AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008ĀBEěU KRAUPJA BRĪDINĀJUMU MODEěA RIMpro PIEMĒROŠANA INTEGRĒTAJĀAUGU AIZSARDZĪBĀ LATVIJĀADAPTATION OF THE APPLE SCAB WARNING MODEL RIMpro FOR INTEGRATEDPLANT PROTECTION IN LATVIAEihe M., Rancane R., Jankovska L.Latvian Plant Protection Research Centre, State Ltd, Lielvardes iela 36/38, Riga, Latvia, LV – 1006Phone: +371 7553764, e-mail: maija.eihe@laapc.lvAbstractThe investigation of the simulation model RIMpro for adaptation for integrated plantprotection in Latvia was carried out at the Latvian Plant Protection Research Centre during 2003 –2006. The aim of the research was to determine the conformity of primary scab infection riskindices given by RIMpro to real scab ascospores discharge and to state the RIMpro risk value as asignal for necessary fungicide application. In the spraying program the curative fungicide Chorus75 WG (a.i. cyprodinil) was used 2 – 3 days after the presumed RIMpro risk signal as well as anoteworthy amount of scab ascospores on spore traps – microscope slides. The further appearanceand extension of scab on apple leaves and fruits was evaluated.The coincidence of noteworthy RIMpro infection risk signals and real ascospores dischargecoincided. There were difficulties assessing the risk values. 300 RIM presumed in Central Europe,was unconformable. The risk value was decreased to 100 RIM yearly, but apple scab was notsufficiently controlled. After the 2006 findings, showings above 50 RIM were presumed as the risksignals. The infection agent was more aggressive, adapted to more rigorous conditions during thecomparably short primary infection period – 1.5 months from late April to mid June. The amountof released ascospores varied widely per years. There were 4 – 5 critical infection periods with arisk value above 50 RIM during the whole primary infection period during each year. Some ofthose could be covered by only one treatment. Subsequently, fungicides applications during theprimary scab infection period in addition to the first protective treatment before ascosporesdischarge were necessary 3 - 4 times, i.e. 4 – 5 times in total until the middle of June.Key wordsApple scab, warning system, RIMpro, infection risk, fungicide application termsIevadsIntegrētās augu aizsardzības galvenais mērėis ir minimāla augu aizsardzības līdzekĜulietošana, ievērojot precīzus kritērijus smidzinājumu termiĦu izvēlei, ko var noteikt ar datorizētuaparatūru. Eiropā viena no populārākajām ābeĜu kraupja brīdinājumu sistēmām ir simulācijasmodelis RIMpro (Relatīvo infekcijas mērījumu programma), no 1993. gada pārbaudīta un ieviestadaudzās Eiropas valstīs (Trapman, 1994). Programma analizē no meteostacijas saĦemtos datus,simulē infekcijas norisi noteiktos apstākĜos un datora monitorā rāda infekcijas bīstamību attiecīgātermiĦā. RIMpro paredzēta galvenokārt kraupja askusporu ierosinātās primārās infekcijasierobežošanai, kas Ĝauj samazināt fungicīdu lietošanu sekundārās infekcijas laikā.Latvijā izmēăinājumi RIMpro ieviešanai Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrā(LAAPC) sākti 2003. gadā. Izmēăinājumu mērėis bija pārbaudīt RIMpro darbības atbilstībuLatvijas apstākĜiem un novērtēt iespējas tās ieviešanai ražošanā integrētajā augu aizsardzībassistēmā.Materiāli un metodesIzmēăinājums veikts z/s „Kalnanoras”, Ikšėilē 2003., 2004. un 2006. gadā. ĀbeĜu šėirnes`Belorusskoje maĜinovoje` (2003., 2004.), `Spartan`, Saltanat` (2006), vidēji ieĦēmīgas pret kraupjaierosinātāju Venturia inaequalis (Cooke) Wint. Dārzā uzstādīta meteostacija Metos Compact.RIMpro instalēta LAAPC datorā. Izmēăinājumā 3 varianti: 1) kontrole – bez fungicīdu apstrādes,214
