AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008aprakstītu Latvijā sastopamās ogu puves, kā arī izvērtētu to postīgumu un ekonomiskonozīmīgumu.SecinājumiAlūksnē, SIA Lienama – Alūksne purvā lielogu dzērveĦu ražas vākšanas laikā bija bojātastikai 1.7 % ogu , bet līdz februāra beigām, uzglabājot istabas temperatūrā, sapuvušas 97 % ogu.Ogu puves rada būtiskus ražas zudumus glabāšanas laikā, tāpēc to ierosinātāju identifikācija irnepieciešama.Identificēta ogu agrā puve (ier. Botryosphaeria vaccinii, anamorfā stadijā Phyllostictaelongata), ogu plankumainība (ier. Physalospora vaccinii) un ogu melnā puve (ier.Allantophomopsis spp.).Nepieciešami turpmāki pētījumi, lai identificētu jau izdalītos patogēnus, kā arī konstatētuun aprakstītu citas lielogu dzērveĦu slimības, tai skaitā arī ogu puves.Literatūra1. Caruso F. L., Ramsdell D.C., eds. (1995), Compendium of Blueberry and Cranberry Diseases. TheAmerican Phytopathological Society, 27. – 87.2. Eastern Canada Cranberry IPM Manual, Integrated Pest Management (2004), 1293. Eglitis M., Gould C. J., Johnson F. (1966), Fungi found on Ericaceae in the Pacific Coastal area.Washington State University, Bulletin No. 675, 214. Hanson E., Esman S., Isaacs R. (1999), Integrated Crop management Practices for Michigan cranberryProduction, in www.green.msu.edu5. Kačergius A., Jovaišiene Z., Valiuškaite A. (2004), Phomopsis vacinii on Vaccinium corymbosum inLithuania. – Botanica Lithuanica, 10 (1), 75. - 80.6. McManus P. S. (2001), Cranberry Fruit Rot Diseases in Wisconsin: http://www.plantpath.wisc.edu7. Oudemans P. V., Caruso F. L., Stretch. A.W. (1998), Cranberry fruit rot: a complex disease in thenortheast, Plant Disease 82 (11), 1176 -11848. Ripa A. (1996), Amerikas lielogu dzērvene/ Latvijas Zinību biedrība, 759. Shurtleff M. C., Averre III C. W. (1999), The Plant Disease Clinic and Field Diagnosis of AbioticDiseases. The American Phytopathological Society, 97. – 232.10. Гopлeнкo C. B., Бyгa C. B. (1996), Бoлeзни и вpeдитeли клюквы кpyпнoплoднoй. – Mн.: Haвyкai тэxнiкa, 247.AMERIKAS LIELOGU DZĒRVEĥU UN SAVVAěAS DZĒRVEĥU NODROŠINĀJUMSAR BARĪBAS ELEMENTIEM RAŽOJOŠOS STĀDĪJUMOS UN DABISKAJOS PURVOSLATVIJĀNUTRIENT STATUS OF THE AMERICAN CRANBERRIES AND WILD CRANBERRIESIN PRODUCING PLANTINGS AND NATURAL BOGS OF LATVIAKarlsons A. un Osvalde A.Latvijas Universitātes Bioloăijas institūts, Miera iela 3, Salaspils, LV-2169, Latvija;e-pasts: augi@email.lubi.edu.lv / Institute of Biology, University of Latvia, Miera street 3,Salaspils LV-2169, Latvia; e-mail: augi@email.lubi.edu.lvAbstractThe commercial cultivation of American cranberry (Vaccinium macrocarpon Ait.) inLatvia is mostly developed in high bog territories. American cranberry, fruit indigenous to NorthAmerica, are characterized as high yielding crop with significantly higher productivity (to 40 t· ha –1 ) in comparison with wild cranberry (Vaccinium oxycoccos L). Investigations on optimalcultivation and fertilization technologies of cranberry crop appropriate for sphagnum peat arescarce. Therefore studies on mineral nutrition regime of American cranberries and wild cranberriesin Latvia are very important. Investigations were done to find out the actual mineral nutrition statusof American and wild cranberries in Latvia as well as to evaluate the peculiarities of cranberrymineral nutrition in producing beds and native bogs. 80 (peat and plant) samples were collectedfrom 4 main cranberry producing sites and 3 native bogs during autumn 2004. Plant tissue analysisand soil testing were used to evaluate the cranberry supply with all of the biogenous elements (N,222
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008P, K, Ca, Mg, S, Fe, Mn, Zn, Cu, Mo, B). Our results suggest that only 50 % of cranberryproducing plantings in Latvia were optimal provided with all of the nutrients. Insufficient level ofN, P, S, Cu and Mo, and increased concentrations of Mn as main problems were stated. Althoughhigh bogs were characterized as particularly nutrient poor environment, wild cranberries showedhigh efficiency of Fe, Zn and Mn accumulation.Key wordsAmerican cranberry, wild cranberry, mineral nutrition, plant analysis, soil testing.IevadsPurvi Latvijā aizĦem vairāk kā 10 % no valsts teritorijas. No tiem aptuveni 17 tūkst. ha irizstrādātie purvi. Šajās platībās pēdējos 15 gados uzsākta Latvijā netradicionālas kultūras Amerikaslielogu dzērveĦu (Vaccinium macrocarpon Ait.) kultivēšana. Amerikas lielogu dzērvenes irZiemeĜamerikas purvāju augs, kas raksturojas ar augstu stādījumu ilgmūžību un ievērojamiaugstāku produktivitāti (līdz 40 t ha -1 ) salīdzinot ar Latvijas purvos sastopamo Purva dzērveni(Vaccinium oxycoccos L.).Šāda jaunas lauksaimniecības ražošanas nozares attīstība sevī apvieno vērtīgas, pēcbioėīmiskā sastāva, īpaši veselīgas (vitamīni, antioksidanti, minerālvielas, šėiedrviela) oguprodukcijas ražošanu, ekonomisko izdevīgumu ar tradicionālās purvu ainavas un bioloăiskāsdaudzveidības saglabāšanu (Kuzminski, 1996; Leahy et al., 2002). Pasaulē turpina pieaugtpieprasījums pēc dzērveĦu produkcijas, ko galvenās audzētājvalstis (ASV un Kanāda) nav spējīgasnodrošināt galvenokārt ierobežoto, piemēroto platību trūkuma dēĜ.Pagājušā gadsimta 70. gados Latvijā tika sākti pētījumi lielogu dzērvenes selekcijas unintrodukcijas virzienā (ĀboliĦš u.c., 2003), bet līdz šim Ĝoti maz veikti pētījumi par lielogudzērveĦu minerālo barošanos. Sabalansēta un pareiza augu minerālā barošanās uzskatāma par vienuno svarīgākajiem priekšnoteikumiem augstas un kvalitatīvas ražas iegūšanai (Roper and Combs,1992; Caruso, 1995).Tāpēc svarīgi veikt pētījumus par lielogu dzērveĦu audzēšanas un minerālās barošanās(mēslošanas) optimālām tehnoloăijām, kas būtu piemērotas vietējiem apstākĜiem un specifiskajaiaudzēšanas videi – izstrādātajiem sūnu purviem. Šādā aspektā Ĝoti aktuāla ir faktiskā dzērveĦuminerālās barošanās režīma izpēte ražojošos stādījumos, kā arī savvaĜas platībās.Pētījumu galvenais uzdevums - noskaidrot Amerikas lielogu dzērveĦu un Purva dzērvenesminerālās barošanās stāvokli Latvijā, kā arī izvērtēt dzērveĦu minerālās barošanās īpatnībaskultivētās platībās un dabiskajos purvos.Materiāli un metodesPurva dzērveĦu kūdras un augu materiāla paraugi tika ievākti trīs dabiskajos augstajos sūnupurvos: Kaigu purvā (Jelgavas raj.), TīreĜpurvā (Rīgas raj.) un Gāgu purvā (Saldus raj.). SavukārtAmerikas lielogu dzērveĦu paraugi Ħemti no četrām saimniecībām (SIA „Lienama – Alūksne, z/s„Piesaule”, z/s „Skuėi” un z/s „Strēlnieki”), kurās ir lielākie ražojošie stādījumi Latvijā. Kopumāizanalizēti 80 substrāta un lapu paraugi, kuros ietvertas sešas visbiežāk audzētās Amerikas lielogudzērveĦu šėirnes (Stevens, Bergman, Howes, Ben Lear, Early Black, Lemunyon).Analizējamie paraugi ievākti 2004. gada oktobrī. Katrs paraugs sastāvēja no 8 – 10individuāliem paraugiem, kuri Ħemti 1m 2 platībā un pēc tam rūpīgi sajaukti vienā vidējā paraugā.Substrāta (kūdras) paraugi Ħemti ar augsnes zondi 10 - 15 cm dziĜumā, auga sakĦu zonā.Katram audu materiāla paraugam ievākti aptuveni 200 raksturīgi kārtējās sezonas vertikāliedzērveĦu dzinumi ar kopējo masu aptuveni 50 grami.Kūdras un augu paraugos noteikts 12 augiem absolūti nepieciešamo barības elementu (N, P,K, Ca, Mg, S, Fe, Mn, Zn, Cu, Mo, B) saturs. Kā arī augsnes aktīvā reakcija (pH) un kopējā ūdenīšėīstošo sāĜu koncentrācija pēc elektrovadāmības (EC). Barības elementu saturs augsnē noteikts 1M HCl izvilkumā, augsnes : izvilcēja tilpuma attiecībā – 1:5, elementa saturu izsakot mg·l -1(Ринькис и др., 1987). Pēc augu izžāvēšanas + 60 ºC temperatūrā un samalšanas analizējamāšėīduma iegūšanai izmantota sausās pārpelnošanas metode ar HNO 3 tvaikiem (RiĦėis, 1995).Barības elementu: Ca, Mg, Fe, Cu, Zn, un Mn saturs noteikts izmantojot atomu absorbcijasspektrometru Perkin Elmer 403; N, P, Mo, B noteikts kolorimetriski, S turbidimetriski, bet K ar223
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte