AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloăijas institūta reăistrā. RaudeĦu un mārsilu paraugi arīreăistrēti ZiemeĜvalstu Gēnu bankā atbilstoši starptautiskās sadarbības projektā izstrādātajiemnoteikumiem.ZiemeĜvalstu Gēnu Bankas un Baltijas valstu sadarbības projekta ietvaros izstrādāti suguOriganum vulgare L descriptori (Ieva Žukauska, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004) unThymus spp.L. (Eva G.Thorvaldsdottir, Reikjavikas Botāniskais dārzs, Islande, 2004). UzsāktaraudeĦu un mārsilu klonu aprakstīšana atbilstoši izstrādātajiem deskriptoriem. Balstoties uziegūtajiem rezultātiem uzsākta raudeĦu Origanum vulgare L. un mārsilu Thymus spp.L. klonusākotnēja atlase turpmākajiem pētījumiem.Ar 2005.gadu kolekcijas saglabāšanai, izpētei un augu aprakstīšanai pēc starptautiskiatzītiem deskriptoriem piešėirtas valsts subsīdijas.Projekta „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaĜassugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ăenētisko resursu ilgtermiĦa saglabāšanas unilgtspējīgas izmantošanas programma 2006. – 2009. gadam” ietvaros tika izstrādāta rīcībasprogramma, kurā secināts, ka viens no pirmajiem veicamajiem uzdevumiem, lai varētu nodrošinātsekmīgu Latvijas augu un mežu ăenētisko resursu izpēti un dokumentēšanu, ir vienotu ăenētiskoresursu dažādu sugu aprakstīšanas principu un deskriptoru izstrādāšana. SaskaĦā ar šo programmu2006.gadā tika izstrādāts un realizēts projekts „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamokultūraugu un mežu ăenētisko resursu deskriptoru izstrāde” Tā ietvaros izstrādāti deskriptori divāmgaršaugu sugām- krūzmētrām (Mentha spicata L.) un kaėumētrām (Nepeta catarica L.).Deskriptori izveidoti latviešu un angĜu valodās, tos papildinot ar paskaidrojošiem attēliemmorfoloăisko pazīmju aprakstīšanai. Projektā tika izstrādāti arī ăenētisko resursu dažādu suguaprakstīšanas principi. Pašreiz deskriptori ir izstrādāti tikai četrām garšaugu sugām, tāpēc darbsšajā virzienā jāturpina.KopsavilkumsAromātisko un ārstniecības augu ăenētiskie resursi ir vietējas izcelsmes vai arī citzemjusugas, kuras ilgstoši audzētas un izmantotas Latvijā. Aromātisko augu ăenētiskajiem resursiempieskaitāmas kultivētās sugas, kā arī to savvaĜas radniecīgās vai izejas formas, kuras piemērojušāsLatvijas agroklimatiskajiem apstākĜiemGaršaugu ăenētisko resursu saglabāšana un izpēte saistīta ar lauksaimniecībā un pārtikāizmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaĜas sugu ăenētisko resursu ilgtermiĦasaglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.LLU Agrobiotehnoloăijas institūtā esošā ex situ kolekcija veidota kā aromātisko augu unārstniecības augu ăenētisko daudzveidību reprezentējoša kolekcija, kas pašreiz uzskatāma kāaromātisko augu ăenētisko resursu pamatkolekcija.Garšaugu ăenētisko resursu saglabāšana, dokumentēšana, raksturošana un izpēte jāveic pēcprincipiem, kuri sekmētu vienotas sistēmas izveidi lauksaimniecības un pārtikas kultūraugu, untiem radniecīgo savvaĜas sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ăenētisko resursusaglabāšanai, dokumentēšanai, raksturošanai un izpētei.Literatūra1.Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo kultūraugu un tiem radniecīgo savvaĜas sugu, lauksaimniecībasdzīvnieku, mežu un zivju ăenētisko resursu ilgtermiĦa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma2006. – 2009.gadamhttp://www.mk.gov.lv/doc/2005/ZMProg_150906.doc. Resurss aprakstīts 2006. gada 15.septembrī.2. Latvju Tautas Dainas (1928) Rīga, Literatūra, 1.sējums, 65.-192.3. Pakalns D. (1992) Ārstniecības augi, Rīga, Avots,172.4. Report of a Working Group om medicinal and Aromatic Plants, International Plant Genetic ResourcesInstitute. (2004), Rome, Italy, 19-149.5. Sigate L. Ārstniecības augu audzēšanas izveidošanās// Dārzkopības un biškopības žurnāls, 1939 Redakcijaun ekspedīcija Jelgavā, Viestura piemiĦas pilī, 29., 1. n-rs., 139.-140.6. Uzpērkamo ārstniecības augu un garšaugu saraksts// Dārzkopības un biškopības žurnāls, 1938, Redakcijaun ekspedīcija Jelgavā, Viestura piemiĦas pilī, 2.n-rs., 88.-92.246