AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 20085. tabula. Kokšėiedras saturs plēkšĦainos un kailos labību graudos, g kg -1 / Table 5. Content of fibrein hulled and hulless cereal grains, g kg -1Šėirnes / Varieties 2004 2005 2006Vidēji/meanV, %M ieži – barleyLinga–plēkšĦainie / hulled 54.3 47.5 50.2 50.6 6.8L–302 – kaili / hulless 23.2 17.0 14.8 18.3 23.7Gainer – kaili / hulless 27.1 19.9 13.5 20.2 33.7SW 1291 – kaili / hulless 29.7 20.5 22.7 24.3 19.7KM 2084 – kaili / hulless 27.7 18.1 15.6 20.5 31.2Auzas – oatLaima – plēkšĦainās / hulled 98.4 97.4 121.9 105.9 13.0L–28156 – kailās / naked 22.8 19.2 18.9 20.3 10.6Vasaras kvieši / spring wheatVinjett 31.8 26.6 27.1 28.5 10.0LSD 0.05 - - - 11.4 -Pelnu saturs. PlēkšĦainos miežos un auzās vidēji ir par 3.0–7.7 % augstāks koppelnu satursnekā kailos graudaugos (6. tabula). Zema variabilitāte atzīmēta kailgraudu auzām (V = 3.1%) unkailgraudu miežu līnijai L – 302 (V = 8.6%), bet vidēja pārējām šėirnēm un līnijām (V = 10.5–17.2%).6. tabula. Pelnu saturs plēkšĦainos un kailos labību graudos, g kg -1 / Table 6. Crude ash content inhulled and hulless cereal grains, g kg -1Šėirnes / Varieties 2004 2005 2006Vidēji/meanV, %Mieži / barleyLinga – plēkšĦainie / hulled 27.6 21.4 20.1 23.0 17.4L–302 – kaili / hulless 22.5 20.2 19.0 20.6 8.6Gainer – kaili / hulless 22.3 17.5 16.2 18.7 17.2SW 1291 – kaili / hulless 20.8 17.1 15.0 17.6 16.6KM 2084 – kaili / hulless 22.1 19.6 16.4 19.4 14.7Auzas / oatLaima – plēkšĦainās / hulled 28.3 23.4 24.0 25.2 10.5L–28156 – kailās / naked 22.6 22.6 21.4 22.2 3.1Vasaras kvieši / spring wheatVinjett 19.3 18.0 15.1 17.5 12.3LSD 0.05 - - - 4.7 -DiskusijaLatvijas apstākĜos pētījumā iegūtie rezultāti sakrīt ar citu autoru atzinumiem, ka kailgraudumiežiem, salīdzinot ar plēkšĦainajiem, ogĜhidrātu, proteīna, tauku saturs un enerăētiskā vērtība iraugstāki, bet pelnu un kokšėiedras saturs – zemāks (Bell et al., 1983; Bhatty, 1999). Tomēr jāĦemvērā katra genotipa īpatnības. Mūsu dati parāda, ka starp kailgraudu miežu genotipiem ir būtiskasatšėirības gan pēc kopproteīna, gan cietes satura (p
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journal of Agronomy), No.10, LLU, 2008Kailgraudu miežus augstas barības vērtības dēĜ iesaka iekĜaut mājdzīvnieku barības devās,daĜēji aizstājot plēkšĦainos miežus un pat kviešus (Classen et al., 1988). Lai arī kviešu graudiem iraugsta enerăētiskā vērtība, tomēr tos neiesaka barības maisījumā paredzēt vairāk par 40 – 65%, jokviešu olbaltumvielas gliadīns un glutelīns ir tās, kas smalki samaltu kviešu izēdināšanudzīvniekiem padara problemātisku (Osītis, 1998). Pārtikā kailgraudu miežus vairāk lieto Koreja,Ėīna, Indija, Taivāna un Japāna, bet maz Eiropā un ZiemeĜamerikā (Bhatty, 1992). Lai ražotuaugstas šėiedrvielas satura maizi, var aizstāt kviešu miltus ar kailgraudu miežu miltiem, palielinotto īpatsvaru līdz 20–30% (Geiger and Ink, 1996, Rakčejeva, 2006).Arī auzu barības vērtību nosaka plēkšĦu un kodola daĜas attiecība ražā. Kodola un plēkšĦuattiecība ir atkarīga gan no šėirnes, gan augšanas apstākĜiem un variē no 20 līdz 37% (Evers et al.,1999). Tāpēc kailgraudu jeb bezplēkšĦu auzu graudi ir ar zemu kokšėiedras saturu un Ĝoti augstuenerăētisko vērtību (Campbell, 1996). Auzu graudu barības vērtību palielina augstais tauku saturs(5–7%) (Evers et al., 1999). Mūsu pētījumā arī Latvijā izveidotā plēkšĦainā auzu šėirne ‘Laima’ unjaunā kailgraudu līnija L–28156 izceĜas ar īpaši augstu tauku saturu (4. tabula). Auzas vienmērbijušas populāras zirgu ēdināšanā, bet mazāk lietotas putniem un cūkām. To saista ar auzusalīdzinoši lielo kokšėiedras saturu un zemāku enerăētisko vērtību, salīdzinot ar kviešiem unmiežiem (Svihus and Gullord, 2002). Par to liecina arī mūsu iegūtie dati (5. tabula). Auzu grauduėīmiskais sastāvs ir ideāli piemērots dažādu diētisku produktu ražošanai (Geiger and Ink, 1996),vērtīga izejviela maizes cepšanai vai citu produktu gatavošanai (Barr et al.,1996). Kailgraudumiežus un kailgraudu auzas var uzskatīt par piemērotām izejvielām lopbarības un pārtikasražošanā.SecinājumiAr augstāko kopproteīna saturu izmēăinājuma gados raksturojas kailgraudu miežu līnija L–302 (vidēji 171.0 g kg -1 ) un kailgraudu auzu līnija L–28156 (vidēji 170.9 g kg -1 ). Tām seko pārējāskailgraudu miežu līnijas, plēkšĦainie mieži, vasaras kvieši un plēkšĦainās auzas.Starp vasaras kviešiem un kailgraudu miežiem nav konstatētas būtiskas atšėirības pēc cietessatura. PlēkšĦainām auzām ir viszemākais cietes saturs un sastāda 66–77 %, salīdzinot ar citiemgraudaugiem.Visaugstākais tauku saturs ir kailgraudu auzām (vidēji 91.7 g kg -1 ), būtiski pārsniedz (1.5–3.8 reizes) tauku saturu plēkšĦainajās auzās, kailgraudu un plēkšĦainajos miežos un vasaraskviešos.Intensīvāka tauku uzkrāšanās graudos atzīmēta 2005. gadā, kad veăetācijas periodsraksturojās ar bagātīgiem nokrišĦiem.PlēkšĦainie mieži un auzas satur 2.1–5.8 reizes vairāk kokšėiedras salīdzinot ar kailgraudugenotipi.PlēkšĦainos miežos un auzās vidēji ir par 3.0–7.7 % augstāks koppelnu saturs nekā kailosgraudaugos.PlēkšĦaino un kailo miežu un auzu, kā arī vasaras kviešu graudu ėīmiskā sastāva mainībuietekmē meteoroloăiskie apstākĜi veăetācijas periodā.PateicībaIzsakām pateicību LLKC par lauka izmēăinājumu un Valsts Stendes graudaugu selekcijasinstitūtam par ėīmisko analīžu finansēšanu.Literatūra1. Barr, A.R., Pelham, S.D., Zwer, P.K., (1996) Hulless oat – building a comercial future, Proceedings of VInternational oat conference and VII International barley genetic symposium, July 29 to August 6,Saskatoon, Canada, 97–105.2. Belicka, I., (1996) Selection and properties of high protein barley lines, 5th International OatConference & 7th International barley genetics symposium, Proceedings Poster Session, vol. 2, PosterNr. 219. Saskatoon, 458–460.3. Belicka, I., (1999) Miežu kailgraudu un plēkšĦaino līniju salīdzinājums, Agronomijas Vēstis, Jelgava,1999, Nr. 1, 116.–121.103
Page 1 and 2:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 4 and 5:
AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 6 and 7:
Page 8 and 9:
Page 10:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53: AGRONOMIJAS VĒSTIS (Latvian Journa
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
show all

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AGRONOMIJAS VÄSTIS - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte