Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ervīns Lukševičs, Ģirts Stinkulis. Otrais V. Grosa simpozijs<br />
9<br />
Schultze) pūlēm, 1993. gada Getingenē notika Valtera Grosa simpozijs, kurā piedalījās<br />
vairāk nekā 80 dalībnieku no 20 valstīm, arī viens no šo rindu autoriem (E. L.).<br />
Godinot V. Grosa piemiņu <strong>un</strong> ievērojot viņa ieguldījumu mūsdienu paleoihtioloģijā,<br />
2003. gadā no 7. līdz 14. septembrim Rīgā, <strong>Latvijas</strong> Dabas muzejā notika Otrais V.<br />
Grosa piemiņai veltītais starptautiskais simpozijs “Paleoihtioloģijas sasniegumi”,<br />
aizsākot tradīciju atzīmēt izcilā zinātnieka jubilejas ar lasījumiem zemāko<br />
mugurkaulnieku paleontoloģijā. Simpozija organizācijā piedalījās <strong>Latvijas</strong> Universitātes<br />
Ģeoloģijas institūta, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultātes <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> Dabas muzeja<br />
speciālisti. Turpinot jau pirmā Grosa simpozijā aizsākto sadarbību, arī otrais Grosa<br />
simpozijs notika IUGS IGCP 491. projekta “Viduspaleozoja mugurkaulnieku<br />
bioģeogrāfija, paleoģeogrāfija <strong>un</strong> klimats” ietvaros. Viens no simpozija mērķiem bija<br />
iepazīstināt tā dalībniekus ar <strong>Latvijas</strong> <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijas devona <strong>un</strong> silūra fosilo<br />
mugurkaulnieku atradnēm lauka ekskursijas laikā, kura norisinājās pēc simpozija<br />
zinatniskās sesijas.<br />
Mutiskie <strong>un</strong> stenda ziņojumi bija, nu jau var teikt, tradicionāli veltīti zemākajiem<br />
mugurkaulniekiem, sākot no telodontiem līdz primitīviem četrkājiem, aptverot<br />
galvenokārt ievērojamu evolūcijas posmu no silūra līdz karbonam, bet daži ziņojumi<br />
skāra arī ordovika, perma, mezozoja <strong>un</strong> kainozoja zivju izpētes rezultātus. Lielākā<br />
uzmanība tika pievērsta skrimšļzivju, daivspurzivju <strong>un</strong> tetrapodu, telodontu <strong>un</strong><br />
bruņuzivju morfoloģijai, evolūcijas aspektiem, bioģeogrāfijai <strong>un</strong> stratigrāfiskajai<br />
nozīmei. Daži ziņojumi bija veltīti arī mugurkaulnieku kompleksu stratigrāfiskajai<br />
nozīmei, kā arī silūra <strong>un</strong> devona biostratigrāfiskajai iedalīšanai. Simpozija laikā notika<br />
vairāku darba grupu sēdes, bet daivspurzivju <strong>un</strong> tetrapodu pētnieki nodibināja ja<strong>un</strong>u<br />
darba grupu, kurā vienojās koordinēt šo mugurkaulnieku evolūcijā ipaši nozīmīgu<br />
taksonu pētniecību, lai noskaidrotu zivju-tetrapodu savstarpējās radniecības attiecības,<br />
kā arī veicinātu to paleoekoloģijas <strong>un</strong> paleoģeogrāfisko aspektu izpēti. Simpozijā<br />
pārstāvētie 27 mutiskie ziņojumi <strong>un</strong> 32 stenda referāti uzskatāmi parādīja, ka V. Grosa<br />
ietekme nav mazinājusies arī pēc zinātnieka nāves, bet viņa sasniegtie mugurkaulnieku<br />
mikroatlieku aprakstīšanas augstie st<strong>and</strong>arti vēl ilgi ietekmēs gan mikropaleontoloģijas<br />
nozari, gan paleoihtioloģiju kopumā.<br />
Šis <strong>Latvijas</strong> Universitātes rakstu sējums aptver tos darbus, kurus iesniedza simpozija<br />
dalībnieki. Ceru, ka lasītājam šie raksti liksies interesanti <strong>un</strong> svarīgi, jo daļa no tiem<br />
satur ja<strong>un</strong>u taksonu aprakstus no samērā maz vai nepietiekami pētītām grupām, kā arī<br />
aptver ilgstošu pētījumu rezultātus, kas veikti Baltijas vai tās kaimiņvalstu teritorijā.<br />
Pateicības. Esam ļoti pateicīgi <strong>Latvijas</strong> Universitātes vadībai par simpozija finansiālo atbalstu<br />
<strong>un</strong> iespēju publicēt simpozijam sagatavotus darbus kā <strong>Latvijas</strong> Universitātes rakstu speciālo<br />
sējumu. Ievērojamu finansiālo atbalstu sniedza arī IUGS IGCP 491. projekts (vadītājs Dr. Zu<br />
Mins (Zhu Min) <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> Dabas muzeja vadība. Simpozijs nevarēja notikt bez Organizācijas<br />
komitejas locekļu A. Ceriņas (LU), L. Lukševičas (LDM), E. Lukševiča (LU, priekšsēdētājs), T.<br />
Mjarss (Tallina), H.-P. Šulces (Berlīne), Ģ. Stinkuļa (LU), I. Upenieces (LU), A. Zabeles (LU),<br />
I. Zupiņa (LDM) aktīvas darbības. Lielu ieguldījumu rokrakstu vērtēšanā snieguši Alens Bliks<br />
(Alain Blieck), Hennings Bloms (Henning Blom), Kerola Burova (Carole Burrow), Edvards<br />
Dešlers (Edward Daeschler), Deivids Eliots (David Elliott), Gevins Jangs (Gavin Yo<strong>un</strong>g),<br />
Aleks<strong>and</strong>rs Ivanovs, Valentīna Karatajūte-Talimā (Valentina Karatajūte-Talimaa), Dženifera<br />
Klaka (Jennifer A. Clack), Tiju Mjarss (Tiiu Märss), Ģirts Stinkulis, Sjūzena Ternere (Susan<br />
Turner), Marks Vilsons (Mark V.H. Wilson), Filips Žanvje (Phylipp Janvier).
Change language