AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008IevadsPēdējos gados Latvijā vārpu fuzariozei pievērsta pastiprināta kviešu audzētāju uzmanība.Tas saistīts ar izmaiĦām labības kvalitātes prasībām, kas Latvijā stājušās spēkā ar 2006. gada1.jūliju. Eiropas Komisijas regulā Nr. 466/2001 ir reglamentētas prasības par divu Fusarium sēĦuizdalīto mikotoksīnu maksimāli pieĜaujamo līmeni pārtikas graudos – deoksinivalenolu (DON) unzearalenonu (ZEN). Visos pasaules kviešu audzēšanas reăionos, t. sk. Eiropā, DON un ZEN minētikā visnozīmīgākie mikotoksīni (Bottalico, Logrieco, 2002; Desjardins, 2006; Miller et al., 2002).Vienlaikus tiek akcentēta arī T-2 un HT-2 bīstamība, kuru pieĜaujamie līmeĦi tiks pārskatīti līdz2008.gada 1.jūlijam.Lai prognozētu iespējamo mikotoksīnu risku graudu produkcijā, svarīgi zināt reăionāizplatīto sugu spektru, jo dažādas Fusarium sugas izdala atšėirīgus mikotoksīnus. Ir zināms, kareăionos ar vēsu piejūras klimatu un arī Latvijas kaimiĦvalstīs ziemas kviešu sējumos pārsvarāizplatītas sugas F. culmorum, F. avenaceum, F. poae; pieaug F. sporotrichioides sastopamība(Буга, 2006; Bottalico, Logrieco 2002).Latvijā pētījumi par vārpu fuzariozes izraisītājiem, to izplatību graudaugu sējumos,perspektīvu un plaši audzētu kviešu šėirĦu izturību pret vārpu fuzariozi nav veikti. Kā arī navanalizēti Fusarium sēĦu izdalītie mikotoksīni graudos. Tāpēc Latvijas Augu aizsardzībaspētniecības centrā pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma 2005.-2006.g. tika uzsākti pētījumi armērėi noskaidrot vārpu fuzariozes izplatību ziemas kviešu sējumos dažādos valsts reăionos,precizēt slimības ierosinātājus, noskaidrot graudu piesārĦojumu līmeni ar mikotoksīniem DON,ZEN, T-2, kuru rezultāti ir atspoguĜoti dotajā rakstā.Materiāli un metodesLai konstatētu vārpu fuzariozes izplatību Latvijā, 2005. gadā tika apsekoti ziemas kviešu19 ražošanas sējumi 5 rajonos (kopā novērojumi veikti 11 šėirnēm), 2006.g. – 36 sējumi 7 rajonos(13 šėirnēm). Slimības uzskaitei un laboratorijas analīzēm laukā randomizēti izvēlētās 10 vietās 0.1m 2 rāmītī ievāktas visas vārpas. Papildus apsekoti arī šėirĦu salīdzināšanas izmēăinājumu sējumi 5vietās Latvijā. Ievāktas randomizēti izvēlētas 100 vārpas katrai šėirnei. Slimības izplatībasraksturošanai noteikts ar fuzariozi inficēto vārpu skaits un aprēėināts to īpatsvars (%) paraugā.Laboratorijas apstākĜos izdalītas Fusarium sugu tīrkultūras pēc V. Bilai (1977) metodes.Mitrajā kamerā istabas temperatūrā (+22-24 ºC) inkubētas ievāktās vārpas ar raksturīgām infekcijaspazīmēm (no katra parauga 10 gb.), lai iegūtu Fusarium micēliju. Pēc 5-7 dienām iegūtais micēlijspārsēts uz kartupeĜu dekstrozes agara barotnes (kartupeĜu novārījums 500 g, saharoze 20 g, agars20 g) konīdiju ieguvei. Tā kā Fusarium ir samērā specifiskas sēnes, tad atsevišėu sugu sporuieguvei izmantotas arī iesala agara barotne (iesala ekstrakts – 40 g, agars – 20 g, ūdens – 1 l, dažipilieni 50% citronskābes šėīdums - daži pilieni) vai šėidrā minerālā barotne (KH 2 PO 4 - 1g, KNO 3 –2 g, MgSO 4 – 0.5 g, KCl – 0.5 g, Fe SO 4 – daži graudiĦi, cietes šėīdums – 0.1 g, saharoze – 0.1 g,glikoze – 0.1 g, ūdens – 1l). Paraugi inkubēti 24 ºC temperatūrā tumsas apstākĜos 7-14 dienas.Fusarium sugu identifikācija veikta pēc sporām mikroskopējot pēc Bilai taksonomiskās sistēmas(1977).Mikotoksīnu analīzēm no iepriekš apsekotajiem ražošanas sējumiem tika Ħemti grauduparaugi 2 kg apjomā. 2005.g. analīzes veiktas - 7 paraugiem, 2006.g. - 70 paraugiem pēc 2mēnešiem pēc ražas novākšanas; noteikts piesārĦojums ar deoksinivalenolu (DON), zearalenonu(ZEN) un T-2 (2005.g. noteica DON, 2006.g.- DON, ZEN, T-2). Analīzes veiktas Pārtikas unveterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijā aršėidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas (AEŠH-MS) metodi (2005.g. – VVMDC-T-012-057-2004; 2006.g. - NDC-T-012-057-2006).RezultātiApsekojumi vārpu fuzariozes izplatības noteikšanai ziemas kviešu ražošanas sējumos tikagalvenokārt veikti Zemgales un Kurzemes reăionos, kur ir valstī lielākās ziemas kviešu sējplatības.Slimības izplatība 2005.gadā bija no 2.0% līdz 35.0%, 2006.gadā - no 1.66% līdz 25.2%, attīstība(skat. 1.att.). Izplatības pakāpes izkliede bija līdzīga visos apsekotajos rajonos. Pēc divu gaduapsekojumu rezultātiem netika novērotas būtiskas atšėirības starp reăioniem.198