AGRONOMIJAS VĒSTIS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008ārstēšanas, profilakses pilnveidošana ganāmpulkos. Par riska faktoriem uzskatām lauksaimniecībasprodukcijas, t.sk. dzīvnieku izcelsmes produkcijas ražošanas kritiskos, nestabilākos posmus vailokusus, kuri uztver un reaăē uz nelabvēlīgiem ārējās vides apstākĜiem un izsauc augu vaidzīvnieku fizioloăisko procesu novirzes, nelabvēlīgi ietekmējot produkcijas kvalitāti. Parprodukcijas kvalitāti ir uzskatāms produkta īpašību kopums, kas balstās uz šo īpašību spējuapmierināt cilvēku vajadzības. Produktam, kas tiek sniegts patērētājam, jābūt drošam, novēršotiespēju saslimt tā lietotājam, saindēties vai radīt organisma disfunkcijas pēc šo produktu lietošanas.Savukārt nepiesārĦota pārtika nesatur ėīmiskas, toksiskas, mikrobioloăiska, mikoloăiska, fizikālau.c. rakstura komponentus vai to īslaicīgu vai paliekošu iedarbību un ir veselīga - piedalās cilvēkaorganisma optimāla vielu maiĦas procesa nodrošināšanā, kā arī stabilizē šo procesu norisi unuzlabo veselību.[10]Lai garantētu pārtikas drošību visā pārtikas „ėēdē”, sākot ar lopbarību un beidzot ar gatavoprodukciju veikalu plauktos, īpaša vērība ir jāvērš barības kvalitātes un dzīvnieku veselībassavstarpējai ietekmei. Jākontrolē arī zoonozes jeb cilvēkam bīstamās slimības. Veterinārārsti atbildpar dzīvnieku veselību bioloăiskajās un konvencionālajās saimniecībās.[13]Lielāka uzmanība jāpievērš riska faktoru monitoringa nepieciešamībai lauksaimniecībā,nelipīgo un lipīgo slimību (arī zoonožu) jaunu profilakses un ārstēšanas pasākumu un līdzekĜuizstrādei, zinātniski pamatotu metožu pielietošanā dzīvnieku produkcijas ieguves un pārstrādesprocesā radušos atlieku utilizācijā. Būtiski ir noteikt, analizēt un vadīt pastāvošās sakarības starppatērētāju prasībām un tiem piedāvāto pārtikas produktu struktūru, kvantitāti un kvalitāti, kā arīizstrādāt šīm sakarībām atbilstošas, zinātniski pamatotas, veselībai nekaitīgas lopkopības pārtikasproduktu izejvielu ieguves procesu metodoloăijas.SecinājumiPiemēroti klimatiskie apstākĜi, pietiekama vietējā barības bāze un senas lopkopībastradīcijas, regulāra dzīvnieku turēšanas tehnoloăijas pilnveidošana ir pamats lopkopības nozaresattīstībai Latvijā, tādejādi veidojot ievērojamu daĜu no kopējās lauksaimniecības nozarē saražotāsprodukcijas apjoma.Lopkopības attīstība nākotnē Latvijā pamatojas uz šodien veikto selekciju un selekcijasdarba programmām, kuras saĦem valsts atbalstu kvalitatīva vaislas materiāla iegādei, ražošanasmodernizācijai saimniecībās un lauksaimniecības nozarē strādājošo zinātnieku piesaistei.Kā kavējošie apstākĜi Latvijas lopkopības attīstībai jāatzīmē nepastāvīgie klimatiskieapstākĜi, kas apdraud kvalitatīvas lopbarības saražošanu pietiekamā apjomā. Ražošanasvērienīgumu kavē sadrumstalotās, sīkās saimniecības, nepilnīga dzīvnieku pārraudzība(pārraudzībai pakĜauti tikai 50% dzīvnieku), nepietiekama ražošanas produktivitāte un kvalitāte,zems darba ražīgums, kā arī ar zemo darba samaksu saistītā darbaspēka aizplūšanu no ražošanassaimniecībām, speciālistu trūkums nozarē. Trūkst ilglaicīgas valsts atbalsta programmas lopkopībasražošanas efektivitātes palielināšanai un lopkopības attīstības veicināšanai, zinātnisko pētījumuveikšanai lopkopības nozarē.Kā galvenie pētniecības virzieni šobrīd ir augstas kvalitātes, nepiesārĦotas, drošas unveselīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu ražošanas zinātniskā pamatojuma izstrāde, riskafaktoru apzināšana un to novēršanas iespēju izpēte pārtikas izejvielu ražošanas „ėēdē”, produktīvodzīvnieku šėirĦu ăenētiskā potenciāla pilnveidošana, veselīga, ekonomiski izdevīga ganāmpulkaizveide, lopbarības sagatavošana, tās barotājvērtības paaugstināšana, jaunu barības līdzekĜu undzīvnieku ēdināšanas progresīvo metožu izstrāde un aprobācija un netradicionālās lopkopībasattīstības iespēju izpēte.PriekšlikumiLai sekmētu lopkopības attīstību Latvijā, nepieciešams paaugstināt valsts atbalsta un ESmaksājumu izmantošanas efektivitāti lopkopības attīstības veicināšanai, kā arī lopkopībasprodukcijas pašizmaksas samazināšanai, pārejot uz modernākām tehnoloăijām, uzlabojot dzīvniekulabturību. Ar valsts atbalstu nepieciešams veicināt ražošanas apjomu palielināšanos bioloăiskajāslauku saimniecībās. Kopējo problēmu risināšanā Baltijas valstīs lopkopības nozares pētniekiemjāveicina sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas lopkopības zinātniekiem.13