AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008meteorological conditions. As the summer of 2006 was extremely dry, the obtained yield was 20 %less than in the vegetation period of 2005. The local clone Lāču was found was found to producethe most yield in both years. The yield of Western Europe cv. `Dag Neutral` was insignificantlylower, but cv. `Red French` yielded significantly less. Stable, qualitative and higher yields wereobtained from the ridged field without previous rototilling.IevadsTopinambūrs (Helianthus tuberosus L.) ir lakstaugs ar augstu (līdz pat 2-3 m), zarotustumbru. SakĦu sistēmā veidojas paresninājumi – bumbuĜi, kuros uzkrājas ogĜhidrāti – līdz pat 80% no sausnas masas (Ragab et.al., 2003). Liela daĜa no ogĜhidrātiem ir inulīna formā, kas sastāda16-20 % no bumbuĜa svara (Losavio et.al., 1997, Ragab et.al., 2003). Glabāšanas laikā bumbuĜosinulīns pārvēršas fruktozē, kuru organisms spēj uzĦemt bez insulīna palīdzības. No topinambūraiegūtais inulīna koncentrāts, kas, pievienots produktiem, uzlabo zarnu trakta darbību, baro zarnutraktā esošās vērtīgās baktērijas, kavē holesterīna sintēzi un uzlabo kalcija uzsūkšanos organismā.Līdz ar to topinambūrs un tā pārstrādes produkti ir nozīmīga cukura diabēta slimnieku diētassastāvdaĜa. Tā kā topinambūra izcelsmes vieta ir Dienvidamerika, tad tas nozīmē, ka šīs sugas augiir atsaucīgi uz garāku un siltāku veăetācijas periodu kā tas ir Latvijā. Vairums pētījumu partopinambūra audzēšanas tehnoloăiju veikti siltāka klimata zemēs (Losavio et.al., 1997, Ragabet.al., 2003; Mastro et.al., 2004), bet tiek veikti pētījumi arī Eiropas ziemeĜu daĜā, kas norāda, kaarī Eiropas ziemeĜu daĜas agroekoloăiskie apstākĜi Ĝauj izaudzēt topinambūru. Šis apstāklis radainteresi izpētīt topinambūra audzēšanas iespējas Latvijas agroklimatiskajos apstākĜos.Pārstrādei un pārtikas rūpniecībai problēmas rada topinambūru saknes bumbuĜa forma unvirsmas žuburotība. Tas sarežăī saknes attīrīšanu no zemes. Šī iemesla dēĜ jāizvērtē vairākigenotipi, lai atrastu piemērotāko pārstrādei tieši no bumbuĜa morfoloăijas, konkrēti - virsmasžuburotības, viedokĜa. Ne mazāk būtisks kritērijs funkcionāli aktīvas produkcijas ieguvei irtopinambūru sakĦu bumbuĜu bioėīmiskais sastāvs. Inulīna saturs topinambūra bumbuĜos varsvārstīties no 16 līdz 20% no svaigu bumbuĜu masas (Ragab et.al., 2003).Pēc agroekoloăiskajām prasībām topinambūrs ir piemērots audzēšanai kūdras vai irdenāsvelēnu karbonātu, mālsmilts augsnēs. Topinambūrs izmanto tās barības vielas, kuras citiem augiemir grūti pieejamas, jo auga sakĦu sistēma ir dziĜa un spēcīga. Nodrošinot optimālus agrotehniskosapstākĜus, irdenu augsnes struktūru, Dānijā sasniegta 15.5 līdz 53.0 t ha -1 ražība atkarībā novākšanas laika un genotipa (Klug-Andersen, 1992). Lai iegūtu kvalitatīvus, pēc iespējas gludākusbumbuĜus, topinambūrs jāaudzē labi sagatavotās, irdenās augsnēs. Pietiekoši gludi, apaĜi bumbuĜi,ar masu virs 20 g veidoja 53 - 64% no kopražas (Klug-Andersen, 1992).Šī pētījuma mērėis ir noskaidrot optimālākos augsnes sagatavošanas un kopšanas veiduskvalitatīvas un augstvērtīgas topinambūra bumbuĜu produkcijas ieguvei; izvērtēt dažādus genotipuspēc bumbuĜu bioėīmiskā sastāva.Materiāli un metodesIzmēăinājumu ierīkoja Pūres Dārzkopības pētījumu centrā, 2005. un 2006. gadā. Tikasalīdzināti trīs augsnes sagatavošanas veidi un trīs genotipi, izmēăinājums iekārtots 4 atkārtojumos.Lauka sagatavošanai tika izmantoti trīs augsnes apstrādes veidi: 1) lauks iepriekšējā gada rudenīarts, pēc kultivēšanas pavasarī uzfrēzēts un pēc tam veidotas vagas; 2) lauks iepriekšējā gadarudenī arts, pavasarī kultivētā laukā veidotas vagas un tajās stādīti topinambūri (kartupeĜuaudzēšanas tehnoloăija); 3) līdzens lauks, kurš iepriekšējā gada rudenī uzarts, bet pavasarī pirmsstādīšanas kultivēts. Izmēăinājumā izmantoti trīs genotipi: Lāču klons, šėirnes `Red French` un`Dag Neutral`.Veăetācijas perioda otrajā pusē (augustā), kad topinambūrs sāk ziedēt, 2005. gadā pusei nošėirĦu lauciĦiem tika nogriezti ziedi, pusei atstāti, lai izvērtētu ziedu eliminēšanas ietekmi uzbumbuĜu piebriešanu. 2006. gadā kritiskā mitruma nodrošinājuma dēĜ augiem ziedi netika griezti.Izmēăinājums 2005. gadā stādīts 6. maijā, 2006. gadā 2. maijā. LauciĦu izmērs 10 m 2 .Stādīšanas attālums - 0.7 m starp rindām un 0.4 m starp augiem rindā. Smilšmāla augsne ar vidējubarības vielu nodrošinājumu. Augu blīvums 3.5 augi m -2 . Mēslojums tika iestrādātspamatmēslojumā (NPK 20:8:34 kg ha -1 ) un arī dots papildmēslojuma veidā vienu reizi veăetācijasperiodā (NPK 18:7.2:30.6 kg ha -1 ).228
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Izmēăinājuma gaitā veikti vasu garuma mērījumi veăetācijas sezonas beigās, ziedēšanasnovērojumi, tika vērtēti ražas parametri un bumbuĜu kvalitāte. Ražības rādītāji iegūti nosverotiegūto bumbuĜu masu no katra lauciĦa. Kvalitāte novērtēta pēc bumbuĜu žuburotības (skala no 1līdz 5, kur 1 – gludi, 5 – izteikti žuburoti) un vidējā diametra. BumbuĜu bioėīmiskās analīzesveiktas šėirnes vidējiem paraugiem augsto analīžu izmaksu dēĜ. Analīzes veiktas LU MBITehniskās mikrobioloăijas un pārtikas biotehnoloăijas laboratorijā. Datu matemātiskā analīzeveikta, izmantojot vienfaktora un divfaktoru dispersijas analīzes EXCEL datorprogrammā.RezultātiZiedēšana. Šėirne `Dag Neutral` un Lāču klons sāk ziedēt jūlija beigās un turpina līdzaugustam. Šėirne `Red French` Ĝoti atšėiras ar to, ka tās augiem ziedi nepaspēj izplaukt (šai šėirneiarī tika grieztas ziedkopas, kuras vēl nebija izplaukušas). Ziedošajām šėirnēm statistiski ticamaatšėirība ražas parametros starp lauciĦiem ar grieztiem un negrieztiem ziediem netika konstatēta.Vasas garums. Šėirnes `Red French` augi nozīmīgi atšėīrās no pārējiem garuma ziĦā, togarums sasniedza vidēji 2.32 m; savukārt `Dag Neutral` un Lāču klons bija zemāki – vidējais augugarums attiecīgi 1.8 un 1.73 m. Divos izmēăinājuma gados vasas garums atšėīrās – sausajā 2006.gada vasarā augiem veidojās zemāki stublāji.Ražība. Abos gados starp genotipiem vērojamas Ĝoti krasas atšėirības bumbuĜu ražībā (1.att.). Izvērtējot 2005. gada ražības rādītājus, nozīmīgi ražīgākais (p=0.00003) bija Lāču klons, kamvidējā ražība visos augsnes apstrādes variantos bija 63.1 t ha -1 , daudz neatpaliek `Dag Neutral` arvidējo ražību 60.9 t ha -1 . Būtiski zemāka raža ievākta no šėirnes `Red French` - 32.9 t ha -1 .706050t ha -1403020100Lāču Red French Dag Neutral2005.g. 2006.g. vidēji1. att. Topinambūra klonu ražības rādītāji vidēji visos augsnes sagatavošanas veidos 2005.,2006. gadā un vidēji divos gados2006.gadā šėirnes `Red French` augiem veidojās mazāk bumbuĜu pēc skaita, nekā abu pārējošėirĦu augiem. TādēĜ arī šīs šėirnes augiem ražība ir viszemākā. Lāču klona augiem ražība (vidēji33.0 t ha -1 ) ir būtiski augstāka (p=0.002) salīdzinoši ar `Red French` un `Dag Neutral` kurām tā bijaattiecīgi 20.4 un 24.4 t ha -1 . Tā kā ražība ir viens no būtiskākajiem topinambūra parametriem, tadizvērtēta arī visu izmēăinājuma faktoru ietekme uz ražību.Izanalizējot augsnes sagatavošanas metodes ietekmi uz ražību, jāsecina, ka 2005. gadā tikaiLāču klonam un šėirnei `Dag Neutral` tika konstatēta būtiska atšėirība ražībā dažādos augsnessagatavošanas veidos (p=0.007). Abiem šiem genotipiem būtiski augstāka ražība konstatēta vagotālaukā (attiecīgi 72.2 un 71.4 t ha -1 ) (2.att.).229
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte