AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Zemākos piena izslaukumus var izskaidrot ar kazu ēdināšanas nepilnībām un barības devunesabalansēšanu, jo bioloăiskajās saimniecībās kazu ēdināšanā izmanto pamatā pašražotos barībaslīdzekĜus, turpretī konvencionālajās saimniecībās tiek iepirkts spēkbarības maisījums, kasbagātināts ar minerālvielām un vitamīniem.Bioloăiskajās saimniecībās viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgaisaimniekošanai un kvalitatīvas produkcijas ražošanai ir dzīvnieku veselības nodrošināšana.Bioloăiskajās saimniecībās nav atĜauta ėīmiski sintezētu veterināro medikamentu lietošanaprofilaktiski, līdz ar to dzīvnieka veselība jānodrošina ar pareiziem turēšanas, audzēšanas unēdināšanas apstākĜiem (2). Lai arī ir pieĦēmums, ka no bioloăiskajā lauksaimniecībā audzētiemdzīvniekiem mēs iegūstam kvalitatīvāku un veselīgāku produkciju, kura nesatur veterināromedikamentu atliekvielas, tomēr pēc 2. tabulas datiem redzam, ka bioloăisko kazu pienā novērotspar 18% vairāk somatisko šūnu nekā konvencionālajā pienā. Un tas liecina par kĜūdām dzīvniekulabturības ievērošanā (3. tabula), kā arī dzīvnieku vajadzībām neatbilstošu ēdināšanu.Pētījuma laikā saskārāmies ar problēmu, ka bioloăiskajās saimniecībās, kurās dzīvniekuskaits ir līdz 20, praktiski netiek veikta nekāda izēdinātās barības uzskaite. Zemnieku saimniecībuīpašniekiem nav priekšstata par to, cik daudz kazai dienā tiek izēdināts siens, spēkbarība, nenotieknekāda barības plānošana un izlietojuma uzskaite. Līdz ar to radās problēma barības devuizvērtēšanā un līdz ar to aprēėini ir tikai aptuveni. Nevienā no apsekotajām kazu audzētājusaimniecībām iepriekšējos gados nav veikta kazu barības devu optimizēšana. Veicot ziemas unvasaras barības devu analīzi konstatējām, ka praktiski visos gadījumos gan bioloăiskajās, gankonvencionālajās saimniecībās barības deva satur paaugstinātu NDF saturu, kas ierobežodzīvniekam nepieciešamo barības vielu uzĦemšanu. Gan ziemas, gan vasaras barības devāssaimniecībās netiek dzīvnieki nodrošināti ar pietiekošu sausnas daudzumu, līdz ar to barības devāstrūkst arī NEL un kopproteīns, kas nepieciešams dzīvnieku veselības un kvalitatīvas produkcijasražošanas nodrošināšanai. Bioloăiskajās saimniecībās pamatā dzīvnieku ēdināšanai tiek izmantotipašražotie barības līdzekĜi – siens, ganību zāle, auzu, griėu milti un skābsiens, turpretīkonvencionālajās saimniecībās blakus pašražotajai zāles lopbarībai tiek iepirkta Dobelesdzirnavnieka vai Tukuma “Straumes” pilnvērtīgā barība ar paaugstinātu enerăijas, proteīna,koptauku, Ca un P saturu; kas arī Ĝauj šīm saimniecībām iegūt par 17% augstākus izslaukumus.Tomēr arī konvencionālajās saimniecībās netiek veikta barības līdzekĜu kvalitātes pārbaude unnenotiek barības devu optimizēšana. Papildus pamatbarībai gan konvencionālajās, ganbioloăiskajās saimniecībās tiek iekĜauta minerālbarība laizāmās sāls formā, kā arī piedodot BLSsertificētu minerālbarību CODIBLOC UAB, pieĦemot, ka dzīvnieks laizot spēs uzĦemt sevnepieciešamo minerālvielu daudzumu. Veicot barības devu optimizēšanu konstatējām, ka praktiskivisos gadījumos barības devās ir palielināts Ca daudzums, kas netiek sabalansēts ar P daudzumu.Bioloăiskajās saimniecībās viens no svarīgiem priekšnoteikumiem dzīvnieku veselībasnodrošināšanā ir arī dzīvnieku labturības nodrošināšana (1). Bioloăisko saimniecību darbībasatbilstības izvērtēšanas laikā inspektori dzīvnieku labturību novērtē Ĝoti virspusēji, raugoties, laitiktu ievēroti Latvijā spēkā esošie vispārējie dzīvnieku labturības noteikumi. Latvijā nav izstrādātilabturības noteikumi speciāli kazām, līdz ar to vispārīgie labturības noteikumi nespēj nodrošinātpiemērotus apstākĜus kazām dzīvnieku veselības nodrošināšanai, brīvas uzvedības izpausmei unkvalitatīvas produkcijas ražošanai. Pēc Islandes un DāĦu speciālistu ieteikumiem tika izstrādātidzīvnieku labturību noteicošie rādītāji un novērtēšanas kritēriji , kā arī čekliste kazu labturībasizvērtēšanai bioloăiskajās saimniecībās, kuru salīdzināšanai pārbaudījām arī konvencionālajāszemnieku kazaudzētāju saimniecībās. Ar precīzu visu sugu lauksaimniecības dzīvnieku labturībasizvērtēšanas metodiku varēs iepazīties pēc projekta rezultātu apkopošanas un publicēšanas 2007.gada nogalē. Par kazu veselību un labturību liecina dzīvnieku kāju aprūpe un nagu apgriešana,dzīvnieku barojuma pakāpe un ėermeĦa kondīcija, kas nosaka arī dzīvnieku produktivitāti,dzīvnieku turēšanas apstākĜi ziemas un vasaras periodos – dzīvnieku blīvums mītnē, kūtsmikroklimats, piekĜuve ūdenim un barībai un citi rādītāji. Iegūtie rezultāti atspoguĜoti 3. tabulā.290
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20083. tabula. Kazu labturības izvērtēšana bioloăiskajās un konvencionālajās saimniecībās/ Table 3Animal welfare in organic and conventional farmsRādītājiBioloăiskās saimniecībasKonvencionālāssaimniecības1. Dzīvnieku klibums (Pārāk gari nagi) Mazāk kā 2% dzīvn. Mazāk kā 2% dzīvn.2. Endoparazīti Vairāk kā 3% dzīvn. Mazāk kā 3% dzīvn.3. ĖermeĦa kondīcija, izskats PieĦemami PieĦemami4. Produktivitātes faktori- Auglība-Mazāk kā 3 kazlēni -Mazāk kā 3 kazlēni- Piena ražība-Mazāk kā 2000 kg -Mazāk kā 2000 kg- Kazlēnu krišana-Mazāk kā 1,5%-Mazāk kā 1,5%5. Grupas lielums ziemas laikā kūtī Vairāk kā 40 dzīvnieku Mazāk kā 40 dzīvnieku6. Turēšana ziemas laikā- platība-nepieĦemami-pieĦemami- savainojumu risks-pieĦemami-pieĦemami- grīdas stāvoklis-pieĦemami-nepieĦemami- citi (gaisa kvalitāte,-pieĦemami-pieĦemamitemperatūra, gaisma, troksnis)6.ĒdināšanaZiemas laikā:- piekĜuve ūdenim, sālim- bar. kvalitāte, kvantitāteGanību sezonā:- ganību kvalitāte- ūdens kvalitāte, pieejamība- nodrošinājums arminerālvielām-nepieĦemami-nepieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami-pieĦemami7. Ektoparazīti Vairāk kā 3% dzīvn. Mazāk kā 3% dzīvn.8. Veterinārā ārstēšana- Profilaktiskā ārstēšana-Nē- Akūtā ārstēšana-Mazāk kā 2 reizes-Jā-Mazāk kā 2 reizesgadā/dzīvn.gadā/dzīvn.9. Cilvēka-dzīvnieka attiecības PieĦemamas PieĦemamas10. Kopējais novērtējums PieĦemama labturība PieĦemama labturībaVeicot kazu labturības izvērtēšanu, konstatējām, ka bioloăiskajās saimniecībāsdzīvniekiem novērojam vairāk problēmu, kas saistītas ar veselības nodrošināšanu. Tā kābioloăiskajās saimniecībās nav atĜauta veterināro medikamentu lietošana profilaksei, un ganzemniekiem, gan veterinārārstiem trūkst informācija par alternatīvu fitoterapeitisku unhomeopātisku preparātu lietošanu, šajās saimniecībās ir problēmas gan ar dzīvnieku gremošanassistēmas parazītiem, gan ar ādas parazītiem. Dzīvnieku barojuma pakāpe un produktivitātes faktoriir pieĦemami gan bioloăiskajās, gan konvencionālajās saimniecībās, lai arī konstatējām, kakonvencionālajās saimniecībās piena izslaukumi ir lielāki nekā bioloăiskajās saimniecībās. Interesivar saistīt fakts, ka bioloăiskajās saimniecībās pārsvarā ziemas periodā netiek nodrošināts optimālsdzīvnieku blīvums uz 1 m 2 , jo šajās saimniecībās grupas lielums ir virs 40 dzīvniekiem, kas varietekmēt dzīvnieku labturību (stress), kā arī veselību (mikroklimats). Konvencionālajāssaimniecībās dzīvnieku mītĦu labiekārtošanai tiek pievērsta lielāka uzmanība, līdz ar todzīvniekiem tiek nodrošināti optimālāki turēšanas faktori. Tomēr jāatzīmē fakts, kakonvencionālajās saimniecībās, kas nenodarbojas ar pašražotās spēkbarības audzēšanu, bieži viennovērojams pakaišu trūkums, līdz ar to dzīvniekiem ziemas periodā ir mitri aizgaldi, kas var novestpie kāju un nagu problēmām. Bioloăiskajās saimniecībās ir nepieĦemami dzīvnieku ēdināšanasfaktori – dzīvnieki netiek nodrošināti ar brīvu piekĜuvi ūdenim un minerālvielām, kas savukārt varizsaukt veselības problēmas un produktivitātes samazināšanos. Vasaras periodā gan bioloăiskajās,gan konvencionālajās saimniecībās dzīvnieku turēšanu un ēdināšanu var novērtēt kā pieĦemamu.Bioloăiskajā dzīvnieku turēšanas sistēmā bieži vien izskan pieĦēmums, ka pie brīvās dzīvniekuturēšanas cilvēkam pazūd kontakts ar dzīvnieku, dzīvnieki biežāk slimo, novērota lielāka dzīvnieku291
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte