<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008liesmas fotometru Jenway PFP 7 (Ринькис и др., 1987, Emteryd, 1989). Augsnes pH noteikts 1MKCl izvilkumā, Ħemot augsni un šėīdinātāju attiecībā 1:2,5, bet kopējā sāĜu koncentrācija arkonduktometru destilēta ūdens izvilkumā. Analīzes veiktas <strong>Latvijas</strong> Universitātes Bioloăijasinstitūtā Augu minerālās barošanās laboratorijā.RezultātiKompleksās diagnostikas rezultāti liecina, ka lielogu dzērveĦu un purva dzērveĦunodrošinājums ar barības elementiem substrātā (kūdrā) variēja samērā plašā diapozonā. LielogudzērveĦu stādījumos vislielākās koncentrāciju svārstības tika konstatētas P, Ca, Fe un Cu (15 – 32reizes), ievērojami mazāk variēja K, S, Zn un Mo saturs (1,4 līdz 6 reizes). Dabisko purvu kūdrāgandrīz visu elementu koncentrāciju svārstības bija mazākas kā kultivētajās platībās, izĦemot Mgun Mo saturu. Šo elementu koncentrācijas kūdrā svārstījās attiecīgi – 4,9 un 2 reizes. Cinka un borasaturs, kā arī augsnes aktīvās reakcijas (pH) un kopējās ūdenī šėīstošo sāĜu (EC) rādītāji gankultivētajās platībās gan dabisko purvu kūdrā variēja līdzīgi (1. tabula).1. tabula. Barības elementu saturs kultivēto platību un dabisko purvu substrātā (kūdrā), mg·l -1 (1 MHCl izvilkumā)/ Nutrient concentrations in peat samples from producing plantings and wild highbogs (1 M HCl extraction), mg·l -1Diapazons Vidēji kultivētejās DiapazonsElementiVidēji dabiskajospurvoskultivētajās platībās platībās dabiskajos purvosN 19 - 26 22 12 - 20 15P 3,3 - 98 34,3 1,1 - 2,7 2K 53 - 330 116 4 - 45 24Ca 270 - 3850 1073 65 - 295 165Mg 75 - 913 259 16 - 79 44S 6,3 - 36 15 4 - 11 7,8Fe 30 - 445 153 11,5 - 69,5 40,5Mn 0,68 - 22,8 8,6 0,25 - 1,85 1,15Zn 1,25 - 7,75 3,55 1,20 - 8,00 3,48Cu 0,2 - 4,50 1,9 0,1 - 0,3 0,1Mo 0,01 - 0,04 0,02 0,02 - 0,04 0,03B 0,3 - 1,6 0,6 0,1 - 0,5 0,32pH KCl 2,70 - 5,84 3,66 2,62 - 4,94 3,06EC, mS·cm -1 0,21 - 0,64 0,37 0,10 - 0,42 0,25Līdzīgi kā substrātā, arī lielogu dzērveĦu audos tika novērotas lielākas barības elementu saturasvārstības salīdzinot ar Purva dzērvenēm, izĦemot N, Ca, Mg un Zn, kuru koncentrācijasievērojami neatšėīrās. Kā izĦēmums minams Fe, diapozons, kura saturs bija lielākas Purvadzērvenes audos. Lielogu dzērveĦu audos viskrasāk svārstījās P, Fe, Mn un Cu koncentrācija (3,4līdz 7,2 reizes), bet Purva dzērveĦu audos Fe un Mn (3,4 līdz 7 reizes) (2. tabula).No 14 (12 barības elementi, EC un pH) augu minerālo barošanos raksturojošiemparametriem substrātā, visās saimniecībās - tikai 23 % rādītāju tika nodrošināti optimālā līmenī,pārbagāti jeb virs optimuma tika konstatēti 10 %, bet 66 % atradās zem optimālā. Lielogu dzērveĦuaudos no 12 barības elementiem visās saimniecībās optimālā līmenī bija 50 %, 42 % rādītāju bijazem optimuma, bet 8 % pārsniedza optimāli vēlamo saturu.Dabisko sūnu purvu kūdra ievērojami mazāk kā kultivēto platību substrāti saturēja P, K, Ca,Mg, S, Mn, un Cu (5,8 līdz 19 reizes). Savukārt N, S, Fe un B saturs bija no 1,4 līdz 3,7 reizēmzemāks kā kultivētajās platībās. Cinka un molibdēna saturs bija līdzīgs kultivēto platību substrātāun dabisko purvu kudrā (1. tabula).224
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20082.tabula. Barības elementu saturs lielogu dzērvenes un Purva dzērvenes audos/ Nutrientconcentrations in Vaccinium macrocarpon Ait. and Vaccinium oxycoccos L. tissue samplesElementi MērvienībaDiapazonsDiapazons lielogu Vidēji lieloguVidēji PurvaPurva dzērvenesdzērveĦu audos dzērveĦu audosdzērvenes audosaudosN % 0,57 - 0,76 0,65 0,54 - 0,78 0,65P % 0,07 - 0,24 0,12 0,04 - 0,08 0,06K % 0,32 - 0,78 0,55 0,30 - 0,44 0,35Ca % 0,65 - 1,20 0,85 0,50 - 0,75 0,63Mg % 0,16 - 0,26 0,22 0,09 - 0,14 0,12S % 0,06 - 0,16 0,10 0,07 - 0,11 0,09Fe mg·kg -1 30 - 105 67 36 - 256 137Mn mg·kg -1 128 - 760 308 820 - 2860 1583Zn mg·kg -1 17 - 30 26 28 - 50 38Cu mg·kg -1 2,4 - 17,2 8,7 5,6 – 7,6 6,5Mo mg·kg -1 0,23 - 0,65 0,38 0,25 - 0,50 0,34B mg·kg -1 19 - 52 35 18 - 34 22SavvaĜas dzērveĦu audi augstākās koncentrācijās kā lielogu dzērveĦu lapas saturēja Fe unZn, zemākās : P, K, Ca, Mg, Cu un B, bet N, S, Mo koncentrācijas bija līdzīgas. Īpaši jāatzīmē Ĝotiaugstais Mn saturs (vidēji 1583 mg kg -1 ) Purva dzērvenes lapu paraugos, kas vairāk kā 5 reizespārsniedza vidējo kultivētajās dzērvenēs. Izvērtējot barības elementu apgādes līmeni substrātā unaudos, Purva dzērvenes uzrādījušas augstāku praktiski visu elementu uzĦemšanas efektivitāti (3.tabula).3. tabula. Lielogu dzērvenes un Purva dzērvenes barības elementu uzĦemšanas salīdzinošaefektivitāte/ Vaccinium macrocarpon Ait. and Vaccinium oxycoccos L. nutrient uptake efficiencyElementiElementa saturs dabisko purvu kūdrā, % nokultivētajās platībās konstatētāSubstrātāAudosAugstāka elementauzĦemšanas efektivitāteN 69,4 99,6 Purva dzērveneP 4,9 48,4 Purva dzērveneK 20,8 63,0 Purva dzērveneCa 15,4 74,5 Purva dzērveneMg 16,9 53,6 Purva dzērveneS 51,9 81,3 Purva dzērveneFe 26,5 204,0 Purva dzērveneMn 13,3 514,2 Purva dzērveneZn 98,0 143,9 Purva dzērveneCu 6,6 75,4 Purva dzērveneMo 166,7 88,3 Amerikas lielogu dzērveneB 52,8 62,1 Purva dzērvene225