AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20084. tabula. Optimāli nepieciešamais barības elementu saturs lielogu dzērveĦu audos un substrātā/Optimal concentrations of nutrients in American cranberry tissue and peat samplesAudosSubstrātāElementi Mērvienība Optimāli * Mērvienība Optimāli *N % 1,00 - 1,50 mg·l -1 80 – 120P % 0,20 - 0,30 mg·l -1 60 – 100K % 0,40 - 0,70 mg·l -1 60 – 100Ca % 0,60 - 0,80 mg·l -1 500 – 1000Mg % 0,20 - 0,30 mg·l -1 120 – 200S % 0,15 - 0,25 mg·l -1 60 – 80Fe mg·kg -1 80 - 150 mg·l -1 100 – 200Mn mg·kg -1 40 - 100 mg·l -1 4,0 – 8,0Zn mg·kg -1 30 - 80 mg·l -1 4,0 – 8,0Cu mg·kg -1 8 - 12 mg·l -1 6,0 – 10,0Mo mg·kg -1 1 - 5 mg·l -1 0,10 – 0,25B mg·kg -1 30 - 60 mg·l -1 1,0 – 1,5pH KCl - - 4,5 – 5,0EC - - mS·cm -1 0,8 – 1,2* - pēc Nollendorfa (1998)DiskusijaPētījumā iegūtie rezultāti norāda uz lielogu dzērveĦu nepietiekamu nodrošinājumu arbarības elementiem un ievērojamu minerālās barošanās disbalansu, jo tikai 23% no visiemtestējamiem rādītājiem augsnē un 50% dzērveĦu audos ir raksturojami kā optimāli.Kopumā Amerikas lielogu dzērveĦu ražojošajos stādījumos (pēc substrāta un auduanalīzēm) raksturīgs zems N, P, S, Cu, Mo un B nodrošinājuma līmenis, kā arī paaugstinātas Mnkoncentrācijas. Literatūrā bieži minēta paaugstinātu Mn koncentrāciju bīstamība skābu augšanasvidi mīlošiem augiem, tai skaitā dzērvenēm. Mangāna pārbagātu uzĦemšanu veicina ne tikaizemais kūdras pH, bet arī zemā pārējo elementu, kā arī Mn un tā antagonistu koncentrācijasubstrātā. Tas saistīts ar mangāna reducēšanos skābā vidē līdz divvērtīgam jonam Mn 2+ , kurš ir Ĝotikustīgs augsnes šėīdumā un augiem viegli uzĦemams līdz toksiskām koncentrācijām.Jāatzīmē, ka zemākie konstatētie elementu saturi ražojošos stādījumos ir visai līdzīgidabiskajos purvos esošajiem, tā norādot uz nepietiekamu lielogu dzērveĦu mēslošanu, kā rezultātābarības elementu līmenis, izskalošanās un augu izneses dēĜ ir samazinājies līdz dabisko purvu fonalīmenim.Augstāks nodrošinājums ar barības elementiem lielogu dzērveĦu audos salīdzinot arnodrošinājuma līmeni substrātā saistīts ar augu papildus piebarošanu caur lapām. Kā norādaV.Nollendorfs (1998) mēslojums caur lapām bieži ir neaizstājams specifisko purva apstākĜu dēĜ. Tābieži pavasarī nav iespējams dzērveĦu apgādei ar barības elementiem pielietot pamatmēslojumu, joslapjo kūdras lauku dēĜ tas ir tehniski neiespējami. Mēslojums caur lapām ir neaizstājams arīklimata vai citu apstākĜu izraisītā situācijā, kad kāda elementa trūkums augos ir tik kritiski zems, katas nekavējoties jāpiegādā augam nepastarpināti. Šāda dažādu mēslošanas līdzekĜu, to veidu,tehnoloăiju un periodiskuma, kā arī nepietiekamas augu minerālās barošanās kontroles rezultātārodas ievērojami augstākas barības elementu svārstības ražojošajos stādījumos salīdzinot ardabiskajiem purviem. Pētījumā konstatētais nepietiekamais nodrošinājums ar barības elementiemvarētu būt viens no ražas lielumu un kvalitāti limitējošiem faktoriem.Dabisko purvu kūdrā tika konstatētas Ĝoti zemas visu elementu koncentrācijas Īpaši zemsanjonu formā esošā B, S, kā arī Cu saturs to pastiprinātās izskalošanās dēĜ, kas ir raksturīgi tiešiaugstajiem sūnu purviem (Ноллендорф, 1983). Vairumā gadījumu dabisko purvu kūdrā makro unmikro elementu koncentrācijas bija ievērojami zemākas kā kultivēto dzērveĦu substrātā.ĥemot vērā īpaši zemo elementu saturu augsto purvu kūdrā un salīdzinoši labunodrošinājumu Purva dzērveĦu audos jāsecina, ka tās ir labāk piemērotas augšanai ar barībaselementiem nabadzīgā vidē, kā to arī apstiprina A. Jacquemart (1997) piebilstot, ka galvenaiselementu avots savvaĜas dzērvenēm ir lietus ūdens.226