AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Garšaugu ăenētisko resursu saglabāšana, dokumentēšana, raksturošana un izpēte jāveic pēcprincipiem, kuri sekmētu vienotas sistēmas izveidi lauksaimniecības un pārtikas kultūraugu, untiem radniecīgo savvaĜas sugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežu un zivju ăenētisko resursusaglabāšanai, dokumentēšanai, raksturošanai un izpētei.Garšaugu ăenētisko resursu situācijas raksturojums.Pasaules praksē garšaugus pieĦemts attiecināt uz aromātisko un ārstniecības augu grupu,pie tam ietverot galvenokārt tikai lakstaugus.Aromātisko un ārstniecības augu grupas augu pielietojums nav viennozīmīgs. Vieni un tiepaši augi izmantojami dažādās jomās: kā garšaugi, ārstniecības augi, dekoratīvie augi, bišuziedaugi, tātad attiecināmi uz vairākām klasifikācijas apakšgrupām. Augu piederību konkrētaigrupai nosaka to bioėīmiskais sastāvs un izmantošanas mērėis. Pārtikā pielietojam aromātisko unārstniecības augu grupas pārstāvjus - garšaugus. Krasas robežas starp garšaugiem un ārstniecībasaugiem nepastāv. Būtiskākā atšėirība starp garšaugiem un ārstniecības augiem ir to bioėīmiskaissastāvs. Garšaugu grupā ietilpst tie augi, kuru bioėīmiskais sastāvs un organoleptiskās īpašībaspiemērotas uzturam, bet pats galvenais, tie nesatur indīgas vielas. Ārstniecības augi pēc savabioėīmiskā sastāva, izmantošanas mērėa un pārstrādes gala produkta būtībā ir zāles. Šajā grupāsastopami arī indīgi augi. Varētu teikt arī tā, ka katrs garšaugs ir arī ārstniecības augs, bet ne katrsārstniecības augs var būt garšaugs. Lietojot uzturā garšaugus, cilvēks šo ārstniecības devu saĦem aruzturuLai arī garšaugu kolekcijas Latvijā nav jaunums un tām ir sava vēsture, mērėtiecīgigaršaugu ăenētisko resursu kolekcijas nav veidotas. Kolekciju veidošanas mērėis bijis suguprezentēšana, interesentu izglītošana un garšaugu stādījumu iekārtošana pašapgādei. Pārtikāizmantojamo aromātisko un ārstniecības augu sugu pētījumi ăenētisko resursu kontekstā Latvijānav veikti.. Informācija par garšaugu ăenētisko resursu atrašanās vietām un saglabāšanos irminimāla.LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloăijas institūtā esošā kolekcija veidota kāaromātisko augu un ārstniecības augu ăenētisko daudzveidību reprezentējoša kolekcija. Atsevišėiaromātisko un ārstniecības augu ăenētiskie resursu paraugi glabājas arī Nacionālajā botāniskajādārzā, LU Botāniskajā dārzā, Bulduru dārzkopības vidusskolā un privātās kolekcijās. Šajāskolekcijās sugu sortiments ir visai plašs. Kolekciju veidošanas mērėis galvenokārt bijis sugu kātādu prezentēšana un interesentu izglītošana. Kolekciju materiāla ieguve bijusi Ĝoti daudzveidīga,tādēĜ to izvērtēšana ir problemātiska, bet ne neiespējama. Botāniskajos dārzos nelielos apmēros tiekveikta arī šo sugu bioloăisko īpatnību pētīšana. Dažas daudzgadīgo, veăetatīvi pavairojamogaršaugu sugas kolekcijās atrodas vairākus gadu desmitus un pētījumu ceĜā būtu lietderīgi tāsizvērtēt. Atsevišėas savvaĜas sugas tiek saglabātas arī in situ.Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, jautājums par garšaugu ăenētiskajiem resursiemaktualizējies. Lai pētītu garšaugu ăenētisko resursu ilgtermiĦa saglabāšanas un ilgtspējīgasizmantošanas iespējas, ir svarīgi izvirzīt kritērijus, pēc kuriem sugas būtu pieskaitāmas garšauguăenētiskajiem resursiem. Par laukaugu, dārzeĦu, augĜaugu un ogulāju ăenētiskajiem resursiem tiekuzskatītas Latvijā izveidotās šėirnes, no citu valstu gēnu bankām vai kolekcijām repatriētāsLatvijas izcelsmes šėirnes, kā arī Latvijā izveidoti vai izdalīti kloni un elites hibrīdi ar vērtīgāmkvantitatīvām vai kvalitatīvām īpašībām, vietējās tautas selekcijas šėirnes, tai skaitā ilgstoši, vairāknekā 100 gadus audzētas, neskaidras izcelsmes šėirnes.Attiecinot šos kritērijus uz garšaugiem, problemātiski ir konstatēt garšaugu Latvijasizcelsmi. Zināms, ka garšaugu sugas pie mums galvenokārt ienākušas no citām zemēm, piemēram,Vācijas. Laika gaitā tās piemērojušās Latvijas agroklimatiskajiem apstākĜiem un daudzus gadudesmitus lietotas uzturā. Šėirnes garšaugiem, izĦemot ėimenēm, Latvijā nav veidotas. TādēĜgaršaugiem apzīmējums „Latvijas izcelsmes” ir visai nosacīts.Garšaugu audzēšanas un izmantošanas vēsturiskie aspekti Latvijā.Jautājuma skaidrošana uzsākta ar pieejamās vēsturiskās informācijas izvērtēšanu pargaršaugu audzēšanu un izmantošanu iepriekšējos laika periodos Latvijā. Kā liecina tautas folkloraun Latvju dainas, mūsu senči jau senatnē pazinuši un lietojuši uzturā dažādus garšaugus (vircaugi,baudvielu augi). Dainās minēti tādi garšaugi kā magones, ėimenes, krūzmētras, izops, lupstājs,dievkociĦš, mārsils un raudenes, kā arī citi kultūraugi un savvaĜas augi (Latvju tautas dainas,1928).242
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Garšaugu audzēšana cieši saistīta ar ārstniecības augu audzēšanas nozares izveidošanosLatvijā. 1919.gadā, nodibinoties patstāvīgai valstij, Latvijas farmaceitu kongresā tiek atzītaārstniecības augu audzēšanas nepieciešamība. Ar 1920. gadu garšaugu un ārstniecības auguaudzēšanu uzsāk pētījumu saimniecībā Rāmavā. 1922.gadā Farmakognozijas institūtā nodibinagaršaugu un ārstniecības augu izmēăinājumu un paraugdārzniecībā DreiliĦos, pēc tam Rīgā.Ārstniecības augus sāk audzēt pie lauksaimniecības un dārzkopības skolām PriekuĜos, Malnavā,Bulduros, Bornsmindē un valsts Rudzu kroga dārzniecībā. 1928.gadā kolekciju no Rāmavas pārceĜuz tolaik izmēăinājumu un praktisko darbu saimniecību Vecauci.1934. gadā, līdz ar aizsargmuitasieviešanu augiem, kuri pietiekami labi aug mūsu agroklimatiskajos apstākĜos, ārstniecības ungaršaugu audzēšana kĜūst par ienesīgu ražošanas nozari un 1938. gadā ārstniecības un garšauguaudzēšanas platības ir 614,88 ha, no tām 550,04 ha tiek audzēti garšaugi. Garšaugu kultivēšanatolaik notikusi visai plašā valsts teritorijā: Bauskas, Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Valkas, Talsu,Jēkabpils, Kuldīgas, Cēsu, Ludzas, Madonas, Tukuma, Liepājas, Daugavpils valsts aprinėos(Sigate L., 1939). 1938./39. gadā 20 dažādu sugu ārstniecības augu drogas tiek eksportētas uzVāciju, Zviedriju, Igauniju un citām zemēm (Pakalns D.,1992).Dārzkopības un biškopības žurnālā 1938.gadā uzpērkamo ārstniecības augu un garšaugusarakstā minēts visai plašs garšaugu klāsts: gurėene (Borago officinalis L.), bišumētras (MelissaofficinalisL.), krūzmētras (Mentha crispa L.), piparmētras (Mentha x piperita L. ), salvijas(Salviaofficinalis L.), anīss (Pimpinella anisum L.), ėimenes( Carum carvi L), koriandrs( Coriandrumsativum L.), fenhelis ( Foeniculum vulgare L.), dievkociĦš (Artemisia abrothanum L.), baziliks(Ocimum basilicum L.), estragons(Artemisia dracunculus L.), izops (Hyssopus officinalis L.),lupstājs (Levisticum officinale L.), majorāns(Majorana hortensis L) , raudene (Origanum vulgareL.), mārsils (Thymus serpyllum L.).Starptautiskā sadarbība un pieredze garšaugu ăenētisko resursu saglabāšanā unizpētē.Pētījumi par garšaugu ăenētiskajiem resursiem Latvijā uzskatāmi par novitāti. TādēĜsvarīgi ir iepazīties ar citu valstu pieredzi. Informācija aromātisko un ārstniecības augu grupasăenētisko resursu saglabāšanā un ilgspējīgā izmantošanā dažādās valstīs iegūta autorei piedalotiesaromātisko un ārstniecības augu ăenētisko resursu darba grupas sanāksmēs Gozd MartuljekSlovēnijā 2002. gadā un Strumica, Maėedonijā 2004. gadā, kā arī savstarpējā informācijas apmaiĦāstarp aromātisko un ārstniecības augu pētniekiem.Lai arī ārstniecības un aromātisko augu izmantošana, audzēšana un aizsardzība Eiropasvalstīs pazīstama jau sen, jautājums par šīs grupas augiem kā ăenētiskajiem resursiem ir salīdzinošijauns. ZiemeĜvalstu gēnu bankā garšaugu un ārstniecības ăenētisko resursu darba grupa savasaktivitātes uzsāka 1985. gadā. Darba grupas pētnieku darbības rezultātā tika veikti atsevišėu suguizplatības un bioloăiskās daudzveidības apzināšana, ėīmiskā sastāva pētījumi, kā arī izstrādātasrekomendācijas ăenētisko resursu saglabāšanā. Vairāku garšaugu un ārstniecības augu sugu paraugitika ievietoti ZiemeĜvalstu Gēnu bankā. Diemžēl materiālo resursu nepietiekamības rezultātā 1993.gadā darba grupa savu darbību pārtrauca, daĜēji iekĜaujoties dārzeĦu ăenētisko resursu darba grupasaktivitātēs. Pieaugot interesei par garšaugu un ārstniecības augu ăenētisko materiālu Eiropā, 2000.gadā ar ZiemeĜvalstu gēnu bankas atbalstu tika uzsākts starptautiskas sadarbības projekts „Spiceand medicinal plants in the Nordic and Baltic countries. Strategies for conservation of geneticresources”. Saīsināts tā starptautiskais nosaukums SPIMED (Latviskais nosaukums „Garšaugi unārstniecības augi ZiemeĜvalstīs un Baltijas valstīs. Ăenētisko resursu saglabāšanas stratēăija”).Baltijas valstis Lietuva, Igaunija, Latvija un ZiemeĜvalstis (Norvēăija, Dānija, Somija, Zviedrija unIslande) 2001. gadā uzsāka darbību projektā. Projekta mērėis un uzdevumi - attīstīt minētajāsvalstīs in situ un ex situ stratēăiju garšaugu un aromātisko augu saglabāšanā, kolekciju izveide vaito papildināšana, kolekciju materiāla raksturošana pēc projekta dalībnieku izstrādātiemdeskriptoriem, sugu saglabāšanas stratēăijas izstrāde. Projekts turpinājās piecus gadus un tārezultāti apkopoti kopējā publikācijā 2006. gadā. ZiemeĜvalstu Gēnu bankas un Baltijas valstusadarbības projekta ietvaros izstrādāti sugu Origanum vulgare L. un Thymus spp. L. apraksti -deskriptori.Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apriti un veicinātu turpmāko starptautisko sadarbību,ăenētisko resursu saglabāšana, dokumentēšana, raksturošana un izpēte jāveic pēc vienotiem,243
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte