AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008t ha -180706050403020100Lāču Red French Dag Neutralfrēzēts, vagas vagas līdzens lauks2.att. Topinambūra ražība 2005. gadā atkarībā no augsnes sagatavošanas veida2006. gadā Lāču klonam un šėirnei `Dag Neutral` statistiski ticami (p=0.08) augstākā ražaiegūta frēzētā, vagotā laukā (attiecīgi 37.9 un 36.5 t ha -1 ), salīdzinot ar līdzenu lauku, bet šėirnes`Red French` augiem – līdzīgi kā iepriekšējā gadā, aptuveni vienāds ražas iznākums visos augsnessagatavošanas variantos (3.att.).t ha -150454035302520151050Lāču Red French Dag Neutralgenotipsfrēzēts, vagas vagas līdzens lauks3.att. Topinambūru ražība 2006. gadā atkarībā no augsnes sagatavošanas veidaBumbuĜu kvalitāte. Izvērtējot bumbuĜu žuburotību vairākos izmēăinājumā pielietotajosagrotehnoloăiskajos risinājumos 2005. gadā, konstatēts, ka ziedu griešana būtiski ietekmē bumbuĜužuburotību. Vislielākā starpība žuburotības novērtējumā konstatēta Lāču klonam – augiem, kuriemtika griezti ziedi, bumbuĜi ir veidojušies gludāki. Īpaši šī tendence vērojama augsnes apstrādesvariantā, kur lauks tika vagots, bet būtiska atšėirība ir vērojama arī divos pārējos augsnes apstrādesvariantos. Arī šėirnei `Dag Neutral` konstatētas būtiskas atšėirības bumbuĜu žuburotībā starpaugiem, kuriem ziedi ir bijuši nogriezti un negrieztiem ziediem. Īpaši krasas šīs atšėirībasvērojamas variantā, kur augi auga līdzenā laukā. Šajā gadījumā augsne bijusi visblīvākā un līdz arto minimāla iejaukšanās briešanas procesā ir devusi nozīmīgus rezultātus.Šėirnei `Red French` bumbuĜi ir ar vairāk izteiktām lenticelēm, bet mazāk žuburoti, rozākrāsā. Abu pārējo šėirĦu - `Dag Neutral` un Lāču klona augiem bumbuĜi bija Ĝoti līdzīgi pēc tomorfoloăijas – tie ir krēmkrāsā un samērā žuburoti.230
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Pēc bioėīmisko analīžu rezultātiem redzams, ka no diētiskā uzturviedokĜa Lāču klona unšėirnes `Red French` bumbuĜi ir vērtīgākie – tajos ir augstākais inulīna saturs un zemākaissaharozes saturs (4.att.).% no sausnas706050403020100inulīns fruktoze glikoze saharozeogĜhidrātiLāču Red French Dag Neutral4.att. Topinambūra bumbuĜu ogĜhidrātu ėīmiskais sastāvsIzvērtējot izmēăinājumā iekĜautos genotipus pēc ogĜhidrātu satura sausnā, jāsecina, kanedaudz augstāks inulīna saturs ir `Red French` šėirnes bumbuĜos (61.5%), `Lāču` klonā tas ir60.49%, bet šėirnes `Dag Neutral` bumbuĜos 51.88%. Fruktozes daudzums ir niecīgs visosgenotipos, arī saharozes ir maz – 9.59 – 19.91%, bet tās saturs būtiski atšėiras pa šėirnēm.DiskusijaApkopojot abos veăetācijas periodos gūtos rezultātus, redzamas interesantas saistības reizēmpat pretrunā ar izmēăinājuma sākotnējām hipotēzēm. Abi izmēăinājuma gadi bija krasi atšėirīgimeteoroloăisko apstākĜu ziĦā. 2006. gads izcēlās ar augstu mitruma deficītu augsnē gan augšanas,gan briešanas periodā. Šie apstākĜi ir būtiski samazinājuši bumbuĜu ražību. Līdzīgi rezultāti ir iegūtiarī Itālijā, kur pie optimāliem mitruma apstākĜiem ir iegūta nozīmīgi augstāka bumbuĜu raža (G.DeMastro et.al., 2004). Līdz ar to 2006. gadā ražība ir būtiski zemāka salīdzinājumā ar 2005. gadu.Salīdzinot izmēăinājumā iegūtos ražības rādītājus ar Vidusjūras valstīs veikto pētījumu rezultātiem,redzams, ka optimālos agro-meteoroloăiskajos apstākĜos arī Latvijā ir iespējams iegūt līdzvērtīgastopinambūra bumbuĜu ražas (Ragab et.al., 2003).Ziedu griešanas ietekme uz bumbuĜu žuburotību varētu būt skaidrojama ar to, ka zieduseliminējot augu hormonu un barības vielu plūsma augā tika izmainīta, līdz ar to ietekmējotbumbuĜu briešanu un formēšanos, jo ogĜhidrātu uzkrāšanās bumbuĜos sākas vienlaikus ar ziedēšanu(G.De Mastro et.al., 2004). Izvērtējot augsnes apstrādes veida ietekmi uz ražību, konkrēta augsnessagatavošanas metode, kura visiem genotipiem abos izmēăinājuma gados nodrošinātu būtiskiaugstāku ražu, netika atrasta. Tomēr audzēšana uz līdzena lauka vairumā gadījumu ir devusizemāko ražu.SecinājumiAbos izmēăinājuma gados ražīgākie ir bijuši Lāču klona un šėirne `Dag Neutral`.Lāču klonam un šėirnei `Dag Neutral` augstāka ražība konstatēta kultivētā un vagotā laukā,kā arī kultivētā, frēzētā un tad vagotā laukā.Ziedošajām šėirnēm statistiski ticama ziedu griešanas ietekme uz ražu netika konstatēta.Šėirnei `Red French` bumbuĜi ir krasi atšėirīgi no abām pārējām – tie ir ar vairāk izteiktāmlenticelēm, bet mazāk žuburoti.`Red French` nozīmīgi atšėīrās no pārējiem vasas garuma ziĦā – vidēji 2.32 m; savukārt `DagNeutral` un Lāču klons garuma ziĦā bija nozīmīgi zemāki – attiecīgi 1.8 un 1.73 m.231
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte