Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ... Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
118 ADVANCES IN PALAEOICHTHYOLOGY Lukševičs E., Ahlberg P.E., Clack J.A. 2003. The dermal skull roof and braincase of the early tetrapod Ventastega curonica from the Late Devonian of Latvia. - Ichthyolith Issues Spec. Publ. 7. The Gross Symposium 2: Advances in Palaeoichthyology. 36-37. Lukševičs E., Mūrnieks A., Savvaitova L. 1999. Subdivision of the Famennian stage in the Baltic area by bio- litho- cyclostratigraphic methods. In: Lukševičs E., Stinkulis Ģ., Kalniņa L. (eds.) The Fourth Baltic Stratigraphical Conference. Problems and Methods of Modern Regional Stratigraphy. Abstracts. Riga: 56-57. Lyarskaya L.A., Lukševičs E. 1992. Composition and distribution of agnathan and vertebrate assemblages in the Silurian and Devonian deposits of Latvia. – In Sorokin V.S. (Ed.) Paleontologiya i stratigrafiya fanerozoya Latvii i Baltiyskogo morya [Palaeontology and Stratigraphy of Phanerozoic of Latvia and Baltic Sea]. Riga, Zinatne. 46-62 p. (in Russian) Lyarskaya L. A., Savvaitova L. S. 1974. Structure and fossil fish fauna of the Ketleri Formation of Latvia. – In Sorokin V. (ed.) Regional’naya geologiya Pribaltiki [Regional Geology of Baltic]. Zinatne, Riga: 90-106. [in Russian]. Mark-Kurik E., Karatajūte-Talimaa V. 2004. Chondrichthyan remains from the Middle and Late Devonian of the Baltic area. Archiv für Geschiebekunde 3 (8/12): 767-772. Reineck H.-E., Singh I.B. 1980. Depositional Sedimentary Environments. Springer-Verlag, Berlin. 551 p. Savvaitova L. 1977. Famen Pribaltiki [Famennian of Peri-Baltic]. Riga, Zinatne Publ. 128 p. [in Russian] Savvaitova L. 1995. Famenas baseina attistiba Latvijas-Lietuvas sineklize [Development of the Famennian basin in Latvian-Lithuanian syneclize]. LU 54. zinātniskā konference. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu sekcija. Tēzes un programmas. 21.-22. septembris, 1995. Rīga, LU. 47. lpp. [in Latvian] Savvaitova L.S., Žeiba S.I. 1981. Ketleri Formation. – In Sorokin V.S. (Ed.) Devon i karbon Pribaltiki [Devonian and Carboniferous of Baltic]. Riga, Zinatne. 329-333. Spjeldnaes N. 1982. Palaeoecology of Ichthyostega and the origin of the terrestrial vertebrates. In: Gallitelli, E.M. (ed.) Palaeontology, Essential of Historical Geology. Proc. I Int. Meeting on “Palaeontology, Essential of Historical Geology”, Venice, 2-4 June, 1981. Modena, S.T.E.M. MUCCHI, pp. 323-343. Stinkulis Ģ. 2004. Karbonātu veidojumi Šķerveļa svītas nogulumos. LU 62. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes, 2004. Rīga, LU. 175-176. lpp. [in Latvian] Thomson K.S. 1980. The ecology of Devonian lobe-finned fishes. In: A.L. Panchen (ed.) The Terrestrial Environment and the Origin of Land Vertebrates. The Systematics Association Spec. Vol., 15: 187-222. Academic Press, London. Tucker M.E. (Ed.) 1988. Techniques in Sedimentology. Blackwell, Oxford, 394 pp. Vorobyeva E. 1962. Rhizodontid crossopterygians from the Main Devonian field of USSR. Trudy Paleontologicheskogo Instituta, vol. XCIV. 139 p. Vorobyeva E. 1975. The osteolepid Crossopterygia from Ketleri suite of Latvia. In Grigelis A. A. (ed.) Fauna and stratigraphy of the Palaeozoic and Mesozoic of Peri-Baltic and Belorussia. Vilnius, Mintis Publ. 233-237. [in Russian with English summary] Žeiba S., Savvaitova L. 1981. Famenskiy yarus [Famennian]. – In: Sorokin V. S. (Chief Ed.) Devon i karbon Pribaltiki. Riga, Zinatne Publ. 301-332 pp. [in Russian] Žeiba S., Valiukevičius J. 1972. New data on the Famennian conodonts from Southern Baltic. – Nauchnye trudy vuzov Litovskoy SSR, Geografiya i geologiya, 9: 167-171.
E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedimentology, fauna, and taphonomy of Pav āri 119 Vēlā devona zivju un tetrapodu fauna no Pavāru atradnes un fosīliju sedimentoloģiski tafonomiskā izpēte ERVĪNS LUKŠEVIČS un IVARS ZUPIŅŠ Ir raksturota Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku, kas iegūtas Pavāru atradnē Kurzemē, izplatība, šķirojums, orientācija, saglabāšanās pakāpe un abrāzija. Mugurkaulnieku faunā dominēja bruņuzivis Bothriolepis ciecere, tajā bija pārstāvētas arī akantodes, vairāki daivspurzivju taksoni un primitīvs tetrapods Ventastega curonica. Taksonomiskais sastāvs, atlieku izplatības un šķirojuma īpatnības, kā arī izteikta azimutāla orientācija liecina par kompleksa pārveidi transportēšanas laikā zemas koncentrācijas ūdens plūsmā. Tomēr, abrāzijas pēdu trūkums un atlieku augsta saglabāšanās pakāpe, ieskaitot vairākas artikulētas skeletu daļas, norāda uz atlieku īsu transportēšanu pirms to apglabāšanas, tāpēc oriktocenozi var raksturot kā gandrīz pilnīgi autohtonu. Atradnes sedimentoloģiski tafonomiskā izpēte ļauj secināt, ka tā veidojusies relatīvi seklās jūras apstākļos, kur dominēja straumju un vāji izteikta viļņu darbība, iespējams, zema līmeņa plūdmaiņu sedimentācijas nogabalā tuvu krastam. Visticamāk, Ketleru laikposma mugurkaulnieki eksistējuši jūras apstākļos tuvu piekrastei, kaut gan nevar pilnīgi izslēgt iespēju, ka šo dzīvnieku atliekas pirms apglabāšanas ir transportētas tālu no dzīves vietām.
- Page 67 and 68: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 69 and 70: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 71 and 72: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 73 and 74: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 75 and 76: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 77 and 78: H.-P. Schultze, T. Marss. Revisitin
- Page 79 and 80: ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS, 2004
- Page 81 and 82: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 83 and 84: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 85 and 86: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 87 and 88: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 89 and 90: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 91 and 92: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 93 and 94: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 95 and 96: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 97 and 98: O.A. Lebedev. A new tetrapod from R
- Page 99 and 100: ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS, 2004
- Page 101 and 102: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 103 and 104: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 105 and 106: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 107 and 108: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 109 and 110: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 111 and 112: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 113 and 114: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 115 and 116: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 117: E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedime
- Page 121 and 122: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 123 and 124: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 125 and 126: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 127 and 128: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 129 and 130: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 131 and 132: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 133 and 134: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 135 and 136: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 137 and 138: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 139 and 140: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 141 and 142: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 143 and 144: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 145 and 146: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 147 and 148: J. Valiukevičius. Silurian acantho
- Page 149 and 150: V. Pernegre, V. Dupret. Biostratigr
- Page 151 and 152: V. Pernegre, V. Dupret. Biostratigr
- Page 153 and 154: V. Pernegre, V. Dupret. Biostratigr
- Page 155 and 156: V. Pernegre, V. Dupret. Biostratigr
- Page 157 and 158: V. Pernegre, V. Dupret. Biostratigr
- Page 159 and 160: Ž. Žigaite. New telodont from Tuv
- Page 161 and 162: Ž. Žigaite. New telodont from Tuv
- Page 163 and 164: Ž. Žigaite. New telodont from Tuv
- Page 165 and 166: Ž. Žigaite. New telodont from Tuv
E. Lukševičs, I. Zupiņš. Sedimentology, fa<strong>un</strong>a, <strong>and</strong> taphonomy of Pav āri<br />
119<br />
Vēlā devona zivju <strong>un</strong> tetrapodu fa<strong>un</strong>a no Pavāru atradnes<br />
<strong>un</strong> fosīliju sedimentoloģiski tafonomiskā izpēte<br />
ERVĪNS LUKŠEVIČS <strong>un</strong> IVARS ZUPIŅŠ<br />
Ir raksturota Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku, kas iegūtas Pavāru atradnē Kurzemē, izplatība,<br />
šķirojums, orientācija, saglabāšanās pakāpe <strong>un</strong> abrāzija. Mugurkaulnieku fa<strong>un</strong>ā dominēja<br />
bruņuzivis Bothriolepis ciecere, tajā bija pārstāvētas arī akantodes, vairāki daivspurzivju taksoni<br />
<strong>un</strong> primitīvs tetrapods Ventastega curonica. Taksonomiskais sastāvs, atlieku izplatības <strong>un</strong><br />
šķirojuma īpatnības, kā arī izteikta azimutāla orientācija liecina par kompleksa pārveidi<br />
transportēšanas laikā zemas koncentrācijas ūdens plūsmā. Tomēr, abrāzijas pēdu trūkums <strong>un</strong><br />
atlieku augsta saglabāšanās pakāpe, ieskaitot vairākas artikulētas skeletu daļas, norāda uz atlieku<br />
īsu transportēšanu pirms to apglabāšanas, tāpēc oriktocenozi var raksturot kā g<strong>and</strong>rīz pilnīgi<br />
autohtonu. Atradnes sedimentoloģiski tafonomiskā izpēte ļauj secināt, ka tā veidojusies relatīvi<br />
seklās jūras apstākļos, kur dominēja straumju <strong>un</strong> vāji izteikta viļņu darbība, iespējams, zema<br />
līmeņa plūdmaiņu sedimentācijas nogabalā tuvu krastam. Visticamāk, Ketleru laikposma<br />
mugurkaulnieki eksistējuši jūras apstākļos tuvu piekrastei, kaut gan nevar pilnīgi izslēgt iespēju,<br />
ka šo dzīvnieku atliekas pirms apglabāšanas ir transportētas tālu no dzīves vietām.
Change language