AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20081. tabula Sausplankumainību bojājumi uz kartupeĜu šėirĦu lapām 2006. gada 18. augustāŠėirnesSausplankumainību bojājumi, % no lapu virsmasStādīšanas DiedzēšanaVidēji VidējiVidējiattālums, pirmsšėirnēm, stādīšanas γcm stādīšanas0.05 diedzētiem unγ 0.05 =9.6 attālumosnediedzētiem15+ 1 35- 2 3535Borodjanskij+ 28302527 3.2Rozovij-25n 345+ 1313-1315+ 5846-33Lenora 30+ 303025 3.4-202.845+ 2322-2015+ 1313-13Sigunda 30+ 8107 1.4-6n45+ 67-8Paskaidrojumi: + 1 - diedzēti pirms stādīšanas, - 2 - nediedzēti pirms stādīšanas, n 3 – starpība nebūtiska.Lakstu puves infekcija 2005. gadā pēc lietainas nedēĜas augusta sākumā attīstījās Ĝotistrauji, augusta otrās dekādes vidū šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ bija bojāti 50 % lapu virsmas.Vismazāk lakstu puves bojājumi bija uz vidēji vēlās šėirnes ‘Sigunda’ augiem – 10 % labu virsmas.Savukārt, vidēji agrai šėirnei ‘Lenora’ bija bojāta 40 % lapu virsmas. Bojājumu apjoms bijaatbilstošs šėirĦu relatīvajai izturībai, kas norādīta šėirĦu raksturojumā. 2006. gadā lakstu puvesinfekcija kartupeĜu stādījumā netika konstatēta.KartupeĜu šėirĦu raža 2005. gadā bija par 5.2 līdz 19.1 t ha -1 lielāka kā nākamajā pētījumagadā (2. attēls).t ha -14035302520151052005 γ = 1.32006 γ = 1.2Borodjanskij Rozovij Lenora Sigunda2.att. KartupeĜu šėirĦu raža pētījuma gadosΓ 0.052006. gadā ražas veidošanos samazināja ilgstošais sausums, kas nenodrošināja pietiekamumitrumu augsnē, augiem tika traucēta barības vielu uzĦemšana un jaunās ražas bumbuĜi pārstājaaugt. Bet abos pētījuma gados šėirnes ‘Borodjanskij Rozovij’ vidējā raža bija 95 % ticamībaslīmenī būtiski augstāka par abu pārējo šėirĦu vidējo ražu.184
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008KartupeĜu šėirĦu ražu abos pētījuma gados būtiski noteica šėirnes jeb genotipa īpatnības.‘Borodjanskij Rozovij’ ir agra šėirne, kas ražās bumbuĜus veidojusi agri un īsā laika periodā, straujiizmantojot augsnē esošās barības vielas. Īpaši svarīga šī īpatnība bija 2006. gadā, kad mitrumatrūkums augsnē ierobežoja ražas veidošanos.2. tabula Pētāmo faktoru ietekmes īpatsvars uz kartupeĜu ražu un bumbuĜu masuIetekmes īpatsvars, %Faktori, to mijiedarbībaRažaBumbuĜu masa2005 2006 2005 2006Šėirne – A 87 64 10 9Stādīšanas attālums –B 4 n 22 11Diedzēšana – C n 1 2 6 nAB 1 4 n 12AC n n n nCB 1 n n nABC 1 n n nPaskaidrojumi: n 1 - ietekme nebūtiska 95 % ticamības līmenīBūtiska ietekme uz ražas lielumu 2005.gadā bija stādīšanas attālumam, jo lielāks stādīšanasattālums, jo zemāka bumbuĜu raža. Šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ nediedzētu sēklas bumbuĜustādījumā raža 15 cm stādīšanas attālumā bija 42.3 t ha -1 , attiecīgi 30 cm un 45 cm stādījumos –37.7 t ha -1 un 33.7 t ha -1 . Stādīšanas attāluma ietekme uz ražas lielumu 2006. gadā bija nebūtiska,toties parādījās sēklas kartupeĜu diedzēšanas ietekme. Izmantojot diedzētu kartupeĜu sēklu, iegūtāraža bija lielāka: šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ diedzētu kartupeĜu stādījumā raža bija 20.7 t ha -1 ,bet nediedzētu kartupeĜu stādījumā – 17.6 t ha -1 . Abos pētījuma gados ražas lielumu būtiskiietekmējusi faktoru šėirnes un stādīšanas attāluma mijiedarbība, bet 2005. gadā arī diedzēšanas unstādīšanas attāluma mijiedarbība un visu pētāmo faktoru mijiedarbība.Jaunās ražas kartupeĜu bumbuĜu masu būtiski noteikusi šėirĦu īpatnība. Vidējais bumbuĜulielums šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ 2005. un 2006. gadā bija 85.8 g un 62.1 g, šėirnei ‘Lenora’attiecīgi 81.9 g un 67.6 g, bet šėirnei ‘Sigunda’ - 94.0 g un 57.9 g. Visām šėirnēm bumbuĜu masaotrajā pētījuma gadā bija mazāka kā pirmajā, ko var skaidrot ar mitruma trūkumu augsnē bumbuĜuveidošanās laikā. Lielāks ietekmes īpatsvars uz bumbuĜu masu abos pētījuma gados bija stādīšanasattālumam, jo lielāks stādīšanas attālums, jo lielāki jaunās ražas bumbuĜi. Šėirnei ‘Sigunda’ 2006.gada ražā vidējā bumbuĜu masa stādījumā ar 15 cm attālumu bija 51.1 g, 30 cm attālumā – 60.0 g,bet 45 cm attālumā – 62.5 g. Retākā stādījumā augiem bija vairāk pieejamas barības vielas, patsausajā 2006. gadā, kā arī vairāk vietas jauno bumbuĜu veidošanai. Šėirnes un stādīšanas attālumamijiedarbības ietekmes īpatsvars uz bumbuĜu lielumu 2006. gadā sasniedza 12 %, bet iepriekšējāgadā faktoru mijiedarbības ietekme nebija būtiska. Sēklaudzēšanā ieteicams kontrolēt bumbuĜulielumu, lai tie neizaugtu pārāk lieli. Tāpēc sēklaudzēšanas laukā būtu ieteicams izmantot mazākustādīšanas attālumu – bumbuĜu masa ir mazāka un raža lielāka. Bet ciešā stādījumā augi ir vairākpakĜauti lapu slimību ietekmei (sausplankumainība 2006. gadā), kas negatīvi var ietekmēt ražasveidošanos. Būtisku ietekmi uz bumbuĜu masu 2005. gadā novēroja arī sēklas kartupeĜudiedzēšanai. Diedzētu bumbuĜu stādījumā veidojas lielāki bumbuĜi kā nediedzētu. Vidējā bumbuĜumasa diedzētu kartupeĜu stādījumā bija 90.1 g, bet nediedzētu – 84.3 g. Šajā gadā bumbuĜuveidošanās laikā mitrums augsnē bija salīdzinoši pietiekams un diedzēto kartupeĜu stādījumā jaunobumbuĜu veidošanās periods varēja būt ilgāks. KartupeĜu sēklaudzēšanā ieteicams izmantotdiedzēšanu, vienlaikus kontrolējot jaunās ražas bumbuĜu lielumu. Ar diedzēta sēklas materiālaizmantošu iespējams saīsināt augu atrašanos uz lauka un ierobežot slimību ietekmi uz augiem.SecinājumiBioloăiskajā lauksaimniecībā Ĝoti svarīgi izmantot visas iespējas, kas palīdz izaudzētkvalitatīvu produkciju, īpaši sēklas materiālu. Tādi faktori kā piemērota genotipa izvēle un dažāduagrotehnisku metožu pielietošana kartupeĜu audzēšanā būtiski ietekmē ražas veidošanos un tāskvalitāti. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka stādījuma lakstu puves un sausplankumainības bojājumuapjoms uz lapām, ražas lielums un bumbuĜu lielums atkarīgs no šėirnes īpatnībām.185
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte