AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Garšaugu audzēšana cieši saistīta ar ārstniecības augu audzēšanas nozares izveidošanosLatvijā. 1919.gadā, nodibinoties patstāvīgai valstij, Latvijas farmaceitu kongresā tiek atzītaārstniecības augu audzēšanas nepieciešamība. Ar 1920. gadu garšaugu un ārstniecības auguaudzēšanu uzsāk pētījumu saimniecībā Rāmavā. 1922.gadā Farmakognozijas institūtā nodibinagaršaugu un ārstniecības augu izmēăinājumu un paraugdārzniecībā DreiliĦos, pēc tam Rīgā.Ārstniecības augus sāk audzēt pie lauksaimniecības un dārzkopības skolām PriekuĜos, Malnavā,Bulduros, Bornsmindē un valsts Rudzu kroga dārzniecībā. 1928.gadā kolekciju no Rāmavas pārceĜuz tolaik izmēăinājumu un praktisko darbu saimniecību Vecauci.1934. gadā, līdz ar aizsargmuitasieviešanu augiem, kuri pietiekami labi aug mūsu agroklimatiskajos apstākĜos, ārstniecības ungaršaugu audzēšana kĜūst par ienesīgu ražošanas nozari un 1938. gadā ārstniecības un garšauguaudzēšanas platības ir 614,88 ha, no tām 550,04 ha tiek audzēti garšaugi. Garšaugu kultivēšanatolaik notikusi visai plašā valsts teritorijā: Bauskas, Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Valkas, Talsu,Jēkabpils, Kuldīgas, Cēsu, Ludzas, Madonas, Tukuma, Liepājas, Daugavpils valsts aprinėos(Sigate L., 1939). 1938./39. gadā 20 dažādu sugu ārstniecības augu drogas tiek eksportētas uzVāciju, Zviedriju, Igauniju un citām zemēm (Pakalns D.,1992).Dārzkopības un biškopības žurnālā 1938.gadā uzpērkamo ārstniecības augu un garšaugusarakstā minēts visai plašs garšaugu klāsts: gurėene (Borago officinalis L.), bišumētras (MelissaofficinalisL.), krūzmētras (Mentha crispa L.), piparmētras (Mentha x piperita L. ), salvijas(Salviaofficinalis L.), anīss (Pimpinella anisum L.), ėimenes( Carum carvi L), koriandrs( Coriandrumsativum L.), fenhelis ( Foeniculum vulgare L.), dievkociĦš (Artemisia abrothanum L.), baziliks(Ocimum basilicum L.), estragons(Artemisia dracunculus L.), izops (Hyssopus officinalis L.),lupstājs (Levisticum officinale L.), majorāns(Majorana hortensis L) , raudene (Origanum vulgareL.), mārsils (Thymus serpyllum L.).Starptautiskā sadarbība un pieredze garšaugu ăenētisko resursu saglabāšanā unizpētē.Pētījumi par garšaugu ăenētiskajiem resursiem Latvijā uzskatāmi par novitāti. TādēĜsvarīgi ir iepazīties ar citu valstu pieredzi. Informācija aromātisko un ārstniecības augu grupasăenētisko resursu saglabāšanā un ilgspējīgā izmantošanā dažādās valstīs iegūta autorei piedalotiesaromātisko un ārstniecības augu ăenētisko resursu darba grupas sanāksmēs Gozd MartuljekSlovēnijā 2002. gadā un Strumica, Maėedonijā 2004. gadā, kā arī savstarpējā informācijas apmaiĦāstarp aromātisko un ārstniecības augu pētniekiem.Lai arī ārstniecības un aromātisko augu izmantošana, audzēšana un aizsardzība Eiropasvalstīs pazīstama jau sen, jautājums par šīs grupas augiem kā ăenētiskajiem resursiem ir salīdzinošijauns. ZiemeĜvalstu gēnu bankā garšaugu un ārstniecības ăenētisko resursu darba grupa savasaktivitātes uzsāka 1985. gadā. Darba grupas pētnieku darbības rezultātā tika veikti atsevišėu suguizplatības un bioloăiskās daudzveidības apzināšana, ėīmiskā sastāva pētījumi, kā arī izstrādātasrekomendācijas ăenētisko resursu saglabāšanā. Vairāku garšaugu un ārstniecības augu sugu paraugitika ievietoti ZiemeĜvalstu Gēnu bankā. Diemžēl materiālo resursu nepietiekamības rezultātā 1993.gadā darba grupa savu darbību pārtrauca, daĜēji iekĜaujoties dārzeĦu ăenētisko resursu darba grupasaktivitātēs. Pieaugot interesei par garšaugu un ārstniecības augu ăenētisko materiālu Eiropā, 2000.gadā ar ZiemeĜvalstu gēnu bankas atbalstu tika uzsākts starptautiskas sadarbības projekts „Spiceand medicinal plants in the Nordic and Baltic countries. Strategies for conservation of geneticresources”. Saīsināts tā starptautiskais nosaukums SPIMED (Latviskais nosaukums „Garšaugi unārstniecības augi ZiemeĜvalstīs un Baltijas valstīs. Ăenētisko resursu saglabāšanas stratēăija”).Baltijas valstis Lietuva, Igaunija, Latvija un ZiemeĜvalstis (Norvēăija, Dānija, Somija, Zviedrija unIslande) 2001. gadā uzsāka darbību projektā. Projekta mērėis un uzdevumi - attīstīt minētajāsvalstīs in situ un ex situ stratēăiju garšaugu un aromātisko augu saglabāšanā, kolekciju izveide vaito papildināšana, kolekciju materiāla raksturošana pēc projekta dalībnieku izstrādātiemdeskriptoriem, sugu saglabāšanas stratēăijas izstrāde. Projekts turpinājās piecus gadus un tārezultāti apkopoti kopējā publikācijā 2006. gadā. ZiemeĜvalstu Gēnu bankas un Baltijas valstusadarbības projekta ietvaros izstrādāti sugu Origanum vulgare L. un Thymus spp. L. apraksti -deskriptori.Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apriti un veicinātu turpmāko starptautisko sadarbību,ăenētisko resursu saglabāšana, dokumentēšana, raksturošana un izpēte jāveic pēc vienotiem,243