AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008šėirnēm slāpekĜa maksimums N 60+70+40 šėirnei ‘Bussard’ – 28,3 g kg -1 . SlāpekĜa saturu graudosnosaka, galvenokārt, šėirnes ăenētiskās īpašības (Donskaja polukarĜikovaja) un slāpekĜa mēslojumanorma – tai palielinoties, pieaug arī slāpekĜa saturs graudos (Širvintas-1, Moda). SlāpekĜa saturssalmos variē salīdzinoši nelielās robežās (5,5 – 8,1 g kg -1 ) ar nelielu slāpekĜa mēslojuma ietekmestendenci un zināmā mērā atkarīgs no šėirnes īpatnībām.Augstākais kopējais slāpekĜa saturs augsnē, kā arī atsevišėi dažādos augsnes slāĦoskonstatēts līdz stiebrošanas sākuma fāzei neatkarīgi no slāpekĜa mēslojuma fona (2.att.). Turpmākāveăetācijas periodā visos augsnes slāĦos un līdz ar to arī kopējais slāpekĜa saturs augsnē straujisamazinās – bezslāpekĜa variantos vai ar divreizējo slāpekĜa mēslojumu līdz graudu veidošanāssākumam, bet variantos, kur lietots 3. papildmēslojums šėirnēm Moda un Bussard, līdzstiebrošanas fāzes beigām, tad seko neliels slāpekĜa satura palielinājums, galvenokārt, uz slāpekĜasatura pieauguma augsnes augšējos slāĦos (mēslojuma ietekme). Veăetācijas beigās graudunogatavošanās fāzē (AS91), kad augi vairs nav spējīgi izmantot ārējās vides barības vielas, slāpekĜasaturs augsnes nitrifikācijas ietekmē palielinās praktiski visos augsnes slāĦos. Jāatzīmē, ka auguveăetācijai beidzoties slāpekĜa satura palielinājums augsnē izteikti augstāks ir šėirnēm ar īsākuveăetācija periodu (Donskaja polukarĜikovaja, Širvintas-1), kas liecina par veăetācijas periodaneizmantotām iespējām. Visā veăetācijas periodā augsnes virsējā slānī (0-20 cm) slāpekĜa saturs irlielāks salīdzinot ar katru nākošo slāni.g kg -18,007,006,005,004,003,002,001,000,00AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91AS32AS51AS69AS91D-120 S-0 S-120 M-0 M-120 M-170 B-1702.att. SlāpekĜa satura izmaiĦas augsnē dažādās augu attīstības fāzēs vidēji 3 gados, g kg -1 .Figure 2. Mineral nitrogen content in soil on different growth stage average 3 years, g kg -1 .0-20 cm 20-40 cm 40-60 cm KopāKorelatīvā analīze liecina, ka vidēji agrīnām šėirnēm, kur novērojumu skaits n=9 unkritiskā vērtība pie 95 % būtiskuma līmeĦa r 0,05 = 0,67, augu stiebrošanas fāzes sākumā pastāvbūtiska korelācija starp slāpekĜa saturu augsnē 20 – 60 cm slānī un slāpekĜa saturu lapās (1.tab.), kāarī starp slāpekĜa saturu visos pētītajos augsnes slāĦos un slāpekĜa saturu stiebros un vārpās grauduveidošanās sākumā. Vidēji vēlīnām šėirnēm, kur n=12 un r 0,05 = 0,58, slāpekĜa saturs augsnēslāpekĜa daudzumu lapās praktiski neietekmēja - būtiska korelācija starp šiem rādītājiem netikakonstatēta, tomēr ir konstatēta pozitīva korelācija starp slāpekĜa saturu 20-60 cm augsnes slānī unslāpekĜa saturu stiebros un vārpās šėirĦu vārpošanas sākumā (AS51).189