AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008(Bottalico, Logreico, 2002, Mesterhazy, 2003; Desjardins, 2006). Taču pietiekami plaši Latvijā irizplatīta suga F.culmorum, kas arī raksturīga teritorijām ar mitru, vēsu klimatu. SaskaĦā arliteratūras datiem F.culmorum jau lauka apstākĜos izdala bīstamos mikotoksīnus - DON, ZEN unnivalenolu (NIV) (Botallico, 1998; Botallico, Logrieco, 2002; Miller at al., 2002). DON klātbūtnepierādījās arī graudu paraugu miktoksīnu analīzēs. Suga F.gibbosum saskaĦā ar literatūras datiemvairāk raksturīga siltiem reăioniem, taču pēdējos gados ir novērota arī Latvijā. Infekcijas gadījumāvar izdalīt mikotoksīnus - DAS, ZEN (Botallico, Logrieco, 2002). Kā nozīmīgs mikotoksīnuradītājs patogēnam labvēlīgos Latvijā var kĜūt suga F.sporotrichoides, kas producē bīstamusmikotoksīnus – T-2, HT-2. Šobrīd izplatība ir neliela, taču Ħemot vērā citu valstu pieredzi,piemēram, Vāciju, var prognozēt ierosinātāja izplatības pieaugumu (Botallico, Logrieco, 2002;Desjardins, 2006). Kopumā nepieciešams turpināt pētījumus par vārpu fuzariozes izplatību unierosinātājiem Latvijā, jo tie būtiski atkarīgi no agroklimatiskajiem apstākĜiem.SecinājumiVāķpu fuzarioze, ko ierosina Fusarium spp. ăints sēnes, ir samērā izplatīta slimībagalvenajos ziemas kviešu audzēšanas reăionos Latvijā un izplatības pakāpe ir līdzīga visosapsekotajos rajonos.Sējumu infekcijas pakāpei ir nozīme šėirnes izvēlei, jo ir novērotas būtiskas atšėirības starpšėirnēm.Dominējošā suga apsekotajās platībās ir Fusarium poae, kas galvenokārt rada mikotoksīnusgraudu uzglabāšanas laikā.Pietiekami plaši izplatīta suga Fusarium culmorum, kas var radīt graudu produkcijaspiesārĦojumu ar bīstamiem mikotoksīniem DON, ZEN un NIV.Kopumā pētījumā konstatēto Fusarium sugu spektrs un to izplatības līmenis var radītpiemērotos apstākĜos samērā augstu mikotoksīnu piesārĦojuma risku Latvijā audzētajā grauduprodukcijā.Literatūra1. Билай В.И. (1977) Фузарии. Киев, «Наукова Думка», 442 с.2. Bottalico A., Logrieco A. (2002) Distribution of toxigenic Fusarium species and mycotoxins associatedwith head blight of wheat, in Europe. In: Proceedings of the Conference “Sustainable Systems of CerealCrop Protection against Fungal Diseases as the Way of Reduction of Toxin Occurrence in Food Webs”.Kromeriz, Czech Republic, Vol. 12 (1/2), 101-108.3. Буга С.Ф. (2006) Болезни колоса зерновых культур в условиях Республики Беларусь. Защитарастений: сборник научных трудов, вып. 30, ч. 1, 185-189.4. Desjardins A. E. (2006) Fusarium Mycotoxins. Chemistry, Genetics and Biology. The AmericanPhytopathological Society St. Paul, Minnesota, U.S.A., 260 pp.5. Gale L. R. (2003) Population Biology of Fusarium Species Causing Head Blight of Garain Crops. In:Fusarium Head Blight of Wheat and Barley. The American Phytopathological Society, 120-1436. Mesterhazy A. (2003) Breeding Wheat for Fusarium Head Blight Resistence in Europe. In: FusariumHead Blight of Wheat and Barley. The American Phytopathological Society, 211-240.7. Miller J. D., ApSimon J. W. at all. (2002) Deoxynivalenol: a 25 year perspective on a trichothecene ofagricultural importance. In: Fusarium. Paul E. Nelson Memorial Symposium. The AmericanPhytopathological Society, 310-320.8. Shaner G. (2003) Epidemiology of Fusarium Head Blight of Small Grain Cereals in North America. In:Fusarium Head Blight of Wheat and Barley. The American Phytopathological Society, 84-119.9. Тreikale O., Guzeva L. (1996) Signification of Fusarium genus fungi for pathogenesis of root rots ofcereals in Latvia. In: XIII Conference on Fungi and Lichens in the Baltic Region, Riga, 60-61.10. Treikale O., Pugacheva J. (2002) Causative agents of common root rot and bioefficiency of newfungicides for seed treatment of cereals. In: Proceeding of the scientific international conference “PlantProtection in the Baltic Region in the context of integration to EU”, Kaunas, Lithuania, 138-140.201