AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008starptautiski atzītiem principiem. Valstis, izstrādājot nacionālo likumdošanu, ievēro 1992. gada 5.jūnijā Riodežaneiro pieĦemto konvenciju “Par bioloăisko daudzveidību”, pamatojas uzStarptautiskās Dabas un Dabas Resursu apvienības (IUCN), Pasaules Veselības (WHO) unPasaules Dabas Fonda (WWF) direktīvu (1993. g.). Izstrādājot nacionālos dokumentus, vadās pēcEiropas augu saglabāšanas stratēăijas (2002. g.) un citiem globāli svarīgiem dokumentiem, ietverotkatra reăiona specifiskos aspektus. Tiek izmantots un ievērots “Nolikums par ārstniecības augu ungaršaugu tirdzniecību Eiropas Savienības valstīs”. Visas aktivitātes, kas saistītas ar aromātisko unārstniecības augu ăenētiskiem resursiem, atbilst valstu augu ăenētisko resursu saglabāšanas unizmantošanas Nacionālajām Programmām.Veicamie uzdevumi garšaugu ăenētisko resursu saglabāšanā un izpētē.Analizējot un sistematizējot informāciju aromātisko un ārstniecības augu grupas ăenētiskoresursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā dažādās valstīs, un, Ħemot vērā mūsu vietējosituāciju, noteiktas prioritātes garšaugu ăenētisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanaituvākajam laika periodam:- definēt prioritārās sugas, kuras atbilstu garšaugu ăenētiskajiem resursiem un būtusaglabājamas;- kolekciju un savvaĜas sugu apzināšana un inventarizācija;- pamatkolekcijas rekonstrukcija, papildinot esošos stādījumus ar zinātniskajāsekspedīcijās ievākto materiālu;- dubultkolekciju veidošana; vietējās datu bāzes izveide;- datu pievienošana kopējai Latvijas ăenētisko resursu datu bāzei;- materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana resursu dokumentēšanai;- augu aprakstīšana pēc deskriptoriem;- deskriptoru izstrāde sugām, kurām to nav; augu ėīmiskā sastāva pētījumi;- ekspedīcijās ievāktā materiāla izvērtēšana.Garšaugu ăenētisko resursu pamatkolekcija.LLU Agrobiotehnoloăijas institūtā esošā ex situ kolekcija veidota kā aromātisko augu unārstniecības augu ăenētisko daudzveidību reprezentējoša kolekcija, kas pašreiz uzskatāma pararomātisko augu ăenētisko resursu pamatkolekciju. Tās atrašanās vietas koordinātes: 23 o 45’13”E /56 o 39’ 47 ”N. Kolekcija sākta veidot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ar mērėi iepazīstinātstudentus un interesentus ar vietējām un introducētajām garšaugu sugām, kā arī veikt pētījumus pargaršaugu ekoloăiju un agrotehniku. Laika gaitā kolekcija pakāpeniski atjaunota un papildināta.1975. gadā uz kolekciju pārvietotas arī dažas vietējās savvaĜas ārstniecības un pārtikāizmantojamas augu sugas, bet ar 1994. gadu sākusies mērėtiecīga kolekcijas papildināšana ar auguăenētiskajiem resursiem. Kolekcijā pašreiz atrodas 13 sugu 120 kloni. (1. tabula). Kolekcijāesošajām sugām, kuras definējamas kā garšaugu ăenētiskie resursi, ir zināma paraugu ieguves vietaun laiks. Garšaugu ăenētisko resursu kolekcija tiek papildināta, ievācot paraugus zinātniskajāsekspedīcijās, kā arī kontaktējoties ar dārzkopības interesentiem un privātkolekciju īpašniekiem. No2001. - 2006. gadam, piedaloties starptautiskā projektā ”Garšaugi un ārstniecības augiZiemeĜvalstīs un Baltijas valstīs. Ăenētisko resursu saglabāšanas stratēăija.” un sadarbībā ar valstssubsidētu projektu ”Latvijas vietējās medus bites populācijas genofonda saglabāšana”, tikaorganizētas zinātniskas ekspedīcijas raudeĦu un mārsilu resursu apzināšanā un ievākšanā. Auguievākšanā savvaĜā izmantota profesores E. Muižarājas modificēta augu ievākšanas metodika.244