AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Pētījuma mērėis bija izvērtēt šādu agrotehnisko metožu izmantošanas efektivitātikvalitatīva kartupeĜu sēklas materiāla ieguvē bioloăiskajā lauksaimniecībā: piemērota genotipa jebšėirnes izvēle, sēklas bumbuĜu diedzēšana pirms stādīšanas un dažādu stādīšanas attālumu.Materiāli un metodesPētījuma gaitā tika izvērtēta pirmssējas kartupeĜu diedzēšanas un dažādu stādīšanasattālumu radītā mikroklimata nozīme slimību ierobežošanā un kvalitatīvas ražas iegūšanā kartupeĜusēklu laukos dažāda agrīnuma šėirnēm. Pētījums veikts divas audzēšanas sezonas - 2005. un 2006.gadā Valsts PriekuĜi LSI bioloăiski sertificētās augu sekas laukā. Pētījumā iekĜautas trīs dažādaagrīnuma kartupeĜu šėirnes ar relatīvi atšėirīgu izturību pret vienu no bīstamākajām kartupeĜuslimībām – lakstu puvi (LP): ‘Borodjanskij Rozovij’ (agra, LP jutīga), ‘Lenora’ (vidēji agra, LPvidēji izturīga), ‘Sigunda’ (vidēji vēla, LP izturīga). KartupeĜu stādījums bija iekārtots trīs dažādosstādīšanas attālumos: 30, 15 un 45 cm. Izmēăinājumu laukā tika iestādīts kartupeĜu sēklas materiāls(frakcija 35 – 55 mm), kas atbilst bāzes (‘Borodjanskij Rozovij’) un sertificētas sēklas (‘Lenora’,‘Sigunda’) kategorijas kvalitātes prasībām. Stādīšanas laikā 2-4 nedēĜas diedzētajiem bumbuĜiembija nelieli (3 – 5 mm) zaĜi asni un bumbuĜu mizai bija zaĜa nokrāsa. Savukārt, nediedzētajiembumbuĜiem asnošana vēl nebija sākusies. Kopā izmēăinājumā 18 varianti, izmēăinājums iekārtotsčetros atkārtojumos, lauciĦu izvietojums randomizēts. Uzskaites lauciĦa lielums 10 m 2 .Pētījuma gaitā izvērtēta augu sadīgšana uz lauka (uzskaitīts dienu skaits no stādīšanas līdzsadīguši 80 % augu un kopējais sadīgušo augu skaits no iestādītajiem sēklas bumbuĜiem), bumbuĜuraža, bumbuĜu lielums (masa), slimību bojājumi uz augiem veăetācijas periodā (slimību bojāto lapuvirsma % no kopējās, dinamikas uzskaite veikta slimības izplatības periodā ik pēc 10 dienām).Pētījumā iegūtie dati analizēti ar dispersijas analīzes metodi.Abos gados pētījums iekārtots velēnu podzolētā augsnē ar salīdzinoši līdzīgām augsnesīpašībām. Augsne raksturojās ar vāju skābuma līmeni (pH KCl 2005. – 5.8, 2006. – 6.0), organiskovielu saturs augsnē bija attiecīgi 18 g kg -1 un 19 g kg -1 . Abos gados augsnē bija Ĝoti augstsnodrošinājums ar augiem viegli pieejamiem fosfora savienojumiem (attiecīgi P - 88 un 90 mg kg -1 ),kā arī augsts nodrošinājums ar kālija savienojumiem (abos gados K - 142 mg kg -1 ). MeteoroloăiskoapstākĜu ziĦā 2005. gadā kartupeĜu stādījumos ilgstoši vēsais un mitrais veăetācijas perioda sākumsmaijā un jūnija pirmajā dekādē (2005. gada jūnija pirmajā dekādē gaisa temperatūra par 1.2 o Czemāka par ilggadīgiem datiem, otrā dekādē par 1.3 o C augstāka) aizkavēja un palēnināja auguattīstību. Tāpēc nevarēja konstatēt lielas atšėirības diedzētu un nediedzētu kartupeĜu attīstībā. 2006.gada jūnijā nokrišĦu līmenis neatšėīrās no iepriekšējā gada, bet gaisa temperatūra bija pa 5.3 o Caugstāka kā iepriekšējā gada jūnijā. Līdz ar to, augu attīstība bija straujāka. Samērā sausais unsiltais laiks jūnija beigās un jūlijā pirmajās divās dekādēs abos gados (nokrišĦi jūlijā 2005. gadā 79% no ilggadīgiem novērojumiem, 2006. gadā – 7 %), veicināja sausplankumainību attīstību uzkartupeĜu lapām. Lielais nokrišĦu daudzums augusta pirmajā dekādē 2005. gadā (398 % noilggadīgajiem datiem) veicināja strauju lakstu puves attīstību jutīgākām kartupeĜu šėirnēm(‘Borodjnskij Rozovij’). Bet relatīvi izturīgajai šėirnei ‘Sigunda’ augu veăetācija turpinājās vēl pēclietavām līdz lakstu nopĜaušanai. Toties 2006. gadā nokrišĦi jūlijā un augusta divās pirmajāsdekādēs bija tikai 0.8 līdz 26 % no ilggadīgiem novērojumiem. Vidējā gaisa temperatūra šai laikāpārsniedza iepriekšējā gada par 1.8 o C. Sausais un siltais laiks šai gadā nebija piemērots lakstupuves attīstībai un kartupeĜu stādījumos infekcija netika konstatēta. ěoti zemais nokrišĦu līmenis2006. gadā nenodrošināja augsnē pietekamu mitruma līmeni un augi cieta no mitruma deficīta, bijapalēnināta barības vielu uzĦemšana, daĜa augu pat novīta.182
<strong>AGRONOMIJAS</strong> VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008RezultātiVeicot fenoloăiskos novērojumus uz lauka abos gados tika novērots, ka pirmajai 80 %sadīgušu augu konstatēja agrajai kartupeĜu šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ diedzētu bumbuĜustādījumā. Salīdzinot abos gados veiktos izmēăinājumus, kartupeĜi 2006. gadā sadīga apmēramdesmit dienas agrāk. Vidēji vēlās šėirnes ‘Sigunda’ diedzētie bumbuĜi sadīga divas dienas, betvidēji agrās šėirnes ‘Lenora’ – vienu līdz četras dienas vēlāk kā šėirnes ‘Borodjanskij Rozovij’diedzēto bumbuĜu stādījums abos pētījuma gados. Visām šėirnēm nediedzēto bumbuĜu stādījumos,salīdzinot ar diedzētio, 80 % sadīgšana tika konstatēta 2 līdz 5 dienas vēlāk 2005. gadā un 1 līdz 2dienas vēlāk 2006. gadā. Visos stādīšanas attālumos šėirĦu sadīgšana noritēja vienādi.10095DiedzētiNediedzēti%90852005 2006 2005 2006 2005 2006Borodjanskij Rozovij Lenora Sigunda1. att. Sadīgušie augi % diedzētu un nediedzētu kartupeĜu stādījumā 2005. un 2006. gadāSalīdzinot diedzētu un nediedzētu bumbuĜu stādījumus, visām šėirnēm, izĦemot ‘Sigunda’2006. gadā, diedzētam sēklas materiālam novērots lielāks sadīgušo augu daudzums (1. attēls).Diedzētajiem bumbuĜiem asni jau bija izveidojušie pirms stādīšanas, gaismas iedarbībā bumbuĜosbija izveidojušies arī hlorofils un glikoalkoloīdi, kas varēja paaugstināt bumbuĜu izturību pretslimībām. Patogēniem labvēlīgos vides apstākĜos uz nediedzēto bumbuĜu asniem varēja attīstītiesinfekcijas, piemēram, rizoktonija (Rhizoctonia solani Kuhn).Abos pētījuma gados kartupeĜu stādījumos novērota sausplankumainību (Alternaria unMakrosporium) izplatība, bojājumu pakāpe bija galvenokārt atkarīga no šėirĦu izturības.Sausplankumainību bojājumi 2005. gada augusta sākumā šėirnei ‘Borodjanskij Rozovij’ bija vidēji1 % no lapu virsmas, ‘Lenora’ – 5 %, bet ‘Sigunda’- 10 %. 2006. gadā visām šėirnēm tikakonstatēta būtiska atšėirība bojājumu apjomā starp stādījumiem ar dažādu stādīšanas attālumu. Jolielāks stādīšanas attālums, jo mazāka slimību skarto lapu virsma (1. tabula). Šėirnei ‘Lenora’2006. gadā būtiski atšėīrās arī sausplankumainības izplatība diedzēto un nediedzēto bumbuĜustādījumā, diedzēto bumbuĜu stādījumā slimības bojājumu uz lapām bija būtiski vairāk. DiedzētobumbuĜu stādījumā augi bija vairāk attīstījušie, lapu virsma lielāka, iespējams tāpēc infekcijai bijalielāka iespēja izplatīties.183
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte