AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008liesmas fotometru Jenway PFP 7 (Ринькис и др., 1987, Emteryd, 1989). Augsnes pH noteikts 1MKCl izvilkumā, Ħemot augsni un šėīdinātāju attiecībā 1:2,5, bet kopējā sāĜu koncentrācija arkonduktometru destilēta ūdens izvilkumā. Analīzes veiktas Latvijas Universitātes Bioloăijasinstitūtā Augu minerālās barošanās laboratorijā.RezultātiKompleksās diagnostikas rezultāti liecina, ka lielogu dzērveĦu un purva dzērveĦunodrošinājums ar barības elementiem substrātā (kūdrā) variēja samērā plašā diapozonā. LielogudzērveĦu stādījumos vislielākās koncentrāciju svārstības tika konstatētas P, Ca, Fe un Cu (15 – 32reizes), ievērojami mazāk variēja K, S, Zn un Mo saturs (1,4 līdz 6 reizes). Dabisko purvu kūdrāgandrīz visu elementu koncentrāciju svārstības bija mazākas kā kultivētajās platībās, izĦemot Mgun Mo saturu. Šo elementu koncentrācijas kūdrā svārstījās attiecīgi – 4,9 un 2 reizes. Cinka un borasaturs, kā arī augsnes aktīvās reakcijas (pH) un kopējās ūdenī šėīstošo sāĜu (EC) rādītāji gankultivētajās platībās gan dabisko purvu kūdrā variēja līdzīgi (1. tabula).1. tabula. Barības elementu saturs kultivēto platību un dabisko purvu substrātā (kūdrā), mg·l -1 (1 MHCl izvilkumā)/ Nutrient concentrations in peat samples from producing plantings and wild highbogs (1 M HCl extraction), mg·l -1Diapazons Vidēji kultivētejās DiapazonsElementiVidēji dabiskajospurvoskultivētajās platībās platībās dabiskajos purvosN 19 - 26 22 12 - 20 15P 3,3 - 98 34,3 1,1 - 2,7 2K 53 - 330 116 4 - 45 24Ca 270 - 3850 1073 65 - 295 165Mg 75 - 913 259 16 - 79 44S 6,3 - 36 15 4 - 11 7,8Fe 30 - 445 153 11,5 - 69,5 40,5Mn 0,68 - 22,8 8,6 0,25 - 1,85 1,15Zn 1,25 - 7,75 3,55 1,20 - 8,00 3,48Cu 0,2 - 4,50 1,9 0,1 - 0,3 0,1Mo 0,01 - 0,04 0,02 0,02 - 0,04 0,03B 0,3 - 1,6 0,6 0,1 - 0,5 0,32pH KCl 2,70 - 5,84 3,66 2,62 - 4,94 3,06EC, mS·cm -1 0,21 - 0,64 0,37 0,10 - 0,42 0,25Līdzīgi kā substrātā, arī lielogu dzērveĦu audos tika novērotas lielākas barības elementu saturasvārstības salīdzinot ar Purva dzērvenēm, izĦemot N, Ca, Mg un Zn, kuru koncentrācijasievērojami neatšėīrās. Kā izĦēmums minams Fe, diapozons, kura saturs bija lielākas Purvadzērvenes audos. Lielogu dzērveĦu audos viskrasāk svārstījās P, Fe, Mn un Cu koncentrācija (3,4līdz 7,2 reizes), bet Purva dzērveĦu audos Fe un Mn (3,4 līdz 7 reizes) (2. tabula).No 14 (12 barības elementi, EC un pH) augu minerālo barošanos raksturojošiemparametriem substrātā, visās saimniecībās - tikai 23 % rādītāju tika nodrošināti optimālā līmenī,pārbagāti jeb virs optimuma tika konstatēti 10 %, bet 66 % atradās zem optimālā. Lielogu dzērveĦuaudos no 12 barības elementiem visās saimniecībās optimālā līmenī bija 50 %, 42 % rādītāju bijazem optimuma, bet 8 % pārsniedza optimāli vēlamo saturu.Dabisko sūnu purvu kūdra ievērojami mazāk kā kultivēto platību substrāti saturēja P, K, Ca,Mg, S, Mn, un Cu (5,8 līdz 19 reizes). Savukārt N, S, Fe un B saturs bija no 1,4 līdz 3,7 reizēmzemāks kā kultivētajās platībās. Cinka un molibdēna saturs bija līdzīgs kultivēto platību substrātāun dabisko purvu kudrā (1. tabula).224