AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Total chlorophyll (mg g -1 )3,43,232,82,62,42,2y = 0,1027x - 0,1097R 2 = 0,9752224 26 28 30 32 34SPAD readings8. attēls. Korelācija starp absolūto hlorofila daudzumu un SPAD vienībām DDMn(mikroelementi) variantā. Laboratorijas izmēăinājumi./ Figure 8. Correlation between totalchlorophyll and SPAD meter readings for DDMn fertiliser (microelements). Laboratoryexperiments.Total chlorophyll (mg g -1 )3,63,43,232,82,62,42,2y = 0,1096x - 0,3647R 2 = 0,9653224 26 28 30 32 34 36SPAD readings9. attēls. Korelācija starp absolūto hlorofila daudzumu un SPAD vienībām Phosific(makroelementi) variantā. Laboratorijas izmēăinājumi./ Figure 9. Correlation between totalchlorophyll and SPAD meter readings for Phosific fertiliser (macroelements). LaboratoryexperimentsMinerālelementiem fotosintēzes norisē augā ir substrāta un regulatīva funkcija (Marschner,1999; Reddy, Zhao, 2005; Nelson, Yocum, 2006; Sharma-Natu, Ghildiyal, 2005): lapumēslojumā esošais slāpeklis kopā ar magniju ir pigmentu sastāvā; slāpeklis un sērs veidohloroplastu struktūru; slāpeklis, fosfors, sērs, kalcijs un magnijs ir hloroplastu membrānās;kālijs un bors ietekmē vielu transportu, K - atvārsnīšu stāvokli un līdz ar to CO 2 difūziju augā;fosfors – ATP sastāvā, ietekmē fotosintēzes gaismas un tumsas reakcijas; slāpeklis, kālijs, varš,mangāns – ietekmē fermentu aktivitāti, elektronu transportu fotosistēmās, ūdens fotolīzi 2.fotosistēmā. Šo elementu deficīts izraisa izmaiĦas elektronu transportā, kavē NADP reducēšanu.Mūsu izmēăinājumos ar kviešiem lapu mēslojuma sastāvā esošo elementu ietekmes būtiskumuuz fotosintēzes pigmentu biosintēzi un asimilācijas procesu norisi augos apstiprina fakts, ka arīnākamās paaudzes augos ir lielāks pigmentu daudzums, kā arī lielāka ir graudu raža.306
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Vasaras kviešu graudu raža parādīta 1. tabulā. Veicot ražas datu statistisko apstrādi,noskaidrots, ka, neskatoties uz izmēăinājuma lauka potenciāli augsto auglību, lapu mēslojums irnodrošinājis būtiskas ražas izmaiĦas.1. tabula. Vasaras kviešu 'Jasna' graudu raža/ Table 1. Crop yield of wheat variety 'Jasna'Graudu raža/ Grain yield1000 sēklu masa/1000 kernel weightMēslojuma varianti/Variants of fertilisert ha -1 + t ha -1 % g1. Kontrole / Control 8.43 - 100 40.42. DDMn 8.63 0.20 103 40.83. Phosific 8.83 0.40 105 43.2γ 0,05 =0,17Vārpošanas sākuma fāzē, kviešus miglojot ar mikroelementiem DDMn, graudu ražapalielinājusies par 3%, sasniedzot 8.63 t ha -1 , bet makroelementu Phosific ietekmē – par 5%,sasniedzot 8.83 t ha -1 .Lielais nokrišĦu daudzums augustā iespējams ir veicinājis minerālelementu izskalošanosno augsnes un apgrūtinājis to uzĦemšanu caur augu saknēm. Tāpēc sabalansēts lapu mēslojumspozitīvi ietekmējis metabolisma procesu norisi kviešu lapās, kā arī sekmējis sintezēto organiskovielu atplūdi uz ăeneratīvajiem orgāniem. Pēc vairāku autoru domām augstu graudaugu ražu ieguvēliela nozīme ir visu barības elementu koncentrāciju sabalansētībai, tas ir, vienlaicīgi visu elementuoptimuma nodrošināšanai augam (RiĦėis, Ramane, 1989; Marschner, 1999; Gilroy, Jones, 2000;Livmanis u.c., 2003; Stramkale u.c., 2006).Mikroelementu lapu mēslojums būtiski nav ietekmējis 1000 graudu masu. Makroelementuietekmē 1000 graudu masa palielinājusies par 6.9%. Makroelementi augos ir organisko vielusastāvā, bet mikroelementiem mangānam, cinkam, varam, molibdēnam un boram ir katalītiskasfunkcijas augos (RiĦėis, Ramane, 1989; Marschner, 1999) Tāpēc mūsu pētījumā Phosificmēslojumam ir tieša ietekme uz graudu masu, bet DDMn mēslojuma ietekme izpaužas netieši,ietekmējot metabolisma procesu norisi augā.SecinājumiLapu mēslojuma DDMn (mikroelementi) un Phosific (makroelementi) ietekmēfotosintēzes pigmentu daudzums kviešu šėirnes ‘Jasna’ lapās laboratorijas un laukaizmēăinājumos palielinājies par 3–29%, salīdzinot ar kontroli. Lielāka ietekme uz fotosintēzespigmentu daudzumu ir makroelementu lapu mēslojumam. Mēslojot augus vārpošanas fāzē arīnākamās paaudzes kviešu augos ir lielāks fotosintēzes pigmentu daudzums.Starp SPAD vienībām un absolūto hlorofila daudzumu kviešu lapās pastāv lineārakorelācija. SPAD hlorofilmetrs ir ērti lietojams. Nav nepieciešama destruktīva ėīmiska analīze,lai noteiktu hlorofila daudzumu.Kviešu graudu raža lapu mēslojuma ietekmē palielinās par 3 – 5%.Literatūra1. Beale S. I. (1999) Enzymes of chlorophyll biosynthesis. Photosynthesis Research, 60, 42-73.2. Beck C. F. (2005) Signaling pathways from the chloroplast to the nucleus. Planta, 222, 743-756.3. Bowman D. C., Paul J. L. (1992) Foliar absorption of urea, ammonium and nitrate by perennial ryegrassturf. J. Am. Soc. Hortic. Sci, 117, 75-79.4. Dudenko N. V., Andrianova Y. E., Maksyutova N. N. (2002) Chlorophyll photosyhthetic potential inwheat stands in dry and humid years. Russian Journal of Plant Physiology, Vol. 49, No. 5, 610-613.5. Gilroy S., Jones D. L. (2000) Through from function: root hair development and nutrient uptake. Trendsin Plant Science, 5, 56-60.6. Kutschera U. (1998) Grundpraktikum zur Pflanzenphysiologie. Quelle & Meyer Verlag GmbH & Co.,Wiesbaden, 160.7. Levy Y., Horesh I. (1984) Importance pf penetration through stomata in the correction of chlorosis withiron salts and low – surface – tension surfactants. J. Plant Nutr., 7, 279-281.307
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte