AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20081. tabula SavvaĜas martagonlilijas (L.martagon L.) morfoloăisko pazīmju raksturojumsRajonsKontrolePazīmesAizkraukles Ventspils Kuldīgas Tukuma kultivārsVīgante Staburags Klintaine Rīva Padure PlāĦi Kukšas L. martagonZieda krāsa bāli pelēcīgi rozā Bāli rozā gaiši violetrozā spilgti violetrozā spilgti violetrozā spilgti violetrozā gaiši violetrozā spilgti violetrozāZieda punktējums sīks, sarkanbrūns spēcīgs,sarkanbrūnssīks,sarkanbrūnsspēcīgs,violetsarkansspēcīgs,sarkanbrūnsspēcīgs,violetsarkanssīks,sarkanbrūnsspēcīgs,sarkanbrūnsZieda diametrs, cm 3.5 4.0 4.0 3.5 4.0 3.5 6.0 3.5Zieda garums, cm 3.0 3.5 3.5 3.0 3.5 3.0 3.5 4.0Zieda forma turbānveida turbānveida turbānveida turbānveida turbānveida turbānveida turbānveida turbānveidaZieda izvietojums uz sāniem uz sāniem uz sāniem uz sāniem uz sāniem uz sāniem uz sāniem uz sāniemPutekšĦu krāsa dzeltena spilgti spilgti oranži dzeltenbrūna dzeltena dzeltenbrūna oranžbrūna dzeltenaoranžiLapas krāsa tumši zaĜas Tumši zaĜas tumši zaĜas vidēji zaĜas tumši zaĜas vidēji zaĜas gaiši zaĜas tumši zaĜasLapas garums, cm 12.0 12.0 10.5 18.0 15.0 15.0 10.0 11.5Lapas platums, cm 3.5 3.0 2.0 4.0 3.5 3.5 2.5 3.0Auga garums, cm 105.0 111.0 90.0 130.0 130.0 114.0 115.0 103.0Veăetācijas28.04. 30.04. 04.05. 23.04. 24.04. 24.04. 24.04. 25.04.sākumsUzziedēšanas laiks 29.06. 29.06. 01.07. 19.06. 22.06. 21.06. 21.06. 24.06.Ziedu skaits 5 10 5 10 23 10 7 8Eksemplāru skaits 150 250 100 250 1000 250 180 10(atradnē)Sīpola krāsa dzeltena dzeltena dzeltena dzeltena dzeltena dzeltena dzeltena dzeltenaSīpola dziĜumsaugsnē, cm10 15 15 20 20 20 18 202. tabula. Krustojuma L. martagon (Daugavas lilija) x L. martagon var. album pētāmās pazīmesZieda diametrs Auga garums Ziedu skaits Izturība pret pelēko puvivariācijasvariācijasvariācijas vidējais, variācijasGenotipsvidējais,vidējais,vidējais, cm koeficients,koeficients, Vkoeficients, balles, koeficients,cmgab.V %%V %(0-4)V %L.martagon (Daugavas lilija) 4.0±0.3 9.3 84.6±7.8 13.0 11.5±1.7 20.2 0.3±0.4 16.0Hibrīdi 4.7±0.6 21.1 78.9±10.2 20.4 4.3±1.6 58.5 1.3±0.3 36.9L.martagon var.album 3.1±0.2 6.8 102.4±5.5 7.5 13.6±3.7 38.3 1.7±0.4 28.4212
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Veicot krustojumu starp savvaĜas martagonlilijas formu ar gaiši violetrozā ziediem, kasizplatīta atradnē pie Klintaines (Daugavas lilija) un martagonliliju ar baltiem ziediem (L. martagonvar. album West.), kas izplatīta kā kultūraugs, iegūtie martagonliliju hibrīdi atšėīrās pēc ziedakrāsas, diametra, formas, skaita, kā arī ziedēšanas laika, auga garuma un izturības pret pelēko puvi.Pēc zieda diametra vidējām vērtībām hibrīdu zieda diametrs ir lielāks par 0.7 cm par mātesauga(Daugavas lilijas) un par 1.6 cm par tēvauga (L. martagon var. album West.) diametru (2. tabula).Tika konstatēts, ka hibrīdi ir ieĦēmīgāki pret pelēko puvi kā vecākaugu forma – Daugavas lilija,kura novērtēta kā izturīga pret pelēko puvi. Attiecībā pret tēvaugu, kurš ir vidēji ieĦēmīgs pretpelēko puvi, hibrīdi ieĦem starpstāvokli. Pētījums aptiprina atzinumu, ka selekcijā jāiesaista pretslimību izraisītājiem izturīgi vecākaugi. Hibrīdajai populācijai vidējais auga garums (78.9 cm) bijazemāks, salīdzinot ar vecākaugu vidējiem rādītājiem: mātesaugam – 84.6 cm un tēvaugam 102.4cm.SecinājumiLatvijas savvaĜas martagonlilijas pēc fenotipa atšėīrās dažādās izplatības vietās un pēcmorfoloăisko pazīmju raksturojuma tās tika sagrupētas trīs grupās: 1) Aizkraukles rajona,Daugavas kreisajā krastā pie Vīgantes parka un Staburaga; 2) Ventspils, Kuldīgas un Tukumarajonos; 3) Aizkraukles rajona, Daugavas labajā krastā, atradnē pie Klintaines. Audzējotmartagonlilijas ārpus noteiktā biotopa tika konstatēts, ka dažādu atradĦu martagonlilijāmăenētiskās atšėirības saglabājās, kultivējot tās dārza apstākĜos. Katra biotopa indivīdi raksturojās arstabilām pazīmēm: ziedu krāsu, formu, diametru, auga garumu, sīpola krāsu u.c. pazīmēm. Veicotkrustojumu starp savvaĜas martagonlilijas formu ar gaiši violetrozā ziediem, kas izplatīta atradnēpie Klintaines (Daugavas lilija) un martagonliliju ar baltiem ziediem (L. martagon var. albumWest.), kas izplatīta kā kultūraugs, pēc ziedu krāsas ieguva 75 % rozā ziedu krāsas hibrīdus artumši sarkanu punktējumu un 25 % baltas krāsas hibrīdus bez punktējuma. Tātad rozā ziedu krāsa,kas ir mātesaugam L. martagon L. (Daugavas lilijai) dominē pār balto tēvauga L. martagon var.album West. ziedu krāsu. Martagonlilija no Klintaines atradnes ir piemērota mūsumeteoroloăiskajiem apstākĜiem un ieteicama izmantošanai kā izturības donors selekcijā uzimunitāti.Literatūra1. Balode A. (1992) Wild and Cultivated Lilies in Latvia. Acta Horticulturae, 325, 853-859.2. Fox D. (1987) Growing Lilies. London, Ch. Helm, 264.3. Fox E. (1996) Plant exploring in Germany: Lilium martagon var. albiflorum. The Lily Yearbook of theNorth American Lily Society, 49, 111-114.4. Lundquist K. (2005) Lilium martagon L. Doctoral dissertation, Swedish University of AgriculturalSciences, Alnarp, Acta Universitatis Agriculturae Sueciae, 19, 292-294.5. Martschinke N. (1996) News of the rare Lilium albiflorum. The Lily Yearbook of the North AmericanLily Society, 49, 109-110.6. McRae E.A. (1989) American Lily hybridizing - an historical review. Lilies and Related Plants. RHSLily Group, 49, 29-40.7. McRae E.A. (1998) Lilies: A Guide for Growers and Collectors. Portland, Oregon, Timber Press, 392.8. Nesaule V., Orehovs, V. (1970) Lilijas. Rīga, Liesma, 134.9. Баранова М.В. (1990) Лилии. Ленинград, Агропромиздат, 383.10. Гужов Ю. Л. (1978) Пути использования в селекции растений закономерностеймодификационной изменчивости количественных признаков. Известие АН, серия биология, 418-429.11. Pинкис Г., Ноллендорф В. (1982) Сбалансированное питание растений макро- имикроэлементами. Рига, 301.12. Сидорова С.Ф., Попов В.И. (1980) Методические указания по изучению вертициллезного ифузариозного увядания однолетних сельскохозяйсвенных растений. Ленинград, Всесоюзныйнаучно-исследовательский институт защиты растений, 27.213
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte