AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008KartupeĜu sēklas bumbuĜu diedzēšana pirms stādīšanas ietekmē sadīgšanas ātrumu, diedzētibumbuĜi sadīgst ātrāk; sadīgušo augu daudzumu jo diedzētiem bumbuĜiem mazāk slimību bojājumuun vairāk stādīto bumbuĜu sadīgst; atsevišėos gados arī ražas lielumu, diedzētiem sēklasbumbuĜiem lielāka raža; sauspalnkumainības bojājumu pakāpi, šėirnei ‘Lenora’ nediedzētiembumbuĜiem bija mazāk bojājumu uz lapām; kā arī bumbuĜu lielumu, augiem no diedzētiembumbuĜiem vienā no pētījuma gadiem veidojās lielāki jaunās ražas bumbuĜi.KartupeĜu stādīšanas attālums ietekmē bumbuĜu lielumu, lielākā stādīšanas attālumāveidojas lielāki bumbuĜi; vienā pētījuma gadā sauspalnkumainības izplatību, jo lielāks stādīšanasattālums, jo mazāka izplatība; kā arī ražas lielumu vienā no pētījuma gadiem, jo lielāks stādīšanasattālums, jo zemāka bumbuĜu raža..References1. Finckh M.R., Bouws-Beuermann H., Piepho H., Buchse A. (2005) Effects of field geometry, neighbourculture and exposition on the spatial and temporal spread of Phytophthora infestans in organic farming.In:Ritter E., Carrascal A. (eds) Abstracts of papers and posters of 16th triennial conference of the EAPR,Neiker, Vitoria-Gasteiz, Spain, 429-431.2. Finckh M.R., Schulte-Geldermann E., Bruns C. (2006) Challenges to organic potato farming:disease andnutritient management. Potato researcg, 49, 27-42.3. Haase T., Schuller C., Kolsch E., Heb J. (2002) The influence of variety, stand density and tuber size onyield and grading of potatoes (Solanum tuberosum L) in organic farming. In: Wenzel G. and Wulfert I.(eds) Potatoes today and tomorow. Abstracts of papers and posters of 15th triennial cinference of theEAPR, Hamburg, Germany, 106.4. Lenc L., Sadovwski C., Nowacki W., Lukanowski A. (2006) Research on health of organicallycultivated potatoes. In: Andreasen C. B., Elsgaard L., Sondegaard Sorensen L., Hansen G. (eds) organicfarming and European rural development. Proceedings of the European joint organic congress, Darcof,Denmark, 356-357.5. Skrabule I., Gaile Z., Vigovskis J. ( 2005) Evaluation of potato varieties for organic farming. Latvianjournal of agronomy, 8, 348-353.6. Skrabule I., Legzdina L. (2006) The assessment of some crop managenment methods in barley andpotato seed production for organic farming. In: Andreasen C. B., Elsgaard L., Sondegaard Sorensen L.,Hansen G. (eds) organic farming and European rural development. Proceedings of the European jointorganic congress, Darcof, Denmark, 396-397.7. Tiemens-Hulscher M., Hospers M., Finckh M., Schuler C., Bruns C., Bodker L., Laerke P., Molgaard J.,Lambion J., Bertrand C., Litterick A., Bain R., Ghorbani R., Santos J., Zzarb J., Wilcockson S., Lammertsvan Bueren E., Leifert C. (2002) Agronomic strategies for the control of late blight in organic productionsystems. In: Wenzel G. and Wulfert I. (eds) Potatoes today and tomorow. Abstracts of papers and postersof 15th triennial cinference of the EAPR, Hamburg, Germany, 170.ZIEMAS KVIEŠU GRAUDU RAŽAS UN KVALITĀTES SAKARĪBAS AR SLĀPEKěASATURU AUGSNĒ UN AUGOSWINTER WHEAT GRAIN YIELD AND QUALITY INTERCONNECTION BETWEENSOIL AND PLANT NITROGEN CONTENT1 Skudra I., 2 Ruža A.1 SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izgītības centrs, Rīgas iela 34, Ozolnieki, Jelgavas rajons, LatvijaLV3018, tālr. +3713050577, e-pasts: Ilze.Skudra@llkc.lv/ Latvia Rural Advisory and Training centre2 Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lielā iela 2, Jelgava, Latvija LV3001, tālr. +3713005609, e-pasts:Antons.Ruža@llu.lv/ Latvia University of AgricultureAbstractThe quality of mineral nutrition is one of the most important factors affecting plantprocesses. The grain yield and especially quality are dependent on the available nitrogen contentand the plants possibility to use it. In winter wheat, especially the plants response to plant nutrientsis different according the growing season.186
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008The intention of the research is to explain nitrogen content changes in different winterwheat varieties and in the process of plant yield and quality formation. The research studied thenitrogen uptake process in parts of the wheat plant and in soil vegetative growth. The studies wereconducted as a field trial at the Training and Research Farm “Peterlauki” of the Latvia Universityof Agriculture for three years on sod-calcareous medium loam. There were four winter wheatvarieties with different nitrogen applications. The material for nitrogen analyses in the aboveground plant parts were collected at the Zadoks Growth Stage (ZGS) 32, 51, 69 and 91, and the soilsamples at 0-20. 20-40, 40-60 cm depth layers were collected at the some time.The concentration of nitrogen increased till the shooting into the ears stage and its dependson the tyoe of mineral fertilizer and from the variety duration vegetative period. The relation of themineral nitrogen content in the whole plant has a high correlation with grain yield in ZGS 51 formedium intensive varieties. The relation of the mineral nitrogen content in the soil has a highnegative correlation with grain yield. A close correlation was found in the distribution of nitrogenconcentration in leaves and stems and nitrogen application, but it depends on the varieties and theplant growth stages.Key wordsWinter wheat, nitrogen, soil, yieldIevadsBarības vielu nodrošinājums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem augu augšanas unattīstības procesā. Tajā pat laikā ražas lielumu un it īpaši tās kvalitāti lielā mērā nosaka augiempieejamā slāpekĜa daudzums un tā izmantošanas iespējas. Veăetācijas periodā dažādām šėirnēmslāpekĜa izmantošanas spējas un līdz ar to slāpekĜa koncentrācija augā kopumā, kā arī atsevišėās tādaĜās var būt ievērojami atšėirīga. Ziemas kviešos augu barības vielu uzĦemšana visā veăetācijasperioda laikā notiek nevienmērīgi (Archer, 1988, Bertholdson, Stoy, 1995). Pēc R.Sharpa (Sharpe1988) pētījumiem, konstatēts, ka pirmajās 28 dienās pēc mēslojuma pielietošanas augi uzĦem 61 %no pielietotā slāpekĜa mēslojuma. SlāpekĜa trūkums augā ir cieši saistīts ar graudu veidošanos. Pēcvairāku zinātnieku pētījumiem (Hayne, 1986, Bertholdson, Stoy, 1995, Hay, Walker, 1994)nogatavošanās fāzē novērojama slāpekĜa uzkrāšanās graudos. Intensīva tipa šėirnēm ir zemāksproteīna saturs (Boskovic, Bokan, 1996), kā rezultātā augam ir nepieciešams augstāks slāpekĜasaturs nekā vidēji intensīva tipa šėirnēm (Archer, 1988). Lai palielinātu augam nepieciešamāslāpekĜa izmantošanos, slāpekĜa minerālmēslojums jāpielieto laikā, kad augam tas nepieciešams unkad vislabāk augs to spēj uzĦemt (Hayne, 1986). Savukārt, graudu kvalitātes rādītāji (lipeklis,proteīna saturs) veidojas dažādu savstarpēji saistītu faktoru - meteoroloăiskie apstākĜi, šėirnesăenētiskās īpašības, slāpekĜa mēslojums u.c. mijiedarbības rezultātā (Ruza, Dominiece, 1995,Karele, Ruza, 2001). Pētījuma mērėis - skaidrot sakarības starp slāpekĜa saturu augsnē un dažādāsaugu daĜās un to ietekmi uz graudu ražu un tās kvalitāti pēc veăetācijas perioda garuma unintensitātes atšėirīgām šėirnēm.Materiāli un metodesIzmēăinājumi ierīkoti LLU Lauksaimniecības fakultātes MPS Pēterlauki no 1997-2000.gadam. Augsne – putekĜaina smilšmāla lesivēta brūnaugsne ar augstu fosfora un kālijanodrošinājumu, pH KCl – 7,0, trūdvielu saturs 20 g kg -1 . Reizē ar sēju augsnē iestrādāti minerālmēsliNPK 6:24:30 200 kg ha -1 . Izmēăinājums ierīkots četros atkārtojumos pēc parastās atkārtojumumetodes.Izmēăinājumā iekĜautas četras pēc ražības līmeĦa un veăetācija perioda garuma atšėirīgasziemas kviešu šėirnes ar dažādu slāpekĜa mēslojumu: agrīna, vidēji intensīva tipa – ‘DonskajapolukarĜikovaja’ - mēslojuma norma N 60+60 (turpmāk tekstā D-120) un vidēji agrīna `Širvintas-1’ uzdiviem foniem - N 0 (turpmāk tekstā S-0) un N 60+60 (turpmāk tekstā S-120), vidēji vēlīnas, intensīvatipa šėirnes – ‘Moda’ ar trīs mēslojuma normām - N 0 (turpmāk tekstā M-0), N 60+60 (turpmāk tekstāM-120) un N 60+70+40 (turpmāk tekstā M-170), un ‘Bussard’ ar slāpekĜa mēslojumu N 60+70+40(turpmāk tekstā B-170). Dalītais slāpekĜa mēslojums dots sekojošās augu attīstības fāzēs: pirmo187
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte