem, ir priekšrocības, jo tiem navnepieciešama plēksnes mehāniska atdalīšana. Kailgraudainības gēns miežiem un auzām būtiskiietekmē graudu ėīmisko sastāvu. Plašu kailgraudu miežu un auzu šėirĦu selekcijas darbu veicKanādā, ASV, Polijā, Čehijā un Zviedrijā. Pagaidām Latvijā nav lielas pieredzes kailgraudu miežuun auzu audzēšanā, bet par to domā selekcionāri, attīstot šo selekcijas virzienu un pārbaudotperspektīvākās jaunās līnijas. Pārbaudēs vērtētas miežu un auzu kailgraudu formu saimnieciskibioloăiskāsīpašības, salīdzinājumā ar plēkšĦainām formām, to pozitīvās un negatīvās iezīmes, lielavērība pievērsta graudu kvalitātes izpētei, jo no tās lielā mērā atkarīga graudu izmantošanaslietderība (Belicka, 1996, 1999, 1999a, 2000; Belicka and LegzdiĦa, 2000, 2001; LegzdiĦa, 2003;Zute, 2002; Belicka and Bleidere, 2005). Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts ir jaunodevis valsts šėirĦu pārbaudei jaunu kailgraudu auzu līniju L–28156. Pētījuma mērėis – salīdzinātplēkšĦaino graudaugu (mieži, auzas) ėīmisko sastāvu ar kailgraudu (mieži, auzas) formām unvasaras kviešiem, audzējot tos vienādos apstākĜos.Materiāli un metodesPētījums par plēkšĦaino (mieži, auzas) un kailo graudaugu (vasaras kvieši, mieži, auzas)ėīmisko sastāvu veikts Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā laikā no 2004. līdz2006.gadam. Pētījumā iekĜauto šėirĦu un līniju raksturojums un to izcelsme ir parādīta 1. tabulā.1.tabula. Pētījumā iekĜautās graudaugu šėirnes un līnijas/ Table 1. Cereal varieties and linesincluded in the studyŠėirnes/Varieties Raksturojums/Characteristic Izcelsme/OriginLinga plēkšĦainie mieži / hulled barley Latvija / LatviaL–302 kailgraudu mieži / hulless barley Latvija / LatviaGainer kailgraudu mieži / hulless barley Kanāda / CanadaSW 1291 kailgraudu mieži / hulless barley Zviedrija / SwedenKM 2084 kailgraudu mieži / hulless barley Čehija / Czech RepublicLaima plēkšĦainās auzas / hulled oat Latvija / LatviaL–28156 kailgraudu auzas / naked oat Latvija / LatviaVinjett vasaras kvieši / spring wheat Zviedrija / SwedenIzmēăinājumi lauka augsnes raksturojums:2004. gadā – velēnu podzolēta mālsmilts, trūdvielas 16 g kg -1 , pH KCl – 5.5, P 2 O 5 –212 mg kg -1 ,K 2 O–209 mg kg -1 ;2005. gadā – velēnu podzolēta smilšmāla augsne, trūdvielas 17–18 g kg -1 , pH KCl – 5.5–5.9, P 2 O 5 –245–259 mg kg -1 , K 2 O – 203–221 mg kg -1 ;2006. gadā – velēnu glejota smilšmāla augsne, trūdvielas 17–18 g kg -1 , pH KCl – 6.0, P 2 O 5 – 128 mgkg -1 , K 2 O – 98 mg kg -1 .Graudaugi audzēti uz mēslojuma fona : N 60 P 90, K 90. Meteoroloăisko apstākĜu raksturošanaiizmantoti Stendes HMS dati (1. un 2. att.).98
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20082004. gada veăetācijas periods bija vēss un nokrišĦiem bagāts, it sevišėi jūnija II un III unjūlija I un II dekādēs, kad notiek graudu veidošanās. Tas pagarināja graudaugu nogatavošanos unnovākšanas periodu. Graudaugu novākšanas laiks bija no 30. augusta līdz 2. septembrim.Tepperatūra 0C181614121086420Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts2004 2005 2006 Norma1. att. Gaisa temperatūra 2004.–2006.g. veăetācijas periodā.Figure 1. The air temperature in vegetation period 2004–2006.120100NokrišĦu daudzums, mm806040200Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts2004 2005 2006 Norma2. att. NokrišĦu summa pa mēnešiem 2004.–2006. g. veăetācijas periodā.Figure 2. The sum of precipitation in vegetation period 2004–2006.2005. gadā aprīlī un maijā gaisa temperatūra un nokrišĦi bija labvēlīgi vasarāju augšanai unattīstībai. Jūnija II un III dekāde raksturojas ar bagātīgiem nokrišĦiem (attiecīgi 173.7 un 131.5% )un atbilstoši normai temperatūru. Jūlija pirmā un otrā dekādē karsts un sauss laiks, nokrišĦu Ĝotimaz (29.6% pret normu). Jūlija trešā dekāde un augusta pirmā dekāde lietaina, nokrišĦi attiecīgi163.0 un 239.7% no normas. Ilgstošas lietavas veicināja graudu sadīgšanu vārpās. Graudaugusnovāca augusta otrās dekādes beigās.2006. gada veăetācijas periods raksturojas ar augstāku par normu gaisa temperatūru unzemāku par normu nokrišĦu daudzumu. Ar lielu karstumu un sausumu (nokrišĦi 5,1 mm)atzīmējama jūlija I un II dekāde. Jūlija trešās dekādē temperatūra pazeminājās – vidējā gaisatemperatūra kopumā bija +9.9 grādi. Augusta pirmā dekāde bija silta. Dekādes vidējā gaisatemperatūra bija +18.2 grādi. Dienās maksimālā gaisa temperatūra bija no +18 līdz +23 grādiem.Labība strauji nogatavojās un ražu novāca augusta pirmajā dekādē.Visas ėīmiskās analīzes ir izteiktas sausnā. Sausnas saturs samaltiem graudiem noteiktsžāvējot 2 stundas 130 o C (LVS ISO 712–2003). Paraugiem noteikts kopproteīna saturs (N x 6.25) arKjeldāla metodi (LVS 277), cietes (ISO 10520), kopējā kokšėiedras (ISO 5498), koptauki (ISO99
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte