AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008KartupeĜu šėirĦu ražu abos pētījuma gados būtiski noteica šėirnes jeb genotipa īpatnības.‘Borodjanskij Rozovij’ ir agra šėirne, kas ražās bumbuĜus veidojusi agri un īsā laika periodā, straujiizmantojot augsnē esošās barības vielas. Īpaši svarīga šī īpatnība bija 2006. gadā, kad mitrumatrūkums augsnē ierobežoja ražas veidošanos.2. tabula Pētāmo faktoru ietekmes īpatsvars uz kartupeĜu ražu un bumbuĜu masuIetekmes īpatsvars, %Faktori, to mijiedarbībaRažaBumbuĜu masa2005 2006 2005 2006Šėirne – A 87 64 10 9Stādīšanas attālums –B 4 n 22 11Diedzēšana – C n 1 2 6 nAB 1 4 n 12AC n n n nCB 1 n n nABC 1 n n nPaskaidrojumi: n 1 - ietekme nebūtiska 95 % ticamības līmenīBūtiska ietekme uz ražas lielumu 2005.gadā bija stādīšanas attālumam, jo lielāks stādīšanasattālums, jo zemāka bumbuĜu raža. Šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ nediedzētu sēklas bumbuĜustādījumā raža 15 cm stādīšanas attālumā bija 42.3 t ha -1 , attiecīgi 30 cm un 45 cm stādījumos –37.7 t ha -1 un 33.7 t ha -1 . Stādīšanas attāluma ietekme uz ražas lielumu 2006. gadā bija nebūtiska,toties parādījās sēklas kartupeĜu diedzēšanas ietekme. Izmantojot diedzētu kartupeĜu sēklu, iegūtāraža bija lielāka: šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ diedzētu kartupeĜu stādījumā raža bija 20.7 t ha -1 ,bet nediedzētu kartupeĜu stādījumā – 17.6 t ha -1 . Abos pētījuma gados ražas lielumu būtiskiietekmējusi faktoru šėirnes un stādīšanas attāluma mijiedarbība, bet 2005. gadā arī diedzēšanas unstādīšanas attāluma mijiedarbība un visu pētāmo faktoru mijiedarbība.Jaunās ražas kartupeĜu bumbuĜu masu būtiski noteikusi šėirĦu īpatnība. Vidējais bumbuĜulielums šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ 2005. un 2006. gadā bija 85.8 g un 62.1 g, šėirnei ‘Lenora’attiecīgi 81.9 g un 67.6 g, bet šėirnei ‘Sigunda’ - 94.0 g un 57.9 g. Visām šėirnēm bumbuĜu masaotrajā pētījuma gadā bija mazāka kā pirmajā, ko var skaidrot ar mitruma trūkumu augsnē bumbuĜuveidošanās laikā. Lielāks ietekmes īpatsvars uz bumbuĜu masu abos pētījuma gados bija stādīšanasattālumam, jo lielāks stādīšanas attālums, jo lielāki jaunās ražas bumbuĜi. Šėirnei ‘Sigunda’ 2006.gada ražā vidējā bumbuĜu masa stādījumā ar 15 cm attālumu bija 51.1 g, 30 cm attālumā – 60.0 g,bet 45 cm attālumā – 62.5 g. Retākā stādījumā augiem bija vairāk pieejamas barības vielas, patsausajā 2006. gadā, kā arī vairāk vietas jauno bumbuĜu veidošanai. Šėirnes un stādīšanas attālumamijiedarbības ietekmes īpatsvars uz bumbuĜu lielumu 2006. gadā sasniedza 12 %, bet iepriekšējāgadā faktoru mijiedarbības ietekme nebija būtiska. Sēklaudzēšanā ieteicams kontrolēt bumbuĜulielumu, lai tie neizaugtu pārāk lieli. Tāpēc sēklaudzēšanas laukā būtu ieteicams izmantot mazākustādīšanas attālumu – bumbuĜu masa ir mazāka un raža lielāka. Bet ciešā stādījumā augi ir vairākpakĜauti lapu slimību ietekmei (sausplankumainība 2006. gadā), kas negatīvi var ietekmēt ražasveidošanos. Būtisku ietekmi uz bumbuĜu masu 2005. gadā novēroja arī sēklas kartupeĜudiedzēšanai. Diedzētu bumbuĜu stādījumā veidojas lielāki bumbuĜi kā nediedzētu. Vidējā bumbuĜumasa diedzētu kartupeĜu stādījumā bija 90.1 g, bet nediedzētu – 84.3 g. Šajā gadā bumbuĜuveidošanās laikā mitrums augsnē bija salīdzinoši pietiekams un diedzēto kartupeĜu stādījumā jaunobumbuĜu veidošanās periods varēja būt ilgāks. KartupeĜu sēklaudzēšanā ieteicams izmantotdiedzēšanu, vienlaikus kontrolējot jaunās ražas bumbuĜu lielumu. Ar diedzēta sēklas materiālaizmantošu iespējams saīsināt augu atrašanos uz lauka un ierobežot slimību ietekmi uz augiem.SecinājumiBioloăiskajā lauksaimniecībā Ĝoti svarīgi izmantot visas iespējas, kas palīdz izaudzētkvalitatīvu produkciju, īpaši sēklas materiālu. Tādi faktori kā piemērota genotipa izvēle un dažāduagrotehnisku metožu pielietošana kartupeĜu audzēšanā būtiski ietekmē ražas veidošanos un tāskvalitāti. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka stādījuma lakstu puves un sausplankumainības bojājumuapjoms uz lapām, ražas lielums un bumbuĜu lielums atkarīgs no šėirnes īpatnībām.185