AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008PARTICULARITIES OF HARVESTER SETTINGS DURING THE HARVESTING OFHULLESS BARLEYKOMBAINA REGULĒŠANAS ĪPATNĪBAS KAILGRAUDU MIEŽU RAŽASNOVĀKŠANAI1LegzdiĦa L., 2 Gaile Z.1State Priekuli Plant Breeding Institute, Zinatnes str. 1a, Priekuli LV-4126, Latviaphone +371 64130162, e-mail: lindaleg@navigator.lv2 RSF “Vecauce” of Latvia University of Agriculture, Akademijas str. 11a, Auce LV-3708, LatviaKopsavilkumsKailgraudu mieži ir Eiropā netradicionāls graudaugs, kam raksturīga paaugstināta barībasvērtība izmantošanai lopbarībā un veselību uzlabojošas īpašības izmantošanai pārtikā. Kailgraudumiežu selekcija tiek veikta vairākās Eiropas valstīs, ieskaitot Latviju. Kombaina regulēšana,novācot kailgraudu miežu ražu, ir atšėirīga no plēkšĦainajiem miežiem. PatēriĦa un sēklasmateriāla iegūšanai nepieciešami atšėirīgi kombaina noregulējumi.Kanādā, kur kailgraudu miežu platības ir vislielākās, kvalitātes prasības kailgraudumiežiem pārtikai ir: maksimāli 5% graudu ar neatdalītām plēksnēm, tilpummasa 773 g L -1 unaugstāka, sašėelti graudi maksimāli 4%; lopbarības graudiem prasības ir zemākas: maksimāli 15%graudu ar neatdalītām plēksnēm, tilpummasa vismaz 742 g L -1 , sašėelti graudi maksimāli 15%(McLelland, 1999). Kailgraudu miežu sēklas kvalitātes prasības Eiropā neatšėiras noplēkšĦainajiem miežiem, kaut arī pētījumu rezultātā dota rekomendācija samazināt minimālopieĜaujamo dīgtspēju no 85 uz 75% (LegzdiĦa, 2003). Austrālijas un Kanādas zinātnieki iesakakailgraudu miežu ražu vākt ar mazākiem kuĜtrumuĜa apgriezieniem nekā plēkšĦainajiem miežiem,lai samazinātu graudu un dīgĜu traumēšanos, kā arī ar mazāku attālumu starp kuĜtrumuli unkuĜkurvi, lai sekmētu plēkšĦu atdalīšanu no graudiem (Box, Barr, 1997; McLelland, 1999).Mūsu pētījuma mērėis bija noteikt optimālos kombaina regulēšanas parametrus kailgraudumiežu ražas novākšanai Latvijas apstākĜos, analizēt atšėirības starp genotipiem un meteoroloăiskoapstākĜu ietekmi. Četrus gadus (2003.-2006.) analizējām trīs genotipus (Kanādas šėirni ‘CDCFreedom’, čehu selekcijas līniju KM-2084 un zviedru selekcijas līniju SW-1291). Laukaizmēăinājumi tika veikti LLU MPS „Vecauce”, izmantojot izmēăinājumu kombainu Hege-140.Katru gadu pārbaudīti 5 kulšanas režīmi (1.tabula), variējot kuĜtrumuĜa apgriezienus (800-1250min) un attālumu starp kuĜtrumuli un kuĜkurvi jeb kuĜspraugu (2-5 mm). Tika analizēti patēriĦamun sēklas materiālam nozīmīgi rādītāji (graudu daudzums ar neatdalītām plēksnēm, tilpummasa,sašėelto graudu daudzums, dīgtspēja un graudu daudzums ar traumētiem dīgĜiem). MeteoroloăiskieapstākĜi pirms ražas novākšanas pa gadiem bija atšėirīgi un ietekmēja graudu mitrumu ražasnovākšanas laikā. 2003. un 2006. gadā graudi tika novākti sausi, ar optimālu mitruma saturu, 2004.gadā graudu mitrums bija paaugstināts, bet 2005.gadā, kaut arī kulšanas laikā mitrums nebijaaugsts, graudi bija izmirkuši nedēĜu ilgās lietavās un daĜēji sadīguši vārpās.Rezultāti rāda, ka kuĜtrumuĜa apgriezienu palielināšana ietekmēja graudu un sēklaskvalitāti lielākā mērā nekā kuĜspraugas izmaiĦas. Pārtikas un lopbarības vajadzībām atbilstošākuražu izdevās iegūt, kuĜot ar lielākiem kuĜtrumuĜa apgriezieniem (1250 apgriezieni minūtē) un 4 mmkuĜspraugu. Apgriezienu skaita palielināšana būtiski samazināja graudu daudzumu ar neatdalītāmplēksnēm un līdz ar to palielināja graudu tilpummasu un arī sašėelto graudu daudzumu (3. tabula).Paaugstinot apgriezienu skaitu minūtē no 900 uz 1250, šėirnei ‘CDC Freedom’ 2004. un 2005.gadā samazināts graudu daudzums ar neatdalītām plēksnēm un līnijai KM-2084 2003. gadāpalielināta tilpummasa līdz pārtikas prasībām atbilstošiem, bet lopbarības prasībām atbilstošatilpummasa divos gados iegūta abām selekcijas līnijām. Sašėelto graudu daudzums pārsniedzapārtikai pieĜaujamo vienīgi šėirnei ‘CDC Freedom’ 2005. gadā, kad to veicināja graudu sadīgšanavārpās. KuĜspraugas samazināšana būtiski uzlaboja plēkšĦu atdalīšanu no graudiem tikai vienāgadījumā, bet vairākos gadījumos tās ietekme uz sašėelto graudu daudzumu bija būtiska, īpašigadījumā, ja kulti graudi ar zemāku mitrumu. Sēklas materiāla iegūšanai atbilstošāks bija kulšanasrežīms ar zemāku kuĜtrumuĜa apgriezienu skaitu (900 apgriezieni min) un 4 mm kuĜspraugu. KuĜotar šādu režīmu, sēklas dīgtspēja pārsniedza minimālo pieĜaujamo visiem genotipiem, izĦemot138
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008‘CDC Freedom’ 2005.gadā. Pret traumām jutīgiem genotipiem (‘CDC Freedom’), kuĜot graudus arnelielu mitruma saturu (2003.gadā), pozitīvs efekts var tikt iegūts, samazinot apgriezienu skaitulīdz 800 un palielinot kuĜspraugu līdz 5 mm. Apgriezienu palielināšana būtiski palielināja graududaudzumu ar traumētiem dīgĜiem un samazināja dīgtspēju. Samazinot apgriezienu skaitu minūtē no1250 uz 900, ‘CDC Freedom’ un KM-2084 divos izmēăinājumu gados izdevās paaugstinātdīgtspēju virs 85%. Attiecīgā gada meteoroloăisko apstākĜu ietekme uz visiem pētītajiem rādītājiembija būtiska un pārsniedza genotipa un kulšanas režīma ietekmes īpatsvaru uz graudu tilpummasuun sēklas dīgtspēju. Visaugstākais kulšanas režīma ietekmes īpatsvars (28%) bija uz sašėeltograudu daudzumu.AbstractRequirements for harvesting hulless and covered barley are significantly different. Hullessbarley for consumption and for seed has to be harvested differently. For consumption it is morenecessary to separate hulls from the grain and to increase volume weight, but for seed productionretention of germination is essential. In our experiment we analyzed the yield of three hullessbarley varieties harvested by using five different harvester settings during four growing seasons.The harvester drum speed and distance between threshing drum and concave was varied. Qualityfeatures essential for for feed and food production (volume weight, amount of kernels withundetached hulls and broken kernels) and for seed production (germination ability and amount ofkernels with germ damage) were determined. Our results indicate that meteorological conditionsduring harvesting influenced all tested features significantly (p
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte