AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008grain chemical composition suggest that the hulless varieties of barley and oats might awakeinterest for food and feed producers.Key wordsChemical composition, hulled and hulless barley and oat, wheatIevadsGraudaugu ėīmiskais sastāvs ir Ĝoti svarīgs rādītājs to izmantošanai gan pārtikā, ganlopbarībā, gan kā izejviela rūpniecībā. Noteicoša nozīme ir proteīna, cietes, kokšėiedras, tauku unpelnu saturam. Pēdējos gados graudaugu sugas tiek izvērtētas, lai ražotu jaunus, funkcionālusproduktus, tiek meklētas to alternatīvas izmantošanas iespējas arī enerăētikas rūpniecībā. Zinātnessasniegumi selekcijā ir vērsti uz to, lai radītu jaunas graudaugu šėirnes noteiktam izmantošanasvirzienam (Shewry and Morell, 2001). Graudu audzētājiem tiek piedāvāti arī netradicionāli jaunigraudaugi – kailgraudu mieži un kailgraudu auzas, arī Latvijā.Kailgraudu miežiem un auzām, salīdzinot ar plēkšĦainajiem, ir priekšrocības, jo tiem navnepieciešama plēksnes mehāniska atdalīšana. Kailgraudainības gēns miežiem un auzām būtiskiietekmē graudu ėīmisko sastāvu. Plašu kailgraudu miežu un auzu šėirĦu selekcijas darbu veicKanādā, ASV, Polijā, Čehijā un Zviedrijā. Pagaidām Latvijā nav lielas pieredzes kailgraudu miežuun auzu audzēšanā, bet par to domā selekcionāri, attīstot šo selekcijas virzienu un pārbaudotperspektīvākās jaunās līnijas. Pārbaudēs vērtētas miežu un auzu kailgraudu formu saimnieciskibioloăiskāsīpašības, salīdzinājumā ar plēkšĦainām formām, to pozitīvās un negatīvās iezīmes, lielavērība pievērsta graudu kvalitātes izpētei, jo no tās lielā mērā atkarīga graudu izmantošanaslietderība (Belicka, 1996, 1999, 1999a, 2000; Belicka and LegzdiĦa, 2000, 2001; LegzdiĦa, 2003;Zute, 2002; Belicka and Bleidere, 2005). Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts ir jaunodevis valsts šėirĦu pārbaudei jaunu kailgraudu auzu līniju L–28156. Pētījuma mērėis – salīdzinātplēkšĦaino graudaugu (mieži, auzas) ėīmisko sastāvu ar kailgraudu (mieži, auzas) formām unvasaras kviešiem, audzējot tos vienādos apstākĜos.Materiāli un metodesPētījums par plēkšĦaino (mieži, auzas) un kailo graudaugu (vasaras kvieši, mieži, auzas)ėīmisko sastāvu veikts Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā laikā no 2004. līdz2006.gadam. Pētījumā iekĜauto šėirĦu un līniju raksturojums un to izcelsme ir parādīta 1. tabulā.1.tabula. Pētījumā iekĜautās graudaugu šėirnes un līnijas/ Table 1. Cereal varieties and linesincluded in the studyŠėirnes/Varieties Raksturojums/Characteristic Izcelsme/OriginLinga plēkšĦainie mieži / hulled barley Latvija / LatviaL–302 kailgraudu mieži / hulless barley Latvija / LatviaGainer kailgraudu mieži / hulless barley Kanāda / CanadaSW 1291 kailgraudu mieži / hulless barley Zviedrija / SwedenKM 2084 kailgraudu mieži / hulless barley Čehija / Czech RepublicLaima plēkšĦainās auzas / hulled oat Latvija / LatviaL–28156 kailgraudu auzas / naked oat Latvija / LatviaVinjett vasaras kvieši / spring wheat Zviedrija / SwedenIzmēăinājumi lauka augsnes raksturojums:2004. gadā – velēnu podzolēta mālsmilts, trūdvielas 16 g kg -1 , pH KCl – 5.5, P 2 O 5 –212 mg kg -1 ,K 2 O–209 mg kg -1 ;2005. gadā – velēnu podzolēta smilšmāla augsne, trūdvielas 17–18 g kg -1 , pH KCl – 5.5–5.9, P 2 O 5 –245–259 mg kg -1 , K 2 O – 203–221 mg kg -1 ;2006. gadā – velēnu glejota smilšmāla augsne, trūdvielas 17–18 g kg -1 , pH KCl – 6.0, P 2 O 5 – 128 mgkg -1 , K 2 O – 98 mg kg -1 .Graudaugi audzēti uz mēslojuma fona : N 60 P 90, K 90. Meteoroloăisko apstākĜu raksturošanaiizmantoti Stendes HMS dati (1. un 2. att.).98