12.07.2015 Views

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008P, K, Ca, Mg, S, Fe, Mn, Zn, Cu, Mo, B). Our results suggest that only 50 % of cranberryproducing plantings in Latvia were optimal provided with all of the nutrients. Insufficient level ofN, P, S, Cu and Mo, and increased concentrations of Mn as main problems were stated. Althoughhigh bogs were characterized as particularly nutrient poor environment, wild cranberries showedhigh efficiency of Fe, Zn and Mn accumulation.Key wordsAmerican cranberry, wild cranberry, mineral nutrition, plant analysis, soil testing.IevadsPurvi Latvijā aizĦem vairāk kā 10 % no valsts teritorijas. No tiem aptuveni 17 tūkst. ha irizstrādātie purvi. Šajās platībās pēdējos 15 gados uzsākta Latvijā netradicionālas kultūras Amerikaslielogu dzērveĦu (Vaccinium macrocarpon Ait.) kultivēšana. Amerikas lielogu dzērvenes irZiemeĜamerikas purvāju augs, kas raksturojas ar augstu stādījumu ilgmūžību un ievērojamiaugstāku produktivitāti (līdz 40 t ha -1 ) salīdzinot ar <strong>Latvijas</strong> purvos sastopamo Purva dzērveni(Vaccinium oxycoccos L.).Šāda jaunas lauksaimniecības ražošanas nozares attīstība sevī apvieno vērtīgas, pēcbioėīmiskā sastāva, īpaši veselīgas (vitamīni, antioksidanti, minerālvielas, šėiedrviela) oguprodukcijas ražošanu, ekonomisko izdevīgumu ar tradicionālās purvu ainavas un bioloăiskāsdaudzveidības saglabāšanu (Kuzminski, 1996; Leahy et al., 2002). Pasaulē turpina pieaugtpieprasījums pēc dzērveĦu produkcijas, ko galvenās audzētājvalstis (ASV un Kanāda) nav spējīgasnodrošināt galvenokārt ierobežoto, piemēroto platību trūkuma dēĜ.Pagājušā gadsimta 70. gados Latvijā tika sākti pētījumi lielogu dzērvenes selekcijas unintrodukcijas virzienā (ĀboliĦš u.c., 2003), bet līdz šim Ĝoti maz veikti pētījumi par lielogudzērveĦu minerālo barošanos. Sabalansēta un pareiza augu minerālā barošanās uzskatāma par vienuno svarīgākajiem priekšnoteikumiem augstas un kvalitatīvas ražas iegūšanai (Roper and Combs,1992; Caruso, 1995).Tāpēc svarīgi veikt pētījumus par lielogu dzērveĦu audzēšanas un minerālās barošanās(mēslošanas) optimālām tehnoloăijām, kas būtu piemērotas vietējiem apstākĜiem un specifiskajaiaudzēšanas videi – izstrādātajiem sūnu purviem. Šādā aspektā Ĝoti aktuāla ir faktiskā dzērveĦuminerālās barošanās režīma izpēte ražojošos stādījumos, kā arī savvaĜas platībās.Pētījumu galvenais uzdevums - noskaidrot Amerikas lielogu dzērveĦu un Purva dzērvenesminerālās barošanās stāvokli Latvijā, kā arī izvērtēt dzērveĦu minerālās barošanās īpatnībaskultivētās platībās un dabiskajos purvos.Materiāli un metodesPurva dzērveĦu kūdras un augu materiāla paraugi tika ievākti trīs dabiskajos augstajos sūnupurvos: Kaigu purvā (Jelgavas raj.), TīreĜpurvā (Rīgas raj.) un Gāgu purvā (Saldus raj.). SavukārtAmerikas lielogu dzērveĦu paraugi Ħemti no četrām saimniecībām (SIA „Lienama – Alūksne, z/s„Piesaule”, z/s „Skuėi” un z/s „Strēlnieki”), kurās ir lielākie ražojošie stādījumi Latvijā. Kopumāizanalizēti 80 substrāta un lapu paraugi, kuros ietvertas sešas visbiežāk audzētās Amerikas lielogudzērveĦu šėirnes (Stevens, Bergman, Howes, Ben Lear, Early Black, Lemunyon).Analizējamie paraugi ievākti 2004. gada oktobrī. Katrs paraugs sastāvēja no 8 – 10individuāliem paraugiem, kuri Ħemti 1m 2 platībā un pēc tam rūpīgi sajaukti vienā vidējā paraugā.Substrāta (kūdras) paraugi Ħemti ar augsnes zondi 10 - 15 cm dziĜumā, auga sakĦu zonā.Katram audu materiāla paraugam ievākti aptuveni 200 raksturīgi kārtējās sezonas vertikāliedzērveĦu dzinumi ar kopējo masu aptuveni 50 grami.Kūdras un augu paraugos noteikts 12 augiem absolūti nepieciešamo barības elementu (N, P,K, Ca, Mg, S, Fe, Mn, Zn, Cu, Mo, B) saturs. Kā arī augsnes aktīvā reakcija (pH) un kopējā ūdenīšėīstošo sāĜu koncentrācija pēc elektrovadāmības (EC). Barības elementu saturs augsnē noteikts 1M HCl izvilkumā, augsnes : izvilcēja tilpuma attiecībā – 1:5, elementa saturu izsakot mg·l -1(Ринькис и др., 1987). Pēc augu izžāvēšanas + 60 ºC temperatūrā un samalšanas analizējamāšėīduma iegūšanai izmantota sausās pārpelnošanas metode ar HNO 3 tvaikiem (RiĦėis, 1995).Barības elementu: Ca, Mg, Fe, Cu, Zn, un Mn saturs noteikts izmantojot atomu absorbcijasspektrometru Perkin Elmer 403; N, P, Mo, B noteikts kolorimetriski, S turbidimetriski, bet K ar223

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!