AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008cm. Slimības bojātajās vietās vērojama zāles dzinumu izretināšanās. Slimības ierosinātājuidentifikācijai sēnes tika izdalītas tīrkultūrā. Sākotnēji no bojāto audu gabaliĦiem tika iegūtas jaupēc micēlija krāsas un kolonijas struktūras atšėirīgas sēĦu kolonijas, kuras pēc tam vairākkārtpārsētas uz dažādām barotnēm un pētītas to attīstības īpatnības. Uz kartupeĜu dekstrozes agaravienam no patogēniem augšanas sākumā micēlijs bija balts, bet vēlāk kĜuva tumši pelēks, līdz patmelns. Lai gan tika izmantotas dažādas barotnes, nevienā no tām neveidojās sporas. Mikroskopātika novērotas tumšas, salīdzinoši biezas hifas. Tumšais micēlijs un jebkādu sporu trūkums liecina,ka ierosinātājs pieder Rhizoctonia ăintij no Deuteromycetes klases. Rhizoctonia solani raksturīgapazīme ir paresnināto hifu zarošanās taisnā leĦėī ar sašaurinājumu atzarošanās vietā un šėērssienuvirs atzarojuma (Smiley, 2005; Smith, 1965).No tiem pašiem bojāto augu paraugiem tīrkultūrā tika izdalīti izolāti, kam bija raksturīgsgaisa micēlijs un īpatnēja barotnes krāsošanās. Barotne krāsojās vienā gadījumā karmīnsarkana,otrā – oranža. Micēlijs - balts, pūkains ar sārtu vai oranžu nokrāsu. Dažādie sarkanie toĦi barotnēnorāda uz iespējamu Fusarium ăints sēĦu klātbūtni. Pēc 17 dienām vairākās Petri platēs tikakonstatēta oranžas krāsas sporodohiju veidošanās. Sporodohiju forma un krāsa ir raksturīgaFusarium ăints sēnēm. Sporas no katra varianta tika mikroskopētas, lai noteiktu Fusarium sugu/as.Visos gadījumos tika atrastas konīdijas ar vienu vai vairākām šėērssienām. Sporu morfoloăiskāspazīmes apstiprināja pieĦēmumu, ka tās pieder Fusarium ăintij. Dažādu izolātu sporu vidējaisgarums svārstījās no 36.9 līdz 59.6 µm un platums 2.9 līdz 3.9 µm. Vidējais šėērssienu skaits 3.6līdz 4.6. Visu izolātu sporām bija līdzīgas pēdas šūnas un pagarinātās apikālās šūnas. Apkopojotvisas novērotās izolātu attīstības īpatnības un sporu morfoloăiskās pazīmes, var secināt, ka viens nosakĦu un stiebra pamatnes puves ierosinātājiem ir Fusarium avenaceum (Билай, 1977). Veiktopētījumu rezultātā pirmo reizi Latvijā ir identificēti sakĦu un stiebra pamatnes puves izraisītājigolfa zālienā. Iegūtie rezultāti sakrīt ar literatūrā esošajiem datiem par slimību ierosinātājiemmērenā klimata joslā (James, 1997).Sniega pelējums 2005. gada pavasarī tika konstatēts visos laukumos, tikai bojājumulīmenis katrā laukumā bija atšėirīgs. Aprīlī būtiski sniega pelējuma bojājumi tika novēroti visosgolfa laukumos. Vasaras sākumā tā izplatība samazinājās, jūnijā un jūlijā slimības pazīmes pazuda,bet vēlāk parādījās no jauna. Atšėirībā no golfa laukumiem „Viesturi” un „Denderi”, kur sniegapelējums parādījās septembrī, golfa laukumā „Ozo” sniega pelējums tika konstatēts jau augustā.Golfa laukumā „Viesturi” sniega pelējuma izplatība visaugstākā bija oktobrī, novembrī tāsamazinājās, tātad slimības attīstībai nebija atbilstoši apstākĜi. Golfa laukumā „Denderi” situācijabija pretēja – oktobrī sniega pelējums progresēja, to galvenokārt veicināja gaisa temperatūraspazemināšanās un paaugstināts gaisa un augsnes mitrums.Pēc veiktajiem novērojumiem var secināt, ka sniega pelējuma (Microdochium nivale)izraisītie bojājumi vistipiskākie bija pavasarī un rudenī. Sniega pelējuma attīstības sākumamraksturīgi rūsgani plankumi, diametrs 3 – 5 cm, vēlāk plankumu diametrs sasniedz 30 – 35 cm.Plankumiem raksturīga tendence apvienoties, veidojot lielākus bojājumu laukumus. Sniegapelējumu ierosina Microdochium nivale (Fr.) Samuels & I.C.Hallett (teleomorfa Mongraphellanivalis (Schaffnit) E.Müller), patogēns pieder Ascomycota nodalījumam. Šī patogēna raksturīgapazīme ir konīdiju veidošanās oranžas krāsas sporodohijos uz atmirušajām lapām. Vidējais konīdijugarums – 16.2 µm, platums – 3.8 µm. Mērījumi atbilst literatūrā minētajiem datiem parMicrodochium nivale konīdiju uzbūvi un izmēriem. (James, 1997; Mortenson, 2003; Smith, 1965)Sarkanā puve pirmoreiz konstatēta „Ozo” golfa laukumā 7. jūlijā uz spēlēšanas ceĜuzāliena (fairway). Slimības pazīmes – vates veida sārts micēlijs. Micēlija pūkām sažūstot, tās kĜuvatrauslas un viegli atdalījās no zāles dzinumiem. Mikroskopējot tika atrastas Laetisaria fuciformisraksturīgās artrosporas (James, 1997; Smith, 1965). Artrosporas veidojas, sabrūkot hifai atsevišėāsšūnās, tās ir bezkrāsainas, cilindriskas, izmēri – 5 – 10 x 15 – 25 µm. Laetisaria fuciformis piederBasidiomycota nodalījumam, taču pagaidām sēnes augĜėermeĦi (bazīdiji) Latvijā vēl nav atrasti.Tomēr, raksturīgās vizuālās pazīmes, kā arī artrosporu veidošanās dod pamatu apgalvot, ka zālespuvi ierosināja Laetisaria fuciformis. Šis patogēns līdz šim Latvijā nebija aprakstīts.Raganu riĦėi tika konstatēti tikai golfa laukumā „Ozo” uz spēlēšanas ceĜu zāliena. Slimībasvizuālās pazīmes - regulāras apaĜas formas plankumi, kuru diametrs 60 – 150 cm, ar tendenciapvienoties vairākiem kopā. Plankumiem krasi norobežotas tumši zaĜas apmales, iekšpusē gaišākazāle. Galvenā pazīme, pēc kuras bija iespējams identificēt slimību, bija cepurīšu sēĦu attīstība234