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20082) smidzinājumi ar ārstējošo sistēmas iedarbības fungicīdu 2 – 4 dienu laikā pēc RIMpro signāla, 3)smidzinājumi pēc kraupja askusporu parādīšanās sporu ėeramierīcēs. Izmantotie fungicīdi:profilaktiskais smidzinājums abos apstrādes variantos pirms askusporu izplatības sākuma araizsargājošo pieskares iedarbības fungicīdu ditānu NT d.g., d.v. mankocebs (2003) vai čempionu50 p.s., d.v. Cu(OH) 2 (2004, 2006); ārstējošais sistēmas iedarbības fungicīds – horuss 75 d.g., d.v.ciprodinils. Fungicīdi lietoti Latvijā reăistrētās devās, darba šėidrums 600 l ha -1 . LauciĦš – 10 koki4 atkārtojumos. Par RIMpro signālu apstrādei ievērota katras sezonas sākumā pieĦemtarobežvērtība, sākot no Eiropā pieĦemtajiem 300 RIM (2003), katru gadu pazeminot, Ħemot vērāiepriekšējā gada rezultātus: 250 RIM 2004.g., 100 RIM 2006. g. ĥemts vērā arī grafiski parādītaisiepriekšējās apstrādes atlieku daudzums, pieĦemot, ka preparāts darbojas līdz 25% no sākotnējādaudzuma. Pēc slimības pazīmju parādīšanās apstrādes tika veiktas, neĦemot vērā riskarobežvērtību.Sporu ėeramierīces – uz pērnā gada kritušo lapu klājuma izmēăinājuma dārzā izlikti 4priekšmetstikliĦi, pēc katra lietus nomainīti un pielipušās askusporas skaitītas mikroskopā 100 xpalielinājumā 100 redzes laukos. Par signālu apstrādei pieĦemtas vismaz 3 sporas vidējiredzeslaukā.Kraupja pazīmju parādīšanās un attīstības līmenis vērtēts uz 100 lapām auciĦā, nosakotbojātās virsmas procentu. MBS aprēėināta, izmantojot dispersijas analīzi pie P = 0.05.RezultātiĀbeĜu kraupja askusporu izplatības sākums 3 izmēăinājuma gados konstatēts laikā no 9.līdz 19. maijam. Sporu izplatības periods ir bijis vidēji 30 dienas, neatkarīgi no sākuma datuma. Jasporas sāk izplatīties aprīlī (2001), šis periods var būt 40 dienas. Eiropā pieĦemto RIMpro riskarobežvērtību 300 RIM programma ir rādījusi tikai vienu reizi triju gadu laikā (2006). Vairumāgadījumu pēc nokrišĦiem infekcijas bīstamība bija nedaudz virs vai zem 100 RIM (1. tabula, 1.attēls).Reālās uzskaitīto sporu izplatības un RIMpro signālu termiĦi saskanēja, jo pēc katra lietusaskusporas tika konstatētas lielākā vai mazākā skaitā, bet sporu izplatības intensitātes un RIMprorādījumu līmeĦi bija atšėirīgi (1. attēls, ērtākai vērtību salīdzināšanai rādīts sporu skaits 10 redzeslaukos). Askusporu kopējais daudzums visā izplatības periodā stipri variēja pa gadiem: 20 – 117vienā redzes laukā (1. tabula), tāpēc katrā termiĦā uzskaitītais sporu daudzums nebija salīdzināms .Profilaktiskais fungicīda smidzinājums pirms askusporu izplatības maz ietekmēja kraupjaprimāro infekciju, jo visus trīs gadus tam sekoja ilgstošs sauss periods. Smidzinājumiem ar horusu2003. - 2004. g. pēc RIMpro signāliem tika piemērotas riska robežvērtības 300 un 250 RIM, kā arīslimībai parādoties, primārās infekcijas perioda beigās, 1 – 2 reizes. Pēc sporu skaitīšanasrezultātiem tika veikti 3 smidzinājumi šajā periodā. 2006. g. pēc pieĦemtās riska vērtības 100 RIMpārsniegšanas 27.05. tika smidzināts vienu reizi 29.05., neĦemot vērā 98 RIM signālu 22.05. Sporuskaitīšanas variantā smidzinājums tika veikts pēc pirmās askusporas konstatēšanas (2 sporas 10redzeslaukos) 22.05. (2. tabula) un rezultātā šajā variantā slimība tika ierobežota efektīvāk (2.attēls).Fungicīdu smidzinājumi abos apstrādātajos variantos būtiski ierobežoja kraupja primāroinfekciju, salīdzinot ar neapstrādāto variantu. RIMpro signālu variantā slimība attīstījās ievērojamiintensīvāk nekā sporu skaitīšanas variantā, ne tikai 2003. un 2004. g., kad tika pieĦemtas augstasrobežvērtības, bet arī 2006. g. pie robežvērtības 100 RIM, jo sporu skaitīšanas variantā apstrādestika veiktas biežāk.DiskusijaBioloăiski pamatotu automatizētu sistēmu nevar bez korekcijas pārnest citas klimatiskāszonas apstākĜos. Viduseiropā veăetācijas periods sākas jau martā un kraupja primārās infekcijasperiods ilgst līdz jūnijam. Šajā laikā RIMpro rāda 2 – 4 riska periodus virs 300 RIM Polijā, Vācijāun BeĜăijā (Goszczynski et al., 1996, Trapman, Prolfliet, 1997, Triloff, 1997) un līdz 9 periodiemNīderlandē (Holb, 2003), rezultātā tiek ieteikti 2 – 8 fungicīdu smidzinājumi. Latvijā kraupjaaskusporu izplatība ilgst apmēram vienu mēnesi. Triju gadu laikā tikai vienu reizi RIMpro signālsir pārsniedzis 300 RIM un 3 reizes 150 RIM, bet visos gadījumos kraupis ir attīstījies intensīvi.215
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte