12.07.2015 Views

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008sēĦu ierosinātais sniega pelējums, parastā sakĦu un stiebra pamatnes puve (ier. Gaeumannomycesgraminis. var. avenae) un fuzariozes (ier. Fusarium spp.) (James, 1997; Simley, 2005).Sniega pelējumu grupai pieder: sārtais sniega pelējums (ier. Microdochium nivale),pelēkais sniega pelējums (ier. Typhula incarnata) (James, 1997; Simley, 2005; Mortenson, 2003).Pie dzinumu un lapu puvēm literatūrā visbiežāk minētas 3 slimības: baltā puve (ier.Mycrosclerotinia borealis), sarkanā puve (ier. Laetisaria fuciformis), sārtā puve (ier. Limonomycesroseipellis) (James, 1997; Simley, 2005).Lapu plankumainība (ier. Sclerotinia homoeocarpa), iedegas (ier. Colletotrichumgraminicola), raganu riĦėi, kurus var ierosināt 40 sēĦu sugas, pieder pie lapu plankumainībām(Smith, 1965; James, 1997).Zālienā bojājumi veidojas ne tikai sēĦu ierosinātās slimības, bet arī neparazitārassaslimšanas gadījumā. Neparazitārās slimības ierosina dažādi nelabvēlīgi augšanas apstākĜi vaifizioloăiska rakstura traucējumi.Pētījumu mērėis bija identificēt Latvijā izplatītākās zāliena slimības golfa laukumos unpētīt to attīstības īpatnības.Materiāli un metodesGolfa laukumos ir vismaz 4 zāliena veidi: grīns (green), izsitienvietas (tee), spēlēšanas ceĜš(fairway), garāka, rupjāka zāle (rough).Parasti sporta zāliens tiek sēts tīrā smiltī, kurā kūdras piemaisījums nav lielāks par 10 %.Zāles sēklu izsējas norma grīnam - 15 g m -2 . Pamatmēslojumā iestrādā kompleksos minerālmēslus,kur NPK 10:10:20, deva 300 – 400 kg ha -1 . Atbilstoši prasībām grīna zāliens tiek pĜauts katru dienuapmēram 3 milimetru augstumā. Augiem tas veicina mehāniskā stresa veidošanos, tādēĜ izturībapret slimībām pazeminās.Slimību sastopamība un izplatība vērtēta trīs lielākajos golfa laukumos Latvijā, kuri savāstarpā ir Ĝoti atšėirīgi, it īpaši pēc mikroklimata. Golfa laukums „Ozo” atrodas Aplokciemā,Ėīšezera krastā, „Viesturi” - Jaunmārupē Rīgas rajonā, „Denderi” - Valmieras rajona Vaidavaspagastā. Golfa laukumos noteikta slimību izplatība katrā grīnā, izsakot bojātā zāliena platībuprocentos no grīna kopējās platības. Slimības lauka apstākĜos noteiktas vizuāli, novērojot topazīmes un bojātās zāles īpatnības. Vispārējie lauka novērojumi un uzskaites veiktas 2005. gadā noaprīĜa līdz novembrim. Vērtējumu biežums variēja atkarībā no infekcijas pakāpes konkrētajā laikaperiodā. Kopumā katrā golfa laukumā veikti 8 vērtējumi, novērtēti 33 grīni. Regulāri no slimībubojātajiem plankumiem Ħemti paraugi slimību ierosinātāju identifikācijai.Slimību ierosinātājus galvenokārt nosaka pēc to morfoloăiskajām pazīmēm. Galvenās notām ir patogēna sporu forma, šėērssienu skaits, lielums un citas pazīmes. Būtiska pazīme irmicēlija attīstība uz noteiktām barotnēm un barotnes krāsošanās (Malcolm, 1997; Билай, 1977).Sporas uz bojātajiem audiem ne vienmēr ir atrodamas, tādēĜ ir nepieciešams sēnes izdalīttīrkultūrā uz mikrobioloăiskajām barotnēm. SēĦu izdalīšanai tīrkultūrā tika izmantotas dažādasmikrobioloăiskās barotnes: kartupeĜu - dekstrozes, kartupeĜu - agara (pH 7.0), kartupeĜu - agara(pH 5.5), iesala agara, ūdens agara un minerāla sastāva barotne. Barotnēs regulāri vērtētas sēĦukoloniju uzbūves, attīstības un krāsas īpatnības, kuras bieži vien palīdz identificēt sēnes. Patogēnaidentifikācijai tika aprakstīta sporu forma, šėērssienu daudzums, garums un platums (mikronosµm).Rezultāti2005. gada veăetācijas sezonā trīs dažādos golfa laukumos pēc vizuālajām pazīmēm tikakonstatētas sekojošas parazitārās un neparazitārās slimības: sakĦu un stiebru pamatnes puve, sniegapelējums, raganu riĦėi, sarkanā puve, sausuma plankumi.Viena no izplatītākajām un postīgākajām golfa zāliena slimībām ir sakĦu un stiebrapamatnes puve. SakĦu un stiebru pamatnes puve golfa laukumā „Denderi” pirmo reizi konstatētajūnijā, slimība paaugstināta mitruma apstākĜos izplatījās arī turpmāk. SakĦu un stiebru pamatnespuve golfa laukumā „Ozo” novērota tikai septembrī, golfa laukumā „Viesturi” slimība netikakonstatēta. SakĦu un stiebra pamatnes puvi var izraisīt dažādas sēnes, tādēĜ arī pazīmes var būtdažādas, bet visos gadījumos ir bojātas stiebru apakšējās daĜas un parasti arī saknes. Apsekotajosgolfa laukumos zālienā novēroti plankumi ar rūsganīgi brūnu nokrāsu, kuru diametrs apmēram 30233

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!